二十一、自恣决疑论
21. Pavāraṇāvinicchayakathā
116如此说明了受取的决断后,现在为了说明自恣的决断,而说“拒绝自恣”等。其中,拒绝即排斥,意为不接受。自恣即被请白,意为遮止。名为拒绝的自恣,即是拒绝自恣;或者说,依于拒绝而成的自恣,即是拒绝自恣。相关情形为:当正在食用五种食物中的某一种时,若另有食物送来,即称为拒绝自恣。
116. Evaṃ paṭiggahaṇavinicchayaṃ kathetvā idāni pavāraṇāvinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘paṭikkhepapavāraṇā’’tiādimāha. Tattha paṭikkhipanaṃ paṭikkhepo, asampaṭicchananti attho. Pavāriyate pavāraṇā, paṭisedhanantyattho. Paṭikkhepasaṅkhātā pavāraṇā paṭikkhepapavāraṇā. Atha vā paṭikkhepavasena pavāraṇā paṭikkhepapavāraṇā. Pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjantassa aññasmiṃ bhojane abhihaṭe paṭikkhepasaṅkhātā pavāraṇāti sambandho.
117‘所食者’即所食用之物。‘在酸粥等’中,通过‘等’字将乳粥等也包含在内。其中,举出酸粥,是为了说明与酸浆等混合的浓粥;举出乳粥,则包含了与乳混合的粥。‘生起自恣’即成就了可作为不犯残食罪之因的拒绝。某些拒绝尚不能成为不犯残食罪之因,它们仅停留在未做的状态,因此说为‘不生起自恣’。
117.Yaṃ asnātīti yaṃ bhuñjati. Ambilapāyāsādīsūti ādi-saddena khīrapāyāsādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha ambilapāyāsaggahaṇena takkādiambilasaṃyuttā ghanayāgu vuttā. Khīrapāyāsaggahaṇena khīrasaṃyuttā yāgu saṅgayhati. Pavāraṇaṃ janetīti anatirittabhojanāpattinibandhanaṃ paṭikkhepaṃ sādheti. Katopi paṭikkhepo anatirittabhojanāpattinibandhano na hoti, akataṭṭhāneyeva tiṭṭhatīti āha ‘‘pavāraṇaṃ na janetī’’ti.
‘因为“粥”这个词对于能生起自恣的粥也是共通的,所以即使说“取粥”,也会生起自恣,故说“生起自恣”’,此句在三部《结集》中均有说明。然而,这与后文‘取来混饭的粥’处所举的理由并不相符。因为后文如此说道:在前面那种不包含粥的邀请中,当说‘取粥’时,它指的是与米汤、乳等混合的饭本身,所以有自恣。但在‘取来混饭的粥’这一情况中,因为粥是单独存在的,所以没有自恣。因此,应如后文那般来阐明理由:当说‘取粥’而实际指与乳等混合的饭本身时,由于那里并没有粥,所以会有自恣。如此一来,才能与后面注释书中所说的‘对被询问者而言,由于那个东西存在’这一理由相符,否则在《结集》中就会出现前后矛盾,也不符合注释书的说法。‘若……显现’一句,由此显示所提及的鱼肉块中筋的存在,或是鱼肉块本身的存在。‘那些’即指嫩谷粒。
‘‘Yāgu-saddassa pavāraṇajanakayāguyāpi sādhāraṇattā ‘yāguṃ gaṇhathā’ti vuttepi pavāraṇā hotīti pavāraṇaṃ janetiyevāti vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Taṃ parato tattheva ‘‘bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā’’ti ettha vuttakāraṇena na sameti. Vuttañhi tattha – heṭṭhā ayāguke nimantane udakakañjikakhīrādīhi saddhiṃ madditaṃ bhattameva sandhāya ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vuttattā pavāraṇā hoti. ‘‘Bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā’’ti ettha pana visuṃ yāguyā vijjamānattā pavāraṇā na hotīti. Tasmā tattha vuttanayeneva khīrādīhi saddhiṃ madditaṃ bhattameva sandhāya ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vuttattā yāguyāva tattha abhāvato pavāraṇā hotīti evamettha kāraṇaṃ vattabbaṃ. Evañhi sati parato ‘‘yenāpucchito, tassa atthitāyā’’ti aṭṭhakathāya vuttakāraṇenapi saṃsandati, aññathā gaṇṭhipadesuyeva pubbāparavirodho āpajjati, aṭṭhakathāya ca na sametīti. Sace…pe… paññāyatīti iminā vuttappamāṇassa macchamaṃsakhaṇḍassa nahāruno vā sabbhāvamattaṃ dasseti. Tāhīti puthukāhi.
‘用稻米、小麦、大麦制成的炒粉’是就通常情况而言,但将七种谷物烘炒后制成的同样也是炒粉。因此说‘稗子、粟米……都归入炒粉之列’。‘炒粉团’是指将炒粉捏成团而制成的、未经烹煮的炒粉丸。然而在《疑惑消除》中说:‘“炒粉团”是指将炒粉浸湿后制成的未烹煮之食;但若是将炒粉磨成细粉后,浸湿做成饼,再进行烹煮,那样的食物则不成为自恣。’
Sālivīhiyavehi katasattūti yebhuyyanayena vuttaṃ, satta dhaññāni pana bhajjitvā katopi sattuyeva. Tenevāha ‘‘kaṅguvaraka…pe… sattusaṅgahameva gacchatī’’ti. Sattumodakoti sattuyo piṇḍetvā kato apakko sattuguḷo . Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.238-239) pana ‘‘sattumodakoti sattuṃ temetvā kato apakko, sattuṃ pana pisitvā piṭṭhaṃ katvā temetvā pūvaṃ katvā pacanti, taṃ na pavāretī’’ti vuttaṃ.
由于已中断五种食物中任何一种的进食状态,故说“即使口中尚有芝麻许……也不成为自恣”。从“拒绝不如法的肉,不成为自恣”这一说法可知,无论知道还是不知道僧团利养不会来到自己这里而拒绝,都不成为自恣,因为应被拒绝者已被拒绝;即使拒绝无惭者的东西,也不成为自恣。“无根据”是指作为不犯残食罪之依据的自恣不成立。由此显示了应被拒绝者已被拒绝的情形。应被拒绝者,其拒绝并不构成犯戒的要素,因此说这种自恣是“无根据”的。
Pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataravasena vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā ‘‘mukhe sāsapamattampi…pe… na pavāretī’’ti vuttaṃ. ‘‘Akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, na pavāretī’’ti vacanato sace saṅghikaṃ lābhaṃ attano apāpuṇantaṃ jānitvā vā ajānitvā vā paṭikkhipati, na pavāreti paṭikkhipitabbasseva paṭikkhittattā, alajjisantakaṃ paṭikkhipantopi na pavāreti. Avatthutāyāti anatirittāpattisādhikāya pavāraṇāya avatthubhāvato. Etena paṭikkhipitabbasseva paṭikkhittabhāvaṃ dīpeti. Yañhi paṭikkhipitabbaṃ hoti, tassa paṭikkhepo āpattiyā aṅgaṃ na hotīti taṃ pavāraṇāya avatthūti vuccati.
118“较近的肢体”指施者站在手臂范围之外、弯腰给予时,其头部成为较近的肢体,应以其靠近这边的边界来界定。
118.Āsannataraṃ aṅganti hatthapāsato bahi ṭhatvā onamitvā dentassa sīsaṃ āsannataraṃ hoti, tassa orimantena paricchinditabbaṃ.
“递上”指以身体呈递。“递过去后”即拿到面前。“说‘取此食’”指递过某物后如是说。只是由于不侧重言语的呈递,所以“取”就是开始要拿取。即使站在手臂范围之外,虽有施与意愿的呈递,拒绝者也因距离远而无自恣。因此以长老的远离本身来显示自恣的不存在,故说“因长老的远离”等,并非因为长老的呈递可能发生。即使取了食物后站在手臂范围之内,但因未说任何话而站在放置处,所以称为呈递不存在,因此说“因使者的不呈递”。“后来的比丘取了之后说‘取食’时,即名为呈递,所以说‘若取了后来的比丘……乃至……有自恣’”,这三处结节都如此说。但也有人说:“应理解为递上钵中的某物后说‘取此食’。”因为这里不侧重言语呈递,这种说法似乎合理。
Upanāmetīti iminā kāyābhihāraṃ dasseti. Apanāmetvāti abhimukhaṃ haritvā. Idaṃ bhattaṃ gaṇhāti vadatīti kiñci apanāmetvā vadati. Kevalaṃ vācābhihārassa anadhippetattā gaṇhathāti gahetuṃ āraddhaṃ. Hatthapāsato bahi ṭhitassa satipi dātukāmatābhihāre paṭikkhipantassa dūrabhāveneva pavāraṇāya abhāvato therassapi dūrabhāvamattaṃ gahetvā pavāraṇāya abhāvaṃ dassento ‘‘therassa dūrabhāvato’’tiādimāha, na pana therassa abhihārasambhavato. Sacepi gahetvā gato hatthapāse ṭhito hoti, kiñci pana avatvā ādhāraṭṭhāne ṭhitattā abhihāro nāma na hotīti ‘‘dūtassa ca anabhiharaṇato’’ti vuttaṃ. ‘‘Gahetvā āgatena ‘bhattaṃ gaṇhathā’ti vutte abhihāro nāma hotīti ‘sace pana gahetvā āgato bhikkhu…pe… pavāraṇā hotī’ti vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘pattaṃ kiñcipi upanāmetvā ‘imaṃ bhattaṃ gaṇhathā’ti vuttanti gahetabba’’nti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati vācābhihārassa idha anadhippetattā.
「在分配时」:指在食堂中。「已被呈递」:即已被分配者呈递。若出于施与欲而拒绝正在取食者,便构成邀请;在此,即使拒绝不取食者,也同样构成邀请。为什么呢?因为出于施与欲已被呈递,正因如此,才说「因此它已被呈递」。所以,在三个关键处都说:「当有施与欲的呈递时,仅仅『我将给』的取用本身并非呈递;即使在『我将给』时取用或不取用,施与欲的呈递本身就是呈递,因此无论取用时或不用时拒绝它,都构成邀请。」现在为了显示在没有那种施与欲的呈递时,即使正在取用时拒绝也不构成邀请,故说「若然」等。即使尚未用勺子舀起,由于先前已被呈递,拒绝也有邀请,因此说「已被呈递」。「仅仅举起」:指仅仅从容器中分离出去。「即使在两者同时呈递时」:意思是,即使在分配者与另一人同时担起食物篮的负担时发生。
Parivesanāyāti bhattagge. Abhihaṭāva hotīti parivesakeneva abhihaṭā hoti. Tatodātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hotīti ettha aggaṇhantampi paṭikkhipato pavāraṇā hotiyeva. Kasmā? Dātukāmatāya abhihaṭattā, ‘‘tasmā sā abhihaṭāva hotī’’ti hi vuttaṃ. Teneva tīsupi gaṇṭhipadesu ‘‘dātukāmābhihāre sati kevalaṃ ‘dassāmī’ti gahaṇameva abhihāro na hoti, ‘dassāmī’ti gaṇhantepi agaṇhantepi dātukāmatābhihārova abhihāro hoti, tasmā gahaṇasamaye vā aggahaṇasamaye vā taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hotī’’ti vuttaṃ. Idāni tassa asati dātukāmatābhihāre gahaṇasamayepi paṭikkhipato pavāraṇā na hotīti dassetuṃ ‘‘sace panā’’tiādi vuttaṃ. Kaṭacchunā anukkhittampi pubbe eva abhihaṭattā pavāraṇā hotīti ‘‘abhihaṭāva hotī’’ti vuttaṃ. Uddhaṭamatteti bhājanato viyojitamatte. Dvinnaṃ samabhārepīti parivesakassa ca aññassa ca bhattapacchibhāraggahaṇe sambhūtepīti attho.
119「取汁」:在此仅仅以不构成邀请的肉汁之名而说,因此拒绝者不构成邀请。而「鱼汁」等,由于兼有鱼与汁的意义,且事物本身也如是,故拒绝便构成邀请。即便没说「请取此」,而是默然呈递,拒绝被呈递的食物也同样构成邀请。
119.Rasaṃ gaṇhathāti ettha kevalaṃ maṃsarasassa apavāraṇājanakassa nāmena vuttattā paṭikkhipato pavāraṇā na hoti. Maccharasantiādīsu maccho ca rasañcāti atthasambhavato, vatthunopi tādisattā pavāraṇā hoti. ‘‘Idaṃ gaṇhathā’’tipi avatvā tuṇhībhūtena abhihaṭaṃ paṭikkhipatopi hoti eva.
「咖兰巴咖」:这是混合物的同义词。凡以多种材料混合而制成的,就称为「咖兰巴咖」。即使它是与肉混合制成的,如果仅说「取咖兰巴咖」,因为是以不构成邀请的名称而说,故拒绝者不构成邀请。但若说「取肉咖兰巴咖」,那就是说「取肉制的混合物」,因此确实构成邀请。
Karambakoti missakādhivacanametaṃ. Yañhi bahūhi missetvā karonti, so ‘‘karambako’’ti vuccati, so sacepi maṃsena missetvā kato hoti, ‘‘karambakaṃ gaṇhathā’’ti apavāraṇārahassa nāmena vuttattā paṭikkhipato pavāraṇā na hoti. ‘‘Maṃsakarambakaṃ gaṇhathā’’ti vutte pana ‘‘maṃsamissakaṃ gaṇhathā’’ti vuttaṃ hoti, tasmā pavāraṇāva hoti.
120对于“认为是特定人为之作”:此处有人说:“因所缘物为如法,即使以非法想而拒绝,由于无心,对此学处仍有邀请。”另有人说:“下文非邀请的邀请中,仅就与水粥、乳等一起揉合的饭说‘取粥’,故有邀请;而在‘拿来饭混合的粥’时,因粥单独存在,故无邀请。”“此处的意趣”,即依“被谁询问”等所说之义而说。然而,此中理由难见:在此,有些人先提出:“名为粥混合物的不仅是饭,也确切包含乳等,因此如同咖兰巴咖一样不应有邀请;若如此,则‘粥多或相等,不邀请;粥少、饭多,邀请’中的理由便难以见到。”但也有人说:“名为粥混合物的正是饭,因此拒绝它确实应有邀请;若如此,则‘此处有邀请、无邀请’中的理由也难以见到。”
120.‘‘Uddissakata’’nti maññamānoti ettha ‘‘vatthuno kappiyattā akappiyasaññāya paṭikkhepatopi acittakattā imassa sikkhāpadassa pavāraṇā hotī’’ti vadanti. ‘‘Heṭṭhā ayāguke nimantane udakakañjikakhīrādīhi saddhiṃ madditaṃ bhattameva sandhāya ‘yāguṃ gaṇhathā’ti vuttattā pavāraṇā hoti, ‘bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā’ti ettha pana visuṃ yāguyā vijjamānattā pavāraṇā na hotī’’ti vadanti. Ayamettha adhippāyoti ‘‘yenāpucchito’’tiādinā vuttamevatthaṃ sandhāya vadati. Kāraṇaṃ panettha duddasanti ettha eke tāva vadanti ‘‘yasmā yāgumissakaṃ nāma bhattameva na hoti, khīrādikampi hotiyeva, tasmā karambake viya pavāraṇāya na bhavitabbaṃ, evañca sati ‘yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā , na pavāreti, yāgu mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāretī’ti ettha kāraṇaṃ duddasa’’nti. Keci pana vadanti ‘‘yāgumissakaṃ nāma bhattaṃ, tasmā taṃ paṭikkhipato pavāraṇāya eva bhavitabbaṃ, evañca sati ‘idha pavāraṇā hoti, na hotī’ti ettha kāraṇaṃ duddasa’’nti.
正如这里理由难见,应知下文“取混合物”处的理由同样难见。因为能邀请者的多少并非邀请存在与否的标相;那么以何为标准?此处正是以能产生邀请的名称执持为准量。因此,“此不应与咖兰巴咖等同”等所说之理,若与前文相连,也不一致。如果“混合物”唯约定于饭混合物,那么当说“取饭混合物”时,不论饭多、相等或少,确实皆有邀请;同样,说“取混合物”时,即使饭少也应有邀请,因为“混合物”唯约定于饭混合物。这正是三结处所说:“因为‘混合物’仅是饭混合物的约定用语,但所说的此物确是饭混合物。”如果“混合物”不约定于饭混合物,而仅就混合的饭说“取混合物”,那么如同在非邀请的邀请中,仅就与乳等揉合的饭说“取粥”时有邀请一样,此处唯就混合饭说“取混合物”时,不论饭少或多,确实应邀请。因此,无论“混合物”是约定于饭混合物,还是就混合物而说,两种情况皆前后不一致。既然如此,在此何必思择理由?但在这样的地方,唯应以注疏为量而行,此是我们的容受。
Yathā cettha kāraṇaṃ duddasaṃ, evaṃ parato ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti etthāpi kāraṇaṃ duddasamevāti veditabbaṃ. Na hi pavāraṇappahonakassa appabahubhāvo pavāraṇāya bhāvābhāvanimittaṃ, kiñcarahi pavāraṇājanakassa nāma gahaṇamevettha pamāṇaṃ, tasmā ‘‘idañca karambakena na samānetabba’’ntiādinā yampi kāraṇaṃ vuttaṃ, tampi pubbe vuttena saṃsandiyamānaṃ na sameti. Yadi hi missakanti bhattamissakeyeva ruḷhaṃ siyā, evaṃ sati yathā ‘‘bhattamissakaṃ gaṇhathā’’ti vutte bhattaṃ bahutaraṃ vā samaṃ vā appataraṃ vā hoti, pavāretiyeva, evaṃ ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi appatarepi bhatte pavāraṇāya bhavitabbaṃ ‘‘missaka’’nti bhattamissakeyeva ruḷhattā. Tathā hi ‘‘missakanti bhattamissakeyeva ruḷhavohārattā idaṃ pana bhattamissakamevāti vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Atha missakanti bhattamissake ruḷhaṃ na hoti, missakabhattaṃ pana sandhāya ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vuttanti. Evampi yathā ayāguke nimantane khīrādīhi sammadditaṃ bhattameva sandhāya ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vutte pavāraṇā hoti, evamidhāpi missakabhattameva sandhāya ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vutte bhattaṃ appaṃ vā hotu, bahu vā, pavāraṇā eva siyā, tasmā missakanti bhattamissake ruḷhaṃ vā hotu, missakaṃ sandhāya bhāsitaṃ vā, ubhayathāpi pubbenāparaṃ na sametīti kimettha kāraṇacintāya. Īdisesu pana ṭhānesu aṭṭhakathāpamāṇeneva gantabbanti ayaṃ amhākaṃ khanti.
然而,《疑惑消除》(复注·波逸提 2.238-239)中说:“‘认为是特定人为之作’:此中因所缘物为如法,故说‘已被邀请’。若确实是为特定人作的,则无拒绝。此处的意趣”,即依“由谁询问”等所说之义而说。但此处理由难见:是指当饭食量多时,邀请成立的理由难以洞见,否则即使糕饼、鱼肉等量多时也应邀请。此处理由既难见,于后文“取混合物”处,亦应洞见理由同样难见。又所谓“然此是饭食混合物”等理由,与“不邀请少量”之语亦不相合,唯此略许。
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.238-239) pana ‘‘uddissakatanti maññamānoti ettha vatthuno kappiyattā ‘pavāritova hotī’ti vuttaṃ. Tañce uddissakatameva hoti, paṭikkhepo natthi. Ayametthādhippāyoti ‘yenāpucchito’tiādinā vuttamevatthaṃ sandhāya vadati. Kāraṇaṃ panettha duddasanti bhattassa bahutarabhāve pavāraṇāya sambhavakāraṇaṃ duddasaṃ, aññathā karambakepi macchādibahubhāve pavāraṇā bhaveyyāti adhippāyo. Yathā cettha kāraṇaṃ duddasaṃ, evaṃ parato ‘missakaṃ gaṇhathā’ti etthāpi kāraṇaṃ duddasamevāti daṭṭhabbaṃ. Yañca ‘idaṃ pana bhattamissakamevā’tiādi kāraṇaṃ vuttaṃ, tampi ‘appataraṃ na pavāretī’ti vacanena na sametī’’ti ettakameva vuttaṃ.
所谓“分离而施”,三部根本典籍中都解释为“将饭食上方的汁液等分离出来而施与”。但也有些人说:“为使饭粒不散落,用手紧紧捏压,滤出汁液来施与。”此说也未见其理据。如同有人送来与饭食相混的粥,说“请用粥”时,就连同粥中混杂的饭食一起施与,拒绝的人不构成应请;同样,在此处,对于乳汁等丰富的饭食,说“请用乳”等,无论是施与单纯的乳等,还是施与乳等相杂的饭食,两种情形都不应构成应请。因此,“分离而施”是指依那种方式施与的人而说,并非显示:当施与混杂饭食时,拒绝者便具有应请之意。理当如此理解。然而,若注疏中说“分离而施”的意趣是:施与混杂饭食时有应请,那么即应以此处注疏本身为量,不应另外寻求理由。但《除疑》中说:“‘分离而施’应取‘取汁液’等语句,作分离施与之义,并非以身体分离汁液等,因为即使不这样分离,拒绝者也不成立应请,只以无应请之名而说,如‘送来饭食相混的粥,说取粥’等处。否则,此处应取不与前后文相违的意趣。”
‘‘Visuṃ katvā detīti bhattassa upari ṭhitaṃ rasādiṃ visuṃ gahetvā detī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Kehici pana ‘‘yathā bhattasitthaṃ na patati, tathā gāḷhaṃ hatthena pīḷetvā parissāvetvā detī’’ti vuttaṃ. Tatthāpi kāraṇaṃ na dissati. Yathā hi bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vatvā yāgumissakaṃ bhattampi dentaṃ paṭikkhipato pavāraṇā na hoti, evamidhāpi bahukhīrarasādīsu bhattesu ‘‘khīraṃ gaṇhathā’’tiādīni vatvā dinnāni khīrādīni vā detu khīrādimissakaṃ bhattaṃ vā, ubhayathāpi pavāraṇāya na bhavitabbaṃ, tasmā ‘‘visuṃ katvā detī’’ti tenākārena dentaṃ sandhāya vuttaṃ, na pana bhattamissakaṃ katvā dīyamānaṃ paṭikkhipato pavāraṇā hotīti dassanatthanti gahetabbaṃ. Yadi pana bhattamissakaṃ katvā dīyamāne pavāraṇā hotīti adhippāyena aṭṭhakathāyaṃ ‘‘visuṃ katvā detī’’ti vuttaṃ, evaṃ sati aṭṭhakathāyevettha pamāṇanti gahetabbaṃ, na pana kāraṇantaraṃ gavesitabbaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.238-239) pana ‘‘visuṃ katvā detīti ‘rasaṃ gaṇhathā’tiādinā vācāya visuṃ katvā detīti attho gahetabbo, na pana kāyena rasādiṃ viyojetvāti tathā aviyojitepi paṭikkhipato pavāraṇāya asambhavato apavāraṇāpahonakassa nāmena vuttattā bhattamissakayāguṃ āharitvā ‘yāguṃ gaṇhathā’ti vuttaṭṭhānādīsu viya, aññathā ettha yathā pubbāparaṃ na virujjhati, tathā adhippāyo gahetabbo’’ti vuttaṃ.
在“船或桥”等情形中,登船等的刹那,即使短暂停留,但由于其行为本质是登船等,以行进为主,因此不称为站立;但是,若因人群拥挤,没有空间等,则不应站立。“不移动座”的意思是:不将坐处从所述的位置移到别的座垫处,也不向上推挤,但在同一位置上可以转身。因此而有“以何方向”等说。若是蹲坐着的人,即使双脚不放开而坐在平地上,也名为改变威仪,所以为了不改变蹲坐的威仪而能安乐坐,说到“然于其下……应施与坐垫”。“不移动座”者,即是不将臀部从座垫所触之处移开,也不起立,这就是所说的含义。不应如同“不与取”中那样取“移离处所”的解释,三部根本典籍中是这样说的。
Nāvā vā setu vātiādimhi nāvādiabhiruhanādikkhaṇe kiñci ṭhatvāpi abhiruhanādikātabbattepi gamanatapparatāya ṭhānaṃ nāma na hoti, janasammaddena pana anokāsādibhāvena ṭhātuṃ na vaṭṭati. Acāletvāti vuttaṭṭhānato aññasmiṃ pīṭhappadese vā uddhaṃ vā apelletvā, tasmiṃ eva pana ṭhāne parivattetuṃ labhati. Tenāha ‘‘yena passenā’’tiādi. Sace ukkuṭikaṃ nisinno pāde amuñcitvāpi bhūmiyaṃ nisīdati, iriyāpathaṃ vikopento nāma hotīti ukkuṭikāsanaṃ avikopetvā sukhena nisīdituṃ ‘‘tassa pana heṭṭhā…pe… nisīdanakaṃ dātabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Āsanaṃ acāletvāti pīṭhe phuṭṭhokāsato ānisadamaṃsaṃ amocetvā anuṭṭhahitvāti vuttaṃ hoti. Adinnādāne viya ṭhānācāvanaṃ na gahetabba’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
121关于“未作如法者”,此处因为仅是未作如法便非剩余,所以凡未令人作如法而放入钵中的根果等,本身即非剩余;或是通过破坏俗家等方式生起的非法食物。然而,钵中其余所盛之物都是剩余,可以受用。但若想受用那些根果等,则应从中取出,令人作如法,放在别的容器中,作过剩余之后再受用。
121.Akappiyakatanti ettha akappiyakatasseva anatirittabhāvato kappiyaṃ akārāpetvā tasmiṃ patte pakkhittaṃ mūlaphalādiyeva atirittaṃ na hoti, akappiyabhojanaṃ vā kuladūsanādinā uppannaṃ. Sesaṃ pana pattapariyāpannaṃ atirittameva hoti, paribhuñjituṃ vaṭṭati, taṃ pana mūlaphalādiṃ paribhuñjitukāmena tato nīharitvā kappiyaṃ kārāpetvā aññasmiṃ bhājane ṭhapetvā atirittaṃ kārāpetvā paribhuñjitabbaṃ.
122“彼不得再作”者,若于同一容器中制作,则与先前所制合为一作,故此人自身不得再作,而他人可以再作。若另换容器,由彼或由他人制作,皆无不可。因此说“未作者应作,且未作者当为之”。“由彼亦”中的“亦”字,不但显示由他人作,且涵盖“由彼亦”之义。“如是作”即指于他容器中作。
122.So puna kātuṃ na labhatīti tasmiṃyeva bhājane kariyamānaṃ paṭhamaṃ katena saddhiṃ kataṃ hotīti puna soyeva kātuṃ na labhati, añño labhati. Aññasmiṃ pana bhājane tena vā aññena vā kātuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘yena akataṃ, tena kātabbaṃ, yañca akataṃ, taṃ kātabba’’nti. Tenāpīti ettha pi-saddo na kevalaṃ aññenevāti imamatthaṃ dīpeti. Evaṃ katanti aññasmiṃ bhājane kataṃ.
“遣送”者,谓遣送至未受具足戒者手中。因这属于律之羯磨,故说“不应作置于未受具足戒者手中者”。
Pesetvāti anupasampannassa hatthe pesetvā. Imassa vinayakammabhāvato ‘‘anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ.
然而,对于“若与食物相混”这一句,应知:如果这些食物与口中尚未作残食的食物相混,即犯波逸提。因此,即使已受请食并令人作残食之后而进食者,也应使口与手保持清净,如同未作之食不与所食相混一般,然后方可食用。未受请者在午前将时分药等作为食物受用,虽无犯;但若已受请者,则有以受请为因的恶作。故律文说:“于时分药……乃至……每咽下,犯恶作。”
Sace pana āmisasaṃsaṭṭhānīti ettha sace mukhagatenāpi anatirittena āmisena saṃsaṭṭhāni honti, pācittiyamevāti veditabbaṃ, tasmā pavāritena bhojanaṃ atirittaṃ kārāpetvā bhuñjantenapi yathā akatena missaṃ na hoti, evaṃ mukhañca hatthañca suddhaṃ katvā bhuñjitabbaṃ. Kiñcāpi apavāritassa purebhattaṃ yāmakālikādīni āhāratthāya paribhuñjatopi anāpatti, pavāritassa pana pavāraṇamūlakaṃ dukkaṭaṃ hotiyevāti ‘‘yāmakālikaṃ…pe… ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassā’’ti pāḷiyaṃ (pāci. 240) vuttaṃ.