20. 受持决择论
20. Paṭiggahaṇavinicchayakathā
104如此讲说完净地决择之后,为了接着讲说受取决择,因而宣说“副食等之受取”等。此处,可咀嚼者称为“副食”,除了五种主食之外,这是对一切可吞咽之物的通称。以“等”字,包含了主食。受取、领纳称为“受取”,副食等之受取即是副食等受取。因此,所言即是“对任何可吞咽的副食或主食之受取”。在五支中,“仅是举起之量”是指仅达到举起的高度,以此显示应受取之物的分量;并以此显示,若物未被如此之人举起,则受取不成立。以“手臂之范围”显示靠近的程度;以此显示,若远远站立而递来之物,受取不成立。“递来”是指已转向的状态,以此显示,若物留在原处等情形,受取不成立。以“天人或”等显示施者的三种作用;以“若彼”等显示受取者的两种作用。
104. Evaṃ kappiyabhūmivinicchayaṃ kathetvā idāni paṭiggahaṇavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘khādanīyādipaṭiggāho’’tiādimāha. Tattha khādiyateti khādanīyaṃ, ṭhapetvā pañca bhojanāni sabbassa ajjhoharitabbassetaṃ adhivacanaṃ. Ādisaddena bhojanīyaṃ saṅgaṇhāti. Paṭiggahaṇaṃ sampaṭicchanaṃ paṭiggāho, khādanīyādīnaṃ paṭiggāho khādanīyādipaṭiggāho. Tenāha ‘‘ajjhoharitabbassa yassa kassaci khādanīyassa vā bhojanīyassa vā paṭiggahaṇa’’nti. Pañcasu aṅgesu uccāraṇamattanti ukkhipanamattaṃ, iminā paṭiggahitabbabhārassa pamāṇaṃ dasseti. Teneva tādisena purisena anukkhipanīyavatthusmiṃ paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dīpeti. ‘‘Hatthapāso’’ti iminā āsannabhāvaṃ. Teneva ca dūre ṭhatvā abhiharantassa paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dīpeti. Abhihāroti pariṇāmitabhāvo, tena ca tatraṭṭhakādīsu na ruhatīti dīpeti. ‘‘Devo vā’’tiādinā dāyakato payogattayaṃ dasseti. ‘‘Tañce’’tiādinā paṭiggāhakato payogadvayaṃ dasseti.
现在,在这五支之中,因手臂范围难以了知,为了加以说明,故说“于此”等。其中,应理解为“手臂范围即指二肘半的距离”。以“从其近端算起”这句话说明,即使是立于空中,伸手接取远处投掷过来的物品,手臂范围也应当以作为靠近之支点所在的脚底为起点来界定,而非从头算起。此处的“近端”,应当理解为“下端”之义。
Idāni tesu pañcasu aṅgesu hatthapāsassa durājānatāya taṃ dassetumāha ‘‘tatthi’’ccādi. Tattha aḍḍhateyyahattho hatthapāso nāmāti yojanā. ‘‘Tassa orimantenā’’ti iminā ākāse ujuṃ ṭhatvā parena ukkhittaṃ gaṇhantassāpi āsannaṅgabhūtapādatalato paṭṭhāya hatthapāso paricchinditabbo, na sīsato paṭṭhāyāti dasseti. Tattha ‘‘orimantenā’’ti imassa heṭṭhimantenāti attho gahetabbo.
在此,《别众学处注疏》中,以“若比丘坐着,则从邻近者的后端起……”等语,已显示受取者应就邻近肢体的边缘来划定界限。因此,此处也应这样理解:对于站立在空中的受取者,应从成为邻近肢体的足底边缘——也就是脚跟的下边——开始计算;施者则应从近处的脚趾下边算起,来限定手臂的范围。以此方法,即使是躺在地上,从头部方向坐着的人手中受取,也应从作为邻近头部的边缘、即颈项处开始测量手臂范围,而非从足底。同样,躺着给予时,也应当如理了知,因为文中说“任何较近的肢体”。“无能力者”指病人不能用手受用,而以口来接受。然而在《疑惑消除》中,只是说“无能力者,即病人、或取者”,以此显示其义为:无能力者就是病人,或是没有能力取用、无力之人。因此说:“即使施与鼻烟,无能力者也可以口受取。”
Ettha ca pavāraṇasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 238-239) ‘‘sace pana bhikkhu nisinno hoti, āsannassa pacchimantato paṭṭhāyā’’tiādinā paṭiggāhakānaṃ āsannaṅgassa pārimantato paṭṭhāya paricchedassa dassitattā idhāpi ākāse ṭhitassa paṭiggāhakassa āsannaṅgabhūtapādatalassa pārimantabhūtato paṇhipariyantassa heṭṭhimatalato paṭṭhāya, dāyakassa pana orimantabhūtato pādaṅgulassa heṭṭhimapariyantato paṭṭhāya hatthapāso paricchinditabboti daṭṭhabbaṃ. Imināva nayena bhūmiyaṃ nipajjitvā ussīsake nisinnassa hatthato paṭiggaṇhantassāpi āsannasīsaṅgassa pārimantabhūtato gīvantato paṭṭhāyeva hatthapāso minitabbo, na pādatalato paṭṭhāya. Evaṃ nipajjitvā dānepi yathānurūpaṃ veditabbaṃ. ‘‘Yaṃ āsannataraṃ aṅga’’nti (pāci. aṭṭha. 238-239) hi vuttaṃ. Akallakoti gilāno sahatthā paribhuñjituṃ asakkonto mukhena paṭiggaṇhāti. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.265) pana ‘‘akallakoti gilāno gahetuṃ vā’’ti ettakameva vuttaṃ, etena akallakoti gilāno vā atha vā gahetuṃ akallako asamatthoti attho dassito. Tenāha ‘‘sacepi natthukaraṇiyaṃ dīyamānaṃ nāsāpuṭena akallako vā mukhena paṭiggaṇhātī’’ti.
105“即使以一部分”是指仅以手指触碰到的情况。
105.Ekadesenāpīti aṅguliyā phuṭṭhamattena.
“若他接受,一切即已被接受”,这是由于物品系在竹竿顶端而放置的缘故。如果施者站在手臂范围内,说“我要给你这个瓶”而将地上之瓶施予,受者以抓住竹竿顶端的方式接受,那么系于两端的整个物品便都已被接受。因为文中说“取之”,对于并未在比丘手中挤压、自然受压榨而出的甘蔗汁,便说“持来不明显”;然而,若站在手臂范围内,为比丘而挤压、从甘蔗流出的汁,拿来时是允许的。当甘蔗汁自然流入槽中时,若中途拦截并搁下,如此取用也是允许的。“于受取想”是指当生起“我将以床等来接受”的想法时,以此显示:并不需要说出“我接受”这样的话来完成此事。
Tañce paṭiggaṇhāti, sabbaṃ paṭiggahitamevāti veṇukoṭiyaṃ bandhitvā ṭhapitattā. Sace bhūmiyaṃ ṭhitameva ghaṭaṃ dāyakena hatthapāse ṭhatvā ‘‘ghaṭaṃ dassāmī’’ti dinnaṃ veṇukoṭiyā gahaṇavasena paṭiggaṇhāti, ubhayakoṭibaddhaṃ sabbampi paṭiggahitameva hoti. Bhikkhussa hatthe apīḷetvā pakatiyā pīḷiyamānaṃ ucchurasaṃ sandhāya ‘‘gaṇhathā’’ti vuttattā ‘‘abhihāro na paññāyatī’’ti vuttaṃ, hatthapāse ṭhitassa pana bhikkhussa atthāya pīḷiyamānaṃ ucchuto paggharantaṃ rasaṃ gaṇhituṃ vaṭṭati. Doṇikāya sayaṃ paggharantaṃ ucchurasaṃ majjhe āvaritvā vissajjitampi gaṇhituṃ vaṭṭati. Paṭiggahaṇasaññāyāti ‘‘mañcādinā paṭiggahessāmī’’ti uppāditasaññāya, iminā ‘‘paṭiggaṇhāmī’’ti vācāya vattabbakiccaṃ natthīti dasseti.
“于任何注疏中”者,是指各注疏或诸处所说。“不可搬运之板”者,指以中等之力而不可搬运者。《义味阐明》中说:“由‘草、细草等叶’之语,应知受取于枝上方告成立。”古疏中亦如是说,但这尚需审察。然而,注疏中说:“于放置在地的微细草、细草等叶上,受取不成。”这是因为草、细草等叶极为微细,置于其上的食物不稳固,犹如置于地上,故说“不成”;即便置于草、细草等的枝上,理亦应同,故“于枝上受取成立”之说,似不合理。在注疏中,若对“不成”一语探究“为何”之因,不须另寻其由,所说“于微细者”这一限定语本身即含摄原因,成为含因之限定。因此,于草、细草叶等上,受取不成,何以故?因其微细性。然于其他莲叶等则成立,何以故?因其粗大性。当体察此因果关系,故说“此应审察”。如此,注疏中说:“因他们不能承持,然于大莲叶等则成立。”
Yatthakatthaci aṭṭhakathāsu, padesesu vā. Asaṃhārime phalaketi thāmamajjhimena asaṃhāriye. ‘‘Tintiṇikādipaṇṇesūti vacanato sākhāsu paṭiggahaṇaṃ ruhatīti daṭṭhabba’’nti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.265) vuttaṃ. Porāṇaṭīkāyampi tatheva vuttaṃ, tadetaṃ vicāretabbaṃ. Aṭṭhakathāyañhi ‘‘bhūmiyaṃ atthatesu sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu paṭiggahaṇaṃ na ruhatī’’ti vuttaṃ. Taṃ tintiṇikādipaṇṇānaṃ sukhumattā tattha ṭhapitaāmisassa asaṇṭhahanato bhūmiyaṃ ṭhapitasadisattā ‘‘na ruhatī’’ti vuttaṃ, tintiṇikādisākhāsu ṭhapitepi evameva siyā, tasmā ‘‘sākhāsu paṭiggahaṇaṃ ruhatī’’ti vacanaṃ ayuttaṃ viya dissati. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘na ruhatī’’ti kiriyāpadassa ‘‘kasmā’’ti hetupariyesane sati na aññaṃ pariyesitabbaṃ, ‘‘sukhumesū’’ti vuttaṃ visesanapadaṃyeva hetumantavisesanaṃ bhavati, tasmā tintiṇikapaṇṇādīsu paṭiggahaṇaṃ na ruhati, kasmā? Tesaṃ sukhumattā. Aññesu pana paduminīpaṇṇādīsu ruhati, kasmā? Tesaṃ oḷārikattāti hetuphalasambandho icchitabboti dissati , tasmā ‘‘tadetaṃ vicāretabba’’nti vuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘na hi tāni sandhāretuṃ samatthānīti mahantesu pana paduminīpaṇṇādīsu ruhatī’’ti.
106“拭后受取”者:虽已擦拭,若仍有沾染染色粉末之疑虑,为受取之故而作此说,若无此疑,则不须说。“彼”者,指未受取落下的尘垢,而只受取上方所持的钵食。“无罪”者,谓无“行持不善”等过失。依先前作意的相应,故说“施与未达上者……允许”。然而,因为仅以“我将施与他人”之心生起,彼食并不因此即成他人所有,故即便未实际施与,受取后自己受用亦为允许。“我将施与未达上者”等语,是为避免违犯戒律中的恶作而说;即便未如此作意而取,受取后受用者亦无罪。“施与比丘”者,指施与其他比丘。“酸粥”者,泛指任何乳类等液体而言。“从手放开后再取,即成已取”,因此说“即不从手放开”。“搅动者”,即搅拌者,或这即是读法。因是持来置于地上,故不算“持来”,所以说“应受取钵”。
106.Puñchitvā paṭiggahetvāti puñchitepi rajanacuṇṇāsaṅkāya sati paṭiggahaṇatthāya vuttaṃ, nāsati. Taṃ panāti patitarajaṃ appaṭiggahetvā upari gahitapiṇḍapātaṃ. Anāpattīti durūpaciṇṇādidoso natthi. Pubbābhogassa anurūpavasena ‘‘anupasampannassa datvā…pe… vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Yasmā pana taṃ ‘‘aññassa dassāmī’’ti cittuppādamattena parasantakaṃ na hoti, tasmā tassa adatvāpi paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Anupasampannassa dassāmī’’tiādipi vinayadukkaṭassa parihārāya vuttaṃ, tathā akatvā gahitepi paṭiggahetvā paribhuñjato anāpattiyeva. Bhikkhussa detīti aññassa bhikkhussa deti. Kañjikanti khīrarasādiṃ yaṃ kiñci dravaṃ sandhāya vuttaṃ. Hatthato mocetvā puna gaṇhāti, uggahitakaṃ hotīti āha ‘‘hatthato amocentenevā’’ti. Āluḷentānanti āloḷentānaṃ, ayameva vā pāṭho. Āharitvā bhūmiyaṃ ṭhapitattā abhihāro natthīti āha ‘‘patto paṭiggahetabbo’’ti.
107“从最先之勺滴入钵中”者,于此有人说:“如同最先滴落的液滴无有过失,同样,倾倒后移开者,即便后来再有液滴落下,由于已持来,亦无过失。”“以小锅”者,即用小容器。“因已持来”者,这是针对布施的刹那而说。然而,有人说:“在施与后移开时,若灰烬或水滴落下,由于持来已然分离,应重新受取。”这一说法,在作意“我将如此移开使不落下”而小心移开时,是恰当的;若以平常想移开,持来未曾中断,此处说“善落”,因为那便已是已受取。“于口边取亦允许”者,指当钵正被持来时,伸手触碰口边上方,也是允许的。“以足推”者,指以足作“我将受取”之想而踩踏。“某些人”者,指无畏山寺的住众。“仅言语”者,是说“系属、系属之系属”仅是言辞上的差别,实质乃是身系属,因此不应采纳他们的说法,这是意趣所在。“此理”者,即“系属之系属也唯是身系属”,这是正理。如此,对于身系属及其系属,这里只是说了土喇咤亚。
107.Paṭhamataraṃ uḷuṅkato thevā patte patantīti ettha ‘‘yathā paṭhamataraṃ patitatheve doso natthi, tathā ākiritvā apanentānaṃ pacchā patitathevepi abhihaṭattā nevatthi doso’’ti vadanti. Carukenāti khuddakabhājanena. ‘‘Abhihaṭattāti dīyamānakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Datvā apanayanakāle pana chārikā vā bindūni vā patanti, puna paṭiggahetabbaṃ abhihārassa vigatattā’’ti vadanti, taṃ yathā na patati, tathā apanessāmīti paṭiharante yujjati, pakatisaññāya apanente abhihāro na chijjati, supatitaṃ. Paṭiggahitameva hi taṃ hoti. Mukhavaṭṭiyāpi gahetuṃ vaṭṭatīti abhihariyamānassa pattassa mukhavaṭṭiyā uparibhāge hatthaṃ pasāretvā phusituṃ vaṭṭati. Pādena pelletvāti pādena ‘‘paṭiggahessāmī’’ti saññāya akkamitvā. Kecīti abhayagirivāsino. Vacanamattamevāti paṭibaddhaṃ paṭibaddhapaṭibaddhanti saddamattameva nānaṃ, kāyapaṭibaddhameva hoti, tasmā tesaṃ vacanaṃ na gahetabbanti adhippāyo. Esa nayoti ‘‘paṭibaddhapaṭibaddhampi kāyapaṭibaddhamevā’’ti ayaṃ nayo. Tathā ca tattha kāyapaṭibaddhe tappaṭibaddhe ca thullaccayameva vuttaṃ.
「令彼持来」的意思是:对于比丘前往其处的另一位比丘,命令他「将此带来这里」,再通过他使之持来,这对另外那位比丘也是允许的。「故」是因为只有根本处的受用才被允许,因此。若当日以手取,翌日受取之后再受用,则成为已取而后受取,所以说「未触」。由于未受取,所以说「因储藏的缘故而无罪」。若未受取便受用,则有未施与的口罪,因此说「然而应当受取后再受用」。有人说:「『不超过彼』是指当天自己未受取的情况而说,但若当日已经受取,那么第二日等即使未再受取,也允许受用。」
Tena āharāpetunti yassa bhikkhuno santikaṃ gataṃ, taṃ ‘‘idha naṃ ānehī’’ti āṇāpetvā tena āharāpetuṃ itarassa vaṭṭatīti attho. Tasmāti yasmā mūlaṭṭhasseva paribhogo anuññāto, tasmā. Taṃ divasaṃ hatthena gahetvā dutiyadivase paṭiggahetvā paribhuñjantassa uggahitakapaṭiggahitaṃ hotīti āha ‘‘anāmasitvā’’ti. Appaṭiggahitattā ‘‘sannidhipaccayā anāpattī’’ti vuttaṃ. Appaṭiggahetvā paribhuñjantassa adinnamukhadvārāpatti hotīti āha ‘‘paṭiggahetvā pana paribhuñjitabba’’nti. ‘‘Na tato paranti tadaheva sāmaṃ appaṭiggahitaṃ sandhāya vuttaṃ, tadaheva paṭiggahitaṃ pana punadivasādīsu appaṭiggahetvāpi paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti.
108「消耗」者,趋于灭尽,他们之粉末无土喇咤亚及不受取罪,此为意趣。「以刀」者,以已受取之刀。「新生起」者,以此显示甘蔗等因刚割下之故,非不可执持。「此理」者,指储藏过失等而说。故说「因非」等。「然何故此处无已取缘或储藏缘之过失」,故说「因非为受用之故而持」。以此显示,为外部受用,自己取或由未达上者施与而持允许,故为拭钵等之故,自己取而持之油等,若欲受用,受取后受用者无罪。然为内部受用,自己取者,受取后受用者成已取而受取,未受取而受用者有未施与之口门罪。唯为内部受用,由未达上者施与而取持者,如狮子盐块例,因储藏缘故有罪。然某些人说:「因受取以『强壮中等人之举起量』等所说五支具足而成立,故即使为外部受用,若从未达上者取,即是已受取。」若如是,此处为外部受用,从未达上者施与而取持者,应有因储藏缘故之罪。且不应说『因非为受用之故而持』,故应知为外部受用而取者,不名为已受取。
108.Khīyantīti khayaṃ gacchanti, tesaṃ cuṇṇehi thullaccayaappaṭiggahaṇāpattiyo na hontīti adhippāyo. Satthakenāti paṭiggahitasatthakena. Navasamuṭṭhitanti eteneva ucchuādīsu abhinavalaggattā abbohārikaṃ na hotīti dasseti. Eseva nayoti sannidhidosādiṃ sandhāya vadati. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Kasmā panettha uggahitapaccayā, sannidhipaccayā vā doso na siyāti āha ‘‘na hi taṃ paribhogatthāya pariharantī’’ti. Iminā ca bāhiraparibhogatthaṃ sāmaṃ gahetvā vā anupasampannena dinnaṃ vā pariharituṃ vaṭṭatīti dīpeti, tasmā pattasammakkhanādiatthaṃ sāmaṃ gahetvā pariharitatelādiṃ sace paribhuñjitukāmo hoti, paṭiggahetvā paribhuñjantassa anāpatti. Abbhantaraparibhogatthaṃ pana sāmaṃ gahitaṃ paṭiggahetvā paribhuñjantassa uggahitapaṭiggahaṇaṃ hoti, appaṭiggahetvā paribhuñjantassa adinnamukhadvārāpatti hoti. Abbhantaraparibhogatthameva anupasampannena dinnaṃ gahetvā pariharantassa siṅgīloṇakappo viya sannidhipaccayā āpatti hoti. Keci pana ‘‘thāmamajjhimassa purisassa uccāraṇamattaṃ hotītiādinā vuttapañcaṅgasampattiyā paṭiggahaṇassa ruhaṇato bāhiraparibhogatthampi sace anupasampannehi dinnaṃ gaṇhāti, paṭiggahitamevā’’ti vadanti. Evaṃ sati idha bāhiraparibhogatthaṃ anupasampannena dinnaṃ gahetvā pariharantassa sannidhipaccayā āpatti vattabbā siyā. ‘‘Na hi taṃ paribhogatthāya pariharantī’’ti ca na vattabbaṃ, tasmā bāhiraparibhogatthaṃ gahitaṃ paṭiggahitaṃ nāma na hotīti veditabbaṃ.
若如此,在五种受取支中,是否应说“为受用之故”这一限定语?不应说。因为受取本身就是为了受用之故,所以不另外说“为受用之故”,只说了“若彼比丘以身或以身系属物而受取”这么多。然而其他人说:“即使有受取,‘因为他们并非为受用之故而持有’,在此对非为受用而持有说无罪。”以此显示:在五种受取支具足时,以想要吞食之意而拿取者,即名为已受取,因为受取只被允许于应吞食之物。同样地,显示:为外部受用而取来放置的油等,若有想要吞食之意,受取后可以受用。“杵臼等被损耗”,在此,若因杵臼的损耗,在所捣碎的药中显现出外来之色,则不允许。“是纯净的水”,是就从树枝等处滴下而落的水而说。
Yadi evaṃ pañcasu paṭiggahaṇaṅgesu ‘‘paribhogatthāyā’’ti visesanaṃ vattabbanti? Na vattabbaṃ. Paṭiggahaṇañhi paribhogatthameva hotīti ‘‘paribhogatthāyā’’ti visuṃ avatvā ‘‘tañce bhikkhu kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhātī’’ti ettakameva vuttaṃ. Apare pana ‘‘satipi paṭiggahaṇe ‘na hi taṃ paribhogatthāya pariharantī’ti idha aparibhogatthāya pariharaṇe anāpatti vuttā’’ti vadanti. Tena ca paṭiggahaṇaṅgesu pañcasu samiddhesu ajjhoharitukāmatāya gahitameva paṭiggahitaṃ nāma hoti ajjhoharitabbesuyeva paṭiggahaṇassa anuññātattāti dasseti. Tathā bāhiraparibhogatthāya gahetvā ṭhapitatelādiṃ ajjhoharitukāmatāya sati paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatīti dasseti. Udukkhalamusalādīni khīyantīti ettha udukkhalamusalānaṃ khayena pisitakoṭṭitabhesajjesu sace āgantukavaṇṇo paññāyati, na vaṭṭati. Suddhaṃ udakaṃ hotīti rukkhasākhādīhi gaḷitvā patanaudakaṃ sandhāya vuttaṃ.
109“或应受取其钵”,在此也应知:对于舔舐钵中食物而施与的人,其手上所黏附的食物并无过失,因此所谓钵的受取,唯指内部受用的钵受取。“落入沙弥钵中者……不舍受取”,在此,反复拿取的人,因为已作出“放入自己钵中者便是我所有”的决定,故不舍手中的受取。然而,对于拿取被分别后施与的食物,在拿取之时即已作出“是我所有”的决定,故舍手中的受取。“为某些人而投入食物”,在此,即使是为未达上者投入,由于自己投入并放置时想“他会来取”,故不舍受取。若放入未达上者手中,则称为由未达上者所放置,因已处于舍弃的状态,故舍受取。因此说“沙弥……因已舍弃”。在“为某些人”等情形中,即使为未达上者而放置于某处,刚一脱手即不舍受取,然而一旦落入容器即舍受取。而且,该容器是比丘为翌日所期待者,故其中的食物也如同难以洗净的钵中食物一样,舍受取且带有疑虑。因此应知说“应放入沙弥手中”。在如是之处,不应追寻理由,唯应依所说之方式而行。
109.Patto vāssa paṭiggahetabboti etthāpi pattagataṃ chupitvā dentassa hatthe laggena āmisena dosābhāvatthaṃ pattapaṭiggahaṇanti abbhantaraparibhogatthameva pattapaṭiggahaṇaṃ veditabbaṃ. Yaṃ sāmaṇerassa patte patati…pe… paṭiggahaṇaṃ na vijahatīti ettha punappunaṃ gaṇhantassa attano patte pakkhittameva attano santakanti sanniṭṭhānakaraṇato hatthagataṃ paṭiggahaṇaṃ na vijahati. Paricchinditvā dinnaṃ pana gaṇhantassa gahaṇasamayeyeva attano santakanti sanniṭṭhānassa katattā hatthagataṃ paṭiggahaṇaṃ vijahati. Kesañci atthāya bhattaṃ pakkhipatīti ettha anupasampannassa atthāya pakkhipantepi āgantvā gaṇhissatīti sayameva pakkhipitvā ṭhapanato paṭiggahaṇaṃ na vijahati. Anupasampannassa hatthe pakkhittaṃ pana anupasampanneneva ṭhapitaṃ nāma hotīti paṭiggahaṇaṃ vijahati pariccattabhāvato. Tena vuttaṃ ‘‘sāmaṇera…pe… pariccattattā’’ti. Kesañcītiādīsu anupasampannānaṃ atthāya katthaci ṭhapiyamānampi hatthato muttamatte eva paṭiggahaṇaṃ na vijahati, atha kho bhājane patitameva paṭiggahaṇaṃ vijahati. Bhājanañca bhikkhunā punadivasatthāya apekkhitamevāti taggatampi āmisaṃ duddhotapattagataṃ viya paṭiggahaṇaṃ vijahatīti saṅkāya ‘‘sāmaṇerassa hatthe pakkhipitabba’’nti vuttanti veditabbaṃ. Īdisesu hi yutti na gavesitabbā, vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
110“钵中已得的粥”,以此表示:即使粥触及钵口边缘的小屋,若非比丘本意所触,则对比丘而言,粥既非已受取,亦非已拿取。“使之靠近”即是令其触手。“可受取之重量”指中等体力的人所能举起的重量。虽然不放手而以另一手覆盖并无过失,然“不应覆盖”,应依注疏之量而受持。然而《疑惑消除》中说:“‘不应覆盖’是就手中已放下者而言;若以另一手覆盖手中所持者,或不触及已从手中放下者而从上方放下盖子,则无过失。”
110.Pattagatā yāgūti iminā pattamukhavaṭṭiyā phuṭṭhepi kuṭe yāgu paṭiggahitā, uggahitā vā na hoti bhikkhuno anicchāya phuṭṭhattāti dasseti. Āropetīti hatthaṃ phusāpeti. Paṭiggahaṇūpagaṃ bhāraṃ nāma thāmamajjhimassa purisassa ukkhepārahaṃ. Kiñcāpi avissajjetvāva aññena hatthena pidahantassa doso natthi, tathāpi na pidahitabbanti aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.265) pana ‘‘napidahitabbanti hatthato muttaṃ sandhāya vuttaṃ, hatthagataṃ pana itarena hatthena pidahato, hatthato muttampi vā aphusitvā upari pidhānaṃ pātentassa na doso’’ti vuttaṃ.
111“受取”者,为作荫凉而举持于上方的大树枝,若被任何方式切断,其上附着的尘土可能落入其口,故作净后而受取。
111.Paṭiggaṇhātīti chāyatthāya upari dhāriyamānā mahāsākhā yena kenaci chijjeyya, tattha laggarajaṃ mukhe pāteyya vāti kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggaṇhāti.
“为防苍蝇之故”于此,有言:“纵使枝上附着之尘落入钵中,因已由枝条受取故,亦可安然受用。此处之受取,唯为内部受用故,根本受取方为合宜。”一另说者则谓:“所谓‘为防苍蝇之故’,乃取其字面义,为外部受用而持取。”“小瓮”者,即大罐。“于彼中”者,于罐中亦然。“使未达上者取”者,谓令未达上者取同是可吞咽之物。
Macchikavāraṇatthanti ettha ‘‘sacepi sākhāya laggarajaṃ patte patati, sukhena paribhuñjituṃ sakkāti sākhāya paṭiggahitattā abbhantaraparibhogatthamevidha paṭiggahaṇanti mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Apare pana ‘‘macchikavāraṇatthanti vacanamattaṃ gahetvā bāhiraparibhogatthaṃ gahita’’nti vadanti. Kuṇḍaketi mahāghaṭe. Tasmimpīti cāṭighaṭepi. Anupasampannaṃ gāhāpetvāti tameva ajjhoharaṇīyaṃ bhaṇḍaṃ anupasampannena gāhāpetvā.
“以长老之钵予第二长老”:谓“请将长老之钵与我”,如是令他舍弃后,将钵转与第二长老。“将你之粥与我”:此是如是言说后,取沙弥之钵,复将己钵予彼。“复次,于此处”者,谓于“贤智沙弥”等所述钵之互换因缘中。“当审察其故”者,犹如为父母等持油等物,于如是事中,未达上者不作互换而得受用;然则于此处,不作钵之互换而受用,为何不可?当善察其原由——此为其意。然于此,或说其由:“沙弥等所取米粮耗尽之时,‘我等于为沙弥作摄受’之心必定生起,故此应于交换后方受用;而若为父母之利益,或为遮荫等事而取,则无受用之意欲,故彼为合宜。”依此义故,阿阇梨觉音长老亦云:
Therassa pattaṃ dutiyattherassāti ‘‘therassa pattaṃ mayhaṃ dethā’’ti tena attano pariccajāpetvā dutiyattherassa deti. Tuyhaṃ yāguṃ mayhaṃ dehīti ettha evaṃ vatvā sāmaṇerassa pattaṃ gahetvā attanopi pattaṃ tassa deti. Ettha panāti ‘‘paṇḍito sāmaṇero’’tiādipattaparivattanakathāyaṃ. Kāraṇaṃ upaparikkhitabbanti yathā mātuādīnaṃ telādīni haranto tathārūpe kicce anupasampannena aparivattetvāva paribhuñjituṃ labhati, evamidha pattaparivattanaṃ akatvā paribhuñjituṃ kasmā na labhatīti kāraṇaṃ vīmaṃsitabbanti attho. Ettha pana ‘‘sāmaṇerehi gahitataṇḍulesu parikkhīṇesu avassaṃ amhākaṃ sāmaṇerā saṅgahaṃ karontīti cittuppatti sambhavati, tasmā taṃ parivattetvāva paribhuñjitabbaṃ. Mātāpitūnaṃ atthāya pana chāyatthāya vā gahaṇe paribhogāsā natthi, tasmā taṃ vaṭṭatī’’ti kāraṇaṃ vadanti. Teneva ācariyabuddhadattattherenapi vuttaṃ –
“为父母之利益,持油等物而行者,
为遮荫等目的而取用树枝,于此并无差别。
因此,应思择彼殊胜之因;
而我等推度‘有室性’即是彼之殊胜。
‘‘Mātāpitūnamatthāya, telādiṃ haratopi ca; Sākhaṃ chāyādiatthāya, imassa na visesatā. ‘‘Tasmā hissa visesassa, cintetabbaṃ tu kāraṇaṃ; Tassa sālayabhāvaṃ tu, visesaṃ takkayāmaha’’nti.
此处此说较合理,因为必定会有这样的寻生起。于此,确实无法净化寻。然而,若为母亲等利益而取食,则不一定会有这样的寻生起,因此可以净化寻。凡能净化寻之处,即无过失。据此,将说:「若能净化寻,则从彼所得之物,食用亦听许。」然而在《疑惑遣除》中说:「『于此』,是指钵的交换。『因』,指在此处,如沙弥等心中生起『从此处也布施给我们吧』这样的寻,而非在他处,以此说明为因,此说合理。但对于没有这种寻的人,即使不交换而食用,亦听许。」
Idamevettha yuttataraṃ avassaṃ tathāvidhavitakkuppattiyā sambhavato. Na hi sakkā ettha vitakkaṃ sodhetunti. Mātādīnaṃ atthāya haraṇe pana nāvassaṃ tathāvidhavitakkuppattīti sakkā vitakkaṃ sodhetuṃ. Yattha hi vitakkaṃ sodhetuṃ sakkā, tattha nevatthi doso. Teneva vakkhati ‘‘sace pana sakkoti vitakkaṃ sodhetuṃ, tato laddhaṃ khāditumpi vaṭṭatī’’ti. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.265) pana ‘‘ettha panāti pattaparivattane. Kāraṇanti ettha yathā sāmaṇerā ito amhākampi dentīti vitakko uppajjati, na tathā aññatthāti kāraṇaṃ vadanti, tañca yuttaṃ. Yassa pana tādiso vitakko natthi, tena aparivattetvāpi bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ.
112「移动」是指移开后,除去石块、碎石等。「应置于灶上」是就无火的炉灶而说。因为当在灶上烹煮并搅拌时,上面未熟的米粒会沉到下面而煮熟,所以说「便成了自煮」。
112.Niccāletunti cāletvā pāsāṇasakkharādiapanayanaṃ kātuṃ. Uddhanaṃ āropetabbanti anaggikaṃ uddhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Uddhane paccamānassa āluḷane upari apakkataṇḍulā heṭṭhā pavisitvā paccantīti āha ‘‘sāmaṃpākañceva hotī’’ti.
113「钵放在台上」是指,装有未受取食物的钵,为了重新受取而放置。「移动」是指无正当理由而移动;即使有理由,若为了比丘们受用而移动,也不被允许。虽然在那种病时,为自身利益听许受取生肉,但「离受取生肉」乃普遍性地禁止;不过,因为已经为自身或其他比丘的利益而取了,所以有「狮子所食残余等……听许」的说法。「能净化寻」是指,能观察到「也布施给我吧」这种寻的不生起状态,或者能观察到「我以清净心,为了布施给沙弥而取」。「然而若在根本处已受取」是指,在此处说「若以『去时取后,也应布施给我』这样的想法而受取」。
113.Ādhārake patto ṭhapitoti appaṭiggahitāmiso patto puna paṭiggahaṇatthāya ṭhapito. Cāletīti vinā kāraṇaṃ cāleti, satipi kāraṇe bhikkhūnaṃ paribhogārahaṃ cāletuṃ na vaṭṭati. Kiñcāpi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, amanussikābādhe āmakamaṃsaṃ āmakalohita’’nti (mahāva. 264) tādise ābādhe attano atthāya āmakamaṃsapaṭiggahaṇaṃ anuññātaṃ, ‘‘āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194) ca sāmaññato paṭikkhittaṃ, tathāpi attano, aññassa vā bhikkhuno atthāya aggahitattā ‘‘sīhavighāsādiṃ…pe… vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Sakkoti vitakkaṃ sodhetunti ‘‘mayhampi detī’’ti vitakkassa anuppannabhāvaṃ sallakkhetuṃ sakkoti , ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti suddhacittena mayā gahitanti vā sallakkhetuṃ sakkoti. Sace pana mūlepi paṭiggahitaṃ hotīti ettha ‘‘gahetvā gate mayhampi dadeyyunti saññāya sace paṭiggahitaṃ hotī’’ti vadanti.
114「作分」一词,意为“比丘与沙弥等各取所喜之份”,即为一切人作平等分配。
「取之余」,指沙弥等取完后所剩余的部分。
「取已」,即心想“我将取此为我所有”而取走。
这里所说的「取之余」,是指取走后又重新放置之物。
114.Koṭṭhāse karotīti ‘‘bhikkhū sāmaṇerā ca attano attano abhirucitaṃ koṭṭhāsaṃ gaṇhantū’’ti sabbesaṃ samake koṭṭhāse karoti. Gahitāvasesanti sāmaṇerehi gahitakoṭṭhāsato avasesaṃ. Gaṇhitvāti ‘‘mayhaṃ idaṃ gaṇhissāmī’’ti gahetvā. Idha gahitāvasesaṃ nāma tena gaṇhitvā puna ṭhapitaṃ.
「受取后」一词,是指于当日受取。因此说“时限药与终生药相混并无过失”。
但是,若前一日受取后存放,则不得以沾有食物的口吸其烟。
「以海水」,是指以未曾受取的海水。
Paṭiggahetvāti tadahu paṭiggahetvā. Teneva ‘‘yāvakālikena yāvajīvikasaṃsagge doso natthī’’ti vuttaṃ. Sace pana purimadivase paṭiggahetvā ṭhapitā hoti, sāmisena mukhena tassā vaṭṭiyā dhūmaṃ pivituṃ na vaṭṭati. Samuddodakenāti appaṭiggahitasamuddodakena.
「冰块」一词,是指有时与雨水一同降下、如同石刻般凝结的某种特殊水。对于这种冰,并没有“受取”的必要。因此说“仍是水之状态”。
由于水净珠使水澄清后便分离而住,故称“无需受取”。
以此说明:就“未受取”之过失而言,此属无需受取;就“非时食”之过失而言,此亦无需受取。
「附着」者,是指在干燥的口部或手上显现出土色而附着。
「浓厚」者,意指即使不附着于手口,也应当受取。
Himakarakā nāma kadāci vassodakena saha patanakā pāsāṇalekhā viya ghanībhūtā udakavisesā, tesu paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Tenāha ‘‘udakagatikā evā’’ti. Yasmā katakaṭṭhi udakaṃ pasādetvā visuṃ tiṭṭhati, tasmā ‘‘abbohārika’’nti vuttaṃ. Iminā appaṭiggahitāpattīhi abbohārikaṃ, vikālabhojanāpattīhipi abbohārikanti dasseti. Laggatīti sukkhe mukhe ca hatthe ca mattikāvaṇṇaṃ dassentaṃ laggati. Bahalanti hatthamukhesu alagganakampi paṭiggahetabbaṃ.
“仅香气”:显示无粉末、无乳汁的状态。“取水后”:为自己取用之后。但若取时心想“我将把所饮剩余的水洒在那里”,则无再作受取的必要。“洒”与“应受取”:为了表明是花汁而说。“除去后”:即拨开,意思是移除。
Vāsamattanti reṇukhīrābhāvaṃ dasseti. Pānīyaṃ gahetvāti attanoyeva atthāya gahetvā. Sace pana pītāvasesakaṃ tattheva ākirissāmīti gaṇhāti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Ākirati, paṭiggahetabbanti puppharasassa paññāyanato vuttaṃ. Vikkhambhetvāti viyūhitvā, apanetvāti attho.
115“于大种中”:指依于有情身体的地等大种之中。“一切皆许”:依于自己与他人身体的一切都允许,意思是,由于随顺非净肉,故不犯偷兰遮等罪。“落下”:从自己身体断落而落下。因提到了“从树上砍下”,故应知:为取泥土而掘地,以及截取其他任何根、叶等类药物,即使未作成灰、也未受持,也允许受用。
115.Mahābhūtesūti pāṇasarīrasannissitesu pathavīādimahābhūtesu. Sabbaṃ vaṭṭatīti attano paresañca sarīrasannissitaṃ sabbaṃ vaṭṭati, akappiyamaṃsānulomatāya thullaccayādiṃ na janetīti adhippāyo. Patatīti attano sarīrato chijjitvā patati. ‘‘Rukkhato chinditvā’’ti vuttattā mattikatthāya pathaviṃ khaṇituṃ, aññampi yaṃ kiñci mūlapaṇṇādivisabhesajjaṃ chinditvā chārikaṃ akatvāpi appaṭiggahitampi paribhuñjituṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ.