19. 净地判定论
19. Kappiyabhūmivinicchayakathā
101一〇一、如是讲说四时抉择后,今为讲说净屋抉择,故说「四种净地」等。其中,「净」者,谓「能成就」,「能」为词根。这些地中,有内住、内煮,故为「地」;四种地为「四地」,即四种净屋之义。何者为四?故说「有呼唤界限者……乃至……应知」。如何了知?故说「我允许……乃至……由语」。此依药犍度之文而说。其中,「呼唤之上」为「呼唤界」,「呼唤界在其内」之净地,故为「有呼唤界限者」。「牛坐于此处」,故为「牛坐处」,「牛」字为前分词,「尼」为前缀,「坐」为词根,有「行、去、住」之义。「由居士们所给予」者,「居士」,此为后分词省略之依主释。「应以甘马语认可」者,「认可」,如是应作这些之分析。「其中」者,在净屋抉择中。「然而即使不说彼」者,即使不说暗夜注疏中所说之方式。以「亦」字,亦允许如是之语。「依诸注疏所说方式而说」者,依其余诸注疏所说方式,说「我们作净屋」或「净屋」。「共通相」者,一切注疏共通之作呼唤界限屋之相。「积」者,基础、高处之物。「从何开始」者,从何砖、石或土块开始。「初砖等之下不许」者,在初砖等下方之地上所安置之砖等,因属地之故,说「我们作净屋」而安置,不许。若如是,埋于地中而安置之柱,为何说如是而安置为许?故说「然而柱……乃至……为许」。
101. Evaṃ catukālikavinicchayaṃ kathetvā idāni kappiyakuṭivinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘kappiyā catubhūmiyo’’tiādimāha. Tattha kappantīti kappiyā, kappa sāmatthiyeti dhātu. Bhavanti etāsu antovutthaantopakkānīti bhūmiyo, catasso bhūmiyo catubhūmiyo, catasso kappiyakuṭiyoti attho. Katamā tāti āha ‘‘ussāvanantikā…pe… veditabbā’’ti. Kathaṃ viññāyaticcāha ‘‘anujānāmi…pe… vacanato’’ti. Idaṃ bhesajjakkhandhakapāḷiṃ (mahāva. 295) sandhāyāha. Tattha uddhaṃ sāvanā ussāvanā, ussāvanā anto yassā kappiyabhūmiyāti ussāvanantikā. Gāvo nisīdanti etthāti gonisādikā, go-saddūpapada ni-pubbasada visaraṇagatyāvasānesūti dhātu. Gahapatīhi dinnāti gahapati, uttarapadalopatatiyātappurisoyaṃ. Kammavācāya sammannitabbāti sammutīti evamimāsaṃ viggaho kātabbo. Tatthāti kappiyakuṭivinicchaye. Taṃ pana avatvāpīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanayaṃ avatvāpi. Pi-saddena tathāvacanampi anujānāti. Aṭṭhakathāsu vuttanayena vutteti sesaaṭṭhakathāsu vuttanayena ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vā ‘‘kappiyakuṭī’’ti vā vutte. Sādhāraṇalakkhaṇanti sabbaaṭṭhakathānaṃ sādhāraṇaṃ ussāvanantikakuṭikaraṇalakkhaṇaṃ. Cayanti adhiṭṭhānaṃ uccavatthuṃ. Yato paṭṭhāyāti yato iṭṭhakato silato mattikāpiṇḍato vā paṭṭhāya. Paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhā na vaṭṭantīti paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhābhūmiyaṃ patiṭṭhāpiyamānā iṭṭhakādayo bhūmigatikattā ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vatvā patiṭṭhāpetuṃ na vaṭṭanti. Yadi evaṃ bhūmiyaṃ nikhaṇitvā ṭhapiyamānā thambhā kasmā tathā vatvā patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭantīti āha ‘‘thambhā pana…pe… vaṭṭantī’’ti.
「僧团所有」者,是指为居住而营建的僧团住所。「比丘所有」者,也是指为居住而营建的比丘个人住所。
Saṅghasantakamevāti vāsatthāya kataṃ saṅghikasenāsanaṃ sandhāya vadati. Bhikkhusantakanti vāsatthāya eva kataṃ bhikkhussa puggalikasenāsanaṃ.
102一〇二、「口边近」者,此唯显示内住之恶作。
102.Mukhasannidhīti iminā antovutthadukkaṭameva dīpeti.
而《疑惑遣除》中则如此说:「然而即使不说彼」者,以「亦」字,亦允许如是之说。「诸注疏中」者,是指除去暗夜注疏的其余诸注疏。「共通相」者,即与暗夜注疏共通、一切注疏相同之处。「积」者,指基础、高处之物。「从何开始」者,即从何砖等开始,以积为基而欲建立墙壁之义。「然而柱向上升起,故为允许」者,以此,砖石虽安置于下,若从积或从地升起一指许,亦得成立为允许。
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.295) pana evaṃ vuttaṃ – taṃ pana avatvāpīti pi-saddena tathāvacanampi anujānāti. Aṭṭhakathāsūti andhakaṭṭhakathāvirahitāsu sesaṭṭhakathāsu. Sādhāraṇalakkhaṇanti andhakaṭṭhakathāya saha sabbaṭṭhakathānaṃ samānaṃ. Cayanti adhiṭṭhānaṃ uccavatthuṃ. Yato paṭṭhāyāti yato iṭṭhakādito paṭṭhāya cayaṃ ādiṃ katvā bhittiṃ uṭṭhāpetukāmāti attho. ‘‘Thambhā pana upari uggacchanti, tasmā vaṭṭantī’’ti etena iṭṭhakapāsāṇā heṭṭhā patiṭṭhāpiyamānāpi yadi cayato, bhūmito vā ekaṅgulamattampi uggatā tiṭṭhanti, vaṭṭantīti siddhaṃ hoti.
「园」:指以近行界所围之整个寺院。
「诸住所」:指寺院内诸如草屋等僧团居住之所。
「名为寺院牛坐处」:即住所牛坐处。因诸住所虽本身有围墙,但无园围,故说为「牛坐处」。
「半围」者:以此显示,少于彼者为少围,多数为无围之名,故仅算入无围之数。
「于此」:是指在半围等所围之处。
「得许净屋」:因无牛坐处,故在其余三种净地中,于任何净地应作之事。
Ārāmoti upacārasīmāparicchinno sakalo vihāro. Senāsanānīti vihārassa anto tiṇakuṭiādikāni saṅghassa nivāsagehāni. Vihāragonisādikā nāmāti senāsanagonisādikā nāma. Senāsanāni hi sayaṃ parikkhittānipi ārāmaparikkhepābhāvena ‘‘gonisādikā’’ti vuttā. ‘‘Upaḍḍhaparikkhittopī’’ti iminā tato ūnaparikkhitto yebhuyyena aparikkhitto nāma, tasmā aparikkhittasaṅkhameva gacchatīti dasseti. Etthāti upaḍḍhādiparikkhitte. Kappiyakuṭi laddhuṃ vaṭṭatīti gonisādikāya abhāvena sesakappiyakuṭīsu tīsu yā kāci kappiyakuṭi kātabbāti attho.
「他们之屋」:此处,凡为比丘们居住而建造者,只要尚未给予,仍应视为属于他们。
「除寺院外」:意指除去为比丘们居住而建造的房屋。
「屋」:指居住屋。然而,除此之外的布萨堂等一切非居住屋,离于四种净地,成为第五种净地。即使是僧团所有,在如是之屋中,即使在具足围墙的园处,亦如露地,没有内住等过失。而在任何有顶、有遮蔽、可供共宿之比丘或僧团的居住屋中,则有内住等过失,不发生于他处。因此才说「然而何者」等。其中,所谓「僧团或个人」,虽是就比丘与比丘尼共通而说,但应知:对于比丘们,是指比丘僧团与比丘个人,比丘尼僧团与比丘尼个人,以及在属于在家人之处所。
Tesaṃ gehānīti ettha bhikkhūnaṃ vāsatthāya katampi yāva na denti, tāva tesaṃ santakaṃyeva bhavissatīti daṭṭhabbaṃ. Vihāraṃṭhapetvāti upasampannānaṃ vāsatthāya kataṃ gehaṃ ṭhapetvāti attho. Gehanti nivāsagehaṃ. Tadaññaṃ pana uposathāgārādi sabbaṃ anivāsagehaṃ catukappiyabhūmivimuttā pañcamī kappiyabhūmi. Saṅghasantakepi hi etādise gehe suṭṭhu parikkhittārāmaṭṭhepi abbhokāse viya antovutthādidoso natthi. Yena kenaci channe paricchanne ca sahaseyyappahonake bhikkhussa, saṅghassa vā nivāsagehe antovutthādidoso, na aññattha. Tenāha ‘‘yaṃ panā’’tiādi. Tattha ‘‘saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā’’ti idaṃ kiñcāpi bhikkhubhikkhunīnaṃ sāmaññato vuttaṃ bhikkhūnaṃ pana saṅghikaṃ puggalikañca bhikkhunīnaṃ, tāsaṃ saṅghikaṃ puggalikañca bhikkhūnaṃ gihisantakaṭṭhāne tiṭṭhatīti veditabbaṃ.
「口边近」:唯有内部近藏之过失方能构成以入口为相之犯,非由其他情形,故说为「口边近」。
Mukhasannidhīti antosannihitadoso hi mukhappavesananimittaṃ āpattiṃ karoti, nāññathā, tasmā ‘‘mukhasannidhī’’ti (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.295) vuttoti.
“处处有破片”:即有超过一半的部分出现破片。“全屋顶坏”:指草叶等遮雨的屋顶已毁坏。然而,即便屋檐上方以藤绑住的杆子还立着,也已弃离了该处。“翼边圆”:一边三根屋檐上方所铺设的草叶等屋顶,称为翼边圆。
Tattha tattha khaṇḍā hontīti upaḍḍhato adhikaṃ khaṇḍā honti. Sabbasmiṃ chadane vinaṭṭheti tiṇapaṇṇādivassaparittāyake chadane vinaṭṭhe. Gopānasīnaṃ pana upari vallīhi baddhadaṇḍesu ṭhitesupi jahitavatthukā honti eva. Pakkhapāsakamaṇḍalanti ekasmiṃ passe tiṇṇaṃ gopānasīnaṃ upari ṭhitatiṇapaṇṇādichadanaṃ vuccati.
103“给予未受具足戒者后,彼……”等句,是显示:即使是在不净小屋中煮过的食物,若给予未受具足戒者之后,便成为净,而且此处允许心怀期待的布施,并不像受取那样需受比丘亲手持取。然而,关于内住、内煮、自煮等,佛陀说道:“诸比丘,不应受用内住、内煮、自煮之物。若受用,犯恶作。诸比丘,若受用内住、内煮、自煮者,犯三恶作。诸比丘,若受用内住、内煮、他人所煮者,犯二恶作。诸比丘,若受用内住、外煮、自煮者,犯二恶作。诸比丘,若受用外住、内煮、自煮者,犯二恶作。诸比丘,若受用内住、外煮、他人所煮者,犯一恶作。诸比丘,若受用外住、内煮、他人所煮者,犯一恶作。诸比丘,若受用外住、外煮、自煮者,犯一恶作。诸比丘,若受用外住、外煮、他人所煮者,无罪。”据此,有一种情况犯三恶作,三种情况犯二恶作,三种情况犯一恶作,一种情况无罪,共成八种。其中,“内住”指在不净小屋中住过。“内煮”等也同理。“自煮”指任何食物比丘都不应自己烹煮。此处应详细说明的内容,已在注疏中解说了。
103.‘‘Anupasampannassa datvā tassā’’tiādinā akappiyakuṭiyaṃ vutthampi anupasampannassa dinne kappiyaṃ hoti, sāpekkhadānañcettha vaṭṭati, paṭiggahaṇaṃ viya na hotīti dasseti. Antopakkasāmaṃpakkesu pana ‘‘na, bhikkhave, antovutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ paribhuñjitabbaṃ, yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti (mahāva. 274) vacanato ekaṃ tirāpattikaṃ, tīṇi durāpattikāni, tīṇi ekāpattikāni, ekaṃ anāpattikanti aṭṭha honti. Tattha antovutthanti akappiyakuṭiyaṃ vutthaṃ. Antopakkepi eseva nayo. Sāmaṃpakkanti yaṃ kiñci āmisaṃ bhikkhussa pacituṃ na vaṭṭati. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttameva.