《律庄严疏》(第一部分)
Vinayālaṅkāra-ṭīkā (paṭhamo bhāgo)
论书绪言
Ganthārambhakathā
关于珍珠项链等规则的偈颂
Muttahārādinayagāthā
于世间中,彼即世间之灯,最胜的施予者,王中之王,象中之最胜者;
虚空之造作者,最上喜乐者,天中之天,终极之应受呵责者。
轮回之无精髓者,善人礼敬者,魔之破坏者,内在住立者;
他为世间作庄严,具足极深的念与慧,是坚稳勇士中最上可爱者。
Yo loke lokaloko varataraparado rājarājaggajañño; Ākāsākārakāro paramaratirato devadevantavajjo. Saṃsārāsārasāro sunaranamanato mārahārantaraṭṭho; Lokālaṅkārakāro atisatigatimā dhīravīrattarammo.
关于狮子回返方法的偈颂
Sīhanivattananayagāthā
摧毁轮回之轮的正自觉者,具足善净心意者;
我顶礼具足诸胜功德者,顶礼其所示说的极难见法。
Saṃsāracakkaviddhaṃsaṃ, sambuddhaṃ taṃ sumānasaṃ; Saṃnamāmi suguṇesaṃ, saṃdesitasududdasaṃ.
关于无热恼池水回转方法的偈颂
Anotattodakāvattanayagāthā
Yena viddhaṃsitā pāpā, yena nibbāpitā darā; Yena lokā nissarisuṃ, yena cāhaṃ namāmi taṃ.
四洲转轮方法偈
Catudīpacakkavattananayagāthā
我顶礼僧团及其随从,他们已吐弃烦恼,为殊胜法所生。
他们安住于最上道与最上果,善能摄受,心意清净善美。
Saṅghaṃ sasaṅghaṃ namāmi, vantantavaradhammajaṃ; Maggaggamanaphalaṭṭhaṃ, susaṃsaṃ subhamānasaṃ.
不离四足等初双偈
Abyapetacatupādaādiyamakagāthā
Vinayaṃ vinayaṃ sāraṃ, saṅgahaṃ saṅgahaṃ karaṃ; Cariyaṃ cariyaṃ vande, paramaṃ paramaṃ sutaṃ.
不离四足等末双偈
Byapetacatupādaādiantayamakagāthā
礼敬广大利益者、诸多利益者,礼敬如海者、功德海者;
我的崇敬,我的崇敬,我礼敬,我至诚礼敬。
乐学戒者、有智者、奉行胜者教法者;
通晓律法的比丘僧众,以恭敬心殷切地请求于我:
我将称扬律之纲要,令欢喜增长;
为诸通达律之比丘,我尽己力而宣说。
古德虽已造作注疏,然其注疏尚存;
因其过于简略,未能如愿善加成就。
因此,我从众多论典中善摄其精要;
我将造此义理注释,不偏简略,亦不偏繁广。
Pakāre bahupakāre, sāgare guṇasāgare; Garavo mama garavo, vandāmi abhivandāmi. Vatthuttaye ganthakāre, garūsu sādaraṃ mayā; Katena namakkārena, hitvā sabbe upaddave. Sikkhākāmehi dhīrehi, jinasāsanakāribhi; Bhikkhūhi vinayaññūhi, sādaraṃ abhiyācito. Vaṇṇayissāmi vinaya-saṅgahaṃ pītivaḍḍhanaṃ; Bhikkhūnaṃ venayikānaṃ, yathāsattibalaṃ ahaṃ. Porāṇehi katā ṭīkā, kiñcāpi atthi sā pana; Atisaṅkhepabhāvena, na sādheti yathicchitaṃ. Tasmā hi nānāsatthehi, sāramādāya sādhukaṃ; Nātisaṅkhepavitthāraṃ, karissaṃ atthavaṇṇanaṃ. Vinayālaṅkāraṃ nāma, pesalānaṃ pamodanaṃ; Imaṃ pakaraṇaṃ sabbe, sammā dhārentu sādhavoti.
论书起首语之释义
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
当知此论书为具足种种殊胜方法、能成就身语的调伏、能解除具惭善比丘的疑惑、能令瑜伽行者成就戒清净、能作为胜者教法增长之因。今此论师之主欲着手造此论书,故先为显示三宝礼敬、所应礼敬、所诠事、能作因、造作方式、论书名称、缘起与目的,而宣说“礼敬三宝”等句。其中,由“礼敬三宝”一句显示礼敬三宝,意在明所礼敬者与礼敬之义;由“一切有情的皈依处”一句显示所应礼敬,意在明礼敬之因;此论书之所诠事,为“圣典与释义的抉择”,以此即是此论书之义旨故;能作因,为“散列于多处”,以彼为因缘故造此论书;造作方式,为“汇集一处,无杂乱地显示”,以彼为方式故造作此论书;论书名称则依“集”字之能诠力而显示,唯以“集而显示”,即得此论书“律集”之称故。
Vividhavisesanayasamannāgataṃ kāyavācāvinayanakaraṇasamatthaṃ lajjipesalabhikkhūnaṃ saṃsayavinodanakārakaṃ yogāvacarapuggalānaṃ sīlavisuddhisampāpakaṃ jinasāsanavuḍḍhihetubhūtaṃ pakaraṇamidamārabhitukāmo ayamācariyāsabho paṭhamaṃ tāva ratanattayapaṇāmapaṇāmārahabhāvaabhidheyyakaraṇahetu karaṇappakārapakaraṇābhidhānanimittapayojanāni dassetuṃ ‘‘vatthuttayaṃ namassitvā’’tiādimāha. Ettha hi vatthuttayaṃ namassitvāti iminā ratanattayapaṇāmo vutto paṇāmetabbapaṇāmaatthadassanato. Saraṇaṃ sabbapāṇinanti iminā paṇāmārahabhāvo paṇāmahetudassanato. Pāḷimuttavinicchayanti abhidheyyo imassa pakaraṇassa atthabhāvato. Vippakiṇṇamanekatthāti karaṇahetu tenevakāraṇena pakaraṇassa katattā. Samāharitvā ekattha, dassayissamanākulanti karaṇappakāro tenākārena pakaraṇassa karaṇato. Pakaraṇābhidhānaṃ pana samāharitasaddassa sāmatthiyato dassitaṃ samāharitvā dassaneneva imassa pakaraṇassa vinayasaṅgahaiti nāmassa labhanato.
缘起依内与外有二种。其中,内缘起称为悲悯,此由显示作用时的能力而得显现,若离悲悯,则显示作用无从生起故。外缘起称为听众众,即“诸瑜伽行比丘”,以此即是悲悯的所缘故。目的则依礼敬目的与论书目的有二种。其中,礼敬目的称为障碍消除、信心生起等,此由“一切有情的皈依处”一句的能力而得显示,因存在之时,果亦不离故。正如阿毗达摩疏师所说:“唯具殊胜功德者方堪礼敬,于心应礼敬者所行之礼敬,方能成就所说之目的。”论书目的亦依主要与附随有二种。其中,主要目的称为随顺文句而通达义理、开阐义理,及随顺义理而诵习文句、令得诵习,此由“于律中通达”一句而说。附随目的称为从戒清净乃至无取著般涅槃的义理,此由“集于一处将显示”一句的能力而显示,当集于一处而显示时,凡依彼拣择、问难等而作加行者,即能无障碍地成就彼义故。
Nimittaṃ pana ajjhattikabāhiravasena duvidhaṃ. Tattha ajjhattikaṃ nāma karuṇā, taṃ dassanakiriyāya sāmatthiyato dassitaṃ tasmiṃ asati dassanakiriyāya abhāvato. Bāhiraṃ nāma sotujanasamūho, taṃ yogāvacarabhikkhūnanti tassa karuṇārammaṇabhāvato. Payojanaṃ pana duvidhaṃ paṇāmapayojanapakaraṇapayojanavasena. Tattha paṇāmapayojanaṃ nāma antarāyavisosanapasādajananādikaṃ, taṃ saraṇaṃ sabbapāṇinanti imassa sāmatthiyato dassitaṃ hetumhi sati phalassa avinābhāvato. Vuttañhi abhidhammaṭīkācariyena ‘‘guṇavisesavā hi paṇāmāraho hoti, paṇāmārahe ca kato paṇāmo vuttappayojanasiddhikarova hotī’’ti (dha. sa. mūlaṭī. 1). Pakaraṇapayojanampi duvidhaṃ mukhyānusaṅgikavasena. Tesu mukhyapayojanaṃ nāma byañjanānurūpaṃ atthassa paṭivijjhanaṃ pakāsanañca atthānurūpaṃ byañjanassa uddisanaṃ uddesāpanañca, taṃ vinaye pāṭavatthāyāti iminā vuttaṃ. Anusaṅgikapayojanaṃ nāma sīlādianupādāparinibbānanto attho, taṃ samāharitvā ekattha dassayissanti imassa sāmatthiyena dassitaṃ ekattha samāharitvā dassane sati taduggahaparipucchādinā katapayogassa anantarāyena tadatthasijjhanatoti.
那么,阿阇梨在此作三宝礼敬等又是为了什么目的呢?难道不是应当直接开始所期的论书吗?答曰:此处,作三宝礼敬的目的,是为了成就其间之无障碍,从而无困难地圆满完成论书。说应礼敬性,是为了显示自身具足相应所得之行,为了令智者生起欢喜,为了论书之受持,为了成就一切圆满。说所诠事,是为了令已知所诠事的智者,能以受持、持诵等方式而行道。说能作因,是为了遮止“无因造作则努力无果”之疑。说造作方式,是为了令已知造作方式的听众,于受持等事生起兴趣。显示名称,是为了作为世间称呼的方便。说缘起,是为了显示近因。显示目的,是为了令欲求二种目的的听众发起精进。
Kimatthaṃ panettha ratanattayapaṇāmādayo ācariyena katā, nanu adhippetaganthārambhova kātabboti? Vuccate – ettha ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ tabbihatantarāyo hutvā anāyāsena ganthaparisamāpanatthaṃ. Paṇāmārahabhāvavacanaṃ attano yuttapattakāritādassanatthaṃ, taṃ viññūnaṃ tosāpanatthaṃ, taṃ pakaraṇassa uggahaṇatthaṃ, taṃ sabbasampattinipphādanatthaṃ. Abhidheyyakathanaṃ viditābhidheyyassa ganthassa viññūnaṃ uggahadhāraṇādivasena paṭipajjanatthaṃ. Karaṇahetukathanaṃ akāraṇe katassa vāyāmassa nipphalabhāvato tappaṭikkhepanatthaṃ. Karaṇappakārakathanaṃ viditappakārassa ganthassa sotūnaṃ uggahaṇādīsu rucijananatthaṃ. Abhidhānadassanaṃ vohārasukhatthaṃ. Nimittakathanaṃ āsannakāraṇadassanatthaṃ. Payojanadassanaṃ duvidhapayojanakāmīnaṃ sotūnaṃ samussāhajananatthanti.
然而,诸师长以种种方式广为解说礼敬三宝的功德利益,这些在各处依已说的方法来理解即可。此处唯为减轻论著负担,故只述说注释师们所意许的义趣。正如注释师所说:
Ratanattayapaṇāmapayojanaṃ pana bahūhi pakārehi vitthārayanti ācariyā, taṃ tattha tattha vuttanayeneva gahetabbaṃ. Idha pana ganthagarubhāvamocanatthaṃ aṭṭhakathācariyehi adhippetapayojanameva kathayimha. Vuttañhi aṭṭhakathācariyena –
“凡已向三宝
作礼敬者,其所造之
以威神力,悉令干涸
诸障碍,无余。」(《法集论注·论著起始语》7)
‘‘Nipaccakārassetassa ; Katassa ratanattaye; Ānubhāvena sosetvā; Antarāye asesato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. ganthārambhakathā 7);
此处,这是总体的含义,这是分解的含义:我礼敬一切众生的皈依处——作为皈依的三所依。礼敬已,为令瑜伽行比丘们于律中通达,我将把散在多处、具多重义的巴利胜义抉择汇归一处,令无杂乱而开显,我将如是开显——应作如此连接。
Ayamettha samudāyattho, ayaṃ pana avayavattho – ahaṃ sabbapāṇīnaṃ saraṇaṃ saraṇībhūtaṃ vatthuttayaṃ namassāmi, namassitvā yogāvacarabhikkhūnaṃ vinaye pāṭavatthāya anekatthavippakiṇṇaṃ pāḷimuttavinicchayaṃ ekattha samāharitvā anākulaṃ katvā dassayissaṃ dassayissāmīti yojanā.
“他们安住于此中”,因此称之为“所依”。什么是所依?即佛等宝。皈依的善士们成为皈依具足者之后,以佛等宝为所缘,于彼所缘中安住、止住、居住,故称“所依”。因为所缘是依止处,有所缘者即所依止者。此后,诸师长又宣说了“所依”一词的释义等,那些也依各处所说的方法来理解即可。然而在此,为了避免论著过于冗长,应知仅说这么多。三者的集合为“三”,或者它有三部分、三支而称为“三”。那是什么?即集合体。诸所依之三为“三所依”。那是什么?即佛等三宝。“我礼敬”是礼敬之后,“未礼敬”也是礼敬之后。因为在以佛等宝为所缘而心生起时,“tvā”连续体是现在时的,所以作第一种分解;而在将巴利胜义抉择于一处开示时,则为过去时的,所以作第二种分解。正因如此,在文义连接中,也依现在时与过去时作了连接。
Tattha vasanti etthāti vatthu. Kiṃ taṃ? Buddhādiratanaṃ. Tañhi yasmā saraṇagatā sappurisā saraṇagamanasamaṅgino hutvā buddhādiratanaṃ ārammaṇaṃ katvā tasmiṃ ārammaṇe vasanti āvasanti nivasanti, tasmā ‘‘vatthū’’ti vuccati. Ārammaṇañhi ādhāro, ārammaṇikaṃ ādheyyoti. Ito parānipi vatthusaddassa vacanatthādīni ācariyehi vuttāni, tānipi tattha tattha vuttanayeneva veditabbāni. Idha pana ganthavitthārapariharaṇatthaṃ ettakameva vuttanti veditabbanti. Tiṇṇaṃ samūhoti tayaṃ, tayo aṃsā avayavā assāti vā tayaṃ. Kiṃ taṃ? Samudāyo. Vatthūnaṃ tayanti vatthuttayaṃ. Kiṃ taṃ? Buddhādiratanattayaṃ. Namassāmīti namassitvā, anaminti namassitvā. Buddhādiratanañhi ārammaṇaṃ katvā cittassa uppajjanakāle tvā-paccayo paccuppannakāliko hoti, tasmā paṭhamo viggaho kato, pāḷimuttavinicchayaṃ ekattha dassanakāle atītakāliko, tasmā dutiyo viggaho. Teneva ca kāraṇena atthayojanāyapi paccuppannakālaatītakālavasena yojanā katā.
“它忆念、伤害”,故称为“皈依”。什么是皈依?即佛等三宝。因为对于皈依的善士们的恐惧、战栗、痛苦、恶趣、堕处、杂染,它能忆念、伤害、破坏,故称为“皈依”。正如世尊所说:
Sarati hiṃsatīti saraṇaṃ. Kiṃ taṃ? Buddhādiratanattayaṃ. Tañhi saraṇagatānaṃ sappurisānaṃ bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggativinipātaṃ saṃkilesaṃ sarati hiṃsati vināseti, tasmā ‘‘saraṇa’’nti vuccati. Vuttañhi bhagavatā –
“摩诃男,当圣弟子忆念如来时,那时他的心即不被贪欲所缠缚”等(《增支部》6.10; 11.11),
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11),
如是忆念佛者,
忆念法与僧的比丘们,
不会生起恐惧或战栗。
‘‘Evaṃ buddhaṃ sarantānaṃ; Dhammaṃ saṅghañca bhikkhavo; Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā; Lomahaṃso na hessatī’’ti ca. (saṃ. ni. 1.249);
然而,“皈依”一词是“庇护者”的同义词,是一个带后缀的纯粹名词,而非仅仅带后缀的词,因此词根的意义被含摄其中。因为“萨罗”(sara)被释为“伤害”义,若取此伤害义,将“礼敬一切众生的皈依、伤害者的三所依”理解为“礼敬伤害者的三所依”,便会导致不可意的过失,所以唯有“礼敬一切众生的皈依——即作为皈依、作为庇护者的三所依”这一理解方才恰当。正因如此,在意义的连接中也作了那样的连接。“一切”是表示无余义的全称代词。然而,若将“一切”解释为“与有一起而行者”,则如“萨迦罗”(sakala)一词,成了一个表示集合体的复合名词。“他们有呼吸”,故称“有呼吸者”,这里“呼吸”指命根。一切有呼吸者即是“一切众生”,他们的即是“一切众生的”。至此,显示了三所依是一切世间的皈依,正因如此,它值得礼敬;对于值得礼敬者,所作的礼敬能成就所期望的意义;自身的礼敬之行也便成为福田。
Yasmā pana ‘‘saraṇa’’nti idaṃ padaṃ ‘‘nātha’’nti padassa vevacanabhūtaṃ kitasuddhanāmapadaṃ hoti, na kitamattapadaṃ, tasmā dhātvattho antonīto. ‘‘Sara hiṃsāya’’nti hi vuttaṃ hiṃsatthaṃ gahetvā sabbapāṇīnaṃ saraṇaṃ hiṃsakaṃ vatthuttayaṃ namassitvā viññāyamāne aniṭṭhappasaṅgato sabbapāṇīnaṃ saraṇaṃ saraṇībhūtaṃ nāthabhūtaṃ vatthuttayaṃ namassitvāti viññāyamāneyeva yujjati, teneva ca kāraṇena atthayojanāyampi tathā yojanā katā. Sabba-saddo niravasesatthavācakaṃ sabbanāmapadaṃ. Saha avena yo vattatīti sabboti kate pana sakala-saddo viya samudāyavācakaṃ samāsanāmapadaṃ hoti. Pāṇo etesaṃ atthīti pāṇino, pāṇoti cettha jīvitindriyaṃ adhippetaṃ. Sabbe pāṇino sabbapāṇino, tesaṃ sabbapāṇīnaṃ. Ettāvatā vatthuttayassa sabbalokasaraṇabhāvaṃ, tatoyeva ca namassanārahabhāvaṃ, namassanārahe ca katāyanamassanakiriyāya yathādhippetatthasiddhikarabhāvaṃ, attano kiriyāya ca khettaṅgatabhāvaṃ dasseti.
如此,显示了具有因由的礼敬三宝之后,现在为了显示论著开端、带有外前兆的主要目的,而说“为了瑜伽行比丘们于律中通达”。在这里,“于律中通达”是主要目的的显示,由于显示了它,附带的目的也便得以阐明,因为因若成就,果便成就。“瑜伽行比丘们”是外前兆的显示,当它被显示时,内前兆也得到指示,因为当所缘被了知时,拥有该所缘者亦应被了知。其中,“种种理趣在此中”,所以称为“律”:两种巴帝摩卡、两种分别、五种巴帝摩卡诵、五罪聚、七罪聚等种种、诸多种理趣都在其中,这是它的含义。或者,“殊胜的理趣在此中”,所以称为“律”:坚固行与放松行的用意、随制法的理趣等殊胜的理趣都在其中,这是它的含义。又或者,“它调伏”,所以称为“律”:它调伏身、调伏语,如是,由调伏身语而称为“律”。正如注释书中所说:
Evaṃ sahetukaṃ ratanattayapaṇāmaṃ dassetvā idāni pakaraṇārambhassa sanimittaṃ mukhyapayojanaṃ dassetumāha ‘‘vinayepāṭavatthāya, yogāvacarabhikkhūna’’nti. Ettha ca vinaye pāṭavatthāyāti mukhyapayojanadassanaṃ, taṃdassanena ca anusaṅgikapayojanampi vibhāvitameva hoti kāraṇe siddhe kāriyassa sijjhanato. Yogāvacarabhikkhūnanti bāhiranimittadassanaṃ, tasmiṃ dassite ajjhattikanimittampi dīpitameva hoti ārammaṇe ñāte ārammaṇikassa ñātabbato. Tattha vividhā nayā etthāti vinayo, duvidhapātimokkhaduvidhavibhaṅgapañcavidhapātimokkhuddesapañcaāpattikkhandhasattaāpattikkhandhādayo vividhā anekappakārā nayā ettha santīti attho. Atha vā visesā nayā etthāti vinayo, daḷhīkammasithilakaraṇapayojanā anupaññattinayādayo visesā nayā ettha santīti attho. Atha vā vinetīti vinayo. Kāyo vineti kāyavācāyo, iti kāyavācānaṃ vinayanato vinayo. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ –
由种种殊胜理趣故,
及由调伏身与语故,
了知律义者们称此为“律”。
被称为“律”。(《波罗夷注·第一大结集语》;《法集论注·因缘语》;《长部注·第一大结集语》)
‘‘Vividhavisesanayattā ; Vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ; Vinayo ‘vinayo’ti akkhāto’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā);
何者?即律藏。在此律中,“律”(vinaya)意指令放逸不正之行为止息,这即是律的涵义。何者?智者。行为熟练通达,即通达(paṭu)。此为何义?智慧。无有因缘时,便随顺因缘而安立,这是它的义。何者?利益。唯有通达即是义,通达义,为正通达义之故,于律藏中称为“善巧智之利益”。结合修习称为瑜伽,也就是业处之作意。行(avacaranti)即行境(avacarā),于瑜伽中行境即瑜伽行者,即修习业处的比丘。因见轮回中的怖畏而为比丘,瑜伽行者与比丘,即瑜伽行比丘,这些瑜伽行比丘的……以此表明:于律中所说的通达,唯是比丘的利益,非在家者、苦行者、游方者等所有。而且在比丘中,也唯有精勤修习业处、具惭愧的比丘所有,并非舍弃业处、无惭愧的比丘所有。这是所要彰显的义理。
Ko so? Vinayapiṭakaṃ. Tasmiṃ vinaye. Paṭati viyattabhāvaṃ gacchatīti paṭu. Ko so? Paṇḍito. Paṭuno bhāvo pāṭavaṃ. Kiṃ taṃ? Ñāṇaṃ. Asati kāraṇānurūpaṃ bhavatīti attho. Ko so? Payojanaṃ. Pāṭavameva attho pāṭavattho, tassa pāṭavatthāya, vinayapiṭake kosallañāṇapayojanāyāti vuttaṃ hoti. Yuñjanaṃ yogo, kammaṭṭhānamanasikāro. Avacarantīti avacarā, yoge avacarā yogāvacarā, kammaṭṭhānikā bhikkhū. Saṃsāre bhayaṃ ikkhantīti bhikkhū, yogāvacarā ca te bhikkhū cāti yogāvacarabhikkhū, tesaṃ yogāvacarabhikkhūnaṃ. Etena vinaye paṭubhāvo nāma bhikkhūnaṃyeva attho hoti, na gahaṭṭhatāpasaparibbājakādīnaṃ. Bhikkhūsu ca kammaṭṭhāne niyuttānaṃ lajjipesalabhikkhūnaṃyeva, na vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ alajjibhikkhūnanti imamatthaṃ dasseti.
如此,显示了论著发端之缘与利益后,现在为了显示有因之所释义,而说“多义分散,脱离巴利之决断”。其中,“多义分散”以此显示论著发端之因,因为是特以因相来说明;正是由于这多义分散,阿阇梨方有造论的发端,并非在未分散之时。因为将说“汇集后,我将显明于一义”(《律蕴·第八品·造论发端颂》)。“脱离巴利之决断”,以此显示论著的所释义。此中,kirati(散)即vikkhipati(散布),故为kiṇṇa(散);以某种方式散布为pakiṇṇa(散漫);以种种方式散布为vippakiṇṇa(多义分散)。何者?脱离巴利之决断,那便是分散者。
Evaṃ pakaraṇārambhassa sanimittaṃ payojanaṃ dassetvā idāni sahetukaṃ abhidheyyaṃ dassetuṃ ‘‘vippakiṇṇamanekattha, pāḷimuttavinicchaya’’nti āha. Tattha vippakiṇṇaṃ anekatthāti iminā pakaraṇārambhassa hetuṃ dasseti hetumantavisesanattā, imassa anekatthavippakiṇṇattāyeva ācariyassa ārambho hoti, na avippakiṇṇe sati. Vakkhati hi ‘‘samāharitvā ekattha dassayissa’’nti (vi. saṅga. aṭṭha. ganthārambhakathā). Pāḷimuttavinicchayanti iminā pakaraṇābhidheyyaṃ. Tattha kirati vikkhipatīti kiṇṇo, pakārena kiṇṇo pakiṇṇo, vividhena pakiṇṇo vippakiṇṇo. Ko so? Pāḷimuttavinicchayo, taṃ vippakiṇṇaṃ.
“多义”一词,此处表示数目的不定代词“一(eka)”,并非指单一之“一”,而是指众多。“多(aneka)”一词表众多之义。纵使“一”词本为绝对单数语尾,由于与na-iti小品词结合,也成了复数语尾。这其中,“多义”意为在多处,即指在波罗夷品注释等多部论著中。然而古注中,“多义”被显示为“在多处学处”。若如此,则与下文将说的“汇集后成一义”相应,因为有“多义分散”与“汇集后成一义”这些词语配合,其义应取“分散于多处学处者,汇集于一处学处中”。但此义并不合宜。何以故?我们所说的含义是“分散于多部论著者,汇集于一部论著中”。若有人将“一义(ekatthā)”之义变通为“一处(ekato)”,而取其义为“分散于多处学处者,汇集于一处”,那么这一含义才算合宜。
Anekatthāti ettha saṅkhyāvācako sabbanāmiko eka-saddo, na eko aneke. Bahvatthavācako anekasaddo. Ekantaekavacanantopi eka-saddo na-itinipātena yuttattā bahuvacananto jātoti. Tattha anekattha bahūsūti attho, pārājikakaṇḍaṭṭhakathādīsu anekesu pakaraṇesūti vuttaṃ hoti. Porāṇaṭīkāyaṃ pana anekatthāti anekesu sikkhāpadapadesesūti attho dassito, evañca sati upari ‘‘samāharitvā ekatthā’’ti vakkhamānattā ‘‘anekatthavippakiṇṇaṃ ekattha samāharitvā’’ti imesaṃ padānaṃ sahayogībhūtattā anekesu sikkhāpadapadesesu vippakiṇṇaṃ ekasmiṃ sikkhāpadapadese samāharitvāti attho bhaveyya, so ca attho ayutto. Kasmā? Anekesu pakaraṇesu vippakiṇṇaṃ ekasmiṃ pakaraṇe samāharitvāti attho amhehi vutto. Atha pana ‘‘ekatthā’’ti imassa ‘‘ekato’’ti atthaṃ vikappetvā anekesu sikkhāpadapadesesu vippakiṇṇaṃ ekato samāharitvāti atthaṃ gaṇheyya, so attho yutto bhaveyya.
最胜言语之行列,即是巴利(pāḷi),意为最上诸语的次第。或者说,巴利守护、保护自利、他利等别别之义,此为laḷā(语)的同义异形。那是什么?就是律藏。“脱离”即是mutto,脱离巴利便是pāḷimutto。由此而决断故为chayo(决断),依此决断即为nicchayo(决断),特别殊胜的决断即是vinicchayo(决断),这是摧破顽固的方式,是词源学与义理学之理则。脱离巴利的决断,即是pāḷimuttavinicchayo,也就是这种脱离巴利的决断。这如同“城外之迦提罗林”等,依多分法而说,因为有时也能见到巴利决断的缘故。但古注中也说及第二种道理:应视此说乃依“巴利决断与脱离巴利之决断即脱离巴利之决断”之部分同形、剩余省略的方式而说。若如此,除了巴利决断与脱离巴利之决断,便无其他决断,那这位造论大师何必加上“脱离巴利”这一限定?正因为限定词在可能产生歧义时方为有意义,所以第一种道理才是应当采纳的。
Pakaṭṭhānaṃ āḷīti pāḷi, uttamānaṃ vacanānaṃ anukkamoti attho. Atha vā attatthaparatthādibhedaṃ atthaṃ pāleti rakkhatīti pāḷi, laḷānamaviseso. Kā sā? Vinayatanti. Muccatīti mutto, pāḷito mutto pāḷimutto. Chindiyate anenāti chayo, nīharitvā chayo nicchayo, visesena nicchayo vinicchayo, khilamaddanākārena pavatto saddanayo atthanayo ca. Pāḷimutto ca so vinicchayo cāti pāḷimuttavinicchayo, taṃ pāḷimuttavinicchayaṃ. Idañca ‘‘ānagarā khadiravana’’ntiādīsu viya yebhuyyanayavasena vuttaṃ katthaci pāḷivinicchayassapi dissanato. Porāṇaṭīkāyaṃ pana pāḷivinicchayo ca pāḷimuttavinicchayo ca pāḷimuttavinicchayoti evaṃ ekadesasarūpekasesavasena vā etaṃ vuttanti daṭṭhabbanti dutiyanayopi vutto, evañca sati pāḷivinicchayapāḷimuttavinicchayehi aññassa vinicchayassa abhāvā kimetena ganthagarukarena pāḷimuttaggahaṇena. Visesanañhi sambhavabyabhicāre ca sati sātthakaṃ siyāti paṭhamanayova ārādhanīyo hoti.
如此显示了有因的所诠之后,现在以“汇集后”等开示造论的方式。此处的造论方式有两种:汇集为一义,以及令其不杂乱。这两种都因造论之作而成,所以称为“造论方式”。其中,“我将汇集”故说为samāharitvā(汇集后),其中saṃ-词缀表略的意义,所以其义为“简略后我将引出”。由于随逐未来时的现在分词“我将显示”一词也同样属于未来时,此处所说的tvā(-tvā绝对体后缀)表未来时。“一义”,即在这部《律摄》论中的一个意义;或者“一义”就是一处。“我将显示”即是dassayissāmi,意为“我将令了知”。杂乱是ākulo,不杂乱是anākulo,即指远离前后杂乱的脱离巴利之决断。“不杂乱”是阴性名词,所以应结合“作了”(katvā)这个动词,与显示的动作关联起来。
Evaṃ sahetukaṃ abhidheyyaṃ dassetvā idāni karaṇappakāraṃ dasseti ‘‘samāharitvā’’tiādinā. Duvidho hettha karaṇappakāro ekatthasamāharaṇaanākulakaraṇavasena. So duvidhopi tena pakārena pakaraṇassa katattā ‘‘karaṇappakāro’’ti vuccati. Tattha samāharissāmīti samāharitvā, saṃ-saddo saṅkhepattho, tasmā saṅkhipiya āharissāmīti attho. Anāgatakālikavasena paccamānena ‘‘dassayissa’’nti padena samānakālattā anāgatakāliko idha tvā-paccayo vutto. Ekatthāti ekasmiṃ idha vinayasaṅgahappakaraṇe. Ekatthāti vā ekato. Dassayissanti dassayissāmi, ñāpayissāmīti attho. Ākulati byākulatīti ākulo, na ākulo anākulo, pubbāparabyākiṇṇavirahito pāḷimuttavinicchayo. Anākulanti pana bhāvanapuṃsakaṃ, tasmā karadhātumayena katvāsaddena yojetvā dassanakiriyāya sambandhitabbaṃ.
如此,显示了礼敬三宝等前方便之后,现在,为了那些想要显示巴利之外抉择的人,为了使他们次第清晰,便安立本母,而说“此处本母”等句。如果没有本母,已显示的抉择便会散乱、毁坏,如同未被线串起的花朵;如果有了本母,已显示的抉择便不会散乱、毁坏,如同被线串起的花朵。想要了解那些义理的人,循着本母而行,便能随其所愿达致各别的抉择,应当如此知解其义。因此,为便于摄取,故安立本母。这里,“彼处”是指于那巴利之外的抉择中。“此”是指我将要说的。如同母亲所以称为本母,正如孩子从母亲而生,解释义理之词也从简要之说中产生,因此,这种简要之说如同母亲,故称为“本母”。
Evaṃ ratanattayapaṇāmādikaṃ pubbakaraṇaṃ dassetvā idāni ye pāḷimuttavinicchaye dassetukāmo, tesaṃ anukkamakaraṇatthaṃ mātikaṃ ṭhapento ‘‘tatrāyaṃ mātikā’’tiādimāha. Mātikāya hi asati dassitavinicchayā vikiranti vidhaṃsenti yathā taṃ suttena asaṅgahitāni pupphāni. Santiyā pana mātikāya dassitavinicchayā na vikiranti na vidhaṃsenti yathā taṃ suttena saṅgahitāni pupphāni. Taṃ taṃ atthaṃ jānitukāmehi mātikānusārena gantvā icchiticchitavinicchayaṃ patvā so so attho jānitabbo hoti, tasmā sukhaggahaṇatthaṃ mātikā ṭhapitā. Tattha tatrāti tasmiṃ pāḷimuttavinicchaye. Ayanti ayaṃ mayā vakkhamānā. Mātā viyāti mātikā. Yathā hi puttā mātito pabhavanti, evaṃ niddesapadāni uddesato pabhavanti, tasmā uddeso mātikā viyāti ‘‘mātikā’’ti vuccati.
在“昼卧”等语之中,“昼卧”即《昼卧抉择解说》,“资具”即《资具抉择解说》……乃至……“杂项”即《杂项抉择解说》,如此对应。因此,后文将会说:“《昼卧抉择解说》终了”等。iti一词有“此义”、“示例”或“结束”的意思。其中,若作“此义”解:那是什么呢?即“昼卧……乃至……杂项,即是如此”的意思。若作“示例”解:那又如何呢?即“昼卧……乃至……杂项,应当如此看待”的意思。若作“结束”解:它以哪些内容结束?即“昼卧……乃至……杂项,即以这些内容结束”的意思。然而,如果在这里对“昼卧”等词语逐句分解、解释其义,将会过于冗长,而且听者难以分辨,因此,我们将在各篇解说的开头,随其所宜地加以说明。
Divāseyyātiādīsu divāseyyā divāseyyavinicchayakathā. Parikkhāro parikkhāravinicchayakathā…pe… pakiṇṇakaṃ pakiṇṇakavinicchayakathāti yojanā. Teneva vakkhati ‘‘divāsayanavinicchayakathā samattā’’tiādi. Iti-saddo idamattho vā nidassanattho vā parisamāpanattho vā. Tesu idamatthe kā sā? Divāseyyā…pe… pakiṇṇakaṃ iti ayanti. Nidassanatthe kathaṃ sā? Divāseyyā…pe… pakiṇṇakaṃ iti daṭṭhabbāti. Parisamāpanatthe sā kittakena parisamattā? Divāseyyā…pe… pakiṇṇakaṃ iti ettakena parisamattāti attho. Imesaṃ pana divāseyyādipadānaṃ vākyaviggahaṃ katvā atthe idha vuccamāne atipapañco bhavissati, sotūnañca dussallakkhaṇīyo, tasmā tassa tassa niddesassa ādimhiyeva yathānurūpaṃ vakkhāma.