另一第二偈之解释
Aparadutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ
身等罪之解释
Kāyikādiāpattivaṇṇanā
474“有多少罪?”等,由优波离长老自问自答,以阐明律的要义。“唯比丘尼……乃至……名为八事者”,意即:为比丘尼所制的罪中,有一种称为“八事罪”。
474.‘‘Katiāpattiyo’’tiādinā upālittherena vinayassa pāṭavatthaṃ sayameva pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Bhikkhunīnaṃyeva…pe… aṭṭhavatthukā nāmāti bhikkhunīnaṃ paññattā ekā eva āpatti aṭṭhavatthukā nāmāti attho.
475“业及业支分”:在此,于单白业中,白文本身即是业。于白二业与白四业中,名为“宣读”的业,则以白文为支分而立。因此,这两种称为“白文所应作之事”。
475.Kammañca kammapādakā cāti ettha yasmā ñattikammesu ñatti sayameva kammaṃ hoti, ñattidutiyañatticatutthesu kammesu anussāvanasaṅkhātassa kammassa ñattipādakabhāvena tiṭṭhati, tasmā imāni dve ‘‘ñattikiccānī’’ti vuttāni.
「与波逸提罪一起的恶作罪」——这是针对十条学处中,对单独受具足戒者所说的恶作罪。「在第一学处中」:即比丘教诫品第一学处的分别中(波逸提第144条等)。「在非法业中」:指在教诫比丘尼的认可羯磨中,若所作为非法业,则犯两组九种罪;若所作为如法业,亦有两组九种罪,故总共有四组九种罪。对于请求并食用生谷物者,在请求等前行方便中犯恶作罪,吞咽时则犯波逸提罪。因此说「与波逸提罪一起的恶作罪」。
Pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katāti dasasupi sikkhāpadesu ekatoupasampannāya vasena vuttadukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭhamasikkhāpadamhīti bhikkhunovādavaggassa paṭhamasikkhāpadavibhaṅge (pāci. 144 ādayo). Adhammakammeti bhikkhunovādakasammutikamme adhammakamme jāte āpajjitabbā dve āpattinavakā, dhammakamme dve āpattinavakāti cattāro navakā vuttā. Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā viññāpanādipubbapayoge dukkaṭaṃ, ajjhohāre pācittiyaṃ. Pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katāyevāti vuttaṃ.
「正在离开时站立」、「离开后站立」等说法:当比丘尼以一只脚离开手所及处而站立,做了一些事后,继而想要以另一只脚离开而站立的意愿生起时,她便依次获得「正在离开时站立」、「离开后站立」这两种称谓。否则,她与进入村落近处时的情形便无区别,因为离开手所及处同样属于行走的性质。「或坐、或卧」:此处也应依照前述意义来配合:以半个座位离开手所及处而坐下;或以整个座位离开而坐下;以半身离开而躺卧;以全身离开而躺卧。
Vijahantī tiṭṭhatītiādīsu yadā bhikkhuniyā ekena pādena hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhatvā kiñci kammaṃ katvā tato aparena pādena vijahitvā ṭhātukāmatā uppajjati, tadā sā yathākkamaṃ ‘‘vijahantī tiṭṭhati, vijahitvā tiṭṭhatī’’ti imaṃ vohāraṃ labhati. Aññathā hissā gāmūpacāramokkantiyā viseso na siyā hatthapāsavijahanassāpi gamanattā. Nisīdati vā nipajjati vāti etthāpi yathāvuttādhippāyena addhāsanena hatthapāsaṃ vijahantī nisīdati, sakalena vā āsanena vijahitvā nisīdati, addhasarīrena vijahantī nipajjati, sakalena sarīrena vijahitvā nipajjatīti yojetabbaṃ.
波逸提之解释
Pācittiyavaṇṇanā
476476. 「一切皆为异事者」:依酥、生酥、油等五种事的差别,有五种波逸提罪,各各为异事。此理也适用于「关于美味食物有九种波逸提罪」等处。由此可见,药品学处与美味食物学处,虽各各作为单条学处而制定,但依事的差别,各自类似于五学处、九学处——如同比丘尼的波罗提悔过罪一般。正因如此,才说「各各为异事者」。若有人受取酥油后放置于多个容器中超过七日,则随容器数量可能犯许多罪,但这些罪都属同一事。同样地,若人在多处乞求酥油食物,无论合在一起食用或分开食用,所犯之罪也应视为同一事。
476.Sabbāninānāvatthukānīti sappinavanītādīnaṃ pañcannaṃ vatthūnaṃ bhedena pācittiyāni pañca nānāvatthukāni. Esa nayo paṇītabhojanavisaye nava pācittiyānītiādīsupi. Etena bhesajjapaṇītabhojanasikkhāpadāni ekekasikkhāpadavasena paññattānipi vatthubhedena paccekaṃ pañcasikkhāpadanavasikkhāpadasadisāni bhikkhunīnaṃ pāṭidesanīyāpattiyo viyāti dasseti. Teneva ‘‘nānāvatthukānī’’ti vuttaṃ. Sappiṃ eva paṭiggahetvā anekabhājanesu ṭhapetvā sattāhaṃ atikkāmentassa bhājanagaṇanāya sambhavantiyo bahukāpi āpattiyo ekavatthukā eva honti, evaṃ sappibhojanameva bahūsu ṭhānesu viññāpetvā ekato vā visuṃ visumeva vā bhuñjantassa āpattiyo ekavatthukā evāti daṭṭhabbā.
“在巴利文中,应以一句宣说;此乃日亲所说”——此处应补入“如是”一词,以连接“应说”与“所说”。其余各处也是如此。
Pāḷiyaṃ ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunāti ettha ‘‘deseyyāti vuttā’’ti iti-saddaṃ ajjhāharitvā yojetabbaṃ. Evaṃ sesesupi.
“随分裂者”等:“等”字在此省略了所指。凡“乃至第三次”者,皆于两部《分别》中出现。以桑喀地谢沙总称之故为一,以波逸提总称之故为一,因此说“乃至第三次者有三”,应如此理解。其中,单白有恶作,二甘马语亦有偷兰遮,但它们在论母中并未出现。这里所说“三”,是依论母所出而说的。
Bhedānuvattakānanti ettha ādi-saddo luttaniddiṭṭho. Yāvatatiyakā ca sabbe ubhatovibhaṅge āgatā, saṅghādisesasāmaññena ekaṃ, pācittiyasāmaññena ca ekaṃ katvā ‘‘yāvatatiyake tisso’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayāpi santi eva. Tāni mātikāya na āgatāni. Mātikāgatavasena hettha ‘‘tisso’’ti vuttaṃ.
“由僧团等”:即以僧团、众、补特伽罗为因者。“新净戒者”:因趣入清净状态而新得戒者。新得者称为“新净”,即清净戒之义。故说为“普通者”。
Saṅghādīhīti saṅghagaṇapuggalehi kāraṇabhūtehi. Abbhuṇhasīloti parisuddhabhāvūpagamanena abhinavuppannasīlo. Abhinavuppannañhi ‘‘abbhuṇha’’nti vuccati, parisuddhasīloti attho. Tenāha ‘‘pākatiko’’ti.
“于憍赏弥犍度所说之利益”者:此于憍赏弥犍度中,以“若这些比丘因不见罪而举我,他们将不与我共行布萨”等,开示不见罪等之过患后,又以令人生信而说罪的方式,从力用上予以阐明。归结为共行布萨、共行自恣、共行僧团羯磨、同坐一席、同坐粥饮处、同坐食堂、同一覆下卧眠、按次第恭敬作礼等,如是称为八种利益而说。
‘‘Kosambakakkhandhake vuttānisaṃse’’ti idaṃ kosambakakkhandhake ‘‘sace maṃ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṃ uposathaṃ karissantī’’tiādinā āpattiyā adassane ādīnavaṃ dassetvā paresampi saddhāya āpattidesanāvidhānamukhena sāmatthiyato pakāsito. Ekato uposathakaraṇa, pavāraṇākaraṇa, saṅghakammakaraṇa, āsanenisīdana, yāgupānenisīdana, bhattaggenisīdana, ekacchannesayana, yathāvuḍḍhaabhivādanādikaraṇasaṅkhāte aṭṭhānisaṃse sandhāya vuttaṃ.
“四”者:依律藏所出而说。那么,那是什么?那四种说罪是什么?“欲杀害者”:为杀害目的而执持弓箭者。“侍者女”:于共宿学处事中所出者。
Catunnanti vinayapiṭake āgatānaṃ vasena vuttaṃ. Katamā pana sāti sā catubbidhā accayadesanā katamāti attho. Abhimārānanti māraṇatthāya payojitadhanuggahānaṃ. Upaṭṭhāyikāyāti sahaseyyasikkhāpadavatthusmiṃ āgatāya.
“八比丘尼”者:从长老尼的座位开始,八位比丘尼应为后来抵达的上座比丘尼让座。然对于八位比丘尼中的新来者,亦可不与让座。然而,她应在僧团新来者所得之处坐下。或者,八位上座比丘尼应为其他较新者让座。“九业”:下降等九种业。
Aṭṭhannaṃ bhikkhunīnanti therāsanato paṭṭhāya aṭṭhahi bhikkhunīhi itarāya āgatāya vuḍḍhāya bhikkhuniyā āsanaṃ dātabbaṃ. Aṭṭhannaṃ pana bhikkhunīnaṃ navakāya āgatāya adātumpi vaṭṭati. Tāya pana saṅghanavakāsane laddhokāse nisīditabbaṃ. Atha vā aṭṭhannaṃ vuḍḍhānaṃ bhikkhunīnaṃ itarāya navakatarāya āsanaṃ dātabbaṃ. Kammāni navāti osāraṇādīni nava eva.
不应礼敬之人等之解释
Avandanīyapuggalādivaṇṇanā
477“十人”者:即依“诸比丘,此十种人不应礼敬”等所说,新来者、未受具足者、异住者、黄门、母胎者等五人,以及别住者等五人,合为十人。
477.Dasa janāti ‘‘dasa ime, bhikkhave, avandiyā’’tiādinā (pari. 330) vuttā navakaanupasampannanānāsaṃvāsakamātugāmapaṇḍakā pañca, pārivāsikādayo ca pañcāti dasa janā.
“十二种业过失”者:指带有过失的业共有十二种之含义。“业成就”者:即圆满的业、清净的业之含义。“正是此”者:即唯是如法和合。
Dvādasa kammadosāti dosayuttakammāni dvādasāti attho. Kammasampattiyoti sampannakammāni, visuddhakammānīti attho. Etadevāti dhammena samaggameva.
征服了无边的涅槃,征服后而证得,故称为“无边征服者”,由此说“有边”等语。“正是彼”者:彼即是世尊。
Anantaṃ nibbānaṃ ajini jinitvā paṭilabhatīti anantajinoti āha ‘‘pariyanta’’iccādi. Svevāti so eva bhagavā.
以“自称持律者,我等听汝说律”等语,如同优波离长老当面询问一位站在面前的持律者一般提出问题,并代他作出解答。其中,“自称持律者”是指自称“我知晓律”的人。“律”即你所说的律,我们来听。
‘‘Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te’’tiādinā upālitthereneva ekaṃ vinayadharaṃ sammukhe ṭhitaṃ pucchantena viya pucchitvā tena vissajjitaṃ viya vissajjanaṃ kataṃ. Tattha vinayaṃ paṭijānantassāti vinayaṃ jānāmīti paṭijānantassa. Vinayānīti vinaye tayā vuccamāne suṇoma.
478四七八。巴利圣典中“波罗夷”等语,是依“未摄受之摄受”的方式,就二部《分别》中所载而说。
478. Pāḷiyaṃ pārājikātiādi ubhatovibhaṅgesu āgatesu aggahitaggahaṇavasena vuttaṃ.