4. 尼萨耆亚篇
4. Nissaggiyakaṇḍo
第一 衣品
1. Cīvaravaggo
1. 第一咖提那学处释义
1. Paṭhamakathinasikkhāpadavaṇṇanā
459“已息灭者”,即已息灭诸恶之人。所谓“乔达摩支提”,是指在乔达摩夜叉的支提处所建造的寺院。
459.Samitāvināti samitapāpena. Gotamakacetiyaṃ nāma gotamayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati.
461「第九或第十」:此处为处格用作宾格的用法。「若有」:若有人生起疑惑。「如所说者」:即「或第十」所说的、与所说相似的界定,也有写作「正如所说者」的。「持用」一词,此处应知省略了「取来」,需据此补足。
461.Navamaṃ vā dasamaṃ vāti bhummatthe upayogavacanaṃ. Sace bhaveyyāti sace kassaci kaṅkhā bhaveyya. Vuttasadisanti dasamaṃ vāti vuttasadisaṃ paricchedasadisaṃ, ‘‘vuttasadisamevā’’tipi likhanti. Dhāretunti ettha āhāti pāṭhaseso daṭṭhabbo.
463“以针收纳”,即收藏于针盒之中。说此语是为了表明一切针线事务皆已完成。“此”,指失去的衣。“乃至他们”,是指失去的衣等,由此显示无衣之障碍。“第二种障碍”,即住处障碍。在此,以“衣已完成”与“咖提那已出”两句,显示两种障碍皆不存在,从而说明:在已出咖提那的五个月之内,只要衣障碍与住处障碍二者之一尚未中断,便可持用多余之衣。“离去之内”,即在其内有离去,其余也应同样理解。有关此处的详细解释,待相关段落出现时再作阐明。
463.Sūciyā paṭisāmananti sūcighare saṃgopanaṃ, idañca sūcikammassa sabbassa pariniṭṭhitabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Etanti naṭṭhacīvaraṃ. Etesampīti naṭṭhacīvarādīni parāmasati, tena cīvarapalibodhābhāvaṃ dasseti. Dutiyassa palibodhassāti āvāsapalibodhassa. Ettha ca niṭṭhitacīvarasmiṃ, ubbhatasmiṃ kathineti dvīhi padehi dvinnaṃ palibodhānaṃ abhāvadassanena atthatakathinassa pañcamāsabbhantare yāva cīvarapalibodhaāvāsapalibodhesu aññataraṃ na upacchijjati, tāva atirekacīvaraṃ dhāretuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Pakkamanaṃ anto assāti pakkamanantikā, evaṃ sesāpi veditabbā. Vitthāro panettha āgataṭṭhāne āvi bhavissati.
“最多十日之期”,此为表示紧密关联的措辞。其意是说……乃至……“最多十日的状态”,这句只是揭示“最多十日”一词的字面含义;而“最多十日的状态,即是此处所说之意”,应如此理解此处的句法关联。“此义”等语,是就“最多十日”一词所意指的内涵而作的说明。其中,“如此之期”,即所说“最多十日”之期,意指如此一段时长。
Dasāhaparamaṃ kālanti accantasaṃyogavacanaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti…pe… dasāhaparamabhāvoti idaṃ dasāhaparamatāpadassa atthamattadassanaṃ, dasāhaparamabhāvoti idañhi vuttaṃ hotīti evamettha yojanā veditabbā. Ayamatthotiādi dasāhaparamapadasseva adhippetatthadassanavasena vuttaṃ. Tattha ettako kāloti ‘‘dasāhaparamatā’’ti vutto yo kālo, so ettako kāloti attho.
「麻布」,即用麻线织成的麻质敷具,有人称为树皮所制。以棉线织成者为棉布,其余各类同理。「毛毯」,是以羊等动物的毛纺线织成的布料。「混织」,是将麻线等全部,或取其中数种混合织成的衣。有人主张混织品亦属树皮所制。细棉布、精织绸、索玛拉布、中国布、神通衣、天授衣,这六种衣之所以未另立类别,是因为它们各自归属于前述诸类之中。细棉布因属树皮织品而归入麻布类。论书中说「精织绸是丝织品的一种」。产于索玛拉地区及中国地区的布料,即称为索玛拉布与中国布。精织绸等三种,因以虫吐之丝织成,故归入丝织品类。「神通衣」,即藉由“善来比丘”之功德神通而生起的衣。生于如意树者,以及天人所施者,皆可归入麻布等某一类,因此这些衣各有归属。「两搩手」等语,是就常人搩手的标准而言。此乃显示:纵向按木匠肘尺为准,横向按其一半为准,方可进行净施。如《巴拉基咖注》建造小屋学处注疏中所说:「所谓善逝搩手,即现今中等身材男子的三搩手,以木匠肘尺量为一肘半。」由此可知,依善逝指节计,十二指节为一善逝搩手;以木匠肘尺量,则为一肘半。此义得以确立。
Khomanti khomasuttehi vāyitaṃ khomapaṭacīvaraṃ, taṃ vākamayanti vadanti. Kappāsasuttehi vāyitaṃ kappāsikaṃ, evaṃ sesānipi. Kambalanti eḷakādīnaṃ lomamayasuttena vāyitapaṭaṃ. Bhaṅganti khomasuttādīni sabbāni, ekaccāni vā missetvā vāyitaṃ cīvaraṃ. Bhaṅgampi vākamayamevāti keci. Dukūlaṃ pattuṇṇaṃ somārapaṭaṃ cīnapaṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti imāni pana cha cīvarāni etesaññeva anulomānīti visuṃ na vuttāni. Dukūlañhi sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. ‘‘Pattuṇṇaṃ koseyyaviseso’’ti abhidhānakose vuttaṃ. Somāradese, cīnadese ca jātavatthāni somāracīnapaṭāni. Pattuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijanti ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ. Kapparukkhe nibbattaṃ, devadinnañca khomādīnaṃ aññataraṃ hotīti tesaṃ sabbesaṃ anulomāni. Manussānaṃ pakatividatthiṃ sandhāya ‘‘dve vidatthiyo’’tiādi vuttaṃ. Iminā dīghato vaḍḍhakīhatthappamāṇaṃ vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ vikappanupaganti dasseti. Tathā hi ‘‘sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo, vaḍḍhakīhatthena diyaḍḍho hattho hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.348-349) kuṭikārasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā sugataṅgulena dvādasaṅgulā sugatavidatthi vaḍḍhakīhatthena diyaḍḍho hatthoti siddhaṃ. Evañca katvā ‘‘sugataṅgulena aṭṭhaṅgulaṃ vaḍḍhakīhatthappamāṇa’’nti āgataṭṭhānehi ca sameti.
「超越彼」中的「彼」,指衣或指时限。「其黎明」,是指衣生起之日已过去的黎明。「连同衣生起日」,意思是:将已过去的那个黎明,视为衣生起之日的开端,并连同此日一起计算。此义之所以如此解说,是因为世尊先说了“最多十日”,接着又说“于第十一日黎明升起时”,为使前后文义连贯,从字面意思上也应说为“连同衣生起日”。若只说“第十日黎明”,即与“最多十日”的说法相符。所谓日数的超越,是就以未来黎明作为该日终结的界限而言,而非以作为一日之始的黎明来论,因为在别住等规定中,并未这样取用。然而,世尊为显示一日起始与终结的界限,在此处说了“于第十一日黎明升起时”。因此,注疏中取用了作为一日之始、亦依附于该日的黎明,而说“于第十一日黎明升起时,成尼萨耆亚”。此中所说「黎明」,应理解为日出之前,弥漫、渐趋浓郁的夜间光亮之相。
Taṃ atikkāmayatoti ettha tanti cīvaraṃ, kālaṃ vā parāmasati. Tassa yo aruṇoti cīvaruppādadivasassa yo atikkanto aruṇo. Cīvaruppādadivasena saddhinti cīvaruppādadivasassa ādibhūtena atikkantaaruṇena saddhinti attho, idañca bhagavatā ‘‘dasāhaparama’’nti vatvā puna ‘‘ekādase aruṇuggamane’’ti vuttattā pubbāparasaṃsandanatthaṃ saddato gammamānampi ‘‘cīvaruppādadivasena saddhi’’nti evaṃ vuttaṃ. ‘‘Dasame aruṇe’’ti vutte eva hi dasāhaparamena saddhiṃ sameti. Divasapariyosānassa avadhibhūtaanāgatāruṇavasena hi divasaṃ atikkantaṃ nāma hoti, na pana divasassa ādibhūtāruṇavasena parivāsādīsu tathā aggahaṇato, idha pana bhagavatā divasassa ādiantaparicchedadassanavasena ‘‘ekādase aruṇuggamane’’ti vuttaṃ, tasmā aṭṭhakathāyaṃ divasassa ādibhūtaṃ taṃdivasanissitampi aruṇaṃ gahetvā ‘‘ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Aruṇoti cettha sūriyuggamanassa purecaro vaḍḍhanaghanaratto pabhāvisesoti daṭṭhabbo.
「应告知」者,指僧团所期望的对象。「告知之别」者,意为:应当以「于白中忆念两罪」等方式而告知。
Vacanīyoti saṅghāpekkho. Vacanabhedoti ‘‘ñattiyaṃ dve āpattiyo saratī’’tiādinā vattabbanti adhippāyo.
468「此处想不守护」,这是针对疑惑者与未超越想者而说的。「即使如此想者,也是如此」的意思是:不论是未超越想者,还是疑惑者,都是如此。对于非遗失、非掠夺的情况,则指出其特别之处而说「以强力取用的方式」。即使以盗取的方式取得,在此处也称为失。
468.‘‘Naidha saññā rakkhatī’’ti idaṃ vematikañca anatikkantasaññañca sandhāya vuttaṃ. Yopi evaṃsaññī tassapīti yo anatikkantasaññī, vematiko vā, tassapīti attho. Anaṭṭhato aviluttassa visesamāha ‘‘pasayhāvahāravasenā’’ti. Theyyāvahāravasena gahitampi idha naṭṭhaṃ.
「无罪,取得他人所作」等,是针对坐具敷具而说的。如果有人不依据旧敷具的边缘留出善逝一搩手的量,便制作了新的坐具敷具,该物虽属舍堕,但若由他人取得而受用,则无罪;此义既然成立,也就适用于一切舍堕罪。
Anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvātiādi nisīdanasanthataṃ sandhāya vuttaṃ. Yena hi purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ anādiyitvā navaṃ nisīdanasanthataṃ kataṃ, tassa taṃ nissaggiyampi tato aññassa paṭilabhitvā paribhuñjantassa anāpattikaranti sijjhanato ayamattho sabbanissaggiyesupi sijjhati.
469「决意三衣」者,即以僧伽梨等名称而决意。「不应说净」者,即不应以此名称来说净,由此,已说净三衣者便不是三衣持有者。这显示:对于他已决意的三衣,不应执行如不离衣等所应作的规定,但并非说净本身有过失。「从那之后」者,有些人说:从四月之后,允许说净后而受用。另有些人则说:「说净后,直到来年雨安居为止,仅可如此存放。」又有些人说:「说净并无过失,如此说净后,应以资具等名称决意而受用。」
469.Ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhātuṃ. ‘‘Na vikappetu’’nti iminā nāmena na vikappetuṃ, etena vikappitaticīvaro tecīvariko na hoti. Tassa tasmiṃ adhiṭṭhitaticīvare viya avippavāsādinā kattabbavidhi na kātabboti dasseti, na pana vikappane dosoti. Tato paranti catumāsato paraṃ vikappetvā paribhuñjituṃ anuññātanti keci vadanti, aññe pana ‘‘vikappetvā yāva āgāmivassānaṃ, tāva ṭhapetumeva vaṭṭatī’’ti vadanti, apare pana ‘‘vikappane na doso, tathā vikappitaṃ parikkhārādināmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabba’’nti vadanti.
「拳五」者,即依拳而计量的五肘,其意为:量出四肘后,将第五肘作拳而量。有些人则说:「拳肘之五为拳五,因此五肘皆应作拳而量。」「拳三」者,其理亦然。以二肘的下衣能遮覆三圆,故说「以披着」等。「过量」者,指超过善逝衣量。「不足」者,指少于拳五等,由此可知:于这些人,三衣的决意不成立。
Muṭṭhipañcakanti muṭṭhiyā upalakkhitaṃ pañcakaṃ, catuhatthe minitvā pañcamaṃ hatthaṃ muṭṭhiṃ katvā minitabbanti adhippāyo. Keci pana ‘‘muṭṭhihatthānaṃ pañcakaṃ muṭṭhipañcakaṃ, tasmā pañcapi hatthe muṭṭhiṃ katvāva minitabbā’’ti vadanti. Muṭṭhittikanti etthāpi eseva nayo. Dvihatthena antaravāsakena timaṇḍalaṃ paṭicchādetuṃ sakkāti āha ‘‘pārupanenā’’tiādi. Atirekanti sugatacīvarappamāṇato adhikaṃ. Ūnakanti muṭṭhipañcakādito ūnakaṃ, tena ca tesu ticīvarādhiṭṭhānaṃ na ruhatīti dasseti.
「我舍弃此桑喀帝」者,意为:我取消、舍弃此桑喀帝的决意。「以身作变化而作」者,即以手触衣,或摇动之。「应以语决意」者,于此应知,以身摇动且以语说出,以身语决意亦被包含,因已说「不以身触」故。「二种」者,依伸手可及与伸手不可及而为二种。其中,伸手可及者,谓一肘半之距离。「十二肘」者,有人如是说,此于此处不合。「在附近住处」者,此是就站在适合辨认放置处所的位置而说。即使站得离彼处远,若能辨认放置处所,亦应决意。于彼处,衣之放置状态的辨认即是标准。实不可能于一切方面辨认处所。于一住处放置后,若认为于彼之外另一住处为放置者,则不应决意。然有些人说「即使那样决意亦无过失」,此与注疏不合,应审察。「以决意而放置之衣」者,即以资具布之名决意而放置之衣,以此即显示「我舍弃此」之资具布的舍弃。以此显示,持守三衣头陀支者,以粪扫衣等方式所得之衣,于十日内不能作成、染色、披着者,应以资具布方式决意而度过十日,否则成尼萨耆亚。以此于《清净道论》中说「然自染色时起,不应放置,名为头陀贼」。「应再决意」者,此是就欲以桑喀帝等三衣之名决意而受用者而说,然对于其他者,前决意即足够,应知。「应再决意」者,以此显示亦应给与羯磨点。
Imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmīti imaṃ saṅghāṭiadhiṭṭhānaṃ ukkhipāmi pariccajāmīti attho. Kāyavikāraṃ karontenāti hatthena cīvaraṃ parāmasantena, cālentena vā. Vācāya adhiṭṭhātabbāti ettha kāyenapi cāletvā vācampi bhinditvā kāyavācāhi adhiṭṭhānampi saṅgahitanti veditabbaṃ ‘‘kāyena aphusitvā’’ti vuttattā. Duvidhanti ahatthapāsahatthapāsavasena duvidhaṃ. Tattha hatthapāso nāma aḍḍhateyyahattho vuccati. Dvādasahatthanti keci vadanti , taṃ idha na sameti. ‘‘Sāmantavihāre’’ti idaṃ ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇayogge ṭhitaṃ sandhāya vuttaṃ. Tato dūre ṭhitampi ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhentena adhiṭṭhātabbameva. Tatthapi cīvarassa ṭhapitabhāvasallakkhaṇameva pamāṇaṃ. Na hi sakkā sabbathā ṭhānaṃ sallakkhetuṃ. Ekasmiṃ vihāre ṭhapetvā tato aññasmiṃ ṭhapitanti adhiṭṭhātuṃ na vaṭṭati. Keci pana ‘‘tathāpi adhiṭṭhite na doso’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti, vīmaṃsitabbaṃ. Adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehīti parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi, teneva ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti parikkhāracoḷassa paccuddhāraṃ dasseti. Etena ca tecīvaradhutaṅgaṃ pariharantena paṃsukūlādivasena laddhaṃ vatthaṃ dasāhabbhantare katvā rajitvā pārupituṃ asakkontena parikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvāva dasāhaṃ atikkametabbaṃ, itarathā nissaggiyaṃ hotīti dasseti. Teneva ‘‘rajitakālato pana paṭṭhāya nikkhipituṃ na vaṭṭati, dhutaṅgacoro nāma hotī’’ti (visuddhi. 1.25) visuddhimagge vuttaṃ. ‘‘Puna adhiṭṭhātabbānī’’ti idañca saṅghāṭiāditicīvaranāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukāmassa vasena vuttaṃ, itarassa pana purimādhiṭṭhānameva alanti veditabbaṃ. ‘‘Puna adhiṭṭhātabba’’nti iminā kappabindupi dātabbanti dasseti.
在结界内,由于可以认可不离衣界,故不难持守,因此说“在未结界中难持守”。
Baddhasīmāyaṃ avippavāsasīmāsammutisambhavato na tattha dupparihāratāti āha ‘‘abaddhasīmāyaṃ dupparihāra’’nti.
「超过量度而裁截者,波逸提」,故说「不超过量度」。「此后,应撤回决意而作净施」:即于雨安居月之后,应撤回决意而作净施。由此可知,在四个月的雨安居月之上,决意仍存续,因为此后才需撤回。而《论母注疏》中所说:「雨浴衣,即使雨安居月已过,乃至痒疮等病已止息,亦舍弃决意」,此说在《善见律》中并不存在。在《附随注疏》中,于「有罪在冬季犯,非在夏季」处,有如是说:「于迦提月满月之最后一日,作净施而放置的雨浴衣,若在冬季穿着,则犯。然在《古伦地》中说:『于迦提月满月日未撤回,而在冬季犯』,此亦善说,因为说『四个月决意,此后应作净施』故。」其中,在《大注疏》中,因穿着之缘而说恶作;而在《古伦地注疏》中,则因未撤回之缘而说。因此,即使依《古伦地》所说之理,雨浴衣虽过雨安居月,亦不舍弃决意,此义得以显明。而在「舍弃决意」的诸缘中,以雨安居月及病之消失而舍弃,此在《论母注疏》中亦未提及,故应依《善见律》中所说之理,理解为:直至撤回,决意存续。「因允许为沐浴故,即使仅色变之染,此亦可用」,如是说。「然二件则不可用」:以此显示,如同僧伽帝等,第二件上决意不成立,成为多余衣。在《大波阇利》中,依衣之受用作用的不存在,而说无罪,如同为坐卧具资具而施的敷具。然而,所谓「敷具亦应决意」,此并非限定为坐卧具之用,因其被摄入九种衣中,故应理解为:以自己之名决意后,存放起来,如同资具布,可随宜使用。「雨衣、毛毯」:这些敷具等,因在世间亦有此称呼,故与为坐卧具资具而施的敷具分别而取。
Atirittappamāṇāya chedanakaṃ pācittiyanti āha ‘‘anatirittappamāṇā’’ti. Tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbāti vassikamāsato paraṃ adhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vikappetabbā, iminā catunnaṃ vassikamāsānaṃ upari adhiṭṭhānaṃ tiṭṭhatīti viññāyati tato paccuddharāyogā. Yañca mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi, kaṇḍupaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, taṃ samantapāsādikāyaṃ natthi. Parivāraṭṭhakathāyañca ‘‘atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe’’ti ettha idaṃ vuttaṃ ‘‘kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento hemante āpajjati, kurundiyaṃ pana ‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’ti vuttaṃ, tampi suvuttaṃ, ‘catumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetu’nti hi vutta’’nti (pari. aṭṭha. 323). Tattha mahāaṭṭhakathāyaṃ nivāsanapaccayā dukkaṭaṃ vuttaṃ, kurundaṭṭhakathāyaṃ pana apaccuddhārapaccayā, tasmā kurundiyaṃ vuttanayenāpi vassikasāṭikā vassānamāsātikkamepi adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti paññāyati. Adhiṭṭhānavijahanesu ca vassānamāsaābādhānaṃ vigamena vijahanaṃ mātikāṭṭhakathāyampi na uddhaṭaṃ, tasmā samantapāsādikāyaṃ āgatanayena yāva paccuddhārā adhiṭṭhānaṃ tiṭṭhatīti gahetabbaṃ. Nahānatthāya anuññātattā ‘‘vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Dve pana na vaṭṭantī’’ti iminā saṅghāṭiādīsu viya dutiye adhiṭṭhānaṃ na ruhati, atirekacīvaraṃ hotīti dasseti. Mahāpaccariyaṃ cīvaravasena paribhogakiccassa abhāvaṃ sandhāya anāpatti vuttā senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe viya. Yaṃ pana ‘‘paccattharaṇampi adhiṭṭhātabba’’nti vuttaṃ, taṃ senāsanatthāyevāti niyamitaṃ na hoti navasu cīvaresu gahitattā, tasmā attano nāmena adhiṭṭhahitvā nidahitvā parikkhāracoḷaṃ viya yathā tathā viniyujjitabbamevāti gahetabbaṃ. Pāvāro kojavoti imesampi paccattharaṇādīnaṃ lokepi voharaṇato senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇato visuṃ gahaṇaṃ kataṃ.
「以下劣之转」者,此是就犯最后事而住于比丘之承认者,及往外道者,及比丘尼因于比丘尼状态无所求而取在家相、外道相而说。有人说,依不舍学而往在家状态而说,此不合理,因彼时彼亦具足,及因衣于彼所有而不舍弃故。「量度衣」者,依最后量度而说。「着二衣者」者,依入村时折叠二重而着僧伽帝而说。「此理」者,以此摄入于量度具足者,于任何处,破洞舍弃决意等义。
‘‘Hīnāyāvattanenā’’ti idaṃ antimavatthuṃ ajjhāpajjitvā bhikkhupaṭiññāya ṭhitassa ceva titthiyapakkantassa ca bhikkhuniyā ca bhikkhunibhāve nirapekkhatāya gihiliṅgatitthiyaliṅgaggahaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Sikkhaṃ apaccakkhāya gihibhāvūpagamanaṃ sandhāya vuttanti keci vadanti, taṃ na yuttaṃ tadāpissa upasampannattā, cīvarassa ca tassa santakattāvijahanato. Pamāṇacīvarassāti pacchimappamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Dve cīvarāni pārupantassāti gāmappavese diguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupanaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Esa nayo’’ti iminā pamāṇayuttesu yattha katthaci chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatītiādiatthaṃ saṅgaṇhāti.
「无有其他最后量度」之意,是指经中未曾宣说,此为意趣。今为显明此义而说「因为……」等语,实则并不相符,因僧伽梨等之五拳等下量度,经中并未提及——此即意趣。
Aññaṃ pacchimappamāṇaṃ nāma natthīti sutte āgataṃ natthīti adhippāyo. Idāni tameva vibhāvetuṃ ‘‘yañhī’’tiādi vuttaṃ, taṃ na sameti, saṅghāṭiādīnaṃ muṭṭhipañcakādiheṭṭhimappamāṇassa sutte anāgatattāti adhippāyo.
「作大或作小」:此处,若将极大之衣作成具足五拳等最后量度,纵使从周围截断,截断之处亦不计为破洞之数,决意亦不舍弃,如此方为成就,且与「缝合而截断,而非破散」之说相符。然而,若将杂布作成小于净施所许之最后量度而截断,则舍去决意,因决意已无所依。此后若再行缝合、连接,则应重作决意,此应了知。又有人说:「雨浴衣二分断截时,纵使各片皆可成就最后量度,然仅于其中一片得存决意,余片不然,因有『二件则不可用』之说。于坐具、覆疮衣等亦同此理。」作如是说。
Mahantaṃ vā khuddakaṃ karotīti ettha atimahantaṃ cīvaraṃ muṭṭhipañcakādipacchimappamāṇayuttaṃ katvā samantato chindanenāpi vicchindanakāle chijjamānaṭṭhānaṃ chiddasaṅkhyaṃ na gacchati adhiṭṭhānaṃ na vijahati evāti sijjhati, ‘‘ghaṭetvā chindati, na bhijjatī’’ti vacanena ca sameti. Parikkhāracoḷaṃ pana vikappanupagapacchimappamāṇato ūnaṃ katvā chinnaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati adhiṭṭhānassa anissayattā. Tāni puna baddhāni ghaṭitāni adhiṭṭhātabbamevāti veditabbaṃ . Keci pana ‘‘vassikasāṭikacīvare dvidhā chinne yadipi ekekaṃ khaṇḍaṃ pacchimapacchimappamāṇaṃ pahoti, ekasmiṃyeva khaṇḍe adhiṭṭhānaṃ tiṭṭhati, na itare, ‘‘dve pana na vaṭṭantī’’ti vuttattā. Nisīdanakaṇḍuppaṭicchādīsupi eseva nayoti vadanti.
「现前」一词,为主格形式,且是「净施」之限定语。因此,有论师将「现前」作处格意义的离格解,释为「面向」。或又,以自己之语亲作净施,名为「现前净施」;借他人之语所作净施,名为「对面净施」——此义亦可从工具格角度理解,而与原典相符。「在场与不在场之状态」,即是「近与远之状态」。「至此即足以存放」,意指至此净施事毕,该衣不复为长衣,纵使超过十日,亦不犯舍堕罪——此为意趣。「受用……乃至……不得」一语,是就如下情况而说:自己未经撤回净施而受用者,犯波逸提;若就决意及他人处分而言,则犯恶作。
Sammukhe pavattā sammukhāti paccattavacanaṃ, tañca vikappanavisesanaṃ, tasmā ‘‘sammukhe’’ti bhummatthe nissakkavacanaṃ katvāpi atthaṃ vadanti, abhimukheti attho. Atha vā sammukhena attano vācāya eva vikappanā sammukhāvikappanā. Parammukhena vikappanā parammukhāvikappanāti karaṇatthenāpi attho daṭṭhabbo, ayameva pāḷiyā sameti. Sannihitāsannihitabhāvanti āsannadūrabhāvaṃ. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭatīti ettakeneva vikappanākiccassa niṭṭhitattā, atirekacīvaraṃ na hotīti dasāhātikkame na nissaggiyaṃ janetīti adhippāyo. Paribhuñjituṃ…pe… na vaṭṭatīti sayaṃ apaccuddharaṇaṃ paribhuñjane pācittiyaṃ, adhiṭṭhāne paresaṃ vissajjane dukkaṭañca sandhāya vuttaṃ.
“受用等亦可行”,即受用、舍弃、决意等方式亦可行。以“亦”字,表示存放亦可行。由此,即使已作撤回,该衣仍是已作净施之衣,而非多余衣。然而,若欲以三衣等名义决意该衣,则须进行决意;否则,便应将其作为已净施之衣而受用——此即说明此义。可是,有些论师说:“凡已作净施之衣,在尚未受用之前,不应令其撤回而存放;待受用时机到来,方予撤回,决意后再受用。若在此之前便令撤回,则因撤回而净施即告消失,该衣便成多余衣,超过十日则犯舍堕。因此,凡欲暂置不用者,方应净施;撤回之后,亦须在十日之内决意。至于注疏中所说‘从此以后受用等亦可行’等语,与原典相违。”——这不过是他们自己的见解而已。原典中“在十日之内决意或净施”(波罗夷469)、“自行净施衣后,未经撤回而受用,犯波逸提”(波逸提373)、“无犯:彼人给予,或由信任而受用”(波逸提374)等语,皆是泛泛而说;注疏中亦以“我撤回此衣或此净施”等语,未明示撤回之法,而以“此物属我,汝可受用或舍弃”之语,并未解除其所有权,仅就受用等方式而言。
Paribhogādayopi vaṭṭantīti paribhogavissajjanaadhiṭṭhānānipi. Api-saddena nidhetumpi vaṭṭatīti attho, etena ca paccuddhārepi kate cīvarampi vikappitacīvarameva hoti, na atirekacīvaraṃ. Taṃ pana ticīvarādināmena adhiṭṭhātukāmena adhiṭṭhahitabbaṃ, itarena vikappitacīvarameva katvā paribhuñjitabbanti dasseti. Keci pana ‘‘yaṃ vikappitacīvaraṃ, taṃ yāva aparibhogakālā apaccuddharāpetvāva nidahitabbaṃ, paribhogakāle pana sampatte paccuddharāpetvā adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbaṃ. Yadi hi tato purepi paccuddharāpeyya, paccuddhāreneva vikappanāya vigatattā atirekacīvaraṃ nāma hoti, dasāhātikkame ca nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tasmā yaṃ aparibhuñjitvāva ṭhapetabbaṃ, tadeva vikappetabbaṃ, paccuddhāre ca kate antodasāheyeva adhiṭṭhātabbaṃ. Yañca aṭṭhakathāyaṃ ‘tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭantī’tiādi vuttaṃ, taṃ pāḷiyā virujjhatī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattameva. Pāḷiyañhi ‘‘antodasāhaṃ adhiṭṭheti, vikappetī’’ti (pārā. 469) ca ‘‘sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā apaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya pācittiya’’nti (pāci. 373) ca ‘‘anāpatti so vā deti, tassa vā vissāsanto paribhuñjatī’’ti (pāci. 374) ca sāmaññato vuttattā, aṭṭhakathāyañca ‘‘imaṃ cīvaraṃ vā vikappanaṃ vā paccuddharāmī’’tiādinā paccuddhāraṃ adassetvā ‘‘mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā’’ti evaṃ attano santakattaṃ amocetvāva paribhogādivaseneva paccuddhārassa vuttattā, ‘‘tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭantī’’ti adhiṭṭhānaṃ vināpi visuṃ paribhogassa, nidahanassa ca vuttattā vikappanānantarameva paccuddharāpetvā anadhiṭṭhahitvā eva ticīvaravirahitaṃ vikappanārahaṃ cīvaraṃ paribhuñjituṃ, nidahituñca idaṃ pāṭekkaṃ vinayakammanti khāyati. Apica bahūnaṃ pattānaṃ vikappetuṃ, paccuddhāretuñca vuttattā paccuddhārena tesaṃ atirekapattatā dassitāti sijjhati tesu ekasseva adhiṭṭhātabbato. Tasmā aṭṭhakathāyaṃ āgatanayeneva gahetabbaṃ.
“不明了制戒”,即对于作了如此净施之后,应当立即如此撤回这一律事,他并不了解。因此说“不知如何撤回”;由此亦可知:净施之后,应立即作撤回。
Paññattikovido na hotīti evaṃ vikappite ‘‘anantarameva evaṃ paccuddharitabba’’nti vinayakammaṃ na jānāti. Tenāha ‘‘na jānāti paccuddharitu’’nti, imināpi cetaṃ veditabbaṃ ‘‘vikappanānantarameva paccuddhāro kātabbo’’ti.
“以通说之语所说”,即以三衣等共通之语所说。此处为消除“似乎相违”的疑虑,而说“以三衣之概括……乃至……为净施提供了余地”——此语的意思是:虽然“决意或净施”是泛泛而说,但“三衣亦可净施”这一含义并不成立,因为原典明确规定“三衣应决意,不得净施”(《大品》358)。凡应决意者,则决意之;凡离三衣之列者,则应净施,则净施之——此义方得成立。因此,此处前后并无矛盾,因为通说之语仅适用于其余所说之处。此处为说明三衣亦有净施之规,而说“三衣以三衣之概括”等语。其中,在以三衣之概括受持的情况下,不得撤回其中任何一件而净施;但若欲从三衣中取出一件或全部,以另一套三衣作三衣之概括受持,或欲解除三衣决意、以资具布的方式受用一切衣者,则可撤回先前已决意之衣而净施——依此意趣,“欲以三衣中一件衣离宿”等语或可如此说,这与原典相符。又或者,再度欲以三衣决意而作决意,为离宿之便而撤回并净施——以此意趣而说,则与“三衣应决意,不得净施”(《大品》358)一语相违。若三衣可如其余衣物一般撤回而净施,则
Avisesena vuttavacananti ticīvarādīnaṃ sādhāraṇavacanena vuttavacanaṃ. Yaṃ panettha ‘‘viruddhaṃ viya dissatī’’ti vatvā taṃ virodhāsaṅkaṃ nivattetuṃ ‘‘ticīvarasaṅkhepena…pe… vikappanāya okāso dinno hotī’’ti vuttaṃ, taṃ ‘‘adhiṭṭheti vikappetī’’ti sāmaññato vuttepi ticīvarampi vikappetīti ayamattho na sijjhati, ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) visesetvā vuttattā. Yaṃ pana adhiṭṭhātabbaṃ, taṃ adhiṭṭhāti. Yaṃ ticīvaravirahitaṃ, taṃ vikappetabbaṃ, taṃ vikappetīti evamattho sijjhatīti. Tasmā ettha pubbāparavirodho na dissati sāmaññavacanassa vuttāvaseseyeva avatiṭṭhanato. Yaṃ panettha ticīvarassāpi vikappanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘ticīvaraṃ ticīvarasaṅkhepenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ticīvarasaṅkhepena parihariyamānesu ekampi paccuddharitvā vikappetuṃ na vaṭṭati, ticīvarato pana ekaṃ vā sakalameva vā apanetvā aparaṃ ticīvaraṃ ticīvarasaṅkhepena pariharitukāmassa vā ticīvarādhiṭṭhānaṃ muñcitvā parikkhāracoḷavaseneva sabbacīvaraṃ paribhuñjitukāmassa vā purimaṃ adhiṭṭhitacīvaraṃ paccuddharitvā vikappetuṃ vaṭṭatīti evamadhippāyena ‘‘ticīvare ekena cīvarena vippavasitukāmo hotī’’tiādi vuttaṃ siyā, iccetaṃ pāḷiyā saddhiṃ sameti. Atha punapi tadeva ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhātukāmo hutvā vippavāsasukhatthaṃ paccuddharitvā vikappetīti iminā adhippāyena vuttaṃ siyā, taṃ ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) iminā vacanena na sameti. Yadi hi sesacīvarāni viya ticīvarampi paccuddharitvā vikappetabbaṃ siyā, ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti idaṃ vacanameva niratthakaṃ siyā sesacīvarehi ticīvarassa visesābhāvā. Tasmā ‘‘vikappetī’’ti idaṃ ticīvaravirahitameva sandhāya vuttaṃ. Ticīvaraṃ pana vikappetuṃ na vaṭṭatīti viññāyati, teneva dutiyakathinasikkhāpadassa anāpattivāre ‘‘vikappetī’’ti idaṃ na vuttaṃ, vīmaṃsitvā yathā pāḷiyā saddhiṃ na virujjhati, tathā ettha adhippāyo gahetabbo.
“给你”等语中,因为已经作了舍弃,即使对方心中尚未接受,该物也已属于受施者,此人可在想要拿取时随时拿取。“名为某某”,是对站在对面的人所说的。“随谁欢喜”等语,则是就双方都已舍弃、因此成为无主之物而说的。
Tuyhaṃdemītiādīsu pariccattattā manasā asampaṭicchantepi sampadānabhūtasseva santakaṃ hoti, so icchitakkhaṇe gahetuṃ labhati. Itthannāmassāti parammukhe ṭhitaṃ sandhāya vadati. Yassa pana ruccatītiādi ubhohipi pariccattatāya assāmikataṃ sandhāya vuttaṃ.
“此不相应”一语,是仅就十日之内以信任取用而言,因其出现在无犯的条目中;而在此处,则是为了说明以某种方便令应舍衣成为如法。然而,有些论师说:“若未被同法者以等分方式截取,以及以信任取用后又重新获得,则不见有过失。”“未作决意”,是指应通过身业与语业所作之事却未作——这是它的意趣。此处有五个条件:该衣属于自己、符合种类与尺寸、已解除障碍、成为多余之衣、超过十日。
‘‘Taṃ na yujjatī’’ti idaṃ antodasāhe eva vissāsaggahaṇaṃ sandhāya anāpattivārassa āgatattā, idha nissaggiyacīvarassa kappiyabhāvakaraṇatthaṃ lesena gahitattā ca vuttaṃ, keci pana ‘‘parehi sabhāgena acchinne, vissāsaggahite ca puna laddhe doso na dissatī’’ti vadanti. Anadhiṭṭhānenāti kāyavācāhi kattabbassa akaraṇenāti adhippāyo. Cīvarassa attano santakatā, jātipamāṇayuttatā, chinnapalibodhabhāvo, atirekacīvaratā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni.
2. 库房学处释义
2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā
473第二条中,“不别住”,是指应成就于不别住的状态,也就是应在无别住过失的情况下,施行应作的羯磨——这是它的含义。
473. Dutiye avippavāseti avippavāse nipphādetabbe, vippavāsadosābhāve sādhetabbe kattabbā sammutīti attho.
475“属于被遮止的范围”意谓:在禁止离衣宿的三衣之中,以其中一件作为部分,而施设整体的称法,以此显示以部分代整体。
475.Paṭisiddhapariyāpannenāti vippavasituṃ paṭisiddhesu tīsu cīvaresu antogadhena, ekena ca avayave samudāyopacāraṃ dasseti.
478-9“至此”是指“已围起”这一句。在说了“sabhāya(集会所)是以词性差别而说为sabhā”之后,又自行以“sabhāye”来称说,由此显示sabhā一词的同义词sabhāya具有中性词性。或者,另有读本作“sabhāyanti liṅgabyattayena sabhā vuttā”。而“以词性差别说为sabhā”,是指与sabhā词性不同的同义词sabhāya。
478-9.Ettāvatāti ‘‘parikkhitto’’ti iminā. ‘‘Sabhāyeti liṅgabyattayena sabhā vuttā’’ti vatvā puna sayampi ‘‘sabhāye’’ti iminā voharanto sabhā-saddassa pariyāyo sabhāya-saddo napuṃsakaliṅgayutto atthīti dasseti. ‘‘Sabhāyanti liṅgabyattayena sabhā vuttā’’ti vā pāṭho. Liṅgabyattayena sabhāti ca liṅgantarayutto sabhāsaddapariyāyo sabhāyasaddoti attho.
“去集会所”即去集会处。“无需居住”意指无需在衣伸手可及之处居住。此“其”字指通道。不应离开集会所与门的伸手可及之处——因为集会所与门的起始及末端已被取,所以位于其间的通道和房屋也已被包含在内。在这里,居于门、通道、房屋中的人,应避免进入村落、共宿等过失,唯应妥善隐蔽等;然而,若集会所是为了众人居住而以围栏等建成的大厅之状,则应知可如内园一般随宜居住。又,因围起故,成为一入处;因未围起故,成为多入处。这一道理也应类推至住处等,故说“以此方便”等。住处等唯针对村外者而取,因为村内者已由“取村”所包含。“一切处”指村落、镇、住处等十五种处所。“围起等”中的“等”字,唯取未围起,不取单一家族等,因为那些并非构成一入处与多入处的因由。在这里,商队只有在一处停留数日而围起时,才有围起;行进中的商队则无。
Sabhāyaṃ gacchatīti sabhaṃ gacchati. Vasitabbaṃ natthīti cīvarahatthapāseyeva vasitabbaṃ natthīti attho. Tassāti vīthiyā. Sabhāyassa ca dvārassa ca hatthapāsā na vijahitabbanti ettha sabhāyadvārānamantare vīthi gehāpi gahitā eva honti ādipariyosānānaṃ gahitattā. Ettha ca dvāravīthigharesu vasantena gāmappavesanasahaseyyādidosaṃ pariharitvā supaṭicchannatādiyutteneva bhavitabbaṃ , sabhā pana yadi sabbesaṃ vasanatthāya sālāsadisā katā, antarārāme viya yathāsukhaṃ vasituṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Parikkhittatāya ca ekūpacārataṃ, aparikkhittatāya nānūpacāratañca nivesanādīsupi atidisanto āha ‘‘etenevūpāyenā’’tiādi. Nivesanādīni bahigāmato sanniviṭṭhāni gahitāni antogāme ṭhitānaṃ gāmaggahaṇeneva gahitattā. Sabbatthāti gāmanigamanivesanādīsu pannarasasu. Parikkhepādīti ādi-saddena aparikkhepasseva gahaṇaṃ, na ekakulādīnampi tesaṃ ekūpacāratānānūpacāratānimittatābhāvā. Ettha ca satthassa katipāhaṃ katthaci niviṭṭhasseva parikkhepo hoti, na gacchantassa.
482-7村外,由主人在海边等处所建的货物仓库,称为库房,故说“车乘等”等。“秃顶殿阁”是指不太高、带有月台,而无尖顶花鬘等装饰的殿阁。
482-7. Gāmato bahi issarānaṃ samuddatīrādīsu katabhaṇḍasālā udositoti āha ‘‘yānādīna’’ntiādi. Muṇḍacchadanapāsādoti nātiucco candikaṅgaṇayutto sikharakūṭamālādivirahito pāsādo.
489“遍取”即覆盖。关于河流范围——有人说,由于未如别村等那样说到河流范围,故仅以衣伸手可及之处为限;然而其他人则说:“依此注释之语,河流范围亦别自成立,不应离于河流的伸手可及之处。”“住处界”,是就“不别住界”而说。在此,即使住处属于多个家族,由于在不别住界的界限内,一切处皆可有不别住衣,故以彼界为主,那里不得有商队范围,因此说“应去住处居住”。“在商队附近”——这是依上述内部界限而说。在圣典中,有多个家族的商队,将衣存放于商队中后,不应离开伸手可及之处——在此,是取商队的伸手可及之处。
489.Pariyādiyitvāti ajjhottharitvā. Nadīparihāroti visuṃgāmādīnaṃ viya nadīparihārassa avuttattā cīvarahatthapāso evāti vadanti, aññe pana ‘‘iminā aṭṭhakathāvacanena nadīparihāropi visuṃ siddho, nadiyā hatthapāso na vijahitabbo’’ti vadanti. Vihārasīmanti avippavāsasīmaṃ sandhāyāha. Ettha ca vihārassa nānākulasantakabhāvepi avippavāsasīmāparicchedabbhantare sabbattha cīvaraavippavāsasambhavato tassā padhānattā tattha satthaparihāro na labbhatīti ‘‘vihāraṃ gantvā vasitabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Satthasamīpe’’ti idaṃ yathāvuttaṃ abbhantaraparicchedavasena vuttaṃ. Pāḷiyaṃ nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbanti ettha satthahatthapāso gahito.
490“单一家族的田地”,是就无围障者而说。
490.Ekakulassa khetteti aparikkhittaṃ sandhāya vadati.
491-4「住处」,是指近行界。其中,「于某住处」是就住处内部的院落等而言;而此处所谓的单一家族等所属,则是依建造者来说的。「阴影所触之处」,是就垂直投下土块所落之范围内而言。
491-4.Vihāro nāma upacārasīmā. Tattha yasmiṃ vihāreti tassa antopariveṇādiṃ sandhāya vuttaṃ, ekakulādisantakatā cettha kārāpakānaṃ vasena. Chāyāya phuṭṭhokāsassāti ujukaṃ avakkhittaleḍḍupātabbhantaraṃ sandhāya vadati.
「于不可往返之路」,是指那些位于海中、当日前往后无法返回的岛屿,应如此连结解释。「于另一件」,是指东方的衣。「于布萨时……增长」,以此显示,衣不别住所护持的七肘半范围,与共住的七肘半界,性质全然不同。正如众多比丘共坐一处,各于周围七肘半范围内放置各自之衣而作护持时,每一位比丘从其坐处开始的各自七肘半范围之界限互不相同、多种多样,而非从众会边际开始唯有一种无差别的界限。因此,在那里不会依众会而有增减。而七肘半界则不然,因为七肘半界即使范围有一由旬,也是从众会边际开始,周围七肘半范围无有间断,唯成一界。因此,彼界是依众会而增减的。故应知:七肘半界是一回事,从七肘半所划分出的衣不别住之护持范围是另一回事,且为露处。此处应说之事,将在犍度中讨论界论之处再作说明。
Agamanapatheti tadaheva gantvā nivattetuṃ na sakkuṇeyyake samuddamajjhe ye dīpakā, tesūti yojanā. Itarasminti puratthimadisāya cīvare. ‘‘Uposathakāle…pe… vaḍḍhatī’’ti iminā cīvaravippavāsasattabbhantarato samānasaṃvāsāya sattabbhantarasīmāya accantavisadisataṃ dasseti . Tathā hi bahūsu bhikkhūsu ekato nisīditvā samantā sattabbhantaraparicchedesu yathāsakaṃ cīvaraṃ ṭhapetvā pariharantesu ekekassa bhikkhuno nisinnokāsato paṭṭhāya paccekaṃ sattabbhantarassa paricchedo aññamaññavisadiso anekavidho hoti, na eko parisapariyantato paṭṭhāya animitabbattā. Teneva tattha parisavasena vuḍḍhi, hāni vā na hoti, na evaṃ sattabbhantarasīmāya. Sā hi yojanikāyapi parisapariyantatova paṭṭhāya samantā sattabbhantarapaacchinnā ekāva hoti. Teneva sā parisavasena vaḍḍhati, hāyati ca, tasmā aññāva sattabbhantarasīmā añño sattabbhantarato paricchinno cīvaravippavāsaparihāro abbhokāsoti veditabbaṃ. Yañcettha vattabbaṃ, taṃ khandhake sīmākathāyameva (mahāva. 143) vakkhāma.
495「渡河」,是指放开手距而渡越。「于村外放置」,是就未披覆而言。「应作羯磨」,是指先对上衣及置于村外的僧伽帝作羯磨,然后披上上衣,再对下衣作羯磨。在此,即使是对置于村外者,由于甘马语的作用,纵使背向而立,也可舍弃,也可给予已舍之物,应如此理解。对于年少比丘因出行时怀有急切心,故说「但依止并不止息」。「片刻……乃至……止息」,是就因急切心出行被中断而说。然而,对于那些在黎明前即起身、怀着急切心出行者,即使中途日出,依止也不止息,因为说「直至日出而卧」。正因如此,才说「入村后……乃至……不止息」。在「未听取彼此之言」等句中,因出行时便有急切心,故未说依止在出行那一刻止息。「因母牛之怖畏」,是指因幼犊母牛冲过来用角顶撞而产生的怖畏。「依止亦止息」,在此,因母牛怖畏等而站立者,必须站到怖畏平息为止,故无法确定「我将在日出前到达」,由此而说。然而,在能够作此确定之处,即使中途日出,依止也不止息,如同为了药而进入村落的年少比丘们。「界内之村」,是就后来在未离宿界
495.Nadiṃotaratīti hatthapāsaṃ muñcitvā otarati. Bahigāme ṭhapetvāti apārupitabbatāya vuttaṃ. Vinayakammaṃ kātabbanti uttarāsaṅge ca bahigāme ṭhapitasaṅghāṭiyañca paṭhamaṃ vinayakammaṃ katvā pacchā uttarāsaṅgaṃ nivāsetvā antaravāsake kātabbaṃ. Ettha ca bahigāme ṭhapitassāpi vinayakammavacanato parammukhāpi ṭhitaṃ vissajjituṃ, nissaṭṭhaṃ dātuñca vaṭṭatīti veditabbaṃ. Daharānaṃ gamane saussāhattā ‘‘nissayo pana na paṭippassambhatī’’ti vuttaṃ. Muhuttaṃ…pe… paṭippassambhatīti saussāhatte gamanassa upacchinnattā vuttaṃ. Tesaṃ pana purāruṇāva uṭṭhahitvā saussāhena gacchantānaṃ aruṇe antarā uṭṭhitepi na paṭippassambhati ‘‘yāva aruṇuggamanā sayantī’’ti vuttattā. Teneva ‘‘gāmaṃ pavisitvā…pe… na paṭippassambhatī’’ti vuttaṃ. Aññamaññassa vacanaṃ aggahetvātiādimhi saussāhattā gamanakkhaṇe paṭippassaddhi na vuttā. Dhenubhayenāti taruṇavacchagāvīnaṃ abhidhāvitvā siṅgena paharaṇabhayena. Nissayo ca paṭippassambhatīti ettha dhenubhayādīhi ṭhitānaṃ yāva bhayavūpasamā ṭhātabbato ‘‘antoaruṇeyeva gamissāmī’’ti niyametuṃ asakkuṇeyyattā vuttaṃ. Yattha pana evaṃ niyametuṃ sakkā, tattha antarāruṇe uggatepi nissayo na paṭippassambhati bhesajjatthāya gāmappaviṭṭhadaharānaṃ viya. Antosīmāyaṃ gāmanti avippavāsasīmāsammutito pacchā patiṭṭhāpitagāmaṃ sandhāya vadati gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā sammannitabbato. Paviṭṭhānanti ācariyantevāsikānaṃ visuṃ visuṃ gatānaṃ avippavāsasīmattā neva cīvarāni nissaggiyāni honti, saussāhatāya nissayo na paṭippassambhati. Antarāmaggeti dhammaṃ sutvā āgacchantānaṃ antarāmagge.
“此处未舍”一句,是显示正如决意与择取一样,舍的作法也应通过身或语来进行。由于应通过身语来作却未作,故说此为身语所生(kāyavācā-samuṭṭhāna)。已决意三衣、未作废咖提那、未得许可、夜间离宿,为此处四个条件。
‘‘Idha apaccuddharaṇa’’nti iminā adhiṭṭhānavikappanāni viya paccuddharaṇampi kāyena vā vācāya vā kattabbanti dasseti. Kāyavācāhi kattabbassa akaraṇatoti idaṃ kāyavācāsamuṭṭhānaṃ vuttaṃ. Adhiṭṭhitaticīvaratā, anatthatakathinatā, aladdhasammutitā, rattivippavāsoti imānettha cattāri aṅgāni.
3. 第三咖提那学处释义
3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā
497497. 第三学处的巴利文中,“因衣期待而寄存”一句,意为因有衣的期待而寄存。在“比丘衣已作成时”这句话中,如同第二咖提那学处一样,应知工具格的含义是依所有者而说的。
497. Tatiye pāḷiyaṃ cīvarapaccāsā nikkhipitunti cīvarapaccāsāya satiyā nikkhipitunti attho. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunāti ettha dutiyakathine viya sāmivaseneva karaṇavacanassa attho veditabbo.
499-500499-500. “我施汝衣”即已给予,意为“尊者,我给予你非时衣”这样给予,这也是在时内指定而给予,这是意旨所在。然而,这是注释书的解释。巴利文中的“虽于时内指定而给予”及“非时衣”等语,是依词句的共通性,以义理举要的方式,将所能含摄的一切情形显示出来,正如第一不定学处中“耳语”的情况一样。因为,对于僧团,即使在时内指定而给予的衣,也与在非时生起的衣一样,应由在场的已入雨安居者和未入雨安居者,一切人均分。正是以此共通性而称之为非时衣。为了显示此义,巴利文中以义理举要的方式说了“虽于时内指定而给予”,但并非为了显示“从彼处分得之衣,或在非时所得之衣,已入雨安居者不得享受一月或五月的宽限期,若无衣的期待,只得十日宽限期”这一含义。注释书中也以义理举要的方式,将依“指定而给予”这一词句的共通性所能含摄的一切显示出来,说了“或给予一人:‘我施汝此衣’”,但并非为了显示如此所得或在非时所得之衣,对于未作废咖提那者,应在十日内决意。应如此理解,否则便会与巴利文和注释书相违。正如在急施衣学处中,即使在非时生起的急施衣,也说“应寄存至”一样。
499-500.Tuyhaṃ dammīti dinnanti ‘‘tuyhaṃ, bhante, akālacīvaraṃ dammī’’ti evaṃ dinnaṃ, etampi kāle ādissa dinnaṃ nāma hotīti adhippāyo. Idaṃ pana aṭṭhakathāvacanaṃ, pāḷiyaṃ ‘‘kālepi ādissa dinna’’nti idañca ‘‘akālacīvara’’nti vacanasāmaññato labbhamānaṃ sabbampi dassetuṃ atthuddhāravasena vuttaṃ paṭhamaaniyate sotassa raho viya. Saṅghassa hi kālepi ādissa dinnaṃ akāle uppannacīvaraṃ viya sammukhībhūtehi vutthavassehi, avutthavassehi ca sabbehipi bhājetabbatāsāmaññena akālacīvaraṃ nāma hotīti dassanatthaṃ atthuddhāravasena pāḷiyaṃ ‘‘kālepi ādissa dinna’’nti vuttaṃ, na pana ‘‘tato bhājetvā laddhacīvarampi akāle laddhacīvarampi vutthavassānaṃ ekamāsaparihāraṃ, pañcamāsaparihāraṃ vā na labhati, paccāsācīvare asati dasāhaparihārameva labhatī’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ, aṭṭhakathāyampi ‘‘ādissa dinna’’nti vacanasāmaññato labbhamānaṃ sabbaṃ atthuddhāravasena dassetuṃ ‘‘ekapuggalassa vā idaṃ tuyhaṃ dammīti dinna’’nti vuttaṃ, na pana tathāladdhaṃ vā akāle laddhaṃ vā anatthatakathinānaṃ dasāhabbhantare adhiṭṭhātabbanti dassetunti veditabbaṃ itarathā pāḷiaṭṭhakathāhi virujjhanato. Tathā hi accekacīvarasikkhāpade akāle uppannampi accekacīvaraṃ ‘‘yāvacīvarakālasamayaṃ nikkhipitabba’’nti (pārā. 648) vuttaṃ, tassa aṭṭhakathāyañca ‘‘pavāraṇamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ uppannassa accekacīvarassa anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā ca parihāro vutto, tameva parihāraṃ sandhāya ‘chaṭṭhito paṭṭhāya pana uppannaṃ anaccekacīvarampi paccuddharitvā ṭhapitacīvarampi etaṃ parihāraṃ labhatiyevā’ti (pārā. aṭṭha. 2.646-649) vuttaṃ. Tasmā kālepi akālepi ca yathātathā laddhaṃ atirekacīvaraṃ vutthavassānaṃ ekamāsaṃ, pañcamāsaṃ vā yathārahaṃ parihāraṃ labhati evāti gahetabbaṃ.
然而,此处并未如是说,而给出了分别(padabhājana),这是关联。其中,“如是”一词,意指注释书中将“若从此更超”解释为超过一个月的最高期限,即指此义。但在分别中未说此义,而说了其他含义,这是意旨所在。“tāva uppannaṃ paccāsācīvaraṃ”是主格,“mūlacīvaraṃ”是受格。所谓“令其随自身规则而行”,是指不让于紧接着的次日等所生起的期待衣,作为最高一个月的基础衣而存放,而是令它依自身的十日最高期限而确立,故说令其随自身规则而行。而“从此以后,基础衣”一句中,“mūlacīvaraṃ”是主格。因为从第二十天以后,于第二十二天等所生起的期待衣,若与原有之衣缝合在一起,则不应令此衣以十日最高期限而行,而应以九日最高期限等方式,令其随自身规则而行;但若不缝合而分开存放的期待衣,则仍为十日最高期限。
Evaṃ pana avatvā padabhājanaṃ vuttanti sambandho. Tattha evanti yaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tato ce uttarī’’ti imassa māsaparamato uttarīti attho vutto, taṃ parāmasati. Padabhājaniyaṃ evamatthaṃ avatvā aññathā attho vuttoti adhippāyo. Tāva uppannaṃ paccāsācīvaranti paccattavacanaṃ. ‘‘Mūlacīvara’’nti idaṃ upayogavacanaṃ. Attano gatikaṃ karotīti anantarā dutiyadivasādīsu uppannaṃ paccāsācīvaraṃ māsaparamaṃ mūlacīvaraṃ ṭhapetuṃ adatvā attano dasāhaparamatāya eva patiṭṭhāpetīti attano gatikaṃ karotīti. Tato uddhaṃ mūlacīvaranti ettha pana mūlacīvaranti paccattavacanaṃ. Tañhi vīsatimadivasato uddhaṃ dvāvīsatimadivasādīsu uppannaṃ paccāsācīvaraṃ attanā saddhiṃ ekato sibbetvā ghaṭitaṃ dasāhaparamaṃ gantuṃ adatvā navāhaparamatādivasena attano gatikaṃ karoti, ekato asibbetvā visuṃ ṭhapitaṃ pana paccāsācīvaraṃ dasāhaparamameva.
巴利语中“dasāhāti”意为十天内。所谓“第十一天生起”等,是说在第十一天生起等,或者也可采纳此读法。“第二十一天生起……乃至……应作九日法”等,是排除了期待衣生起之日而说的。因此才说“第三十日……乃至……当天即应决意”。“另一件期待衣……乃至……应作”这一句,仅就尚有期待的期待衣而说。若心想“从此将得不到衣”,在期待因缘中断后,若又以某种方式于他处生起期待,则基础衣不应决意;若期待完全中断,超过十天的基衣则在当天即应决意。“期待衣也可决意为资具布”,是就先前已生起的不同类的期待衣而说。“相互”即“此与彼”,或者也应采纳此读法。此处的支分,与第一咖提那中所说相同。其不同之处在于:那里只是超过十天,而此处是超过一个月。
Pāḷiyaṃ dasāhāti dasāhena. Ekādase uppannetiādīsu ekādasāhe uppannetiādinā attho, ayameva vā pāṭho gahetabbo. Ekavīse uppanne…pe… navāhā kāretabbantiādi paccāsācīvarassa uppannadivasaṃ ṭhapetvā vuttaṃ. Teneva ‘‘tiṃse…pe… tadaheva adhiṭṭhātabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Aññaṃ paccāsācīvaraṃ…pe… kāretabba’’nti idaṃ satiyā eva paccāsāya vuttaṃ. Sace pana ‘‘ito paṭṭhāya cīvaraṃ na labhissāmī’’ti icchitaṭṭhānato paccāsāya upacchinnāya aññatthāpi yena kenaci upāyena paccāsaṃ uppādeti, mūlacīvaraṃ na adhiṭṭhātabbaṃ, sabbathā paccāsāya upacchinnāya dasāhātikkantaṃ mūlacīvaraṃ tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ. Paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbanti paṭhamataraṃ uppannaṃ visabhāgaṃ sandhāya vadati. Aññamaññanti aññaṃ aññaṃ, ayameva vā pāṭho. Aṅgaṃ panettha paṭhamakathine vuttasadisameva. Kevalañhi tattha dasāhātikkamo, idha māsātikkamoti ayaṃ viseso.
四、旧衣学处注释
4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
503-5第四条巴利语中,“bhattavissagga”意为食物入腹、送入、吞咽,即食物之用;也有人释为食毕食物之排遣。其中,“so nāma tvaṃ”意为“你叫某名”,“tāya nāma tvaṃ”也是此义。父与母为父母,父母之父母为祖父母,他们皆成对,故称为“双”(yugala),因此应知此处之义为“乃至第七代祖父母双亲”。如此,由“祖父母”一语,外祖父与祖母、外祖父与外祖母都已包含在内。从第七双及以上,应视为“非亲里”。比丘尼亦然。父之母为祖母,母之父为外祖父。
503-5. Catutthe pāḷiyaṃ bhattavissagganti bhattassa udare vissajjanaṃ, pavesanaṃ ajjhoharaṇaṃ bhattakiccanti attho, bhojanapariyosānena bhattassa vissajjanantipi vadanti. Tattha nāma tvanti so nāma tvaṃ, tāya nāma tvanti vā attho. Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitā ca mātā ca pitāmahā, te eva yugaḷaṭṭhena yugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahāvaṭṭāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇena mātāmaho ca pitāmahī mātāmahī ca gahitāva honti. Sattamayugato paraṃ ‘‘aññātakā’’ti veditabbaṃ. Yāti bhikkhunī. Pitu mātā pitāmahī, mātu pitā mātāmaho.
所谓“于每一加行,比丘犯恶作”,是指:当说出“洗吧”这一命令语时,由于此句对一切同性质的加行都具命令作用,故如此说。
Payoge payoge bhikkhussa dukkaṭanti ‘‘dhovā’’ti āṇāpanavācāya ekāya eva tadanuguṇassa sabbassāpi payogassa āṇattattā vuttaṃ.
506由于洗衣(的说明)必定与“作身表”及“在十二手肘内”相关,因此,若不表明欲令对方以身体洗衣,而只是向对方递送、抛掷等;或离开十二手肘的界域,站在外面以身行或语言发出命令而作抛掷、递送等,皆不犯。
506. Tadavinābhāvato dhovanassa ‘‘kāyavikāraṃ katvā’’ti ca ‘‘antodvādasahatthe’’ti ca vuttattā kāyena dhovāpetukāmataṃ appakāsetvā dānakhipanapesanādiṃ karontassa ca dvādasahatthaṃ upacāraṃ muñcitvā bahi ṭhatvā kāyavācāhi āṇāpetvā khipanapesanādiṃ karontassa ca anāpatti eva.
所谓“以一事”,是指以第一事。“五百为量”,是说这些构成了五百。比丘尼虽因已舍比丘身份而转变了外相,但只要在比丘们面前受过一次具足戒,她便是同一受具足戒者。
Ekena vatthunāti paṭhamakatena. Pañcasatāni pamāṇaṃ etāsanti pañcasatā. Bhikkhubhāvato parivattaliṅgāpi bhikkhunī bhikkhūnaṃ santike ekatoupasampannā eva.
507“取暂时的”意指,为着自己数日披着等目的而乞求暂时使用。旧衣性、站在近处向非亲里比丘尼发出命令、令她洗涤等,这些是此处的三项犯缘。
507.Tāvakālikaṃ gahetvāti attanā katipāhaṃ pārupanādiatthāya tāvakālikaṃ yācitvā. Purāṇacīvaratā, upacāre ṭhatvā aññātikāya bhikkhuniyā āṇāpanaṃ, tassā dhovāpanādīni cāti imānettha tīṇi aṅgāni.
五、受衣学处注释
5. Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
508第五项中,“在学处未制定时”是指,关于脱离僧团的学处(巴吉帝亚 691-692)尚未制定之时。“部分具足”是指,发等五部分具足善好。“仅以手掌示现”说明只露出手掌,不使见到其余身体。
508. Pañcame apaññatte sikkhāpadeti gaṇamhā ohīyanasikkhāpade (pāci. 691-692) apaññatte. Koṭṭhāsasampattīti kesādipañcakoṭṭhāsānaṃ kalyāṇatā. Hatthataleyeva dassetvāti hatthatalato sesakāyassa adassanaṃ dīpeti.
510“以损坏性”即由于被破坏性、无混杂性、不可修复性之义。因此说“以完全穿破性”,即以被损害性之义。“应交换的”即是交换,也就是交换物,意为交换之后所给予的。
510.Vihatthatāyāti vihatatāya, amissitatāya apaṭisaraṇatāyāti attho. Tenāha ‘‘samabhitunnattā’’ti, byadhitattāti attho. Parivattetabbaṃ parivattaṃ, tadeva pārivattakaṃ, parivattetvā diyyamānanti attho.
如同前一篇学处,此处并无十二肘的近处限定,故说“舍弃近处”。“除交换物外”,是指除开以下情形:哪怕只是给了一片诃梨勒果,或心中作意“我将给予”而接受交换物。“以彼无心性故不得成立”,以此显示,犹如在不知对方为亲族等情形中,亦以不知对方为比丘尼之方式等,而成无心。
Purimasikkhāpade viya idha dvādasahattho upacāraniyamo natthīti āha ‘‘upacāraṃ muñcitvā’’ti. Aññatra pārivattakāti yaṃ antamaso harīṭakakhaṇḍampi datvā vā ‘‘dassāmī’’ti ābhogaṃ katvā vā parivattakaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā. ‘‘Taṃ acittakabhāvena na sametī’’ti iminā ñātibhāvājānanādīsu viya bhikkhunībhāvājānanādivasenāpi acittakataṃ pakāseti.
513-4“三与彼巴吉帝亚”,即三巴吉帝亚,意为巴吉帝亚之三事。“钵袋等”,是就不可作决意之物而言。“何况在钵袋等中”,意在显示:即使是大坐垫之皮,因不可对其作决意而无犯;对于无可分别的最后量、因而不可作决意的物品,更复何言。然而,钵袋等物作为可分别的最后量物,确实不应取受。接受是作为,不交换是不作为。可分别的衣、无交换物、从非亲里手中取——在此,这三者为支分。
513-4. Tikañca taṃ pācittiyañcāti tikapācittiyaṃ, pācittiyatikanti attho. Pattatthavikādīti anadhiṭṭhānupagaṃ sandhāya vadati. Ko pana vādo pattatthavikādīsūti mahatiyāpi tāva bhisicchaviyā anadhiṭṭhānupagattā anāpatti, vikappanupagapacchimappamāṇavirahitatāya anadhiṭṭhātabbesu kimeva vattabbanti dasseti. Pattatthavikādīni pana vikappanupagapacchimāni gaṇhituṃ na vaṭṭati eva. Paṭiggahaṇaṃ kiriyā, aparivattanaṃ akiriyā. Vikappanupagacīvaratā, pārivattakābhāvo, aññātikāya hatthato gahaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni.
六、向非亲里求衣学处注释
6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
515第六条中,“paṭu”即是“paṭṭo”。在巴利圣典中,“法邀请”是指,仅凭对沙门所应行之礼仪法度的程度而作邀请,并非出于施与之意而作邀请,这就是它的含义。因此才说“将令知”。因为,从非亲里且未被请允者之处,才有所谓“请求”。
515. Chaṭṭhe paṭu eva paṭṭo. Pāḷiyaṃ dhammanimantanāti samaṇesu vattabbācāradhammamattavasena nimantanā, dātukāmatāya katanimantanā na hotīti attho. Teneva ‘‘viññāpessatī’’ti vuttaṃ. Aññātakaappavāritato hi viññatti nāma hoti.
517“应以草或叶遮覆而来”——此句开许了毁坏草木,故说“非为毁坏草木之故”等。若人先以清净心取相,而后执取邪见,此人即是退堕外道者,因此说“即使穿着下衣,亦不应执取(邪见)”。
517. ‘‘Tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabba’’nti iminā bhūtagāmavikopanaṃ anuññātanti āha ‘‘neva bhūtagāmapātabyatāyā’’tiādi. Paṭhamaṃ suddhacittena liṅgaṃ gahetvā pacchā laddhiṃ gaṇhantopi titthiyapakkantako evāti āha ‘‘nivāsetvāpi laddhi na gahetabbā’’ti.
“最初前往某住处”:在此,即使为住处、衣等事而进入者,也须以草等遮盖后而行,绝不可裸体而来,因为就共通性而言,已说为恶作。“吉米离咖”是指布片、碎布。“仅以受用”是说未获得其他衣,仅以此受用。“受用破”是指该衣在受用时因破旧而损裂,变得不适宜,成如此破旧状。
Yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchatīti etthāpi vihāracīvarādiatthāya pavisantenapi tiṇādīhi paṭicchādetvāva gantabbaṃ, na tveva naggena āgantabbanti sāmaññato dukkaṭassa vuttattā. Cimilikāhīti paṭapilotikāhi. Paribhogenevāti aññaṃ cīvaraṃ alabhitvā paribhuñjanena. Paribhogajiṇṇanti yathā taṃ cīvaraṃ paribhuñjiyamānaṃ obhaggavibhaggatāya asāruppaṃ hoti, evaṃ jiṇṇaṃ.
521“为他人之利益”:在此,“亲戚、已受邀请者”这一句也随转而来,故说“自己的亲戚、已受邀请者”等。然而,此处应理解为:为他人未失、未坏之衣的利益,向非亲戚、未受邀请者乞求时,不犯舍堕。否则,依“亲戚、已受邀请者”这一句,便无法区分差别。因此,在随后的学处中将说:“然而在诸注疏中,于亲戚所转处……乃至……说唯量是许,此与圣典不合”,以及“然因此学处唯于为他利益而乞求之事中制定,故在此未说‘为他之利益’”。可分配之衣、非适时、向非亲戚乞求、由此而得——这四项为此处的四支。
521.Aññassatthāyāti etthāpi ‘‘ñātakānaṃ pavāritāna’’nti idaṃ anuvattati evāti āha ‘‘attano ñātakapavārite’’tiādi. Idha pana aññassa acchinnanaṭṭhacīvarassa atthāya aññātakaappavārite viññāpentassa nissaggiyena anāpattīti attho gahetabbo, itarathā ‘‘ñātakānaṃ pavāritāna’’nti iminā viseso na bhaveyya. Teneva anantarasikkhāpade vakkhati ‘‘aṭṭhakathāsu pana ñātakaparivātaṭṭhāne…pe… pamāṇameva vaṭṭatīti vuttaṃ, taṃ pāḷiyā na sametī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.526) ca ‘‘yasmā panidaṃ sikkhāpadaṃ aññassatthāya viññāpanavatthusmiṃyeva paññattaṃ, tasmā idha ‘aññassatthāyā’ti na vutta’’nti (pārā. aṭṭha. 2.526) ca. Vikappanupagacīvaratā, samayābhāvo, aññātakaviññatti, tāya paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
七、超过其限学处注释
7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā
522-524第七学处中,圣典中的“巴嘎希咖萨喇”者,即布店。盖彼由商人展开布匹而展示之处故,称为“巴嘎希咖萨喇”。“彼之衣”者,应受持之衣。“以三衣者”,以此显示:对于未失三衣者,不存在他人放置于住处等处的衣。若有,则不应乞求。应着暂时下衣而取自己之衣;若连暂时的也得不到,如以损坏植物生命而以草叶遮覆一般,乞求也是允许的。“以他”者,以未失、非全部衣者。“二失”者,从增上而言说“二应受持”。
522-524. Sattame pāḷiyaṃ paggāhikasālanti dussāpaṇaṃ. Tañhi vāṇijakehi dussāni paggahetvā dassanaṭṭhānatāya ‘‘paggāhikasālā’’ti vuccati. Assa cīvarassāti sāditabbacīvarassa. ‘‘Ticīvarikenā’’ti iminā acchinnaticīvarato aññassa vihārādīsu nihitassa cīvarassa abhāvaṃ dasseti. Yadi bhaveyya, viññāpetuṃ na vaṭṭeyya. Tāvakālikaṃ nivāsetvā attano cīvaraṃ gāhetabbaṃ, tāvakālikampi alabhantassa bhūtagāmavikopanaṃ katvā tiṇapaṇṇehi chadanaṃ viya viññāpanampi vaṭṭati eva. Aññenāti acchinnaasabbacīvarena. Dve naṭṭhānīti adhikārato vuttaṃ ‘‘dve sāditabbānī’’ti.
526“与圣典不合”,意为与“无犯者:亲戚、已受邀请者”这一圣典内容不合,因为此处仅就涉及彼过量乞求的犯行情形而说。“未说‘为他之利益’”,此句显示:为他之利益而作过量乞求时,有‘尼萨耆亚巴吉帝亚’之义;而此巴吉帝亚,或属于那些为其利益而乞求者,或仅属于乞求者本人——然而,并非属于那些为其利益而乞求者,因为他们自身并未乞求;亦非属于乞求者,因为他并未为自己而乞求。因此,即使是为人乞求者,亦不见有‘尼萨耆亚巴吉帝亚’。但据圣典之义,此学处唯依‘自己受持’之力而转起,故在无犯部分未说“为他之利益”,诸师作如是说。而此说似显合理,应审察而取。此处的四支为:衣过量、未失坏等的原因性、向非亲戚乞求、由彼而得。
526.Pāḷiyā na sametīti ‘‘anāpatti ñātakānaṃ pavāritāna’’nti imāya pāḷiyā na sameti tatuttariviññāpanaāpattippasaṅge eva vuttattā. ‘‘Aññassatthāyāti na vutta’’nti idaṃ aññassatthāya tatuttari viññāpane nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hotīti imamatthaṃ dīpeti, tañca pācittiyaṃ yesaṃ atthāya viññāpeti, tesaṃ vā siyā, viññāpakasseva vā, na tāva tesaṃ tehi aviññāpitattā, nāpi viññāpakassa attānaṃ uddissa aviññāpitattā. Tasmā aññassatthāya viññāpentassāpi nissaggiyaṃ pācittiyaṃ na dissati. Pāḷiyaṃ pana imassa sikkhāpadassa attano sādiyanapaṭibaddhatāvasena pavattattā ‘‘aññassatthāyā’’ti anāpattivāre na vuttanti vadanti, tañca yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Tatuttaricīvaratā, acchinnādikāraṇatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
八、第一备办衣资学处注释
8. Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
528-531第八学处的释义中,“施作者”,是就施主而说。“布片”即是布。“若令作低价者”,这是针对尼萨耆亚巴吉帝亚的无犯而说,然而,若以乞求为缘,则唯独是恶作。因为经文中将“先前未受邀请”说为乞求的原因。在《母论》的注释中也说道:“于衣有更多欲求、向非亲戚乞求、由彼而得,这些为此处的三支”,由此显示了向非亲戚乞求这一要素。然而,有些人说:“即使施主未在自己面前说‘我欲施与’,只要他心想施与某价值之物,令取来该价值之物也是允许的。”此说与《王学处》的注释亦不相合,因为即使由使者或施主告知“为具寿故,已带来衣资”,在那里也禁止从口头的净人、作净者等处令取来。如于彼处所说:“此二者名为未指定的作净者。对于这些非亲戚、未受邀请者,应如是行持……乃至……不应说任何话。此仅是教示‘应由使者送来衣资’,即使自己带来,在施予钵食等时,也是此法。”因为,口头的净人、作净者等,即使施主已舍弃物品,由于未指定“从此处取衣”、“从此处取钵食”等,故说“不应说任何话”,并非因为该物品属于口头的净人等所有。因此,在此,对于由施主或使者说“你们想要什么,就说吧”而未受邀请者,若有所言说,则唯独是恶作。
528-531. Aṭṭhame yo kattāti dāyakaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭo eva paṭako. ‘‘Appagghaṃ cetāpetī’’ti idaṃ nissaggiyapācittiyā anāpattiṃ sandhāya vuttaṃ, viññattipaccayā pana dukkaṭameva. ‘‘Pubbe appavārito’’ti hi sutte viññattikāraṇaṃ vuttaṃ. Mātikāṭṭhakathāyampi ‘‘cīvare bhiyyokamyatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgānī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. upakkhaṭasikkhāpada) aññātakaviññattitā pakāsitā, keci pana ‘‘dāyakena dātukāmomhīti attano santike avuttepi yadagghanakaṃ so dātukāmo, tadagghanakaṃ āharāpetuṃ vaṭṭati evā’’ti vadanti, taṃ rājasikkhāpadaṭṭhakathāyapi na sameti, dūtena vā dāyakena vā ‘‘āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhata’’nti ārocitepi mukhavevaṭiyakappiyakārakādīnaṃ santikā āharāpanassa tattha paṭikkhittattā. Vuttañhi tattha ‘‘ime dve aniddiṭṭhakappiyakārakā nāma, etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ…pe… na kiñci vattabbā. Desanāmattameva cetaṃ ‘dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyyā’ti sayaṃ āharitvāpi piṇḍapātādīnaṃ atthāya dadantesupi eseva nayo’’ti. Mukhavevaṭiyakappiyakārakādayo hi dāyakena pariccattepi vatthumhi ‘‘asukassa santike cīvarapiṇḍapātādiṃ gaṇhathā’’ti aniddiṭṭhattā eva ‘‘na kiñci vattabbā’’ti vuttaṃ, na pana tassa vatthuno mukhavevaṭiyādīnaṃ santakattā, tasmā idhāpi dāyakena vā dūtena vā ‘‘yaṃ icchatha, taṃ vadathā’’ti appavāritassa vadato dukkaṭameva. Agghavaḍḍhanakanti cīvare agghavaḍḍhanakaṃ nissāya pavattaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ, na piṇḍapātādīsu tesu agghavaḍḍhanassa dukkaṭamattattā, paṇītapiṇḍapāte suddhikapācittiyattā cāti gahetabbaṃ. Teneva ‘‘cīvare bhiyyokamyatā’’ti aṅgaṃ vuttaṃ.
九、第二备办衣资学处注释
9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
533第九学处中,“各别衣资”是指:各别加以限定的衣资,即逐一、各各分别限定的衣资。“二者俱在”是指:二者同在,即二者合为一处。
533. Navame pāḷiyaṃ paccekacīvaracetāpannāti paccekaṃ niyametvā cīvaracetāpannā, ekekena visuṃ visuṃ niyamitā cīvaracetāpannāti attho. Ubhova santā ekenāti ubho ekatova santā, ubho ekato hutvāti attho.
十、王学处注释
10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā
537第十项中,“ajjaṇho”一词,本应为“ajja no”(今日我们),插入ha音,并将na音变为ṇa音,故说为“ajja ekadivasaṃ amhākaṃ”,即“今日一日我们”。
537. Dasame ‘‘ajjaṇho’’ti ‘‘ajja no’’ti vattabbe ha-kārāgamaṃ, na-kārassa ca ṇa-kāraṃ katvā vuttoti āha ‘‘ajja ekadivasaṃ amhāka’’nti.
538-9母论注释中所说“以此衣资令作衣后,以衣覆某名比丘”,是为了显示来意清净而说。因为若派人送去时说“将此给予某比丘”,由于来意不清净,比丘便不应在不净物品上指定净人。那会成为不净衣资,属尼萨耆亚物、恶作法。当不具备“给某某比丘”这样的来意清净时,依学处所来之法,若使者言辞也不清净,便应一概拒绝;此时不应说“我们接受衣”,依此也不应指定服务者,因为来意与言辞二者皆不清净。然而,依经文中所示之法,若来意清净,即使使者言辞不清净,依学处所来之法,一切皆可作——这是为了显示此义而说。由此可知,如同使者言辞不清净时,若来意清净,也允许指定服务者;同样,若来意不清净而使者言辞清净,也允许。此义于义理上已然成立。当二者皆清净时,需要遮止的根本不存在。因此应当了知:母论注释中说“净人也不应指定”,是就二者都不清净的那一种情形而说。
538-9. Yaṃ vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. rājasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehīti idaṃ āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ, sace hi ‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti, taṃ nissaggiyavatthudukkaṭavatthubhūtaṃ akappiyacīvaracetāpannaṃ ‘‘asukassa bhikkhuno dehī’’ti evaṃ āgamanasuddhiyā asati, sikkhāpade āgatanayena dūtavacane ca asuddhe sabbathā paṭikkhepo eva kātuṃ vaṭṭati, na pana ‘‘cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti vattuṃ, tadanusārena na veyyāvaccakarañca niddisituṃ āgamanadūtavacanānaṃ ubhinnaṃ asuddhattā. Pāḷiyaṃ āgatanayena pana āgamanasuddhiyā sati dūtavacane asuddhepi sikkhāpade āgatanayena sabbaṃ kātuṃ vaṭṭatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Tena ca yathā dūtavacanāsuddhiyampi āgamane suddhe veyyāvaccakarampi niddisituṃ vaṭṭati, evaṃ āgamanāsuddhiyampi dūtavacane suddhe vaṭṭati evāti ayamattho atthato siddhova hoti, ubhayasuddhiyaṃ vattabbameva natthīti ubhayāsuddhipakkhameva sandhāya mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. rājasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti vuttanti veditabbaṃ.
然而,《义明灯》中说“来意的清净或不清净,看不出特别的作用”等,这是未能观察根本义注的意趣而说的;因为依上述所说之理,来意的清净等确实有其作用。至于这里提到的“即使原主人以如法的方式说,而派遣的使者以不如法的方式说,也应指定净人”——这个所谓不想要的过失,其实根本不是过失,因为它正是我们所想要的。如是,在学处中,对以不如法的方式说“请具寿接受衣资”的使者,因为来意清净,应以如法之业指定净人;但在来意不清净时,即使以如法之业,也不应指定净人。因此来意的清净与不清净确实有作用。然而,如何通过使者的言辞了知来意清净呢?这并非难事。因为只有在使者以不如法的方式说时,才需要寻求来意清净,在其他情况下则不必;此时,可以通过询问其言辞的次第,以及通过推理等方法来了知。在此学处中,仅由使者说出“带来衣资”,便可了知这是买衣之后施予的情形。倘若全然不晓来意清净与否,就应当仅仅予以拒绝。
Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.537-539) ‘‘āgamanassa suddhiyā vā asuddhiyā vā visesappayojanaṃ na dissatī’’tiādi vuttaṃ, taṃ mātikāṭṭhakathāvacanassa adhippāyaṃ asallakkhetvā vuttaṃ yathāvuttanayena āgamanasuddhiādinā sappayojanattā. Yo panettha ‘‘mūlasāmikena kappiyavohāravasena, pesitassa dūtassa akappiyavohāravasena ca vadatopi kappiyakārako niddisitabbo bhaveyyā’’ti aniṭṭhappasaṅgo vutto, so aniṭṭhappasaṅgo eva na hoti abhimatattā. Tathā hi sikkhāpade eva ‘‘paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti akappiyavohārena vadato dūtassa kappiyena kammena veyyāvaccakaro niddisitabbo vutto āgamanassa suddhattā, āgamanassāpi asuddhiyaṃ pana kappiyenāpi kammena veyyāvaccakaro na niddisitabboti attheva āgamanassa suddhiasuddhīsu payojanaṃ. Kathaṃ pana dūtavacanena āgamanasuddhi viññāyatīti? Nāyaṃ bhāro. Dūtena hi akappiyavohāreneva vutte eva āgamanasuddhi gavesitabbā, na itarathā, tattha ca tassa vacanakkamena pucchitvā ca yuttiādīhi ca sakkā viññātuṃ. Idhāpi hi sikkhāpade ‘‘cīvaracetāpannaṃ ābhata’’nti dūtavacaneneva cīvaraṃ kiṇitvā dātuṃ pesitabhāvo viññāyati. Yadi hi sabbathā āgamanasuddhi na viññāyati, paṭikkhepo eva kattabboti.
而经文中“我们接受衣”等语,是为了显示:即使使者言辞不如法,当来意清净时,应当如何行持的方法而说的。“此……乃至……不应对他说‘给他’”等,则是为了开示从不净物品的接受中解脱而说的。“已告知”等,是为了显示“只有在使者再次这样说时,才允许催促,而非其他时候”。“不应说‘给我衣……乃至……为我作衣’”,这是为了远离如下过失:当面对使者带来的金钱,由于自己已指定净人而接受时,如果说“给我衣……乃至……为我作衣”,由于那金钱的本质,以那金钱进行交换而说“给、作”,便成了进入金钱交易,如同在僧团中所舍弃的金钱一样。因为在那里说过“不应说‘取来此物或此物’”。因此应知,这并不是为了避免向人索求的过失而说的,因为也存在“朋友,我需要衣”这样的过失。所以说,即使舍弃使者所指派的,也应当从另一位净人处让人取来,因为这样便没有金钱交易的疑虑。在这里也应理解其意趣为:不说“以使者所放置的金钱换得之后,让人取来衣”,而只说“让人取来衣”,以这样的方式让人取来。“破坏立场”,此处“立场”是住立与缘由二者的名称。因此,因坐于座位而破坏了立场,他们所来的缘由也无法被知晓。但是,不动摇所立的立场,仅仅破坏在接受利养等上所来的缘由,
Pāḷiyañca ‘‘cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmā’’tiādi dūtavacanassa akappiyattepi āgamanasuddhiyā sati paṭipajjanavidhidassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Eso kho…pe… na vattabbo ‘tassa dehī’’’tiādi akappiyavatthusādiyanaparimocanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Saññatto’’tiādi ‘‘evaṃ dūtena puna vutte eva codetuṃ vaṭṭati, na itarathā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Na vattabbo ‘dehi me cīvaraṃ…pe… cetāpehi me cīvara’’’nti idaṃ dūtenābhatarūpiyaṃ paṭiggahetuṃ attanā niddiṭṭhakappiyakārakattāva ‘‘dehi me cīvaraṃ…pe… cetāpehi me cīvara’’nti vadanto rūpiyassa pakatattā tena rūpiyena parivattetvā ‘‘dehi cetāpehī’’ti rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjanto nāma hotīti taṃ dosaṃ dūrato parivajjetuṃ vuttaṃ rūpiyapaṭiggahaṇena saṅghamajjhe nissaṭṭharūpiye viya. Vuttañhi tattha ‘‘na vattabbo imaṃ vā imaṃ vā āharā’’ti. Tasmā na idaṃ viññattidosaṃ parivajjetuṃ vuttanti veditabbaṃ, ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’tipi avattabbatāpasaṅgato, teneva dūtaniddiṭṭhesu rūpiyasaṃvohārasaṅkābhāvato aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabbanti vuttaṃ. Tatthāpi ‘‘dūtena ṭhapitarūpiyena cetāpetvā cīvaraṃ āharāpehī’’ti avatvā kevalaṃ ‘‘cīvaraṃ āharāpehī’’ti evaṃ āharāpetabbanti adhippāyo gahetabbo. Ṭhānaṃ bhañjatīti ettha ṭhānanti ṭhitiyā ca kāraṇassa ca nāmaṃ, tasmā āsane nisīdanena ṭhānampi kuppati, āgatakāraṇampi tesaṃ na viññāyati. Ṭhitaṃ pana akopetvā āmisapaṭiggahaṇādīsu āgatakāraṇameva bhañjati, na ṭhānaṃ. Tenāha ‘‘āgatakāraṇaṃ bhañjatī’’ti . Keci pana ‘‘āmisapaṭiggahaṇādinā ṭhānampi bhañjatī’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti.
“对于那位……的衣资”等,是显示:当比丘自己指定的服务者没有制成衣时,应如何行持的方法。比丘这样对施衣者说明之后,他们便受催促而施与,这是允许的,因为在无罪中说过“施主们受催促后施与”。由此,如果有人自己不直接催促,而借由近事男等人以方便说词令其催促,那么,即使他们被催促了七次而施与衣,对于那位比丘来说也不构成罪过,因为学处并非命令。
Yatassacīvaracetāpannantiādi yena attanā veyyāvaccakaro niddiṭṭho, cīvarañca anipphāditaṃ, tassa kattabbavidhidassanaṃ. Evaṃ bhikkhunā vatthusāmikānaṃ vutte te codetvā denti, vaṭṭati ‘‘sāmikā codetvā dentī’’ti anāpattiyaṃ vuttattā. Tena ca yo sayaṃ acodetvā upāsakādīhi pariyāyena vatvā codāpeti, tesu sattakkhattumpi codetvā cīvaraṃ dāpentesu tassa anāpatti siddhā hoti sikkhāpadassa anāṇattikattā.
「未曾被任何人指定,仅凭自己口头承揽服务便成为服务者」者,即口头服务者。以「因不欲调查」一语,说明纵有可布施之物而不欲施与时,圣者们也仅因没有欺诳之心,依言说而称「无」。药篇的门达卡长者事中所说:「诸比丘,有……」等,即所谓门达卡学处。「在净人手中」者,这是就由派遣者所指定的净人而言,并非针对由比丘所指定或未受指定者。故说「于此,催促无定限」等。
Kenaci aniddiṭṭho attano mukheneva byāvaṭabhāvaṃ veyyāvaccakarattaṃ patto mukhavevaṭiko. ‘‘Avicāretukāmatāyā’’ti iminā vijjamānampi dātuṃ anicchantā ariyāpi vañcanādhippāyaṃ vinā vohārato natthīti vadantīti dasseti. Bhesajjakkhandhake meṇḍakaseṭṭhivatthumhi (mahāva. 299) vuttaṃ ‘‘santi, bhikkhave’’tiādivacanameva (mahāva. 299) meṇḍakasikkhāpadaṃ nāma. Kappiyakārakānaṃ hattheti dūtena niddiṭṭhakappiyakārake sandhāya vuttaṃ, na pana bhikkhunā niddiṭṭhe, aniddiṭṭhe vāti. Tenāha ‘‘ettha ca codanāya pamāṇaṃ natthī’’tiādi.
「自己取来而予者」是句子的连结。以「为钵食等之受用故」一语,说明并非仅为作衣的受用。以「此即方法」一语,表明:即使在施主所指定的净人各有不同的情况下,若为钵食等受用而给予,其关于场所的催促等一切处理方式,都应当依照上文所说的方法来进行。
Sayaṃ āharitvā dadantesūti sambandho. ‘‘Piṇḍapātādīnaṃ atthāyā’’ti iminā cīvaratthāyeva na hotīti dasseti. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā vatthusāminā niddiṭṭhakappiyakārakabhedesupi piṇḍapātādīnampi atthāya dinne ca ṭhānacodanādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva kātabbanti dasseti.
由于说「僧团……乃至……未接触」的缘故,凡是以「我们为僧团住处之需而施」等方式接触后而说者,即应当予以拒绝。「僧团接受」一语是就最上标准而说;即使是针对别众等为僧团之利而接受者,在接受时与受用时亦皆犯恶作。《义灯钞》中说「在接受时犯波逸提」,那并不恰当,因为是为僧团、塔等之利而作,故仅犯恶作。「催促」是说,明知对方并无过失,却以嗔心或贪心催促说「应给予物品」。其人确实会因妄语等缘而有波逸提、恶作等罪过,但如果心存「颈」的衡量而说过之后,了知并无过失而中止,则无罪。
‘‘Saṅghaṃ vā…pe… anāmasitvā’’ti vuttattā ‘‘saṅghassa vihāratthāya demā’’tiādinā āmasitvā vadantesu paṭikkhipitabbameva. ‘‘Saṅgho sampaṭicchatī’’ti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ, gaṇādīsupi saṅghassatthāya sampaṭicchantesupi paṭiggahaṇepi paribhogepi dukkaṭameva. Sāratthadīpaniyaṃ ‘‘paṭiggahaṇe pācittiya’’nti (sārattha. ṭī. 2.537-539) vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ saṅghacetiyādīnaṃ atthāya dukkaṭassa vuttattā. Codetīti tassa dosābhāvaṃ ñatvāpi kodhena vā lobhena vā bhaṇḍadeyyanti codeti. So eva hi musāvādādipaccayā pācittiyadukkaṭādiāpattīhi sāpattiko hoti, gīvātisaññāya pana vatvā niddosabhāvaṃ ñatvā viramantassa natthi āpatti.
「池塘因位于田地之中,故说“不应接受”。如果布施时说“愿僧团受用四资具”,则允许。此处,若说“我为比丘僧团受用四资具而布施此池塘”,或说“我布施池塘,令比丘僧团受用四资具”,或说“我布施从此池塘所生之四资具”,如此说法亦皆允许。这是针对仅为僧团受用而进行布施的情况而说;若是对个人布施的池塘、田地等,即便这样说,也不允许。然而,对于净心者,为水的受用而布施水井、莲池等,是允许的。因为以“僧团有池塘,如何”等为始的一切处,都唯独依僧团而说。“手中”,即处于权力之中。」
Taḷākaṃ khette paviṭṭhattā ‘‘na sampaṭicchitabba’’nti vuttaṃ. Cattāro paccaye saṅgho paribhuñjatūti deti, vaṭṭatīti ettha ‘‘bhikkhusaṅghassa catupaccayaparibhogatthāya taḷākaṃ dammī’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅgho cattāro paccaye paribhuñjituṃ taḷākaṃ dammī’’ti vā ‘‘ito taḷākato uppanne cattāro paccaye dammī’’ti vā vattumpi vaṭṭati, idañca saṅghassa paribhogatthāya diyyamānaññeva sandhāya vuttaṃ, puggalassa pana evampi dinnaṃ taḷākakhettādi na vaṭṭati. Suddhacittassa pana udakaparibhogatthaṃ kūpapokkharaṇīādayo vaṭṭanti. ‘‘Saṅghassa taḷākaṃ atthi, taṃ katha’’nti hi ādinā sabbattha saṅghavaseneva vuttaṃ. Hattheti vase.
「所谓“于说‘放置’时”,这是依如法的方式而言;即使未说“放置”而放置,也无过失。因此说“可以阻拦水”。即使在播种时节,先将其惊走再放开也是允许的;若不放开,则须赔偿物品。“再给与”,是指被截断后再行给与,这同样允许,此为关联之说明。由此显示:“任何主人若以‘此物已被比丘舍弃,无有主人’的心态,自己取用后再给予,是允许的。”“我们将说净语中的决断”,这是剩余的文句。」
‘‘Ṭhapethāti vutte’’ti idaṃ sāmīcivasena vuttaṃ, avuttepi ṭhapentassa doso natthi. Tenāha ‘‘udakaṃ vāretuṃ labbhatī’’ti. Sassakālepi tāsetvā muñcituṃ vaṭṭati, amuñcato pana bhaṇḍadeyyaṃ. Puna detīti acchinditvā puna deti, evampi vaṭṭatīti sambandho. Iminā ‘‘yena kenaci issarena ‘pariccattamidaṃ bhikkhūhi, assāmika’ntisaññāya attanā gahetvā dinnaṃ vaṭṭatī’’ti dasseti. Kappiyavohārepi vinicchayaṃ vakkhāmāti pāṭhaseso.
「“依水”,是指为了水的受用。“净心者”,这是针对那些以自己动手及不如法语而作的人而说的。“为了谷物的成就”,即使是不净心者,只要自己不亲手做,而以如法的语言命令他人,也是允许的。“不允许设置净人”,这是因为以自手等方式所造的池塘,故说“不适当”。但对于设置者,或对于受用那个资具的僧团来说,并无过失可知。或者,应以注疏为衡量标准,在这里取罪。“有惭比丘”,意趣是:即使是有惭耻的人,在被人命令挖掘泥土等时也会去做,何况无惭者呢。“新谷”,是指在先前未开垦的田地上所产的谷物。以“迦利沙波拏”为例,这是为了显示在谷物储藏中,那也是不被允许的。在谷物储藏的情况下,其所用的方便只是恶作,不像储藏迦利沙波拏那样。」
Udakavasenāti udakaparibhogatthaṃ. ‘‘Suddhacittāna’’nti idaṃ sahatthena ca akappiyavohārena ca karonte sandhāya vuttaṃ. Sassasampādanatthanti evaṃ asuddhacittānampi pana sayaṃ akatvā kappiyavohārena āṇāpetuṃ vaṭṭati eva. ‘‘Kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti idaṃ sahatthādinā katataḷākattā ‘‘asāruppa’’nti vuttaṃ, ṭhapentassa, pana taṃ paccayaṃ paribhuñjantassapi vā saṅghassa āpatti na viññāyati, aṭṭhakathāpamāṇena vā ettha āpatti gahetabbā. Lajjibhikkhunāti lajjināpi, pageva alajjinā mattikuddharaṇādīsu kārāpitesūti adhippāyo. Navasasseti akatapubbe kedāre. ‘‘Kahāpaṇe’’ti iminā dhaññuṭṭhāpane tasseva akappiyanti dasseti, dhaññuṭṭhāpane cassa payogepi dukkaṭameva, na kahāpaṇuṭṭhāpane viya.
在‘你们耕种、播种’的言说中,若依此言,于一切亦成不许可,故言‘不说’。而‘如此多的份额’,此处也是针对相应数量的迦利沙波拏而说。即便这样说,由于当时迦利沙波拏尚不存在,因此未来所生的(谷物)对他人是许可的。由此说‘对他而言那是不许可的’。然而,对他而言,在一切操作、受用中,皆是恶作。有人说:‘唯在谷物受用时方有罪,先前的操作中无罪’,这并不合理。何以故?通过计量、守护等操作,而后于谷物受用中成罪,却说那操作中无罪,是不合理的。然而,在间接的说法中,一切处无罪。因此,在‘以这么多稻谷换取这个、那个’这样有定量的言说中,说为不许可。在迦利沙波拏的考量中,也以此方法类推。曾有‘没有净人’应当说等言说的事例,在此是成立的。
‘‘Kasatha vapathā’’ti vacane sabbesampi akappiyaṃ siyāti āha ‘‘avatvā’’ti. Ettako nāma bhāgoti ettha ettako kahāpaṇoti idampi sandhāya vadati. Tathā vuttepi hi tadā kahāpaṇānaṃ avijjamānattā āyatiṃ uppannaṃ aññesaṃ vaṭṭati eva. Tenāha ‘‘tasseva taṃ akappiya’’nti. Tassa pana sabbapayogesu, paribhogesupi dukkaṭaṃ. Keci pana ‘‘dhaññaparibhoge eva āpatti, na pubbapayoge’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ, yena minanarakkhaṇādipayogena pacchā dhaññaparibhoge āpatti hoti, tassa payogassa karaṇe anāpattiyā ayuttattā. Pariyāyakathāya pana sabbattha anāpatti. Teneva ‘‘ettakehi vīhīhi idañcidañca āharathā’’ti niyamavacane akappiyaṃ vuttaṃ, kahāpaṇavicāraṇepi eseva nayo. Vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthīti vattabbantiādivacanañcettha sādhakaṃ.
‘我施树林……乃至……是允许的’:此处,因为是住处,个人以清净心取用也是允许的。‘我们施结界’:因为这是以寺院结界等通称的言说而说,故说‘允许’。
Vanaṃ dammi…pe… vaṭṭatīti ettha nivāsaṭṭhānattā puggalassāpi suddhacittena gahetuṃ vaṭṭati. Sīmaṃ demāti vihārasīmādisādhāraṇavacanena vuttattā ‘‘vaṭṭatī’’ti vuttaṃ.
即使以‘服务者’等言说,个人取用仆人也是允许的,因为世尊曾特别开许:‘诸比丘,我允许园民。’(《波罗夷》619;《大品》270)而且,那是依毕陵伽婆蹉尊者所受用的方式,并非依在家人受用仆人的方式。然而,田地等一切唯对僧团方为允许,应知在巴利圣典中,并未允许以个人方式取用。所谓‘给寺院’,是针对僧团的寺院而说。而‘远离受取田地……’等经中所说的遮止,被世尊作为结罪之因。深知世尊意趣的结集大长老们,应知一切依于田地受取等的非巴利决断,已如此说。在此,‘净人的指定’、‘由使者所交付’、‘超逾彼之努力’、‘依彼之获得’,这四个是支分。
‘‘Veyyāvaccakara’’ntiādinā vuttepi puggalassapi dāsaṃ gahetuṃ vaṭṭati ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ārāmika’’nti (pārā. 619; mahāva. 270) visesetvā anuññātattā, tañca kho pilindavacchena gahitaparibhuttakkamena, na gahaṭṭhānaṃ dāsaparibhogakkamena. Khettādayo pana sabbe saṅghasseva vaṭṭanti pāḷiyaṃ puggalikavasena gahetuṃ ananuññātattāti daṭṭhabbaṃ. Vihārassa demāti saṅghikavihāraṃ sandhāya vuttaṃ, ‘‘khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.10, 194) suttantesu āgatapaṭikkhepo bhagavatā āpattiyāpi hetubhāvena katoti bhagavato adhippāyaṃ jānantehi saṅgītimahātherehi khettapaṭiggahaṇādinissito ayaṃ sabbopi pāḷimuttavinicchayo vuttoti gahetabbo. Kappiyakārakassa niddiṭṭhabhāvo, dūtena appitatā, tatuttari vāyāmo, tena paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
第二 蚕丝品
2. Kosiyavaggo
一、蚕丝学处注释
1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā
542542. 第二的第一中,巴利中“蚕丝作者”者,因为蚕虫从茧生起,以蚕丝线作衣等者。“桑喀帝”者,破坏。
542. Dutiyassa paṭhame pāḷiyaṃ kosiyakāraketi kosakārakapāṇānaṃ kosato nibbattattā kosiyena suttena vatthādiṃ karonte. Saṅghātanti vināsaṃ.
544“未织”者,因说“未织”,故织后制作无犯。“混合”者,与羊毛混合。“获得时”者,因完成而说“完成时,尼萨耆亚”,故此处有三支分:蚕丝混合性,为自己之利益而制作或使人制作坐卧具,以及获得。
544.‘‘Avāyima’’nti vuttattā vāyitvā karaṇe anāpatti. Missetvāti eḷakalomehi missetvā. Paṭilābhenāti pariniṭṭhānena ‘‘pariyosāpeti, nissaggiya’’nti (pārā. 545) vuttattā, kosiyamissakatā, attano atthāya santhatassa karaṇakārāpanaṃ, paṭilābho cāti imānettha tīṇi aṅgāni.
547-552第二与第三,意义显然。然而其中,以‘白等混杂’之想而制作纯黑色坐卧具,以多于二分量的纯黑色而制作,以及以多于纯黑色而无‘多于’之想而制作坐卧具,应知此处为无犯。
547-552. Dutiyañca tatiyañca uttānameva. Tattha pana odātādimissakasaññāya suddhakāḷakānaññeva santhatassa karaṇavasena cettha dvebhāgato adhikesu suddhakāḷakesu anadhikasaññāya santhatassa karaṇavasena ca acittakatā veditabbā.
四、六年学处注释
4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā
557第四中,‘哈达咖利苏萨盖,米哈谢差那’是就字界义而说‘排大便与小便者’。于不足六岁者,以超过六岁之疑等,应知此处为无犯。
557. Catutthe hada karīsussagge, miha secaneti dhātuatthaṃ sandhāyāha ‘‘vaccampi passāvampi karontī’’ti. Ūnakachabbassesu atirekachabbassasaṅkitādivasenettha acittakatā veditabbā.
五、坐具敷垫学处注释
5. Nisīdanasanthatasikkhāpadavaṇṇanā
565第五中,其中‘将被指责’之义为:由于自己随许的约定不适当之作,将被智者指责。阿兰若支等三者,在圣典中是依住所等三种资具之初支而说,应知其余诸支亦如是受持。
565. Pañcame tattha sandississatīti sakāya katikāya ayuttakāritāvasena viññūhi sandississatīti attho. Araññakaṅgādīni tīṇi pāḷiyaṃ senāsanādipaccayattayassa ādiaṅgavasena vuttāni, sesānipi te samādiyiṃsu evāti veditabbaṃ.
566“贪求”即希求。坐卧具既未织成,又是住所资具而称为衣,且无应受持之性,故说“第四衣之想”,意即颠倒想。然而有人认为:“所谓坐卧具,在九种衣中即是坐卧衣,并非其他。坐卧学处中也有同样说法:‘坐卧者,即名为有边者’,又注疏中说:‘如坐卧具般铺展,在善逝一搩手处的一端,裂开两处,缝制三条边,即以此边而称有边者’”——此说并不合理,因为此处未明尺寸规定,坐卧具是未织之衣,且注疏也未提到受持的方式。但坐卧衣,是将六种衣的碎布片,依尺寸妥善铺展后,如坐卧具般制成。正因如此,取其“如坐卧具”的相似之说,故应认可彼衣有受持方式,而非此者。
566.Pihayantāti patthayantā. Santhatassa avāyimattā, senāsanaparikkhārattā ca cīvaratā, adhiṭṭhātabbatā ca natthīti āha ‘‘catutthacīvarasaññitāyā’’ti, vipallāsasaññāyāti attho. Keci pana ‘‘idaṃ nisīdanasanthataṃ nāma navasu cīvaresu nisīdanacīvarameva, nāññaṃ. Nisīdanasikkhāpadepi (pāci. 531 ādayo) imasmiṃ sikkhāpade viya ‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’ti ca aṭṭhakathāyañcassa ‘santhatasadisaṃ santharitvā ekasmiṃ ante sugatavidatthiyā vidatthimatte padese dvīsu ṭhānesu phāletvā tisso dasā karīyanti, tāhi dasāhi sadasaṃ nāma vuccatī’ti (pāci. aṭṭha. 531) ca vuttattā’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ idha pamāṇaniyamassa avuttattā, santhatassa ca avāyimacīvarattā, adhiṭṭhānupagattābhāvā aṭṭhakathāyaṃ avuttattā ca. Nisīdanacīvaraṃ pana channaṃ cīvarānaṃ khaṇḍapilotikāni pamāṇayuttameva santharitvā santhataṃ viya karonti. Teneva ‘‘santhatasadisa’’nti sadisaggahaṇaṃ kataṃ, tasmā tadeva cīvaraṃ adhiṭṭhānupagañca, na idanti gahetabbaṃ.
567以未取善逝搩手而想已取,或以善逝搩手不足而想未不足,应知此处为无犯心。由于只说为帷帐等目的而制作无犯,故为躺卧目的而制作也有犯。“不得受用”,是就蚕丝与纯黑色之物不如法而言。正因如此,圣典中在某一处说“由他人所作,获得后受用,犯恶作”,而在其余两种情况下则说“无犯”。其中,第四种,为他人利益而制作亦无犯;第五种,则可见恶作。然而,由于说了弃舍与施与之语,故获取时无过失;而受用时,拆解后如法制作,则无过失。
567. Sugatavidatthikaṃ anādāya ādiyantisaññāya, sugatavidatthiūne anūnantisaññāya ca vasenettha acittakatā veditabbā. Vitānādīnaññeva atthāya karaṇe anāpattivacanato nipajjanatthāya karotopi āpatti eva. Paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti kosiyesu suddhakāḷakānañca vatthūnaṃ akappiyattā vuttaṃ. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 545, 550) tattha tattha vuttaṃ, itaresu pana dvīsu ‘‘anāpattī’’ti vuttaṃ. Tattha catutthe aññassatthāya karaṇepi anāpatti, pañcame tattha dukkaṭanti daṭṭhabbaṃ. Nissaṭṭhadānavacanato pana gahaṇe doso natthi, paribhuñjane ca vijaṭetvā kappiyavasena kate na doso.
六、羊毛学处注释
6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā
572第六项中,巴利文所说“正在旅途者”,是依事缘而说。即使在住处获得,也不得携带超过三由旬。“若无携带着时”,是依适宜而说。即使有携带着,由携带着携带也无过失。“唯有罪”,是因为未经指示而携带。对两种情形都说明了理由,即“因有急事”,意思是,有必须即刻动身的意愿。仅对清净心一方,说明了“因无念故”。“不来”,是因为只在“无罪,令他人携带”这一范围内说明了回避方法。“不来者”指停留的人。“下方”,是指地面。
572. Chaṭṭhe pāḷiyaṃ ‘‘addhānamaggappaṭipannassā’’ti idaṃ vatthuvasena vuttaṃ. Nivāsaṭṭhāne laddhānipi tiyojanato paraṃ harituṃ na vaṭṭati eva. Asante hāraketi anurūpato vuttaṃ. Santepi hārake harato natthi doso. Āpattiyevāti anāṇattena haṭattā. Pakkhadvayassapi kāraṇamāha ‘‘saussāhattā’’ti, anuparatagamanicchattāti attho. Suddhacittapakkhasseva kāraṇamāha ‘‘acittakattā’’ti. Na sametīti ‘‘anāpatti, aññaṃ harāpetī’’ti ettakasseva pariharaṇe vuttattā. Agacchanteti ṭhite. Heṭṭhāti bhūmiyā.
575“携带它者”:指从最初获得之处起,携带着超过三由旬者。就如此携带而言,若被盗贼抢走后再次施与,从施与之处起,允许再携行三由旬。然而有些人认为:“《母论注》在诸支分中说‘第一次获得’,因此即使从第二次获得之处超过三由旬也无所犯”,这并不合理,因为第二次获得同样计为获得之处,正如为居住而前往的住处,再次前往时亦复如是。“身缚等”:指放置在双层身缚等之间,如同置于袋中,说为“非已作物品”;同样,“藏处口”也是如此。这里有五个支分:非已作物品性、第一次获得、超过三由旬、携带与携回、无住处心。
575.Taṃ harantassāti paṭhamaṃ paṭilābhaṭṭhānato paṭṭhāya tiyojanato uddhaṃ harantassāti attho. Tathā harantassa hi corehi acchinditvā puna dinnaṭṭhānato tiyojanaṃ harituṃ vaṭṭati. Keci pana ‘‘mātikāṭṭhakathāyaṃ aṅgesu ‘paṭhamappaṭilābho’ti vuttattā dutiyapaṭilābhaṭṭhānato tiyojanātikkamepi anāpattī’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ, dutiyapaṭilābhassāpi paṭilābhaṭṭhāne pavisanato vāsatthāya gamanaṭṭhānato puna gamane viya. Kāyabandhanādīnanti dvipaṭalakāyabandhanādīnaṃ antare pakkhittaṃ pasibbake pakkhittasadisaṃ, na katabhaṇḍanti vuttaṃ, tathā nidhānamukhanti. Akatabhaṇḍatā, paṭhamappaṭilābho, tiyojanātikkamanaṃ, āharaṇapaccāharaṇaṃ, avāsādhippāyatāti imānettha pañca aṅgāni.
7. 羊毛洗涤学处注释
7. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā
581第七学处中,巴利无犯部分提到“令洗未使用过的已作物品”。这里,对已使用过的毯子等已作物品令洗,依“旧衣令洗学处”而成犯。为遮止此义,故说“未使用的已作物品”。此中其余内容,意义明显。
581. Sattame pāḷiyaṃ anāpattivāre aparibhuttaṃ katabhaṇḍaṃ dhovāpetīti ettha paribhuttassa kambalādikatabhaṇḍassa dhovāpanaṃ purāṇacīvaradhovāpanasikkhāpadena āpattikaranti tannivattanatthaṃ ‘‘aparibhuttaṃ katabhaṇḍa’’nti vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva.
8. 金银学处注释
8. Rūpiyasikkhāpadavaṇṇanā
583-4第八学处中,因金币亦被含摄于银钱之中,故说“或金制的”。“或银制的”:指用银铸造成形的钱币。“普通的”:名为现今通用的钱币。
583-4. Aṭṭhame suvaṇṇamayakahāpaṇena kahāpaṇopi rajate eva saṅgayhatīti āha ‘‘sovaṇṇamayo vā’’ti. Rūpiyamayo vāti rajatena rūpaṃ samuṭṭhapetvā katakahāpaṇo. Pākatiko nāma etarahi pakatikahāpaṇo.
“如此这一切”,是指由学处及分别所开示的一切。“彼的四种舍堕物”与此相连,而非与紧接的“银”字相连。现在为显示那四种舍堕物的自相,而说“银”等。于此,虽然下面只说“银马萨咖”,并不只是银,但由于在学处以“生金银”一词而说,为了显示它,所以也说“银”这个单独的词。但在词句分析中,因为仅凭根本论词便能成立,所以不说单独的词,为显示一并含摄,而说“银名为迦利沙槃”等,应如此了知。“生金马萨咖”是指金制的迦利沙槃。“所说种类”,是指以“或银制的、或普通的”等所记说的种类。“巴多”即是“巴德咖”,指布。“唯恶作”:对接受者而言,因接受而有恶作;但在使用中,对于由五种如法者所接受、除谷物外的珍珠等,若依所生起的因缘而使用,一切人也唯是恶作。然而有些人说:“谷物也可以由五种如法者接受,如同珍珠等、田地等一样,一切人都不得使用,只是依据对僧团地以及以净语所生谷物的考察,而说‘对他而言这为不净’。”
Iccetaṃ sabbampīti sikkhāpadena, vibhaṅgena ca vuttaṃ sabbampi nidasseti. Tassa catubbidhaṃ nissaggiyavatthūti imināva sambandho, na pana anantarena ‘‘rajata’’nti padena. Idāni taṃ catubbidhaṃ nissaggiyavatthuṃ sarūpato dassento ‘‘rajata’’ntiādimāha. Tattha kiñcāpi heṭṭhā rajatamāsakova vutto, na kevalaṃ rajataṃ, tathāpi sikkhāpade ‘‘jātarūparajata’’nti padeneva vuttanti tampi dassetuṃ ‘‘rajata’’nti idaṃ visuṃ vuttaṃ. Padabhājane pana mātikāpadeneva siddhattā taṃ avatvā tena saha saṅgayhamānameva dassetuṃ ‘‘rajataṃ nāma kahāpaṇo’’tiādi vuttanti veditabbaṃ. Jātarūpamāsakoti suvaṇṇamayakahāpaṇo. Vuttappabhedoti ‘‘rūpiyamayo vā pākatiko vā’’tiādinā vuttappabhedo. Paṭova paṭako, vatthaṃ. Dukkaṭamevāti paṭiggāhakasseva paṭiggahaṇapaccayā dukkaṭaṃ, paribhoge pana pañcasahadhammikehi paṭiggahitānaṃ dhaññavirahitamuttādīnaṃ kāraṇā uppannapaccayaṃ paribhuñjantānaṃ sabbesampi dukkaṭameva. Keci pana ‘‘dhaññampi pañcasahadhammikehi paṭiggahitaṃ muttādikhettādi viya sabbesampi paribhuñjituṃ na vaṭṭati, kevalaṃ saṅghikabhūmiyaṃ kappiyavohārena ca uppannassa dhaññassa vicāraṇameva sandhāya ‘tassevetaṃ akappiya’nti vutta’’nti vadanti.
“一人一百或一千”等语,是为了显示银钱在下限时的运作方式而说,并非为了显示“必须如此而行”。若说“放在这里”,便有了令对方取受之意,因此说“不应说‘放在这里’”。“依净而……成为”:因为未犯,故从那里生起的资具是被允许的,因此依净而住。然而,因为审察为不善时,从那里所生起的也不被允许,所以应知是依不净而住。
Eko sataṃ vā sahassaṃ vātiādi rūpiye heṭṭhimakoṭiyā pavattanākāraṃ dassetuṃ vuttaṃ, na pana ‘‘evaṃ paṭipajjitabbamevā’’ti dassetuṃ. ‘‘Idha nikkhipāhī’’ti vutte uggaṇhāpanaṃ hotīti āha ‘‘idha nikkhipāhīti na vattabba’’nti. Kappiyañca…pe… hotīti yasmā asāditattā tato uppannapaccayā vaṭṭanti, tasmā kappiyaṃ nissāya ṭhitaṃ. Yasmā pana dubbicāraṇāya sati tato uppannampi na kappati, tasmā akappiyaṃ nissāya ṭhitanti veditabbaṃ.
“不得以此让人备办任何净物”:这是显示,若让人备办了,则无受用的方法,因为是以未舍弃的金银让人备办的缘故。像这样的物品,应在僧团中作捨后丢弃,再忏波逸提,这是如此显示的。然而,有些人说:“即便接受舍堕物后让人备办的净物,在僧团中舍弃后,由净人将以捨金银转换后所带来的净物,与此相似,所以不需要别的方法,分配后即可受用。”这一说法与关于钵四事等的论议不相符顺。在那里,只是显示了以金银转换的钵不得受用,并未显示捨弃的规定。“除寄存的情况之外”,是就净施人为使之增长的意图而说。“不净”,是因为以那物品所取得之故。
‘‘Na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpita’’nti iminā cetāpitaṃ ce, natthi paribhogūpāyo uggahetvā anissaṭṭharūpiyena cetāpitattā. Īdisañhi saṅghamajjhe nissajjanaṃ katvāva chaḍḍetvā pācittiyaṃ desetabbanti dasseti. Keci pana ‘‘yasmā nissaggiyavatthuṃ paṭiggahetvāpi cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍaṃ saṅghe nissaṭṭhaṃ kappiyakārakehi nissaṭṭharūpiyaṃ parivattetvā ānītakappiyabhaṇḍasadisaṃ hoti, tasmā vināva upāyaṃ bhājetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ pattacatukkādikathāya (pārā. aṭṭha. 2.589) na sameti. Tattha rūpiyena parivattitapattassa aparibhogova dassito, na nissajjanavidhānanti. Upanikkhepaṃ ṭhapetvāti kappiyakārakehi vaḍḍhiyā payojanaṃ sandhāya vuttaṃ. Akappiyanti tena vatthunā gahitattā vuttaṃ.
585“不取落地之物”者,应知这是为了显示无所期待的状态。“于不存在之可能性”者,是就方便等虚妄告白而说。“盗用”者,是因为资具之主——世尊未予允许而说。“债用”者,是因为未做世尊允许应做之事而受用,由此显示依资具所依戒的破坏。“于受用时受用”者,是指从身上脱去又脱去而受用之时。应于后夜分省察,如此连结。“住于债用之处”者,于此,有人说:“昨日我所受用的衣”等,以过去之省察也可。“于受用时受用”者,是指从水中出来直到进入室内之间,在坐卧之时。“有念之因缘则可”者,若得省察念的因缘便可。这是显示在接受时与受用时,必须获得省察念。所以说“作念”等。然而,有些人说:“‘有念之因缘’是指,当资具存在时,药物受用的原因存在时有念”,他们这样说其义理。对于他们,也应将“于资具存在时有念”的含义理解为“在观察资具的存在性时有念”,因为仅凭资具的存在性,戒并不清净。“于不作受用者有罪”者,以此显示巴帝摩卡律仪戒的破坏,不是依资具所依戒的破坏,因为那种情况以过去的省察而得清净。然而,在此及其他资具中,以债用等语词,只表示依资具所依戒的破坏,应知这是它们的差别。
585.‘‘Patitokāsaṃ asamannāharantenā’’ti idaṃ nirapekkhabhāvadassanaparanti veditabbaṃ. Asantasambhāvanāyāti pariyāyādinā abhūtārocanaṃ sandhāya vuttaṃ. Theyyaparibhogoti paccayasāminā bhagavatā ananuññātattā vuttaṃ. Iṇaparibhogoti bhagavatā anuññātampi kattabbaṃ akatvā paribhuñjanato vuttaṃ, tena ca paccayasannissitasīlaṃ vipajjatīti dasseti. Paribhoge paribhogeti kāyato mocetvā mocetvā paribhoge. Pacchimayāmesu paccavekkhitabbanti yojanā. Iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatīti ettha ‘‘hiyyo yaṃ mayā cīvaraṃ paribhutta’’ntiādināpi atītapaccavekkhaṇā vaṭṭatīti vadanti. Paribhoge paribhogeti udakapatanaṭṭhānato antopavesanesu, nisīdanasayanesu ca. Satipaccayatā vaṭṭatīti paccavekkhaṇasatiyā paccayattaṃ laddhuṃ vaṭṭati. Paṭiggahaṇe ca paribhoge ca paccavekkhaṇāsati avassaṃ laddhabbāti dasseti. Tenāha ‘‘satiṃ katvā’’tiādi. Keci pana ‘‘satipaccayatā paccaye sati bhesajjaparibhogassa kāraṇe satī’’ti evampi atthaṃ vadanti, tesampi paccaye satīti paccayasabbhāvasallakkhaṇe satīti evamattho gahetabbo paccayasabbhāvamattena sīlassa asujjhanato. ‘‘Paribhoge akarontasseva āpattī’’ti iminā pātimokkhasaṃvarasīlassa bhedo dassito, na paccayasannisssisīlassa, tassa atītapaccavekkhaṇāya visujjhanato. Etasmiṃ, pana sesapaccayesu ca iṇaparibhogādivacanena paccayasannissitasīlasseva bhedoti evamimesaṃ nānākaraṇaṃ veditabbaṃ.
如是显示了依资具所依戒的清净之后,即以此因缘,为显示一切清净,而说“清净有四种”等。于此,由发露等而清净,或被净化,故称为清净,即四种戒。故说“由发露而清净”等。于此,“发露”一词也包含了还净,以及断根者的非比丘承认。因为即使是断根者,通过波罗夷罪的还净,对于下所守护的比丘戒,也名为清净,由此,他们之道的获得也得以成就。
Evaṃ paccayasannissitasīlassa visuddhiṃ dassetvā teneva pasaṅgena sabbāpi visuddhiyo dassetuṃ ‘‘catubbidhā hi suddhī’’tiādimāha. Tattha sujjhati desanādīhi, sodhīyatīti vā suddhi, catubbidhasīlaṃ. Tenāha ‘‘desanāya sujjhanato’’tiādi. Ettha desanāggahaṇena vuṭṭhānampi chinnamūlānaṃ abhikkhutāpaṭiññāpi saṅgahitā. Chinnamūlānampi hi pārājikāpattivuṭṭhānena heṭṭhā parirakkhitaṃ bhikkhusīlaṃ visuddhaṃ nāma hoti, tena tesaṃ maggapaṭilābhopi sampajjati.
“以应施予之义为遗产,领受彼遗产者为继承人。”“七有学”者,于此,应知善凡夫也被包含其中,因为他们的无债受用已被摄于遗产受用之中。“法嗣经”者,是以“比丘们,你们应当成为我的法嗣,不要成为财嗣”等所说的经。在那里,“莫为我之财嗣”,这样引入“我”字而取其义。如此,上述所说的义理得以成立。
Dātabbaṭṭhena dāyaṃ, taṃ ādiyantīti dāyādā. Sattannaṃ sekkhānanti ettha kalyāṇaputhujjanāpi saṅgahitā tesaṃ āṇaṇyaparibhogassa dāyajjaparibhoge saṅgahitattāti veditabbaṃ . Dhammadāyādasuttanti ‘‘dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā’’tiādinā (ma. ni. 1.29) pavattaṃ suttaṃ. Tattha mā me āmisadāyādāti evaṃ me-saddaṃ ānetvā attho gahetabbo. Evañhi tathā vuttatthasādhakaṃ hoti.
“与有惭者共受用”是指法与财两种层面的混合状态。“与无惭者共”在此也是同样的道理。“从最初便没有所谓无惭者”这句话,是为了说明:不应仅凭所见所闻便生起疑心,只有在确实有见、闻等原由时方可生疑。“自己的负担者”即同住弟子等人。“若不退避”是指不因行于非道而退避法与财的受用。“无有罪”是就无惭者通过如法方式获得的资具及法作业而言。因为即使他们受用破坏在家俗人家等所得的资具,或行别众羯磨等,确实是有罪的。
Lajjinā saddhiṃ paribhogoti dhammāmisavasena missabhāvo. Alajjinā saddhinti etthāpi eseva nayo. ‘‘Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthī’’ti iminā diṭṭhadiṭṭhesu āsaṅkā nāma na kātabbā, diṭṭhasutādikāraṇe sati eva kātabbāti dasseti. Attano bhārabhūtā saddhivihārikādayo. Sace na oramatīti agatigamanena dhammāmisaparibhogato na oramati. ‘‘Āpatti nāma natthī’’ti idaṃ alajjīnaṃ dhammena uppannapaccayaṃ, dhammakammañca sandhāya vuttaṃ. Tesampi hi kuladūsanādisamuppannapaccayaṃ paribhuñjantānaṃ, vaggakammādiṃ karontānañca āpatti eva.
因为已经说过“如法与不如法的受用应当据资具来了解”,所以在前文中,有惭者的受用正是依资具以及同一羯磨等方面而说的,应这样理解。正因如此,在《恶心学处》的注释中,针对处于举罪者与被举罪者状态的两位无惭者,也是就法受用而说:“你们当作同一共住受用而住”,因为他们彼此之间在法与财的受用上并无冲突。若是仅有惭者与无惭者共住,这两者的受用便不可行。
‘‘Dhammiyādhammiyaparibhogo paccayavasena veditabbo’’ti vuttattā heṭṭhā lajjiparibhogo paccayavasena ca ekakammādivasena ca vutto evāti veditabbaṃ. Teneva duṭṭhadosasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ codakacuditakabhāve ṭhitā dve alajjino dhammaparibhogampi sandhāya ‘‘ekasambhogaparibhogā hutvā jīvathā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.385-386) vuttā tesaṃ aññamaññaṃ dhammāmisaparibhoge virodhābhāvā. Lajjīnameva hi alajjinā saha tadubhayaparibhogā na vaṭṭantīti.
“法受用”应理解为以“同一羯磨、同一诵”等方式所说的共住,以及依止的授予与接受等一切非物质的受用。因为提到“不应对其作羯磨”,所以应知,对于有惭者而言,去摄护无惭者便是有罪。“其他者亦”,有惭者也是如此。如果摄护无惭者的有惭者,或自身因期待赞叹等利养而看重物质,或因在家人的爱著而摄护那位无惭者,那么这样的有惭者便会使教法隐没,此处说明了这一点。如是,得到在家人等支持的无惭者一旦得势,便会压倒良善者,不久便将教法变成非法、非律。
Dhammaparibhogoti ‘‘ekakammaṃ ekuddeso’’tiādinā (pārā. 55, 92, 172) vuttasaṃvāso ceva nissayaggahaṇadānādiko sabbo nirāmisaparibhogo ca veditabbo . ‘‘Na so āpattiyā kāretabbo’’ti vuttattā lajjino alajjipaggahe āpattīti veditabbaṃ. Itaropīti lajjīpi. Tassāpi attānaṃ paggaṇhantassa alajjino, iminā ca lajjino vaṇṇabhaṇanādilābhaṃ paṭicca āmisagarukatāya vā gehasitapemena vā taṃ alajjiṃ paggaṇhanto lajjī sāsanaṃ antaradhāpeti nāmāti dasseti. Evaṃ gahaṭṭhādīsu upatthambhito alajjī balaṃ labhitvā pesale abhibhavitvā nacirasseva sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ karotīti.
“法受用亦于此处适宜”,此句意在显示法受用较之物质受用更为重要,故须以远离无惭者的方式而行。由于说“以法的摄护而学习是适宜的”,因此当教法因无惭者充斥而退堕,而有惭者又力有未逮时,为作达上等事而摄受无惭者作为充数者,或为某些无惭者提供法与物质的受用,乃至防护其余有惭者的僧团,如此以摄护教法,确实是适宜的。
‘‘Dhammaparibhogopi tattha vaṭṭatī’’ti iminā āmisaparibhogato dhammaparibhogova garuko, tasmā ativiya alajjivivekena kātabboti dasseti. ‘‘Dhammānuggahena uggaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā alajjussannatāya sāsane osakkante, lajjīsu ca appahontesu alajjimpi pakatattaṃ gaṇapūrakaṃ gahetvā upasampadādikaraṇena ceva keci alajjino dhammāmisaparibhogena saṅgahetvā sesālajjigaṇassa niggahena ca sāsanaṃ paggaṇhituṃ vaṭṭati eva.
然而有一些人说:“因为说‘住于边际者为经典’,所以法受用唯指通达经典,而非单白羯磨等。因此,与无惭者一起行布萨等羯磨是适宜的,没有罪过。”此说不合道理。因为在单白羯磨等众多的法受用中,为了说明与无惭者一起时何种操作才是适当的法受用,此处才以经典为例。不能认为单白羯磨等的规定便不是法受用,因为它没有物质性,在法与物质二者之中,不属于任何“非法”所摄。正因如此,在《殊胜义注》的“法护持”论中说:“应说业处,应诵法……乃至……应给予别住、敬悦、出罪,应令具出家条件者出家,应令具达上条件者达上……乃至……此名为法护持。”如是,僧团羯磨等也显示在法的范畴中。然而,在那些法之中,凡是怀着凑足僧数等期望,而与无惭者共行布萨等,或在他们面前进行法的诵习、依止的授受等,这既是法,也是受用,故称为法受用。若无特殊的因缘,这样做是不适宜的;如果有人这样做了,既构成了对无惭者的受用,也会招致恶作。然而,凡是不期待无惭者,而对他们行呵责等制止羯磨,或别住等助益羯磨,或进行诵习、质问、给予等,这纯粹是法,并非受用。这些由适当的人来行是适宜的,如同物质的给予一样,没有罪过。但依止的给予以及十三种认可(羯磨)的给予等,由于是行为、回复与接受等受用的因。
Keci pana ‘‘koṭiyaṃ ṭhito ganthoti vuttattā ganthapariyāpuṇanameva dhammaparibhogo, na ekakammādi. Tasmā alajjīhipi saddhiṃ uposathādikaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, āpatti natthī’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ, ekakammādīsu bahūsu dhammaparibhogesu alajjināpi saddhiṃ kattabbāvatthāyuttaṃ dhammaparibhogaṃ dassetuṃ idha nidassanavasena ganthasseva samuddhaṭattā. Na hi ekakammādiko vidhi dhammaparibhogo na hotīti sakkā vattuṃ anāmisattā dhammāmisesu apariyāpannassa kassaci abhāvā. Teneva aṭṭhasāliniyaṃ dhammapaṭisandhārakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1351)‘‘kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ, dhammo vācetabbo…pe… abbhānavuṭṭhānamānattaparivāsā dātabbā, pabbajjāraho pabbājetabbo, upasampadāraho upasampādetabbo…pe… ayaṃ dhammapaṭisandhāro nāmā’’ti evaṃ saṅghakammādipi dhammakoṭṭhāse dassitaṃ. Tesu pana dhammakoṭṭhāsesu yaṃ gaṇapūraṇādivasena alajjino apekkhitvā uposathādi vā tesaṃ santikā dhammuggahaṇanissayaggahaṇādi vā karīyati, taṃ dhammo ceva paribhogo cāti dhammaparibhogoti vuccati, etaṃ tathārūpapaccayaṃ vinā kātuṃ na vaṭṭati, karontassa alajjiparibhogo ca hoti dukkaṭañca. Yaṃ pana alajjisataṃ anapekkhitvā tajjanīyādiniggahakammaṃ vā parivāsādiupakārakammaṃ vā uggahaparipucchādānādi vā karīyati, taṃ dhammo eva, no paribhogo. Etaṃ anurūpānaṃ kātuṃ vaṭṭati, āmisadānaṃ viya āpatti natthi. Nissayadānampi terasasammutidānādi ca vattapaṭivattasādiyanādiparibhogassāpi hetuttā na vaṭṭati.
至于那些大无惭者,将世尊的教法变为非法、非律,对于其弟子等所行的达上等助益羯磨,以及诵习、质问、给予等,皆不适宜做,做了便是有罪,只应对他们行呵责等制止羯磨。正因如此,推举无惭者等行为也被禁止了。因为,通过远离法与物质的受用,其目的正是为了制止那些刚强难化的恶人,同时也为了良善者的安乐住、正法的久住与律的摄受等,这便是制定学处的目的。因此,凡是出于支持恶人、破坏良善者安乐住、令正法衰退等目的,一切行为,无论是否为受用,都不适宜做。如此而行者,将令教法隐没,并且犯下罪过。在法与物质的受用中,此处所说与无惭者共行单白羯磨等的法受用,确实会导致良善者的不安乐住与正法的衰退等目的,而物质受用则不是如此。因为,仅仅是受用无惭者的资具,并不会导致良善者的不安乐住等事发生,然而如前所说的那种法受用则会导致,远离那种法受用,便能获得安乐住等。因此,当那些已违犯学处的无惭者进入布萨等集会时,应由比丘们对他们说:“你们于身门、语门有如此这般的违犯。”持律者应以僧团的驱出等方式极力加以制止。若不这样做而与他们共住,共住者自身也将成为无惭者,如古语所说:“一个无惭者能造就一百个无惭者。”如果这些无惭者不被如此制止,便会在僧团中增长纷争,从而妨碍布萨等和合羯磨的举行。
Yo pana mahāalajjī uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ karoti, tassa saddhivihārikādīnaṃ upasampadādiupakārakammampi uggahaparipucchādānādi ca kātuṃ na vaṭṭati, āpatti eva hoti, niggahakammameva kātabbaṃ. Teneva alajjipaggahopi paṭikkhitto. Dhammāmisaparibhogavivajjanenāpi hi dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggaho adhippeto, so ca pesalānaṃ phāsuvihārasaddhammaṭṭhitivinayānuggahādiatthāya etadatthattā sikkhāpadapaññattiyā. Tasmā yaṃ yaṃ dummaṅkūnaṃ upatthambhāya pesalānaṃ aphāsuvihārāya saddhammaparihānādiatthāya hoti, taṃ sabbampi paribhogo vā hotu aparibhogo vā kātuṃ na vaṭṭati, evaṃ karontā sāsanaṃ antaradhāpenti, āpattiñca āpajjanti. Dhammāmisaparibhogesu cettha alajjīhi ekakammādidhammaparibhogo eva pesalānaṃ aphāsuvihārasaddhammaparihānādiatthāya hoti, na tathā āmisaparibhogo. Na hi alajjīnaṃ paccayaparibhogamattena pesalānaṃ aphāsuvihārādi hoti, yathāvuttadhammaparibhogena pana hoti , tapparivajjanena ca phāsuvihārādayo. Tathā hi katasikkhāpadavītikkamā alajjipuggalā uposathādīsu paviṭṭhā ‘‘tumhe kāyadvāre, vacīdvāre ca vītikkamaṃ karothā’’tiādinā bhikkhūhi vattabbā honti, yathā vinayañca atiṭṭhantā saṅghato bahikaraṇādivasena suṭṭhu niggahetabbā, tathā akatvā tehi saha saṃvasantāpi alajjinova honti ‘‘ekopi alajjī alajjisatampi karotī’’tiādivacanato (pārā. aṭṭha. 2.585). Yadi hi te evaṃ na niggahitā siyuṃ, saṅghe kalahādiṃ vaḍḍhetvā uposathādisāmaggīkammapaṭibāhanādinā pesalānaṃ aphāsuṃ katvā kamena te devadattavajjiputtakādayo viya parisaṃ vaḍḍhetvā attano vippaṭipattiṃ dhammato vinayato dīpentā saṅghabhedādimpi katvā nacirasseva sāsanaṃ antaradhāpeyyuṃ, tesu pana saṅghato bahikaraṇādivasena niggahitesu sabbopāyaṃ upaddavo na hoti. Vuttañhi –
依止破戒之人,布萨不能成立,自恣不能成立,僧团羯磨不得进行,和合亦不存在……乃至……然而,若破戒者被依法制止,则这一切过患便不会发生,由此,善好比丘们得以安乐而住。
‘‘Dussīlapuggale nissāya uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni nappavattanti, sāmaggī na hoti…pe… dussīlesu pana niggahitesu sabbopi ayaṃ upaddavo na hoti, tato pesalā bhikkhū phāsu viharantī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.39).
是故,相较于物质受用,单白羯磨等法之受用更应竭力远离无惭者而作;且应了知,此乃犯罪之因,亦是正法衰损之因。
Tasmā ekakammādidhammaparibhogova āmisaparibhogatopi ativiya alajjivivekena kātabbo, āpattikaro ca saddhammaparihānihetuttāti veditabbaṃ.
再者,注释中已阐明:与无惭者共作僧团羯磨时,布萨不能成立,自恣不能成立,僧团羯磨不得进行。此即说明了与无惭者共作僧团羯磨的过患,由此这一道理得以成立。同样,在关于变性比丘前往比丘尼住所的行持解说中说:「若她们是可敬、可摄受、具惭耻者,则不应触恼她们而往他处。若前往,则不免有入村、渡河、夜间离宿、脱离僧团等罪……若她们是无惭者,却仍作摄受,则允许舍弃她们而往他处。」如此,在无惭者中,为了避免共住罪,允许接受第二伴侣等,乃至渡河等重罪之处,由此可知,与无惭者共住之罪,因其是正法衰损之因,故更为严重。因为诸师决不会为了避免轻罪或无罪之处,而开许违犯重罪之处。同样,在注释「不共住」一词时说道:「由于应与一切有惭耻者共同修学,故称同学。在此,因一切有惭耻者皆于这些羯磨等中共同安住,无一人可见于其外,故总括这一切,称之为共住。」如是阐明:唯有具惭耻者彼此间的羯磨等共住,方为适当。
Apica uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni nappavattantīti evaṃ alajjīhi saddhiṃ saṅghakammākaraṇassa aṭṭhakathāyaṃ pakāsitattāpi cetaṃ sijjhati, tathā parivattaliṅgassa bhikkhuno bhikkhunupassayaṃ gacchantassa paṭipattikathāyaṃ ‘‘ārādhikā ca honti saṅgāhikā lajjiniyo, tā kopetvā aññattha na gantabbaṃ. Gacchati ce, gāmantaranadīpārarattivippavāsagaṇaohīyanāpattīhi na muccati…pe… alajjiniyo honti, saṅgahaṃ pana karonti, tāpi pariccajitvā aññattha gantuṃ labbhatī’’ti evaṃ alajjinīsu dutiyikāgahaṇādīsu saṃvāsāpattiparihārāya nadīpāragamanādigarukāpattiṭṭhānānaṃ anuññātattā tatopi alajjisaṃvāsāpatti eva saddhammaparihānihetuto garukatarāti viññāyati. Na hi lahukāpattiṭṭhānaṃ, anāpattiṭṭhānaṃ vā pariharituṃ garukāpattiṭṭhānavītikkamaṃ ācariyā anujānanti, tathā asaṃvāsapadassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbehipi lajjipuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato samasikkhātā nāma. Ettha yasmā sabbepi lajjino etesu kammādīsu saha vasanti, na ekopi tato bahiddhā sandissati, tasmā tāni sabbānipi gahetvā eso saṃvāso nāmā’’ti evaṃ lajjīheva ekakammādisaṃvāso vaṭṭatīti pakāsito.
若如此,为何不将无惭者计入不共住者之中?这并不矛盾。因为那些被计入凑数而导致羯磨无效的人,是波罗夷等失去比丘本性者,故已被摄于不共住之中。然而,无惭者之中亦有本性尚存者。若他们成为凑数者而成就了羯磨,那么仅对以非法行而作羯磨者会有罪过,正如同犯同类罪者之间一般。无惭与有惭,对于凡夫而言,系于心之刹那,并非恒常。确实,当故意犯戒之心生起时,他们是无惭者;而以‘我不再如此作为’之心,他们便成为有惭者。在这些人中,凡是被善知识劝诫后仍不退转、再三违犯之人,唯有他们不应共住,而非其他人,因为他们已进入了有惭之法。因此,不将无惭者计入不共住者之中,而为回避他们,则允许在清净之后再举行布萨等。正如以‘诸具寿应告知清净,我将诵巴帝摩卡’等语,说明向不清净之众举行布萨的不合宜;以‘若有罪者应发露……安乐’等语,说明将无惭者安立于有惭之法中而行布萨的方式;以‘于此大众中是否清净……诸具寿清净’等语,说明在清净布萨中,以‘尊者,我清净,请持我为清净’等表白,如此成就布萨者之清净性;并且,阐明了对于仅以言语表白而无实际悔改者,进行布萨与自恣遮止的规则;由于与未入有惭之法者共住的不合宜,故拒绝给予其共住之许可。
Yadi evaṃ, kasmā asaṃvāsikesu alajjī na gaṇitoti? Nāyaṃ virodho, ye gaṇapūrake katvā kataṃ kammaṃ kuppati, tesaṃ pārājikādiapakatattānaññeva asaṃvāsikatte gahitattā. Alajjino pana pakatattabhūtāpi santi, te ce gaṇapūraṇā hutvā kammaṃ sādhenti, kevalaṃ katvā agatigamanena karontānaṃ āpattikarā honti sabhāgāpattiāpannā viya aññamaññaṃ. Yasmā alajjitañca lajjitañca puthujjanānaṃ cittakkhaṇapaṭibaddhaṃ, na sabbakālikaṃ. Sañcicca hi vītikkamacitte uppanne alajjino ‘‘na puna īdisaṃ karissāmī’’ti cittena lajjino ca honti, tesu ca ye pesalehi ovadiyamānāpi na oramanti, punappunaṃ vītikkamanti, te eva asaṃvasitabbā, na itare lajjidhamme okkantattā. Tasmāpi alajjino asaṃvāsikesu agaṇetvā tapparivajjanatthaṃ sodhetvāva uposathādikaraṇaṃ anuññātaṃ. Tathā hi ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmī’’tiādinā (mahāva. 134) aparisuddhāya parisāya uposathakaraṇassa ayuttatā pakāsitā, ‘‘yassa siyā āpatti so āvikareyya…pe… phāsu hotī’’ti (mahāva. 134) evaṃ alajjimpi lajjidhamme patiṭṭhāpetvā uposathakaraṇappakāro ca vutto, ‘‘kaccittha parisuddhā…pe… parisuddhetthāyasmanto’’ti (pārā. 442, 458, 662; pāci. 551, 575, 655) ca pārisuddhiuposathe ‘‘parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti (mahāva. 168) ca evaṃ uposathaṃ karontānaṃ parisuddhatā ca pakāsitā, vacanamattena anoramantānañca uposathapavaāraṇaṭṭhapanavidhi ca vuttā, sabbathā lajjidhammaṃ anokkamantehi saṃvāsassa ayuttatāya nissayadānaggahaṇapaṭikkhepo, tajjanīyādiniggahakammakaraṇañca ukkhepanīyakammakaraṇena sānuvattakaparisassa alajjissa asaṃvāsikattapāpanavidhi ca vuttā. Tasmā yathāvuttehi suttanayehi, aṭṭhakathāvacanehi ca pakatattehipi apakatattehipi sabbehi alajjīhi ekakammādisaṃvāso na vaṭṭati, karontānaṃ āpatti eva dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahatthāyeva sabbasikkhāpadānaṃ paññattattāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Teneva dutiyasaṅgītiyaṃ pakatattāpi alajjino vajjiputtakā yasattherādīhi mahantena vāyāmena saṅghato viyojitā. Na hi tesu pārājikādiasaṃvāsikā atthi tehi dīpitānaṃ dasannaṃ vatthūnaṃ (cūḷava. 452) lahukāpattivisayattā.
“在其处”者,指的是在大护长老之处。“粗叶”者,是指一种名为粗的似金之物,即指该事。对于施主无心中所施的银钱,若是他们又凭己想而去取时,不应给予;亦不应说“取尼萨耆亚物”而给予,故长老言:“看你的衣。”虽如此说了,亦如物品遗失的事例中,虽没有应舍弃之物,亦应发露其罪。确实,即使是无心之中,若施主亲手取了衣等物而施与,说“我施此物”,当时因有舍弃之性,此施即成。这就像“我将施少价之物”却布施了贵重之物一样。对受者而言,虽知是施主无心所施,受取此物亦非不与取,因为是由施主所施,因此,这银钱即成为尼萨耆亚物。然而,有些人说:“这种情况并不存在,正因如此,此处才说‘看你的衣’。”我们并不采纳此说法,应当审察。
Tassa pana santiketi mahārakkhitattherassa santike. Kharapattanti kharasaṅkhātaṃ suvaṇṇapatirūpakaṃ vatthu. Dāyakehi asatiyā dinnaṃ rūpiyaṃ tehi puna sakasaññāya gaṇhante adātuṃ, nissaggiyavatthuṃ gaṇhāhīti dātuñca na vaṭṭatīti āha ‘‘tava coḷakaṃ passāhī’’ti. Evaṃ vatvāpi pana naṭṭhavatthusmiṃ viya nissajjitabbābhāvepi āpatti desetabbāva. Asatiyāpi hi taṃ vatthuṃ vatthādinā sahatthena gahetvā ‘‘idaṃ demī’’ti dinnaṃ, tadā pariccāgasabbhāvato dānameva hoti ‘‘appagghaṃ dassāmī’’ti mahagghassa dāne viya. Paṭiggaṇhantassa ca asatiyā diyyamānatte ñātepi adinnādānaṃ na hoti dāyakehi dinnattā, tasmā rūpiyaṃ nissaggiyameva hoti. Keci pana ‘‘īdisaṃ nāma na hoti, teneva cettha ‘tava coḷakaṃ passā’ti vutta’’nti vadanti, taṃ no nakkhamati, vīmaṃsitabbaṃ.
586“同一分别”等语,是就或是作性,或是不作性而说的。金、银性;为自己指定性;取等方式中的任一性——这些是此处的三支。
586.Ekaparicchedānīti siyā kiriyattaṃ, siyā akiriyattañca sandhāya vuttaṃ. Jātarūparajatabhāvo, attuddesikatā, gahaṇādīsu aññatarabhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni.
9. 金银交易学处注释
9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā
587第九条:金等四种舍堕物,此处以“受取金银”一语即已涵盖,故说“金银交易”。“已受取者之交易”,是指以如法语或不如法语所受之银的交换。
587. Navame jātarūpādicatubbidhanissaggiyavatthu idha rūpiyaggahaṇeneva gahitanti āha ‘‘jātarūparajataparivattana’’nti. Paṭiggahitaparivattaneti kappiyavohārena, akappiyavohārena vā paṭiggahitassa rūpiyassa parivattane.
589589. 圣典中,“坚固物”指砖瓦等。“金银”一词,虽然在“金银是师之颜色”等句中,并未直接提及纯银,但应知:以“金银”一词本身即已包含它。应补充理解为:此处仅指纯粹的金银交易。至于“对金银有金银想”等处的判定,将于后文说明——此为省略文句。
589. Pāḷiyaṃ ghanakatanti iṭṭhakādi. Rūpiyaṃ nāma satthuvaṇṇotiādīsu kiñcāpi kevalaṃ rajataṃ na gahitaṃ, tathāpi rūpiyapadeneva taṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ. Suddho rūpiyasaṃvohāro eva vuttoti ajjhāharitabbaṃ. Rūpiye rūpiyasaññītiādimhi vinicchayaṃ vakkhāmāti pāṭhaseso.
591591. 圣典中,“于金银有金银想”,是就自己施与、属于自己的东西而言;“令人换取金银”,是就属于他人的东西而言。其余各处道理相同。其中,“非金银”一词也包括恶作之物。但在最后的三句释中,应以“于非金银有金银想而令人换取非金银,犯恶作”的方式,通晓一切处的配合。在此三句中,“非金银”一词只取净物,不取珍珠等恶作之物,因为末尾说“与五种人一起时无犯”的缘故。虽未直接摄取恶作之物,但如果以恶作之物交换恶作之物,或以净物交换恶作之物,则犯恶作,这在道理上已经成立。而且,对于恶作之物,不管是有如是想、不如是想还是疑惑,交换时都犯,因为此学处是无心所犯的缘故。“与五种人一起”,是指与五种如法之人一起。
591. Pāḷiyaṃ rūpiye rūpiyasaññīti attanā diyyamānaṃ sakasantakaṃ sandhāya vuttaṃ. Rūpiyaṃ cetāpetīti parasantakaṃ. Esa nayo sesesupi. Tattha arūpiya-saddena dukkaṭavatthumpi saṅgaṇhāti. Pacchime pana tike ‘‘arūpiye rūpiyasaññī arūpiyaṃ cetāpeti, āpatti dukkaṭassā’’ti iminā nayena sabbattha yojanā veditabbā. Imasmiñca tike arūpiya-saddena kappiyavatthuyeva gahitaṃ, na muttādidukkaṭavatthu ante ‘‘pañcannaṃ saha anāpattī’’ti vuttattā. Kiñcāpi dukkaṭavatthu na gahitaṃ, tathāpi dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthuṃ, kappiyavatthunā dukkaṭavatthuñca parivattayato dukkaṭaṃ, nayato siddhameva hoti. Tañca dukkaṭavatthumhi tathasaññāya vā atathasaññāya vā vimatiyā vā parivattentassapi hotiyeva acittakattā imassa sikkhāpadassa. Pañcannaṃ sahāti pañcahi sahadhammikehi saha.
现在,为说明“以应舍弃物换取恶作事物”等所说的含义——虽未在圣典中以相同形式出现,然从理路可得——故说“凡此”等。其中,以金银换得的非金银,即使舍弃,由于对所有人皆不清净,故不成应舍弃;因为应舍弃是指舍弃后仍可受用之物,而此物仅应由交换者舍弃后说忏悔。因此,“于金银有金银想而令人取非金银,应舍弃忏悔”等三句,世尊未说。因为在三种情况中,所交换之物为非金银,故不适用应舍弃之语——应舍弃的仅是金银。因为圣典中仅对已舍弃的金银,显示了由园民等处理的方法,而非对非金银。因此,此处注疏说“虽未说,应知此三句”,仅为显示说罪的可能性,而非为显示彼物之应舍弃性。正因如此,在钵四句中说“不能以任何方法使之成为净”等。此是我们(或我们)的见解。“或以自己的”等,是为了依第二三句的顺序,说明第三三句的成立方式。此中义趣是:正如以自己的非金银令人取他人的金银,因一端有金银,故说第二三句“已作金银交易”;同样,以自己的金银令人取他人的非金银时,也当如此,故应说第三三句。但它已由第二三句以一……
Idāni ‘‘nissaggiyavatthunā dukkaṭavatthuṃ vā’’tiādinā vuttassa atthassa pāḷiyaṃ sarūpena anāgatattepi nayato labbhamānataṃ dassetuṃ ‘‘yo hi aya’’ntiādi vuttaṃ. Ettha ca yasmā rūpiyena parivattitaṃ arūpiyaṃ nissaṭṭhampi sabbesampi akappiyattā nissaggiyameva na hoti nissajjitvā paribhuñjitabbasseva nissajjitabbato, kevalaṃ pana idaṃ chaḍḍetvā pācittiyameva parivattakena desetabbaṃ, tasmā ‘‘rūpiye rūpiyasaññī arūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’ntiādi tiko bhagavatā na vutto, tīsupi padesu parivattiyamānassa arūpiyattena nissaggiyavacanāyogā rūpiyasseva nissajjitabbato. Rūpiyasseva hi nissaṭṭhassa ārāmikādīhi paṭipajjanavidhi pāḷiyaṃ dassito, na arūpiyassa. Tasmā pācittiyamattasambhavadassanatthameva panettha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘avuttopi ayaṃ…pe… tiko veditabbo’’ti vuttaṃ, na pana tassa vatthuno nissaggiyatādassanatthaṃ. Teneva pattacatukke ‘‘na sakkā kenaci upāyena kappiyaṃ kātu’’ntiādi vuttaṃ. Ayaṃ amhākaṃ khanti. Attano vā hītiādi dutiyatikānulomeneva tatiyattikassa sijjhanappakāraṃ samatthetuṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – yasmā hi yathā attano arūpiyena parassa rūpiyaṃ cetāpentassa ekasmiṃ ante rūpiyasambhavato ‘‘rūpiyasaṃvohāro kato eva hotī’’ti dutiyattiko vutto, evaṃ attano rūpiyena parassa arūpiyaṃ cetāpentassāpi hotīti tatiyo tiko vattabbo bhaveyya, so pana dutiyattikeneva ekato rūpiyapakkhasāmaññena sijjhatīti pāḷiyaṃ na vuttoti. Tattha ekantena rūpiyapakkheti ekena antena rūpiyapakkhe, ‘‘ekato rūpiyapakkhe’’ti vā pāṭho.
现在,为显示在第二三句中的“非金银”一词所指的恶作事物与净物中,以恶作事物交换金银等时的犯相差别,故始说“以恶作事物”等。而“以恶作事物交换恶作事物”等,则是为显示:虽圣典中未说以恶作事物交换的情况,然从理路可得其义,故作是说。其中,“以此”者,即依金银交易学处,以此亦显示恶作的无心所犯性。“除如法者外”者,由“与五种人一起无犯”之语而说,借此亦证明买卖学处依于净物。“就此金银取与及令人取金银而说”者,系承接前文。“在此”者,谓此学处中;“在彼处”者,谓买卖学处中(巴拉基咖593)。
Idāni dutiyattike arūpiyapadassa atthabhūtesu dukkaṭavatthukappiyavatthūsu dukkaṭavatthunā rūpiyādiparivattane āpattibhedaṃ dassetuṃ ‘‘dukkaṭavatthunā’’tiādi āraddhaṃ. Dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthuntiādi pana dukkaṭavatthunā parivattanappasaṅge pāḷiyaṃ avuttassāpi atthassa nayato labbhamānataṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha imināti rūpiyasaṃvohārasikkhāpadena, tena ca dukkaṭassa acittakatampi dasseti. Aññatra sahadhammikehīti ‘‘pañcannaṃ saha anāpattī’’ti vacanato vuttaṃ, tenāpi kayavikkayasikkhāpadassa kappiyavatthunissitataṃ eva sādheti. Imaṃ…pe… rūpiyacetāpanañca sandhāya vuttanti pakatena sambandho. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade. Tatthāti kayavikkayasikkhāpade (pārā. 593).
如是显示了以恶作事物交换金银等时的犯相差别后,现在为了也显示以净物交换,故开始说“但以净物”等。其中,“以此”者,即以净物。“取金银”者,这是就最高情况而说。即使取珍珠等恶作事物而令作,对五种人也绝不允许。“令生起”者,自己前往,或命令他人“将此kahāpaṇa等给工人,令生起种子”,如是令生起。“大不净”者,因为从种子开始即由自己所污染,由于无其他根本主人,故说。因为它即使被盗贼所截断,再次获得后,对任何知情者也不允许。若允许,诸老师应说如池塘等,未被截断者允许。“不能以任何方法”者,不能以在僧团中舍弃、被盗贼等截断等方法使之成为净,这是就以那种形式存在、以那根本的珍珠等形式存在而说。因为恶作事物及以那为根本的净物,也不能以任何方法以那种形式使之成为净。但若那比丘以那净物或恶作事物再令人取金银,令舍弃那金银后,也可能使之对其他人成为净,应如是见。
Evaṃ dukkaṭavatthunā rūpiyādiparivattane āpattibhedaṃ dassetvā idāni kappiyavatthunāpi dassetuṃ ‘‘kappiyavatthunā panā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha tenevāti kappiyavatthunā eva. ‘‘Rūpiyaṃ uggaṇhitvā’’ti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ. Muttādidukkaṭavatthumpi uggahetvā kāritampi pañcannampi na vaṭṭati eva. Samuṭṭhāpetīti sayaṃ gantvā, ‘‘imaṃ kahāpaṇādiṃ kammakārānaṃ datvā bījaṃ samuṭṭhāpehī’’ti evaṃ aññaṃ āṇāpetvā vā samuṭṭhāpeti. Mahāakappiyoti attanāva bījato paṭṭhāya dūsitattā aññassa mūlasāmikassa abhāvato vuttaṃ. So hi corehi acchinnopi puna laddho jānantassa kassacipi na vaṭṭati. Yadi hi vaṭṭeyya, taḷākādīsu viya acchinno vaṭṭatīti ācariyā vadeyyuṃ. Na sakkā kenaci upāyenāti saṅghe nissajjanena, corādiacchindanādinā ca kappiyaṃ kātuṃ na sakkā, idañca tena rūpena ṭhitaṃ, tammūlikena vatthumuttādirūpena ṭhitañca sandhāya vuttaṃ. Dukkaṭavatthumpi hi tammūlikakappiyavatthuñca na sakkā kenaci upāyena tena rūpena kappiyaṃ kātuṃ. Yadi pana so bhikkhu tena kappiyavatthudukkaṭavatthunā puna rūpiyaṃ cetāpeyya, taṃ rūpiyaṃ nissajjāpetvā aññesaṃ kappiyaṃ kātumpi sakkā bhaveyyāti daṭṭhabbaṃ.
所谓“买钵”,此处应知,也包括了“以此迦哈巴纳等从铁匠家买钵,拿来吧”这样令园民等购买的情形。因此,在王学处注疏中说:“他说‘用这么多迦哈巴纳拿来衣服,用这么多置办粥等’,他们所带来的一切,对所有人都不净。何以故?因为迦哈巴纳被使用了。”然而,以此言说,在论母注疏中把金银交易学处说为“无命令性”,这并不相符。这不但在论母注疏中不符,在圣典中也不符。因为在圣典中,为了以已舍弃的金银令园民等交换酥等,说道:“应对他说‘贤友,你应知此’。若他问‘以此应取什么’,不应说‘取这个或那个’。应指示净物‘酥,或……’”这完全避开了金银交易而说。当问及“以这些金银应取什么”时,纵使说“取这个”,从意义上而言,比丘们便是命令“以这些金银取这个”。为了避免那金银交易,故而禁止“不应说取这个或那个”。在无犯条款中,亦未说“对净人指示”。但在买卖学处中如是说,因此应理解为:有命令的买卖即被视作无命令性。
Pattaṃ kiṇātīti ettha ‘‘iminā kahāpaṇādinā kammārakulato pattaṃ kiṇitvā ehī’’ti ārāmikādīhi kiṇāpanampi saṅgahitanti veditabbaṃ. Teneva rājasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ettakehi kahāpaṇehi sāṭake āhara, ettakehi yāguādīni sampādehīti vadati, yaṃ te āharanti, sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539) vuttaṃ . Iminā pana vacanena yaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ ‘‘anāṇattika’’nti vuttaṃ, taṃ na sameti. Na kevalañca iminā, pāḷiyāpi taṃ na sameti. Pāḷiyañhi nissaṭṭharūpiyena ārāmikādīhi sappiyādiṃ parivattāpetuṃ ‘‘so vattabbo ‘āvuso, imaṃ jānāhī’ti. Sace so bhaṇati ‘iminā kiṃ āharīyatū’ti, na vattabbo ‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’ti. Kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ ‘sappi vā’’’tiādinā rūpiyasaṃvohāraṃ parimocetvāva vuttaṃ. ‘‘Iminā rūpiyena kiṃ āharīyatū’’ti pucchanto ‘‘imaṃ āharā’’ti vuttepi adhikārato ‘‘iminā rūpiyena imaṃ āharā’’ti bhikkhūhi āṇatto eva hotīti taṃ rūpiyasaṃvohāraṃ parivajjetuṃ ‘‘na vattabbo ‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’’’ti paṭikkhepo kato, anāpattivārepi ‘‘kappiyakārakassa ācikkhatī’’ti na vuttaṃ. Kayavikkayasikkhāpade (pārā. 595) pana tathā vuttaṃ, tasmā idaṃ sāṇattikaṃ kayavikkayameva anāṇattikanti gahetabbaṃ.
“根本未舍弃故”,指以所取的资本而买得的钵,其资本于僧团中并未舍弃,由此显示须舍弃的是金银,而非以该资本所换成的非金银。因为若以那些金银又令换取其他金银,则应依金银交易学处所述的方法,令其舍弃后,由其余人受用。“根本未接受故”,由此显示资本属于在家人所有,因此钵不涉及金银交易。因为金银交易的过犯仅存在于五种同法者所有的情形中。其中,若属于自己所有,则犯波逸提;于其他情形,犯恶作。
Mūlassa anissaṭṭhattāti yena uggahitamūlena patto kīto, tassa mūlassa saṅghamajjhe anissaṭṭhattā, etena rūpiyameva nissajjitabbaṃ, na tammūlikaṃ arūpiyanti dasseti. Yadi hi tena rūpiyena aññaṃ rūpiyaṃ cetāpeyya, taṃ rūpiyasaṃvohārasikkhāpade āgatanayeneva nissajjāpetvā sesehi paribhuñjitabbaṃ bhaveyyāti. ‘‘Mūlassa asampaṭicchitattā’’ti iminā mūlassa gihisantakattaṃ, teneva pattassa rūpiyasaṃvohārānuppannatañca dasseti. Pañcasahadhammikasantakeneva hi rūpiyasaṃvohāradoso. Tattha ca attano santake pācittiyaṃ, itarattha dukkaṭaṃ.
“应舍”一词,是依布施的意义而说,并非依律的羯磨意义。因此说“以酥充满”。凡以自己的财物进行转换者,或该财物成为银钱,或进行转换、使转换中的任何一种——此中即具此二支。
Nissajjīti dānavasena vuttaṃ, na vinayakammavasena. Teneva ‘‘sappissa pūretvā’’ti vuttaṃ. Yaṃ attano dhanena parivatteti, tassa vā dhanassa rūpiyabhāvo, parivattanaparivattāpanesu aññatarabhāvo cāti imānettha dve aṅgāni.
10. 买卖学处注释
10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā
593-5第十条中,巴利文「你应知」的意趣是:现在即应审察,此后便不可舍弃。「以此」指比丘所施与之物;「此」指他人所受取之物。为显示在其余亲属中,信施可能落于虚耗,以及信施并无落于虚耗的情形,故说「然而母亲或父亲」。「不能拒绝彼」者:在此处,有人如此说道——譬如以银钱雇工,令其在无主地掘取铁矿,皆从雇工处取得物品,此状亦成波逸提,此处亦然。此说不合道理。何以故?掘取无主地所得铁矿,名为雇工所有物,为其事而付以银钱,仅属银钱交易,如以不净交易购入染料、漆等之买卖。然而,在此(洗衣等事)之中,并无如是他人物品,故此处应唯依注疏所判而取波逸提。
593-5. Dasame pāḷiyaṃ jānāhīti idāneva upadhārehi, idaṃ pacchā chaḍḍetuṃ na sakkāti adhippāyo. Imināti bhikkhunā diyyamānaṃ vuttaṃ. Imanti parena paṭidiyyamānaṃ. Sesañātakesu saddhādeyyavinipātasambhavato tadabhāvaṭṭhānampi dassetuṃ ‘‘mātaraṃ pana pitaraṃ vā’’ti vuttaṃ. Na sakkā taṃ paṭikkhipitunti ettha yathā rūpiyaṃ bhatakānaṃ datvā assāmikabhūmiyaṃ ayobījasamuṭṭhāpane bhatiyā khaṇantānaṃ santikā gahitabhaṇḍakabhāvepi pācittiyaṃ hoti, evamidhāpīti keci vadanti, taṃ na yuttaṃ. Yañhi assāmikabhūmiṃ khaṇitvā samuṭṭhāpitaṃ ayobījaṃ, taṃ bhatakānaṃ santakaṃ nāma hoti, tadatthañca tesaṃ rūpiyaṃ dentassa rūpiyasaṃvohārova hoti akappiyavohārena rajanacchalliādīnaṃ āharāpane kayavikkayo viya, tādisampi parabhaṇḍaṃ idha vatthadhovanādīsu natthi, tasmā aṭṭhakathāpamāṇenevettha pācittiyaṃ gahetabbaṃ.
597「将有福德」而施与者:此处,若比丘虽知自己物品价值较低,却不说明,只说「你当下即应审察而取,日后莫生追悔」,他人则不知所施之物价值较高,说「少也好,多也好,都归你们」而施与后便离去,比丘无犯,如乌巴难达在游方者衣事之受取中。若人追悔,仍以自己之想而来,所取过多者则应归还。凡以何物换取何物,其二者净物之性、非同法之性,以及陷入买卖——此中有此三支。
597.Puññaṃbhavissatīti detīti ettha sace bhikkhu attano bhaṇḍassa appagghataṃ ñatvāpi akathetvā ‘‘idāneva upaparikkhitvā gaṇha, mā pacchā vippaṭisārī hohī’’ti vadati, itaro ca attano diyyamānassa mahagghataṃ ajānanto ‘‘ūnaṃ vā adhikaṃ vā tumhākamevā’’ti datvā gacchati, bhikkhussa anāpatti upanandassa viya paribbājakavatthuggahaṇe. Vippaṭisārissa puna sakasaññāya āgatassa yaṃ adhikaṃ gahitaṃ, taṃ dātabbaṃ. Yena yaṃ parivatteti, tesaṃ ubhinnaṃ kappiyavatthutā, asahadhammikatā, kayavikkayāpajjanañcāti imānettha tīṇi aṅgāni.
1. 钵学处注释
1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā
602第三品第一条所说的“十二跋罗半”,是依摩揭陀的量秤,指能取十二跋罗半量的水;有些人说,这是指取等量的大麦、豆等。然而,阿阇梨达摩巴拉长老说:“本来的四把为一库杜瓦,四库杜瓦为一那利,以此那利计算,十六那利为一多那;但若以摩揭陀那利计算,则是十二那利。”“达弥拉那利”是说古那利。此古那利即以四把之库杜瓦计为八库杜瓦,以那利计则二那利等于摩揭陀那利。然而古人说“锡哈拉那利取三那利”,依他们的看法,摩揭陀那利以现今通行的四库杜瓦之达弥拉那利来算是四那利;由此,摩揭陀那利的一半称为跋他,也就是古达弥拉那利。以此,“小钵名为取满钵饭”的巴利文亦相吻合,依世间量亦然——
602. Tatiyavaggassa paṭhame aḍḍhaterasapalāti māgadhikāya mānatulāya aḍḍhaterasapalaparimitaṃ udakaṃ gaṇhantaṃ sandhāya vuttaṃ, tathā parimitaṃ yavamāsādiṃ gaṇhantiṃ sandhāyāti keci. Ācariyadhammapālattherena pana ‘‘pakaticatumuṭṭhikaṃ kuḍuvaṃ, catukuḍuvaṃ nāḷi, tāya nāḷiyā soḷasa nāḷiyo doṇaṃ, taṃ pana magadhanāḷiyā dvādasa nāḷiyo hontīti vadantī’’ti vuttaṃ. Damiḷanāḷīti purāṇanāḷiṃ sandhāya vuttaṃ. Sā ca catumuṭṭhikehi kuḍuvehi aṭṭha kuḍuvā, tāya nāḷiyā dve nāḷiyo magadhanāḷiṃ gaṇhāti. Purāṇā pana ‘‘sīhaḷanāḷi tisso nāḷiyo gaṇhātī’’ti vadanti, tesaṃ matena magadhanāḷi idāni pavattamānāya catukuḍuvāya damiḷanāḷiyā catunāḷikā hoti, tato magadhanāḷito upaḍḍhañca purāṇadamiḷanāḷisaṅkhātaṃ patthaṃ nāma hoti, etena ca ‘‘omako nāma patto patthodanaṃ gaṇhātī’’ti pāḷivacanañca sameti, lokiyehipi –
‘‘Lokiyaṃ magadhañceti, patthadvayamudāhaṭaṃ; Lokiyaṃ soḷasapalaṃ, māgadhaṃ diguṇaṃ mata’’nti. –
如此,世间中以摩揭陀那利为那利的两倍,如是取时,小钵仅取足维生之饭食的道理也得以成立。因为不可能以少于八库杜瓦的钵,寻求不堆积的钵食而维生。正因如此,在《韦兰若犍度注疏》中说:‘钵食者,即那利量,足够一人维生。’又说:‘此已言:钵饭那利量,不足二人’,并引‘一一足够二人、三人’之说。故此处于所说法中,应如是取。
Evaṃ loke nāḷiyā magadhanāḷi diguṇāti dassitā, evañca gayhamāne omakapattassa ca yāpanamattodanagāhikā ca siddhā hoti. Na hi sakkā aṭṭhakuḍuvato ūnodanagāhinā pattena athūpīkataṃ piṇḍapātaṃ pariyesitvā yāpetuṃ. Teneva verañjakaṇḍaṭṭhakathāyaṃ ‘‘pattho nāma nāḷimattaṃ hoti ekassa purisassa alaṃ yāpanāya. Vuttampi hetaṃ ‘patthodano nālamayaṃ duvinna’’’nti (jā. 2.21.192) vuttaṃ, ‘‘ekekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ pahotī’’ti ca āgahaṃ, tasmā idha vuttanayānusāreneva gahetabbaṃ.
‘与食团相应’者,因为《梵天寿经注疏》中曾说:‘副食的量,即饭食的四分之一’,故应知与食团相应的副食,乃指食团四分之一的副食。‘仅入饭食’者,是指唯有融入饭食内的性质,不寻求自身独立处所的意思。‘唯名’者,乃在‘中钵、中小’等唯名之中。
Ālopassaanurūpanti ettha ‘‘byañjanassa mattā nāma odanato catutthabhāgo’’ti (ma. ni. aṭṭha. 2.387) brahmāyusuttaṭṭhakathāyaṃ vuttattā ālopassa catutthabhāgameva byañjanaṃ anurūpanti daṭṭhabbaṃ. Odanagatikānevāti odanassa anto eva pavisanasīlāni siyuṃ, attano okāsaṃ na gavesantīti attho. Nāmamatteti ‘‘majjhimo patto majjhimomako’’tiādināmamatte.
607-8第六百零七至六百零八条。‘如是在用之时’者,是指在吞咽最后食团的每一次用食过程中,于食团上用功之义。‘作已’者,是指完成了烹煮。‘煮后,我将放置’者,是就煮成黑色的情况而言。‘孔’者,是指从口缘向下两指处的下孔。其余内容,与第一迦提那衣中所说的方法相同。
607-8.Evaṃ payoge payogeti pariyosānālopajjhoharaṇapayoge payoge, ālope ālopeti attho. Katvāti pākapariyosānaṃ katvā. Pacitvā ṭhapessāmīti kāḷavaṇṇapākaṃ sandhāya vuttaṃ. Chiddanti mukhavaṭṭito dvaṅgulassa heṭṭhāchiddaṃ vuttaṃ. Sesaṃ paṭhamakathine vuttanayameva.
2. 不足五缀学处注释
2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā
609-613第六百零九至六百一十三条。在第二段巴利文中,“我将以钵使那些比丘苦恼”等为余文。“无钵”一词,也显示舍弃了决意。对于五缀钵,如同在未充分烧煮的钵上,决意不成立。由于允许“或以三块补片”,因此可用铜、铁等如法金属制成的薄片遮盖铁钵上的孔。正是因此,才说“用金属圆片”。在此学处中,应当知道,即使是令知为非黑色的如法钵,也有罪。此中,有四支:未达决意的钵、少于五缀、为自己指定、未作令知、由此而获得。
609-613. Dutiye pāḷiyaṃ ahaṃ pattena te bhikkhū santapessāmīti seso. ‘‘Apatto’’ti iminā adhiṭṭhānavijahanampi dasseti. Pañcabandhanepi patte aparipuṇṇapāke patte viya adhiṭṭhānaṃ na ruhati. ‘‘Tipupaṭṭakena vā’’ti vuttattā tambalohādīhi kappiyalohehi ayopattassa chiddaṃ chādetuṃ vaṭṭati. Teneva ‘‘lohamaṇḍalakenā’’ti vuttaṃ. Imasmiṃ sikkhāpade akāḷavaṇṇampi kappiyapattaṃ viññāpentassa āpatti evāti daṭṭhabbaṃ. Adhiṭṭhānupagapattassa ūnapañcabandhanatā, attuddesikatā, akataviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
三、药学处之解释
3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā
618-621第六一十八至六百二十一条。在第三段巴利文中,毕陵达瓦差长老先以“大王,世尊未曾允许园民”为由拒绝;后来世尊说“诸比丘,我允许园民”,虽允许人们以园民之名拥有仆役,但正因已取了园民,故即使以如法的言词,也不可获取田地等,因未被允许,应如此了解。由于“远离受取田地”等是禁止的,只有在个人方式取用时某一情况才被允许,其他情况则不成立如此取用。而毕陵达瓦差长老依施主家女儿的金鬘之事造作草束屋,对此应见“诸比丘,神通者在神通境界中无犯”之语,故不成为摄受家族等。然而有些人说:“漏尽者因无利养之欲,在摄受家族中也不会有邪命败坏。”此说不合理,因为漏尽者也应避免钵食等导致邪命失坏之因。法将(舍利弗)曾说:“宁可舍弃生命,也不应毁坏邪命。”世尊也说:“偈颂歌唱于我非食”等。
618-621. Tatiye pāḷiyaṃ pilindavacchattherena ‘‘na kho, mahārāja, bhagavatā ārāmiko anuññāto’’ti paṭhamaṃ paṭikkhipitvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ārāmika’’nti puggalānampi ārāmikanāmena dāsaggahaṇe anuññāte eva ārāmikānaṃ gahitattā khettavatthādīni kappiyavohārenapi puggalānaṃ gahetuṃ na vaṭṭati, tathā ananuññātattāti viññāyati. ‘‘Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.10, 194) hi paṭikkhittesu ekasseva puggalikavasena gahaṇe anuññāte itarītarānaṃ tathā na gahetabbatā siddhāva hoti. Yañca pilindavacchattherena dāyakakulassa dārikāya suvaṇṇamālāvasena tiṇaṇḍupakassa nimmānaṃ, taṃ ‘‘anāpatti, bhikkhave, iddhimassa iddhivisaye’’ti (pārā. 159) vacanato kulasaṅgahādi na hotīti katanti daṭṭhabbaṃ, keci pana ‘‘khīṇāsavānaṃ lābhicchāya abhāvato kulasaṅgahepi ājīvakopo natthī’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ khīṇāsavānampi ājīvavipattihetūnaṃ piṇḍapātādīnaṃ parivajjetabbato. Vuttañhi dhammasenāpatinā ‘‘neva bhindeyyamājīvaṃ, cajamānopi jīvita’’nti (mi. pa. 6.1.5). Bhagavatā ca ‘‘gāthābhigītaṃ me abhojanīya’’ntiādi vuttaṃ (su. ni. 81, 484; mi. pa. 4.5.9; saṃ. ni. 1.197).
622“已取得者”:为了受用而自己取用。“自己制作”:煮熟后制作。“午前”:指当日的午前,因是连同基质一起受取的。“自己制作者”:将牛奶、生酥等煮熟后制作。“唯无基质”:是就当日午前而说。若有人食用自己当日制作且无基质的食物,为何不算自煮?故说“煮生酥时”等。“由已受取者”:指牛奶、凝乳等。应连接为:由已取得者所制作的,可用于涂油等。“此即方法”:这是就尼萨耆亚罪而说的。“在不净肉、酥中”:指象等不净肉所制成的酥中。
622.Uggahitakanti paribhogatthāya sayaṃ gahitaṃ. Sayaṃ karotīti pacitvā karoti. Purebhattanti tadahupurebhattameva vaṭṭati savatthukapaṭiggahitattā. Sayaṃkatanti khīranavanītaṃ pacitvā kataṃ. Nirāmisamevāti tadahupurebhattaṃ sandhāya vuttaṃ. Ajja sayaṃkataṃ nirāmisameva bhuñjantassa kasmā sāmapāko na hotīti āha ‘‘navanītaṃ tāpentassā’’tiādi. Paṭiggahitehīti khīradadhīni sandhāya vuttaṃ. Uggahitakehi kataṃ abbhañjanādīsu upanetabbanti yojanā. Eseva nayoti nissaggiyāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Akappiyamaṃsasappimhīti hatthiādīnaṃ sappimhi.
此处‘然而’的意思,是指生酥中存在差别。‘洗净的才许可’:长老们的意趣是,即使受取已洗净的也不许可,否则便成了带基质受取。
Ettha panāti navanīte viseso atthīti attho. Dhotaṃ vaṭṭatīti dhotameva paṭiggahitumpi na vaṭṭati, itarathā savatthukapaṭiggahitaṃ hotīti therānaṃ adhippāyo.
然而,在大寺长老的事例中,因为已经与基质分离,仅仅与凝乳丸等混合,并不称为‘带基质受取’。因此,其意趣是:只受取从酪中提出的部分,洗净后或煮后做成无基质的而受用,并不是与凝乳丸等一起在非时食用。所以说‘因此,食用生酥者……乃至……不称为带基质受取’。其中,即使受取了未洗的,食用那生酥的人,也应除去凝乳等之后才受用,这是其义。‘将耗尽’是说成为无基质,因此非时也可以,这是其义。‘以此量’是指:仅以附着于生酥上的、未得到凝乳等单独名称的少量凝乳等,藉此显示:与单独受取的凝乳等一起煮的,才算作带基质受取。‘在那’即是即使在成为无基质时。然而,疑虑者的意趣是:起初受取时,由于味道未与凝乳等混合,如同与饭在一起的糖丸等,不称为带基质受取;但煮它时,应先洗净再煮,否则在煮的当下,因为与正在煮的凝乳丸等味道混合,便成为自煮;那些耗尽后,仅是自煮,因此只应煮无基质的。所以说了‘因为与基质一起煮’这个理由。
Mahāsivattherassa pana vatthuno viyojitattā dadhiguḷikādīhi yuttatāmattena savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hoti, tasmā takkato uddhaṭamattameva paṭiggahetvā dhovitvā, pacitvā vā nirāmisameva katvā paribhuñjiṃsūti adhippāyo, na pana dadhiguḷikādīhi saha vikāle bhuñjiṃsu. Tenāha ‘‘tasmā navanītaṃ paribhuñjantena…pe… savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hotī’’ti. Tattha adhotaṃ paṭiggahetvāpi taṃ navanītaṃ paribhuñjantena dadhiādīni apanetvā paribhuñjitabbanti attho. Khayaṃ gamissatīti nirāmisaṃ hoti, tasmā vikālepi vaṭṭatīti attho. Ettāvatāti navanīte laggamattena visuṃ dadhiādivohāraṃ aladdhena appamattena dadhiādināti attho, etena visuṃ paṭiggahitadadhiādīhi saha pakkaṃ savatthukapaṭiggahitasaṅkhyameva gacchatīti dasseti. Tasmimpīti nirāmisabhūtepi. Kukkuccakānaṃ pana ayaṃ adhippāyo – paṭiggahaṇe tāva dadhiādīhi asambhinnarasattā bhattena sahitena guḷapiṇḍādi viya savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hoti, taṃ pana pacantena dhovitvāva pacitabbaṃ, itarathā pacanakkhaṇe paccamānadadhiguḷikādīhi sambhinnarasatāya sāmaṃpakkaṃ jātaṃ, tesu khīṇesu sāmaṃpakkameva hoti, tasmā nirāmisameva pacitabbanti. Teneva ‘‘āmisena saha pakkattā’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ.
在此有这样的考察:在无带基质受取的情况下,是疑虑比丘与基质一起煮的自煮过失,还是疑虑它成为限时药?其中,首先这里不可能有自煮过失,因为是七日药。那里的凝乳等基质已经耗尽。如果疑虑:‘因为与自己受取的凝乳丸等一起由自己煮,便会如同带基质煮’,那么那时应提出‘因为与基质一起受取’这个理由,而不是‘因为煮’。如此便采纳了半长老的见解。在那种情形下,由沙弥等煮的也会仅仅成为限时药,就像煮过已受取的牛奶等之后,由未达上者再做成酥等那样,但这并不合理,因为它会导致以托钵得到的生酥等,由于可能接触酪等基质而不应受用这样的过失。因为并没有规定居士们须洗净或净化后才倒入钵中。而注疏中说:‘如同那里落入的米粒等不煮,如此……乃至……再煮后给与,依前法七日可用。’这一语句也与此相违,因此在这里,对于疑虑者来说,并不见有生起疑虑的理据。同样地,‘有惭沙弥如同那里落入的米粒等不煮,如此除去带基质煮物,在火中溶化……乃至……可用’这一语句的理据也同样不见。因为,如果这是为了避免限时药的接触而说,那么自己也应当这样做。在居士给予的酥等中,对于基质接触的疑虑并不会消失,因为居士们并非那样溶化。
Ettha cāyaṃ vicāraṇā – savatthukapaṭiggahitattābhāve āmisena saha bhikkhunā pakkassa sayaṃpākadoso vā parisaṅkīyati yāvakālikatā vā, tattha na tāva sayaṃpākadoso ettha sambhavati sattāhakālikattā. Yañhi tattha dadhiādi āmisagataṃ, taṃ parikkhīṇanti. Atha paṭiggahitadadhiguḷikādinā saha attanā pakkattā savatthukapakkaṃ viya bhaveyyāti parisaṅkīyati, tadā āmisena saha paṭiggahitattāti kāraṇaṃ vattabbaṃ, na pana pakkattāti. Tathā ca upaḍḍhattherānaṃ matameva aṅgī kataṃ siyā. Tattha ca sāmaṇerādīhi pakkampi yāvakālikameva siyā paṭiggahitakhīrādiṃ pacitvā anupasampannehi katasappiādi viya ca, na ca taṃ yuttaṃ, bhikkhācārena laddhanavanītādīnaṃ takkādiāmisasaṃsaggasambhavena aparibhuñjitabbatāpasaṅgato. Na hi gahaṭṭhā dhovitvā, sodhetvā vā patte ākirantīti niyamo atthi, aṭṭhakathāyañca ‘‘yathā tattha patitataṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ…pe… puna pacitvā deti, purimanayeneva sattāhaṃ vaṭṭatī’’ti iminā vacanenapetaṃ virujjhati, tasmā idha kukkuccakānaṃ kukkuccuppattiyā nimittameva na dissati. Yathā cettha, evaṃ ‘‘lajjī sāmaṇero yathā tattha patitataṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ sāmisapākaṃ mocento aggimhi vilīyāpetvā…pe… vaṭṭatī’’ti vacanassāpi nimittaṃ na dissati. Yadi hi etaṃ yāvakālikasaṃsaggaparihārāya vuttaṃ siyā, attanāpi tathā kātabbaṃ bhaveyya. Gahaṭṭhehi dinnasappiādīsu ca āmisasaṃsaggasaṅkā na vigaccheyya. Na hi gahaṭṭhā evaṃ vilīyāpetvā pana taṇḍulādiṃ apanetvā puna pacanti, apica bhesajjehi saddhiṃ khīrādiṃ pakkhipitvā yathā khīrādi khayaṃ gacchati, evaṃ parehi pakkabhesajjatelādipi yāvakālikameva siyā, na ca tampi yuttaṃ dadhiādikhayakaraṇatthaṃ ‘‘puna pacitvā detī’’ti vuttattā. Tasmā mahāsivattheravāde kukkuccaṃ akatvā adhotampi navanītaṃ tadahupi punadivasādīsupi pacituṃ, taṇḍulādimissaṃ sappiādiṃ attanāpi aggimhi vilīyāpetvā parissāvetvā puna takkādikhayatthaṃ pacituñca vaṭṭati.
在此,应得出这样的结论:虽然在烹煮时有混合了味道的限时药存在,但由于不可称量,带基质而受取与先前受取这两种情况都不算作可称量。正因如此,才说“仅此程度还不名为带基质受取”。然而,若以单独受取的乳等食材去混合生酥等,再由比丘或他人烹煮而成的油等药,便算作带基质受取,因为在此情形下,所进入的限时药并不具不可称量性。反之,若将先前已受取的药投入未受取的乳等之中,即使是由未达上者烹煮的油等,既非带基质受取,也不成贮藏,因为此刻投入的乳等也已因味道混合而成为先前受取。但若以未受取者,或由他人烹煮的油等,其中基质的味道明显,则应知那仅是限时药。“取得后”,即自己取得之后。
Tattha vijjamānassapi paccamānakkhaṇe sambhinnarasassa yāvakālikassa abbohārikattena savatthukapaṭiggahitapurepaṭiggahitānampi abbohārikatoti niṭṭhamettha gantabbanti. Teneva ‘‘ettāvatāsavatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hotī’’ti vuttaṃ. Visuṃ paṭiggahitena pana khīrādiāmisena navanītādiṃ missetvā bhikkhunā vā aññehi vā pakkatelādibhesajjaṃ savatthukapaṭiggahitasaṅkhyameva gacchati, tattha paviṭṭhayāvakālikassa abbohārikattābhāvā. Yaṃ pana purepariggahitabhesajjehi appaṭiggahitaṃ khīrādiṃ pakkhipitvā pakkatelādikaṃ anupasampanneheva pakkampi savatthukapaṭiggahitampi sannidhipi na hoti, tattha pakkhittakhīrādikassapi tasmiṃ khaṇe sambhinnarasatāya purepaṭiggahitattāpattito. Sace pana appaṭiggahiteheva, aññehi vā pakkatelādīsupi sace āmisaraso paññāyati, taṃ yāvakālikameva hotīti veditabbaṃ. Uggahetvāti sayameva gahetvā.
“滤过后取得”,意指为了去除米粒等而滤过,为了去除酪等而再次煮过后取得。“以受取后放置的药”,指超过七日受取的药,以此表明:即使与那些混合过的酥等,也并非超过七日受取。“瓦德利时期”,即雨季,意指无日照的时节。
Parissāvetvā gahitanti taṇḍulādivigamatthaṃ parissāvetvā, takkādivigamatthaṃ puna pacitvā gahitanti attho. Paṭiggahetvā ṭhapitabhesajjehīti atirekasattāhapaṭiggahitehi, etena tehi yuttampi sappiādi atirekasattāhapaṭiggahitaṃ na hotīti dasseti. Vaddalisamayeti vassakālasamaye, anātapakāleti attho.
“已出离故”,即已从限时药的状态中分离出来。以此显示:油就其本性而言,并无作为限时药的特性;它是因为比丘的带基质受取,才获得限时药性的。“两者”,即自己所作与他人所作。
Nibbaṭṭitattāti yāvakālikavatthuto vivecitattā, etena tele sabhāvato yāvakālikattābhāvaṃ, bhikkhuno savatthukapaṭiggahaṇena yāvakālikattupagamanañca dasseti. Ubhayampīti attanā, aññehi ca kataṃ.
623“Acchavasanti”正是对恶作事相的标明,因此说“除人精”。“混合”指已经滤过。“三恶作”是就每一口吞咽即犯三恶作而说。虽然律藏与注疏中说,为受用目的而在非时进行接受、煮、滤等前行时不犯,但此处必定犯戒,因为做了被禁止之事,如同为了食物的目的在非时接受非时药等。因为把乳等加入后,煮过的药油中的渣滓属于食物性,比丘不应连同那渣滓一起接受油或煮油。因此说“如煮过的油渣滓般应生疑悔”。若因与脂肪一起煮过而不可用,当问“尊者,这为何不可用”时,他们答“尊者……可用”。长老由于过度疑悔而说“贤友,这也不可用”。后来考虑到脂肪仅是为了治病而开许,便说“善哉”而同意。
623.Acchavasanti dukkaṭavatthūnaññeva upalakkhaṇanti āha ‘‘ṭhapetvā manussavasa’’nti. Saṃsaṭṭhanti parissāvitaṃ. Tiṇṇaṃ dukkaṭānanti ajjhohāre ajjhohāre tīṇi dukkaṭāni sandhāya vuttaṃ. Kiñcāpi paribhogatthāya vikāle paṭiggahaṇapacanaparissāvanādīsu pubbapayogesu pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāyañca āpatti na vuttā, tathāpi ettha āpattiyā eva bhavitabbaṃ paṭikkhittassa karaṇato āhāratthāya vikāle yāmakālikādīnaṃ paṭiggahaṇe viya. Yasmā khīrādiṃ pakkhipitvā pakkabhesajjatele kasaṭaṃ āmisagatikaṃ, tena saha telaṃ paṭiggahetuṃ, pacituṃ vā bhikkhuno na vaṭṭati. Tasmā vuttaṃ ‘‘pakkatelakasaṭe viya kukkuccāyatī’’ti. Sace vasāya saha pakkattā na vaṭṭati, idaṃ kasmā na vaṭṭatīti pucchantā ‘‘bhante…pe… vaṭṭatī’’ti āhaṃsu. Thero atikukkuccatāya ca ‘‘etampi, āvuso, na vaṭṭatī’’ti āha. Roganiggahatthāya eva vasāya anuññātattaṃ sallakkhetvā pacchā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
“蜜蜂者,即蜜蜂”,有些人说这是对小蜂类的两种限定。但另有人说“在枝干上有蜜蜂,名为蜜蜂,与它们一起有三种蜜蜂类”。“大蜂”指大片状蜂。“如树脂般”指因干燥或煮过而凝固。“其余”指稀薄的蜜。
‘‘Madhukarīhi nāma madhumakkhikāhī’’ti idaṃ khuddakabhamarānaṃ dvinnaṃ eva visesananti keci vadanti , aññe pana ‘‘daṇḍakesu madhukārikā madhukarīmakkhikā nāma, tāhi saha tisso madhumakkhikājātiyo’’ti vadanti. Bhamaramakkhikāti mahāpaṭalakārikā. Silesasadisanti sukkhatāya vā pakkatāya vā ghanībhūtaṃ. Itaranti tanukamadhu.
“取甘蔗汁”是显示即使无渣滓的汁也是七日药,因为律文以总说方式说“从甘蔗所生”。然而在经注中所说“若是甘蔗,为时药;若是甘蔗汁,为非时药;若是糖浆,为七日药;若是皮,为尽形寿药”,应当理解为是指混合了芒果汁等而说为非时药性,因非律藏之语,故不可为准。因此说“以早食前接受的未滤甘蔗汁”等。“仅无食物性者可用”,此处进入其中的时药不可吞咽,这是说在制成糖时,其中存在的渣滓因煮过干燥而获得尽形寿性。若它属于时药性,即使在早食前,也不可自己煮来吞咽。“因带原料而接受故”是就甘蔗汁中被粉碎成粉末而存在的渣滓而言,以此显示:以那未滤、未接受、由未受具戒者所作的,七日可用。“火烤甘蔗糖浆”指在火中烤甘蔗而制作。“捣碎甘蔗糖浆”指切成极小块后捣碎、压榨而煮。
Ucchurasaṃ upādāyāti nikkasaṭarasassapi sattāhakālikataṃ dasseti ‘‘ucchumhā nibbatta’’nti pāḷiyaṃ sāmaññato vuttattā. Yaṃ pana suttantaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ucchu ce, yāvakāliko. Ucchuraso ce, yāmakāliko. Phāṇitaṃ ce, sattāhakālikaṃ. Taco ce, yāvajīvako’’ti vuttaṃ, taṃ ambaphalarasādimissatāya yāmakālikattaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ, avinayavacanattā taṃ appamāṇanti. Teneva ‘‘purebhattaṃ paṭiggahitena aparissāvitaucchurasenā’’tiādi vuttaṃ. Nirāmisameva vaṭṭati tattha paviṭṭhayāvakālikassa abbohārikattāti idaṃ guḷe kate tattha vijjamānampi kasaṭaṃ pākena sukkhatāya yāvajīvikattaṃ bhajatīti vuttaṃ. Tassa yāvakālikatte hi sāmaṃpākena purebhattepi anajjhoharaṇīyaṃ siyāti. ‘‘Savatthukapaṭiggahitattā’’ti idaṃ ucchurase cuṇṇavicuṇṇaṃ hutvā ṭhitakasaṭaṃ sandhāya vuttaṃ, tena ca aparissāvitena appaṭiggahitena anupasampannehi kataṃ sattāhaṃ vaṭṭatīti dasseti. Jhāmaucchuphāṇitanti aggimhi ucchuṃ tāpetvā kataṃ. Koṭṭitaucchuphāṇitanti khuddānukhuddakaṃ chinditvā koṭṭetvā nippīḷetvā pakkaṃ.
其中存在的渣滓在煮制时便失去了时药的性质,因此说“那合理”。“以冷水作”是指将蜜花以冷水揉碎、过滤后再熬煮而成。有人说是不揉碎而作,但此种说法了无根据。“乳泡”指乳之泡沫。而“蜜花”等,则是为了显示即使以时药的形式存在,也不会生起转成酒的种子,由此开始展开。
Taṃ tattha vijjamānampi kasaṭaṃ pakkakāle yāvakālikattaṃ vijahatīti āha ‘‘taṃ yutta’’nti. Sītodakena katanti madhukapupphāni sītodakena madditvā parissāvetvā pacitvā kataṃ, amadditvā katanti keci, tattha kāraṇaṃ na dissati. Khīrajallikanti khīrapheṇaṃ. Madhukapupphaṃ panātiādi yāvakālikarūpena ṭhitassapi avaṭṭanakamerayabījavatthuṃ dassetuṃ āraddhaṃ.
“一切”指酥等全部五种。为了回答“这些既然能作食物之用,为何应如此受用”的质难,在显示其为药用的同时,也藉此一并显示了所有特定开许之物,故而有“七种”等说法。“大变异”,因其并非本然之药,故为变异、异形;因能除大毒,故其作用范围广大,由此称为大变异。“达上等”之“等”字,囊括了僧团、僧团鞋履等。
Sabbānipīti sappiādīni pañcapi. Āhārakiccaṃ karontāni etāni kasmā evaṃ paribhuñjitabbānīti codanāparihārāya bhesajjodissaṃ dassentena tappasaṅgena sabbānipi odissakāni ekato dassetuṃ ‘‘sattavidhaṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Apakatibhesajjattā vikaṭāni virūpāni visaharaṇato mahāvisayattā mahantāni cāti mahāvikaṭāni. Upasampadādīnīti ādi-saddena gaṇaṅgaṇūpāhanādiṃ saṅgaṇhāti.
“决意”,是指生起“此物将用作外部受用的资具”之心。藉由对受用无所期盼,从而舍弃接受,这是它的意趣所在。同样,对于其他时药,若无意吞咽,并以清净心为外部受用而作限定,亦能舍弃接受,这也应视作另一种舍弃接受的原因。
Adhiṭṭhetīti bāhiraparibhogatthametanti cittaṃ uppādeti, evaṃ paribhoge anapekkhatāya paṭiggahaṇaṃ vijahatīti adhippāyo. Evaṃ aññesupi kālikesu anajjhoharitukāmatāya suddhacittena bāhiraparibhogatthāya niyamepi paṭiggahaṇaṃ vijahatīti idampi visuṃ ekaṃ paṭiggahaṇavijahanakāraṇanti daṭṭhabbaṃ.
625此处“若二人……乃至……不允许”的读法有所缺漏,应作如是理解:“若二人共有之物由一人受取而未分配,超过七日则二人皆无罪,但不得受用。”否则语法上也不能成立。《义灯钞》中说:“在疑难词中也显示此文句。”“二人皆无罪”是因为物未分配。“但不得受用”是依“储藏物最多可受用七日”之语而说。“由受取者已舍弃故”,这显示连对比丘的布施也说为“舍弃”。对于比丘,在无期待而施与的物品上受取,虽然并未放弃,其所有权已等同放弃,因此不构成舍堕。由自己已受取与自己之所有权这二因才构成舍堕,而非仅由一因。但对未受具者,在无期待的施与中,受取与所有权二者都已放弃,此处受用是允许的;而在有期待的施与中则不然,因为不具施的特相。关于圣典中的“舍弃”一语,应知不施与任何人而无期待地丢弃也包含在内。“无期待地施与”,只是为了显示放弃受取的规定而说。因为受取被放弃后,再受取而受用自然被允许,而这种放弃是通过放弃物品的所有权而实现的。由此成立:若对物品有吞没的期待,则名为受取的舍弃实不可得。否则,应说“于受取上,无期待者舍弃受取后再受取而食用”。
625.Sace dvinnaṃ…pe… na vaṭṭatīti ettha pāṭho gaḷito, evaṃ panettha pāṭho veditabbo ‘‘sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatī’’ti. Aññathā hi saddappayogopi na saṅgahaṃ gacchati. ‘‘Gaṇṭhipadepi ca ayameva pāṭho dassito’’ti (sārattha. ṭī. 2.625) sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ. Dvinnampi anāpattīti avibhattattā vuttaṃ. ‘‘Paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatī’’ti idaṃ ‘‘sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabba’’nti vacanato vuttaṃ. ‘‘Yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā’’ti iminā upasampannassa dānampi sandhāya ‘‘vissajjetī’’ti idaṃ vuttanti dasseti. Upasampannassa nirapekkhadinnavatthumhi paṭiggahaṇassa avigatattepi sakasantakatā vigatāva hoti, tena nissaggiyaṃ na hoti. Attanāva paṭiggahitattaṃ, sakasantakattañcāti imehi dvīhi kāraṇehi nissaggiyaṃ hoti, na ekena. Anupasampannassa nirapekkhadāne pana tadubhayampi vijahati, paribhogopettha vaṭṭati, na sāpekkhadāne dānalakkhaṇābhāvato. ‘‘Vissajjetī’’ti etasmiñca pāḷipade kassaci adatvā anapekkhatāya chaḍḍanampi saṅgahitanti veditabbaṃ. ‘‘Anapekkho datvā’’ti idañca paṭiggahaṇavijahanavidhidassanatthameva vuttaṃ. Paṭiggahaṇe hi vijahite puna paṭiggahetvā paribhogo sayameva vaṭṭissati, tabbijahanañca vatthuno sakasantakatāpariccāgena hotīti, etena ca vatthumhi ajjhoharaṇāpekkhāya sati paṭiggahaṇavissajjanaṃ nāma visuṃ na labbhatīti sijjhati. Itarathā hi ‘‘paṭiggahaṇe anapekkhova paṭiggahaṇaṃ vissajjetvā puna paṭiggahetvā bhuñjatī’’ti vattabbaṃ siyā. ‘‘Appaṭiggahitattā’’ti iminā ekassa santakaṃ aññena paṭiggahitampi nissaggiyaṃ hotīti dasseti.
“如是”,是指不作“我将再取”的期待,以清净心舍弃的状态。“为显示受用者无罪”,意趣是显示没有以舍堕为根本的波逸提等罪。但在此处“为显示受用无罪”,意趣则是显示对于已舍已得之物,在身体受用等方面所说的恶作罪为无罪。熟酥等物的已受取性、自己之所有权、超过七日,此三者为这里的要素。
Evanti ‘‘puna gahessāmī’’ti apekkhaṃ akatvā suddhacittena pariccattataṃ parāmasati. Paribhuñjantassa anāpattidassanatthanti nissaggiyamūlikāhi pācittiyādiāpattīhi anāpattidassanatthanti adhippāyo. Paribhoge anāpattidassanatthanti ettha pana nissaṭṭhapaṭiladdhassa kāyikaparibhogādīsu yā dukkaṭāpatti vuttā, tāya anāpattidassanatthanti adhippāyo. Sappiādīnaṃ paṭiggahitabhāvo, attano santakatā, sattāhātikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni.
4. 雨浴衣学处注释
4. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā
628关于“第四月阿萨拉月满月日……乃至……制作期”,第一半月也被说为制作期。这是依“制作后应穿着”,取其义为:于前半月或后半月制作后,唯在后月方可穿着;因为仅在穿着时说为有罪。而《论母注》中所说“热季的最后月是寻求期,最后半月是制作穿着期”,则是取在该半月中制作后应穿着之义。如果依照此处所说的方法理解其义,则没有矛盾。
628. Catutthe jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā…pe… karaṇakkhettañcāti paṭhamaddhamāsampi karaṇakkhettaṃ vuttaṃ. Taṃ ‘‘katvā nivāsetabba’’nti imassa purimaddhamāse vā pacchimaddhamāse vā katvā pacchimamāseva nivāsetabbanti evamatthaṃ gahetvā vuttaṃ nivāsaneyeva āpattiyā vuttattāti. Yaṃ pana mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘gimhānaṃ pacchimo māso pariyesanakkhettaṃ, pacchimo addhamāso karaṇanivāsanakkhettampī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, taṃ tasmiṃyeva addhamāse katvā nivāsetabbanti evamatthaṃ gahetvā vuttaṃ. Idha vuttanayeneva atthe gahite virodho natthi.
“衣破时犯恶作”,这是针对未曾获得雨浴衣而说。因此说“那些人”等。通常的雨浴衣施主,是指那些不向僧团或自身预先邀请,便每年布施的人。
‘‘Vattabhede dukkaṭa’’nti idaṃ vassikasāṭikaadinnapubbe sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘ye manussā’’tiādi. Pakatiyā vassikasāṭikadāyakā nāma saṅghaṃ vā attānaṃ vā appavāretvāva anusaṃvaccharaṃ dāyakā.
630“六月得保护”,以此显示:即使在雨季内,直至雨安居的最后一日,若未作亦得保护。“一月”者,是连同冬季的最后一个布萨一起计算而说。因为确实应在该布萨日完成那根本衣,否则便成尼萨耆。“以一日二日等……乃至……得已作毕”,此处应理解为:于雨安居前一日得已作毕,于雨安居前二日……乃至……于雨安居前十日得已作毕,或于雨季内得已作毕。其中,若在阿萨拉月黑分的满月日获得,并于当日通过染色等完成那件雨浴衣,即称为“于雨安居前一日得已作毕”。依此类推,若在黑分第六日得已作毕,则称为“于雨安居前十日得已作毕”。若直至第一咖提咖月的满月日得已作毕,则称为“于雨季内得已作毕”。在第一咖提咖月满月日之后得已作毕,只要衣时未过,即使未作决意,亦可允许存放,这是此处的意趣。
630.‘‘Cha māse parihāraṃ labhatī’’ti etena antovassepi yāva vassānassa pacchimadivasā akatā parihāraṃ labhatīti dīpitaṃ hoti. Ekamāsanti hemantassa pacchimuposathena saha gaṇetvā vuttaṃ. Tasmiṃ uposathadivase eva hi taṃ mūlacīvaraṃ kātabbaṃ, itarathā hi nissaggiyato. Ekāhadvīhādivasena…pe… laddhā ceva niṭṭhitā cāti ettha ekāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā ca dvīhānāgatāya…pe… dasāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā ca, antovasse vā laddhā ceva niṭṭhitā cāti evamattho daṭṭhabbo. Tattha āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhapuṇṇamiyaṃ laddhā, tadaheva rajanakappapariyosānehi niṭṭhitā ca vassikasāṭikā ‘‘ekāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā cā’’ti vuccati. Eteneva nayena juṇhapakkhassa chaṭṭhiyaṃ laddhā, niṭṭhitā ca ‘‘dasāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā cā’’ti vuccati. Yāva paṭhamakattikatemāsipuṇṇamā, tāva laddhā, niṭṭhitā ca ‘‘antovasse laddhā ceva niṭṭhitā cā’’ti vuccati. Paṭhamakattikatemāsipuṇṇamito paraṃ laddhā ceva niṭṭhitā ca yāva cīvarakālo nātikkamati, tāva anadhiṭṭhahitvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo.
于此,虽然“应在彼十日内决意”一语未加区分而说,然而若在雨安居前的一日、二日等时日,为了即将到来的雨安居入日而得到,只要从那些时日算起不超十日,从雨安居入日起已进入可决意时段者,即应决意。但在此之前,虽然衣已完成却已超十日,则不应决意,因为尚未进入可决意时段之故。若是如此,便应在雨安居入日当天决意;如果不决意,到了黎明升起时便犯尼萨耆。如果这样,“十日未来之”一语的用意何在?正是为了显示:在雨安居前十日已过之后完成,应在雨安居入日当天决意,所以才这么说。因此说“十日已过而完成者,应于当日决意”。
Ettha ca ‘‘tasmiṃyeva antodasāhe adhiṭṭhātabbā’’ti avisesena vuttepi vassānato pubbe ekāhadvīhādivasena anāgatāya vassūpanāyikāya laddhā tehi divasehi dasāhaṃ anatikkamantena vassūpanāyikadivasato paṭṭhāya adhiṭṭhānakkhettaṃ sampattā eva adhiṭṭhātabbā, tato pana pubbe dasāhātikkamena niṭṭhitāpi na adhiṭṭhātabbā adhiṭṭhānassa akhettattā. Tādisā pana vassūpanāyikadivase eva adhiṭṭhātabbā, anadhiṭṭhahato aruṇuggamanena nissaggiyaṃ hoti. Yadi evaṃ ‘‘dasāhānāgatāyā’’ti iminā kiṃ payojananti ce? Vassānato pubbe eva dasāhe atikkante niṭṭhitā vassūpanāyikadivase eva adhiṭṭhātabbāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Tenevāha ‘‘dasāhātikkame niṭṭhitā tadaheva adhiṭṭhātabbā’’ti.
“十日不足时,不应超过衣时”的意思是:在三个月的期限内,若十日尚不足,即在迦提月满月日前九日尚未到来时,凡是于第七日以后获得并已完成的衣,不应令衣时超过。这就是它的含义。正如在说了“热季尚余一月时,比丘应寻求雨浴衣”这一寻求范围之后,因为又说“应于雨季四个月内决意雨浴衣”,故已确立:无论已作或未作,在一个月间不应决意。又由于未作之衣不计入雨浴衣之数,而所以未作是因某种不足,并非出于轻慢,因此在四月间,仅因未作即得开许。已作者在决意范围内,未作者在衣时以十日为最上学处而得开许,此义可得。“为何?”这是以自己的见解询问原因。“因此”是因为说雨浴衣应于雨季决意。而此处引用“应决意三衣”的经文,则是为了成立其余衣没有这样的时间限制,并非借此有其他用意。
Dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkametabbāti temāsabbhantare dasāhe appahonte navāhānāgatāya kattikatemāsipuṇṇamāya sattamito paṭṭhāya laddhā, niṭṭhitā ca cīvarakālaṃ nātikkametabbāti attho. Tathā hi ‘‘māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabba’’nti pariyesanakkhettaṃ vatvā ‘‘vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātu’’nti (mahāva. 358) vuttattā katāyapi akatāyapi māsamattaṃ anadhiṭṭhātabbatā siddhā. Yasmā ca akatā vassikasāṭikasaṅkhyaṃ na gacchati, akaraṇañca kenaci vekallena, na anādarena, tasmā cātumāsaṃ akatattā eva parihāraṃ labhati, katā pana adhiṭṭhānakkhette, akatā ca cīvarakāle dasāhaparamasikkhāpadeneva parihāraṃ labhatīti ayamattho labbhati. Kasmāti attano matiyā kāraṇapucchā. Tasmāti vassāneyeva vassikasāṭikāya adhiṭṭhātabbatāvacanato. ‘‘Ticīvaraṃ adhiṭṭhātu’’nti suttaṃ panettha sesacīvarānaṃ evaṃ kālaniyamābhāvaṃ sādhetuṃ uddhaṭaṃ. Na hi tenettha aññaṃ payojanaṃ atthi.
以“何时应决意”等古仑迪语,也驳斥了“无论何时皆可决意”之说,显示已作之衣唯应于十日内决意。
Kadā adhiṭṭhātabbātiādikurundivacanenāpi ‘‘yadā vā tadā vā adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ paṭikkhipitvā dasāhabbhantare eva katāya adhiṭṭhātabbataṃ dasseti.
在巴利文中,“被夺衣者”等,是指剩余之衣被夺者、剩余之衣遗失者。对于这些人,在非时寻求、着用方面,仅宣说为无罪。正因如此,《本母注》中说:“衣被夺者或衣遗失者,如‘盗贼夺走未着之衣’等,在灾难中着用者,以及痴狂者等,无罪。”然而在此《一切善见》中,此尼萨耆罪的无罪,从巴利文本身即可成立,故不显示此义;为显示不成立者——裸体沐浴时仅犯恶作之无罪,而说“被夺衣者”等,应如此理解。并非此无罪在没有宣说时便已成立。雨浴衣为自己决意、非时寻求、依此获得,这些是寻求罪的三支。着用罪则有四支:有衣、无灾难、雨浴衣的自性、非时着用。
Pāḷiyaṃ acchinnacīvarassātiādīsu acchinnasesacīvarassa naṭṭhasesacīvarassa. Etesañhi asamaye pariyesananivāsanāpattiyā eva anāpatti vuttā. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā anivatthaṃ corā harantīti evaṃ āpadāsu vā nivāsayato ummattakādīnañca anāpattī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, idha pana samantapāsādikāyaṃ ayaṃ nissaggiyā anāpatti pāḷito sayameva sijjhatīti imaṃ adassetvā asijjhamānaṃ naggassa nhāyato dukkaṭāpattiyā eva anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘acchinnacīvarassā’’tiādi vuttanti gahetabbaṃ. Na hi esā anāpatti avutte sijjhatīti. Vassikasāṭikāya attuddesikatā, asamaye pariyesanatā, tāya ca paṭilābhoti imāni tāva pariyesanāpattiyā tīṇi aṅgāni. Nivāsanāpattiyā pana sacīvaratā, āpadābhāvo, vassikasāṭikāya sakabhāvo, asamaye nivāsananti cattāri aṅgāni.
五、夺衣学处之解释
5. Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā
631第五句中,“凡是……而夺”者,应如此补充与连接,方得贯通:“我所给你的衣,我是以‘你将与我同行’的想法而给的,并非为其他缘故”,如此生气地夺回。
631. Pañcame yampi…pe… acchindīti ettha yaṃ te ahaṃ cīvaraṃ adāsiṃ, taṃ ‘‘mayā saddhiṃ pakkamissatī’’ti saññāya adāsiṃ, na aññathāti kupito acchindīti evaṃ ajjhāharitvā yojetabbaṃ.
633“一恶作”者:若被命令者必定夺衣,则在命令的刹那即犯波逸提。若不夺,则在那时仅犯恶作,应如此知。“一语多罪”者:若被命令者无障碍地夺衣,则在命令的刹那,依所取衣物的件数,即犯波逸提诸罪;因为作行为时即应犯诸罪,然而直到衣被夺去时才成为舍堕。若彼不夺,则在命令的刹那唯犯一个恶作,应如此知。于其他处,诸如此类的事,亦应知此理。
633.Ekaṃ dukkaṭanti yadi āṇatto avassaṃ acchindati, āṇattikkhaṇe pācittiyameva. Yadi na acchindati, tadā eva dukkaṭanti daṭṭhabbaṃ. Ekavācāya sambahulā āpattiyoti yadi āṇatto anantarāyena acchindati, āṇattikkhaṇeyeva vatthugaṇanāya pācittiyaāpattiyo payogakaraṇakkhaṇeyeva āpattiyā āpajjitabbato, cīvaraṃ pana acchinneyeva nissaggiyaṃ hoti. Yadi so na acchindati, āṇattikkhaṇe ekameva dukkaṭanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ aññatthāpi īdisesu nayo ñātabbo.
635“将取近依”:此句显示给与沙弥的布施,并由此显示,于沙弥时给与衣物,待其受具足戒后夺回,也犯波逸提。“亲自给与比丘衣”:这是依最高标准而说的。至于“令人取回则是允许的”,这是因为如未完成工作而有酬劳的缘故,故如此说。此中有五支:可作分配的最后衣、亲自给与、知为己有、对方受具足戒、以嗔恨心自夺或令人夺。
635.Upajjhaṃ gaṇhissatīti sāmaṇerassa dānaṃ dīpeti, tena ca sāmaṇerakāle datvā upasampannakāle acchindatopi pācittiyaṃ dīpeti. ‘‘Bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā’’ti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ. Āharāpetuṃ pana vaṭṭatīti kamme akate bhatisadisattā vuttaṃ. Vikappanupagapacchimacīvaratā, sāmaṃ dinnatā, sakasaññitā, upasampannatā, kodhavasena acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni.
6. 索线乞求学处注释
6. Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
636第六项中,“已织与未织之处”:用于缠绕经线的四方木,名为“图梨”。织者横向穿入纬线后,以之打纬使布达到密实状态的工具,称为“韦玛”。
636. Chaṭṭhe vītavītaṭṭhānaṃ yasmiṃ caturassadārumhi paliveṭhenti, tassa turīti nāmaṃ. Vāyantā tiriyaṃ suttaṃ pavesetvā yena ākoṭentā vatthe ghanabhāvaṃ āpādenti, taṃ ‘‘vema’’nti vuccati.
“其余情形同样为恶作”:这是要显示,从开始织造时起,只有在达到如前所述之限度完成时,才构成恶作,而非在此之前织造的努力中。
‘‘Itarasmiṃ tatheva dukkaṭa’’nti iminā vāyituṃ āraddhakālato paṭṭhāya yathāvuttaparicchedaniṭṭhiteyeva dukkaṭampi hoti, na tato pubbe vāyanapayogesūti dasseti.
“应决意尚在织机上之物”者,此中一次决意后,后来所织者即成已决意之物,无需再作决意之事。然而,若中间停止后,各别织成有界限之布,则应各别决意,如是应知。此中,取如法之线,即使由非亲里之未受邀请者,令不如法之织工以“有线,无织者”等方式织造,无罪。正因如此,于《本母注》中,对“应令织造”一词之义,说为“友,请为我织衣”,以不如法之告知令织造,其义如是说。如是说者,名为令不如法之织工织造,非其他。
Tanteṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbanti ettha ekavāraṃ adhiṭṭhite pacchā vītaṃ adhiṭṭhitagatikameva hoti, puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Sace pana antarantarā dasā ṭhapetvā visuṃ visuṃ saparicchedaṃ vītaṃ hoti, paccekaṃ adhiṭṭhātabbamevāti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca kappiyasuttaṃ gahetvā aññātakaappavāritenāpi akappiyatantavāyena ‘‘suttamatthi, vāyanto natthī’’tiādipariyāyamukhena vāyāpentassa anāpatti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘vāyāpeyyā’’ti padassa ‘‘cīvaraṃ me, āvuso, vāyathāti akappiyaviññattiyā vāyāpeyyā’’ti attho vutto, evaṃ vadanto akappiyatantavāyena vāyāpeti nāma, nāññathā.
640“无罪:缝衣”等处:依此学处本身即无罪;然而,若未作告知,唯犯恶作。这是诸师所说。此处有三支:线不如法、为自己指定、以不如法的告知令不如法的织工织造。
640.Anāpatti cīvaraṃ sibbetuntiādīsu iminā sikkhāpadeneva anāpatti, akataviññattipaccayā pana dukkaṭamevāti vadanti. Akappiyasuttatā, attuddesikatā, akappiyatantavāyena akappiyaviññattiyā vāyāpananti imānettha tīṇi aṅgāni.
7. 大织师学处注释
7. Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā
642第七中,“当随施少许”:此是显示运用方式的差别,然而这里的施予并非支分。因此,在其分别中说“乃至说法”。其余于此十分明显。此处有四支:前往非亲戚且未受邀请的织工处而参与分配、衣是特意为自己指定、因其言说而增加线、获得衣。
642. Sattame ‘‘kiñcimattaṃ anupadajjeyyā’’ti idaṃ payogabhedadassanaṃ, dānaṃ panettha aṅgaṃ na hoti. Teneva tassa vibhaṅge ‘‘antamaso dhammampi bhaṇatī’’ti vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Aññātakaappavāritānaṃ tantavāye upasaṅkamitvā vikappamāpajjanatā, cīvarassa attuddesikatā, tassa vacanena suttavaḍḍhanaṃ, cīvarapaṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
8. 急施衣学处注释
8. Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
646第八中:于第六日生起的衣,其第十一个黎明在衣时生起,故说“从第六日起”等。由此,因说“十日未至”的缘故,从第五日起,于满月日之前的十个黎明即使生起,衣也不成尼萨耆亚。连同满月日共得十一日,仅此即是此学处所得。从第六日起生起的一切衣,依第一迦提那学处之力,直至衣时皆不成尼萨耆亚,这是所显示之义。
646. Aṭṭhame chaṭṭhiyaṃ uppannacīvarassa ekādasamāruṇo cīvarakāle uṭṭhātīti āha ‘‘chaṭṭhito paṭṭhāyā’’tiādi, tena ca ‘‘dasāhānāgata’’nti vuttattā pañcamito paṭṭhāya puṇṇamito pubbe dasasu aruṇesu uṭṭhitesupi cīvaraṃ nissaggiyaṃ na hoti. Puṇṇamiyā saha ekādasa divasā labbhantīti ettakameva iminā sikkhāpadena laddhaṃ, chaṭṭhito paṭṭhāya uppannaṃ sabbacīvaraṃ paṭhamakathinasikkhāpadavaseneva yāva cīvarakālaṃ nissaggiyaṃ na hotīti dasseti.
650650. 现在,将第一迦提那等学处中对各衣所得的开许合在一处显示,故说“对于过量衣”等。“迦提那未展时,超过十一日之一个月;迦提那已展时,超过十一日之五个月”——此一文句与巴利原文相合。然而,有些人主张应采用“超过十日的一个月,超过十日的五个月”之文,这并不合理,否则就应说成“九日未到”了。只不过,此处及《母论》注释中所写的“虽仅凭‘应持过量衣最多十日’此句便已成就,但依事由,为前所未有地开显义理,才安立了学处”,这是出于疏忽而记,因为已说“从自恣月白分第五日开始生起之衣的储藏时即已显示”。采纳了这一疏忽之文的,应知是尊者佛授阿阇梨,他也曾说“仅保护一个月,却被认为最多十日”等。
650. Idāni paṭhamakathinādisikkhāpadehi tassa tassa cīvarassa labbhamānaṃ parihāraṃ idheva ekato sampiṇḍetvā dassento ‘‘atirekacīvarassā’’tiādimāha. ‘‘Anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā’’ti ayameva pāṭho pāḷiyā sameti. Keci pana ‘‘dasadivasādhiko māso, dasadivasādhikā pañca māsāti pāṭhena bhavitabba’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ, aññathā ‘‘navāhānāgata’’nti vattabbato. Yaṃ panettha mātikāṭṭhakathāyañca ‘‘kāmañcesa ‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti imināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapita’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) likhanti, taṃ pamādalikhitaṃ ‘‘pavāraṇamāsassa juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāya uppannassa cīvarassa nidhānakālo dassito hotī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā. Imameva ca pamādalikhitaṃ gahetvā bhadantabuddhadattācariyena ca ‘‘parihārekamāsova, dasāhaparamo mato’’tiādi vuttanti gahetabbaṃ.
关于“类似急施衣的其他衣”,意为:在与急施衣相似的其他衣上,因与先前已决意的衣在生起时间、形相等方面相似,以“这是急施衣”之想而超过衣时。因此,这里说恶作及无犯,否则在三句中的每一情况都应只说波逸提。应知:即使是对于非急施衣,若超过衣时,也如同在急施衣中一样,仅得波逸提。对于可分配、最后量的急施衣,自己所有性、在迦提月满月日生起而十日未满、未决意未分配性、以及超过衣时——这里具备这四支。
Accekacīvarasadise aññasminti pubbe adhiṭṭhite uppannakālākārādi sādisena accekacīvarasadise aññasmiṃ cīvare accekacīvarasaññāya cīvarakālaṃ atikkametīti attho. Tenevettha dukkaṭaṃ, anāpatti ca vuttā, itarathā tīsupi padesu pācittiyasseva vattabbato. Anaccekacīvarampi hi cīvarakālaṃ atikkamayato pācittiyameva accekacīvarattike viyāti daṭṭhabbaṃ. Vikappanupagapacchimappamāṇassa accekacīvarassa attano santakatā , dasāhānāgatāya kattikatemāsipuṇṇamāya uppannabhāvo, anadhiṭṭhitaavikappitatā, cīvarakālātikkamoti imānettha cattāri aṅgāni.
九、有疑学处注释
9. Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā
652-3第九中,“家与家之间”:所谓“家间”即是村落,故说“在村内”。在“证入初禅而住”的分别中,“证入”是连同随行而引出的。指此而言“如在‘证入’等中”。“彼亦”:即“已住雨安居者”这一分别句的属格。“已住雨安居者”,在别出中为属格。由此,在前学处中,对于未展开迦提那者,在迦提那月中亦不得不持行,如此方能成立;否则,应知学处本身即成无义。
652-3. Navame antarantarā gharametthāti antaragharanti gāmo vuttoti āha ‘‘antogāme’’ti. ‘‘Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (vibha. 624) imassa vibhaṅge ‘‘upasampajja’’nti sānusāraṃ uddhaṭaṃ. Taṃ sandhāyāha ‘‘upasampajjantiādīsu viyā’’ti. Tassāpīti ‘‘vutthavassāna’’nti vibhaṅgapadassapi. Vutthavassānanti ca niddhāraṇe sāmivacanaṃ, etena ca purimasikkhāpade anatthatakathinānaṃ kathinamāsepi asamādānacāro na labbhatīti siddhaṃ hoti, itarathā sikkhāpadasseva niratthakattāti daṭṭhabbaṃ.
“围墙应得处”:此处,从位于村边的房屋附近开始,一掷石之处,名为围墙应得处。《清净道论》中也说:“从无围墙者的第一掷石处开始。”“彼”指第一住所等。然而在《中部注》中,对于精舍,亦取如村落的附近,应测量两者掷石之间的范围。
Parikkhepārahaṭṭhānatoti ettha gāmapariyante ṭhitagharūpacārato paṭṭhāya eko leḍḍupāto parikkhepārahaṭṭhānaṃ nāma. Visuddhimaggepi ‘‘aparikkhittassa paṭhamaleḍḍupātato paṭṭhāyā’’ti (visuddhi. 1.31) vuttaṃ. Tanti taṃ paṭhamasenāsanādiṃ. Majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana vihārassapi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabbanti vuttaṃ.
“憍赏弥羯磨被允许”,是因“在憍赏弥,某位比丘生病”的说法而来。“而此人已前往西方”:以此显示——将衣置于村间后,住于该寺者,整件衣可离身一月;若另有往他处的事务,则可于寺外离衣六夜。故说“来到住所后,应使第七个黎明升起”等。“住了”:令黎明升起后。“就在那里”:于所往之处。此处的支分,已在注释中说明。
‘‘Kosambiyaṃ aññataro bhikkhu gilāno hotī’’ti āgatattā ‘‘kosambakasammuti anuññātā’’ti vuttaṃ. ‘‘Ayañca pacchimadisaṃ gato hotī’’ti iminā antaraghare cīvaraṃ nikkhipitvā tasmiṃ vihāre vasantassa sakalampi cīvaramāsaṃ vippavasituṃ vaṭṭati, tato aññattha gamanakicce sati vihārato bahi chārattaṃ vippavāso anuññātoti dīpeti. Tenāha ‘‘senāsanaṃ āgantvā sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpetu’’ntiādi. Vasitvāti aruṇaṃ uṭṭhāpetvā. Tatthevāti tasmiññeva gataṭṭhāne. Aṅgāni panettha aṭṭhakathāyameva vuttāni.
十、已指定学处注释
10. Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā
660六六〇、第十项:「种植的芒果幼树」,是指由某人特意种植而说。未摘取而正在枯萎者,摘取后于任何地方供养皆可。「见到站着的」:指见到站着后,取了剩余部分。「在你们所愿之处,便在那里给予」:在此,即使特意说「给某人」,亦无过失,因为已说「依你们的意愿」。此中有三支分:已指定给僧团、知已而指定给自己、获得。
660. Dasame ropitamālavacchatoti kenaci niyametvā ropitaṃ sandhāya vuttaṃ. Anocitaṃ milāyamānaṃ ocinitvā yattha katthaci pūjetuṃ vaṭṭati. Ṭhitaṃ disvāti sesakaṃ gahetvā ṭhitaṃ disvā. Yattha icchatha, tattha dethāti ettha niyametvā ‘‘asukassa dehī’’ti vuttepi doso natthi ‘‘tumhākaṃ ruciyā’’ti vuttattā. Saṅghe pariṇatabhāvo, taṃ ñatvā attano pariṇāmanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni.
《除疑疏》(第二分)
Vimativinodanī-ṭīkā (dutiyo bhāgo)