3. 不定篇集
3. Aniyatakaṇḍo
1. 第一不定学处注释
1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
443443. 因为‘子’一词是通称,或者依省略一法的规则,女儿也被包含在内,故说‘以及众多女儿’。‘紧接其后’是指紧接比丘们用餐之后。
443. Puttasaddena sāmaññaniddesato, ekasesanayena vā puttīpi gahitāti āha ‘‘bahū dhītaro cā’’ti. Tadanantaranti bhikkhūnaṃ bhojanānantaraṃ.
444-5444-5.「彼业」,即彼淫行等违犯之业。在巴利圣典中,「耳之隐秘」一语是就义理要旨而说的;在其后的学处中,以「然而并非隐蔽」等语(波罗夷·454),排除了本学处的适用范围,并指出「足以对女人说出粗鄙语」,这是因为属于另一范围的「耳之隐秘」将另行说明;而此处所意指的,唯是「眼之隐秘」——这是从「隐蔽之座」等语,以及「能够行淫法」之说而得知的。因此说「虽然……」等语。「界定」,是指对隐秘独坐罪的范围的划定。
444-5.Taṃ kammanti taṃ methunādiajjhācārakammaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti idaṃ atthuddhāravasena vuttaṃ, upari sikkhāpade ‘‘na heva kho pana paṭicchanna’’ntiādinā (pārā. 454) etassa sikkhāpadassa visayaṃ paṭikkhipitvā ‘‘alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitu’’nti visayantarabhūtasotarahassa visuṃ vakkhamānattā, idha pana cakkhurahova adhippeto ‘‘paṭicchanne āsane’’tiādivacanato, ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti vuttattā ca. Tenāha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Paricchedoti rahonisajjāpattiyā vavatthānaṃ.
现在,为了仅从眼之隐秘的角度界定犯罪而开示,所以说:「若……」等语。「关闭门扇的」一语,以此表明:由于是隐蔽状态,所意指的是眼之隐秘,而非耳之隐秘。因此说「未关闭门扇的……乃至……不犯」。关闭门扇并不能消除耳之隐秘,唯能消除眼之隐秘。「即使在十二肘之内」一语,是为了显示:关于第二学处中所说的耳之隐秘而应生的粗鄙语罪,在任何情况下都不犯──此语正是为此而说。若坐于十二肘之外,由于彼处仍具耳之隐秘,故不能免除粗鄙语罪;然而若笼统地说「不能免除罪」,则有失精确,应当说明「能免除淫行身体接触罪」。因此,不作那样的说法而说「十二肘」,当知是为了显示在任何情况下皆不犯。若是仅就眼之隐秘而言,则不会说「十二肘之内」,因为在未隐蔽处,即使坐得更远,也不可能有眼之隐秘。又因打瞌睡者受昏沉所制,眼睛时开时闭,所以说「即使打瞌睡者也不犯」。
Idāni cakkhuraheneva āpattiṃ paricchinditvā dassento ‘‘sacepi hī’’tiādimāha. ‘‘Pihitakavāṭassā’’ti iminā paṭicchannabhāvato cakkhussa rahova adhippeto, na sotassa rahoti dasseti. Tenāha ‘‘apihitakavāṭassa…pe… anāpatti’’nti. Na hi kavāṭapidahanena sotassa raho vigacchati, cakkhussa raho eva pana vigacchati. ‘‘Antodvādasahatthepī’’ti idaṃ dutiyasikkhāpade āgatasotassa rahena āpajjitabbaduṭṭhullavācāpattiyā sabbathā anāpattibhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Dvādasahatthato bahi nisinno hi tattha sotassa rahasabbhāvato duṭṭhullavācāpattiyā anāpattiṃ na karoti, tathā ca ‘‘anāpattiṃ na karotī’’ti sāmaññato na vattabbaṃ siyā, ‘‘methunakāyasaṃsaggāpattīhi anāpattiṃ karotī’’ti visesetvā vattabbaṃ bhaveyya. Tasmā tathā taṃ avatvā sabbathā anāpattiṃ dassetumeva ‘‘dvādasahatthe’’ti vuttanti gahetabbaṃ. Yadi hi cakkhusseva rahabhāvaṃ sandhāya vadeyya, ‘‘antodvādasahatthe’’ti na vadeyya appaṭicchanne tato dūre nisinnepi cakkhussa rahāsambhavato . Yasmā nisīditvā niddāyanto kapimiddhapareto kiñci kālaṃ cakkhūni ummīleti, kiñci kālaṃ nimmīleti. Tasmā ‘‘niddāyantopi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ.
「已证得须陀洹果的」,是就最终界定而说的。「承认独坐」,其义是:承认以淫行、身体接触等方式的隐秘独坐。因此说「以波罗夷罪……」等语。「不承认者不」──即使是无惭者,若不承认,也不应被判罪。因为他只要不承认过失,便只能说「既非清净,亦非不清净」,但可依惯例程序加以处置,此事已有说明。
Paṭiladdhasotāpattiphalāti antimaparicchedato vuttaṃ. Nisajjaṃ paṭijānamānoti methunakāyasaṃsaggādivasena raho nisajjaṃ paṭijānamānoti attho. Tenāha ‘‘pārājikena vā’’tiādi. Na appaṭijānamānoti alajjīpi appaṭijānamāno āpattiyā na kāretabbova. So hi yāva dosaṃ na paṭijānāti, tāva ‘‘neva suddho, nāsuddho’’ti vā vattabbo, vattānusandhinā pana kāretabbo. Vuttañhetaṃ –
‘‘Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati; Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kāraye’’ti. (pari. 359);
于“坐等威仪……乃至……彼比丘若认罪,即应依之而行”此句中,“认罪者”一词——虽于巴利原文中属于尚未到来之事,然依上下文之义,视同已至而说。
Nisajjādīsu…pe… paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabboti ettha paṭijānamānoti pāḷiyaṃ anāgatampi adhikārato āgatamevāti katvā vuttaṃ.
「令其受责」——那位长老依其神通力,无所畏惧地教诫那人而说:「你们未经审察便坐于不当之处,致使像我这样的人也被你们牵连,说出『长老与女人独处同坐于隐秘处』的话,让你们自招恶名——切莫再如此行事。」这是他的用意所在。「如此而行」——长老公开揭示这本应隐藏的殊胜成就,意在令那人生起信心,故说「如此而行」。「应当守护」——这一超常法,不可向他人宣说。
Vadāpethāti tassa iddhiyā vigatāsaṅkopi taṃ ovadanto āha, anupaparikkhitvā adese nisinnā ‘‘mātugāmena saddhiṃ ekāsane thero raho nisinno’’ti evaṃ mādisehipi tumhe tumhākaṃ avaṇṇaṃ vadāpetha kathāpayittha, mā puna evaṃ karitthāti adhippāyo. Evamakāsinti nigūhitabbampi imaṃ visesādhigamaṃ pakāsento taṃ saddhāpetumeva evamakāsinti attho. Rakkheyyāsimanti imaṃ uttarimanussadhammaṃ aññesaṃ mā pakāsayi.
451451.「坐下波逸提」——当独处共坐的乐味生起时,犯波逸提。然而,若彼比丘已消除独坐乐味,转而专注于业处作意等其他事务,或已入睡,则无犯。故说「乐味生起时」。「女人已坐下」——此言显示:在坐下之刹那,乐味尚未生起。若坐下之刹那乐味已生起,即应起身离去;若不离去,则犯戒。正如女人一再起身又坐下之情形;然于此,比丘起身便不犯,因此论师说:独坐之罪亦属非造作生起之罪。此不定学处及其后一条——并非作为两条独立的罪名而制定,因为独坐等罪已在其他学处中制定。然而,为了向那些被他人以波罗夷等罪名指控者,显示审案者裁决的理由与方式,故依因缘分为两条而制定。又因此二条对掌握比丘尼的裁决方法已然足够,故不另为她们单独说明。至于所承认之罪,应依此了解其构成要素的区分。正因如此,说「此法为不定」。
451.Nisajjāya pācittiyanti rahonisajjassāde vattamāne pācittiyaṃ. Sace pana so rahonisajjassādaṃ paṭivinodetvā kammaṭṭhānamanasikārādinā aññavihito, niddūpagato vā anāpatti eva. Tenāha ‘‘assāde uppanne’’ti. ‘‘Nisinnāya itthiyā’’ti iminā nisīdanakkhaṇe assādābhāvaṃ dasseti. Yadi hi nisīdanakkhaṇe assādo uppajjeyya, tena uṭṭhātabbaṃ. Itarathā āpatti eva itthiyā uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdane viya, tatthāpi bhikkhussa uṭṭhahato anāpatti, tena rahonisajjāpatti akiriyasamuṭṭhānāpi hotīti vadanti. Idaṃ pana aniyatasikkhāpadaṃ, anantarañcāti dvepi visuṃ āpattipaññāpanavasena paññattāni na honti rahonisajjādīsu āpattiyā sikkhāpadantaresu paññattattā. Pārājikādiāpattīhi pana kenaci coditassa anuvijjakehi vinicchayakāraṇanayadassanatthaṃ evaṃ vatthuvasena dvidhā vibhajitvā paññattāni, imāneva ca yasmā bhikkhunīnampi vinicchayanayaggahaṇāya alaṃ, tasmā tāsaṃ visuṃ na vuttānīti veditabbaṃ. Yaṃ pana āpattiṃ paṭijānāti, tassa vasenettha aṅgabhedo veditabbo. Teneva ‘‘ayaṃ dhammo aniyato’’ti vuttaṃ.
此处,依「不定」而说的波罗夷、桑喀地谢沙、波逸提三者,因其生起等方式彼此相似,故说「其生起等与第一波罗夷相同」。
Idha aniyatavasena vuttānaṃ pārājikasaṅghādisesapācittiyānaṃ tiṇṇampi aññamaññaṃ sadisasamuṭṭhānāditāya vuttaṃ ‘‘samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevā’’ti.
2. 第二不定学处注释
2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
452由于原文未采用“不得与女人单独……乃至……同坐”的说法,而是以“被女人所拒绝”等语来表述,因此“独自”这一主格词与“被拒绝”这样的被动形式并不契合——应当说成“对于一位女人”才对。为证成此义,故说“否则……”等语。
452. ‘‘Na labhati mātugāmena saddhiṃ eko ekāya…pe… nisajjaṃ kappetu’’nti avatvā ‘‘paṭikkhittaṃ mātugāmenā’’tiādinā vuttattā ‘‘eko’’ti paccattapadaṃ paṭikkhittapadena na sameti, ‘‘ekassā’’ti vattabboti sādhento āha ‘‘itarathā hī’’tiādi.
453“园区庭院等”是指园区的广场。“等”字则摄入了以围墙等围绕的塔庙广场之类。“包含于其中”即属于无遮蔽之处。这里与“女人亦不犯”相连。为何女人唯在此处不犯,而在前一学处中则不然呢?因为此学处是基于无淫行而有粗恶语的情形。女人彼此互相遮掩的,唯有淫行——就像在大树林中,比丘已入睡、门户敞开的情形。至于粗恶语,她们并不加以遮掩。正因如此,在粗恶语学处中说:“那些有惭耻心的女人,便出去向比丘们讥嫌”(《巴拉基咖》283),故说“女人亦不犯”。论师也说“因为是处于无遮蔽之处”,以此为理由。
453.Pariveṇaṅgaṇādīti pariveṇassa māḷakaṃ. Ādi-saddena pākārādiparikkhittaṃ cetiyamāḷakādiṃ saṅgaṇhāti. Antogadhanti appaṭicchannaṭṭhāne eva pariyāpannaṃ. Idha itthīpi anāpattiṃ karotīti sambandho. Kasmā pana itthī idheva anāpattiṃ karoti, na purimasikkhāpadeti? Imassa sikkhāpadassa methunaṃ vinā duṭṭhullavācāya vasena āgatattā. Methunameva hi itthiyo aññamaññaṃ paṭicchādenti mahāvane dvāraṃ vivaritvā niddūpagatamhi bhikkhumhi viya. Duṭṭhullaṃ pana na paṭicchādenti, teneva duṭṭhullavācāsikkhāpade ‘‘yā tā itthiyo hirimanā, tā nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpesu’’nti (pārā. 283) vuttaṃ, tasmā ‘‘itthīpi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ, ‘‘appaṭicchannaṭṭhānattā’’tipi kāraṇaṃ vadanti.
由于身体方面也可能产生粗鄙语,因此这一学处所意指的独处,是眼根的独处与耳根的独处,所以论中说“非盲者、非聋者”等。然而,有些论师在《分别》中说:“‘不堪任’是指不能行淫法”(《巴拉基咖》454),只说到这一层,而未说“不能发生身体接触”。他们因此主张:即使在无遮蔽之处,只要看见没有他人在场,与一名女子发生身体接触也是可能的。他们进而认为:站在十二肘范围之内、处于耳闻所及之处的聋者,即便有眼,也不知道身体接触是否发生;所以,即使不作意身体方面会产生粗鄙语的情况,为了防范身体接触的过失,也说“非盲者、非聋者”等。可是,《要义灯论》中所说的“‘非盲者’是就身体接触而言”(《要义灯论》2.453),乃是在未作意身体方面会产生粗鄙语的情形下而说的,应当理解为“也是就身体接触而言”。正因如此,论中说:“此学处所意指的独处,唯是耳根的独处……乃至……然而有人说‘此处两种独处都所意指’,此说不应采纳。”至于为了成立“眼根并无独处”而说“因为在无遮蔽之处,眼根的独处不可能存在”等语,此说并不合理,因为对于站在极远处的人来说,身体方面的暗示乃至捉手等也不可能发生。
Kāyenāpi duṭṭhullobhāsasambhavato imasmiṃ sikkhāpade cakkhussa raho, sotassa raho ca adhippetoti āha ‘‘anandho abadhiro’’tiādi. Keci pana vibhaṅge ‘‘nālaṃ kammaniyanti na sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’nti (pārā. 454) ettakameva vatvā ‘na sakkā hoti kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitu’nti avuttattā appaṭicchannepi ṭhāne raho aññesaṃ abhāvaṃ disvā ekāya itthiyā kāyasaṃsaggopi sakkā āpajjitunti antodvādasahatthe savanūpacāre ṭhito abadhiropi andho kāyasaṃsaggassāpi sabbhāvābhāvaṃ na jānātīti kāyena duṭṭhullobhāsanasabbhāvaṃ amanasikatvāpi kāyasaṃsaggāpattiyāpi parihārāya anandho abadhirotiādi vutta’’nti vadanti. Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ ‘‘kāyasaṃsaggavasena anandho vutto’’ti (sārattha. ṭī. 2.453) vuttaṃ, taṃ pana kāyena duṭṭhullobhāsanasambhavaṃ amanasikatvā vuttaṃ, kāyasaṃsaggavasenāpīti gahetabbaṃ. Teneva ‘‘imasmiṃ sikkhāpade sotassa raho eva adhippeto…pe… kenaci pana ‘dvepi rahā idha adhippetā’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabba’’nti vuttaṃ. Yaṃ pana cakkhussa rahābhāvasādhanatthaṃ ‘‘na hi appaṭicchanne okāse cakkhussa raho sambhavatī’’tiādi vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ atidūratare ṭhitassa kāyena obhāsanampi hatthaggāhādīnipi sallakkhetuṃ asakkuṇeyyattā. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘cakkhussa raho’’ti vuttaṃ, aṭṭhakathāyaṃ appaṭikkhittaṃ. Na kevalañca appaṭikkhittaṃ, atha kho ‘‘anandho badhiroti ca andho vā abadhiropi na karotī’’ti ca vuttaṃ, tasmā dvepi rahā idha gahetabbā. ‘‘Antodvādasahatthe’’tiiminā sotassa raho dvādasahatthena paricchinnoti idaṃ dasseti. Cakkhussa raho pana yattha ṭhitassa kāyavikārādayo na paññāyanti, tena paricchinditabboti daṭṭhabbaṃ. Badhiro pana cakkhumāpīti duṭṭhullavācāsaṅghādisesaṃ sandhāya vuttaṃ. Duṭṭhullāpatti vuttāti purimasikkhāpade vuttehi adhikavasena duṭṭhullāpatti ca vuttāti evamattho gahetabbo, na pana duṭṭhullāpatti evāti kāyasaṃsaggassāpi idha gahetabbato. Teneva ‘‘pārājikāpattiñca parihāpetvā’’ti ettakameva vuttaṃ, itarathā ‘‘kāyasaṃsaggañcā’’ti vattabbaṃ bhaveyya.
“三起因”等语,是针对比前一条学处新增的粗恶语桑喀地谢沙而说的;至于身触等,则因已在前一学处中解说过,故此处不重述——这是某些人的主张,应加审度后予以采信。
Tisamuṭṭhānantiādi pana purimasikkhāpade āgatehi adhikassa duṭṭhullavācāsaṅghādisesassa vasena vuttaṃ kāyasaṃsaggādīnampi purimasikkhāpade eva vuttattā, idha pana na vuttantipi vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.