关于“重提已决诤事之分类等”的注释
Ukkoṭanabhedādikathāvaṇṇanā
341“够了,朋友”——这是对与自己立场相反的人说的,让他们明白:为了钵、衣等资具,说“够了,不必争吵”之类的话,只是通过指出争吵等的过失,使双方互相道歉、平息争执,而不是通过互相指出犯戒或不犯戒来平息——这就是这段话的意思。因此说“唯依离文之判”。
341.‘‘Alaṃāvuso’’ti attapaccatthike saññāpetvāti pattacīvarādiatthāya alaṃ bhaṇḍanādikaraṇanti vivādādīsu dosadassanamattena saññāpetvā aññamaññaṃ khamāpetvā vūpasamenti, na pana aññamaññaṃ āpattānāpattidassanavasenāti adhippāyo. Tenāha ‘‘pāḷimuttakavinicchayenevā’’ti.
比丘依止身业等不正行,就叫作依止不正;依止邪见,就叫作依止险难;依止有权势的人,就叫作依止强势——为了说明这个道理,所以说“一者依止不正”等。
Visamāni kāyakammādīni nissito bhikkhu visamanissito nāma, micchādiṭṭhinissito gahananissito, balavante purise nissito balavanissito nāmāti dassento ‘‘eko visamānī’’tiādimāha.
诤事因缘等之注释
Adhikaraṇanidānādivaṇṇanā
342342. 依止罪而生的罪,是针对覆藏他人和自己罪过、隐藏过失的人而说的,特指巴拉基格等罪,不是指一切罪。依止甘马事而生的甘马事,是针对依止举罪等甘马而生、并随顺该甘马的比丘尼而说的:按从第一次宣告到第三次宣告之间所应做的那些事来说,而不是指一切甘马事。
342.Āpattiṃ nissāya uppajjanakaāpattivasenāti paresaṃ, attano ca āpattiṃ paṭicchādentānaṃ vajjapaṭicchādīnaṃ pārājikādiāpattimeva sandhāya vuttaṃ, na sabbāpattiyo. Kiccaṃ nissāya uppajjanakakiccānanti ukkhepanīyādikammaṃ nissāya uppajjanakānaṃ tadanuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyānussāvanānaṃ kiccānaṃ vasena, na sabbesaṃ kiccānaṃ vasenāti.
344在巴利圣典中,针对“依几种诤事”的提问,回答说“依一种诤事,即事务诤事”。针对“在几处”的提问,回答说“在三处:僧团中间、群体中间、个人面前”。针对“依几种灭诤法”的提问,回答说“依三种灭诤法”。应当知道,这三个提问所问的、所答的,都是同一种平息方式。
344. Pāḷiyaṃ ‘‘katihi adhikaraṇehī’’ti pucchāya ‘‘ekena adhikaraṇena kiccādhikaraṇenā’’ti vuttaṃ. ‘‘Katisu ṭhānesū’’ti pucchāya ‘‘tīsu ṭhānesu saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike’’ti vuttaṃ. ‘‘Katihi samathehī’’ti pucchāya ‘‘tīhi samathehī’’ti vuttaṃ. Tīhipi etehi eko vūpasamanappakārova pucchito, vissajjito cāti veditabbo.
348在“争论诤事就是非难诤事”等句子中,问的是:争论诤事是否也是非难诤事等?回答是:争论诤事只是争论诤事,不是非难诤事等。
348.Vivādādhikaraṇaṃhoti anuvādādhikaraṇantiādīsu vivādādhikaraṇameva anuvādādhikaraṇādipi hotīti pucchāya vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇameva hoti, anuvādādayo na hotīti vissajjanaṃ.
七种灭诤法的不同含义等的注释
Sattasamathanānātthādivaṇṇanā
354在圣典中回答诤事的部分里,“言说”是指由相互乖违、招感恶报而彼此造成痛苦的身业和语业。“争吵”是指已经发展壮大的争执。
354. Adhikaraṇapucchāvissajjane pāḷiyaṃ vipaccayatāya vohāroti virūpavipākāya aññamaññaṃ dukkhuppādanāya kāyavacīvohāro. Medhaganti vuddhippatto kalaho.
因为被举罪而一再地与之相应、随逐,所以倾向于它。
Anusampavaṅkatāti vipatticodanāya anu anu saṃyujjanavasena ninnatā.
“极力推动”是指极其强烈的热情。“给予支持”是指连对举罪的人也加以扶持。“由于没有业摄受”是指:仅仅以僧团现前等为形式的现前毗尼,在僧团等应当做的事务中不具有摄受的作用。
Abbhussahanatāti ativiya sañjātussāhatā. Anubalappadānanti codakānampi upatthambhakaraṇaṃ. Kammasaṅgahābhāvenāti saṅghasammukhatādimattassa sammukhāvinayassa saṅghādīhi kattabbakiccesu saṅgahābhāvā.