第一偈颂汇集
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
七城中所制学处的解释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335「三百五十」者,即三百加五十之数。以「分别语」说人之身形。
335.Aḍḍhuḍḍhasatānīti paññāsādhikāni tīṇi satāni. Viggahapadena manussaviggahaṃ vuttaṃ.
「超额」者,即第一迦提那衣。「黑色」者,即纯黑色。「实有」者,即宣称有上人法。「对比丘尼骂詈」者,即律典所说「若有比丘尼骂詈比丘」(波逸提第1029条)之学处。
Atirekanti paṭhamakathinaṃ. Kāḷakanti suddhakāḷakaṃ. Bhūtanti bhūtārocanaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyyā’’ti (pāci. 1029) vuttaṃ sikkhāpadaṃ.
“两种破僧”,即两条关于破僧的学处。“以下衣为名”,即从非亲属比丘尼手中接受衣。“线”,即请求线后令人织造。“非时”,即非时食。“行仪”,即食前与食后的行仪。“沐浴”,即未满半月之沐浴。
Dvepi ca bhedāti dve saṅghabhedasikkhāpadāni. Antaravāsakanāmena aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarapaṭiggahaṇaṃ vuttaṃ. Suttanti suttaṃ viññāpetvā vāyāpanaṃ. Vikāleti vikālabhojanaṃ. Cārittanti purebhattaṃ pacchābhattaṃ cārittaṃ. Nahānanti orenaddhamāsanahānaṃ.
“施衣后”,即和合僧团施衣后生起的讥嫌。“山顶”,即歌舞。“行游”,即雨安居期间游行。“仍住彼处”,即针对雨安居结束而未离去游行、仍住于彼处所制的学处。“以与欲”,即以别住者所行的与欲。
Cīvaraṃ datvāti samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā khiyyanaṃ. Giragganti naccagītaṃ. Cariyāti antovassaṃ cārikacaraṇaṃ. Tatthevāti vassaṃvutthāya cārikaṃ apakkamitvā tattheva nivāsanaṃ paṭicca paññattasikkhāpadaṃ. Chandadānenāti pārivāsikena chandadānena.
“四条波罗夷”,即比丘尼所独有的四条波罗夷。“十六条”,即最初的五条学处,加上“污染家族”共六条,再加比丘尼所独有的十条舍堕。
Pārājikāni cattārīti bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni. Soḷasāti ādito pañca sikkhāpadāni, kuladūsanañcāti cha, bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni dasa nissaggiyāni.
「三十四条」者,即比丘戒分别中的二十二条,除去第一咖提那衣、纯黑衣、受衣、金银、劝织衣、绢丝混杂、洗羊毛、第二钵,加上比丘尼独有的十二条,合为三十四条。「一百五十六条」者,即除去在毗舍离等所制定的三十二条学处后,剩余的一百五十六条。
Catuttiṃsāti paṭhamakathinasuddhakāḷakacīvarapaṭiggahaṇarūpiyacīvaravāyāpanakoseyyamissakaeḷakalomadhovāpanadutiyapattavajjitāni bhikkhuvibhaṅge dvāvīsati, bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni dvādasa cāti catuttiṃsa. Chapaññāsasatanti vesāliyādīsu paññattāni dvattiṃsasikkhāpadāni ṭhapetvā sesā chapaññāsasataṃ.
「十可呵责」者,除去「求听」与「未知学处」二法,其余十条为波罗提悔过法。「七十二应学法」者,除去「作声食」「以有食物之手接受饮料」「以有饭粒之钵洗涤」这三条,其余为应学法。
Dasagārayhāti vosāsaappaṭisaṃ viditasikkhāpadadvayañca ṭhapetvā sesāni dasa pāṭidesanīyāni. Dve sattati sekhiyāni surusurukārakasāmisenahatthenapānīyathālakapaṭiggahaṇasasitthakapattadhovanāni tīṇi ṭhapetvā sesāni sekhiyāni.
「卧」者,即与未受具足戒者同宿学处。「掘」者,掘地。「去吧,天神」者,指破坏植物学处。「洒有生命之水」者,洒有生命之水。「大寺」者,指大寺院。
Seyyāti anupasampannena sahaseyyasikkhāpadaṃ. Khaṇaneti pathavīkhaṇanaṃ. Gaccha devateti bhūtagāmasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Sappāṇakaṃ siñcanti sappāṇodakasiñcanaṃ. Mahāvihāroti mahallakavihāro.
「其他」者,即作其他的言论。「门」者,乃至安置门框、门闩。「如法」者,指被称为如法的人。「饮乳」者,是关于作嘬嘬声的学处。
Aññanti aññavādakaṃ. Dvāranti yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanaṃ. Sahadhammoti sahadhammikaṃ vuccamāno. Payopānanti surusurukārakasikkhāpadaṃ.
「羊毛」者,指羊毛的漂洗。「钵与」者,即第二钵。「教诫」者,是前往比丘尼住处所作的教诫。「药」者,是关于四月资具邀请的学处。「阿兰若」者,即第四波罗提悔过法。「教诫」者,指不前往进行教诫或共住。
Eḷakalomoti eḷakalomadhovāpanaṃ. Patto cāti dutiyapatto. Ovādoti bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā ovādo. Bhesajjanti catumāsapaccayapavāraṇāsikkhāpadaṃ. Āraññikoti catutthapāṭidesanīyaṃ. Ovādoti ovādāya vā saṃvāsāya vā agamanaṃ.
337337. 对于“哪些是至第三次者?”这一问题,作出了“这些即是至第三次者”的回答之后,紧接着本应说“共通与不共通”等问题的答复,但由于没有先说这些,中间先插入了“有多少断头罪?”等八个问题的答复,在这八个问题之后,才以逆序说了“共与不共”等问题的回答,诸如“二十位比丘、二百位比丘……四十六位比丘,与比丘尼不共通”等。因此,为了显示这逆序答复的原因,才说:“然而,因‘凡至第三次者’这一提问”等语。
337. ‘‘Ye ca yāvatatiyakā’’ti pañhassa ‘‘ime kho yāvatatiyakā’’ti vissajjanaṃ vatvā tadanantaraṃ ‘‘sādhāraṇaṃ asādhāraṇa’’ntiādipañhānaṃ vissajjane vattabbe yasmā taṃ avatvā ‘‘kati chedanakānī’’tiādike aṭṭha pañhe antarā vissajjetvā tesaṃ anantarā ‘‘vīsaṃ dve satāni bhikkhūnaṃ…pe… chacattārīsā bhikkhūnaṃ, bhikkhunīhi asādhāraṇā’’tiādinā ukkameneva sādhāraṇādipañhā vissajjitā, tasmā taṃ ukkamavissajjanakāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yasmā pana ye ca yāvatatiyakāti ayaṃ pañho’’tiādimāha.
338'洗涤与接受'等偈颂,是注释师所作的偈颂。'六年坐具'指两条学处。'二羊毛'指依超过三由旬与漂洗而有的两条羊毛学处。'雨季衣与阿兰若者'指雨季衣、寻求,以及阿兰若住处居住的学处,合在一起。
338.Dhovanañca paṭiggahotiādigāthā aṭṭhakathācariyānaṃ gāthāva. Chabbassāni nisīdananti dve sikkhāpadāni. Dve lomāti tiyojanātikkamadhovāpanavasena dve eḷakalomasikkhāpadāni. Vassikā āraññakena cāti vassikasāṭikā pariyesanaaraññakesu senāsanesu viharaṇasikkhāpadena saha.
'美妙'是指请求美妙食物。'不足'是指令未满二十岁者达上。'与女人共同'是指约定而行。'何学'是指何学处。'坐具与何学'是指在令作超过规定量的坐具上的学处。同样地,'雨衣与何'也是如此。
Paṇītanti paṇītabhojanaviññāpanaṃ. Ūnanti ūnavīsativassūpasampādanaṃ. Mātugāmena saddhinti saṃvidhāya gamanaṃ vuttaṃ. Yā sikkhāti yaṃ sikkhāpadaṃ. Nisīdaneca yā sikkhāti pamāṇātikkantanisīdanakārāpane yaṃ sikkhāpadaṃ. Tathā vassikā yā ca sāṭikāti etthāpi.
在圣典中,'一百七十六——这些是两者不共通的',意思是:比丘与比丘尼不共通的学处有四十六,比丘尼与比丘不共通的有一百三十,如此,两者不共通的学处总计为一百七十六。'一百七十四'是两者共通学处的计数,指超过七十四的一百条学处。
Pāḷiyaṃ sataṃ sattati chaccevime honti ubhinnaṃ asādhāraṇāti bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā chacattārīsa, bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā tiṃsādhikaṃ satañcāti evaṃ ubhinnaṃ asādhāraṇā ca chasattatiadhikaṃ sataṃ sikkhāpadānīti attho. Sataṃ sattati cattārīti ubhinnaṃ sādhāraṇasikkhānaṃ gaṇanā catusattatiadhikaṃ sataṃ sikkhāpadānīti attho.
「分别」:指犯聚以及布萨、自恣等。因为它们依波罗夷等类别、依比丘布萨等类别而被分别,故说「分别」等。
「它们的」:指八种波罗夷等。
「以二」等:显示以止息诤事等而获得平息。
Vibhattiyoti āpattikkhandhā ceva uposathapavāraṇādayo ca adhippetā. Te hi pārājikādibhedena, bhikkhuuposathādibhedena ca vibhajīyanti. Tenāha ‘‘vibhattiyo’’tiādi. Tesanti aṭṭhannaṃ pārājikādīnaṃ. Dvīhītiādi vivādādhikaraṇādīnaṃ samathehi vūpasamadassanaṃ.
波罗夷等罪解释
Pārājikādiāpattivaṇṇanā
339「此」:指以「所说的波罗夷」等文句所述的内容。因为下文在「重的、轻的」等提问中,即便尚未言及的部分,也通过「请你解说这一切,来,我们听你的话」的请求而含摄在内,由此表明「依此请求之语所摄」等的道理。
339.Idanti ‘‘pārājikanti yaṃ vutta’’ntiādinā vuttaṃ vacanaṃ sandhāya vadati. Idañhi heṭṭhā ‘‘garuka lahuka’’ntiādinā uddhaṭapañhesu anāgatampi ‘‘sabbānipetāni viyākarohi, handa vākyaṃ suṇoma te’’ti ettha yathāvuttāni aññānipi ‘‘sabbānipetāni viyākarohi, handa vākyaṃ suṇomā’’ti evaṃ gahitamevāti dassento ‘‘iminā pana āyācanavacanena saṅgahitassā’’tiādi vuttaṃ.
「漏雨」:即被雨淋,意思是雨水渗入。
「诸法」:如同持四资具而称为「法」,此处指「它们的」;因此说「有为法的」。
「偈颂集」:即偈颂的汇编,那些义理通过偈颂汇集而得以列举、解说,故称「偈颂集」。
Ativassatīti ovassati, vassodakaṃ pavisatīti attho. Dhammānanti yathā catupaccaye dhārayatīti dhammo, tesaṃ. Tenāha ‘‘saṅkhatadhammāna’’nti. Gāthāsaṅgaṇikanti gāthāsaṅgaho, te te atthā gāthāhi saṅgahetvā gaṇīyanti kathīyanti etthāti hi gāthāsaṅgaṇikaṃ.