第一偈颂的汇集
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
七城中制定学处的注释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335三百五十,就是三百再加上五十。通过分别语,说的是人的身体。
335.Aḍḍhuḍḍhasatānīti paññāsādhikāni tīṇi satāni. Viggahapadena manussaviggahaṃ vuttaṃ.
“超额”是指第一条咖提那。“黑色”是指纯黑色。“实有”是指实有之宣说。“比丘尼中骂詈”则是指律典中所说的“若有比丘尼骂詈比丘”(巴吉帝亚第1029条)这条学处。
Atirekanti paṭhamakathinaṃ. Kāḷakanti suddhakāḷakaṃ. Bhūtanti bhūtārocanaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyyā’’ti (pāci. 1029) vuttaṃ sikkhāpadaṃ.
两种破僧,就是两条关于破僧的学处。以“下衣”为名,说的是从非亲属比丘尼手中接受衣。经,就是请求经线后让人织造。非时,就是非时食。行仪,就是食前和食后的行仪。沐浴,就是不满半月就沐浴。
Dvepi ca bhedāti dve saṅghabhedasikkhāpadāni. Antaravāsakanāmena aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarapaṭiggahaṇaṃ vuttaṃ. Suttanti suttaṃ viññāpetvā vāyāpanaṃ. Vikāleti vikālabhojanaṃ. Cārittanti purebhattaṃ pacchābhattaṃ cārittaṃ. Nahānanti orenaddhamāsanahānaṃ.
“把衣布施出去之后”,是指和合僧团把衣布施出去之后所引起的讥嫌。“山顶”,是指唱歌跳舞。“行游”,是指在雨安居期间到处游行。“就地”,是指针对雨安居结束后没有离开去游行、仍然住在原地这件事而制定的学处。“以与欲”,是指由别住者所行的与欲。
Cīvaraṃ datvāti samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā khiyyanaṃ. Giragganti naccagītaṃ. Cariyāti antovassaṃ cārikacaraṇaṃ. Tatthevāti vassaṃvutthāya cārikaṃ apakkamitvā tattheva nivāsanaṃ paṭicca paññattasikkhāpadaṃ. Chandadānenāti pārivāsikena chandadānena.
“四条巴拉基格”,是比丘尼所不共的戒条。“十六条”,是指最前面的五条学处,加上“污染家族”一条共六条,再加上比丘尼所不共的十条尼萨耆亚。
Pārājikāni cattārīti bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni. Soḷasāti ādito pañca sikkhāpadāni, kuladūsanañcāti cha, bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni dasa nissaggiyāni.
“三十四条”是指:在比丘戒分别中,除去第一咖提那衣、纯黑衣、受衣、金银、劝织衣、绢丝混杂、洗羊毛、第二钵这八条后,剩下的二十二条,再加上比丘尼独有的十二条,合起来就是三十四条。“一百五十六条”是指:除去在毗舍离等地制定的三十二条学处后,剩下的一百五十六条。
Catuttiṃsāti paṭhamakathinasuddhakāḷakacīvarapaṭiggahaṇarūpiyacīvaravāyāpanakoseyyamissakaeḷakalomadhovāpanadutiyapattavajjitāni bhikkhuvibhaṅge dvāvīsati, bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni dvādasa cāti catuttiṃsa. Chapaññāsasatanti vesāliyādīsu paññattāni dvattiṃsasikkhāpadāni ṭhapetvā sesā chapaññāsasataṃ.
“十可呵责”是指:除了“招呼供食”和“未预先告知的学处”这两条,其余十条是波罗提应悔过法。“七十二应学法”是指:除了“作声食”“用有食物之手接受饮料”“接受非钵器”“用有饭粒的钵洗涤”这三条,其余的是应学法。
Dasagārayhāti vosāsaappaṭisaṃ viditasikkhāpadadvayañca ṭhapetvā sesāni dasa pāṭidesanīyāni. Dve sattati sekhiyāni surusurukārakasāmisenahatthenapānīyathālakapaṭiggahaṇasasitthakapattadhovanāni tīṇi ṭhapetvā sesāni sekhiyāni.
“卧”是指与未受具足戒者同宿的学处。“掘”是指掘地。“去吧,天神”是指损坏植物的学处。“洒有生命之物”是指洒有生命之水的学处。“大寺”是指大寺院。
Seyyāti anupasampannena sahaseyyasikkhāpadaṃ. Khaṇaneti pathavīkhaṇanaṃ. Gaccha devateti bhūtagāmasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Sappāṇakaṃ siñcanti sappāṇodakasiñcanaṃ. Mahāvihāroti mahallakavihāro.
所谓“其他”就是指持有其他主张的人。“门”是指一直到安装门框和门闩的范围。“如法”是指被人以如法的方式劝说。“饮乳”是指发出嘬嘬声的学处。
Aññanti aññavādakaṃ. Dvāranti yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanaṃ. Sahadhammoti sahadhammikaṃ vuccamāno. Payopānanti surusurukārakasikkhāpadaṃ.
羊毛是指洗羊毛。钵是指第二个钵。教诫是指去比丘尼住处做教诫。药是指关于四个月资具邀请的学处。阿兰若是指第四条波罗提提舍尼。教诫是指为教诫或共住而前往。
Eḷakalomoti eḷakalomadhovāpanaṃ. Patto cāti dutiyapatto. Ovādoti bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā ovādo. Bhesajjanti catumāsapaccayapavāraṇāsikkhāpadaṃ. Āraññikoti catutthapāṭidesanīyaṃ. Ovādoti ovādāya vā saṃvāsāya vā agamanaṃ.
337对于“哪些是至第三次者?”这个问题,先作了“这些就是至第三次者”的回答之后,紧接着本来应该回答“共通与不共通”等问题,但因为没有先说那些,中间先插入了“有多少断头罪?”等八个问题的回答,在这八个问题之后,才以逆序回答了“共通与不共通”等问题,比如“二十位比丘、二百位比丘……四十六位比丘,与比丘尼不共通”等等。因此,为了说明这种逆序回答的原因,才说了“然而,因为‘凡至第三次者’这个提问”等话。
337. ‘‘Ye ca yāvatatiyakā’’ti pañhassa ‘‘ime kho yāvatatiyakā’’ti vissajjanaṃ vatvā tadanantaraṃ ‘‘sādhāraṇaṃ asādhāraṇa’’ntiādipañhānaṃ vissajjane vattabbe yasmā taṃ avatvā ‘‘kati chedanakānī’’tiādike aṭṭha pañhe antarā vissajjetvā tesaṃ anantarā ‘‘vīsaṃ dve satāni bhikkhūnaṃ…pe… chacattārīsā bhikkhūnaṃ, bhikkhunīhi asādhāraṇā’’tiādinā ukkameneva sādhāraṇādipañhā vissajjitā, tasmā taṃ ukkamavissajjanakāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yasmā pana ye ca yāvatatiyakāti ayaṃ pañho’’tiādimāha.
338“洗涤与接受”等偈颂,是注释师们所作的偈颂。“六年坐具”指两条学处。“二羊毛”指依超过三由旬和漂洗而说的两条羊毛学处。“雨浴衣与阿兰若者”则连同雨浴衣、寻求,以及在阿兰若住处居住的学处一起说。
338.Dhovanañca paṭiggahotiādigāthā aṭṭhakathācariyānaṃ gāthāva. Chabbassāni nisīdananti dve sikkhāpadāni. Dve lomāti tiyojanātikkamadhovāpanavasena dve eḷakalomasikkhāpadāni. Vassikā āraññakena cāti vassikasāṭikā pariyesanaaraññakesu senāsanesu viharaṇasikkhāpadena saha.
所谓“精美”,是指请求精美的食物。“不足”,是指让人受具足戒时还没满二十岁。“和女人一起”,说的是事先约好了一起走。“什么学处”,是指哪一条学处。“坐具与什么学处”,是指在让人做超过规定尺寸的坐具这件事上,是哪一条学处。同样地,“雨衣与什么”这里也是一样。
Paṇītanti paṇītabhojanaviññāpanaṃ. Ūnanti ūnavīsativassūpasampādanaṃ. Mātugāmena saddhinti saṃvidhāya gamanaṃ vuttaṃ. Yā sikkhāti yaṃ sikkhāpadaṃ. Nisīdaneca yā sikkhāti pamāṇātikkantanisīdanakārāpane yaṃ sikkhāpadaṃ. Tathā vassikā yā ca sāṭikāti etthāpi.
在巴利圣典中,“一百七十六——这些是两者不共通的”,意思是:比丘与比丘尼不共通的学处有四十六,比丘尼与比丘不共通的有一百三十,这样两者不共通的学处合计一百七十六。“一百七十四”是两者共通学处的数目,意思是超过七十四的一百条学处。
Pāḷiyaṃ sataṃ sattati chaccevime honti ubhinnaṃ asādhāraṇāti bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā chacattārīsa, bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā tiṃsādhikaṃ satañcāti evaṃ ubhinnaṃ asādhāraṇā ca chasattatiadhikaṃ sataṃ sikkhāpadānīti attho. Sataṃ sattati cattārīti ubhinnaṃ sādhāraṇasikkhānaṃ gaṇanā catusattatiadhikaṃ sataṃ sikkhāpadānīti attho.
“分别”指的是犯戒的类别,以及伍波萨他、自恣等仪式。因为它们按照巴拉基格等类别、按照比丘伍波萨他等类别来区分,所以经文说“分别”等等。“它们的”指的是八种巴拉基格等。“以二”等,是说明通过止息诤事等两种方式而得到平息。
Vibhattiyoti āpattikkhandhā ceva uposathapavāraṇādayo ca adhippetā. Te hi pārājikādibhedena, bhikkhuuposathādibhedena ca vibhajīyanti. Tenāha ‘‘vibhattiyo’’tiādi. Tesanti aṭṭhannaṃ pārājikādīnaṃ. Dvīhītiādi vivādādhikaraṇādīnaṃ samathehi vūpasamadassanaṃ.
巴拉基格等罪行的注释
Pārājikādiāpattivaṇṇanā
339这里说的“此”,是指前面“所说的巴拉基格”等那些话。因为下面在“重的、轻的”等提问里,即使还没有提到的内容,也已经被“请你把这一切都解说一下,来吧,我们听你说”这个请求涵盖进去了,所以这是在说明:那些内容同样已经被“依这个请求的话所涵盖”这样的说法收摄在内。
339.Idanti ‘‘pārājikanti yaṃ vutta’’ntiādinā vuttaṃ vacanaṃ sandhāya vadati. Idañhi heṭṭhā ‘‘garuka lahuka’’ntiādinā uddhaṭapañhesu anāgatampi ‘‘sabbānipetāni viyākarohi, handa vākyaṃ suṇoma te’’ti ettha yathāvuttāni aññānipi ‘‘sabbānipetāni viyākarohi, handa vākyaṃ suṇomā’’ti evaṃ gahitamevāti dassento ‘‘iminā pana āyācanavacanena saṅgahitassā’’tiādi vuttaṃ.
雨下得太大,就是雨水倾泻下来,意思是雨水渗进来了。说到“诸法”,就像能承载四种资具的东西被称为“法”,这里指的是“那些法”。因此说“有为法的”。“偈颂集”就是偈颂的汇编,那些义理通过偈颂汇集起来,在这里被列举、被讲述,所以叫“偈颂集”。
Ativassatīti ovassati, vassodakaṃ pavisatīti attho. Dhammānanti yathā catupaccaye dhārayatīti dhammo, tesaṃ. Tenāha ‘‘saṅkhatadhammāna’’nti. Gāthāsaṅgaṇikanti gāthāsaṅgaho, te te atthā gāthāhi saṅgahetvā gaṇīyanti kathīyanti etthāti hi gāthāsaṅgaṇikaṃ.