中间省略之段落
Antarapeyyālaṃ
几问品的解释
Katipucchāvāravaṇṇanā
271“有多少罪”者:此问乃就巴拉基咖等五类罪,以淫行、不与取等各自所含摄的内部差别为依据,将同类者归并为一,以种类为单位而发问。“有多少罪蕴”者:则是以各自所含摄的内部差别为依据,各别以聚集义而问。此处差别仅此而已。“已调伏事”:即从罪中退离之事,因其为无追悔、喜悦等诸法之因,故称为事,即已被调伏的事。在此,就义理而言,即退离等无过失的诸法。“怨谓已灭”者:因以怨为因,故得名“怨”,即已消灭的贪等不善一方。
271.Katiāpattiyoti pārājikādīsu pañcasu āpattīsu methunādinnādānādiantogadhabhedaṃ apekkhitvā jātivasena ekattaṃ āropetvā pucchā katā. Kati āpattikkhandhāti antogadhabhedaṃ apekkhitvā paccekaṃ rāsaṭṭhenāti ettakamevettha bhedo. Vinītāniyevavinītavatthūnīti āpattito viramaṇāni eva avippaṭisārapāmojjādidhammānaṃ kāraṇattā vatthūnīti vinītavatthūni, tāni ettha atthato viratiādianavajjadhammā eva. Veraṃ maṇatīti verahetuttā ‘‘vera’’nti laddhanāmaṃ rāgādiakusalapakkhaṃ vināseti.
“破坏闻法聚会而离去者”:即当众多人共坐一处听法时,扰乱此闻法之集会,起身离去。“不恭敬者”:即在应当随喜之处不表随喜,在应当策励之处亦不表策励。“身粗犷者”:即以傲慢姿态而行的身不端行为。
Dhammassavanaggaṃ bhinditvā gacchatīti bahūsu ekato nisīditvā dhammaṃ suṇantesu taṃ dhammassavanasamāgamaṃ kopetvā uṭṭhāya gacchati. Anādarovāti tussitabbaṭṭhāne tuṭṭhiṃ, saṃvijitabbaṭṭhāne saṃvegañca apavedento eva. Kāyapāgabbhiyanti unnativasena pavattanakāyānācāraṃ.
274“由慈所生的慈身业”——“由两者”是指新戒者与长老两者。“令其可爱”:即令该人成为爱念的所依。“对谁”:回答是——“对同梵行者。”
274. Mettāya sambhūtaṃ mettaṃ, kāyakammaṃ. Ubhayehipīti navakehi, therehi ca. Piyaṃ karotīti taṃ puggalaṃ pemaṭṭhānaṃ karoti, kesanti āha ‘‘sabrahmacārīna’’nti.
“分别人而受食者”——此句与前文相连。为显示这种对人分别的含义,故说“某某人的……”等语。
Puggalaṃ paṭivibhajitvā bhuñjatīti pakatena sambandho. Tameva puggalapaṭivibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘asukassā’’tiādi vuttaṃ.
“令成自在”之义:即从渴爱的奴役中解脱,令其于止观中自在安住,这是它的含义。“趣向”:即运行。意思是:能导向正尽诸苦。
Bhujissabhāvakaraṇatoti taṇhādāsabyato mocetvā samathavipassanāsu serivihāritākaraṇatoti attho. Niyyātīti pavattati. Sammādukkhakkhayāya saṃvattatīti attho.
六罪生起品的解释
Chaāpattisamuṭṭhānavāravaṇṇanā
276276.【以第一种罪生起方式者】——即唯由身。因波罗夷罪决然为具心识之生起,故说“不可言‘有’”。由于桑喀地谢沙等乃至以恶作为末尾的五种罪,亦有非心识所生的可能,故说“或有”,其义为:犯罪容或有之。至于恶说罪,因其是就低劣、卑下的种姓等施以轻蔑而制,故唯由语与心识二者共同生起。
276.Paṭhamena āpattisamuṭṭhānenāti kevalaṃ kāyena. Pārājikāpattiyā ekantasacittakasamuṭṭhānattā ‘‘na hīti vattabba’’nti vuttaṃ. Saṅghādisesādīnaṃ dukkaṭapariyosānānaṃ pañcannaṃ acittakānampi sambhavato ‘‘siyā’’ti vuttaṃ, āpajjanaṃ siyā bhaveyyāti attho. Hīnukkaṭṭhehi jātiādīhi omasane eva dubbhāsitassa paññattattā sā ekantavācācittasamuṭṭhānā evāti.
于第二生起方式中,因无仅由语即当犯之波罗提悔过罪,故说“不然”。
Dutiyasamuṭṭhānanaye vācāya eva samāpajjitabbapāṭidesanīyassa abhāvā ‘‘na hī’’ti vuttaṃ.
然而在第三生起方式中,因以身、语轻慢已舍戒的比丘尼为缘,波罗提悔过罪容有生起之可能,故说“或有”。
Tatiye pana vosāsamānarūpaṃ bhikkhuniṃ kāyavācāhi anapasādanapaccayā pāṭidesanīyasambhavato ‘‘siyā’’ti vuttaṃ.
在“触摸”学处中,波逸提罪虽可由不与取等生起,但为了显示依此为缘所制定的恶说罪唯由第五生起法生起,故在第四种情况说“应犯恶说罪?应说不然”,在第五种情况说“应说可能”。然而此处,仅以身相变动而作触摸者,虽因无身戏故而无恶说罪,但当知唯犯恶作罪。
Omasane pācittiyassa adinnādānasamuṭṭhānattepi tappaccayā paññattassa dubbhāsitassa pañcameneva samuppattīti dassetuṃ catutthavāre ‘‘dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti na hīti vattabba’’nti vatvā pañcamavāre ‘‘siyāti vattabba’’nti vuttaṃ. Kāyavikāreneva omasantassa panettha dubbhāsitabhāvepi kāyakīḷābhāvābhāvato dukkaṭamevāti daṭṭhabbaṃ.
而在第六种情况,身虽存在,却非恶说罪之支分。为了显示第六法亦摄入第五生起法中,故以“不然”予以遮除,但并非为了显示彼处绝对无有恶说罪故而无犯。因为只要是以欲贪心、以身语作触摸者,恶说罪的违犯不可能不生起。当知:凡由第五法所犯者,由第六法亦必定犯,正如说法罪那样。其余生起法的次第,甚易了知。
Chaṭṭhavāre pana vijjamānopi kāyo dubbhāsitassa aṅgaṃ na hoti, pañcamasamuṭṭhāne eva chaṭṭhampi pavisatīti dassetuṃ ‘‘na hī’’ti paṭikkhittaṃ, na pana tattha sabbathā dubbhāsitena anāpattīti dassetuṃ. Na hi davakamyatāya kāyavācāhi omasantassa dubbhāsitāpatti na sambhavati. Yañhi pañcameneva samāpajjati, taṃ chaṭṭhenapi samāpajjati eva dhammadesanāpatti viyāti gahetabbaṃ. Sesaṃ samuṭṭhānavāre suviññeyyameva.
何罪品的解释
Katāpattivāravaṇṇanā
277在第二之中,为了易于观见由第一生起法所应犯的诸罪,故仅举建屋等为例,并非因为其余诸罪不存在——实因游行等罪亦存在故。于第二生起法等之中,亦是同理。“净想”是显示此为无心;“建屋”是显示无有语的运用。以此二者,显示唯由身便可生起恶作等罪。于后诸处,亦应随宜而作。
277. Dutiye pana kativāre paṭhamasamuṭṭhānena āpajjitabbānaṃ āpattīnaṃ lahudassanasukhatthaṃ kuṭikārādīni eva samuddhaṭāni, na aññesaṃ abhāvā, sañcarittādīnampi vijjamānattā. Evaṃ dutiyasamuṭṭhānādīsupi. ‘‘Kappiyasaññī’’ti iminā acittakattaṃ dasseti. ‘‘Kuṭiṃ karotī’’ti iminā vacīpayogābhāvaṃ. Ubhayenāpi kevalaṃ kāyeneva dukkaṭādīnaṃ sambhavaṃ dasseti. Evaṃ uparipi yathānurūpaṃ kātabbaṃ.
“由一生起因生起”者,此处特就仅由身生起者而说;然而就其通类而言,彼诸罪亦由其余生起因随应而生起。后文亦同。
‘‘Ekenasamuṭṭhānena samuṭṭhahantī’’ti idaṃ idha visesetvā dassitānaṃ kāyatova samuṭṭhitānaṃ vasena vuttaṃ, avisesato pana tā āpattiyo itarasamuṭṭhānehipi yathārahaṃ samuṭṭhahanti eva. Evaṃ uparipi.
“以草覆地法”者,此乃就除桑喀地谢沙之外的四种罪而说。
‘‘Tiṇavatthārakena cā’’ti idaṃ saṅghādisesavajjitānaṃ catunnaṃ āpattīnaṃ vasena vuttaṃ.
279“安排后建造小屋”者,其义为:以言语作安排,并亲身以身体建造。
279.Saṃvidahitvākuṭiṃ karotīti vācāya saṃvidahati, sayañca kāyena karotīti attho.
罪生起偈之解释
Āpattisamuṭṭhānagāthāvaṇṇanā
283第三偈颂段落,是为了总摄并显示第二段已阐述的义理而说。其中,原本应当说“身”即是“身体的”,但由于语词的颠倒,而说成了“身体的”(阴性形式)。因此才说“由彼所生起”,意思是:身被说为生起之处。
283. Tatiyo pana gāthāvāro dutiyavārena vuttamevatthaṃ saṅgahetvā dassetuṃ vutto. Tattha kāyova kāyikoti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘kāyikā’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘tena samuṭṭhitā’’ti, kāyo samuṭṭhānaṃ akkhātoti attho.
“见离者”:由于远离一切有为法,且以此远离为因,故常以见到诸盖的远离与涅槃为性。“善解分别者”:此为呼格,指善巧于两部分别解说的人。不过,此处并没有他人提问,而是优波离长老自己为了使义理更为显明,而作此问答。依此道理,一切处的意义都应当这样理解。
Vivekadassināti sabbasaṅkhatavivittattā, tato vivittahetuttā ca nīvaraṇavivekañca nibbānañca dassanasīlena. Vibhaṅgakovidāti ubhatovibhaṅgakusalāti ālapanaṃ. Idha panevaṃ añño pucchanto nāma natthi, upālitthero sayameva atthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ pucchāvisajjanañca akāsīti iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
失坏缘品之解释
Vipattipaccayavāravaṇṇanā
284在第四“违犯缘”段中,“以戒违犯为缘”,即是以对戒违犯的覆藏为缘。
284. Catutthe pana vipattipaccayavāre sīlavipattipaccayāti sīlavipattipaacchādanapaccayā.
286『以见失坏为缘』者:即以不舍弃见失坏为缘。
286.Diṭṭhivipattipaccayāti diṭṭhivipattiyā appaṭinissajjanapaccayā.
287『邪命失坏为缘』者:此处,『依此而活命』故为『命』,即四资具;彼由于邪性的失坏而成为失坏,故称『邪命失坏』。那邪命失坏的因,即生起彼以及受用的缘,这是它的含义。
287.Ājīvavipattipaccayāti ettha āgamma jīvanti etenāti ājīvo, catupaccayo, sova micchāpattiyā vipannattā vipattīti ājīvavipatti, tassā ājīvavipattiyā hetu, taduppādanataparibhoganimittanti attho.
诤事缘品之解释
Adhikaraṇapaccayavāravaṇṇanā
291在第五诤事缘品中,『作诤事缘』者:即以白、表白、白二甘马语、白四甘马语所成的甘马语为缘。『五』者:此处,不起白而作非法羯磨等者,称为『无相』,这是它的含义。在第五诤事缘品中,关于『作诤事缘』,应知:于白终了时犯恶作;若以意图等作表白羯磨等,则摄入偷兰遮等。『余罪』者:如入流果等至等。『无其他罪』者:这是就失坏等部分的有罪罪而说的。
291. Pañcame adhikaraṇapaccayavāre kiccādhikaraṇapaccayāti apalokanavacanañattikammavācāsaṅkhatakammavācāpaccayā. Pañcāti ettha adhammikakatikādiṃ apaloketvā karontānaṃ animittanti attho. Pañcame adhikaraṇapaccayavāre kiccādhikaraṇapaccayā apalokanāvasāne dukkaṭaṃ, adhippāyādinā ñattikammādiṃ karontānaṃ thullaccayādi ca saṅgayhatīti daṭṭhabbaṃ. Avasesā āpattiyoti sotāpattiphalasamāpattiādayo. ‘‘Natthaññā āpattiyo’’ti idaṃ vipattiādibhāginiyo sāvajjāpattiyo sandhāya vuttaṃ.