等起纲目注释
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā
257圣典中“涅槃及概念”者:此处,依于有为法所施设、属世俗谛的补特伽罗等概念,胜义上并不存在,故不可说其具有与生灭相应、为有为法所固有的无常、苦二相;然因远离以作者、受者等形式假立的实体自性,故说其具足无我相则是恰当的。由此,此概念与涅槃同以无我为共相,故如涅槃般被说。何以故?即使是不实有的世俗法,也非由任何缘所造作,在无为性上与涅槃相同,故如此说。
257. Pāḷiyaṃ nibbānañceva paññattīti ettha yasmā saṅkhatadhamme upādāya paññattā sammutisaccabhūtā puggalādipaññatti paramatthato avijjamānattā uppattivināsayuttavatthudhammaniyatena aniccadukkhalakkhaṇadvayena yuttāti vattuṃ ayuttā, kārakavedakādirūpena pana parikappitena attasabhāvena virahitattā ‘‘anattā’’ti vattuṃ yuttā. Tasmā ayaṃ paññattipi asaṅkhatattasāmaññato vatthubhūtena nibbānena saha ‘‘anattā iti nicchayā’’ti vuttā. Avijjamānāpi hi sammuti kenaci paccayena akatattā asaṅkhatā evāti.
为显示世尊悲心的清凉性及慧光的照耀性,故说“佛月”与“佛日”二者。“损减”者,即因此而有损减;“苦之损减”即苦的损减,意为能除一切苦之因。“宣说三藏”——因其余大雄正自觉者亦宣说正法,故此句应解为:“鸯耆罗沙宣说三藏”。“大功德”即大利益。“正法如是延续”者:若律学处不衰坏而住立,则修证正法即得以无碍延续,此为句义。
Karuṇāsītalattaṃ, paññāpabhāsitattañca bhagavato dassetuṃ ‘‘buddhacande, buddhādicce’’ti etaṃ ubhayaṃ vuttaṃ. Hāyati etenāti hāni, dukkhassa hāni dukkhahāni, sabbadukkhāpanūdanakāraṇanti attho. Piṭake tīṇi desayīti yasmā aññepi mahāvīrā sammāsambuddhā saddhammaṃ desayanti, tasmā aṅgīraso piṭakāni tīṇi desayīti yojanā. Mahāguṇanti mahānisaṃsaṃ. Evaṃ nīyati saddhammoti yadi vinayapariyatti aparihīnā tiṭṭhati, evaṃ sati paṭipattipaṭivedhasaddhammopi nīyati pavattīyati, na parihāyatīti attho.
律的教法如何安立?因此说“两者皆……”等。应理解为“与附随相结而安立”。“于其附随本身”即是“在那附随中”。“起源已被确定”是指“某些学处依起源而被确定”。在那附随中,某些学处具有确定的起源,不共于其他学处,这便是所阐明的含义。
Vinayapariyatti pana kathaṃ tiṭṭhatīti āha ‘‘ubhato cā’’tiādi. Parivārena ganthitā tiṭṭhatīti yojetabbaṃ. Tasseva parivārassāti tasmiṃ eva parivāre. Samuṭṭhānaṃ niyato katanti ekaccaṃ samuṭṭhānena niyataṃ kataṃ. Tasmiṃ parivāre kiñci sikkhāpadaṃ niyatasamuṭṭhānaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, taṃ pakāsitanti attho.
“混同”、“因缘”及“其余”——“混同”指诸学处因彼此起源相互交错而混杂;“因缘”指制戒之处;“其余”则指补特伽罗等事项。“见于经文中之上方”——即无论是前文已说,还是后文将说,皆见于附随经中。正因如此,应当学习作为整个教法支柱的律之安立因——附随;此处的关联应如此了知。
Sambhedaṃ nidānañcaññanti sambhedo sikkhāpadānaṃ aññamaññasamuṭṭhānena saṃkiṇṇatā, nidānañca paññattiṭṭhānaṃ, aññaṃ puggalādivatthādi ca. Sutte dissanti uparīti heṭṭhā vutte, upari vakkhamāne ca parivārasutte eva dissanti. Yasmā ca evaṃ, tasmā sakalasāsanādhārassa vinayassa ṭhitihetubhūtaṃ parivāraṃ sikkheti, evamettha yojanā daṭṭhabbā.
“起源混合者”意为“与其他条文共有起源者”。“首先,依最初的方式”——这是就一切第一制戒段落中所出现的方式而言;而在该制戒段落中,“第一波罗夷于何处制定?于毗舍离制定”等(附随一),因缘也确实可见。“于后”者——则是就其已然出现的状况,应知所说“见于后文所出现的经中”之意。“其”——即属于两部分析所摄的学处。
Sambhinnasamuṭṭhānānīti aññehi sādhāraṇasamuṭṭhānāni. Ādimhi tāva purimanayeti sabbapaṭhame paññattivāre āgatanayaṃ sandhāya vadati, tattha pana paññattivāre ‘‘paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti, vesāliyaṃ paññatta’’ntiādinā (pari. 1) nidānampi dissati eva. Paratoti āgatabhāvaṃ pana sandhāya parato āgate sutte dissatīti veditabbanti vuttaṃ. Tassāti ubhatovibhaṅgapariyāpannassa sikkhāpadassa.
258258.“第一不定”——着眼于罪而作阴性词形,意为“第一不定学处”。在巴利经典中,“不随从已出罪者”即“不随从已令出罪的比丘尼的学处”。
258.Aniyatā paṭhamikāti āpattiṃ apekkhitvāva itthiliṅgaṃ kataṃ, paṭhamāniyataṃ sikkhāpadanti attho. Pāḷiyaṃ nānubandhe pavattininti vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ ananubandhanasikkhāpadaṃ.
260在羊毛戒学处的因缘中,因有“比丘尼们洗羊毛、染羊毛、梳理羊毛时,舍弃诵习与问答”之文,故举此“舍弃”一词以标示该学处。为显示此义,说“在《分别》中,‘舍弃诵习’者,即羊毛洗染戒学处”。
260.Eḷakalomasikkhāpadavatthusmiṃ ‘‘bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripuccha’’nti (pārā. 576) āgatattā imaṃ riñcanti-padaṃ gahetvā sikkhāpadaṃ upalakkhitanti dassento ‘‘vibhaṅge ‘riñcanti uddesa’nti āgataṃ eḷakalomadhovāpanasikkhāpada’’nti āha.
“雨季衣戒学处”者,即非时求取雨季衣的学处。“宝物戒学处”者,即收藏宝物或被视为宝物之物的学处。
Vassikasāṭikasikkhāpadanti asamaye vassikasāṭikapariyesanasikkhāpadaṃ (pārā. 626 ādayo). Ratanasikkhāpadanti ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā paṭisāmanasikkhāpadaṃ (pāci. 502 ādayo).
265巴利文中“以佛智”者,指以通达一切知智的智慧。
265. Pāḷiyaṃ buddhañāṇenāti paṭividdhasabbaññutaññāṇena.
267“如来不说法”者,以此显示对持伞者拒绝说法。
267.‘‘Na desenti tathāgatā’’ti etena chattapāṇissa dhammadesanāpaṭikkhepaṃ dasseti.
269“未作”者,未与他物混合,即决定性的起源。或“未作”者,先前未曾生起,即全新之义。
269.Akatanti aññehi amissīkataṃ, niyatasamuṭṭhānanti attho. Akatanti vā pubbe anāgataṃ, abhinavanti attho.
270“起源之摄略”:“摄略”即此处摄集、统摄相似起源者,故称摄略,即起源纲目。“导”者,引导并调伏身语恶行,故为导,即律藏。律藏即是法,故说“律藏之法”。
270.Samuṭṭhānañhi saṅkhepanti ettha saṅkhipanti saṅgayhanti sadisasamuṭṭhānāni etthāti saṅkhepo, samuṭṭhānasīsaṃ. Neti vineti kāyavacīduccaritanti netti, vinayapāḷi, sā eva dhammoti nettidhammoti āha ‘‘vinayapāḷidhammassā’’ti.