等起首注释
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā
257257. 在巴利圣典中,“涅槃以及概念”这一说法里:因为依着有为法而施设的、属于世俗谛的补特伽罗等概念,在胜义上根本不存在,所以不能说它具有与生灭相应、为有为法所决定的无常和苦这两个相。但是,由于它远离了以作者、受者等形式假想出来的实体自性,所以说它是“无我”则是恰当的。因此,这个概念也因为与无为性这一共同点,与作为其依据的涅槃一起,被说为“决定是无我”。因为即使是不存在的世俗概念,也不是由任何缘所造作的,所以就无为性来说,它确实就是无为的。
257. Pāḷiyaṃ nibbānañceva paññattīti ettha yasmā saṅkhatadhamme upādāya paññattā sammutisaccabhūtā puggalādipaññatti paramatthato avijjamānattā uppattivināsayuttavatthudhammaniyatena aniccadukkhalakkhaṇadvayena yuttāti vattuṃ ayuttā, kārakavedakādirūpena pana parikappitena attasabhāvena virahitattā ‘‘anattā’’ti vattuṃ yuttā. Tasmā ayaṃ paññattipi asaṅkhatattasāmaññato vatthubhūtena nibbānena saha ‘‘anattā iti nicchayā’’ti vuttā. Avijjamānāpi hi sammuti kenaci paccayena akatattā asaṅkhatā evāti.
为了显示世尊具有像月亮一样清凉的悲心,以及像太阳一样照耀的智慧,所以说了“佛月、佛日”这两者。“由此而减损”就是减损,苦的减损就是苦的减损,意思是能去除一切苦的原因。所谓“在三藏中宣说三”,因为其他大雄、正自觉者也宣说正法,所以这里应理解为:鸯耆罗沙也宣说了三藏。“大功德”就是大利益。“正法如此延续”:如果律的教法没有缺失而住立,那么在这种情况下,修行与证悟的正法也会延续、运转,不会退失,这就是其含义。
Karuṇāsītalattaṃ, paññāpabhāsitattañca bhagavato dassetuṃ ‘‘buddhacande, buddhādicce’’ti etaṃ ubhayaṃ vuttaṃ. Hāyati etenāti hāni, dukkhassa hāni dukkhahāni, sabbadukkhāpanūdanakāraṇanti attho. Piṭake tīṇi desayīti yasmā aññepi mahāvīrā sammāsambuddhā saddhammaṃ desayanti, tasmā aṅgīraso piṭakāni tīṇi desayīti yojanā. Mahāguṇanti mahānisaṃsaṃ. Evaṃ nīyati saddhammoti yadi vinayapariyatti aparihīnā tiṭṭhati, evaṃ sati paṭipattipaṭivedhasaddhammopi nīyati pavattīyati, na parihāyatīti attho.
律藏教法又是怎么保存下来的呢?所以他说“两者皆……”等等。应当理解为:与附随部分结合在一起而保存下来。“于其附随本身”就是在那个附随当中。“起源已被确定”是指某些学处由起源而定。在那个附随当中,某些学处有确定的起源,不与其他学处共通,这就是所要说明的意思。
Vinayapariyatti pana kathaṃ tiṭṭhatīti āha ‘‘ubhato cā’’tiādi. Parivārena ganthitā tiṭṭhatīti yojetabbaṃ. Tasseva parivārassāti tasmiṃ eva parivāre. Samuṭṭhānaṃ niyato katanti ekaccaṃ samuṭṭhānena niyataṃ kataṃ. Tasmiṃ parivāre kiñci sikkhāpadaṃ niyatasamuṭṭhānaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, taṃ pakāsitanti attho.
“混杂”“因缘”和“其他”——“混杂”是指诸学处因为彼此的起源相互交织而混在一起;“因缘”是指制定戒律的场合;“其他”则是指补特伽罗等事由。“在经文中见于上方”——意思是无论前面已说的还是后面将要说的,都只出现在附随经中。正因为如此,应当学习附随,它是作为整个教法支柱的律得以安立的因;这里的关系应当这样理解。
Sambhedaṃ nidānañcaññanti sambhedo sikkhāpadānaṃ aññamaññasamuṭṭhānena saṃkiṇṇatā, nidānañca paññattiṭṭhānaṃ, aññaṃ puggalādivatthādi ca. Sutte dissanti uparīti heṭṭhā vutte, upari vakkhamāne ca parivārasutte eva dissanti. Yasmā ca evaṃ, tasmā sakalasāsanādhārassa vinayassa ṭhitihetubhūtaṃ parivāraṃ sikkheti, evamettha yojanā daṭṭhabbā.
“起源混合”是指与其他条文有共同的起源。首先,“依最初的方式”这句话,是针对一切制戒段落中最先出现的那种方式而说的;而在那个制戒段落里,“第一巴拉基格是在哪里制定的?是在毗舍离制定的”等等,因缘也确实可以看到。至于“从后面而来”,则是就它已经出现在后面的情况而说,应当知道这是指“见于后面出现的经中”。“它的”——就是指属于两部分析所摄的学处。
Sambhinnasamuṭṭhānānīti aññehi sādhāraṇasamuṭṭhānāni. Ādimhi tāva purimanayeti sabbapaṭhame paññattivāre āgatanayaṃ sandhāya vadati, tattha pana paññattivāre ‘‘paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti, vesāliyaṃ paññatta’’ntiādinā (pari. 1) nidānampi dissati eva. Paratoti āgatabhāvaṃ pana sandhāya parato āgate sutte dissatīti veditabbanti vuttaṃ. Tassāti ubhatovibhaṅgapariyāpannassa sikkhāpadassa.
258“第一不定”是指:因为考虑到犯戒这件事,才说它是阴性词,意思是“第一不定学处”。在巴利经典中,“不随从”指的是不随从那位已让她受具足戒的依止师,这就是“不随从依止师学处”。
258.Aniyatā paṭhamikāti āpattiṃ apekkhitvāva itthiliṅgaṃ kataṃ, paṭhamāniyataṃ sikkhāpadanti attho. Pāḷiyaṃ nānubandhe pavattininti vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ ananubandhanasikkhāpadaṃ.
260在羊毛戒这条学处的因缘故事里,因为《巴帝摩卡》中提到“比丘尼们洗羊毛、染羊毛、梳理羊毛时,荒废了诵习和问答”,所以论师就抓住“荒废”这个词,用它来指认这条学处。为了说明这一点,他说:“在《分别》里提到的‘荒废诵习’,就是羊毛洗染这条学处。”
260.Eḷakalomasikkhāpadavatthusmiṃ ‘‘bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripuccha’’nti (pārā. 576) āgatattā imaṃ riñcanti-padaṃ gahetvā sikkhāpadaṃ upalakkhitanti dassento ‘‘vibhaṅge ‘riñcanti uddesa’nti āgataṃ eḷakalomadhovāpanasikkhāpada’’nti āha.
“雨季衣戒学处”指的是在非雨季时寻求雨季衣的学处。“宝物戒学处”指的是收存宝物或被认为是宝物的东西的学处。
Vassikasāṭikasikkhāpadanti asamaye vassikasāṭikapariyesanasikkhāpadaṃ (pārā. 626 ādayo). Ratanasikkhāpadanti ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā paṭisāmanasikkhāpadaṃ (pāci. 502 ādayo).
265在巴利文中,“以佛智”是指以通达一切知的智慧。
265. Pāḷiyaṃ buddhañāṇenāti paṭividdhasabbaññutaññāṇena.
267“如来不说法”这句话,是用来说明如来拒绝为持伞者说法。
267.‘‘Na desenti tathāgatā’’ti etena chattapāṇissa dhammadesanāpaṭikkhepaṃ dasseti.
269“未作”是指没有和其他东西混合在一起,意思是它由确定的条件产生。或者,“未作”是指过去没有出现过的,也就是全新的意思。
269.Akatanti aññehi amissīkataṃ, niyatasamuṭṭhānanti attho. Akatanti vā pubbe anāgataṃ, abhinavanti attho.
270在这里,“起源的纲要”是指:把起源相同的法在这里收拢、归纳起来,所以叫纲要,也就是以起源为纲。所谓“导”,是引导并调伏身语恶行,所以叫导,也就是律藏。律藏本身就是法,因此说“律藏之法”。
270.Samuṭṭhānañhi saṅkhepanti ettha saṅkhipanti saṅgayhanti sadisasamuṭṭhānāni etthāti saṅkhepo, samuṭṭhānasīsaṃ. Neti vineti kāyavacīduccaritanti netti, vinayapāḷi, sā eva dhammoti nettidhammoti āha ‘‘vinayapāḷidhammassā’’ti.