9. 巴帝摩卡止息犍度
9. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhako
关于请求诵巴帝摩卡的注释
Pātimokkhuddesayācanakathāvaṇṇanā
383383. 在《巴帝摩卡止诵犍度》的巴利原文中,“欢颜”是指面向白色方向、面露喜色。长老先说了“黎明已升起”,随后又请求“尊者,请世尊诵出巴帝摩卡”,这应当理解为:由于“在非伍波萨他日举行伍波萨他”这一遮止学处当时还没有制定,所以长老才这样做。那么,世尊为什么就这样默然不语,度过了三更呢?是为了把不清净的僧众举行伍波萨他等共住行为的过失在僧团中公开揭示出来,也是为了制定学处,让比丘们今后能依此而行。不过,这里有人提出另一种理由:“世尊出于大悲,不忍心当面说一个不清净的人是‘不清净’,所以才那样坐着。”这个说法不成立,因为后来世尊毕竟还是说了;而且如果因为悲悯就不忍当面说,那么大目犍连长老抓住那人的手臂把他带出去,也就不应该发生了。因此,这里正确的理由就是前面所说的那样。正因如此,世尊说:“诸比丘,如来不可能、也没有机会与不清净的僧众一起举行伍波萨他、诵出巴帝摩卡。”(《增支部》8.20;《小品》386;《自说经》45)接着又以“诸比丘,有犯戒的人不应听闻巴帝摩卡”等语(《小品》386),说明了对有犯戒者的僧众应当如何处理。
383. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake pāḷiyaṃ nandimukhiyāti odātadisāmukhatāya tuṭṭhamukhiyā. ‘‘Uddhastaṃ aruṇa’’nti vatvāpi ‘‘uddisatu, bhante, bhagavā’’ti pātimokkhuddesayācanaṃ anuposathe uposathakaraṇapaṭikkhepassa sikkhāpadassa apaññattattā therena katanti daṭṭhabbaṃ. Kasmā pana bhagavā evaṃ tuṇhībhūtova tiyāmarattiṃ vītināmesīti? Aparisuddhāya parisāya uposathādisaṃvāsakaraṇassa sāvajjataṃ bhikkhusaṅghe pākaṭaṃ kātuṃ, tañca āyatiṃ bhikkhūnaṃ tathāpaṭipajjanatthaṃ sikkhāpadaṃ ñāpetuṃ. Keci panettha ‘‘aparisuddhampi puggalaṃ tassa sammukhā ‘aparisuddho’ti vattuṃ mahākaruṇāya avisahanto bhagavā tathā nisīdī’’ti kāraṇaṃ vadanti. Taṃ akāraṇaṃ pacchāpi avattabbato, mahāmoggallānattherenāpi taṃ bāhāyaṃ gahetvā bahi nīharaṇassa akattabbatāpasaṅgato. Tasmā yathāvuttamevettha kāraṇanti. Teneva ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyyā’’ti (a. ni. 8.20; cūḷava. 386; udā. 45) vatvā ‘‘na ca, bhikkhave, sāpattikena pātimokkhaṃ sotabba’’ntiādinā (cūḷava. 386) sāpattikaparisāya kattabbavidhi dassito.
被人怀疑行为不端,是指别人看到某种不合沙门身份的事,心里想“这事一定是他干的”,于是对他生起怀疑,觉得他的行为可疑;或者自己心里想“他们知道我不守规矩”,于是对自己的行为生起怀疑,觉得自己的行为可疑。以穿沙门衣服、领用僧团分给的生活用品等方式来维持生活,即使嘴上没有承认“我是沙门”,在实际上也等于已经承认了,所以经文说“自称沙门、自称梵行者”。贪欲,是指被烦恼之流浸透、渗透。因戒行败坏而成为垃圾,是指因为生起了败坏的戒行而成了糟粕,或者因为毫无实质而像垃圾一样。从门廊赶出去,是指让人从门堂出去,赶到外面。
Saṅkassarasamācāranti kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ iminā kataṃ bhavissatī’’ti parehi saṅkāya saritabbasamācāraṃ, attanā vā ‘‘mama anācāraṃ ete jānantī’’ti saṅkāya saritabbasamācāraṃ. Samaṇavesadhāraṇena, saṅghikapaccayabhāgagahaṇādinā ca jīvikaṃ kappento ‘‘ahaṃ samaṇo’’ti paṭiññaṃ adentopi atthato dento viya hotīti ‘‘samaṇapaṭiññaṃ brahmacāripaṭiñña’’nti vuttaṃ. Avassutanti kilesāvassanena tintaṃ. Sañjātadussilyakacavarattā kasambujātaṃ, asāratāya vā kasambu viya jātaṃ. Bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvāti dvārasālato bahi nikkhamāpetvā.
384在大海里乐在其中,意思是他们通过反复看见、进入大海等方式,在大海里获得喜悦。不是一开始就是悬崖峭壁,意思是:不像被截断的岸边、巨大的深渊那样,不是一开始就是向下陡落的地方。住于法,是指自性安住不动。充满,是指圆满。龙,是指蛇这一类众生。
384.Mahāsamuddeabhiramantīti bahuso dassanapavisanādinā mahāsamudde abhiratiṃ vindanti. Na āyatakeneva papātoti chinnataṭamahāsobbho viya na āditova ninnoti attho. Ṭhitadhammoti avaṭṭhitasabhāvo. Pūrattanti puṇṇattaṃ. Nāgāti sappajātikā.
关于听闻巴帝摩卡资格的讨论等注释
Pātimokkhasavanārahakathādivaṇṇanā
386应当引述:不一定要用圣典的语言说出来,用任何一种语言引述那个意思,都应看作已经引述了。
386.Udāharitabbanti pāḷiyā avatvā tamatthaṃ yāya kāyaci bhāsāya udāhaṭampi udāhaṭamevāti daṭṭhabbaṃ.
“或者在先前,或者在后来”,是指在表白甘马开始之前,或者在表白甘马完成之后。
Pure vā pacchā vāti ñattiārambhato pubbe vā ñattiniṭṭhānato pacchā vā.
387把已作和未作两者都拿来,是说某人既有已作的,也有未作的,把这两者一起拿来。“如法的和合”,就是如法的和合甘马。“重新提起”,是指带着推翻原决议的意图,再次着手去做。
387.Katañca akatañca ubhayaṃ gahetvāti yassa katāpi atthi akatāpi. Tassa tadubhayaṃ gahetvā. Dhammikaṃ sāmagginti dhammikaṃ samaggakammaṃ. Paccādiyatīti ukkoṭanādhippāyena puna kātuṃ ādiyati.
388应当知道,“相等想应当了知”这句话,所说的就是相、标志、征兆、名称,应当如是了知。
388.Ākārādisaññā veditabbāti ākāraliṅganimittanāmāni vuttānīti veditabbāni.
自取要素论等注释
Attādānaaṅgakathādivaṇṇanā
398接着,为了再次指出:自己承担、自己接受的诤事就是“自取”,所以说了“想要清净教法”等话。“雨期”就是雨季。那个时节也确实不是时候,就像饥荒等时期一样,因为要让有惭愧心的僧众从远处赶来平息诤事,而且已经来的人要托钵乞食等,行仪也很难做到。
398. Puna codetuṃ attanā ādātabbaṃ gahetabbaṃ adhikaraṇaṃ attādānanti āha ‘‘sāsanaṃ sodhetukāmo’’tiādi. Vassārattoti vassakālo. Sopi hi dubbhikkhādikālo viya adhikaraṇavūpasamatthaṃ lajjiparisāya dūrato ānayanassa, āgatānañca piṇḍāya caraṇādisamācārassa dukkarattā akālo eva.
能生起随念:因为在每一次随念的当下都能产生喜悦和欢欣,所以是能令随念生起。关于“远离随烦恼……导向”这一段,它的意思是:就像远离云雾等污垢的日月显得光辉灿烂一样,这位举罪者也因为远离了恶人的烦恼污垢而显得光辉。
Samanussaraṇakaraṇanti anussaritānussaritakkhaṇe pītipāmojjajananato anussaraṇuppādakaṃ. Vigatūpakkilesa…pe… saṃvattatīti ettha yathā abbhahimādiupakkilesavirahitānaṃ candimasūriyānaṃ sassirīkatā hoti, evamassāpi codakassa pāpapuggalūpakkilesavigamena sassirīkatā hotīti adhippāyo.
399已证得的慈心,就是指达到安止定的慈禅那。
399.Adhigataṃ mettacittanti appanāppattaṃ mettajhānaṃ.
400-1“怀嗔在内”这句话里,“内”这个词是心的代称,所以(注释者)说“不是成为嗔怒之心”。
400-1. ‘‘Dosantaro’’ti ettha antara-saddo cittapariyāyoti āha ‘‘na duṭṭhacitto hutvā’’ti.
所谓悲悯,就是悲本身,所以说“悲悯性就是悲的状态”。这里说的“悲”,是指达到安止定层次的悲。慈也是如此。
Kāruññaṃ nāma karuṇā evāti āha ‘‘kāruññatāti karuṇābhāvo’’ti. Karuṇanti appanāppattaṃ vadati. Tathā mettanti.