外来客比丘的行仪注释
Āgantukavattakathāvaṇṇanā
357357. 在《行仪犍度》中,“应铺展”是指在阳光下铺展。律文中“应令顶礼”的意思是:为了礼敬,通过询问雨安居,新戒比丘自己就顶礼了,这是论中所说。“应注视”是指应当观察。
357. Vattakkhandhake pattharitabbanti ātape pattharitabbaṃ. Pāḷiyaṃ abhivādāpetabboti vandanatthāya vassaṃ pucchanena navako sayameva vandatīti vuttaṃ. Nilloketabboti oloketabbo.
住处比丘行仪论注释
Āvāsikavattakathāvaṇṇanā
359“按分配”的意思是:不越过指定的位置,把床、椅子等拍打干净后铺开,再在上面铺上覆盖物——即使是铺设,也还是属于铺设卧具。为了说明这一点,所以他说“拍打之后铺开,这确实是应该做的”。
359. ‘‘Yathābhāga’’nti ṭhapitaṭṭhānaṃ anatikkamitvā mañcapīṭhādiṃ papphoṭetvā pattharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā dānampi senāsanapaññāpanamevāti dassento āha ‘‘papphoṭetvā hi pattharituṃ pana vaṭṭatiyevā’’ti.
随喜仪轨的注释
Anumodanavattakathāvaṇṇanā
362第五项“已坐下”是指在为了随喜而坐下的时候。“不会成为大长老的负担”是说,等待随喜的人并不是负担。“只有被请托的人才应当被等待”的意思是,应当在自己邀请的比丘们正在随喜时就坐下。
362.Pañcame nisinneti anumodanatthāya nisinne. Na mahātherassa bhāro hotīti anumodakaṃ āgametuṃ na bhāro. Ajjhiṭṭhova āgametabboti attanā ajjhiṭṭhehi bhikkhūhi anumodanteyeva nisīditabbanti attho.
食堂行仪的论注释
Bhattaggavattakathāvaṇṇanā
364人们供食的地方:就是人们带着妻子儿女住在寺院里面,把比丘们请来供养的地方。有座位时:意思是说有可以坐的地方。尊者,这个座位高:这是针对设在长老座位旁边、和长老座位一样高的座位说的;如果座位比长老座位高,就算先请示过,也不可以坐。如果那个旁边的座位比长老座位低,那不用请示也可以坐。犯戒的是大长老本人:意思是说,用座位把别人挡开,就构成犯戒。覆盖之后:意思是把披着的桑喀帝覆盖上去,不把它掀开。
364.Manussānaṃparivisanaṭṭhānanti yattha antovihārepi manussā saputtadārā āvasitvā bhikkhū netvā bhojenti. Āsanesu satīti nisīdanaṭṭhānesu santesu. Idaṃ, bhante, āsanaṃ uccanti āsanne samabhūmibhāge paññattaṃ therāsanena samakaṃ āsanaṃ sandhāya vuttaṃ, therāsanato pana uccatare āpucchitvāpi nisīdituṃ na vaṭṭati. Yadi taṃ āsannampi nīcataraṃ hoti, anāpucchāpi nisīdituṃ vaṭṭati. Mahātherasseva āpattīti āsanena paṭibāhanāpattiyā āpatti. Avattharitvāti pārutasaṅghāṭiṃ avattharitvā, anukkhipitvāti attho.
巴利律文中“应以双手……中略……受取饭食”这句话,是针对把钵放在手掌上,或放在篮背等不稳固的支撑物上,受取饭食时,为了防止钵倾倒而说的。但如果支撑物安放稳固,把钵放在上面,用一只手扶着它,也完全可以受取饭食。“应以双手……中略……受取水”这里,也是同样的道理。
Pāḷiyaṃ ‘‘ubhohi hatthehi…pe… odano paṭiggahetabbo’’ti idaṃ hatthatale vā pacchipiṭṭhiādidussaṇṭhitādhāre vā pattaṃ ṭhapetvā odanassa gahaṇakāle pattassa apatanatthāya vuttaṃ, susajjite pana ādhāre pattaṃ ṭhapetvā ekena hatthena taṃ parāmasitvāpi odanaṃ paṭiggahetuṃ vaṭṭati eva. Ubhohi hatthehi…pe… udakaṃ paṭiggahetabbanti etthāpi eseva nayo.
“洗手水”是指吃完饭时用的水。所以经文说“喝完水后应当洗手”。这说明被禁止的只是最后那一次洗手;而在吃饭中间,以喝水等缘由洗手之后再继续吃,是可以的。有些抄本写作“喝完水后不应洗手”,这跟前面那句话对不上,因为水是在最后阶段才被称为“洗手水”的。“如果人们说:尊者,请洗”等等,是针对已经吃完饭、还坐在那里的长老说的。“门旁”就是靠近门的地方。
Hatthadhovanaudakanti bhojanāvasāne udakaṃ. Tenāha ‘‘pānīyaṃ pivitvā hatthā dhovitabbā’’ti. Tena pariyosāne dhovanameva paṭikkhittaṃ, bhojanantare pana pānīyapivanādinā nayena hatthaṃ dhovitvā puna bhuñjituṃ vaṭṭatīti dasseti. Potthakesu pana ‘‘pānīyaṃ pivitvā hatthā na dhovitabbā’’ti likhanti, taṃ purimavacanena na sameti pariyosāne udakasseva ‘‘hatthadhovanaudaka’’nti vuttattā. Sace manussā dhovatha, bhantetiādi niṭṭhitabhattaṃ nisinnaṃ theraṃ sandhāya vuttaṃ. Dhure dvārasamīpe.
乞食行仪等的注释
Piṇḍacārikavattakathādivaṇṇanā
366在律文中说“让他站住”,意思就是他们说“尊者,请站住”。
366. Pāḷiyaṃ ṭhāpeti vāti tiṭṭha bhanteti vadanti.
367“尊者,有星宿之分吗”:意思是,你们知道与星宿相关的事吗?也就是:你们知道阿沙由基等星宿吗?因此才说“贤友,我们不知道”。“尊者,有方位之分”:这里也按同样的方式理解。“尊者,今天与什么相应”:意思是,月亮与哪颗星宿相合。
367.Atthi, bhante, nakkhattapadānīti nakkhattapadavisayāni ñātāni atthi, assayujādinakkhattaṃ jānāthāti adhippāyo. Tenāha ‘‘na jānāma, āvuso’’ti. Atthi, bhante , disābhāganti etthāpi eseva nayo. Kenajja, bhante, yuttanti kena nakkhattena cando yuttoti attho.
369“露天处”指的是在空旷的室外。这里说“应当同样去做”,是在说明:像传授教诫这类事情,应当先请示。
369.Aṅgaṇeti abbhokāse. Evameva paṭipajjitabbanti uddesadānādi āpucchitabbanti dasseti.
374“为了持续前往”是指为了自己不间断地前往。“已被污染”在这里,因为hada这个词根有排泄粪便的意思,所以说“外面沾满了粪便”。
374.Nibaddhagamanatthāyāti attanova nirantaragamanatthāya. Ūhaditāti ettha hada-dhātussa vaccavissajjanatthatāyāha ‘‘bahi vaccamakkhitā’’ti.