破僧犍度
7. Saṅghabhedakakkhandhako
六释迦子出家故事等之注释
Chasakyapabbajjākathādivaṇṇanā
330330. 在〈破僧犍度〉的经文中,“阿努毗耶”是一个地名。所谓“楼阁之下”,是指从楼阁往下的最底层,也有写成“楼阁下方”的版本。所谓“应引入”,是指应引入已经播种的田地里。所谓“应导出”,是指应从那里带出来。所谓“应清除”,是指应拔掉损害庄稼的杂草等。所谓“应令平正”,是指应把它堆成一堆,或者这就是该读法。
330. Saṅghabhedakakkhandhake pāḷiyaṃ anupiyaṃ nāmāti anupiyā nāma. Heṭṭhā pāsādāti pāsādato heṭṭhā heṭṭhimatalaṃ, ‘‘heṭṭhāpāsāda’’ntipi pāṭho. Abhinetabbanti vapitakhettesu pavesetabbaṃ. Ninnetabbanti tato nīharitabbaṃ. Niddhāpetabbanti sassadūsakatiṇādīni uddharitabbaṃ. Ujuṃ kārāpetabbanti puñjaṃ kārāpetabbaṃ, ayameva vā pāṭho.
332Paradatta(“他施”)是指依靠他人布施的资具而活。以如鹿般的心,是指对任何地方都不执著,心就像鹿一样生起。
332.Paradattoti parehi dinnapaccayehi pavattamāno. Migabhūtena cetasāti katthaci alaggatāya migassa viya jātena cittena.
333“意所成身”是指由禅那之心所造出的梵天身体。提婆达多当时最初生起的想法是:“我该让谁心生欢喜呢?只要让谁欢喜,我就能得到大量的利养和恭敬。”由于那时烦恼的缠缚还很轻微,应当知道,提婆达多在那一刹那并没有退失禅那,退失是后来才发生的。因此说“与心生起同时”等。“二或三摩揭陀村田”这里:在摩揭陀国,小村田大约有一牛呼,中等村田大约有一牛呼半,大村田甚至可以有好几由旬。按中等村田算作二,或按小村田算作三,那就是说他的身体有三牛呼那么大。
333.Manomayaṃ kāyanti jhānamanena nibbattaṃ brahmakāyaṃ, ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ pasādeyyaṃ, yasmiṃ me pasanne bahulābhasakkāro uppajjeyyā’’ti paṭhamaṃ uppannaparivitakkassa mandapariyuṭṭhānatāya devadattassa tasmiṃ khaṇe jhānaparihāni nāhosi, pacchā eva ahosīti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘saha cittuppādā’’tiādi. Dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakhettānīti ettha magadharaṭṭhe khuddakaṃ gāmakhettaṃ gāvutamattaṃ, majjhimaṃ pana diyaḍḍhagāvutamattaṃ, mahantaṃ anekayojanampi hoti. Tesu majjhimena gāmakhettena dve vā khuddakena tīṇi vā gāmakhettāni, tassa sarīraṃ tigāvutappamāṇo attabhāvoti vuttaṃ hoti.
334“导师”是指众人的导师。“非彼有”是说这不是他的。“彼”就是指导师。“因彼”是因为不悦意。“恭敬”是指用衣服等物品对我们表示恭敬,或者这个导师被其他人恭敬,这就是这句话的意思。
334.Satthāroti gaṇasatthāro. Nāssassāti na etassa bhaveyya. Tanti satthāraṃ. Tenāti amanāpena. Sammannatīti cīvarādinā amhākaṃ sammānaṃ karoti, parehi vā ayaṃ satthā sammānīyatīti attho.
335把熊胆或鱼胆塞进鼻孔,这就是“破坏鼻胆汁”。骡,是指公驴让母马受孕后生下的后代。母马怀了这种胎以后,如果生不出来,人们就剖开它的肚子,把小驹取出来。所以说“为了害死自己而怀胎”。
335.Nāsāyapittaṃ bhindeyyunti acchapittaṃ vā macchapittaṃ vā nāsāpuṭe pakkhipeyyuṃ. Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā. Tassā hi gahitagabbhāya vijāyitumasakkontiyā udaraṃ phāletvā potakaṃ nīharanti. Tenāha ‘‘attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātī’’ti.
339“破萨尼迦”(potthanika)是指小刀,也称为“粗器”。
339.Potthanikanti churikaṃ, ‘‘khara’’ntipi vuccati.
342大象啊,不要以杀心接近佛陀龙象。苦:因为是苦的原因,所以叫苦。从此:从这一生。由于:意思是“因为”,或者指“去者”,即正在前往的人。不要憍醉:意思是你不应该憍醉。
342.Mākuñjara nāgamāsadoti he kuñjara buddhanāgaṃ vadhakacittena mā upagaccha. Dukkhanti dukkhakāraṇattā dukkhaṃ. Itoti ito jātito. Yatoti yasmā, yantassa vā, gacchantassāti attho. Mā ca madoti mado tayā na kātabboti attho.
343343.“三人的食物”:是指应该由三个人一起吃的食物。如果人数超过这个数,先集合起来再接受食物来吃,那就不合规矩,这是针对“群体进食”而说的对治之法,这就是它的意思。“果咖利咖”等,是提婆达多一派中各位首领的名字。“劫”,是指大地狱里的寿命之劫;有人认为这是“中劫”。但也有人认为,这是“无数劫”。
343.Tikabhojananti tīhi bhuñjitabbaṃ bhojanaṃ, tato adhikehi ekato paṭiggahetvā bhuñjituṃ na vaṭṭanakaṃ gaṇabhojanapaṭipakkhaṃ bhojananti attho. Kokālikotiādīni devadattaparisāya gaṇapāmokkhānaṃ nāmāni. Kappanti mahāniraye āyukappaṃ, taṃ antarakappanti keci. Keci pana ‘‘asaṅkhyeyyakappa’’nti.
破僧故事的注释
Saṅghabhedakakathāvaṇṇanā
345知道别人的心之后才说法,这叫“记说神变”。单纯开示法义、给予教诫,这叫“教诫神变”。这两种都叫“法谈”。长老用这种方式来教诫。示现种种神通变化,叫“神通神变”。跟神通结合在一起的教诫,同样也是法谈。长老用这种方式来教诫。
345. Parassa cittaṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ. Kevalaṃ dhammadesanā anusāsanīpāṭihāriyaṃ. Tadubhayampi dhammī kathā nāma. Tāya thero ovadi. Iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyaṃ nāma. Tena sahitā anusāsanī eva dhammī kathā. Tāya thero ovadi.
“让他忏悔土喇咤亚罪”这句话,是因为想破僧的人在举行伍波萨他等仪式时所犯的土喇咤亚罪,在《伍波萨他犍度》等地方就已经最先制定了,所以才这么说。如果不是这样的话,由于他们是初犯,本来应该是无犯的。
‘‘Thullaccayaṃ desāpehī’’ti idaṃ bhedapurekkhārassa uposathādikaraṇe thullaccayassa uposathakkhandhakādīsu paṭhamameva paññattattā vuttaṃ, itarathā etesaṃ ādikammikattā anāpattiyeva siyā.
346“湖”就是池沼。“以牙划地”是说用象牙刮划大地。这也是在展现大象的本性。“在诸河中”就是在诸湖沼里。“食藕者”是句义上的连接。“护卫象群者”就是守护象群的首领。
346.Sarasīti saro. Mahiṃ vikrubbatoti mahiṃ dantehi vilikhantassa. Idañca hatthīnaṃ sabhāvadassanaṃ. Nadīsūti saresu. Bhisaṃ ghasamānassāti yojanā. Jaggatoti yūthaṃ pālentassa.
347去担任使者:就是去承担使者的任务,去做使者该做的事。所谓“适宜与不适宜”:就是对该说和不该说、该做和不该做的事都很擅长。另一种说法是:他擅长把握所意会与不意会的言辞,不停留在字面上,只传达真正想表达的意思。
347.Dūteyyaṃgantunti dūtakammaṃ pattuṃ, dūtakammaṃ kātunti attho. Sahitāsahitassāti yuttāyuttassa, yaṃ vattuṃ, kātuñca yuttaṃ, tattha kusalo. Atha vā adhippetānādhippetassa vacanassa kusalo, byañjanamatte na tiṭṭhati, adhippetatthameva ārocetīti attho.
350350. 在偈颂中,“jātu”一词意思是“一定”。“mā udapajjatha mā hotu”的意思是“不要生起,不要存在”。“恶欲者之所趣”指的是恶欲之人的趣向和来世。这就是所说的含义。也应当凭这个理由来了知:这里显示的情形,正是下文将要讲述的提婆达多被称为“智者”等等。
350. Gāthāsu jātūti ekaṃsena. Mā udapajjatha mā hotūti attho. Pāpicchānaṃ yathāgatīti pāpicchānaṃ puggalānaṃ yādisī gati abhisamparāyo. Taṃ atthajātaṃ. Imināpi kāraṇena jānāthāti devadattassa ‘‘paṇḍito’’tiādinā upari vakkhamānākāraṃ dasseti.
“放逸”,就是陷入放逸。“期望”,是指必然成就的意义。这里所说的确实是期望,而不是祈愿。对于这种未来意义的事,通达语言的人主张用过去时来表达。
Pamādaṃ anuciṇṇoti pamādaṃ āpanno. Āsīsāyanti avassaṃbhāvīatthasiddhiyaṃ. Sā hi idha āsīsāti adhippetā, na patthanā. Īdise anāgatatthe atītavacanaṃ saddavidū icchanti.
“加害”是指会加害。“以毒瓶”,就是用一个装满毒药的瓶子。“那个人”,指的就是那个人。“不能污染”,意思是没办法让他混入毒药。“可怖”,是因为又广大又深邃,所以令人恐惧。这也表明他无法被污染。“以言说”,就是用说过失的话。“侵害”,就是逼恼。
Dubbheti dubbheyya. Visakumbhenāti ekena visapuṇṇakumbhena. Soti so puggalo. Na padūseyya visamissaṃ kātuṃ na sakkotīti attho. Bhayānakoti vipulagambhīrabhāvena bhayānako. Tenāpi dūsetuṃ na sakkuṇeyyataṃ dasseti. Vādenāti dosakathanena. Upahiṃsatīti bādhati.
优波离问论的注释
Upālipañhākathāvaṇṇanā
351不过,不能只凭这一点就说僧团已经分裂——这是针对“仅仅发放筹木就造成僧团分裂”的说法而说的。只有举行了伍波萨他等僧团甘马之后,僧团才算分裂。其中应当理解为:在伍波萨他和自恣时,以单白甘马的完成造成僧团分裂;在其余甘马中,则以求听甘马等程序的结束造成僧团分裂。
351.Na pana ettāvatā saṅgho bhinno hotīti salākaggāhāpanamattena saṅghabhedānibbattito vuttaṃ. Uposathādisaṅghakamme kate eva hi saṅgho bhinno hoti. Tattha ca uposathapavāraṇāsu ñattiniṭṭhānena, sesakammesu apalokanādikammapariyosānena saṅghabhedo samatthoti daṭṭhabbo.
“没有宣说不能性”这句话,是世尊在说“诸比丘,提婆达多积集了第一个无间业”等语、开示无间业性时,并没有制定他那种被称为不能性的巴拉基格罪。由此说明:不能性和罪一样,只有在制定之后才成立,不在制定之前。但在这里,因为对最初犯戒的人也没有宣说无罪,所以应当知道提婆达多等人也并没有被排除在外。
‘‘Abhabbatā na vuttā’’ti idaṃ ‘‘bhikkhave, devadattena paṭhamaṃ ānantariyakammaṃ upacita’’ntiādinā ānantariyattaṃ vadatā bhagavatā tassa abhabbatāsaṅkhātā pārājikatā na paññattā. Etena āpatti viya abhabbatāpi paññattianantarameva hoti, na tato pureti dasseti. Idha pana ādikammikassapi anāpattiyā avuttattā devadattādayopi na muttāti daṭṭhabbaṃ.
在“三念处”等说法里,只有三念处,不能超出这个范围。因此,这里否定某一个念处就是非法,而不是否定“三念处”这一安立,因为那本来就是法。对其它“减少”的情况也一样。至于“增加”的情况,比如“六根”,如果把本来不是根的东西安立为根,那就是非法。其它增加的情况也一样。不只是这些,像“四蕴”“十三处”等等,凡是颠倒宣说的,全都是非法;凡是如实宣说的,全都是法,应当这样理解。这里说的“宣说”,指的是由这样那样的身业、语业所引发的那些无色蕴。因此应当这样理解:在十善业道等中,以没有过失的意义如实宣说诸法;在不善业道等中,以有过失的意义如实宣说诸非法;在其余的无记法中,对任何一部分,凡是按照世尊所安立的次第来宣说的,就是“法”,凡是颠倒宣说的,就是“非法”。虽然律藏等也可以按如实或不如实的宣说方式归入法与非法,但因为它们以“律”等名称被单独区分开来,所以应当知道,剩下那些才是归入法与非法范畴的部分。
Tayo satipaṭṭhānātiādīsu tayo eva satipaṭṭhānā, na tato paranti ekassa satipaṭṭhānassa paṭikkhepova idha adhammo, na pana tiṇṇaṃ satipaṭṭhānattavidhānaṃ tassa dhammattā. Evaṃ sesesupi hāpanakoṭṭhāsesu. Vaḍḍhanesu pana cha indriyānīti anindriyassapi ekassa indriyattavidhānameva adhammo. Evaṃ sesesupi. Na kevalañca eteva, ‘‘cattāro khandhā, terasāyatanānī’’tiādinā yattha katthaci viparītato pakāsanaṃ sabbaṃ adhammo. Yāthāvato pakāsanañca sabbaṃ dhammoti daṭṭhabbaṃ. Pakāsananti cettha tathā tathā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā arūpakkhandhāva adhippetā, evamettha dasakusalakammapathādīsu anavajjaṭṭhena sarūpato dhammesu, akusalakammapathādīsu sāvajjaṭṭhena sarūpato adhammesu ca tadaññesu ca abyākatesu yassa kassaci koṭṭhāsassa bhagavatā paññattakkameneva pakāsanaṃ ‘‘dhammo’’ti ca viparītato pakāsanaṃ ‘‘adhammo’’ti ca dassitanti daṭṭhabbaṃ. Kāmañcettha vinayādayopi yathābhūtato, ayathābhūtato ca pakāsanavasena dhammādhammesu eva pavisanti, vinayādināmena pana visesetvā visuṃ gahitattā tadavasesameva dhammādhammakoṭṭhāse pavisatīti daṭṭhabbaṃ.
“把这种非法说成是法”等等,是为了说明:只有如实了知法和非法之后,出于恶欲而颠倒宣说的人,才会造成僧团分裂;并不是因为仅仅那样想而宣说的人就会造成分裂。这个道理在“把非律说成是律”等说法中也同样适用。其中“能出离”是指最殊胜的意思。用“如是”这个词,是把“像我们老师这一传承那样”等等所说的含义收摄进来。
Imaṃ adhammaṃ dhammoti karissāmātiādi dhammañca adhammañca yāthāvato ñatvāva pāpicchaṃ nissāya viparītato pakāsentasseva saṅghabhedo hoti, na pana tathāsaññāya pakāsentassāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Esa nayo ‘‘avinayaṃ vinayoti dīpentī’’tiādīsupi. Tattha niyyānikanti ukkaṭṭhanti attho. ‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyakula’’ntiādinā vuttamatthaṃ ākaḍḍhati.
防护、断除、省察,称为防护律、断除律和省察律。因此说“这就是律”。“已制立与未制立”这一对,与“已说与未说”这一对,在意义上其实相同;同样,粗重一对与重一对也是如此。正因如此,才以“四念处……这叫做未制立”等说法,对它们作了类似的说明。“有余罪”,是指与其他戒条共同存在的罪。“此罪没有戒的剩余”,即是无余罪。
Saṃvaro pahānaṃ paṭisaṅkhāti saṃvaravinayo, pahānavinayo, paṭisaṅkhāvinayo ca vutto. Tenāha ‘‘ayaṃ vinayo’’ti. ‘‘Paññattaṃ apaññatta’’nti dukaṃ ‘‘bhāsitaṃ abhāsita’’nti dukena atthato samānameva, tathā duṭṭhulladukaṃ garukadukena. Teneva tesaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā…pe… idaṃ apaññattaṃ nāmā’’tiādinā sadisaniddeso kato. Sāvasesāpattinti avasesasīlehi sahitāpattiṃ. Natthi etissaṃ āpannāyaṃ sīlāvasesāti anavasesāpatti.
354经文里说“和合者之随顺”,意思是:为了让和合者的和合不被破坏,就这样去随顺、去给予支持和助力。
354. Pāḷiyaṃ samaggānañca anuggahoti yathā samaggānaṃ sāmaggī na bhijjati, evaṃ anuggahaṇaṃ anubalappadānaṃ.
355“会有吗?”就是“可能存在吗?”的意思。在那件事上持非法见,是指在自己宣说“非法是法”这件事上,持有不合道理的见解。“在分裂中持非法见”,意思是:宣说“非法是法”之后,通过告白、发筹等方式让自己脱离,把同住在一个界内的四人僧团等,从四人僧团等中分离出来,以另作甘马等方式造成僧团分裂时,便成了持非法见的人。“隐藏见”,是指在宣说“非法是法”时,把自己生起的非法见掩盖、藏起来,反过来宣称“这就是法”的意思。各处文句的含义都应这样理解。
355.Siyānu khoti sambhaveyya nu kho. Tasmiṃ adhammadiṭṭhīti attano ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti etasmiṃ dīpane ayuttadiṭṭhi. Bhede adhammadiṭṭhīti ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti dīpetvā anussāvanasalākaggāhāpanādinā attānaṃ muñcitvā catuvaggādikaṃ saṅghaṃ ekasīmāyameva ṭhitato catuvaggādisaṅghato viyojetvā ekakammādinipphādanavasena saṅghabhedakaraṇe adhammadiṭṭhiko hutvāti attho. Vinidhāya diṭṭhinti yā tasmiṃ ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti dīpane attano adhammadiṭṭhi uppajjati, taṃ vinidhāya paṭicchādetvā ‘‘dhammo evāya’’nti viparītato pakāsetvāti attho. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
在分裂中持有法见的人,按照前面所说的方式,认为僧团分裂没有过失。但这个人虽然在宣说“非法是法”时成了持非法见的人,却因为把这种见解搁置起来而行事,所以成了无法挽救的破僧者。同样,“在分裂中存疑的人”,这个人对分裂也把疑惑的见解搁置起来。其余部分相同。“在那种法见的分裂中持非法见的人”,这个人因为把对分裂的非法见搁置起来而行事,所以成了无法挽救的破僧者。但在白品中,无论是对“非法是法”等的宣说,还是对分裂本身,因为以法见为本性、没有把见解搁置起来而行事,所以破僧者也是可以挽救的。因此应当知道:在“非法是法”等的宣说中,或在僧团分裂中,或在两者中,成为持非法见者或疑惑者,把那种见解和疑惑搁置起来,宣称“这是法”,并按照所说的方式造成僧团分裂的人,才有无间业。
Bhede dhammadiṭṭhīti yathāvuttanayena saṅghabhedane doso natthīti laddhiko. Ayaṃ pana ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti dīpane adhammadiṭṭhiko hutvāpi taṃ diṭṭhiṃ vinidhāya karaṇena saṅghabhedako atekiccho jāto. Evaṃ bhede vematikoti imassa pana bhede vematikadiṭṭhiyā vinidhānampi atthi. Sesaṃ samameva. Tasmiṃ dhammadiṭṭhibhede adhammadiṭṭhīti ayaṃ pana bhede adhammadiṭṭhiṃ vinidhāya katattā saṅghabhedako atekiccho jāto. Sukkapakkhe pana sabbattha ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādidīpane vā bhede vā dhammadiṭṭhitāya diṭṭhiṃ avinidhāyeva katattā saṅghabhedakopi satekiccho jāto. Tasmā ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādidīpane vā saṅghabhede vā ubhosupi vā adhammadiṭṭhi vā vematiko vā hutvā taṃ diṭṭhiṃ, vimatiñca vinidhāya ‘‘dhammo’’ti pakāsetvā vuttanayena saṅghabhedaṃ karontasseva ānantariyaṃ hotīti veditabbaṃ.