5. 小事犍度
5. Khuddakavatthukkhandhako
小事事注释
Khuddakavatthukathāvaṇṇanā
243《小事犍度》中,“以八格形式”意指如同骰子板上刻有八条格线的样式。“以痰盂底部的形状”意指如同痰盂底部的形状。这是就圆形底座而言,也是指竖起刺后制成的圆形钵的别名。
243. Khuddakavatthukkhandhake aṭṭhapadākārenāti jūtaphalake aṭṭhagabbharājiākārena. Mallakamūlasaṇṭhānenāti kheḷamallakamūlasaṇṭhānena. Idañca vaṭṭādhārakaṃ sandhāya vuttaṃ, kaṇṭake uṭṭhāpetvā katavaṭṭakapālassetaṃ adhivacanaṃ.
244“展掌”是指不握拳,而以张开的手掌进行背部按摩。正是针对这一方式,才称为“手部按摩”。
244.Puthupāṇikanti muṭṭhiṃ akatvā vikasitahatthatalehi piṭṭhiparikammaṃ vuccati. Etameva sandhāya ‘‘hatthaparikamma’’nti vuttaṃ.
245“珍珠垂饰等”中的“等”字包含了耳环等。“挂线”是指婆罗门祭祀用线等的样式。“环”是指手镯和脚镯。
245.Muttolambakādīnanti ādi-saddena kuṇḍalādiṃ saṅgaṇhāti. Palambakasuttanti brāhmaṇānaṃ yaññopacitasuttādiākāraṃ vuccati. Valayanti hatthapādavalayaṃ.
246“两指”是受格复数,意为不可超过两指的量。此处,即使不知道是否超过了两指或两指宽,在计点须发时,也会生起非心所起的犯行,这是诸师所说。
246.Dvaṅguleti upayogabahuvacanaṃ, dvaṅgulappamāṇaṃ atikkāmetuṃ na vaṭṭatīti attho. Ettha ca dumāsassa vā dvaṅgulassa vā atikkantabhāvaṃ ajānantassāpi kesamassugaṇanāya acittakāpattiyo hontīti vadanti.
“以刷子”指用香茅草等绑扎后整齐切平而制成的刷子。“以油膏”指含有树脂的油。“对于为热所逼、尘垢满布的头”即指为热所逼、尘垢满布的头。“以湿手”指以湿润的手。
Kocchenāti usīratiṇādīni bandhitvā samaṃ chinditvā gahitakocchena. Cikkalenāti silesayuttatelena. Uṇhābhitattarajasirānampīti uṇhābhitattānaṃ rajokiṇṇasirānaṃ. Addahatthenāti allahatthena.
248-9“善歌”指与无常等相应的歌咏。“以圆满的音调”指以完整无缺的发音方式。为显示波浪调等的共同特征,故说“一切……之特征”。意思是:多少音节可令字母圆满,若超出此量而说,则称为变调之说;若不如此而说,则仅是特征。“外毛”是中性名词的施设,意谓如外在的毛一般显现,如此蓄留者犯恶作。
248-9.Sādhugītanti aniccatādipaṭisaññuttaṃ gītaṃ. Caturassena vattenāti paripuṇṇena uccāraṇavattena. Taraṅgavattādīnaṃ sabbesampi sāmaññalakkhaṇaṃ dassetuṃ ‘‘sabbesaṃ…pe… lakkhaṇa’’nti vuttaṃ. Yattakāhi mattāhi akkharaṃ paripuṇṇaṃ hoti, tatopi adhikamattāyuttaṃ katvā kathanaṃ vikārakathanaṃ nāma, tathā akatvā kathanameva lakkhaṇanti attho. Bāhiralominti bhāvanapuṃsakaniddeso, yathā bahiddhā lomāni dissanti, evaṃ dhārentassa dukkaṭanti attho.
250在圣典中,“嫩芒果”指尚未生籽的嫩芒果。“令其落下”指令其砍断。“只是被描述”这句话,是出于教法的利益而说,即指“他们诽谤”。并非不学习,而是未学成。
250. Pāḷiyaṃ taruṇaññeva ambanti taruṇaṃ asañjātabījaṃ eva ambaphalaṃ. Pātāpetvāti chindāpetvāva. ‘‘Mattāvaṇṇitā’’ti idaṃ ‘‘pare nindantī’’ti sāsanahitesitāya vuttaṃ. Na pariyāpuṇiṃsūti nāsikkhiṃsu.
251“四种蛇王族”是就一切蛇类摄于此四种中而说的。“作自护”指为自己作保护。
251.Cattāri ahirājakulānīti sabbesaṃ ahibhedānaṃ catūsu eva saṅgahato vuttaṃ. Attaparittaṃ kātunti attano parittāṇaṃ kātuṃ.
“我与广目族等以慈”,意为:愿我与广目族等诸龙之间生起友谊,愿慈心生起,即愿他们快乐、无苦、无怨。这便是慈心遍满。其余诸句也同样。“对无足者等”,是显示对蛇族等一切众生作有限制的慈心遍满。“愿无足者勿害我”,是显示以彼慈心作自我防护的方法。
Virūpakkhehi me mettanti virūpakkhajātikehi nāgehi saha mayhaṃ mittabhāvo hotu, mettā hotūti attho, te sukhitā niddukkhā averā hontūti adhippāyo. Evañhi mettāpharaṇaṃ hoti. Sesesupi eseva nayo. Apādakehīti ahikulehi saha sabbasattesu odhiso mettāpharaṇadassanaṃ. Mā maṃ apādako hiṃsīti tāya mettāya attarakkhāvidhānadassanaṃ.
“一切众生”等,是以自己为譬喻,显示对一切众生遍满无限慈心。其中,“愿任何恶事勿降临”意为:愿任何低劣的苦因及苦,勿降临于任何众生。
Sabbe sattātiādi attānaṃ upamaṃ katvā sabbasattesu anodhiso mettāpharaṇadassanaṃ. Tattha mā kañci pāpamāgamāti kañci sattaṃ lāmakaṃ dukkhahetu, dukkhañca mā āgacchatu.
如此显示了以慈心自我防护后,现在为了显示以随念三宝而防护,而说“无量”等。其中,能导致有限之法即是不善法,其果报也是有限的;与之相对的戒等功德,及其世间与出世间的果报则是无量的。具足这些功德,故称无量;或因功德不可称量,故称无量。“有量者”是指与前述导致有限之法相应者。“蛇蝎”显示爬行类众生。“蜘蛛”指多毛的蜘蛛。“壁虎”指屋中的蜥蜴。
Evaṃ mettāya attaguttiṃ dassetvā idāni ratanattayānussaraṇena dassetuṃ ‘‘appamāṇo’’tiādi vuttaṃ. Tattha pamāṇakaradhammā akusalā, tabbipākā ca pamāṇā, tappaṭipakkhā sīlādayo guṇā, tabbipākā ca lokiyalokuttaraphalāni appamāṇā, te assa atthīti appamāṇo, appamāṇā vā aparimeyyaguṇā assātipi appamāṇo. Pamāṇavantānīti yathāvuttapamāṇakaradhammayuttāni. Ahivicchikāti sarīsapānaññeva pabhedadassanaṃ. Uṇṇanābhīti lomasanābhiko makkaṭo. Sarabūti gharagoḷikā.
“愿他们退去”意为愿他们离去,不要伤害我。“我如此礼敬”中,省略了“我作”一词。其连接如下:由于我以慈等为你们和我作了守护,且我如此礼敬世尊,也礼敬毗婆尸等七位,因此愿诸鬼神退去。
Paṭikkamantūti apagacchantu, mā maṃ vihesayiṃsūti attho. Sohaṃ namoti ettha ‘‘karomī’’ti pāṭhaseso. Yasmā mayā mettādīhi tumhākañca mayhañca rakkhā katā, yasmā ca sohaṃ bhagavato namo karomi, vipassīādīnaṃ sattannampi namo karomi, tasmā paṭikkamantu bhūtānīti yojanā.
“在其他处”意为以不净作意等法断除欲贪。“生殖器”指无种子的男性标志。据说,若种子被截断,便成为因手术所致的般哒咖,即为不堪能者。然而另有一说:“虽在截断种子的刹那唯结恶作罪,但待男根等逐渐消失时,方成为般哒咖,即为不堪能者,届时应以灭除形相之罪将其灭摈。”“或令如此之人生苦者”,是指以拳击等方式令自身生起苦痛之人。
Aññamhīti kāmarāge asubhamanasikārādinā chetabbeti attho. Aṅgajātanti bījavirahitaṃ purisanimittaṃ. Bīje hi chinne opakkamikapaṇḍako nāma abhabbo hotīti vadanti. Eke pana ‘‘bījassāpi chedanakkhaṇe dukkaṭāpatti eva kamena purisindriyādike antarahite paṇḍako nāma abhabbo hoti, tadā liṅganāsanāya nāsetabbo’’ti vadanti. Tādisaṃ vā dukkhaṃ uppādentassāti muṭṭhippahārādīhi attano dukkhaṃ uppādentassa.
252在原典中,“此乃你的钵”一语,乃是长者所说“凡是阿罗汉且具神通者,所施之物即归彼所有”,即针对此言。“取钵后三度绕行王舍城”——此处所言“取钵”,是针对钵由竹竿次第传递、悬于竹竿顶端上空、绕城三匝而停住的情形而言,并非长老亲手取钵。然而另有一说:“以神通力令钵从竹竿传递处脱落,随侍长老身旁,长老犹如以手取之。”正是针对如此安住之状,故说“从婆罗堕婆阇手中取钵”。“那些人……随行”——那些起初未见第一神变之人,为求长老也向他们示现神变,便随行长老之后。长老则示现变化神通,现狮、虎等形,那些人见此惊叹稀奇,发出高声大呼。因此世尊问道:“阿难,那高声大呼究竟是何缘故?”关于“不应示现神通神变”——此中所指,依据“舍弃本来形貌,示现童子形、龙形……乃至示现种种军阵行列”(《无碍解道》3.13)所载,以令自身色身产生变异为运作方式的变化神通,即为此处所指。故注疏言:“然而,决意神通并未被禁止。”本来一人,作意为多,或百、或千、或百千,作意后以智决意“令我成为多数”(《
252. Pāḷiyaṃ tuyheso pattoti ‘‘yo ca arahā ceva iddhimā ca, tassa dinnamevā’’ti seṭṭhinā vuttaṃ, taṃ sandhāya vadati. Taṃ pattaṃ gahetvā tikkhattuṃ rājagahaṃ anupariyāyīti ettha veḷuparamparāya baddhapattassa uparibhāge ākāse nagaraṃ tikkhattuṃ anupariyāyitvā ṭhitabhāvaṃ sandhāya ‘‘pattaṃ gahetvā’’ti vuttaṃ, na pana thero hatthena pattaṃ sayameva aggahesi. Keci pana vadanti ‘‘iddhibalena taṃ pattaṃ veḷuparamparato muñcitvā theraṃ anubandhamāno aṭṭhāsi, so ca anena hatthena gahito viya ahosī’’ti. Tathā ṭhitameva pana sandhāya ‘‘bhāradvājassa hatthato pattaṃ gahetvā’’ti vuttaṃ. Te ca manussā…pe… anubandhiṃsūti ye ca manussā paṭhamaṃ pāṭihāriyaṃ nāddasaṃsu, te amhākampi pāṭihāriyaṃ dassehīti theramanubandhiṃsu. Thero ca sīhabyagghādirūpaṃ gahetvā vikubbaniddhiṃ dasseti, te ca acchariyabbhutajātā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ. Tenāha ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo’’ti. Iddhipāṭihāriyaṃ na dassetabbanti ettha ‘‘yo pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumāravaṇṇaṃ vā dasseti, nāgavaṇṇaṃ vā…pe… vividhampi senābyūhaṃ dassetī’’ti (paṭi. ma. 3.13) evamāgatā attano sarīrassa vikārāpādanavasappavattā vikubbaniddhi adhippetāti āha ‘‘adhiṭṭhāniddhi pana appaṭikkhittā’’ti. Pakatiyā eko bahukaṃ āvajjati, sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjetvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘‘bahuko homī’’ti (paṭi. ma. 3.10) evaṃ dassitā adhiṭṭhānavasena nipphannā adhiṭṭhāniddhi nāma. Gihivikaṭānīti gihisantakāni.
253在原典中,“未被触及”即指未被碰触。“充满色相之物”,指的是充满女色等形像之物。
253. Pāḷiyaṃ na acchupiyantīti na phusitāni honti. Rūpakākiṇṇānīti itthirūpādīhi ākiṇṇāni.
254“地托架”,是指用象牙等材料制成的环形托架。由于此托架不高,置于其上的钵不会滚落,故说“可安放三只钵”。正因其低矮,所以称为“地托架”。“木托架与杆托架”,是指用一整块木料制成的托架,以及用多根杆条制成的托架。这两种托架较高,钵放在上面容易倾倒,因此说“须妥善安置”。“如旋转锥之尖端”,是说如同刻写时安插研磨具等工具之处,也就是旋转锥的尖端一般。这类木托架过于狭窄,钵放在上面一样会倾倒,因此说“无空间”。
254.Bhūmiādhāraketi dantādīhi kate valayādhārake. Etassa valayādhārakassa anuccatāya ṭhapitā pattā na paripatantīti ‘‘tayo patteṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Anuccatañhi sandhāya ayaṃ ‘‘bhūmiādhārako’’ti vutto. Dāruādhārakadaṇḍādhārakesūti ekadārunā kataādhārake, bahūhi daṇḍehi kataādhārake ca. Ete ca uccatarā honti pattehi saha patanasabhāvā. Tena ‘‘susajjitesū’’ti vuttaṃ. Bhamakoṭisadisoti yattha dhamakaraṇādiṃ pavesetvā likhanti, tassa bhamakassa koṭiyā sadiso. Tādisassa dāruādhārakassa avitthiṇṇatāya ṭhapitopi patto patatīti ‘‘anokāso’’ti vutto.
“门廊、窗格等处”,是指门廊、窗台等基座较高的地方。“外侧”,是指楼阁等建筑的外墙。“薄窗格”,是指栏杆。然而,在任何情况下,钵都应安放在手可触及的范围之内。但若有托架,则允许放置在托架之外。
Ālindakamiḍḍhikādīnanti pamukhamiḍḍhikādīnaṃ, uccavatthukānanti attho. Bāhirapasseti pāsādādīnaṃ bahikuṭṭe. Tanukamiḍḍhikāyāti vedikāya. Sabbattha pana hatthappamāṇato abbhantare ṭhapetuṃ vaṭṭati. Ādhāre pana tato bahipi vaṭṭati.
律文中的“唇缘”,是指钵口的边缘。“钵台”,是指为了防止蚂蚁攀爬,而造得高出地面、形如栏杆的台座。“形如大口盆”,是指形状像大口的陶盆。“悬挂者犯恶作”——据说,这仅指单独将钵悬挂起来的情形,而非将钵放入钵袋后再悬挂,但这一点还有待审察。“用其他的捆扎物”,是指用其他用于捆绑驮物的东西。由于律中说“捆绑后再悬挂”,所以在挂钵袋时,应以某种方式将其捆好,以防从悬挂处滑落下来,如此方可安放。即使捆绑了,也不能放置在头顶上方,因为担心坐于高处的人会压坏它,这是律中的意思。“可放置于彼处”,是因为那里无人安坐,所以开许。“或捆绑后”,是指捆绑后放在撑开的伞上。“任何”,无论钵中盛满食物还是空钵,都一样。
Pāḷiyaṃ oṭṭhoti mukhavaṭṭi. Pattamāḷakanti upacikānaṃ anuṭṭhahanatthāya bhūmito uccataraṃ kataṃ vedikākāramāḷakaṃ. Mahāmukhakuṇḍasaṇṭhānāti mahāmukhacāṭisaṇṭhānā. Laggentassa dukkaṭanti kevalaṃ pattaṃ laggentassa, na thavikāya laggentassāti vadanti. Vīmaṃsitabbaṃ. Aññena pana bhaṇḍakenāti aññena bhārabandhanena bhaṇḍakena. ‘‘Bandhitvā olambetu’’nti vuttattā pattatthavikāya aṃsabaddhako yathā laggitaṭṭhānato na parigaḷati, tathā sabbathāpi bandhitvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Bandhitvāpi upari ṭhapetuṃ na vaṭṭatīti upari nisīdantā ottharitvā bhindantīti vuttaṃ. Tattha ṭhapetuṃ vaṭṭatīti nisīdanasaṅkābhāvato vuttaṃ. Bandhitvā vāti bandhitvā ṭhapitachatte vā. Yo kocīti bhattapūropi tucchapattopi.
255“保存”者,是为了日日行乞食而作保存。若未得钵者,则一日行乞食后,食毕将其舍弃亦可。故说“暂时受用可也”。于叶包等,理亦相同。“我失去了”者,即“我失去”之义,也就是“我遭毁灭”之义。经文中“魔鬼说”者,即魔鬼所说,或此即为读法。“小魔鬼们”者,魔鬼之子。“尸首之钵”者,即成为尸首的钵。此为本性变异关系的属主格。
255.Pariharitunti divase divase piṇḍāya caraṇatthāya ṭhapetuṃ. Pattaṃ alabhantena pana ekadivasaṃ piṇḍāya caritvā bhuñjitvā chaḍḍetuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘tāvakālikaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. Paṇṇapuṭādīsupi eseva nayo. Abhuṃ meti abhūti mayhaṃ, vināso mayhanti attho. Pāḷiyaṃ pisāco vatamanti pisāco vatāyaṃ, ayameva vā pāṭho. Pisācillikāti pisācadārakā. Chavasīsassa pattoti chavasīsamayo patto. Pakativikārasambandhe cetaṃ sāmivacanaṃ.
“吐出后”者,即吐出口水之后。因已说“受用后”,故以沾有残食之手取水,将钵洒洗后,用清洗擦拭的方式洗手即可,仅此程度,不名为“受用钵后洗手”。“取一口水”者,不触钵,仅以残食之手从中舀起水作为一口水;或者以左手举起钵,用口吸取一口水亦可。“以外水洗净后”者,于二指上洗净肉汁后,取外部之水亦可。“欲再食”者,此处并非自己欲食,亦可将食物保存起来供他人食用。“就在那里”者,即置于钵中,不须从原处取出。“撕下后”者,从中将肉完全扯出。
Cabbetvāti niṭṭhubhitvā. ‘‘Paṭiggahaṃ katvā’’ti vuttattā ucchiṭṭhahatthena udakaṃ gahetvā pattaṃ paripphositvā dhovanaghaṃsanavasena hatthaṃ dhovituṃ vaṭṭati, ettakena pattaṃ paṭiggahaṃ katvā hattho dhovito nāma na hoti. Ekaṃ udakagaṇḍusaṃ gahetvāti pattaṃ aphusitvā tattha udakameva ucchiṭṭhahatthena ukkhipitvā gaṇḍusaṃ katvā, vāmahattheneva vā pattaṃ ukkhipitvā mukhena gaṇḍusaṃ gahetumpi vaṭṭati. Bahi udakena vikkhāletvāti dvīsu aṅgulīsu āmisamattaṃ vikkhāletvā bahi gahetumpi vaṭṭati. Paṭikhāditukāmoti ettha na sayaṃ khāditukāmopi aññesaṃ khādanārahaṃ ṭhapetuṃ labhati . Tattheva katvāti patteyeva yathāṭhapitaṭṭhānato anuddharitvā. Luñcitvāti tato maṃsameva niravasesaṃ uppaṭṭetvā.
256“酒粉”者,即酒曲粉。“磨针”者,为磨针。“缝衣架”者,是以四根杆依照衣的尺寸,作成长方形而绑成的架子。在此架上,将衣角均匀绑好,随意缝衣。“应铺于其上”者,为支撑衣,应铺于该缝衣架之上。名为咖提那的缝衣架,衣的绑缚绳即为咖提那绳,此为中间词省略的复合词,故说“以其”等。其中,因两层布若一处过厚便会生起皱褶,故双层衣的两层布亦应铺得均匀,其绑缚绳应知为咖提那绳。
256.Kiṇṇacuṇṇenāti surākiṇṇacuṇṇena. Makkhetunti sūciṃ makkhetuṃ. Nisseṇimpīti catūhi daṇḍehi cīvarappamāṇena āyatacaturassaṃ katvā baddhapaṭalampi. Ettha hi cīvarakoṭiyo samakaṃ bandhitvā cīvaraṃ yathāsukhaṃ sibbanti. Tattha attharitabbanti tassā nisseṇiyā upari cīvarassa upatthambhanatthāya attharitabbaṃ. Kathinasaṅkhātāya nisseṇiyā cīvarassa bandhanakarajju kathinarajjūti majjhimapadalopīsamāsoti āha ‘‘yāyā’’tiādi. Tattha yasmā dvinnaṃ paṭalānaṃ ekasmiṃ adhike jāte tattha valiyo honti, tasmā dupaṭṭacīvarassa paṭaladvayampi samakaṃ katvā bandhanakarajju kathinarajjūti veditabbaṃ.
经文中“咖提那之内破损”,是指绑在咖提那上的衣的边缘破损。依咖提那而存续之衣,在此处以所依的惯用语而称为“咖提那”,如同“床在响”等说法一样。“顺风围边”,是指为了防止绑在咖提那上的衣的四周边缘破损,用任何布片,纵向顺风、横向围绕边缘缝制,并穿入绳索,缠在杆上,使其能够拉平至与衣等长,这就是它的意思。然而也有人认为:“只有在名为咖提那的框架等处,才被允许为防破损而作顺风围边。”“其中央”,即旧咖提那的内部。“依比丘的尺寸”,即随同比丘之衣的尺寸。“另一缝衣架”,是指另从纵向与横向设置杆并绑好。
Pāḷiyaṃ kathinassa anto jīratīti kathine baddhassa cīvarassa pariyanto jīrati. Kathinanissitañhi cīvaraṃ idha nissayavohārena ‘‘kathina’’nti vuttaṃ ‘‘mañcā ghosantī’’tiādīsu viya. Anuvātaṃ paribhaṇḍanti kathine bandhanarajjūhi cīvarassa samantā pariyantassa ajīraṇatthaṃ yehi kehici coḷakehi dīghato anuvātaṃ, tiriyato paribhaṇḍañca sibbitvā kātuṃ yattha rajjuke pavesetvā daṇḍesu paliveṭhetvā cīvarasamakaṃ ākaḍḍhituṃ sakkā, tādisanti attho. Keci pana ‘‘kathinasaṅkhātesu kilañjādīsu eva ajīraṇatthāya anuvātaparibhaṇḍakaraṇaṃ anuññāta’’nti vadanti. Tassa majjheti purāṇakathinasseva anto. Bhikkhuno pamāṇenāti bhikkhuno cīvarassa pamāṇena. Aññaṃ nisseṇinti dīghato ca tiriyato ca aññaṃ daṇḍaṃ ṭhapetvā bandhituṃ.
“折叠”,是对名为“对折”这一特定动作的别称,因此说“对折”。“穿入棒”,是指为了不形成皱褶而穿入的竹棒等。经文中的“手套”,是指指套。
Bidalakanti diguṇakaraṇasaṅkhātakiriyāvisesassa adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘duguṇakaraṇa’’nti. Pavesanasalākanti valīnaṃ aggahaṇatthāya pavesanakaveḷusalākādi. Pāḷiyaṃ paṭiggahanti aṅgulikañcukaṃ.
257“巴帝”,是一种名为置物容器的特殊器皿。经文中“覆盖巴帝等器皿的布”,是指覆盖巴帝等容器的布袋。“砌筑”,是指为了使高处边缘不倒塌,而以砖等砌筑起来。“支撑臂”,是指支撑用的绳、杆等。“破裂”,是指藤条等硬物在咖提那中央发生断裂。“竖起后”,是就杆状的咖提那而言。
257.Pāti nāma bhaṇḍaṭṭhapanako bhājanaviseso. Pāḷiyaṃ paṭiggahathavikanti pātiādibhājanatthavikaṃ. Cinitunti uccavatthupariyantassa apatanatthāya iṭṭhakādīhi cinituṃ. Ālambanabāhanti ālambanarajjudaṇḍādi. Paribhijjatīti kaṭasārādikaṃ kathinamajjhe bhaṅgaṃ hoti. Ussāpetvāti daṇḍakathinaṃ sandhāya vuttaṃ.
258-9【不净水】者,指有虫之水。【结怨】者,即结下怨仇。【应行半由旬路】者,此处以半由旬为半由旬路。若有人故意欲行此路而越过寺院界区,则犯戒。若非故意而行,于何处忆起,便立于该处,若未作意大衣衣角等处而继续前行,则每一步皆犯戒,应知。【不许可】者,即不适宜。
258-9.Udakaṃakappiyanti sappāṇakaṃ. Upanandhīti veraṃ bandhi. Addhānamaggo paṭipajjitabboti ettha addhayojanaṃ addhānamaggo nāma, taṃ paṭipajjitukāmassa sañcicca vihārūpacārātikkamane āpatti. Asañcicca gatassa pana yattha sarati, tattha ṭhatvā saṅghāṭikaṇṇādiṃ anadhiṭṭhahitvā gamane padavārena āpattīti veditabbaṃ. Na sammatīti na pahoti.
260【身有湿气】者,指痰等病素积聚之身。【其中央】者,指门闩柱的中央。【其上】者,指门闩柱的上方。【置水处】者,指为置水而专门划定所作之处。
260.Abhisannakāyāti semhādidosasannicitakāyā. Tattha majjheti aggaḷapāsakassa majjhe. Uparīti aggaḷapāsakassa uparibhāge. Udakaṭṭhapanaṭṭhānanti udakaṭṭhapanatthāya paricchinditvā kataṭṭhānaṃ.
261经文中「井」者,即水井。【低地】者,指井四周的岸边,其义为与地面齐平。【被水淹没】者,其义为雨水从四方汇聚而流入井中。
261. Pāḷiyaṃ udapānanti kūpaṃ. Nīcavatthukoti kūpassa samantā kūlaṭṭhānaṃ, bhūmisamaṃ tiṭṭhatīti attho. Udakena otthariyyatīti samantā vassodakaṃ āgantvā kūpe patatīti attho.
262“汲水”是指汲取而出。“辘轳取水器”呈轮形,有多根辐条,在辐上绑缚小罐,由一人或二人转动取水。
262.Vāhentīti ussiñcanti. Arahaṭaghaṭiyantaṃ nāma cakkasaṇṭhānaṃ anekāraṃ are are ghaṭikāni bandhitvā ekena, dvīhi vā paribbhamiyamānayantaṃ.
263“穿入侧翼柱”是指围绕轴毂环四周所安置的侧翼柱。“环”指轴毂环。“置于侧翼柱上”是指以四方形的方式安放木板等。
263.Āviddhapakkhapāsakanti kaṇṇikamaṇḍalassa samantā ṭhapitapakkhapāsakaṃ. Maṇḍaleti kaṇṇikamaṇḍale. Pakkhapāsake ṭhapetvāti samantā caturassākārena phalakādīni ṭhapetvā.
264关于“纳摩达迦”,有些论师说它类似敷具。又有些论师则说是“树皮所制”。“以皮片处理”的意思是,未作意而以坐卧具的方式来处理。所谓“箱”,是指以八角、十六角等形制所制成的容器状箱具。于其中放入热粥等,再于其上放置食钵,为使食物保持温热。这就是此类容器状托座的名称。因此,经文中说“粥托”,其含义就是以粥等所盛放的托座。这种粥托,边地并不知制作,唯中印度才有。有些论师说:“在家众所用的一切铁制等托座,都符合粥托的定义。”另有些论师则说:“允许使用的金属所制托座,只符合摩罗利迦。”对此,应审察之后再做取舍。先前是为保护钵而开许托座,现今则是为了进食而开许摩罗利迦。“有孔”是指具有孔洞。“穿孔”是指内部穿孔。“遍穿孔”是指四周都有孔洞。
264.Namatakaṃ nāma santhatasadisanti keci vadanti. Keci pana ‘‘rukkhatacamaya’’nti. Cammakhaṇḍaparihārenāti anadhiṭṭhahitvā sayanāsanavidhināti attho. Peḷāyāti aṭṭhaṃsasoḷasaṃsādiākārena katāya bhājanākārāya peḷāya. Yattha uṇhapāyāsādiṃ pakkhipitvā upari bhojanapātiṃ ṭhapenti bhattassa uṇhabhāvāvigamanatthaṃ, tādisassa bhājanākārassa ādhārassetaṃ adhivacanaṃ. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘āsittakūpadhāna’’nti vuttaṃ. Tassa ca pāyāsādīhi āsittakādhāroti attho. Idañca āsittakūpadhānaṃ paccantesu na jānanti kātuṃ, majjhimadeseyeva karonti. Keci pana ‘‘gihiparibhogo ayomayādi sabbopi ādhāro āsittakūpadhānameva anulometī’’ti vadanti, eke pana ‘‘kappiyalohamayo ādhāro maḷorikameva anulometī’’ti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Pubbe pattaguttiyā ādhāro anuññāto. Idāni bhuñjituṃ maḷorikā anuññātā. Chiddanti chiddayuttaṃ. Viddhanti antovinividdhachiddaṃ. Āviddhanti samantato chiddaṃ.
265“覆钵”者,此处所谓“覆”,并非将钵口朝下放置,而是依甘马语作不共住之义。故说“令僧团与之不共住”等语,其意为:僧团依甘马语令与瓦达不共住。
265.Pattaṃ nikkujjitunti ettha kammavācāya asambhogakaraṇavaseneva nikkujjanaṃ, na pattānaṃ adhomukhaṭṭhapanena. Tenāha ‘‘asambhogaṃ saṅghena karotū’’tiādi, taṃ vaḍḍhaṃ kammavācāya saṅghena saddhiṃ asambhogaṃ saṅgho karotūti attho.
“应翻覆钵”者,是指应对瓦达施行翻钵惩罚羯磨。“令僧团与之不共住”者,是说僧团令与瓦达不共住,使其处于不共住的状态,这是它的含义。“已翻覆……乃至……与僧团不共住”者,此处应理解为:与僧团成为不共住之义。如此,由于世尊已命令作成不共住,并且已经以甘马语宣告,又注疏中也说“任何供养之物都不得受取”,因此应当知道:钵被翻覆之后,若有人明知而取用其所有物,即犯恶作。
Pattaṃ nikkujjeyyāti vaḍḍhassa pattanikkujjanadaṇḍakammaṃ kareyya. Asambhogaṃ saṅghena karaṇanti saṅghena vaḍḍhassa asambhogakaraṇaṃ. Yathā asambhogo hoti, tathā karaṇanti attho. Nikkujjito…pe… asambhogaṃ saṅghenāti ettha saṅghena asambhogo hotīti attho daṭṭhabbo. Evaṃ bhagavatā asambhogakaraṇassa āṇattattā, kammavācāya ca sāvitattā, aṭṭhakathāyañca ‘‘koci deyyadhammo na gahetabbo’’ti vuttattā patte nikkujjite tassa santakaṃ ñatvā gaṇhantassa dukkaṭamevāti gahetabbaṃ.
“过失”者,指逾越正行之道而行的状态,即罪过之义。“已冒犯于我”者,指其行为已越过我。“我们接受你那些”者,是指我们宽恕你的那个过失。“为比丘们的无所得而奔走”等语中,应这样理解其义:这是说远离为了令比丘们无所得而奔走等事。“与比丘僧团不共住”者,此处省略了“已作”一词。
Accayoti ñāyappaṭipattiṃ atikkamitvā pavatti, aparādhoti attho. Maṃ accagamāti maṃ atikkamma pavatto. Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ te aparādhaṃ mayaṃ khamāma. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkatītiādīsu alābhāya parisakkanādito viratoti evamattho gahetabbo. Asambhogaṃ bhikkhusaṅghenāti ettha ‘‘kato’’ti pāṭhaseso.
268268.「乃至最后一级台阶之尸骸」:这是就第一级台阶的踏板而说。正因其后以布覆盖,才如此表述。「如来悲悯后世之人」:长老此言,是考虑到未来比丘可能因踩踏布垫而招致讥嫌,世尊以制定学处加以防护,由此表达世尊的悲悯。「已离胎者」:指已生产的妇女,故说「为吉祥之故」。
268.Yāva pacchimā sopānakaḷevarāti paṭhamasopānaphalakaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi pacchā dussena santhatattā eva vuttaṃ. ‘‘Pacchimaṃ janataṃ tathāgato anukampatī’’ti idaṃ thero anāgate bhikkhūnaṃ celapaṭikassa akkamanapaccayā apavādaṃ sikkhāpadapaññattiyā nivāraṇena bhagavato anukampaṃ sandhāyāha. Apagatagabbhāti vijātaputtā. Tenāha ‘‘maṅgalatthāyā’’ti.
269-270269-270.「扇子」:指四方形扇子。「单叶伞」:指用棕榈叶等单张叶片制成的伞。
269-270.Bījaninti caturassabījaniṃ. Ekapaṇṇacchattanti tālapaṇṇādinā ekena pattena katachattaṃ.
274-5274-275.「为守护之故」:指摄受后加以保护。「令留长」:指连同头发一并截断后,令其保留。「四角形」:即上方额角两侧各显一角、下方颔骨两侧各显一角,共显现四角,如此制成四方形而剃除。律文中「令留犬齿处之须」:指截去上唇之须后令其保留。「伤口」:指小伤口。
274-5.Anurakkhaṇatthanti pariggahetvā gopanatthaṃ. Dīghaṃ kārentīti kesehi saddhiṃ acchinditvā ṭhapāpenti. Catukoṇanti yathā upari nalāṭantesu dve, heṭṭhā hanukapasse dveti cattāro koṇā paññāyanti, evaṃ caturassaṃ katvā kappāpanaṃ. Pāḷiyaṃ dāṭhikaṃ ṭhapāpentīti uttaroṭṭhe massuṃ acchinditvā ṭhapāpenti. Rudhīti khuddakavaṇaṃ.
277圣典中说“铜器铜钵的积聚”,即铜器与铜钵的积聚,此为其义。“仅系缚”,是为了防止斧柄等端部脱落而以铜制作的系缚。“经线”,是为编织铁丝网而依其形状展开的经线。
277. Pāḷiyaṃ lohabhaṇḍakaṃsabhaṇḍasannicayoti lohabhaṇḍassa, kaṃsabhaṇḍassa ca sannicayoti attho. Bandhanamattanti vāsidaṇḍādīnaṃ koṭīsu apātanatthaṃ lohehi bandhanaṃ. Tantakanti āyogavāyanatthaṃ tadākārena pasāritatantaṃ.
278“于忆念处,应系缚于彼处”,以此说明:若非故意未系身带而入者,无罪。“卷成鼓带形状而作”:有人说,如此将多绳合为一处,以种种色线作成。即使以单色线,显示环、壶等变形而卷绕的,也是鼓带。然而,不显示变形,而作平整、连续卷绕的,则获得许可。故于第二波罗夷的注释中说:“将多绳合为一处,以一根线连续卷绕而作的,不应称为‘多绳’,这是允许的。”“印章身带”,是指不作四方形而系缚的。“巴芒嘎边缘”为四方形。“以穆丁嘎形状”,是以瓦勒咖头的形状。“边缘”,指边缘的末端。
278.‘‘Yattha sarati, tattha bandhitabba’’nti etena asañcicca kāyabandhanaṃ abandhitvā paviṭṭhassa anāpattīti dasseti. Murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā katanti evaṃ bahurajjuke ekato katvā nānāvaṇṇehi suttehi katanti keci vadanti. Ekavaṇṇasuttenāpi valayaghaṭakādivikāraṃ dassetvā veṭhitampi murajameva. Vikāraṃ pana adassetvā maṭṭhaṃ katvā nirantaraṃ veṭhitaṃ vaṭṭati. Teneva dutiyapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ vuttaṃ ‘‘bahurajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ ‘bahurajjuka’nti na vattabbaṃ, vaṭṭatī’’ti. Muddikakāyabandhanaṃ nāma caturassaṃ akatvā sajjitaṃ. Pāmaṅgadasā caturassā. Mudiṅgasaṇṭhānenāti varakasīsākārena. Pāsantoti dasāpariyosānaṃ.
279圣典所说“结扣板、环扣板”,是指在木、象牙等制成的板上,装上结扣、环扣,用以固定在衣上,这是允许的。“边缘开裂”,即缝边开裂。
279. Pāḷiyaṃ gaṇṭhikaphalakaṃ pāsakaphalakanti ettha dārudantādimayesu phalakesu gaṇṭhikapāsakāni appetvā cīvare ṭhapetuṃ anuññātaṃ. Koṭṭo vivariyatīti anuvāto vivariyati.
280-1「巴离行者」是指按照长幼次序排列比丘行列的人。他也不被允许这样披着。圣典中的「剃发圆」是指摔跤手等。
280-1.Pāḷikārakoti bhikkhūnaṃ yathāvuḍḍhaṃ pāḷiyā patiṭṭhāpako. Tassāpi tathā pārupituṃ na vaṭṭati. Pāḷiyaṃ muṇḍavaṭṭīti mallādayo.
282「以量指」是指以木匠的手指为准。然而有人说是「以自然指」,这与后文「四指」的说法不符。因为用自然指的四指量齿木,不可能不触及喉咙而嚼食。
282.Pamāṇaṅgulenāti vaḍḍhakīaṅgulena. Keci pana ‘‘pakatiaṅgulenā’’ti vadanti, taṃ caturaṅgulapacchimakavacanena na sameti. Na hi pakataṅgulena caturaṅgulappamāṇaṃ dantakaṭṭhaṃ kaṇṭhe avilaggaṃ khādituṃ sakāti.
285圣典中所说「以自己语言毁坏佛语」,意谓因为摩揭陀语易于一切人说,即使卑贱种姓者亦能学会,由此造成毁坏。这就是它的含义。
285. Pāḷiyaṃ sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ dūsentīti māgadhabhāsāya sabbesaṃ vattuṃ sukaratāya hīnajaccāpi uggaṇhantā dūsentīti attho.
289「勿使比丘受恼」是指:不要以蒜的气味恼害比丘们。
289.Mā bhikkhū byābādhayiṃsūti lasuṇagandhena bhikkhū mā bādhayiṃsu.
291「刮舌板座」是指:放置刮舌木的容器之特殊种类。「盖」是指:盖板等。
291.Avalekhanapīṭharoti avalekhanakaṭṭhānaṃ ṭhapanabhājanaviseso. Apidhānanti pidhānaphalakādi.