平息纷争的犍度
4. Samathakkhandhako
忆念毗尼论说等的注释
Sativinayakathādivaṇṇanā
195在灭诤犍度中,应当依据漏尽者的广大念力来施行的调伏,也就是适用于举罪等情形、对不相应者所用的调伏方法,称为忆念毗尼。
195. Samathakkhandhake khīṇāsavassa vipulasatiṃ nissāya dātabbo vinayo codanādiasāruppānaṃ vinayanupāyo sativinayo.
196“心颠倒所作”是指已经由心颠倒造作出来的行为。这里说“对嘎嘎比丘……中略……举罪”,应当这样理解:对心智错乱的人来说,这属于心智错乱的表现,是他一向惯行的。正是这个行为,因为心颠倒而造作,所以叫“心颠倒所作”。也就是说,那位心智错乱的人,以心颠倒所作、一向惯行的不如法行为犯了罪,人们因此对嘎嘎比丘举罪——应当这样理解其含义。对于先前心智迷乱、后来恢复为不迷乱的人,应当给予的律处分,就是不痴毗尼。
196.Cittavipariyāsakatoti katacittavipariyāso. Gaggaṃ bhikkhuṃ…pe… codentīti ettha pana ummattakassa idaṃ ummattakaṃ, ajjhāciṇṇaṃ. Tadeva cittavipariyāsena katanti cittavipariyāsakataṃ. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena anācārena āpannāya āpattiyā gaggaṃ bhikkhuṃ codentīti evamattho daṭṭhabbo. Paṭhamaṃ mūḷho hutvā pacchā amūḷhabhāvaṃ upagatassa dātabbo vinayo amūḷhavinayo.
202为了说明“令持法语者达成多数状态的行为”称为“多数决”——这个词是加上s音、以ika词缀结尾的词——所以说了“其行为”等话。其中,“其行为”指的是通过隐秘投票、公开投票等方式让人取筹的行为。依止多数状态的灭诤行为,称为“多数决”——“多数决”这个词的意思应当这样理解。这样,它才成为所谓的“多数决灭诤”。因为,通过如上所说的取筹方式,持法语者的多数状态成立之后,接下来正是依止这个多数状态而平息诤事,并不是仅仅靠证明持法语者占多数的行为本身。
202. Dhammavādīnaṃ yebhuyyabhāvasampādikā kiriyā yebhuyyasikāti imasmiṃ atthe sa-kārāgamasahito ika-paccayantoyaṃ saddoti dassetuṃ āha ‘‘yassā’’tiādi. Tattha yassā kiriyāyāti gūḷhakavivaṭṭakādinā salākaggāhāpakakiriyāya. Yebhuyyabhāvaṃ nissitasamathakiriyā yebhuyyasikāti evaṃ yebhuyyasikāsaddassa attho gahetabbo. Evañhi ayaṃ adhikaraṇasamatho nāma hoti. Yathāvuttasalākaggāhena hi dhammavādīnaṃ yebhuyyabhāve siddhe pacchā taṃ yebhuyyabhāvaṃ nissāyeva adhikaraṇavūpasamo hoti, na dhammavādīnaṃ bahutarabhāvasādhakakiriyāmattena.
207207. “其余在这里,就按照呵责甘马等所说的方式。”——通过这句话,说明这觅罪相毗尼甘马也像呵责甘马等七种甘马一样,是对具有不净等过失、又在僧团裁决中不肯站住立场的人,所应单独施行的一种折伏甘马。因为,一旦施行了这种折伏甘马,那个人就不能以“我是清净的”为理由,为了证明自己清净而进入僧团中间,僧团也不能给他作出裁决;仅仅因为施行了这种甘马,那件诤事就已经平息了。
207.‘‘Sesamettha tajjanīyādīsu vuttanayamevā’’ti etena tajjanīyādisattakammāni viya idampi tassapāpiyasikākammaṃ asucibhāvādidosayuttassa, saṅghassa ca vinicchaye atiṭṭhamānassa kattabbaṃ visuṃ ekaṃ niggahakammanti dasseti. Etasmiñhi niggahakamme kate so puggalo ‘‘ahaṃ suddho’’ti attano suddhiyā sādhanatthaṃ saṅghamajjhaṃ otarituṃ, saṅgho cassa vinicchayaṃ dātuṃ na labhati, taṃ kammakaraṇamatteneva ca taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hoti.
那么,这个业要怎么才能解除呢?对此,有些人说:“他被这样处理后,就一直处于被处理的状态,得不到恢复。正因为如此,律典里没有提到恢复。”另一些人则说:“律典中以‘不应给予具足戒’等说法,已经讲到了如法行持的情况,所以对于如法行持、进入惭愧法的人来说,即使律典没有明说恢复,也应当像呵责甘马等那样,按照规则制定甘马语来给予恢复。”这个说法是对的。正因如此,注疏中才会说:“如果他成为具戒者,圆满行持之后就能得到解除;如果不是,就会像被灭摈的人一样。”(《小品》注疏238)。“觅罪相毗尼甘马”也是不省略的复合词。因此说“此乃……”等等。
Kathaṃ panetaṃ kammaṃ paṭippassambhatīti? Keci panettha ‘‘so tathā niggahito niggahitova hoti, osāraṇaṃ na labhati. Teneva pāḷiyaṃ osāraṇā na vuttā’’ti vadanti. Aññe pana ‘‘pāḷiyaṃ na upasampādetabbantiādinā sammāvattanassa vuttattā sammāvattitvā lajjidhamme okkantassa osāraṇā avuttāpi tajjanīyādīsu viya nayato kammavācaṃ yojetvā osāraṇā kātabbā evā’’ti vadanti, idaṃ yuttaṃ. Teneva aṭṭhakathāyaṃ vakkhati ‘‘sace sīlavā bhavissati, vattaṃ paripūretvā paṭippassaddhiṃ labhissati. No ce, tathānāsitakova bhavissatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 238). Tassapāpiyasikākammanti ca aluttasamāsoyeva. Tenāha ‘‘idaṃ hī’’ti ādi.
诤事的讨论注释
Adhikaraṇakathāvaṇṇanā
215215. 因为心以变坏的方式成熟为苦,所以他说“心苦的说法”等等。“呵责”就是举罪。“就在那一点上”就是在随举罪之中。
215. Virūpato vipariṇāmaṭṭhena cittaṃ dukkhaṃ vipaccatīti āha ‘‘cittadukkhatthaṃ vohāro’’tiādi. Upavadanāti codanā. Tatthevāti anuvadane.
从最开始说起,因为对每一种业都已了知,所以接下来要对广说而来的业品,从开头起以注释的方式加以说明,从而作出判定。应当这样连接理解。
Ādito paṭṭhāya ca tassa tassa kammassa viññātattāti vitthārato āgatakammavaggassa ādito paṭṭhāya vaṇṇanāmukhena viññātattā vinicchayo bhavissatīti yojanā.
216经文里说“内或”,是指在自身或在自己的群体中。“外或”,是指在他人身上或在他人的群体中。“不流入”,是指为了不让它生起。
216. Pāḷiyaṃ ajjhattaṃ vāti attani vā attano parisāya vā. Bahiddhā vāti parasmiṃ vā parassa parisāya vā. Anavassavāyāti anuppādāya.
220“诤事是善、不善、无记”,这是提问的话。“诤事可能是善”等等,是回答的话。这个道理也适用于其余各处。
220.‘‘Vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākata’’nti idaṃ pucchāvacanaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalantiādi visajjanaṃ. Esa nayo sesesupi.
222222. 即使对于只是概念性存在的罪,当依据其成因的关联,从不善与无记的角度来说时,由于善也可以是罪的原因,那么依据那种关联,就应该说“罪事可能是善”。然而没有那样说,而是说“没有罪事是善”。为了说明这种说法的理由,才说“在这里,应当依照密意说的方式来理解其含义”。这里的意趣是这样的:如果罪是胜义法的性质,那么“罪事可能是不善”等说法才说得通。然而在《嗔恚学处》义注等处,由于已经显示了从胜义角度说并不合理,罪纯粹只是概念性的存在,所以从胜义角度,不应说“可能是不善、可能是无记”。但是,如果仅仅因为罪由不善、无记法所等起,就方便地说“可能是不善、可能是无记”,那么同理,由于罪也由善法所等起,也应该方便地说“罪事可能是善”。然而,这里是在着眼于不善、无记的关联与善的关联各自不同的特殊原因而说的,因此,是依据那个特殊原因而这样说,应当依照那个特殊原因来理解这里的含义。
222. Sammutisabhāvāyapi āpattiyā kāraṇūpacārena akusalābyākatabhāvena vuccamāne kusalassāpi āpattikāraṇattā tadupacārena ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā kusala’’nti vattabbaṃ bhaveyya , tathā avatvā ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti evaṃvacanassa kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘ettha sandhāyabhāsitavasena attho veditabbo’’ti vuttaṃ. Ettha cāyamadhippāyo – yadi hi āpatti nāma paramatthadhammasabhāvā bhaveyya, tadā ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusala’’ntiādivacanaṃ yujjeyya. Yasmā duṭṭhadosasikkhāpadaṭṭhakathādīsu dassitadosappasaṅgato paramatthasabhaāvatā na yuttā, ekantasammutisabhāvā eva sā hoti, tasmā ‘‘siyā akusalaṃ siyā abyākata’’ntipi nippariyāyato na vattabbā. Yadi pana akusalaabyākatadhammasamuṭṭhitattameva upādāya pariyāyato ‘‘siyā akusalaṃ siyā abyākata’’nti vuttaṃ. Tadā kusaladhammasamauṭṭhitattampi upādāya pariyāyato ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā kusala’’ntipi vattabbaṃ bhaveyya. Yato cetaṃ vacanaṃ āpattiyā akusalābyākatūpacārārahattassa kusalūpacārānārahattassa visuṃ kāraṇasabbhāvaṃ sandhāya bhāsitaṃ, tasmā yaṃ taṃ kāraṇavisesaṃ sandhāya idaṃ bhāsitaṃ, tassa vasenevettha attho veditabbo.
现在,如果有人这样执取:犯戒的不善等性质,只就那能充当支分的心而说,并非指其他特殊原因——为了指出这种执取的过失,才说了“因为在那……”等话。其中,“在掘地等”一句,是指在以掘地等为所缘、而不涉及施设的场合。“在犯事中,善心是支分”是说:有人不懂施设,以善心在塔院等处清扫地面,在扰动土地、破坏草木等时候,善心便成了犯戒的原因。“在那个存在时”的意思是:那个犯事存在之时——也就是那犯事由于由善心等起、因而可以称为“善”而存在之时。然而《萨罗他迪波尼》把“在那个存在时”解释为“善心被执取为犯性之时”,这并不合理;因为“在那个”中的“那”字所指的正是犯事,应当依“在那个”来指涉犯事本身。
Idāni pana yo aṅgappahonakacittameva sandhāya āpattiyā akusalādibhāvo vutto, nāññaṃ visesakāraṇaṃ sandhāyāti gaṇheyya, tassa gāhe dosaṃ dassento ‘‘yasmiṃ hī’’tiādimāha. Tattha pathavīkhaṇanādiketi pathavīkhaṇanādinimitte paṇṇattivajje. Āpattādhikaraṇe kusalacittaṃ aṅganti paṇṇattiṃ ajānitvā kusalacittena cetiyaṅgaṇādīsu bhūmisodhanādivasena pathavībhūtagāmavikopanādikāle kusalacittaṃ kāraṇaṃ hoti. Tasmiṃ satīti tasmiṃ āpattādhikaraṇe vijjamāne kusalacittasamuṭṭhitattena kusalavohārārahāya āpattiyā vijjamānāyāti adhippāyo. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.222) pana ‘‘tasmiṃ satī’’ti imassa ‘‘tasmiṃ kusalacitte āpattibhāvena gahite’’ti attho vutto, taṃ na yujjati ‘‘yasmi’’nti ya-saddena parāmaṭṭhasseva āpattādhikaraṇassa ‘‘tasmi’’nti parāmasitabbato.
不能这样说:如果仅仅因为是施设性的犯,就凭它由不善等所引起,便用不善等来称呼它,那么善的称呼也应当同样适用,于是就不能说“没有犯事是善的”;否则,犯事的不善等性质也会被否定——这就是这里的意趣。因此:虽然善、不善、无记这三者,在能构成犯的支分这一点上是同等的,但犯被称为善这一点被否定了,而不善等的称呼没有被否定,所以这并不是只就构成支分的心来说的。因此,“犯事可能是不善,可能是无记,没有犯事是善”这句话,并不是只就作为犯的等起、能构成支分、作为原因的心来说的;否则,也应该说“犯事可能是善”——这就是意趣。由此表明,犯的不善等性质,也只是依据某种理由、以方便的说法来讲的,并不是从胜义上讲。正如所说:“由善心而犯的,那就是善;由其余心而犯的,那就是其余。”
Na sakkā vattunti yadi sammutisabhāvāyapi āpattiyā akusalādisamuṭṭhitattena akusalādivohāro karīyati, tadā kusalavohāropi kattabboti ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti na sakkā vattuṃ, aññathā akusalādibhāvopissa paṭikkhipitabboti adhippāyo. Tasmāti yasmā kusalādīnaṃ tiṇṇaṃ samānepi āpattiyā aṅgappahonakatte kusalavohārova āpattiyā paṭikkhitto, na akusalādivohāro, tasmā nayidaṃ aṅgappahonakaṃ cittaṃ sandhāya vuttanti ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti idaṃ āpattiyā samuṭṭhāpakattena aṅgappahonakaṃ kāraṇabhūtaṃ cittamattaṃ sandhāya na vuttaṃ , aññathā ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā kusala’’ntipi vattabbatoti adhippāyo. Etena āpattiyā akusalādibhāvopi kenaci nimittena pariyāyatova vutto, na paramatthatoti dasseti. Yathāha ‘‘yaṃ kusalacittena āpajjati, taṃ kusalaṃ, itarehi itara’’nti.
“此则”等句中,这里的意趣是:所谓“犯事可能是不善,可能是无记”,并不是针对任何时、任何处、作为原因的任何不确定的原因而说的。而是针对在一切学处中能够成为犯的原因的那个原因而说的。因为,了知施设之后违犯的人,不善是一切犯的原因;而对于世间所呵责的犯,即使不了知施设,不善也是原因。只是在纯粹施设所呵责的犯中,当善心或无记心生起的刹那,不善并不现起;在其他情况下,不善则自行现起。而无记则表现为身语,在善心、不善心等生起的刹那,对于与入灭尽定者同宿之类的犯,它成为一切犯的支分,因为在六种犯的生起中,身语支分并不缺失。因此,正是就这种不善与无记作为一切犯的根本这一点,才说犯的不善性和无记性。然而,在掘地等学处中,善心也是犯的原因;但在那里,以近缘于犯来称说善是不恰当的,因为这相违于有罪与无罪的统一用语。凡是彼此在某方面相违的,在该方面使用因果用语,对它们也不适当。因此,在那些情况下,善虽然存在,却不可言说,唯有身语二门是特有的原因。
Idaṃ panātiādīsu ayaṃ adhippāyo – ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākata’’nti idañhi yaṃ kiñci kadāci katthaci kāraṇaṃ bhavantaṃ aniyatakāraṇaṃ sandhāya vuttaṃ na hoti. Yaṃ pana sabbasikkhāpadesu āpattiyā kāraṇaṃ bhavitumarahati, idameva kāraṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Akusalañhi paṇṇattiṃ ñatvā vītikkamantassa sabbāpattiyā kāraṇaṃ hoti, lokavajjāpattiyā pana paṇṇattiṃ ajānantassapi kāraṇaṃ hoti. Kevalaṃ paṇṇattivajjāpattīsu kusalābyākatacittapavattikkhaṇe eva akusalaṃ na vattati, tadaññattha sayameva pavattati. Abyākataṃ pana kāyavacībhūtaṃ kusalākusalādīnaṃ pavattikkhaṇe nirodhasamāpannassa sahaseyyāpattiyanti sabbāpattiyā aṅgameva hoti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ kāyavācaṅgavirahitattābhāvā. Tasmā imesaṃ akusalābyākatānaṃ sabbāpattimūlakattameva sandhāya idaṃ āpattiyā akusalattaṃ, abyākatattañca vuttaṃ. Yattha pana pathavīkhaṇanādīsu kusalampi āpattiyā kāraṇaṃ hoti, tatthāpi āpattiyā tadupacārena kusalattavohāro ayutto sāvajjānavajjānaṃ ekattavohārassa viruddhattā. Yadaggena aññamaññaṃ viruddhā, tadaggena kāraṇakāriyavohāropi nesaṃ ayutto. Tasmā tattha vijjamānampi kusalaṃ abbohārikaṃ, kāyavacīdvārameva āveṇikaṃ kāraṇanti.
在这里,“纯粹只是不善”这句话,是因为它从不善心生起,所以按照“以因为近称”的方式这样说。“在那里”指的是世间所呵责的犯戒。“没有选择”是在说明“可能”这个词有选择的意思。“是不善”是说:由不善所生起,以因为近称,所以是不善。“以同宿等方式违犯,所以是无记”:因为与女人等一起伸展背部等所现起的身门所摄的色法是无记,而违犯是从这一点发生的,所以以因为近称,违犯就是无记。“在那里”指的是施设所呵责的犯戒这件事。“以故意和非故意”:就是在了知施设和不了知施设的情况下违犯,针对这种选择性,也就是前面所说的不善性和无记性这种选择性质,才说了这句话。
Tattha ekantato akusalamevāti akusalacittena samuṭṭhahanato kāraṇūpacārato evaṃ vuttaṃ. Tatthāti lokavajje. Vikappo natthīti siyā-saddassa vikappanatthataṃ dasseti. Akusalaṃ hotīti akusalasamuṭṭhitāya kāraṇūpacārena akusalaṃ hoti. Sahaseyyādivasena āpajjanatoabyākataṃ hotīti itthiyādīhi saha piṭṭhipasāraṇavasappavattakāyadvārasaṅkhātarūpābyākatavaseneva āpajjitabbato kāraṇūpacāreneva āpatti abyākataṃ hoti. Tatthāti tasmiṃ paṇṇattivajjāpattādhikaraṇe. Sañciccāsañciccavasenāti paṇṇattiṃ ñatvā, aññatvā ca āpajjanavasena imaṃ vikappabhāvaṃ sandhāya akusalattaabyākatattasaṅkhātaṃ yathāvuttaṃ imaṃ vikappasabhāvaṃ sandhāya idaṃ vacanaṃ vuttaṃ.
如果这样,在不是故意违犯的情况下,因为也可能以善心违犯,针对这种可能性,为什么不说“犯事可能是善”呢?所以接着说了“若则”等话。前面已经说过“无心的”,为了从生起的角度说明它的含义,又说了“如羊毛足拭等所生起”等。对于无心生起的罪,通过“善心应违犯”这句话,表明:以有过失的犯作为近因来称呼,即使只是借用原因的说法,把无过失的善也这样称呼也是不合适的。接着用“非在那里”等话,否定了“即使善确实是犯的原因,也不适合那样称呼”,从而表明只有被称为身语的無記才是原因。其中,“动摇的与现起的”指动摇的和现起的。因为身是动摇的,语是现起的。而在这里,身语二者之中任意一支。那支……乃至……是无记,因为如此只就无记作为犯的原因来说。对于“犯事可能是善,可能是无记”这一说法,是以原因假说来间接说的,不是直接说的,这样才成立。
Yadi evaṃ asañciccāpajjanapakkhe kusalenāpi āpajjanato tampi vikappaṃ sandhāya ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā kusala’’ntipi kasmā na vuttanti āha ‘‘sace panā’’tiādi. ‘‘Acittakāna’’nti vuttamevatthaṃ samuṭṭhānavasena vibhāvetuṃ ‘‘eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānānampī’’ti vuttaṃ. Acittakasamuṭṭhānānaṃ ‘‘kusalacittaṃ āpajjeyyā’’ti etena sāvajjabhūtāya āpattiyā kāraṇūpacārenāpi anavajjabhūtakusalavohāro ayuttoti dasseti. ‘‘Na ca tatthā’’tiādinā kusalassa āpattiyā kāraṇattaṃ vijjamānampi tathā voharituṃ ayuttanti paṭikkhipitvā kāyavācāsaṅkhātaṃ abyākatasseva kāraṇattaṃ dasseti. Tattha calitappavattānanti calitānaṃ, pavattānañca. Calito hi kāyo, pavattā vācā. Ettha ca kāyavācānamaññatarameva aṅgaṃ. Tañca…pe… abyākatanti evaṃ abyākatassa āpattikāraṇabhāveneva vuttattā. ‘‘Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākata’’nti idaṃ kāraṇūpacārena pariyāyato vuttaṃ, na nippariyāyatoti sijjhati.
不过,《萨罗他义显》里为了证明罪本身就是不善等性质,作了大量繁复的推演,这不能当作可靠依据来接受,因为《嗔恚学处义注》已经驳斥了这种说法。正因如此,这里也用“凡是心,是罪的支分”等说法,说明不善心同样是罪的原因,只是有区别而已。至于这里应当说明的内容,下面已经讲过了,所以此处不再展开。这样,在“从违犯”和“谁违犯”这两句里,说的是以不善心了知而违犯的人,由身语违犯所生起的罪。这个道理在无记门中也同样适用。
Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷava. 3.222) āpattiyā nippariyāyatova akusalādisabhāvataṃ samatthetuṃ bahuṃ papañcitaṃ, taṃ na sārato paccetabbaṃ duṭṭhadosasikkhāpadaṭṭhakathāyameva paṭikkhittattā. Tenevetthāpi ‘‘yaṃ cittaṃ āpattiyā aṅgaṃ hotī’’tiādinā akusalacittassāpi āpattiyā kāraṇattena bhinnatāva dassitā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā dassitamevāti idha na vitthārayimha. Evaṃ vītikkamato yo vītikkamoti ettha akusalacittena ñatvā vītikkamantassa kāyavacīvītikkamasamuṭṭhitā āpattivītikkamoti vutto. Esa nayo abyākatavārepi.
诤事平息之灭诤论等论注释
Adhikaraṇavūpasamanasamathakathādivaṇṇanā
228228. 在巴利圣典中,“诤事不依一种灭诤法”等是提问。“可能是”等是回答。“可能应对他说”这句话的意思是:应当说“可能以此寂止”,也就是“应当有”。“在现前毗尼中”应当理解为以现前毗尼为本质的解说。一切条目中都如此。“作者翻案”这只是举例标示,任何人翻案都只是巴吉帝亚。在断事会的讥嫌中没有说巴吉帝亚,因为在那里不存在给予欲。
228. Pāḷiyaṃ vivādādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgammātiādi pucchā. Siyātiādi vissajjanaṃ. Siyātissa vacanīyanti eteneva vūpasamaṃ siyāti vattabbaṃ bhaveyyāti attho. Sammukhāvinayasminti sammukhāvinayattasminti bhāvappadhāno niddeso daṭṭhabbo. Evaṃ sabbavāresu. ‘‘Kārako ukkoṭetī’’ti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ, yassa kassaci ukkoṭentassa pācittiyameva. Ubbāhikāya khīyanake pācittiyaṃ na vuttaṃ tattha chandadānassa natthitāya.
235把好看和难看区分出来,就是指用粗大和细微的想(认知标记)把它们区分开来。因此说“把相想安立起来”。
235.Vaṇṇāvaṇṇāyo katvāti khuddakamahantehi saññāṇehi yuttāyo katvā. Tenāha ‘‘nimittasaññaṃ āropetvā’’ti.
242关于必要争端……乃至……认可,这里应当理解为:通过现前毗尼,观察宣告等作法得以完成。
242.Kiccādhikaraṇaṃ …pe… sammatīti ettha sammukhāvinayena apalokanādikammaṃ sampajjatīti attho daṭṭhabbo.