第八 衣犍度
8. Cīvarakkhandhako
耆婆事缘等之解释
Jīvakavatthukathādivaṇṇanā
329329. 在《衣犍度》中,所谓“业果”,是就由业、时节、心、食所共同生起的、不可抗拒的疾病而言,因为单由业所生的疾病并不存在。
329. Cīvarakkhandhake kammavipākanti kammapaccayautucittāhārasamuṭṭhitaṃ appaṭibāhiyarogaṃ sandhāya vuttaṃ kammajassa rogassa abhāvā.
330在经文中,“saṃyamassa”指“摄护”。“avisajjanassa”的意思,如同“那摄护即是毁灭”等句中的用法。应作如是连结:“我知晓此摄护的果报”。为显示该果报,而说“这是更优的……已灌注”。不过,有些人解释说:“‘saṃyamassa’意为‘利益’,此处的属格用作受格的意义。”
330. Pāḷiyaṃ saṃyamassāti saṅgahaṇassa. Avisajjanassāti attho ‘‘yo saṃyamo so vināso’’tiādīsu (pe. va. 237) viya. Etassa saṃyamassa phalaṃ upajānāmāti yojanā. Tameva phalaṃ dassentī āha ‘‘varametaṃ…pe… āsitta’’nti. Keci pana ‘‘saṃyamassāti ānisaṃsassa, upayogatthe cetaṃ sāmivacana’’nti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.329-330) atthaṃ vadanti.
336“诸过患炽盛”指已生起的胆汁等过患。“遍一切处”指遍及全身。
336.Ussannadosoti sañjātapittādidoso. Sabbatthāti sakalasarīre.
337“大背垫”即因须铺展于象背而得名“大背”的羊毛垫褥。
337.Mahāpiṭṭhiyakojavanti hatthipiṭṭhiyaṃ attharitabbatāya ‘‘mahāpiṭṭhiya’’nti laddhasamaññaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ.
338-9“堪受半迦尸之价值”者,即价值半迦尸钱。经文中“究竟是哪一种”,意为“到底是哪一种”。
338-9.Upaḍḍhakāsinaṃ khamamānanti aḍḍhakāsiagghanakaṃ. Pāḷiyaṃ kiṃ nu khoti katamaṃ nu kho.
340-342“在附近”指坟场的邻近之处。“丢弃而离去”指未留任何话语便丢弃离去,以此显示:唯有在怀着“让比丘们取用”的意图而丢弃时,才规定不愿参与分配者须分给份额;若仅是单纯丢弃,在没有共同约定而多人同时进入的情况下,谁先拿到便归谁,不愿者则不必分给。由于方向相同——即东方等分类彼此相同——故说“从同一方向进入”。“在主要寺院的位置”指在寺院正前方的位置。
340-342.Upacāreti susānassa āsanne padese. Chaḍḍetvā gatāti kiñci avatvā eva chaḍḍetvā gatā, etena ‘‘bhikkhū gaṇhantū’’ti chaḍḍite eva akāmā bhāgadānaṃ vihitaṃ, kevalaṃ chaḍḍite pana katikāya asati ekato bahūsu paviṭṭhesu yena gahitaṃ, tena akāmabhāgo na dātabboti dasseti. Samānā disā puratthimādibhedā etesanti sadisāti āha ‘‘ekadisāya vā okkamiṃsū’’ti. Dhuravihāraṭṭhāneti vihārassa sammukhaṭṭhāne.
库房许可等事之解释
Bhaṇḍāgārasammutiādikathāvaṇṇanā
343343. “在寺院中间”是为了让所有人知道而说的。“做成各种颜色后”指为了知道是否足够分配,用姜黄等做成大大小小的各种颜色后,分成均等的份额。因此说“放置在均等的份额中”。此指给沙弥的半份额。“足够的工作”指足够的工作量。其含义是:做多少律藏中所说的扫地、捆绑等手工工作,能使寺院不显得不足,就做那么多。“一切”指所有领取该处雨季安居期间所生利益的比丘和沙弥。“库房衣”是就非时衣而言的。此指在唱诵后所作的平等分配。“错过时机而做”指在应做的时候不做,而在自己乐意的时刻做。
343.Vihāramajjheti sabbesaṃ jānanatthāya vuttaṃ. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti paṭivīsappahonakatājānanatthaṃ haliddiyādīhi khuddakamahantavaṇṇehi yutte same koṭṭhāse katvā. Tenāha ‘‘same paṭivīse ṭhapetvā’’ti. Idanti sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsadānaṃ. Phātikammanti pahonakakammaṃ. Yattakena vinayāgatena sammuñjanībandhanādihatthakammena vihārassa ūnakatā na hoti, tattakaṃ katvāti attho. Sabbesanti tatruppādavassāvāsikaṃ gaṇhantānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ, sāmaṇerānañca. Bhaṇḍāgārikacīvarepīti akālacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Etanti ukkuṭṭhiyā katāya samabhāgadānaṃ. Virajjhitvā karontīti kattabbakālesu akatvā yathārucitakkhaṇe karonti.
“凭这些我的衣就够了”的意思是:仅凭价值十二的,我的衣便已圆满,而非少于那个——这是指想要全部拿走。
Ettakena mama cīvaraṃ pahotīti dvādasagghanakeneva mama cīvaraṃ paripuṇṇaṃ hoti, na tato ūnenāti sabbaṃ gahetukāmoti attho.
衣染色事等之解释
Cīvararajanakathādivaṇṇanā
344344. 如此制作时,在圆形器皿内部注入染汁,外部放置树皮等,做了分隔。“不浮起”指仅因水中不起泡沫,故不浮起。“染缸”指放置煮染料的缸。
344.Evañhi kateti vaṭṭādhārassa anto rajanodakaṃ, bahi challikañca katvā viyojane kate. Na uttaratīti kevalaṃ udakato pheṇuṭṭhānābhāvā na uttarati. Rajanakuṇḍanti pakkarajanaṭṭhapanakaṃ mahāghaṭaṃ.
345345. “顺风等长条布”:指长度和宽度方向上顺着纹理的布。以“等”字,应知在两片布之间作为界线安放的布,也称为“长条布”。“客布”:指在双层衣之上再附加上另一块布,此处是就此而言。据说如今已不这样做了。
345.Anuvātādīnaṃ dīghapattānanti āyāmato, vitthārato ca anuvātaṃ. Ādi-saddena dvinnaṃ khandhānaṃ antarā mātikākārena ṭhapitapattañca ‘‘dīghapatta’’nti daṭṭhabbaṃ. Āgantukapattanti diguṇacīvarassa upari aññaṃ paṭṭaṃ appenti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Taṃ kira idāni na karonti.
346经文中“喜面”者,指“欢喜的面容”,意思是“面容清净欢喜”。
346. Pāḷiyaṃ nandimukhiyāti tuṭṭhimukhiyā, pasannadisāmukhāyāti attho.
348“应触碰”的意思是应安置。“旧布”指旧衣服。“不先去除”是指如同门闩,不预先去除其脆弱之处。
348.Acchupeyyanti patiṭṭhapeyyaṃ. Hatavatthakānanti purāṇavatthānaṃ. Anuddharitvāvāti aggaḷe viya dubbalaṭṭhānaṃ anapanetvāva.
349-351在维沙卡的事迹中,“身体轻快”指身体不疲倦。“趣”指智趣,即证悟。“来世”是指像“仅一次来到此世间后,即作苦之终结”等所说的“智来世”,其含义是:与道智相应者所应去的殊胜趣处。世尊将解释这一点。“他给予布施”这句,是就向无饮食者布施其余资具的布施而说的。“生天的”是指能导致生天的。
349-351. Visākhavatthumhi kallakāyāti akilantakāyā. Gatīti ñāṇagati adhigamo. Abhisamparāyoti ‘‘sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karotī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1048) vutto ñāṇābhisamparāyo, maggañāṇayuttehi gantabbagativisesoti attho. Taṃ bhagavā byākarissati. ‘‘Dadāti dāna’’nti idaṃ annapānavirahitānaṃ sesapaccayānaṃ dānavasena vuttaṃ. Sovaggikanti saggasaṃvattanikaṃ.
359“以八条棋盘状覆盖”指形如名为“八条棋盘”的棋盘方格线。
359.Aṭṭhapadakacchannenāti aṭṭhapadakasaṅkhātajūtaphalakalekhāsaṇṭhānena.
362圣典中“前往河彼岸”,意指比丘有前往河彼岸的情况。“仅以门闩防护为量”,意谓即使依这四种存放因由而放置,也只应安放于有门闩防护的寺院中,这是其主旨。“超出时限”指逾越了名为雨安居的时间界限,意谓那已不再是雨衣。
362. Pāḷiyaṃ nadīpāraṃ gantunti bhikkhuno nadīpāragamanaṃ hotīti attho. Aggaḷaguttiyeva pamāṇanti imehi catūhi nikkhepakāraṇehi ṭhapentenapi aggaḷaguttivihāre eva ṭhapetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Nissīmāgatanti vassānasaṅkhātaṃ kālasīmaṃ atikkantaṃ, taṃ vassikasāṭikacīvaraṃ na hotīti attho.
僧团衣产生事之解释
Saṅghikacīvaruppādakathāvaṇṇanā
363“五个月”是表示持续关联的业格。从以利息运作而存放的寄存物中,即施主们为雨安居者而以利息运作后寄存的物品中。“此处,对已住雨安居的僧团”,这仅是表述方式。即使略去“此处”一词,仅说“我们布施给已住雨安居的僧团”,道理亦同。未敷展咖提那者亦获得五个月,因为这是依雨安居所得而生起的;因此,即使未敷展咖提那,凡是已住雨安居者,皆获得五个月。因为将说:“从衣月起始,直至冬季最后一日,若言‘我们布施雨安居衣’,无论咖提那已敷展或未敷展,此衣唯归属于过去已住雨安居者。”此后,即五个月后,从夏季的第一天开始,这是其含义。“为何如此?因于后期生起者”,这句话应视为紧接于“还是对未来的雨安居”之后。然而,在书本中,于“即使未敷展咖提那者也获得五个月”后即紧接“为何于后期生起者”,此为疏忽的书写,因为针对后期生起的情况,才应说“即使未敷展咖提那者”。因为针对已住雨安居者,才说“即使未敷展咖提那者”,这并非指后期生起者只归属于已住雨安居者,因为它归属于所有在场者。因此将说:“但如果从夏季的……
363.Pañca māseti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepatoti vassāvāsikassatthāya dāyakehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. ‘‘Idha vassaṃvutthasaṅghassā’’ti idaṃ abhilāpamattaṃ. Idha-saddaṃ pana vinā ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vuttepi so eva nayo. Anatthatakathinassāpi pañca māse pāpuṇātīti vassāvāsikalābhavasena uppannattā anatthatakathinassāpi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti. Vakkhati hi ‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demāti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvutthānameva pāpuṇātī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379). Tato paranti pañcamāsato paraṃ, gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho. ‘‘Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ ‘‘udāhu anāgatavasse’’ti imassānantaraṃ daṭṭhabbaṃ. Potthakesu pana ‘‘anatthatakathinassāpi pañca māse pāpuṇātī’’ti imassānantaraṃ ‘‘kasmā piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ likhanti, taṃ pamādalikhitaṃ piṭṭhisamaye uppannaṃ sandhāya ‘‘anatthatakathinassāpī’’ti vattabbato. Vutthavasse hi sandhāya ‘‘anatthatakathinassāpī’’ti vuttaṃ, na ca piṭṭhisamaye uppannaṃ vutthavassasseva pāpuṇātīti sammukhībhūtānaṃ sabbesampi pāpuṇanato. Teneva vakkhati ‘‘sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti (mahāva. aṭṭha. 179).
“被错误执取”即未被执取,意为属于僧团。“从此处”即应从长老们那里给予,或意为“现在”。
Duggahitānīti aggahitāni. Saṅghikānevāti attho. Itovāti therānaṃ dātabbatova, idānevāti vā attho.
释迦子伍波难德事论的解释
Upanandasakyaputtavatthukathāvaṇṇanā
364“以七日为期,破晓即算住”——此说是为了说明在不同界域的寺院中应行的方法,以及在一座寺院的两处住所中居住的情况。仅凭破晓便算作在该处已住,但这并非为了免于中断雨安居。即使在近行界内的任何地方破晓,即使未进入自己所取的住所,也仍是已入雨安居者;然而在所取的住所中,虽不称为已住,但若在那里破晓,则算已住。因此说“在前一处多住”,由此也表明,在另一处以七日为期破晓时,只是少住,并非不住。“以不同的所得”:即依各自分别固定的雨安居所得。“以不同的近行”:即由不同的围墙、不同的门而区分。“以同一界域的寺院”:即因两座寺院被同一道围墙所围绕,而处于同一近行界内。“住所的执取即舍”:即先前所执取的住所即舍。“在那里”:即在住所执取已舍之处。
364.‘‘Sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetī’’ti idaṃ nānāsīmāvihāresu kattabbanayena ekasmimpi vihāre dvīsu senāsanesu nivutthabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, aruṇuṭṭhāpaneneva tattha vuttho hoti, na pana vassacchedaparihārāya. Antoupacārasīmāyapi yattha katthaci aruṇaṃ uṭṭhāpento attanā gahitasenāsanaṃ appaviṭṭhopi vutthavasso eva hoti, gahitasenāsane pana nivuttho nāma na hoti, tattha ca aruṇuṭṭhāpane pana sati hoti. Tenāha ‘‘purimasmiṃ bahutaraṃ nivasati nāmā’’ti, etena ca itarasmiṃ sattāhavārenāpi aruṇuṭṭhāpane sati eva appakataraṃ nivasati nāma hoti, nāsatīti dīpitaṃ hoti. Nānālābhehīti visuṃ visuṃ nibaddhavassāvāsikalābhehi. Nānūpacārehīti nānāparikkhepanānādvārehi. Ekasīmāvihārehīti dvinnaṃ vihārānaṃ ekena pākārena parikkhittattā ekāya upacārasīmāya antogatehi dvīhi vihārehi. Senāsanaggāho paṭippassambhatīti paṭhamaṃ gahito paṭippassambhati. Tatthāti yattha senāsanaggāho paṭippassaddho, tattha.
病者事论的解释
Gilānavatthukathāvaṇṇanā
365-6“他在地上做了涂抹”意为:将病人躺卧之处地上的污秽清洗后,涂上绿草(牛粪)。“不能调配药物”,即自己不能按他人所示的方法去做。在巴利经典中,关于给侍病者衣时,由于沙弥没有三衣的决意,故各处皆说“衣与钵”等。即使价值千金,也应只给侍病者——这是其关联。
365-6.Bhūmiyaṃparibhaṇḍaṃ akāsīti gilānena nipannabhūmiyaṃ kiliṭṭhaṭṭhānaṃ dhovitvā haritūpalittaṃ kāresīti attho. Bhesajjaṃ yojetuṃ asamatthoti parehi vuttavidhimpi kātuṃ asamattho. Pāḷiyaṃ gilānupaṭṭhākānaṃ cīvaradāne sāmaṇerānaṃ ticīvarādhiṭṭhānābhāvā ‘‘cīvarañca pattañcā’’tiādi sabbattha vuttaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, gilānupaṭṭhākānaññeva dātabbanti sambandho.
死者遗物说等之解释
Matasantakakathādivaṇṇanā
369「其他」:指衣与钵之外的其他物品。「价值低廉」:指因极度破旧等而低劣者。「由其余者」:指由其余资具而言。「一切」:指钵及三衣。
369.Aññanti cīvarapattato aññaṃ. Appagghanti atijiṇṇādibhāvena nihīnaṃ. Tatoti avasesaparikkhārato. Sabbanti pattaṃ, ticīvarañca.
“各处都归僧团”意指在每一座寺院中都归属于僧团。在巴利圣典中,“不可分配、不可分割”的意思是:成为已来的和未来的四方僧团所有之物,我允许它成为对任何人皆不可分配、不可分割之物。
Tattha tattha saṅghassevāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre saṅghasseva. Pāḷiyaṃ avissajjikaṃ avebhaṅgikanti āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghasseva santakaṃ hutvā kassaci avissajjikaṃ avebhaṅgikaṃ bhavituṃ anujānāmīti attho.
371-2“由木天蓼茎制成”即由木天蓼的茎杆制成。“木天蓼布”即由木天蓼纤维制成的布,意为它如同书页,是恶作罪的所依。“在双层衣的中间”意思是:当三层衣完成时,应将其作为中间的一层而给予。
371-2.Akkanāḷamayanti akkadaṇḍamayaṃ. Akkadussānīti akkavākena katadussāni, potthakagatikāni dukkaṭavatthukānīti attho. Dupaṭṭacīvarassa vā majjheti yaṃ niṭṭhite tipaṭṭacīvaraṃ hoti, tassa majjhe paṭalaṃ katvā dātabbānīti attho.
374因为经中说“当有合适的受者时”,所以应知:若无受者,即使不作给予而仅作分配,也属于善分。
374.‘‘Sante patirūpe gāhake’’ti vuttattā gāhake asati adatvā bhājitepi subhājitamevāti daṭṭhabbaṃ.
376“施水为量”的意思是:先倒水,说“我将施与这么多件衣”,然后再行布施。凡受取了此水的人,便成为应得衣者——这是它的含义。“他海”指赡部洲。因为这是以铜叶洲为基准而说的。
376.Dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti ‘‘ettakāni cīvarāni dassāmī’’ti paṭhamaṃ udakaṃ pātetvā pacchā denti. Taṃ yehi gahitaṃ, te bhāginova hontīti adhippāyo. Parasamuddeti jambudīpe. Tambapaṇṇidīpañhi upādāyesa evaṃ vutto.
八衣母论说之解释
Aṭṭhacīvaramātikākathāvaṇṇanā
379这是依“以人为中心”的方式而说的:本来应当说“于界内施”等,却依人而说为“于界内施与”等。“再者”等句,表明从第一掷土所成围墙的适当范围之外,第二掷土处也属于近行界。常集会处等,也应取位于边缘的部分。世间之中,如村界等,并没有一个单独公认的“利得界”之名,因此说“并非正自觉者所许”等。由此显示,此说并非依教说而成立,只是依世间之说而成立。“地方区划”一词,是依世间通用的“界”字字义而说。区划之内的一切,应理解为地方界,地方本身即是地方界。同样,国界等也是如此。因此说“教令行处”等。
379.Puggalādhiṭṭhānanayena vuttanti ‘‘sīmāya dāna’’ntiādinā vattabbe ‘‘sīmāya detī’’tiādi puggalādhiṭṭhānena vuttaṃ. ‘‘Apicā’’tiādinā paṭhamaleḍḍupātabhūtaparikkhepārahaṭṭhānato bahi dutiyaleḍḍupātopi upacārasīmā evāti dasseti. Dhuvasannipātaṭṭhānādikampi pariyante ṭhitameva gahetabbaṃ. Loke gāmasīmādayo viya lābhasīmā nāma visuṃ pasiddhā nāma natthi, kenāyaṃ anuññātāti āha ‘‘neva sammāsambuddhenā’’tiādi. Etena nāyaṃ sāsanavohārasiddhā, lokavohārasiddhā evāti dasseti. ‘‘Janapadaparicchedo’’ti idaṃ lokapasiddhasīmāsaddatthavasena vuttaṃ. Paricchedabbhantaraṃ pana sabbaṃ janapadasīmāti gahetabbaṃ, janapado eva janapadasīmā. Evaṃ raṭṭhasīmādīsupi. Tenāha ‘‘āṇāpavattiṭṭhāna’’ntiādi.
“行于大地中间者”,是就直至水际的区块界而说。然而,在近行界等非固定界中,并不遍及下方大地中所有处所,唯遍及适于进入井等处的处所。因此,按下方界论中所说之理,应知各个界的范围。但若是于轮围界中所施,则即便处于支撑大地之水处的众生亦能获得,因为一切处皆称为轮围。
Pathavīvemajjhe gatassāti yāva udakapariyantā khaṇḍasīmattā vuttaṃ, upacārasīmādīsu pana abaddhasīmāsu heṭṭhāpathaviyaṃ sabbattha ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, kūpādipavesārahaṭṭhāne ṭhitānaññeva pāpuṇātīti heṭṭhā sīmākathāyaṃ vuttanayena taṃtaṃsīmaṭṭhabhāvo veditabbo. Cakkavāḷasīmāya pana dinnaṃ pathavīsandhārakaudakaṭṭhānepi ṭhitānaṃ pāpuṇāti sabbattha cakkavāḷavohārattā.
“佛所住者”,即佛世尊所住之处。“常施”,指定期的布施。“进行”,指流转。“由他们”,即由那些当面布施的比丘。至于“登上长老座”等,意思是:从僧中最下座者开始,给所有人分配一次后,若衣物仍有剩余,再次分配时,则于第二轮中施与长老。“粪扫衣者亦适用”,此处给出的理由是“未说‘我给你’”。若如此,则即便说“我施与僧”也应适用,但与“我施与诸比丘”“我施与诸长老”“我施与僧”这些说法相比,不见有何差别。对此中的道理应加以审察。
Buddhādhivutthoti buddhena bhagavatā nivuttho. Pākavaṭṭanti nibaddhadānaṃ. Vattatīti pavattati. Tehīti yesaṃ sammukhe esa deti, tehi bhikkhūhi. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷheti yāva saṅghanavakā ekavāraṃ sabbesaṃ bhāgaṃ datvā cīvare aparikkhīṇe puna sabbesaṃ dātuṃ dutiyabhāge therassa dinneti attho. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ettha ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avuttattāti kāraṇaṃ vadanti. Yadi evaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti vuttepi vaṭṭeyya, ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ dema, saṅghassa demā’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) vacanato bhedo na dissati. Vīmaṃsitabbamettha kāraṇaṃ.
“可以披着”,即粪扫衣者可以披。然而,若说“我施与比丘僧及比丘尼”,则不应从中分割后再行施与。此处,因为在比丘尼一方中,僧并未被个别执取,所以按照施主的意图,应按比丘尼的人数分配份额,如此施与才能成立;同样,施与时也应计算比丘在内,方为合理。否则,便不知应给比丘多少、给比丘尼多少。因此,即便说“比丘僧”,也与说“诸比丘”相似,故应计算比丘与比丘尼后施与。由此,“个人……因未被比丘僧之词所摄”才这样说。因为“比丘僧”一词唯摄比丘,而个人则因“及你”被别别摄持,故应知此处个人未被摄。意谓:与说“诸比丘、诸比丘尼及你”的情形相似。在此,应以侧重个人的“僧”一词来看待。然而,有人写为“因被比丘僧之词所摄”,这并不妥当,因为那是别别得利时的理由之说。正如别别被僧词所摄,即是个人也得份额的理由。如此处个人未被摄,同样,在前文“比丘僧及你”等处,也应看出个人并未被僧等词所摄。若已被摄,则因两处皆摄,个人便应从僧处得、从别别得,而获得两份。
Pārupituṃ vaṭṭatīti paṃsukūlikānaṃ vaṭṭati. Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammīti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbanti ettha yasmā bhikkhunipakkhe saṅghassa paccekaṃ aparāmaṭṭhattā bhikkhunīnaṃ gaṇanāya bhāgo dātabboti dāyakassa adhippāyoti sijjhati, tathā dānañca bhikkhūpi gaṇetvā dinne eva yujjati. Itarathā hi kittakaṃ bhikkhūnaṃ dātabbaṃ, kittakaṃ bhikkhunīnanti na viññāyati, tasmā ‘‘bhikkhusaṅghassā’’ti vuttavacanampi ‘‘bhikkhūna’’nti vuttavacanasadisamevāti āha ‘‘bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabba’’nti. Tenāha ‘‘puggalo…pe… bhikkhusaṅghaggahaṇena aggahitattā’’ti. Bhikkhusaṅgha-saddena bhikkhūnaññeva gahitattā, puggalassa pana ‘‘tuyhañcā’’ti visuṃ gahitattā ca tatthassa aggahitatā daṭṭhabbā, ‘‘bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vuttaṭṭhānasadisattāti adhippāyo. Puggalappadhāno hettha saṅgha-saddo daṭṭhabbo. Keci pana ‘‘bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) pāṭhaṃ likhanti, taṃ na sundaraṃ tassa visuṃ lābhaggahaṇe kāraṇavacanattā. Tathā hi visuṃ saṅghaggahaṇena gahitattāti visuṃ puggalassapi bhāgaggahaṇe kāraṇaṃ vuttaṃ. Yathā cettha puggalassa aggahaṇaṃ, evaṃ upari ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’tiādīsupi saṅghādi-saddehi puggalassa aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yadi hi gahaṇaṃ siyā, saṅghatopi, visumpīti bhāgadvayaṃ labheyya ubhayattha gahitattā.
“应供养”等,是为说明并非在家行为而说。“拿给比丘僧”等,是针对持团食而往的情况而说。因此说“可以食用”。“在冬初”一句,表明在未敷咖提那衣时,于雨安居最后月所施之食,唯施及前安居者;此后,于冬季所施,亦施及后安居者,因其已住雨安居故。然而,冬季之后、春季之时,若称“施与住雨安居之僧”而施,则施及于次年或其后诸年在该处住雨安居的一切比丘。若全未住雨安居者,则不施及。所谓“一切”,应理解为:于彼比丘身份中已住雨安居的一切比丘。“住雨安居之僧”一语,对现前的一切比丘,也是如此。“过去雨安居”指紧接的前一雨安居。
Pūjetabbantiādi gihikammaṃ na hotīti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa harā’’ti idaṃ piṇḍapātaharaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Antohemante’’ti iminā anatthate kathine vassānaṃ pacchime māse dinnaṃ purimavassaṃvutthānaññeva pāpuṇāti, tato paraṃ hemante dinnaṃ pacchimavassaṃvutthānampi vutthavassattā pāpuṇāti. Hemantato pana paraṃ piṭṭhisamaye ‘‘vassaṃvutthasaṅghassā’’ti evaṃ vatvā dinnaṃ anantare vasse vā tato paresu vā yattha katthaci tasmiṃ vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana sabbathā avutthavassā, tesaṃ na pāpuṇātīti dasseti. Sabbesampīti hi tasmiṃ bhikkhubhāve vutthavassānaṃ sabbesampīti attho daṭṭhabbo. ‘‘Vassaṃvutthasaṅghassā’’ti vuttattā sammukhībhūtānaṃ sabbesanti etthāpi eseva nayo. Atītavassanti anantarātītavassaṃ.
“为取诵而来者”,即虽未取得诵文,亦称为有诵师者。“取诵而去者”,指完成所诵后离去者。“行义务、学取诵与遍问等而游行者”,此为“诵之弟子等”的定语。由此,那些在诵时来、取得诵文后离去、住于他处而不常游行者,则不在此列。
Uddesaṃ gahetuṃ āgatoti uddese aggahitepi antevāsikovāti vuttaṃ. Gahetvā gacchantoti pariniṭṭhitauddeso hutvā gacchanto. ‘‘Vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantāna’’nti idaṃ ‘‘uddesantevāsikāna’’nti imasseva visesanaṃ, tena uddesakāle āgantvā uddesaṃ gahetvā gantvā aññattha nivasante anibaddhacārike nivatteti.