8. 衣犍度
8. Cīvarakkhandhako
吉瓦咖故事等的注释
Jīvakavatthukathādivaṇṇanā
329在《衣犍度》中说到“业果”时,指的是由业、时节、心和食物共同造成、无法阻挡的疾病,因为并不存在单纯由业所生的疾病。
329. Cīvarakkhandhake kammavipākanti kammapaccayautucittāhārasamuṭṭhitaṃ appaṭibāhiyarogaṃ sandhāya vuttaṃ kammajassa rogassa abhāvā.
330330. 巴利原文中,“saṃyamassa”指摄护。“avisajjanassa”的意思是“不放弃”,就像“那摄护即是毁灭”等句中的用法一样。应这样连接理解:“我知晓这摄护的果报。”为了显示那个果报,所以说“这是更好的……已灌注”。不过,有些人解释说:“‘saṃyamassa’指利益,这里的属格用作受格的意义。”
330. Pāḷiyaṃ saṃyamassāti saṅgahaṇassa. Avisajjanassāti attho ‘‘yo saṃyamo so vināso’’tiādīsu (pe. va. 237) viya. Etassa saṃyamassa phalaṃ upajānāmāti yojanā. Tameva phalaṃ dassentī āha ‘‘varametaṃ…pe… āsitta’’nti. Keci pana ‘‘saṃyamassāti ānisaṃsassa, upayogatthe cetaṃ sāmivacana’’nti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.329-330) atthaṃ vadanti.
336“过患增盛”是指已经生起的胆汁等过患遍布于整个身体。
336.Ussannadosoti sañjātapittādidoso. Sabbatthāti sakalasarīre.
337所谓“大背垫”,是一种羊毛垫褥,因必须铺在象背上,故得名“大背”。
337.Mahāpiṭṭhiyakojavanti hatthipiṭṭhiyaṃ attharitabbatāya ‘‘mahāpiṭṭhiya’’nti laddhasamaññaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ.
338-9能承受半迦尸的东西,就是价值半个迦尸钱的东西。巴利文里说“究竟是什么呢”,意思是“到底是哪一个”。
338-9.Upaḍḍhakāsinaṃ khamamānanti aḍḍhakāsiagghanakaṃ. Pāḷiyaṃ kiṃ nu khoti katamaṃ nu kho.
340-342“在附近”是指在坟场旁边的地方。“丢下就走”是指什么也没说就丢下走了。由此说明:只有在丢下时怀着“让比丘们拿去”的想法,才规定不情愿的人也要分出一份;如果只是单纯丢下,又没有事先约定,而许多人一起进去,谁拿到了就归谁,不情愿的人不必再分出来。由于方向相同,也就是东方等分类彼此相同,所以说“从同一方向进入”。“在主要寺院的位置”是指在寺院正前方的地方。
340-342.Upacāreti susānassa āsanne padese. Chaḍḍetvā gatāti kiñci avatvā eva chaḍḍetvā gatā, etena ‘‘bhikkhū gaṇhantū’’ti chaḍḍite eva akāmā bhāgadānaṃ vihitaṃ, kevalaṃ chaḍḍite pana katikāya asati ekato bahūsu paviṭṭhesu yena gahitaṃ, tena akāmabhāgo na dātabboti dasseti. Samānā disā puratthimādibhedā etesanti sadisāti āha ‘‘ekadisāya vā okkamiṃsū’’ti. Dhuravihāraṭṭhāneti vihārassa sammukhaṭṭhāne.
库房许可等事的注释
Bhaṇḍāgārasammutiādikathāvaṇṇanā
343在寺院中间,是为了让所有人都知道才这么说的。做成各种颜色,是为了知道够不够分配,用姜黄等做成大大小小的颜色,分成均等的份额。因此说“放在均等的份额中”。这指的是给沙弥的半份。“足够的工作”,指足够的工作量。意思是:做多少律藏中所说的扫地、捆扎等手工活,能让寺院不至于有所欠缺,就做那么多。“所有人”,指在那里领取雨季安居期间所生利益的全体比丘和沙弥。“库房衣”也是就非时衣而说的。这指的是通过高声赞同所作出的均等分配。“错过时机而做”,是指在应做的时候不做,而在自己乐意的时刻做。
343.Vihāramajjheti sabbesaṃ jānanatthāya vuttaṃ. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti paṭivīsappahonakatājānanatthaṃ haliddiyādīhi khuddakamahantavaṇṇehi yutte same koṭṭhāse katvā. Tenāha ‘‘same paṭivīse ṭhapetvā’’ti. Idanti sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsadānaṃ. Phātikammanti pahonakakammaṃ. Yattakena vinayāgatena sammuñjanībandhanādihatthakammena vihārassa ūnakatā na hoti, tattakaṃ katvāti attho. Sabbesanti tatruppādavassāvāsikaṃ gaṇhantānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ, sāmaṇerānañca. Bhaṇḍāgārikacīvarepīti akālacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Etanti ukkuṭṭhiyā katāya samabhāgadānaṃ. Virajjhitvā karontīti kattabbakālesu akatvā yathārucitakkhaṇe karonti.
只要凭这十二个(价值单位)的量,我的衣就够用了、已经圆满了,不会比这更少——意思是想要全部拿走。
Ettakena mama cīvaraṃ pahotīti dvādasagghanakeneva mama cīvaraṃ paripuṇṇaṃ hoti, na tato ūnenāti sabbaṃ gahetukāmoti attho.
衣染色等事的注释
Cīvararajanakathādivaṇṇanā
344像这样制作时,就是把染汁放在圆形器皿的内部,把树皮等放在外面,做了分隔。“不浮起”是说,仅仅因为水中不会产生泡沫,所以不浮起。“染缸”是指用来放置染料汁液的大缸。
344.Evañhi kateti vaṭṭādhārassa anto rajanodakaṃ, bahi challikañca katvā viyojane kate. Na uttaratīti kevalaṃ udakato pheṇuṭṭhānābhāvā na uttarati. Rajanakuṇḍanti pakkarajanaṭṭhapanakaṃ mahāghaṭaṃ.
345345.“顺风等长条布”:指在长度和宽度上都顺着贴边的布。通过“等”这个字,应当知道在两片布之间以论母形式安放的那块布,也应看作“长条布”。“客布”:指在双层衣上面再附加另一块布,这里是就此而言。据说现在他们不这样做了。
345.Anuvātādīnaṃ dīghapattānanti āyāmato, vitthārato ca anuvātaṃ. Ādi-saddena dvinnaṃ khandhānaṃ antarā mātikākārena ṭhapitapattañca ‘‘dīghapatta’’nti daṭṭhabbaṃ. Āgantukapattanti diguṇacīvarassa upari aññaṃ paṭṭaṃ appenti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Taṃ kira idāni na karonti.
346经文里说的“喜面”,就是欢喜的面,意思是面容清净欢喜。
346. Pāḷiyaṃ nandimukhiyāti tuṭṭhimukhiyā, pasannadisāmukhāyāti attho.
348应触碰的意思是应安置。旧布指旧衣服。不先去除是指像门闩那样,不先去掉它脆弱的地方。
348.Acchupeyyanti patiṭṭhapeyyaṃ. Hatavatthakānanti purāṇavatthānaṃ. Anuddharitvāvāti aggaḷe viya dubbalaṭṭhānaṃ anapanetvāva.
349-351在毗舍佉的故事里,“身体轻快”指身体不疲倦。“趣”指智的趣向,也就是证悟。“来世”是指像“仅此一生来到这世间后,就终结了苦”这类说法中所讲的“智的来世”,意思是:与道智相应的人所应当趣向的殊胜去处。这一点世尊将会说明。“他给予布施”这句,是就排除饮食之后的其余资具,以布施来说的。“能生天界的”指能导致投生天界的。
349-351. Visākhavatthumhi kallakāyāti akilantakāyā. Gatīti ñāṇagati adhigamo. Abhisamparāyoti ‘‘sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karotī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1048) vutto ñāṇābhisamparāyo, maggañāṇayuttehi gantabbagativisesoti attho. Taṃ bhagavā byākarissati. ‘‘Dadāti dāna’’nti idaṃ annapānavirahitānaṃ sesapaccayānaṃ dānavasena vuttaṃ. Sovaggikanti saggasaṃvattanikaṃ.
359所谓“被八格棋盘状图案覆盖”,是指形状像一种叫作“八格赌板”的赌戏板线条。
359.Aṭṭhapadakacchannenāti aṭṭhapadakasaṅkhātajūtaphalakalekhāsaṇṭhānena.
362在圣典中,“前往河彼岸”的意思是:比丘有前往河彼岸的情况。“仅以门闩防护为限度”,意思是:即使按照这四种存放的理由来放置,也只应该放在有门闩防护的住处,这是这段话的意图。“超出时限而到达”,是指已经超过了名为雨安居的时间界限,意思是那件雨衣已经不再算是雨衣了。
362. Pāḷiyaṃ nadīpāraṃ gantunti bhikkhuno nadīpāragamanaṃ hotīti attho. Aggaḷaguttiyeva pamāṇanti imehi catūhi nikkhepakāraṇehi ṭhapentenapi aggaḷaguttivihāre eva ṭhapetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Nissīmāgatanti vassānasaṅkhātaṃ kālasīmaṃ atikkantaṃ, taṃ vassikasāṭikacīvaraṃ na hotīti attho.
僧团衣生起论的注释
Saṅghikacīvaruppādakathāvaṇṇanā
363“五个月”是表示持续关联的业格。从以利息运作而存放的寄存物中,也就是施主们为了雨安居者而以利息运作后存放的物品中。“在此处,对已住雨安居的僧团”,这只是一个表述方式。即使省略“此处”这个词,只说“我们布施给已住雨安居的僧团”,道理也一样。未敷展咖提那的人也同样获得五个月,因为这是依雨安居所得而生起的;所以,即使未敷展咖提那,凡是已住雨安居的人,都获得五个月。因为后面将会说:“从衣月起始,直到冬季最后一天,如果说‘我们布施雨安居衣’,无论咖提那已敷展或未敷展,这衣只归属于过去已住雨安居的人。”此后,也就是五个月之后,从夏季的第一天开始,这是其含义。“为什么?因为是在后期生起的”,这句话应当看作紧接在“还是对未来的雨安居”之后。然而在书本中,把“为什么?因为是在后期生起的”写在“即使未敷展咖提那的人也获得五个月”之后,这是书写上的疏忽,因为针对后期生起的(物),才应该说“即使未敷展咖提那的(人也获得五个月)”。因为“即使未敷展咖提那的人也获得五个月”是针对已住雨安居者说的,而后期生起的(物)并非只归属于已住雨安居者,因为它归属于当时在场的所有人。因此将会说:“但如果从夏季的第一天开始就这样说,那么它就归属于当时在场的所有人。为什么?因为是在后期生起的。”
363.Pañca māseti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepatoti vassāvāsikassatthāya dāyakehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. ‘‘Idha vassaṃvutthasaṅghassā’’ti idaṃ abhilāpamattaṃ. Idha-saddaṃ pana vinā ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vuttepi so eva nayo. Anatthatakathinassāpi pañca māse pāpuṇātīti vassāvāsikalābhavasena uppannattā anatthatakathinassāpi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti. Vakkhati hi ‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demāti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvutthānameva pāpuṇātī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379). Tato paranti pañcamāsato paraṃ, gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho. ‘‘Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ ‘‘udāhu anāgatavasse’’ti imassānantaraṃ daṭṭhabbaṃ. Potthakesu pana ‘‘anatthatakathinassāpi pañca māse pāpuṇātī’’ti imassānantaraṃ ‘‘kasmā piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ likhanti, taṃ pamādalikhitaṃ piṭṭhisamaye uppannaṃ sandhāya ‘‘anatthatakathinassāpī’’ti vattabbato. Vutthavasse hi sandhāya ‘‘anatthatakathinassāpī’’ti vuttaṃ, na ca piṭṭhisamaye uppannaṃ vutthavassasseva pāpuṇātīti sammukhībhūtānaṃ sabbesampi pāpuṇanato. Teneva vakkhati ‘‘sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti (mahāva. aṭṭha. 179).
“被错误执取”就是没有被执取,意思是属于僧团的。“从此处”意思是应当给长老们,或者意思是“现在”。
Duggahitānīti aggahitāni. Saṅghikānevāti attho. Itovāti therānaṃ dātabbatova, idānevāti vā attho.
伍巴南达释迦子故事的注释
Upanandasakyaputtavatthukathāvaṇṇanā
364“以七日为限,只要破晓就算住”——这句话是为了说明:在不同界域的寺院里应当怎么做,以及在一座寺院的两处住所中居住的情况。仅仅破晓就算在那里住过了,但这并不是为了免除雨安居的中断。即使在近行界内任何一个地方破晓,即使没有进入自己选定的住所,也仍然算是已入雨安居的人;但在自己选定的住所里住过,就不叫“住”了,不过如果在那里破晓,那就算。因此说“在前一处住得更多”,这也说明:在另一处即使以七日为限破晓了,“以不同的所得”——依各自分别固定的雨安居所得,“以同一界域的寺院”——因两座寺院被同一道围墙所围绕,而处于同一近行界内,“住所的执取即舍”——先前所执取的住所即舍。
364.‘‘Sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetī’’ti idaṃ nānāsīmāvihāresu kattabbanayena ekasmimpi vihāre dvīsu senāsanesu nivutthabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, aruṇuṭṭhāpaneneva tattha vuttho hoti, na pana vassacchedaparihārāya. Antoupacārasīmāyapi yattha katthaci aruṇaṃ uṭṭhāpento attanā gahitasenāsanaṃ appaviṭṭhopi vutthavasso eva hoti, gahitasenāsane pana nivuttho nāma na hoti, tattha ca aruṇuṭṭhāpane pana sati hoti. Tenāha ‘‘purimasmiṃ bahutaraṃ nivasati nāmā’’ti, etena ca itarasmiṃ sattāhavārenāpi aruṇuṭṭhāpane sati eva appakataraṃ nivasati nāma hoti, nāsatīti dīpitaṃ hoti. Nānālābhehīti visuṃ visuṃ nibaddhavassāvāsikalābhehi. Nānūpacārehīti nānāparikkhepanānādvārehi. Ekasīmāvihārehīti dvinnaṃ vihārānaṃ ekena pākārena parikkhittattā ekāya upacārasīmāya antogatehi dvīhi vihārehi. Senāsanaggāho paṭippassambhatīti paṭhamaṃ gahito paṭippassambhati. Tatthāti yattha senāsanaggāho paṭippassaddho, tattha.
病人事例的注释
Gilānavatthukathāvaṇṇanā
365-6“他在地上做了涂抹”的意思是:把病人躺卧处地上的脏污清洗干净后,让人涂上绿草(或牛粪)。所谓“不能调配药物”,是说他自己也无法按照别人所说的方法去做。在巴利经典中,讲到给侍病者布施衣时,因为沙弥没有三衣的决意,所以各处都说到“衣与钵”等。即使价值千金,也应当只给侍病者——这就是其中的关联。
365-6.Bhūmiyaṃparibhaṇḍaṃ akāsīti gilānena nipannabhūmiyaṃ kiliṭṭhaṭṭhānaṃ dhovitvā haritūpalittaṃ kāresīti attho. Bhesajjaṃ yojetuṃ asamatthoti parehi vuttavidhimpi kātuṃ asamattho. Pāḷiyaṃ gilānupaṭṭhākānaṃ cīvaradāne sāmaṇerānaṃ ticīvarādhiṭṭhānābhāvā ‘‘cīvarañca pattañcā’’tiādi sabbattha vuttaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, gilānupaṭṭhākānaññeva dātabbanti sambandho.
死者遗物说等的注释
Matasantakakathādivaṇṇanā
369“其他”是指衣服和钵以外的东西。“价值低”是指因为破得不能再破等原因而变得很差。“由其余者”是指从剩下的资具来说。“一切”是指钵和三衣。
369.Aññanti cīvarapattato aññaṃ. Appagghanti atijiṇṇādibhāvena nihīnaṃ. Tatoti avasesaparikkhārato. Sabbanti pattaṃ, ticīvarañca.
“在那里各处只属于僧团”的意思是:在每一座精舍里,都只属于僧团。巴利圣典中说“不可分配、不可分割”,意思是:它成为已来的和未来的四方僧团所有,我允许它对任何人来说都不可分配、不可分割。
Tattha tattha saṅghassevāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre saṅghasseva. Pāḷiyaṃ avissajjikaṃ avebhaṅgikanti āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghasseva santakaṃ hutvā kassaci avissajjikaṃ avebhaṅgikaṃ bhavituṃ anujānāmīti attho.
371-2木天蓼茎所制是指用木天蓼的茎干做成的,木天蓼杖所制是指用木天蓼的茎干做成的。木天蓼布是指用木天蓼纤维织成的布,意思是它像书页一样,属于恶作罪的物件。或者在双层衣的中间——意思是:当三层衣做成时,应作为中间的那一层来给予。
371-2.Akkanāḷamayanti akkadaṇḍamayaṃ. Akkadussānīti akkavākena katadussāni, potthakagatikāni dukkaṭavatthukānīti attho. Dupaṭṭacīvarassa vā majjheti yaṃ niṭṭhite tipaṭṭacīvaraṃ hoti, tassa majjhe paṭalaṃ katvā dātabbānīti attho.
374因为经文里说“在有合适的接受者时”,所以要知道:如果没有接受者,即使没有先给出去而只是分配,也仍然是善分配。
374.‘‘Sante patirūpe gāhake’’ti vuttattā gāhake asati adatvā bhājitepi subhājitamevāti daṭṭhabbaṃ.
376“施水为量”的意思是:先倒水,说“我要布施这么多件衣”,然后才给。凡接受了这些水的人,就成了应得衣的人——这就是它的意思。“异海”指赡部洲。因为这是针对铜掌岛而说的。
376.Dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti ‘‘ettakāni cīvarāni dassāmī’’ti paṭhamaṃ udakaṃ pātetvā pacchā denti. Taṃ yehi gahitaṃ, te bhāginova hontīti adhippāyo. Parasamuddeti jambudīpe. Tambapaṇṇidīpañhi upādāyesa evaṃ vutto.
八衣论母的注释
Aṭṭhacīvaramātikākathāvaṇṇanā
379这是按“以人为中心”的方式说的:本来应该说“在界内布施”等等,却说成“在界内布施给(人)”等等,这是以人为中心来说的。“再者”等话,是在表明:从第一块掷石所及围墙的适当范围之外,第二块掷石所及之处也仍然只是近行界。常集会处等,也应该取它位于边缘的部分。在世间,像村界之类,并没有一个单独公认的所谓“利得界”,那么这是谁允许的呢?所以说“并非正自觉者”等等。由此表明:这并不是依教法言说而成立的,只是依世间言说而成立的。“地方区划”这个词,是按世间通用的“界”这个词的含义来说的。不过,区划之内的一切都应理解为地方界,地方本身就是地方界。国界等等也是这样。因此说“教令行处”等等。
379.Puggalādhiṭṭhānanayena vuttanti ‘‘sīmāya dāna’’ntiādinā vattabbe ‘‘sīmāya detī’’tiādi puggalādhiṭṭhānena vuttaṃ. ‘‘Apicā’’tiādinā paṭhamaleḍḍupātabhūtaparikkhepārahaṭṭhānato bahi dutiyaleḍḍupātopi upacārasīmā evāti dasseti. Dhuvasannipātaṭṭhānādikampi pariyante ṭhitameva gahetabbaṃ. Loke gāmasīmādayo viya lābhasīmā nāma visuṃ pasiddhā nāma natthi, kenāyaṃ anuññātāti āha ‘‘neva sammāsambuddhenā’’tiādi. Etena nāyaṃ sāsanavohārasiddhā, lokavohārasiddhā evāti dasseti. ‘‘Janapadaparicchedo’’ti idaṃ lokapasiddhasīmāsaddatthavasena vuttaṃ. Paricchedabbhantaraṃ pana sabbaṃ janapadasīmāti gahetabbaṃ, janapado eva janapadasīmā. Evaṃ raṭṭhasīmādīsupi. Tenāha ‘‘āṇāpavattiṭṭhāna’’ntiādi.
“行于大地中间者”,这是就直到水际的区块界而说的。但在近行界等没有固定界限的界中,对于站在下方大地一切处的众生并不能到达,唯有站在适合进入井等处的众生才能到达。因此,应当按下方界论中所说的方式,理解各个界各自的立足处。然而,若是于轮围界中布施,则即使站在支撑大地之水处的众生也能获得,因为一切处都称为轮围。
Pathavīvemajjhe gatassāti yāva udakapariyantā khaṇḍasīmattā vuttaṃ, upacārasīmādīsu pana abaddhasīmāsu heṭṭhāpathaviyaṃ sabbattha ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, kūpādipavesārahaṭṭhāne ṭhitānaññeva pāpuṇātīti heṭṭhā sīmākathāyaṃ vuttanayena taṃtaṃsīmaṭṭhabhāvo veditabbo. Cakkavāḷasīmāya pana dinnaṃ pathavīsandhārakaudakaṭṭhānepi ṭhitānaṃ pāpuṇāti sabbattha cakkavāḷavohārattā.
“佛所住”是指由佛世尊所住。“常施”是指定期的布施。“进行”是指持续流转。“由他们”是指他在其面前布施的那些比丘们。至于“登上长老座”等,意思是:从僧团中最下座者开始,给所有人分配一次之后,如果衣物还没有分完,再次分给所有人时,在第二轮中分给长老。“粪扫衣者也可以”在这里,他们给出的理由是:因为没有说“我给你”。如果这样的话,那么即使说“我施给僧团”也应该可以,但从“我施给比丘们、我施给长老们、我施给僧团”这些说法来看,看不出有什么区别。这里的道理应当加以审察。
Buddhādhivutthoti buddhena bhagavatā nivuttho. Pākavaṭṭanti nibaddhadānaṃ. Vattatīti pavattati. Tehīti yesaṃ sammukhe esa deti, tehi bhikkhūhi. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷheti yāva saṅghanavakā ekavāraṃ sabbesaṃ bhāgaṃ datvā cīvare aparikkhīṇe puna sabbesaṃ dātuṃ dutiyabhāge therassa dinneti attho. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ettha ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avuttattāti kāraṇaṃ vadanti. Yadi evaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti vuttepi vaṭṭeyya, ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ dema, saṅghassa demā’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) vacanato bhedo na dissati. Vīmaṃsitabbamettha kāraṇaṃ.
粪扫衣比丘可以披着穿,这是允许的。然而,如果施主说“我布施给比丘僧团和比丘尼”,那就不能从中分出一部分再布施。这里的道理是:在比丘尼那一方,僧团并没有被单独指定,所以按照施主的意图,应当按比丘尼的人数分一份给她们,这样布施才成立;同样,布施时也要把比丘计算在内,才合理。否则的话,就不知道该给比丘多少、给比丘尼多少。因此,即使说的是“比丘僧团”,也和说“诸比丘”是一样的,所以应当把比丘和比丘尼都算进去再布施。因此论师说“个人……因为没有被比丘僧团一词所涵盖”。由于“比丘僧团”这个词只涵盖了比丘,而个人则因“以及你”被单独提出,所以要知道在这里个人没有被涵盖。意思就是:这和说“诸比丘、诸比丘尼以及你”的情况是一样的。在这里,“僧”这个词应当理解为侧重指个人。不过有些人写成“因为被比丘僧团所涵盖”,这种写法不妥当,因为那是针对各自单独获得利养时所说的理由。正如各自被“僧”这个词所涵盖,正是个人也能得到份额的理由。就像这里个人没有被涵盖一样,在前面“比丘僧团以及你”等地方,也应当看出个人没有被“僧”等词所涵盖。如果被涵盖了,那么由于两处都被涵盖,个人就应当既从僧团那里得一份、又从单独那里得一份,从而获得两份。
Pārupituṃ vaṭṭatīti paṃsukūlikānaṃ vaṭṭati. Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammīti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbanti ettha yasmā bhikkhunipakkhe saṅghassa paccekaṃ aparāmaṭṭhattā bhikkhunīnaṃ gaṇanāya bhāgo dātabboti dāyakassa adhippāyoti sijjhati, tathā dānañca bhikkhūpi gaṇetvā dinne eva yujjati. Itarathā hi kittakaṃ bhikkhūnaṃ dātabbaṃ, kittakaṃ bhikkhunīnanti na viññāyati, tasmā ‘‘bhikkhusaṅghassā’’ti vuttavacanampi ‘‘bhikkhūna’’nti vuttavacanasadisamevāti āha ‘‘bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabba’’nti. Tenāha ‘‘puggalo…pe… bhikkhusaṅghaggahaṇena aggahitattā’’ti. Bhikkhusaṅgha-saddena bhikkhūnaññeva gahitattā, puggalassa pana ‘‘tuyhañcā’’ti visuṃ gahitattā ca tatthassa aggahitatā daṭṭhabbā, ‘‘bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vuttaṭṭhānasadisattāti adhippāyo. Puggalappadhāno hettha saṅgha-saddo daṭṭhabbo. Keci pana ‘‘bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) pāṭhaṃ likhanti, taṃ na sundaraṃ tassa visuṃ lābhaggahaṇe kāraṇavacanattā. Tathā hi visuṃ saṅghaggahaṇena gahitattāti visuṃ puggalassapi bhāgaggahaṇe kāraṇaṃ vuttaṃ. Yathā cettha puggalassa aggahaṇaṃ, evaṃ upari ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’tiādīsupi saṅghādi-saddehi puggalassa aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yadi hi gahaṇaṃ siyā, saṅghatopi, visumpīti bhāgadvayaṃ labheyya ubhayattha gahitattā.
应受供养等语,是为了说明这不是在家人的行为。拿给比丘僧这句话,是针对把团食拿走的情况说的。因此说可以吃。在冬季中这句话是说:在咖提那衣还没敷设的时候,雨安居最后一个月的布施,只到达前安居的人;此后,在冬季布施的,也到达后安居的人,因为他们已经住过雨安居了。但在冬季之后、后季的时候,如果这样说布施给住雨安居的僧众而布施,那就到达紧接着的那次雨安居或之后诸雨安居中在该处住雨安居的所有比丘。至于完全没有住过雨安居的人,就到达不了。所谓所有,应当理解为:在那种比丘身份中住过雨安居的所有人。因为说的是住雨安居的僧众,对现前在场的一切比丘也是这样。这里的道理也一样。过去雨安居指紧挨着刚过去的那次雨安居。
Pūjetabbantiādi gihikammaṃ na hotīti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa harā’’ti idaṃ piṇḍapātaharaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Antohemante’’ti iminā anatthate kathine vassānaṃ pacchime māse dinnaṃ purimavassaṃvutthānaññeva pāpuṇāti, tato paraṃ hemante dinnaṃ pacchimavassaṃvutthānampi vutthavassattā pāpuṇāti. Hemantato pana paraṃ piṭṭhisamaye ‘‘vassaṃvutthasaṅghassā’’ti evaṃ vatvā dinnaṃ anantare vasse vā tato paresu vā yattha katthaci tasmiṃ vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana sabbathā avutthavassā, tesaṃ na pāpuṇātīti dasseti. Sabbesampīti hi tasmiṃ bhikkhubhāve vutthavassānaṃ sabbesampīti attho daṭṭhabbo. ‘‘Vassaṃvutthasaṅghassā’’ti vuttattā sammukhībhūtānaṃ sabbesanti etthāpi eseva nayo. Atītavassanti anantarātītavassaṃ.
“为了学习诵文而来的人”,即使还没有正式学得诵文,也可以称为弟子。所谓“学了诵文就离开的人”,是指已经完成诵文学习之后才离开的人。“履行义务、学习诵文和提问等之后四处游行者”这一句,是用来修饰“学习诵文的弟子们”这个说法的。因此,这里排除了那些只在诵文时才来、学了诵文就走、然后住在别处而不固定跟随的人。
Uddesaṃ gahetuṃ āgatoti uddese aggahitepi antevāsikovāti vuttaṃ. Gahetvā gacchantoti pariniṭṭhitauddeso hutvā gacchanto. ‘‘Vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantāna’’nti idaṃ ‘‘uddesantevāsikāna’’nti imasseva visesanaṃ, tena uddesakāle āgantvā uddesaṃ gahetvā gantvā aññattha nivasante anibaddhacārike nivatteti.