4. 自恣犍度
4. Pavāraṇākkhandhako
不安乐住事等之注释
Aphāsuvihārakathādivaṇṇanā
209在自恣犍度的巴利原文中,“应持钵归返”意指为乞食而行乞后返回。“弃置钵”是指放置多余乞食的器皿。“无法承受”指无法举起。“跨越”即举起;跨越者即此义,以手跨越者即“以手举起者”,故说“以手抛举”。或者,也可解释为“以跨越之手,即举起之手”,指双手相互交扣,如是说。
209. Pavāraṇākkhandhake pāḷiyaṃ piṇḍāya paṭikkameyyāti piṇḍāya caritvā paṭikkameyya. Avakkārapātinti atirekapiṇḍapātaṭhapanakaṃ ekaṃ bhājanaṃ. Avisayhanti ukkhipituṃ asakkuṇeyyaṃ. Vilaṅghanaṃ ukkhipanaṃ vilaṅgho, so eva vilaṅghako, hatthehi vilaṅghako hatthavilaṅghakoti āha ‘‘hatthukkhepakenā’’ti. Atha vā vilaṅghakena ukkhepakena hatthenātipi attho, aññamaññaṃ saṃsibbitahatthehīti vuttaṃ hoti.
213213. 然而,若受自恣的比丘较为年长,也就是说,接受自恣的那位比丘较为年长。因此,即使他未受到单独的邀请,只要他达到参与僧团自恣的程度,僧团的自恣羯磨即成为和合羯磨,应如此理解。而那位比丘,即是指接受自恣的比丘。
213.Sace pana vuḍḍhataro hotīti pavāraṇādāyako bhikkhu vuḍḍhataro hoti. Evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hotīti ettha evaṃ tena appavāritopi tassa saṅghappattimattena saṅghapavāraṇākammaṃ samaggakammameva hotīti daṭṭhabbaṃ. Tena ca bhikkhunāti pavāraṇādāyakena bhikkhunā.
234234. “众多同戒腊者亦可一起自恣”,意思是:凡在同一年内获得具足戒而成为同戒腊者的所有比丘,都可以一起行自恣。
234.Bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhantīti ekasmiṃ saṃvacchare laddhūpasampadatāya samānupasampannavassā sabbe ekato pavāretuṃ labhantīti attho.
237237. 巴利原文中的“邪见者”,是指依“无有布施”等(《长部》1.171;《中部》1.445;2.94、95、225;3.91、116、136;《相应部》3.210;《法集论》1221)之理路而生起邪见的人。“执取极端者”,是指执取所谓常见与断见之极端的人。在“凡汝所……”等句中,应补入“彼”字以作连接,其意为:你所遮止的自恣,即以所见而遮止彼自恣。
237. Pāḷiyaṃ micchādiṭṭhīti ‘‘natthi dinna’’ntiādi (dī. ni. 1.171; ma. ni. 1.445; 2.94, 95, 225; 3.91, 116, 136; saṃ. ni. 3.210; dha. sa. 1221) nayappavattā. Antaggāhikāti sassatucchedasaṅkhātassa antassa gāhikā. Yaṃ kho tvantiādīsu yaṃ pavāraṇaṃ ṭhapesi, taṃ diṭṭhena ṭhapesīti taṃ-saddaṃ ajjhāharitvā yojetabbaṃ.
239“揭示事由”是指仅仅针对能引发对个人怀疑的由头而说。至于所谓“人明显,事由不明显”中的事由,则非指此而言。若在该比丘住处见有从池塘捕鱼等情形,那时才应说“事由与人皆明显”。因此才说“如前所述的方式,盗贼等”。应知,若见比丘身上有花鬘香、阿梨勒香等,才可说“事由与人皆明显”。
239.Vatthuṃ pakāsentoti puggale parisaṅkuppattiyā nimittabhūtaṃ vatthumattaṃyeva sandhāya vuttaṃ . Yaṃ pana vatthuṃ sandhāya ‘‘puggalo paññāyati, na vatthū’’ti āha, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yadi pana tassa bhikkhuno vasanaṭṭhāne pokkharaṇito macchaggahaṇādi disseyya, tadā ‘‘vatthu ca puggalo ca paññāyatī’’ti vattabbaṃ bhaveyya. Tenāha ‘‘purimanayeneva corehī’’tiādi. Bhikkhuno sarīre mālāgandhañca ariṭṭhagandhañca disvā evaṃ ‘‘vatthu ca puggalo ca paññāyatī’’ti vuttanti veditabbaṃ.
争论制造者事缘之注释
Bhaṇḍanakārakavatthukathāvaṇṇanā
240“成为两个十四日”是说在第三半月里,与十四日一起,便有两个十四日。“争论制造者们将于十三日或十四日举行这十五日的自恣”——以此显示,比丘们是从各自举行布萨的日子开始,而有十四日、十五日的称呼,并非依月亮的运行所成之历日而定。虽然如此,依“诸比丘,我允许随顺国王们”的说法,在此即使随顺世俗历日,也应随顺自己布萨的次第,将十四日作为十五日,或将十五日作为十四日来举行,而不应将第十六日或第十三日作为布萨日。因此,巴利原文中也说“举行两三次十四日的布萨”。否则,就应说在十二日或十三日举行布萨了。“每半月一次,于十四日或十五日”等说法,也是依所行持的次第而说,不应理解为依历日次第。
240.Dvecātuddasikā hontīti tatiyapakkhe cātuddasiyā saddhiṃ dve cātuddasikā honti. ‘‘Bhaṇḍanakārakānaṃ terase vā cātuddase vā ime pannarasīpavāraṇaṃ pavāressantī’’ti iminā yathāsakaṃ uposathakaraṇadivasato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ cātuddasīpannarasīvohāro, na candagatisiddhiyā tithiyā vasenāti dasseti. Kiñcāpi evaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, rājūnaṃ anuvattitu’’nti (mahāva. 186) vacanato panettha lokiyānaṃ tithiṃ anuvattantehipi attano uposathakkamena cātuddasiṃ pannarasiṃ vā, pannarasiṃ cātuddasiṃ vā karonteheva anuvattitabbaṃ, na pana soḷasamadivasaṃ vā terasamadivasaṃ vā uposathadivasaṃ karontehi. Teneva pāḷiyampi ‘‘dve tayo uposathe cātuddasike kātu’’nti vuttaṃ. Aññathā dvādasiyaṃ, terasiyaṃ vā uposatho kātabboti vattabbato. ‘‘Sakiṃ pakkhassa cātuddase, pannarase vā’’tiādivacanampi upavutthakkameneva vuttaṃ, na tithikkamenāti gahetabbaṃ.
自恣摄事之注释
Pavāraṇāsaṅgahakathāvaṇṇanā
241“自恣后,中间亦可出发游行。”——这一句意在显示:若已完成自恣羯磨,中间有意启程游行时,可集合僧团进行自恣。
241.‘‘Pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantī’’ti iminā pavāraṇāsaṅgahe kate antarā pakkamitukāmā saṅghaṃ sannipātāpetvā pavāretuṃ labhantīti dasseti.