入雨安居犍度
3. Vassūpanāyikakkhandhako
关于允许入雨安居的说法等之注释
Vassūpanāyikaanujānanakathādivaṇṇanā
184184. 在《入雨安居犍度》中,“第二天”是指第二个初一日。
184. Vassūpanāyikakkhandhake aparasmiṃ divaseti dutiye pāṭipadadivase.
185或者通过在其他地方让天亮起来,也就是有所期待者以不应做的事前往,并在别处让天亮起来。损失,就是功德的损失。
185.Aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vāti sāpekkhassa akaraṇīyena gantvā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā. Parihānīti guṇaparihāni.
187在巴利圣典中,“应作七日返回”的意思是:不要把整整七天都在外面过完,而要在七天结束、天快亮的时候,再依着与精舍的关联,作七天住在精舍里的返回。这里“七日”这个词指的是七天结束的时候,因为考虑到这一点,所以用阳性词说“返回”。“三种损失”是指比丘尼的厕所等被禁止使用而造成的损失。
187. Pāḷiyaṃ sattāhaṃ sannivatto kātabboti sakalaṃ sattāhaṃ bahi eva avītināmetvā sattāhapariyosānabhūtaṃ aruṇuṭṭhānakālaṃ puna vihāreva sambandhavasena sattāhaṃ vihāre sannivattaṃ kātabbaṃ. Sattāhapariyosānakālo hi idha sattāha-saddena vutto, tadapekkhāya ca ‘‘sannivatto’’ti pulliṅgena vuttaṃ. Tīṇi parihīnānīti bhikkhunīnaṃ vaccakuṭiādīnaṃ paṭikkhittattā parihīnāni.
189不会坏灭,是因为其他人没有这个功德,而且我虽然死了也不会消失。
189.Na palujjatīti aññesaṃ appaguṇattā, mama ca maraṇena na vinassati.
关于派人去之后才允许的注释
Pahiteyevaanujānanakathāvaṇṇanā
199“与比丘们同住的人”这一说法,是在表明他没有别的去处。“应当前往”的意思是:即使没有受到僧团差遣,为了僧团的事务也应当去。这里还应理解为:即使派他前来的只是非近事男——他们想了解教法,又看到自己信心增长——为了七日事务的缘故,他也可以前往。
199.Bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapurisoti anaññagatikoti dasseti. Gantabbanti saṅghakaraṇīyena appahitepi gantabbaṃ. Ettha ca anupāsakehipi sāsanabhāvaṃ ñātukāmehi pahite tesaṃ pasādavaḍḍhiṃ sampassantehipi sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ.
“夜间断绝的判定”是指:为了七日事由前往,在界外天亮,这就叫夜间断绝的判定。可以前往的意思是:站在界内时,先认定七日事由的相,然后以这个相前往,并作意“我会在七日内回来”,这样就可以去。如果在出发前已经作意,但在走的时候忘了,也没有过失,因为律中说“自己有事务而离开”。但如果完全没有作意就去了,他们说这就叫雨安居断绝。如果虽然没有七日事由的相,但作意“我会在七日内回来”而前往,并且在七日内回来,那就只是犯戒,没有雨安居断绝,因为已经在七日内返回了。这要考察清楚再决定。“物品”是指衣等物品。如果没办法送到,当天就能回来,因为很精勤,所以不会有雨安居断绝或犯戒。关于阿阇梨,即使没有病,依止阿阇梨和法阿阇梨也一样,更何况达上阿阇梨和和尚。说“可以”,是指超过七日也没有犯戒,但雨安居断绝确实还是有的。
Ratticchedavinicchayoti sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanasaṅkhātassa ratticchedassa vinicchayo. Gantuṃ vaṭṭatīti antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva sattāhakaraṇīyanimittaṃ sallakkhetvā iminā nimittena gantvā ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantuṃ vaṭṭati. Purimakkhaṇe ābhogaṃ katvā gamanakkhaṇe vissaritvā gatepi doso natthi ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti (mahāva. 207) vuttattā. Sabbathā pana ābhogaṃ akatvā gatassa vassacchedoti vadanti. Yo pana sattāhakaraṇīyanimittābhāvepi ‘‘sattāhabbhantare āgamissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantvā sattāhabbhantare āgacchati, tassa āpattiyeva, vassacchedo natthi sattāhassa sannivattattāti vadanti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Bhaṇḍakanti cīvarabhaṇḍaṃ. Sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭatīti tadaheva āgamane saussāhattā vassacchedo vā āpatti vā na hotīti adhippāyo. Ācariyanti agilānampi nissayācariyañca dhammācariyañca, pageva upasampadācariyaupajjhāyesu. Vadati, vaṭṭatīti sattāhātikkame āpattiabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, vassacchedo pana hoti eva.
关于障碍、无犯与雨安居断绝的注释
Antarāyeanāpattivassacchedakathāvaṇṇanā
200在巴利圣典中,“执取”是指取来吃掉。“令逃散”是指驱散,其意思是追赶。
200. Pāḷiyaṃ gaṇhiṃsūti gahetvā khādiṃsu. Paripātiṃsūti palāpesuṃ, anubandhiṃsūti attho.
201201.“应以七日法让破晓生起”这句话的意思是:在外度过六天后,在第七天破晓之前就进入界内,让破晓生起,第二天再决意七日然后出发。有些比丘却说:“第七天回来,不让破晓生起,当天白天也可以走。”这种说法不能采纳,因为已经说了“应让破晓生起”。经典中也说“应作七日返回”,这正是针对在第七天于那里让破晓生起而说的。如果没让破晓生起就出发,没有进入界内而在外度过七天,雨安居就会中断,因为破晓是在外面生起的。否则,“应让破晓生起”这句话就没有意义了,因为那样的话,应该说“应以七日法进入内住处,即使不让破晓生起也可以走”。在其他地方也都只说让破晓生起。衣篇中将会说:“住在一处精舍,在另一处以七日法让破晓生起。”
201.Sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabboti ettha chadivasāni bahiddhā vītināmetvā sattame divase purāruṇā eva antoupacārasīmāya pavisitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetvā punadivase sattāhaṃ adhiṭṭhāya gantabbanti adhippāyo. Keci pana ‘‘sattame divase āgantvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva divasabhāgepi gantuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vuttattā. Sattame divase tattha aruṇuṭṭhāpanameva hi sandhāya pāḷiyampi ‘‘sattāhaṃ sannivatto kātabbo’’ti vuttaṃ. Aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gacchanto anto appavisitvā bahiddhāva sattāhaṃ vītināmentena samucchinnavasso eva bhavissati aruṇassa bahi eva uṭṭhāpitattā. Itarathā ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vacanaṃ niratthakaṃ siyā ‘‘sattāhavārena antovihāre pavisitvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāpi gantabba’’nti vattabbato. Aññesu ca ṭhānesu aruṇuṭṭhāpanameva vuccati. Vakkhati hi cīvarakkhandhake ‘‘ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetī’’ti (mahāva. aṭṭha. 364).
另外,如果有人这样说:“在第七天,无论什么时候进入,就算是让属于那一天的、已经过去的破晓生起了,注释书里针对的就是这个意思。”这种说法在语法上也对不上。因为破晓已经生起了,后来才进入的人不可能成为让那个破晓生起的推动者。如果这种说法能成立,那么“入雨安居后,不令破晓,当天就因为七日事务而离开”这句话里说的“不令破晓”就矛盾了,因为按他们的说法,那也算令属于那一天的破晓生起了。同样,住在林间的比丘傍晚时去一个具备支分的林间地点,当天就返回,按这种说法也成了令破晓生起、头陀支清净;但这并不合理,因为令破晓生起只在破晓时分才说得上。正如论书所说:“应当早早出去,在具备支分的地方令破晓生起。如果到了令破晓生起的时候,他们的病加重了,就应当做他们的事,不应为了头陀支清净。”同样,别住者等人不令破晓就放下义务,也说成是夜间断绝。因为论书说:“破晓生起时,应当放下。”在同宿学处里,为了脱离与未受具足戒者共住的状态,也说“在破晓前出去”等等。因此,在衣离宿等一切地方,都是依夜晚结束时即将到来的破晓来说令破晓生起,不是依已经过去的破晓。所以,这里也应当按所说的道理来理解令破晓生起,否则就会成为雨安居断绝。
Athāpi yaṃ te vadeyyuṃ ‘‘sattame divase yadā kadāci paviṭṭhena taṃdivasanissito atītaaruṇo uṭṭhāpito nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya aṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti, taṃ saddagatiyāpi na sameti. Na hi uṭṭhite aruṇe pacchā paviṭṭho tassa payojako uṭṭhāpako bhavitumarahati. Yadi bhaveyya, vassaṃ upagantvā panassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkantassāpīti ettha ‘‘aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā’’ti vacanaṃ virujjheyya, tenapi taṃdivasasannissitassa aruṇassa uṭṭhāpitattā. Āraññakassāpi hi bhikkhuno sāyanhasamaye aṅgayuttaṃ araññaṭṭhānaṃ gantvā tadā eva nivattantassa aruṇo uṭṭhāpito dhutaṅgañca visodhitaṃ siyā, na cetaṃ yuttaṃ aruṇuggamanakāle eva aruṇuṭṭhāpanassa vuttattā. Vuttañhi ‘‘kālasseva pana nikkhamitvā aṅgayutte ṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace aruṇuṭṭhānavelāyaṃ tesaṃ ābādho vaḍḍhati, tesaṃ eva kiccaṃ kātabbaṃ, na dhutaṅgavisuddhikena bhavitabba’’nti (visuddhi. 1.31). Tathā pārivāsikādīnampi aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā vattaṃ nikkhipantānaṃ ratticchedo vutto. ‘‘Uggate aruṇe nikkhipitabba’’nti (cūḷava. 97) hi vuttaṃ. Sahaseyyasikkhāpadepi anupasampannehi saha nivutthabhāvaparimocanatthaṃ ‘‘purāruṇā nikkhamitvā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ cīvaravippavāsādīsu ca sabbattha rattipariyosāne āgāmiaruṇavaseneva aruṇuṭṭhāpanaṃ dassitaṃ, na atītāruṇavasena. Tasmā vuttanayenevettha aruṇuṭṭhāpanaṃ veditabbaṃ aññathā vassacchedattā.
不过,对于已经入雨安居的人,如果在当天没有等到天亮就说出“有事情要办,我要离开”这样的话,这是可以的,因为从入雨安居的时候开始,只要有任何适当的因缘出现,就允许离开。但这并不是说,以七日事由外出的人也可以不等天亮就在当天离开,因为已经明确说了“应当等到天亮”。
又比如:“在自恣日还有七天的时候,有事情要办的比丘可以离开。诸比丘,那位比丘可以回到那个住处,也可以不回来。”(《大品》207)虽然允许在最后七天不回来,但在其他七天里就不适用。同样,虽然在第一个七天里允许不等天亮就离开,但在之后的七天里,如果回来后又不等天亮就离开,那就不适用。在这里应当这样得出结论。
这里说的“带来”,是指被带到寺院外面所至之处的东西。
Yaṃ pana vassaṃ upagatassa tadaheva aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā sakaraṇīyassa pakkamanavacanaṃ, taṃ vassaṃ upagatakālato paṭṭhāya yadā kadāci nimitte sati gamanassa anuññātattā yuttaṃ, na pana sattāhavārena gatassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva gamanaṃ ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vuttattā eva. Yathā vā ‘‘sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati, āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ, na vā āgaccheyyā’’tiādinā (mahāva. 207) pacchimasattāhe anāgamane anuññātepi aññasattāhesu na vaṭṭati. Evaṃ paṭhamasattāhe aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gamane anuññātepi tato paresu sattāhesu āgatassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gamanaṃ na vaṭṭatīti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Idha āhaṭanti vihārato bahi āgataṭṭhāne ānītaṃ.
关于牛栏等处的入雨安居讨论之注释
Vajādīsu vassūpagamanakathāvaṇṇanā
203不能入雨安居。因为没有小屋之类住处的缘故,只是嘴上说“我在这里入雨安居”,这样开口表态之后,是不可以这样入的。
203.Upagantuṃ 68 na vaṭṭatīti kuṭikādīnaṃ abhāvena ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti evaṃ vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati.
204204. 巴利原文中,“pisācillikā”就是毗舍遮童子。“设置进入之门”就是做成有门扇的门。“砍树”就是砍掉有树洞的地方上方的树干。“于柱顶”就是在空心柱的顶端。所谓“穿孔床”,是把长床脚穿孔、再穿入横档做成的;即使按上下叠放的方式铺设,也和前面说的一样,人们把它安放在坟场和天神住处。在四块石头上铺石板搭成的屋子,也叫“穿孔床”。
204. Pāḷiyaṃ pisācillikāti pisācadārakā. Pavisanadvāraṃ yojetvāti sakavāṭadvāraṃ katvā. Rukkhaṃ chinditvāti susiraṭṭhānassa uparibhāgaṃ chinditvā. Khāṇumatthaketi susirakhāṇumatthake. Ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato, so heṭṭhupariyavasena paññattopi purimasadisova hoti, taṃ susāne, devatāṭhāne ca ṭhapenti. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaphalake attharitvā katagehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati.
关于非法规约等的注释
Adhammikakatikādikathāvaṇṇanā
205在《大分别》中,也就是第四巴拉基格的注释里。接下来在《坐卧处犍度》中,不合法的规约仪轨也会清楚地显现出来。
205.Mahāvibhaṅgeti catutthapārājikavaṇṇanāyaṃ. Parato senāsanakkhandhakepi adhammikaṃ katikavattaṃ āvi bhavissati eva.
207207. 因为一个人在不同的界内,前往两处住所入雨安居时,只要他怀着“我要在第二处住”的想法,刚一离开近行处,第一处的坐卧处分配就失效了。所以律藏中说“诸比丘,那位比丘的前安居也不成立”,这是针对第一处坐卧处分配说的。但在第二处坐卧处分配中,前安居确实是成立的,他在那里住满三个月,就是已住满前安居的人。但如果从第二天等时候起,他怀着“我要在第一处坐卧处住”的想法而越出近行处,那么前安居也不成立,应当这样理解。
207. Yasmā nānāsīmāyaṃ dvīsu āvāsesu vassaṃ upagacchantassa ‘‘dutiye vasissāmī’’ti upacārato nikkhantamatte paṭhamo senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā pāḷiyaṃ ‘‘tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyatī’’ti paṭhamaṃ senāsanaggāhaṃ sandhāya vuttaṃ. Dutiye senāsanaggāhe pana purimikā paññāyateva, tattheva temāsaṃ vasanto purimavassaṃvuttho eva hoti, tato vā pana dutiyadivasādīsu ‘‘paṭhamasenāsane vasissāmī’’ti upacārātikkame purimikāpi na paññāyatīti daṭṭhabbaṃ.
208在律藏原文中说“他在自恣日还有七天时,有应当做的事,就离开”,因此应当知道,即使在自恣日当天,如果没有七天之内应当处理的事,也不可以离开。“Komudiyā cātumāsinīyā”指的是后迦提月的满月日。因为那时白莲花盛开,所以叫“Komudī”;又因为它是雨季四个月的末尾,所以也叫“Cātumāsinī”。
208. Pāḷiyaṃ ‘‘so sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamatī’’ti vuttattā pavāraṇādivasepi sattāhakaraṇīyaṃ vinā gantuṃ na vaṭṭatīti veditabbaṃ. Komudiyā cātumāsiniyāti pacchima-kattikapuṇṇamāya. Sā hi tasmiṃ kāle kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikamāsānaṃ pariyosānattā cātumāsinīti ca vuccati.