3. 入雨安居犍度
3. Vassūpanāyikakkhandhako
入雨安居开许说等之注释
Vassūpanāyikaanujānanakathādivaṇṇanā
184在《入雨安居犍度》中,「于次日」是指第二个斋日。
184. Vassūpanāyikakkhandhake aparasmiṃ divaseti dutiye pāṭipadadivase.
185“或因于他处令破晓”指因有应作之事而前往他处,并于他处令破晓。“损失”指功德的损失。
185.Aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vāti sāpekkhassa akaraṇīyena gantvā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā. Parihānīti guṇaparihāni.
187在圣典中,“应作七日返回”是指:不应将整个七日全都在外度过,而应在七日结束时的破晓时分,依关联再次于住处作七日返回。此处以“七日”一词表示七日结束之时,并据此以阳性词“返回”表述。“三种损失”指比丘尼的厕所等因被禁止而造成的损失。
187. Pāḷiyaṃ sattāhaṃ sannivatto kātabboti sakalaṃ sattāhaṃ bahi eva avītināmetvā sattāhapariyosānabhūtaṃ aruṇuṭṭhānakālaṃ puna vihāreva sambandhavasena sattāhaṃ vihāre sannivattaṃ kātabbaṃ. Sattāhapariyosānakālo hi idha sattāha-saddena vutto, tadapekkhāya ca ‘‘sannivatto’’ti pulliṅgena vuttaṃ. Tīṇi parihīnānīti bhikkhunīnaṃ vaccakuṭiādīnaṃ paṭikkhittattā parihīnāni.
189“不坏灭”指他人未能掌握,且我虽死亦不灭。
189.Na palujjatīti aññesaṃ appaguṇattā, mama ca maraṇena na vinassati.
已遣使开许说之注释
Pahiteyevaanujānanakathāvaṇṇanā
199199.“与比丘共住之人”指别无他处可去者。“应往”指即使未被遣使,因僧团事务亦应前往。此处应知:即使非优婆塞,若被欲知教法者遣使而来,或见其信心增长,亦可因七日事由前往。
199.Bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapurisoti anaññagatikoti dasseti. Gantabbanti saṅghakaraṇīyena appahitepi gantabbaṃ. Ettha ca anupāsakehipi sāsanabhāvaṃ ñātukāmehi pahite tesaṃ pasādavaḍḍhiṃ sampassantehipi sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ.
“夜间断绝之决断”指因七日事由前往,于界外破晓,即所谓夜间断绝之决断。“可往”指立于界内,以七日事由为相,作意“我将于七日内返回”而往。若先已作意,往时忘失,亦无过失,因自己有事外出故。然若全无作意而往,则称雨安居断绝。若虽无七日事由之相,而作意“我将于七日内返回”前往,并于七日内返回,唯犯戒,无雨安居断绝,因已于七日内返回故。此应审察而取。“物品”指衣等物品。若无法送达,则可当日返回,因精勤故,无雨安居断绝或犯戒。关于阿阇梨,即使无病,依止阿阇梨与法阿阇梨亦如是,何况具足戒阿阇梨与和尚。所言“可”,指超过七日而无犯戒,然雨安居断绝实有。
Ratticchedavinicchayoti sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanasaṅkhātassa ratticchedassa vinicchayo. Gantuṃ vaṭṭatīti antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva sattāhakaraṇīyanimittaṃ sallakkhetvā iminā nimittena gantvā ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantuṃ vaṭṭati. Purimakkhaṇe ābhogaṃ katvā gamanakkhaṇe vissaritvā gatepi doso natthi ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti (mahāva. 207) vuttattā. Sabbathā pana ābhogaṃ akatvā gatassa vassacchedoti vadanti. Yo pana sattāhakaraṇīyanimittābhāvepi ‘‘sattāhabbhantare āgamissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantvā sattāhabbhantare āgacchati, tassa āpattiyeva, vassacchedo natthi sattāhassa sannivattattāti vadanti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Bhaṇḍakanti cīvarabhaṇḍaṃ. Sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭatīti tadaheva āgamane saussāhattā vassacchedo vā āpatti vā na hotīti adhippāyo. Ācariyanti agilānampi nissayācariyañca dhammācariyañca, pageva upasampadācariyaupajjhāyesu. Vadati, vaṭṭatīti sattāhātikkame āpattiabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, vassacchedo pana hoti eva.
障碍无犯雨安居断绝说之注释
Antarāyeanāpattivassacchedakathāvaṇṇanā
200200.圣典中,“执取”指取来食用。“令逃散”指驱散、追逐之义。
200. Pāḷiyaṃ gaṇhiṃsūti gahetvā khādiṃsu. Paripātiṃsūti palāpesuṃ, anubandhiṃsūti attho.
201“应以七日法令破晓”的意思是:在外度过六天,于第七天破晓前进入界内,让破晓生起,第二天再决意七日然后出发。然而有些比丘说:“第七天回来,不令破晓,当天白天也可以走。”这种说法不应采纳,因为已经说了“应令破晓”。经典中亦说“应作七日返回”,正是指在第七天于彼处令破晓。如果未令破晓就出发,不进入界内而在外度过七天,雨安居便会断绝,因为破晓是在外生起的。否则,“应令破晓”这句话就成了无意义,因为若是那样,则应说“应以七日法进入内住处,即使不令破晓也可往”。其他处也同样唯说令破晓。正如衣篇中将说:“住在一处,于另一处以七日法令破晓。”
201.Sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabboti ettha chadivasāni bahiddhā vītināmetvā sattame divase purāruṇā eva antoupacārasīmāya pavisitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetvā punadivase sattāhaṃ adhiṭṭhāya gantabbanti adhippāyo. Keci pana ‘‘sattame divase āgantvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva divasabhāgepi gantuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vuttattā. Sattame divase tattha aruṇuṭṭhāpanameva hi sandhāya pāḷiyampi ‘‘sattāhaṃ sannivatto kātabbo’’ti vuttaṃ. Aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gacchanto anto appavisitvā bahiddhāva sattāhaṃ vītināmentena samucchinnavasso eva bhavissati aruṇassa bahi eva uṭṭhāpitattā. Itarathā ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vacanaṃ niratthakaṃ siyā ‘‘sattāhavārena antovihāre pavisitvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāpi gantabba’’nti vattabbato. Aññesu ca ṭhānesu aruṇuṭṭhāpanameva vuccati. Vakkhati hi cīvarakkhandhake ‘‘ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetī’’ti (mahāva. aṭṭha. 364).
若有人说:“于第七天无论何时进入,便称为令该日已过的破晓生起,这是注释书中说的意义。”这在语法上也不成立。因为破晓已经生起,后来进入的人不可能成为让它生起的因。如果这可以成立,那么“入雨安居后,不令破晓,当日即因七日事由出行”中的“不令破晓”便成了相违,因为那也算令该日的破晓生起了。这样一来,即使阿兰若比丘在傍晚时分前往具足支分的阿兰若处,并立即返回,也应算作令破晓生起且头陀支清净,但这并不合理,因为令破晓只在破晓时刻才说得上。正如所说:“应于适当的时候外出,在具足支分处令破晓。如果破晓时他们的病情加重,则应处理他们的事情,不应为头陀支清净。”同样地,别住者等不令破晓而放下义务,也称为夜间断绝。如说:“破晓已经生起时,应当放下。”在同宿学处,为了脱离与未受具戒者共住的状态,也说“于破晓前出”等。因此,在衣离宿等一切处,都是依夜尽时破晓的到来而说令破晓,并非依已经过去的破晓。所以,此处应当按照所说的道理来理解令破晓,否则便成为雨安居断绝。
Athāpi yaṃ te vadeyyuṃ ‘‘sattame divase yadā kadāci paviṭṭhena taṃdivasanissito atītaaruṇo uṭṭhāpito nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya aṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti, taṃ saddagatiyāpi na sameti. Na hi uṭṭhite aruṇe pacchā paviṭṭho tassa payojako uṭṭhāpako bhavitumarahati. Yadi bhaveyya, vassaṃ upagantvā panassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkantassāpīti ettha ‘‘aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā’’ti vacanaṃ virujjheyya, tenapi taṃdivasasannissitassa aruṇassa uṭṭhāpitattā. Āraññakassāpi hi bhikkhuno sāyanhasamaye aṅgayuttaṃ araññaṭṭhānaṃ gantvā tadā eva nivattantassa aruṇo uṭṭhāpito dhutaṅgañca visodhitaṃ siyā, na cetaṃ yuttaṃ aruṇuggamanakāle eva aruṇuṭṭhāpanassa vuttattā. Vuttañhi ‘‘kālasseva pana nikkhamitvā aṅgayutte ṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace aruṇuṭṭhānavelāyaṃ tesaṃ ābādho vaḍḍhati, tesaṃ eva kiccaṃ kātabbaṃ, na dhutaṅgavisuddhikena bhavitabba’’nti (visuddhi. 1.31). Tathā pārivāsikādīnampi aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā vattaṃ nikkhipantānaṃ ratticchedo vutto. ‘‘Uggate aruṇe nikkhipitabba’’nti (cūḷava. 97) hi vuttaṃ. Sahaseyyasikkhāpadepi anupasampannehi saha nivutthabhāvaparimocanatthaṃ ‘‘purāruṇā nikkhamitvā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ cīvaravippavāsādīsu ca sabbattha rattipariyosāne āgāmiaruṇavaseneva aruṇuṭṭhāpanaṃ dassitaṃ, na atītāruṇavasena. Tasmā vuttanayenevettha aruṇuṭṭhāpanaṃ veditabbaṃ aññathā vassacchedattā.
然而,对已经入雨安居者而言,若在当天未待破晓便因有应办之事而说出离去之语,这是合理的,因为从入雨安居之时起,无论何时若有因缘,便允许离去;但这并非允许以七日事由外出的人,在未待破晓的情况下当天就离去,因为已说了“应待破晓”。又如“在距离自恣日尚有七日时,比丘因事离去。诸比丘,那位比丘或返回此住处,或不返回”等语(《大品》207),虽允许在最后的七日不返回,但在其他七日则不适用。同样,虽允许在第一个七日未待破晓而离去,但在其后的七日中,若返回后未待破晓便离去,则不适用。于此应这样决断。此处“带来”是指从寺院外的地方取来的。
Yaṃ pana vassaṃ upagatassa tadaheva aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā sakaraṇīyassa pakkamanavacanaṃ, taṃ vassaṃ upagatakālato paṭṭhāya yadā kadāci nimitte sati gamanassa anuññātattā yuttaṃ, na pana sattāhavārena gatassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva gamanaṃ ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vuttattā eva. Yathā vā ‘‘sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati, āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ, na vā āgaccheyyā’’tiādinā (mahāva. 207) pacchimasattāhe anāgamane anuññātepi aññasattāhesu na vaṭṭati. Evaṃ paṭhamasattāhe aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gamane anuññātepi tato paresu sattāhesu āgatassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gamanaṃ na vaṭṭatīti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Idha āhaṭanti vihārato bahi āgataṭṭhāne ānītaṃ.
跋耆等诸事中入雨安居之论释
Vajādīsu vassūpagamanakathāvaṇṇanā
203不可入者有六十八种:因没有小屋等住处,仅以口说“我于此入雨安居”而作言语分别,即不可入。
203.Upagantuṃ 68 na vaṭṭatīti kuṭikādīnaṃ abhāvena ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti evaṃ vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati.
204律典中的“pisācillikā”意为毕舍遮童子。“设置进入之门”意为做成有门扇的门。“砍树”指砍去树洞上方的树干。“于柱顶”指在空心柱的顶端。所谓“ṅkitamañca”,是将长床脚穿孔后嵌入横档而制成的床;即使依上下叠置的方式施设,也与前述情况类似,安置于冢墓及天神之处。在四块石头上铺设石板而筑成的屋舍,也称为“ṅkitamañca”。
204. Pāḷiyaṃ pisācillikāti pisācadārakā. Pavisanadvāraṃ yojetvāti sakavāṭadvāraṃ katvā. Rukkhaṃ chinditvāti susiraṭṭhānassa uparibhāgaṃ chinditvā. Khāṇumatthaketi susirakhāṇumatthake. Ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato, so heṭṭhupariyavasena paññattopi purimasadisova hoti, taṃ susāne, devatāṭhāne ca ṭhapenti. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaphalake attharitvā katagehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati.
非法共住规约等之论释
Adhammikakatikādikathāvaṇṇanā
205《大分别》即第四波罗夷的注释。此后,在《坐卧处犍度》中,非法的规约仪行也将显露。
205.Mahāvibhaṅgeti catutthapārājikavaṇṇanāyaṃ. Parato senāsanakkhandhakepi adhammikaṃ katikavattaṃ āvi bhavissati eva.
207由于在不同界内的两处住处入雨安居者,当其怀着“我将于第二处住”的意图,刚一离开近行处时,第一处的坐卧处分配即告失效。因此,律藏中说:“诸比丘,那位比丘的前安居便不成立”,这是针对于第一处坐卧处分配而说的。然而,在第二处坐卧处分配中,前安居是成立的,若他于彼处住满三月,便成为已入前安居者;但若于第二日等,他以“我将住于第一坐卧处”之意图超出近行处,则前安居亦不成立,应当如此理解。
207. Yasmā nānāsīmāyaṃ dvīsu āvāsesu vassaṃ upagacchantassa ‘‘dutiye vasissāmī’’ti upacārato nikkhantamatte paṭhamo senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā pāḷiyaṃ ‘‘tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyatī’’ti paṭhamaṃ senāsanaggāhaṃ sandhāya vuttaṃ. Dutiye senāsanaggāhe pana purimikā paññāyateva, tattheva temāsaṃ vasanto purimavassaṃvuttho eva hoti, tato vā pana dutiyadivasādīsu ‘‘paṭhamasenāsane vasissāmī’’ti upacārātikkame purimikāpi na paññāyatīti daṭṭhabbaṃ.
208由于律藏中说:“他于自恣日尚余七日时,因事离去”,故应知即使在自恣日当天,若无七日事由,亦不可离去。“Komudiyā cātumāsinīyā”指后迦提月满月。因为那时白莲盛开,故称“Komudī”;又因是雨季四个月的终结,故称“Cātumāsinī”。
208. Pāḷiyaṃ ‘‘so sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamatī’’ti vuttattā pavāraṇādivasepi sattāhakaraṇīyaṃ vinā gantuṃ na vaṭṭatīti veditabbaṃ. Komudiyā cātumāsiniyāti pacchima-kattikapuṇṇamāya. Sā hi tasmiṃ kāle kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikamāsānaṃ pariyosānattā cātumāsinīti ca vuccati.