二、布萨犍度
2. Uposathakkhandhako
允许集会等事的注释
Sannipātānujānanādikathāvaṇṇanā
132在布萨犍度中,由‘他们渡、他们入于此’而称为渡场,即见解。‘从此’即从此教法的见解。
132. Uposathakkhandhake taranti otaranti etthāti titthaṃ, laddhi. Itoti sāsanaladdhito.
135‘违犯后’或‘出罪者’:此处也包含发露与告知。正因如此,《母论注释》中说:‘已出罪者、已发露者或已告知者的过失……名为不存在。’
135.Āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha desanārocanānampi saṅgaho. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘vuṭṭhitā vā desitā vā ārocitā vā āpatti…pe… asantī nāma hotī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ.
“与人”指与近处者一起。“他人”则指即使处于远处的其他众生,亦不应与之言语——这是句法上的连接。
Manujenāti āsannena saha. Pareti dūraṭṭhepi parapuggale sandhāya giraṃ no ca bhaṇeyyāti yojanā.
“对他而言,公开是安乐的”——因为有此言,有些人便认为重罪仅仅通过公开就能出罪。但这只是他们自己的见解,违背了别住等相关规定的经典。然而,此处的意图是:如实公开自己过犯的比丘,诸善比丘依据“若不愿,应令别住”等言,即使他不愿意,也会以方便令其别住等,最终必定使之安立于清净,由此他因无悔等而得安乐。“先诵巴帝摩卡”指诵序分。“制定了前所未有者”。不仅于此,世尊还将先前制定的波罗夷等一切学处,以“于此,四波罗夷法被诵出”等方式,制成波罗夷诵出等形式的律藏母论,连同序分亲自结集,命名为“巴帝摩卡”——应如此理解。综合这一切,而说“诸比丘,我允许诵巴帝摩卡”。
‘‘Āvikatā hissa phāsu hotī’’ti (mahāva. 134) vuttattā garukāpattipi āvikaraṇamattena vuṭṭhātīti keci vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ parivāsādividhānasuttehi virujjhanato. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathābhūtañhi attānamāvikarontaṃ pesalā bhikkhū ‘‘akāmā parivatthabba’’ntiādivacanaṃ nissāya anicchamānampi naṃ upāyena parivāsādīni datvā avassaṃ suddhante patiṭṭhāpessanti, tato tassa avippaṭisārādīnaṃ vasena phāsu hoti. Paṭhamaṃ pātimokkhuddesanti nidānuddesaṃ dasseti. Pubbe avijjamānaṃ paññāpesīti. Na kevalañca etaṃ, pubbe paññattampi pana pārājikādisikkhāpadaṃ sabbaṃ bhagavā ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’tiādinā pārājikuddesādivasena vinayamātikaṃ katvā nidānuddesena saha sayameva saṅgahetvā ‘‘pātimokkha’’nti paññāpesīti daṭṭhabbaṃ. Tadetaṃ sabbampi sandhāya ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 133) vuttaṃ.
136136.“此应知为三十四”——即无论于十四日或十五日等,如此而生之义。
136.Etaṃ 34 veditabbanti yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vāti evaṃ atthajātaṃ.
允许界之事的注释
Sīmānujānanakathāvaṇṇanā
138‘从东方’——这只是举例。然而,若该方无相,则可从有相处开始,先以‘从东方副方、从南方’等方式,称扬周围存在处的诸相,而后再称扬最初所称的‘从东方副方’,这是可以的。因为即使以三个相构成十字路口形的界相,也可被认定。‘三次连接界轮’——持律者自己站在同一处,仅以称相之语,将界轮四周以相与相互相连接,这便是其含义。即使未到各个相处,也可以称扬。因为对于最大三由旬的界,一日内绕行三周是困难的,持律者即使自己未曾亲见,也可依先前比丘们所确定的相——如‘尊者,石头’等——随他人所说而了知,并称扬‘此石头为相’等,这也是可以的。
138.‘‘Puratthimāyadisāyā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ. Tassaṃ pana disāyaṃ nimitte asati yattha atthi, tato paṭṭhāya paṭhamaṃ ‘‘puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāyā’’tiādinā samantā vijjamānaṭṭhānesu nimittāni kittetvā puna ‘‘puratthimāya anudisāyā’’ti paṭhamakittitaṃ kittetuṃ vaṭṭati, tīhi nimittehi siṅghāṭakasaṇṭhānāyapi sīmāya sammannitabbato. Tikkhattuṃ sīmāmaṇḍalaṃ sambandhantenāti vinayadharena sayaṃ ekasmiṃyeva ṭhāne ṭhatvā kevalaṃ nimittakittanavacaneneva sīmāmaṇḍalaṃ samantā nimittena nimittaṃ bandhantenāti attho. Taṃ taṃ nimittaṭṭhānaṃ agantvāpi hi kittetuṃ vaṭṭati. Tiyojanaparamāya sīmāya samantato tikkhattuṃ anuparigamanassa ekadivasena dukkarattā vinayadharena sayaṃ adiṭṭhampi pubbe bhikkhūhi yathāvavatthitaṃ nimittaṃ ‘‘pāsāṇo bhante’’tiādinā kenaci vuttānusārena sallakkhetvā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’ntiādinā kittetumpi vaṭṭati eva.
‘纯土山’是指非人工造作、自然生成的山。其余诸山也是如此。‘另一者’即纯土山等山。‘以象量为量’——此处应从地面凸起部分取其象量。‘以四或三’是指在界地中,立于四方或三方者。然而,仅立于一方者,即使人数众多,也不得认定。立于两方、两处者,同样不得认定。‘因此’——即由于仅凭一处不得认定。‘将其置于外’——因所称之相并非界,所以说作于界内是不合理的。因此说‘若’等。
Suddhapaṃsupabbatoti na kenaci kato sayaṃjātova vutto. Tathā sesāpi. Itaropīti suddhapaṃsupabbatādikopi pabbato. Hatthippamāṇatoti ettha bhūmito uggatappadesena hatthippamāṇaṃ gahetabbaṃ. Catūhi vā tīhi vāti sīmābhūmiyaṃ catūsu, tīsu vā disāsu ṭhitehi. Ekissā eva pana disāya ṭhitehi tato bahūhipi sammannituṃ na vaṭṭati. Dvīhi pana dvīsu disāsu ṭhitehipi na vaṭṭati. Tasmāti yasmā ekena na vaṭṭati, tasmā. Taṃ bahiddhā katvāti kittitanimittassa asīmattā antosīmāya karaṇaṃ ayuttanti vuttaṃ. Tenāha ‘‘sace’’tiādi.
三十二婆罗球团之量应依形状来确定,而非通过称重计数;婆罗的量值应取摩揭陀秤。据说该秤是世间秤的两倍。‘即使极大’——指未从地面超出象量,而陷入地下稠密部分,乃至有数由旬大者。若其山峰超出象量,则计入山数。
Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā saṇṭhānato gahetabbā, na tulagaṇanāvasena, bhārato palaparimāṇañca magadhatulāya gahetabbaṃ. Sā ca lokiyatulāya dviguṇāti vadanti. Atimahantopīti bhūmito hatthippamāṇaṃ anuggantvā heṭṭhābhūmiyaṃ otiṇṇaghanato anekayojanappamāṇopi. Sace hi tato hatthippamāṇaṃ kūṭaṃ uggacchati, pabbatasaṅkhyameva gacchati.
“内有坚实心者”——这是针对彼时因幼嫩而尚无坚实心材,但随其成熟必将具有坚实心材者而说。因为如此粗细、仅如针杆般大小者,四五株也可称为林。“与内有坚实心者混杂”,即与内有坚实心材的树木相混杂。以此显示,即使混有坚实心树木的林也是符合标准的。“即便四五株树”——这是针对坚实心树而说。“于林中建造寺院”:即在树丛之间,伐去部分树木,以篱笆等划定寺院界限,然后在树木之间建造精舍、讲堂等,使得寺院内仍然保留树林,如此建造寺院,这是其义。若砍伐所有树木来建造寺院,则寺院本身已非树林,环绕其外的树林才应被单独称扬。但此处因内部也是树林,故说“林不应称扬”。若称扬彼,则犯下“相之上有寺院”等随后所阐述的过失。“一处”即林中的一处,指在无树之处所建寺院一侧、所留存树林的一部分,这是其义。
Antosārānanti tasmiṃ khaṇe taruṇatāya sāre avijjamānepi pariṇāmena bhavissamānasārepi sandhāya vuttaṃ. Tādisānañhi sūcidaṇḍakappamāṇapariṇāhānaṃ catupañcamattampi vanaṃ vaṭṭati. Antosāramissakānanti antosārehi rukkhehi sammissānaṃ. Etena ca sārarukkhamissampi vanaṃ vaṭṭatīti dasseti. Catupañcarukkhamattampīti sārarukkhe sandhāya vuttaṃ. Vanamajjhe vihāraṃ karontīti rukkhaghaṭāya antare rukkhe acchinditvā vatiādīhi vihāraparicchedaṃ katvāva antorukkhantaresu eva pariveṇapaṇṇasālādīnaṃ karaṇavasena yathā antovihārampi vanameva hoti, evaṃ vihāraṃ karontīti attho. Yadi hi sabbaṃ rukkhaṃ chinditvā vihāraṃ kareyyuṃ, vihārassa avanattā taṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ vanaṃ ekattha kittetabbaṃ siyā. Idha pana antopi vanattā ‘‘vanaṃ na kittetabba’’nti vuttaṃ. Sace hi taṃ kittenti, ‘‘nimittassa upari vihāro hotī’’tiādinā anantare vuttadosaṃ āpajjati. Ekadesanti vanekadesaṃ, rukkhavirahitaṭṭhāne katavihārassa ekapasse ṭhitavanassa ekadesanti attho.
“针杆大小”,即竹杆的大小。有人说是指书写笔杆的大小。然而,在《本母注》的《无分别判别》中说:“任何约八指针杆大小的竹……皆为重物”,因此应理解为较细的竹杆与针杆。“竹、苇、陶器等”,是指竹节、苇节或瓦片等陶器。所谓“即刻”,是就幼嫩苗芽尚未枯萎、能够生根的种类而言。对于已经成熟、被连根拔起后虽重新栽种,却像断枝一样枯萎,需经许久才生出新根新芽而存活,或者直接枯死者,则不应如此称说。这便是对新生根芽与枝条生长的判定标准。
Sūcidaṇḍakappamāṇoti vaṃsadaṇḍappamāṇo. Lekhanidaṇḍappamāṇoti keci. Mātikāṭṭhakathāyaṃ pana avebhaṅgiyavinicchaye ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopi veḷu…pe… garubhaṇḍa’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. dubbattasikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā tanutaro veḷudaṇḍoti ca sūcidaṇḍoti ca gahetabbaṃ. Vaṃsanaḷakasarāvādīsūti veḷupabbe vā naḷapabbe vā kapallakādimattikabhājanesu vāti attho. Taṅkhaṇampīti taruṇapotake amilāyitvā viruhanajātike sandhāya vuttaṃ. Ye pana pariṇatā samūlaṃ uddharitvā ropitāpi chinnasākhā viya milāyitvā cirena navamūlaṅkuruppattiyā jīvanti, mīyantiyeva vā, tādise kittetuṃ na vaṭṭati. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ.
“中间”,是指结界内各大方位的内部。“角”,是指结界内四个角落上,两两道路的连接之处。“可于他处称说”,其意旨是:在那些四个角落之外、延伸出去的道路中,于一个方位有一条,于另一个方位有另一条,如此,四条道路在四个方位均可允许称说。然而,若仅作如此称说,又怎能了知“同一联结性”已然消失呢?因为即使在他处,这些也仍是那四条道路,正如经文所说“行于四方”。因此,对于此处所说的称说方式,理应审察其中的理由所在。
Majjheti sīmāya mahādisānaṃ anto. Koṇanti sīmāya catūsu koṇesu dvinnaṃ dvinnaṃ maggānaṃ sambandhaṭṭhānaṃ. Parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti tesaṃ catunnaṃ koṇānaṃ bahi nikkhamitvā ṭhitesu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aññissā disāya cāparanti evaṃ cattāropi maggā catūsu disāsu kittetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ pana kittitamattena kathaṃ ekābaddhatā vigacchatīti viññāyatīti. Parato gataṭṭhānepi ete eva te cattāro maggā. ‘‘Catūsu disāsu gacchantī’’ti hi vuttaṃ. Tasmā ettha kāraṇaṃ vicinitabbaṃ.
“渡往北方的比丘尼”这一句,是因为在巴利圣典中提到了比丘尼渡河时关于河相的规定而说的。对于比丘,即使只是内衣浸湿的程度也是被允许的。“于四河也是同样的道理”,以此显示:若于一处作了称说,便不可于他处再作称说。正因如此,才用了“不混杂的河”这一说法,即“四条不混杂的河都可称说”。“根本”是指最初的时候。“破河”是指如同不想要水的农夫无法阻挡大洪水一般,河岸被冲开。
‘‘Uttarantiyā bhikkhuniyā’’ti idañca pāḷiyaṃ (pāci. 692) bhikkhunīnaṃ nadīpāragamane nadilakkhaṇassa āgatattā vuttaṃ. Bhikkhūnaṃ antaravāsakatemanamattampi vaṭṭati eva . ‘‘Nadicatukkepi eseva nayo’’ti iminā ekattha kittetvā aññattha parato gataṭṭhānepi kittetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Teneva ca ‘‘assammissanadiyo catassopi kittetuṃ vaṭṭatī’’ti asammissa-ggahaṇaṃ kataṃ. Mūleti ādikāle. Nadiṃ bhinditvāti yathā udakaṃ anicchantehi kassakehi mahoghe nivattetuṃ na sakkā, evaṃ nadikūlaṃ bhinditvā.
“可提起的”是指用长绳系住顶端而可提起来的东西。
Ukkhepimanti dīgharajjunā kuṭena ussiñcanīyaṃ.
“不混杂的”,谓以一切方向的山为相,或以石头等中的某一种为相,中间不被其他相所隔断。“混杂的”,谓一处是山、另一处是石头等,如此安立的八种相。“即使以百种相”,这是为了显示:仅在一个方向,便可使用多种相来称说,例如:“东方以何为相?”“是山,尊者。”“东方又以何为相?”“是石头,尊者。”等等。“三叉形”指三角形,“四方形”指正四边形,而鼓形则指长方形;或有一角收缩、另一角扩展的形体。所谓“留出界的接近区域”,是指对于将来要结的界,在这些寺院的分界之外,预留出足以作为界间区的毗邻地带。那些已结界的寺院,即称为已结界。“各别”是指各自独立。“如同已结界”是为了表明:犹如已结界中的人,可以不互相等待意欲等而各自独立举行僧伽羯磨,住于村界中的人也是如此。“应来”是就适当的威仪而说,因此有“来”等言说。
Asammissehīti sabbadisāsu ṭhitapabbatehi eva, pāsāṇādīsu aññatarehi vā nimittantarābyavahitehi. Sammissehīti ekattha pabbato, aññattha pāsāṇoti evaṃ ṭhitehi aṭṭhahipi. ‘‘Nimittānaṃ satenāpī’’ti iminā ekissāya eva disāya bahunimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato bhante. Puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo bhante’’tiādinā kittetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tikoṇā. Caturassāti samacaturassā, mudiṅgasaṇṭhānā pana āyatacaturassā. Ekakoṭiyaṃ saṅkocitā, tadaññāya vitthiṇṇā vā hotīti. Sīmāya upacāraṃ ṭhapetvāti āyatiṃ bandhitabbāya sīmāya nesaṃ vihārānaṃ paricchedato bahi sīmantarikappahonakaṃ upacāraṃ ṭhapetvā. Baddhā sīmā yesu vihāresu, te baddhasīmā. Pāṭekkanti paccekaṃ. Baddhasīmāsadisānīti yathā baddhasīmāsu ṭhitā aññamaññaṃ chandādiṃ anapekkhitvā paccekaṃ kammaṃ kātuṃ labhanti, evaṃ gāmasīmāsu ṭhitāpīti dasseti. Āgantabbanti sāmīcimattavasena vuttaṃ. Tenāha ‘‘āgamanampī’’tiādi.
“出家与具足戒等”中,所谓“出家”,是就剃发、问难而言。“二十一位比丘”,是就座而言。这也是为了说明,加上堪能作羯磨者,足够行出罪羯磨的人数。“应安置石质标志”——这是因为树木等标志在随意选处时不易获得,且树木生长后会使两个结界混淆;石质标志则无此过失,且容易从任何地方取来安置,故如此说。同样,“应安置界间区石头”也是如此。“即使四指大小”是指:在区块界的分界之外,标志石四周有四指宽的地方属于界外,其余地方则在区块界之内;因此,即使安置了这些石头,也仍有四指宽的界间区,应这样理解。
Pabbajjūpasampadādīnanti ettha bhaṇḍukammāpucchanaṃ sandhāya pabbajjāgahaṇaṃ. Ekavīsati bhikkhūti nisinne sandhāya vuttaṃ. Idañca kammārahena saha abbhānakārakānampi pahonakatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā’’ti idaṃ yathārucitaṭṭhāne rukkhanimittādīnaṃ dullabhatāya vaḍḍhitvā ubhinnaṃ baddhasīmānaṃ saṅkarakaraṇato ca pāsāṇanimittassa ca tadabhāvato yattha katthaci ānetvā ṭhapetuṃ sukaratāya ca vuttaṃ. Tathā sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbāti etthāpi. Caturaṅgulappamāṇāpīti yathā khandhasīmāparicchedato bahi nimittapāsāṇānaṃ caturaṅgulamattaṭṭhānaṃ samantā nigacchati, avasesaṃ ṭhānaṃ antokhandhasīmāya hotiyeva, evaṃ tesupi ṭhapitesu caturaṅgulamattā sīmantarikā hotīti daṭṭhabbaṃ.
“界间区石头”是指为界间区而安置的标志石头。称说这些石头时,应依右绕次第逐一称说。如何称说呢?先从区块界的西侧面向东方而立,问“东方是什么标志?”将那里的所有标志依次称说;再从北方面向南方而立,问“南方是什么标志?”依次称说;再从东方面向西方而立,问“西方是什么标志?”依次称说;再从南方面向北方而立,问“北方是什么标志?”将那里的所有标志依次称说;然后又从西方面向东方而立,将先前已称说的标志依照前述方式再称说一次。如此,即使有多个区块界,也应各别称说界间区石头。此后,“其余标志”是指大界内外之间的其余标志。“不破坏两者”是指不破坏两者的羯磨。
Sīmantarikapāsāṇāti sīmantarikāya ṭhapitanimittapāsāṇā. Te pana kittentena padakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā. Kathaṃ? Khaṇḍasīmato hi pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā tathā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukhena ṭhatvā ‘‘dakkhiṇāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā puratthimāya disāya pacchimābhimukhena ṭhatvā ‘‘pacchimāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukhena ṭhatvā ‘‘uttarāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā puna pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā purimakittitaṃ vuttanayena puna kittetabbaṃ. Evaṃ bahūnampi khaṇḍasīmānaṃ sīmantarikapāsāṇā paccekaṃ kittetabbā. Tatoti pacchā. Avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirantaresu avasesanimittāni. Ubhinnampi na kopentīti ubhinnampi kammaṃ na kopenti.
“小屋宅”指在地面上用草搭建的小屋。“凹陷”指类似臼坑的小坑。“不得作标志”即不得以那条线或那个凹陷作为标志。这也是为了从长远避免过失而说:上述标志因不持久而并不适宜,但恐有人愚痴,误认为其不会坏灭而用作标志。同样,下文“不标记墙壁”等处,也应理解为对已成立之事反复说明的道理。因为结界若有过失,便是一切僧事——如具足戒等——过失之根本,所以应当以完全杜绝一切可能的方式来解说。应知,在说完这一切之后,诸师才对此作出决断。
Kuṭigeheti bhūmiyaṃ katatiṇakuṭiyaṃ. Udukkhalanti udukkhalāvāṭasadisakhuddakāvāṭaṃ. Nimittaṃ na kātabbanti taṃ rājiṃ vā udukkhalaṃ vā nimittaṃ na kātabbaṃ. Idañca yathāvuttesu nimittesu anāgatattena na vaṭṭatīti siddhampi avinassakasaññāya koci mohena nimittaṃ kareyyāti dūratopi vipattiparihāratthaṃ vuttaṃ. Evaṃ upari ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādīsupi siddhamevatthaṃ punappunaṃ kathane kāraṇaṃ veditabbaṃ. Sīmāvipatti hi upasampadādisabbakammavipattimūlanti tassā sabbaṃ dvāraṃ sabbathā pidahanavasena vattabbaṃ. Sabbaṃ vatvāva idha ācariyā vinicchayaṃ ṭhapesunti daṭṭhabbaṃ.
“墙壁”指以砖、木、泥所造。若是石墙,则可取一块堪为标志的石头,分别向各个方向标界。由多块石头砌成的整面墙则不可作为标志,因为必须用“此石是标志”这样的单数语句来宣说。“仅在内墙”:此句中,即使是在内墙,也应当理解为从标志的所在之处向内,才是界。“将标志石置于前方”:指将石头置于内室的前方或外前方、与内室的宽度相当之处,然后举行羯磨。如此,则连同内室与前室之间的立墙,内外皆成四方形的界。“外”指整个小屋宅的四周之外。
Bhittinti iṭṭhakadārumattikāmayaṃ. Silāmayāya pana bhittiyā nimittupagaṃ ekaṃ pāsāṇaṃ taṃtaṃdisāya kittetuṃ vaṭṭati. Anekasilāhi cinitaṃ sakalabhittiṃ kittetuṃ na vaṭṭati ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti ekavacanena vattabbato. Antokuṭṭamevāti ettha antokuṭṭepi nimittānaṃ ṭhitokāsato anto eva sīmāti gahetabbaṃ. Pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvāti gabbhābhimukhepi bahipamukhe gabbhavitthārappamāṇe ṭhāne pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evañhi gabbhapamukhānaṃ antare ṭhitakuṭṭampi upādāya anto ca bahi ca caturassasaṇṭhānāva sīmā hoti. Bahīti sakalassa kuṭigehassa samantato bahi.
“内和外都是界”,是指与中间的立墙一起,成为四方形的界。
Antoca bahi ca sīmā hotīti majjhe ṭhitabhittiyā saha caturassasīmā hoti.
“只在上层楼阁才是界”以此说明:由于内室与前室之间的立墙连为一体,且那里没有容纳二十一位比丘的空间,所以界不向下延伸,而上方的墙壁则是界之所在。“下层有墙”指下层四方有墙。如果只有两方或三方有墙,则界不向下延伸。“也向下延伸”是因为四面墙之内连同墙壁有足够容纳二十一位比丘的空间而说。向下延伸时,依上界的大小而延伸;在四面墙的内外分界处,向下以地面直至水际为限而延伸,而非墙壁之外哪怕毫毛之地。“从楼阁墙壁”指从上层楼面的墙壁。关于延伸与不延伸,应依前述方式理解,这是就上界大小所包含的下层四方墙壁通过横梁等连为一体、以及其内部与后界的大小等而说。虽然此处山墙等因标志所在之处,在被界所摄时并非界,但界一旦结成,它们即是界之所在,应如此看待。“周边的柱子”是就作为标志的石柱而说。“与上层楼面相连”这是就墙壁之间没有界内柱子而说。因为如果有,即使墙壁不与上层楼面相连,界内柱子上方的楼阁也是界之所在。
‘‘Uparipāsādeyeva hotī’’ti iminā gabbhassa ca pamukhassa ca antarā ṭhitabhittiyā ekattā tattha ca ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsābhāvena heṭṭhā na otarati, uparibhitti pana sīmaṭṭhāva hotīti dasseti. Heṭṭhimatale kuṭṭoti heṭṭhimatale catūsu disāsu ṭhitakuṭṭo. Sace hi dvīsu, tīsu vā disāsu eva kuṭṭo tiṭṭheyya, heṭṭhā na otarati. Heṭṭhāpi otaratīti catunnampi bhittīnaṃ anto bhittīhi saha ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ pahonakattā vuttaṃ. Otaramānā ca uparisīmappamāṇena otarati, catunnaṃ pana bhittīnaṃ bāhirantaraparicchede heṭṭhābhūmibhāge udakapariyantaṃ katvā otarati. Na pana bhittīnaṃ bahi kesaggamattampi ṭhānaṃ. Pāsādabhittitoti uparitale bhittito. Otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbanti uparisīmappamāṇassa antogadhānaṃ heṭṭhimatale catūsu disāsu kuṭṭānaṃ tulārukkhehi ekasambandhataṃ tadanto pacchimasīmappamāṇatādiñca sandhāya vuttaṃ. Kiñcāpettha niyyūhakādayo nimittānaṃ ṭhitokāsatāya bajjhamānakkhaṇe sīmā na honti, baddhāya pana sīmāya sīmaṭṭhāva hontīti daṭṭhabbā. Pariyantathambhānanti nimittagatapāsāṇatthambhe sandhāya vuttaṃ. ‘‘Uparimatalena sambaddho hotī’’ti idaṃ kuṭṭānaṃ antarā sīmaṭṭhānaṃ thambhānaṃ abhāvato vuttaṃ. Yadi hi bhaveyyuṃ, kuṭṭe uparimatalena asambandhepi sīmaṭṭhatthambhānaṃ upari ṭhito pāsādo sīmaṭṭhova hoti.
假若在多排柱子上方所建楼阁的下方地面上,于最外一排柱子内侧安置界标而结成界,此事当如何解说?在此,凡仅由界内柱子支撑的横梁上方楼面,全部属于界内,对此没有争议。然而,凡由一排界内柱子与一排非界的外侧柱子共同支撑的横梁上方楼面,有人说一半属于界,有人说是全部村界,还有人则说它正是所结之界。因此,行僧事者应当避开有疑虑之处,排除一切争议的根源,立于毫无疑惑的稳固地面而行僧事,或随顺决断之因而适宜行事。
Sace pana bahūnaṃ thambhapantīnaṃ upari katapāsādassa heṭṭhā pathaviyaṃ sabbabāhirāya thambhapantiyā anto nimittapāsāṇe ṭhapetvā sīmā baddhā hoti, ettha kathanti? Etthāpi yaṃ tāva sīmaṭṭhatthambheheva dhāriyamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, sabbaṃ taṃ sīmaṭṭhameva, ettha vivādo natthi. Yaṃ pana sīmaṭṭhatthambhapantiyā, asīmaṭṭhāya bāhiratthambhapantiyā ca samadhuraṃ dhāriyamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, tattha upaḍḍhaṃ sīmāti keci vadanti. Sakalampi gāmasīmāti apare. Baddhasīmā evāti aññe. Tasmā kammaṃ karontehi garuke nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā sabbaṃ taṃ āsaṅkaṭṭhānaṃ sodhetvāva kammaṃ kātabbaṃ, sanniṭṭhānakāraṇaṃ vā gavesitvā tadanuguṇaṃ kātabbaṃ.
“棕榈根状山”,是指其形状如同棕榈树干根部,下部粗大,逐渐变细而耸起,故称为棕榈状。“华盖状”,是指蛇伞(菌盖)的形状。“鼓状”,是指中间细窄、上下宽广。“下方或中间”,则指桶形鼓的下方,或沙漏形鼓的中间。
Tālamūlakapabbateti tālakkhandhamūlasadise heṭṭhā thūlo hutvā kamena kiso hutvā uggato hi tālasadiso nāma hoti. Vitānasaṇṭhānoti ahicchattakasaṇṭhāno. Paṇavasaṇṭhānoti majjhe tanuko heṭṭhā ca upari ca vitthiṇṇo. Heṭṭhā vā majjhe vāti mudiṅgasaṇṭhānassa heṭṭhā, paṇavasaṇṭhānassa majjhe.
“蛇头状山”,是说如同蛇头般弯曲,从它的根部所在处向另一边垂头,这就是它的含义。“空中悬岩”,是指未被墙壁围绕的悬岩。“界等量”,是指连同内部虚空一起,与后界等量。以“而那块石头是界内”一语说明:只有被这类空石、石窟、墙等所区划的地块,界才得以确立,而非在未被区划之处。然而,它们由于处于界内而成为界,并非像界内的床等那样,以自身的延续体而为界。如果那块空洞石不立于地面而悬在空中,界则不向下延伸。但是,空洞石等由于自身与(地面)相连而成为界。那么,为何说这些空洞石等没有后量,界便不向下延伸呢?应当信受,这是依据注释书的权威而说。
Sappaphaṇasadiso pabbatoti sappaphaṇo viya khujjo, mūlaṭṭhānato aññattha avanatasīsoti attho. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittapabbhāraṃ. Sīmappamāṇoti antoākāsena saddhiṃ pacchimasīmappamāṇo. ‘‘So ca pāsāṇo sīmaṭṭho’’ti iminā īdisehi susirapāsāṇaleṇakuṭṭādīhi paricchinne bhūmibhāge eva sīmā patiṭṭhāti, na aparicchinne. Te pana sīmaṭṭhattā sīmā honti, na sarūpena sīmaṭṭhamañcādi viyāti dasseti. Sace pana so susirapāsāṇo bhūmiṃ anāhacca ākāsagatova olambati, sīmā na otarati. Susirapāsāṇā pana sayaṃ sīmāpaṭibaddhattā sīmā honti. Kathaṃ pana pacchimappamāṇarahitehi etehi susirapāsāṇādīhi sīmā na otaratīti idaṃ saddhātabbanti? Aṭṭhakathāpamāṇato.
这里,如同老鼠等顺着有孔洞的岩石墙壁而行,结界并没有向下穿入下层地面的作用。然而,在下方,当上方结界被与后结界等量、悬于空中约两指厚的岩石墙壁等全然或大部分隔断,并且这些墙壁等触及上层地面而住立时,在上方所立的结界,由于被那些岩石等所间隔,便与那被其隔开的下方地面在同一刹那住立,犹如河流两岸的结界在河流隔开的两岸上同时住立一般;纵使洞窟等处被移除,已下穿的结界直至教法隐没也不会消失。不过,最初在上方结界确立之后,即使后来在洞窟等处进行作业,结界也会向下穿入下方地面。有些人不认同此说。应当知道,如此在两地住立的那个结界是同一的,就像种族、出身等在个体差别中仍为同一那样。事实上,一切已结之界与未结之界,皆依各自本性所依的村落、山林、河流等区域,随其分划,在一切处完整地于同一刹那遍满;虽然从胜义谛上说并不存在,但依于那些作为所依的胜义法,或依于他们种种特殊作用,由世间人与教内之人随宜以同一性而施设,因此结界只是依所依而呈同一的形态。正如世间有‘一
Apicettha susirapāsāṇabhittianusārena mūsikādīnaṃ viya sīmāya heṭṭhimatale otaraṇakiccaṃ natthi. Heṭṭhā pana pacchimasīmappamāṇe ākāse dvaṅgulamattabahalehi pāsāṇabhittiādīhipi uparimatalaṃ āhacca ṭhitehi sabbaso, yebhuyyena vā paricchinne sati upari bajjhamānā sīmā tehi pāsāṇādīhi antaritāya tapparicchinnāya heṭṭhābhūmiyāpi uparimatalena saddhiṃ ekakkhaṇe patiṭṭhāti nadipārasīmā viya nadiantaritesu ubhosu tīresu, leṇādīsu apanītesupi heṭṭhā otiṇṇā sīmā yāva sāsanantaradhānā na vigacchati. Paṭhamaṃ pana upari sīmāya baddhāya pacchā leṇādīsu katesupi heṭṭhābhūmiyaṃ sīmā otarati eva. Keci taṃ na icchanti. Evaṃ ubhayattha patiṭṭhitā ca sā sīmā ekāva hoti gottādijāti viya byattibhedesūti gahetabbaṃ. Sabbā eva hi baddhasīmā, abaddhasīmā ca attano attano pakatinissayabhūte gāmāraññanadiādike khette yathāparicchedaṃ sabbattha sākalyena ekasmiṃ khaṇe byāpinī paramatthato avijjamānāpi te te nissayabhūte paramatthadhamme, taṃ taṃ kiriyāvisesampi vā upādāya lokiyehi, sāsanikehi ca yathārahaṃ ekattena paññattatāya nissayekarūpā eva. Tathā hi eko gāmo araññaṃ nadī jātassaro samuddoti evaṃ loke,
“该结界由僧团所认可。(《大品》143)诸比丘,若在无村的林野,四周以七间为界,此处即为共住、同一布萨之处。四周以掷水为界,此处即为共住、同一布萨之处。”(《大品》147)——
‘‘Sammatā sā sīmā saṅghena (mahāva. 143). Agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā. Samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147) –
等等,于教法中亦有同一的共说。因为从胜义上说,一个概念在多个法上的遍满是不存在的。若将其视同遍处的一部分等而作分别,则其同一性便会失坏,这是我们之见。
Ādinā sāsane ca ekavohāro dissati. Na hi paramatthato ekassa anekadhammesu byāpanamatthi. Kasiṇekadesādivikappāsamānatāya ekattahānitoti ayaṃ no mati.
“其下方”指蛇冠山的下方,即虚空倾斜处。“洞窟的”意指:若已作成洞窟,即属于该洞窟。为了再以五种方式对那洞窟加以简别,显示下穿与不下穿的判定,便说“然而,如果下方”等语。其中,“下方”一词与“有洞窟”相关联。“下方且洞窟在同一个地方”,故称为“内部”,即山的内部,也就是山脚。为了以结界分划来限定此“内部”一词,而说“在上方结界分划的另一边”。不过,若就山脚而言,本应说“这边”,但此处是相对于作为结界所依的山顶而说“另一边”,应如此理解。因此,在“外部洞窟”中,为了限定“外部”一词,便说“在上方结界分划的这边”。“外部结界不下穿”中,“外部”是就山脚的洞窟而言,意为:于洞窟外部、上方结界分划的下方部分,结界不下穿。“内部结界”的意思是:在洞窟与山脚的内部,结界在其自身应下穿的处所不下穿。应知,在此,“外部结界不下穿,内部结界不下穿”是为了显示:由于在其自身应下穿的处所无有洞窟,故而结界完全不下穿。即便在那里不下穿,也仅是上方而已。通过“外部落下者为非结界”等语,显示住立于上方殿堂等不稳固所依的结界,亦
Assa heṭṭhāti sappaphaṇapabbatassa heṭṭhā ākāsapabbhāre. Leṇassāti leṇañce kataṃ, tassa leṇassāti attho. Tameva puna leṇaṃ pañcahi pakārehi vikappetvā otaraṇānotaraṇavinicchayaṃ dassetuṃ āha ‘‘sace pana heṭṭhā’’tiādi. Tattha ‘‘heṭṭhā’’ti imassa ‘‘leṇaṃ hotī’’ti iminā sambandho. Heṭṭhā leṇañca ekasmiṃ padeseti āha ‘‘anto’’ti, pabbatassa anto, pabbatamūleti attho. Tameva anto-saddaṃ sīmāparicchedena visesetuṃ ‘‘uparimassa sīmāparicchedassa pārato’’ti vuttaṃ . Pabbatapādaṃ pana apekkhitvā ‘‘orato’’ti vattabbepi sīmānissayaṃ pabbataggaṃ sandhāya ‘‘pārato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Teneva ‘‘bahileṇa’’nti ettha bahi-saddaṃ visesento ‘‘uparimassa sīmāparicchedassa orato’’ti āha. Bahi sīmā na otaratīti ettha bahīti pabbatapāde leṇaṃ sandhāya vuttaṃ, leṇassa bahibhūte uparisīmāparicchedassa heṭṭhābhāge sīmā na otaratīti attho. Anto sīmāti leṇassa ca pabbatapādassa ca anto attano otaraṇārahaṭṭhāne na otaratīti attho. ‘‘Bahi sīmā na otarati, anto sīmā na otaratī’’ti cettha attano otaraṇārahaṭṭhāne leṇābhāvena sīmāya sabbathā anotaraṇameva dassitanti gahetabbaṃ. Tatthāpi anotarantī upari eva hotīti. ‘‘Bahi patitaṃ asīmā’’tiādinā uparipāsādādīsu athiranissayesu ṭhitā sīmāpi tesaṃ vināsena vinassatīti dassitanti daṭṭhabbaṃ.
“挖掘池塘”意指:在此,若下方先已存在且不亚于隧道、河流结界的量,而结界是后来才结成的,则结界便在河流的上方;当池塘被挖掘而触及河流时,结界即告毁坏,应如此理解。“下方地面表层”是指中间的地面空隙。
Pokkharaṇiṃkhaṇanti, sīmāyevāti ettha sace heṭṭhā umaṅganadisīmappamāṇato anūnā paṭhamameva ca pavattā hoti. Sīmā ca pacchā baddhā nadito upari eva hoti, nadiṃ āhacca pokkharaṇiyā ca khatāya sīmā vinassatīti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhāpathavitaleti antarā bhūmivivare.
“结界广场”指界场。“榕树”一词,是因其具有能借由气根支撑而远伸的枝条而说的。一切树木、藤蔓等的相连皆不适宜。因此,船、绳索、桥的相连也被否定。“从那里”即从树枝。“大结界的地面表层”在此,由于未取更近的村界而只取了已结之界,所以村界与已结之界纵有树木等的相连,亦无混杂之过,应知它们是以相互为依、能依的关系而存在的。因为,若它们也有相连的过失,那么村界之上的已结之界如何能被认可呢?因为,与某个结界相连便有过失的那个区域,在那里根本就不能结界,如同已结之界与已结之界、水掷界之间的关系,也如同水掷界与其所依的村界等之间的关系一样。因此,通过“然而,若树枝或从那里长出的气根,住立于外河岸的寺院界或村界上……”等文,显示了水掷界只与不是自己所依的村界等有相连的过失,而非在河界上。此处也应如此理解。此义将于后文明了。“触及”即碰到。
Sīmāmāḷaketi khaṇḍasīmaṅgaṇe. ‘‘Vaṭarukkho’’ti idaṃ pārohopatthambhena atidūrampi gantuṃ samatthasākhāsamaṅgitāya vuttaṃ. Sabbarukkhalatādīnampi sambandho na vaṭṭati eva. Teneva nāvārajjusetusambandhopi paṭikkhitto. Tatoti sākhato. Mahāsīmāya pathavitalanti ettha āsannatarampi gāmasīmaṃ aggahetvā baddhasīmāya eva gahitattā gāmasīmābaddhasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhepi sambhedadoso natthi, aññamaññaṃ nissayanissitabhāvena pavattitoti gahetabbaṃ. Yadi hi tāsampi sambandhadoso bhaveyya, kathaṃ gāmasīmāya baddhasīmā sammannitabbā siyā? Yassā hi sīmāya saddhiṃ sambandhe doso bhaveyya, sā tattha bandhitumeva na vaṭṭati, baddhasīmāudakukkhepasīmāsu baddhasīmā viya, attano nissayabhūtagāmasīmādīsu udakukkhepasīmā viya ca. Teneva ‘‘sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinaditīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 147) udakukkhepasīmāya attano anissayabhūtagāmasīmādīhi eva sambandhadoso dassito, na nadisīmāyaṃ. Evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Ayañcattho upari pākaṭo bhavissati. Āhaccāti phusitvā.
“清理大界”是指,将已进入大界的所有比丘带至伸手可及之处以外等,以如此方式彻底清理整座大界。以此显示:即使先前已妥善结成的两个界,后来因树木等相连而产生的这种律藏未说的混杂过失,是存在的。而这一过失,通过“诸比丘,不应令界与界混杂”等语禁止已结之界相互混杂、重叠之后,又通过“诸比丘,允许在结界时留出界间隔后再结界”(《大品》148),开许在两个已结之界中间留出界间隔后再结,从而确立:如同禁止混杂、重叠一般,以彼此相触而住的方式结界亦不许可;因此,即便是已结之界,若后来通过同一棵树等而彼此相触而住,亦不许可。这是由通达世尊意趣的结集者们所确定的。因为在结界时被禁止的连接过失,其随顺做法属于不被许可的随顺。
Mahāsīmaṃ vā sodhetvāti mahāsīmāgatānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsānayanabahikaraṇādivasena sakalaṃ mahāsīmaṃ sodhetvā. Etena sabbavipattiyo mocetvā pubbe suṭṭhu baddhānampi dvinnaṃ baddhasīmānaṃ pacchā rukkhādisambandhena uppajjanako īdiso pāḷimuttako sambhedadoso atthīti dasseti. So ca ‘‘na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā’’tiādinā baddhasīmānaṃ aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ paṭikkhipitvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannantena sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitu’’nti ubhinnaṃ (mahāva. 148) baddhasīmānamantarā sīmantarikaṃ ṭhapetvāva bandhituṃ anujānantena sambhedajjhottharaṇaṃ viya tāsaṃ aññamaññaṃ phusitvā tiṭṭhanavasena bandhanampi na vaṭṭatīti siddhattā baddhānampi tāsaṃ pacchā aññamaññaṃ ekarukkhādīhi phusitvā ṭhānampi na vaṭṭatīti bhagavato adhippāyaññūhi saṅgītikārakehi niddhārito. Bandhanakāle paṭikkhittassa sambandhadosassa anulomena akappiyānulomattā.
然而,这种连接过失——由于它是在先前妥善结成的界之后才产生的,所以不能像正在结界时那样使其成为非界。因此,当树木等连接被移除时,那些界便恢复如常。而且,正如这种连接在后来不被允许,在结界之时,若那些界已有树木等相连,它们同样不得结界,应作如是观。
Ayaṃ pana sambandhadoso – pubbe suṭṭhu baddhānaṃ pacchā sañjātattā bajjhamānakkhaṇe viya asīmattaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā rukkhādisambandhe apanītamatte tā sīmā pākatikā honti. Yathā cāyaṃ pacchā na vaṭṭati, evaṃ bajjhamānakkhaṇepi tāsaṃ rukkhādisambandhe sati tā bandhituṃ na vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ.
然而,有些人说:“‘清理大界’在此处意指,使进入大界的比丘们不以自己的身体触及其树枝或气根等,只是这样的清理,并不是清理整个界。”这种说法并不合理,因为它与注释书相违。实际上,注释书中说“大界中,触及地面或那里生长的树木等而住”,是将树枝、气根等触及大界而住这一点,作为连接过失的原因而说,并非指站在那里的比丘触及了树枝等。因为,如果是以比丘触及树枝等而住为原因,那就应当说“触及从那里长出的树枝或气根而进入大界,站在那里的某比丘触及而住”——即应说是比丘的触及。在那个句子中,大界清理的原因理当被作为重点来显示。并非仅仅触及而住的树枝等才需要清理触及而住的比丘;触及空中树枝等而住的比丘也需要清理,若如是,“触及而住”一词岂非成了无益之语?在触及空中树枝的情况下,也是以比丘的触及作为原因而说,而清理也是指通过将该比丘带至伸手可及之处以外等方式进行清理。但在此处,“清理大界”是以通于整个界的措辞而说清理的。
Keci pana ‘‘mahāsīmaṃ vā sodhetvāti ettha mahāsīmāgatā bhikkhū yathā taṃ sākhaṃ vā pārohaṃ vā kāyapaṭibaddhehi na phusanti, evaṃ sodhanameva idhādhippetaṃ, na sakalasīmāsodhana’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ aṭṭhakathāya virujjhanato. Tathā hi ‘‘mahāsīmāya pathavitalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhatī’’ti evaṃ sākhāpārohānaṃ mahāsīmaṃ phusitvā ṭhānameva sambandhadose kāraṇattena vuttaṃ, na pana tattha ṭhitabhikkhūhi sākhādīnaṃ phusanaṃ. Yadi hi bhikkhūnaṃ sākhādi phusitvā ṭhānameva kāraṇaṃ siyā, tassa sākhaṃ vā tato niggatapārohaṃ vā mahāsīmāya paviṭṭhaṃ tatraṭṭho koci bhikkhu phusitvā tiṭṭhatīti bhikkhuphusanameva vattabbaṃ siyā. Yañhi tattha mahāsīmāsodhane kāraṇaṃ, tadeva tasmiṃ vākye padhānato dassetabbaṃ. Na hi āhacca ṭhitameva sākhādiṃ phusitvā ṭhito bhikkhu sodhetabbo ākāsaṭṭhasākhādiṃ phusitvā ṭhitassāpi sodhetabbato, kiṃ niratthakena āhaccaṭṭhānavacanena. Ākāsaṭṭhasākhāsu ca bhikkhuno phusanameva kāraṇattena vuttaṃ, sodhanañca tasseva bhikkhussa hatthapāsānayanādivasena sodhanaṃ vuttaṃ. Idha pana ‘‘mahāsīmaṃ sodhetvā’’ti sakalasīmāsādhāraṇavacanena sodhanaṃ vuttaṃ.
再者,如果认为只需清理触及树枝等而住的比丘,那么“大界中,地面”等特定界的提及便毫无意义,因为无论在任何地方,即使站在空中触及树枝等而住,也应当清理。而依“应切断后置于界外”一语,即令其脱离安住状态之说,正表明由于不同类界的触及,才导致整个界需要清理——这是注释书所阐明的混杂过失,应如此理解。正因如此,在水掷界的解说(《大品注》147)中,也说“若安住于寺院界或村庄界”、“若在河岸打桩,将船系于其上,则不得作羯磨”、“若桥或桥的支撑等安住于对岸,则不能作羯磨”。如此,在不同类的村庄界等中,是以树枝等的触及作为混杂过失的缘由而说,并非以比丘的触及为缘由。实际上,如说“应系于河内生出的树上而作羯磨”,允许在河中系船,是因为以水掷为依处,与河界同类。如果确实是以比丘的触及为缘,而说一切处皆有混杂过失,那么即使在河中,系船也应被禁止。因为在那里,比丘的触及也是导致羯磨无效的原因。因此,在同类的界中,当树枝等进入并触及或不触及地面等而住时,只有触及该树枝等的比丘才需要清理。然而,
Apica sākhādiṃ phusitvā ṭhitabhikkhumattasodhane abhimate ‘‘mahāsīmāya pathavitala’’nti visesasīmopādānaṃ niratthakaṃ siyā yattha katthaci antamaso ākāsepi ṭhatvā sākhādiṃ phusitvā ṭhitassa visodhetabbato. Chinditvābahiṭṭhakā kātabbāti tattha patiṭṭhitabhāvaviyojanavacanato ca visabhāgasīmānaṃ phusaneneva sakalasīmāsodhanahetuko aṭṭhakathāsiddhoyaṃ eko sambandhadoso atthevāti gahetabbo. Teneva udakukkhepasīmākathāyampi (mahāva. aṭṭha. 147) ‘‘vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’ti ca ‘‘naditīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatī’’ti ca ‘‘sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti ca evaṃ visabhāgāsu gāmasīmāsu sākhādīnaṃ phusanameva saṅkaradosakāraṇattena vuttaṃ, na bhikkhuphusanaṃ. Tathā hi ‘‘antonadiyaṃ jātarukkhe bandhitvā kammaṃ kātabba’’nti nadiyaṃ nāvābandhanaṃ anuññātaṃ udakukkhepanissayattena nadisīmāya sabhāgattā. Yadi hi bhikkhūnaṃ phusanameva paṭicca sabbattha sambandhadoso vutto siyā, nadiyampi bandhanaṃ paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya. Tatthāpi hi bhikkhuphusanaṃ kammakopakāraṇaṃ hoti, tasmā sabhāgasīmāsu pavisitvā bhūmiādiṃ phusitvā vā aphusitvā vā sākhādimhi ṭhite taṃ sākhādiṃ phusantova bhikkhu sodhetabbo. Visabhāgasīmāsu pana sākhādimhi phusitvā ṭhite taṃ sākhādiṃ aphusantāpi sabbe bhikkhū sodhetabbā. Aphusitvā ṭhite pana taṃ sākhādiṃ phusantova bhikkhu sodhetabboti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
然而,在此若有人说:“如同两处结界的界限彼此相连一样,结界、村界以及其他所有共住界限,当有树木等相连时,应将那两者也像同一界限一样清理后,在同一处作羯磨,在别处所作的羯磨则无效,这里没有同类与异类的区分。”那只是他们自己的见解。因为同类界限彼此没有混杂等过失,而异类界限才有此过失,这是由经、随经等律法方式所成立的。正如:“诸比丘,我允许划定界限。”这是允许在村界中划定结界。由于它们有能依与所依的关系,所以是同类,且无混杂、覆盖等过失,这在经中本身就成立。而在结定时,对于已允许的相连,根据随经,后来才生长的树木等相连,对它们也是可以的。因为说过:“诸比丘,……凡是随顺开许的,遮止不许的,那对你们是开许的。”(《大品》305)如是,结界与村界彼此是同类,且无混杂等过失,首先由经与随经成立。依此理,应知阿兰若界与七阿乌巴难达界,以及河等水掷界,由经与随经,彼此也是同类,且无混杂等过失。
Yaṃ panettha keci ‘‘baddhasīmānaṃ dvinnaṃ aññamaññaṃ viya baddhasīmāgāmasīmānampi tadaññāsampi sabbāsaṃ samānasaṃvāsakasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhe sati tadubhayampi ekasīmaṃ viya sodhetvā ekattheva kammaṃ kātabbaṃ, aññattha kataṃ kammaṃ vipajjati, natthettha sabhāgavisabhāgabhedo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ, sabhāgasīmānaṃ aññamaññaṃ sambhedadosābhāvassa visabhāgasīmānameva tabbhāvassa suttasuttānulomādivinayanayehi siddhattā. Tathā hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannitu’’nti gāmasīmāyameva baddhasīmaṃ sammannituṃ anuññātaṃ. Tāsaṃ nissayanissitabhāvena sabhāgatā, sambhedajjhottharaṇādidosābhāvo ca suttatova siddho. Bandhanakāle pana anuññātassa sambandhassa anulomato pacchā sañjātarukkhādisambandhopi tāsaṃ vaṭṭati eva. ‘‘Yaṃ, bhikkhave…pe… kappiyaṃ anulometi akappiyaṃ paṭibāhati. Taṃ vo kappatī’’ti (mahāva. 305) vuttattā. Evaṃ tāva baddhasīmāgāmasīmānaṃ aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca suttasuttānulomato siddho. Iminā eva nayena araññasīmāsattabbhantarasīmānaṃ, nadiādiudakukkhepasīmānañca suttasuttānulomato aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca siddhoti veditabbo.
然而,对于结界与另一结界,以及在河等界中,由于禁止结界的成立,且根据规定水掷界与七阿乌巴难达界只能在河等中作的经的效力,禁止在结界、村界等中作,所以它们彼此是异类,在生起时及后来由树木等产生混杂等过失,依前述方式由经与随经成立。正因如此,在注释书(《大品注》148)中,只以蔓草、树木等语显示了异类界限的相连过失,而未显示同类界限如结界、村界等的相连过失;不但未显示,而且在巴利圣典与注释书中,已告知那些同类界限即使有树木等相连也无过失。例如,巴利圣典中允许了‘山相、石相、林相、树相’等会增长的界相。由此,即使那些树木等界相增长,也已告知结界与村界没有混杂过失。然而,两处结界之间这样的相连是不允许的。因为说过:‘即使一棵树成为两处界限的界相,但它增长时会造成界限混杂,所以不应作。’从‘诸比丘,我允许划定最远三由旬的界限’这句话也告知了这一点。因为对于最远三由旬的界限,在周边边界上,由树木、蔓草、丛林等,结界与村界必定彼此相连,但注释书中并未说‘应破坏这样的相连后再划定界限’。
Baddhasīmāya pana aññāya baddhasīmāya, nadiādisīmāsu ca bandhituṃ paṭikkhepasiddhito ceva udakukkhepasattabbhantarasīmānaṃ nadiādīsu eva kātuṃ niyamanasuttasāmatthiyena baddhasīmāgāmasīmādīsu karaṇapaṭikkhepasiddhito ca tāsaṃ aññamaññaṃ visabhāgatā, uppattikkhaṇe, pacchā ca rukkhādīhi sambhedādidosasambhavo ca vuttanayena suttasuttānulomato ca sijjhanti. Teneva aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 148) visabhāgasīmānameva vaṭarukkhādivacanehi sambandhadosaṃ dassetvā sabhāgānaṃ baddhasīmāgāmasīmādīnaṃ sambandhadoso na dassito, na kevalañca na dassito, atha kho tāsaṃ sabhāgasīmānaṃ rukkhādisambandhepi dosābhāvo pāḷiaṭṭhakathāsu ñāpito eva. Tathā hi pāḷiyaṃ ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimitta’’ntiādinā vaḍḍhanakanimittāni anuññātāni. Tena nesaṃ rukkhādīnaṃ nimittānaṃ vaḍḍhanepi baddhasīmāgāmasīmānaṃ saṅkaradosābhāvo ñāpitova hoti. Dvinnaṃ pana baddhasīmānaṃ īdiso sambandho na vaṭṭati. Vuttañhi ‘‘ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo’’ti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti vacanatopi cāyaṃ ñāpito. Tiyojanaparamāya hi sīmāya samantā pariyantesu rukkhalatāgumbādīhi baddhasīmāgāmasīmānaṃ niyamena aññamaññaṃ sambandhassa sambhavato ‘‘īdisaṃ sambandhanaṃ vināsetvāva sīmā sammannitabbā’’ti aṭṭhakathāyampi na vuttaṃ.
若在此因树木等相连而导致羯磨失败,那就必然应当说明。为避免失败,老师们即使在不存疑惑之处,也反复宣说“不标定墙壁”等已经成立之事。而在这里,他们只说了“在树林中间建造寺院,不应标定树林”等,意思是在由树木、蔓草等无间杂的林间,也作了结界。同样,于柱子上方所建的殿堂等处,下方由柱子等连成一片,而在上层等处作结界,也多有论述。因此,结界与村界由树木等相连,是他们亲口所许可的。再者,如果村界也因为各自类似结界,而在同一村界中作羯磨时,即便只是由草叶等相连,也必须清理村与村之间的绵延、阿兰若、河流、海洋等,那就必须清理整个洲岛之后,才能作羯磨。假如不作这样的清理,从第一次大结集以来所作的一切具足戒等羯磨及结界认定都将失败,由此一切比丘都有未受具足戒的嫌疑,这是无法避免的。而这并不合理。因此,应依前文所说的方式理解:唯有不同类别的界限,才有树木等相连的过失;而结界、村界等同类别界限,则没有这类过失。
Yadi cettha rukkhādisambandhena kammavipatti bhaveyya, avassameva vattabbaṃ siyā. Vipattiparihāratthañhi ācariyā nirāsaṅkaṭṭhānesupi ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādinā siddhamevatthaṃ punappunaṃ avocuṃ. Idha pana ‘‘vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabba’’ntiādirukkhalatādīhi nirantare vanamajjhepi sīmābandhanameva avocuṃ. Tathā thambhānaṃ upari katapāsādādīsu heṭṭhā thambhādīhi ekābaddhesu uparimatalādīsu sīmābandhanaṃ bahudhā vuttaṃ. Tasmā baddhasīmāgāmasīmānaṃ rukkhādisambandho tehi mukhatova vihito. Apica gāmasīmānampi pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisatāya ekissā gāmasīmāya kammaṃ karontehi dabbatiṇamattenāpi sambandhā gāmantaraparamparā araññanadisamuddā ca sodhetabbāti sakaladīpaṃ sodhetvāva kātabbaṃ siyā. Evaṃ pana asodhetvā paṭhamamahāsaṅgītikālato pabhuti katānaṃ upasampadādikammānaṃ, sīmāsammutīnañca vipajjanato sabbesampi bhikkhūnaṃ anupasampannasaṅkāpasaṅgo ca dunnivāro hoti. Na cetaṃ yuttaṃ. Tasmā vuttanayeneva visabhāgasīmānameva rukkhādīhi sambandhadoso, na baddhasīmāgāmasīmādīnaṃ sabhāgasīmānanti gahetabbaṃ.
由于大界难以清理,僧团羯磨大多只在分界中进行,所以说到“在界场”等。然而,当大众集会时,因为分界不够用,即使在大界中作羯磨,也应当采用这一道理。
Mahāsīmāsodhanassa dukkaratāya khaṇḍasīmāyameva yebhuyyena saṅghakammakaraṇanti āha ‘‘sīmāmāḷake’’tiādi . Mahāsaṅghasannipāte pana khaṇḍasīmāya appahonakatāya mahāsīmāya kamme kariyamānepi ayaṃ nayo gahetabbova.
通过“举起后”一语,显示即使是身体所系而触到界限,也仍处在界内。“前一种方式”,是指从分界伸入大界的树枝等情形。坐在界内树枝上的人,仍然属于界内,因此说“应带到伸手可及之处”。对此,有些人这样说:在由树枝等彼此相连的这些界限中,分界中有三位比丘,大界中有两位,像这样在二界中,不接触界间、且不舍离伸手可及之处而站立的五位比丘,可以作具足戒等羯磨。那是不合理的,因为《大品》389等处说道:“若以立于不同界限的第四人作羯磨,则非羯磨,且不应作。”正因如此,这里也规定:清理大界之后,只在界场内作羯磨。否则,由于处在不同的界限,那里的人便不能成为满数者,羯磨就会有瑕疵。
‘‘Ukkhipāpetvā’’ti iminā kāyapaṭibaddhenapi sīmaṃ phusanto sīmaṭṭhova hotīti dasseti. Purimanayepīti khaṇḍasīmato mahāsīmaṃ paviṭṭhasākhānayepi. Sīmaṭṭharukkhasākhāya nisinno sīmaṭṭhova hotīti āha ‘‘hatthapāsameva ānetabbo’’ti. Ettha ca rukkhasākhādīhi aññamaññaṃ sambandhāsu etāsu khandhasīmāyaṃ tayo bhikkhū, mahāsīmāyaṃ dveti evaṃ dvīsu sīmāsu sīmantarikaṃ aphusitvā, hatthapāsañca avijahitvā ṭhitehi pañcahi bhikkhūhi upasampadādikammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti keci vadanti. Taṃ na yuttaṃ ‘‘nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya, akammaṃ, na ca karaṇīya’’ntiādi (mahāva. 389) vacanato. Tenevetthāpi mahāsīmaṃ sodhetvā māḷakasīmāyameva kammakaraṇaṃ vihitaṃ. Aññathā bhinnasīmaṭṭhatāya tatraṭṭhassa gaṇapūrakattābhāvā kammakopova hotīti.
若如此,又如何通过“带来欲清净”而净治大界呢?律师们也不认同这一点,他们在此处只主张通过“将手护杖等”置于界外来净治,认为即使已经给出欲,若欲未到达,大界内的羯磨便告失效。然而,若他的欲等未到,他又如何能令羯磨失效呢?这是由于两种不同类的界相连接的过患。而这种相连接的过患,是依据注疏的文句量而说的。应当了知,在律中并非处处都能明见其合理性,因为那属于佛陀的境界。然而,有些人却说:“若两界皆已遍满,比丘们无间断地站立而作羯磨,只有在同一界中,僧众与求具足戒者及宣告师同立一处,羯磨方为善成;若应受羯磨者或宣告师处于两界之间,羯磨便告失败。”此说只适用于已结界与村界等同类之界,在这些界中,即便有树木等相连也无过患。而在有相连接之过患的不同类界中,当有树木等相连时,立于一处者并不能使他处之羯磨失效,因为注疏中一般而言说的是“净治”而非令失效——这是我们所接受的见解。应当审察后再作采纳。
Yadi evaṃ kathaṃ chandapārisuddhiāharaṇavasena mahāsīmāsodhananti? Tampi vinayaññū na icchanti, hatthapāsānayanabahisīmākaraṇavaseneva panettha sodhanaṃ icchanti, dinnassāpi chandassa anāgamanena mahāsīmaṭṭho kammaṃ kopetīti. Yadi cassa chandādi nāgacchati, kathaṃ so kammaṃ kopessatīti? Dvinnaṃ visabhāgasīmānaṃ sambandhadosato. So ca sambandhadoso aṭṭhakathāvacanappamāṇato. Na hi vinaye sabbattha yutti sakkā ñātuṃ buddhagocarattāti veditabbaṃ. Keci pana ‘‘sace dvepi sīmāyo pūretvā nirantaraṃ ṭhitesu bhikkhūsu kammaṃ karontesu ekissā eva sīmāya gaṇo ca upasampadāpekkho ca anussāvako ca ekato tiṭṭhati, kammaṃ sukatameva hoti. Sace pana kammāraho vā anussāvako vā sīmantaraṭṭho hoti, kammaṃ vipajjatī’’ti vadanti, tañca baddhasīmāgāmasīmādisabhāgasīmāsu eva yujjati, yāsu aññamaññaṃ rukkhādisambandhesupi doso natthi. Yāsu pana atthi, na tāsu visabhāgasīmāsu rukkhādisambandhe sati ekattha ṭhito itaraṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti eva aṭṭhakathāyaṃ sāmaññato sodhanassa vuttattāti amhākaṃ khanti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“不向下延伸”意指在诸如鼓形山等处,不向下延伸至无有限量的地方。虽然在此结界之时,向上也不登临无有限量之山等,但那上方无量的地方,后来因处于界外而成为界。然而,处于鼓形山等下方的无量之处,即便上方已经结界,也不计入界内,正是依此义而说“不向下延伸”。否则,若依上下共同延伸而说,则不应独说“不向下延伸”等。“无论何者”意指:在已结界的上方,无论已存在、先前曾有、后来产生,或是进入的任何有识与无识之物,皆属于界内。因为在界内,即使是坐在象肩等有识物之上的比丘,也只算作安坐于界上。“于已结界”一语,是依此论典的特别之说。在未结界中,一切安立之处都计入彼界的范围。
Na otaratīti paṇavasaṇṭhānapabbatādīsu heṭṭhā pamāṇarahitaṭṭhānaṃ na otarati. Kiñcāpi panettha bajjhamānakkhaṇe uddhampi pamāṇarahitaṃ pabbatādīni nārohati, tathāpi taṃ pacchā sīmaṭṭhatāya sīmā hoti. Heṭṭhā paṇavasaṇṭhānādi pana upari baddhāyapi sīmāya sīmāsaṅkhyaṃ na gacchati, tassa vasena na otaratīti vuttaṃ, itarathā orohaṇārohaṇānaṃ sādhāraṇavasena ‘‘na otaratī’’tiādinā vattabbato. Yaṃ kiñcīti niṭṭhitasīmāya upari jātaṃ vijjamānaṃ pubbe ṭhitaṃ, pacchā sañjātaṃ, paviṭṭhañca yaṃkiñci saviññāṇakāviññāṇakaṃ sabbampīti attho. Antosīmāya hi hatthikkhandhādisaviññāṇakesu nisinnopi bhikkhu sīmaṭṭhova hoti. ‘‘Baddhasīmāyā’’ti idañca pakaraṇavasena upalakkhaṇato vuttaṃ. Abaddhasīmāsupi sabbāsu ṭhitaṃ taṃ sīmāsaṅkhyameva gacchati.
“由同一联系而去”是就生长于该处的树、蔓等而言。这类东西也适合说“从此而去”。然而,对于不能说“从此而去”或“从彼而来”的情况,例如横跨在两处——已结界与村界——以及水域、河流等上方的绳索、杖杆等,那又应当如何处理呢?在此,落在已结界上的部分即属于已结界,落在非已结界的村界上的部分则属于村界,如同横跨两处界的山等一样。对于从已界生出的榕树气根,以及从村界生出的榕树气根,即使落在不同的界上,也是同样的道理。因为从根部安立之时起,便不能说“从此而去,从彼而来”,所以那部分就依其所进入的界来归属。然而,有些论师说:那些生长于树气根之间的空中枝条,依照地上界的划分范围,皆属于那地界。但依我们的见解:因为其枝条的气根,即便以根安立于所进入界的地上,只要它离开枝条就不能自立,它便不舍弃原本界所属的地位。当它离开枝条能够自立时,那时也仅是气根自身取得所进入界的地位。因此,所有的空中枝条部分都不舍弃先前界的地位,因为从彼处而来的部分并未被舍弃。在水域、河流等处也是同样的道理。在那里,对于不同类之界如此进入的情况,应净治整个界;对于同类之界进入的情况,……
Ekasambaddhena gatanti rukkhalatāditatrajātameva sandhāya vuttaṃ. Tādisampi ‘‘ito gata’’nti vattabbataṃ arahati. Yaṃ pana ‘‘ito gata’’nti vā ‘‘tato āgata’’nti vā vattuṃ asakkuṇeyyaṃ ubhosu baddhasīmāgāmasīmāsu, udakukkhepanadiādīsu ca tiriyaṃ patitarajjudaṇḍādi, tattha kiṃ kātabbanti? Ettha pana baddhasīmāya patiṭṭhitabhāgo baddhasīmā, abaddhagāmasīmāya patiṭṭhitabhāgo gāmasīmā tadubhayasīmaṭṭhapabbatādi viya. Baddhasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe, gāmasīmāya gāmasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe ca baddhasīmāya patiṭṭhitepi eseva nayo. Mūlapatiṭṭhitakālato hi paṭṭhāya ‘‘ito gataṃ, tato āgata’’nti vattuṃ asakkuṇeyyato so bhāgo yathāpaviṭṭhasīmāsaṅkhyameva gacchati, tesaṃ rukkhapārohānaṃ antarā pana ākāsaṭṭhasākhā bhūmiyaṃ sīmāparicchedappamāṇena tadubhayasīmā hotīti keci vadanti. Yasmā panassa sākhāya pāroho paviṭṭhasīmāya pathaviyaṃ mūlehi patiṭṭhahitvāpi yāva sākhaṃ vinā ṭhātuṃ na sakkoti, tāva mūlasīmaṭṭhataṃ na vijahati. Yadā pana vinā ṭhātuṃ sakkoti, tadāpi pārohamattameva paviṭṭhasīmaṭṭhataṃ samupeti. Tasmā sabbopi ākāsaṭṭhasākhābhāgo purimasīmaṭṭhataṃ na vijahati, tato āgatabhāgassa avijahitattāti amhākaṃ khanti. Udakukkhepanadiādīsupi eseva nayo. Tattha ca visabhāgasīmāya evaṃ paviṭṭhe sakalasīmāsodhanaṃ, sabhāgāya paviṭṭhe phusitvā ṭhitamattabhikkhusodhanañca sabbaṃ pubbe vuttanayameva.
140“覆盖(pārayati)”即遮盖(ajjhottharati),在河流两岸设立的界,名为“河流遮盖界”,故说“遮盖河流(nadiṃ ajjhottharamāna)”。因为如果界在河内,便不向下延伸。然而若无河流之相,则界向下延伸,此时它并非“河彼岸界”,所以说“河流之相,即如关于河流相所说之理”。Assāti(若是)即bhaveyya(可能是)。“必定难以获得”意指常无渡船,这是上下文连贯之义。由“非依船”一语显示:即使没有船也可以结界;结界已成就之后,为防免过犯而说到“船”。
140.Pārayatīti ajjhottharati, nadiyā ubhosu tīresu patiṭṭhamānā sīmā nadiajjhottharā nāma hotīti āha ‘‘nadiṃajjhottharamāna’’nti. Antonadiyañhi sīmā na otarati. Nadilakkhaṇe pana asati otarati, sā ca tadā nadipārasīmā na hotīti āha ‘‘nadiyā lakkhaṇaṃ nadinimitte vuttanayamevā’’ti. Assāti bhaveyya. Avassaṃ labbhaneyyā pana dhuvanāvāva hotīti sambandho. ‘‘Na nāvāyā’’ti iminā nāvaṃ vināpi sīmā baddhā subaddhā eva hoti, āpattiparihāratthā nāvāti dasseti.
“由树木集合而成”是指将多棵树木集合于一处而建造的桥。另有异读作“砍伐树木而作”。“于一切相之内,令比丘们站立在伸手可及之处而作”这句话,是依两岸同属一个村落田地的情形而说的。“山之形态”,则是由于岛峰朝着同一方向耸立而这样说。
Rukkhasaṅghāṭamayoti anekarukkhe ekato ghaṭetvā katasetu. Rukkhaṃ chinditvā katoti pāṭhaseso. ‘‘Sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā’’ti idaṃ ubhinnaṃ tīrānaṃ ekagāmakhettabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Pabbatasaṇṭhānāti ekato uggatadīpasikharattā vuttaṃ.
布萨堂等事的注解
Uposathāgārādikathāvaṇṇanā
141“已除去”即已破坏、已拔除之义。这也是为了遮止犯过而说的。
141.Samūhanitvāti vināsetvā, uddharitvāti attho. Idañca āpattiparihāratthaṃ vuttaṃ.
142“任何某些(yāni kānici)”于此是说,因为界的相状在律典正文中并未就其具体面貌作出说明,故如此云。
142.Yāni kānicīti idha nimittānaṃ sīmāya pāḷiyaṃ sarūpato avuttattā vuttaṃ.
不离界准许说之注释
Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā
143“十八”是将安达卡文达寺也计算在内而说的。“他们之界”是指那些大寺界。“意(mana)”此词的解释是“少许(īsaka)”,即“稍许生起”之义。为说明此义,故说“未成就生起之状态”。“不作意”是说不能以神通超越的原因。
143.Aṭṭhārasāti andhakavindavihārampi upādāya vuccati. Nesaṃ sīmāti tesu mahāvihāresu. ‘‘Mana’’nti imassa vivaraṇaṃ īsakanti, īsakaṃ vuḷhoti attho. Imamevatthaṃ dassetuṃ ‘‘appattavuḷhabhāvo ahosī’’ti vuttaṃ. Amanasikarontoti iddhiyā anatikkamassa kāraṇaṃ vuttaṃ.
144“僧团”指比丘尼僧团。“两个”是指两种,即同共住与非离。“非离界”是就大界而言。多数情况即于该(大界)为不别离。
144.Soti bhikkhunisaṅgho. Dvepīti dve samānasaṃvāsaavippavāsāyo. Avippavāsasīmāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Tattheva yebhuyyena avippavāsāti.
“即使不了解不共住”这句话,是针对不了解大界存在与否及其外界限的人而说。即使不了解这些,只要站在界内进行甘马语,该界即已被废除,所以说“既能废除,也能结”。在无顾虑处,即无破界之处。这也是说,即使大界存在,为了便于羯磨而想破界,也不应在塔院等多众聚集处结。在那里结也是善结,如同大界一样。“然而不能阻碍”这句,是就大界的结而言,因为破界尚未被废除,且不了解其不存在。但在无顾虑处,能够结破界。作界限混杂:如果破界存在,是以界覆界而成混杂;即使破界不存在,若不消除混杂的疑虑,也会作混杂想。作非住处:就是令该处不适合作僧团羯磨。以前在塔院等无顾虑处可以作羯磨,现在连这也被破坏了,这是意趣所在。不应废除:是指不了解破界的人不应废除。两者都不了解:指不了解两处的区域限定,或对两者之一的存在或不存在,一切时都生疑虑。“既不能废除,也不能结”这句,是说即使在无顾虑处能废除,也不能阻碍大界这一意义。“也不能……作甘马语”这句,是关于结界甘马语而说。因此,因为不能结,所……
‘‘Avippavāsaṃ ajānantāpī’’ti idaṃ mahāsīmāya vijjamānāvijjamānattaṃ, tassā bāhiraparicchedañca ajānantānaṃ vasena vuttaṃ. Evaṃ ajānantehipi antosīmāya ṭhatvā kammavācāya katāya sā sīmā samūhatāva hotīti āha ‘‘samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti. Nirāsaṅkaṭṭhāneti khaṇḍasīmārahitaṭṭhāne. Idañca mahāsīmāya vijjamānāyapi kammakaraṇasukhatthaṃ khaṇḍasīmā icchitāti taṃ cetiyaṅgaṇādibahusannipātaṭṭhāne na bandhatīti vuttaṃ. Tatthāpi sā baddhā subaddhā eva mahāsīmā viya. ‘‘Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevā’’ti idaṃ khaṇḍasīmāya asamūhatattā, tassā avijjamānattassa ajānanato ca mahāsīmābandhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Khaṇḍasīmaṃ pana nirāsaṅkaṭṭhāne bandhituṃ sakkhissanteva. Sīmāsambhedaṃ katvāti khaṇḍasīmāya vijjamānapakkhe sīmāya sīmaṃ ajjhottharaṇasambhedaṃ katvā avijjamānapakkhepi sambhedasaṅkāya anivattanena sambhedasaṅkaṃ katvā. Avihāraṃ kareyyunti saṅghakammānārahaṃ kareyyuṃ. Pubbe hi cetiyaṅgaṇādinirāsaṅkaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ sakkā, idāni tampi vināsitanti adhippāyo. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā. Ubhopi na jānantīti ubhinnaṃ padesaniyamaṃ vā tāsaṃ dvinnampi vā aññatarāya vā vijjamānataṃ vā avijjamānataṃ vā na jānanti, sabbattha saṅkā eva hoti. ‘‘Neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissantī’’ti idaṃ nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā samūhanituṃ sakkontopi mahāsīmaṃ paṭibandhituṃ na sakkontīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Na ca sakkā…pe… kammavācaṃ kātu’’nti idaṃ sīmābandhanakammavācaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmāti yasmā bandhituṃ na sakkā, tasmā na samūhanitabbāti attho.
然而有一些人说:“在这样的住处,带领五六位比丘,从住处角落开始,在住处围墙内外四周,于土块所及之处,在所有床铺大小的空间无间断地站立,先以废除的方式废除不共住界,再废除共住界;当界被废除后,在那个住处,若存在破界或大界,那些比丘必定会在某一床处进入其中并废除它们,之后仅剩下村界。在此,了解界或其分界并非条件,而站在界内及作‘我们将废除’的甘马语才是这里的条件。因为注释书中说:‘然而了解破界者,即使不了解不共住,也能废除和结。’如此,即使不了解大界的分界,也说了可以废除。仅剩下村界时,在那里可随意结两种界,以及作授具足戒等羯磨。”这种说法看似合理,应审察后采纳。
Keci pana ‘‘īdisesu vihāresu chapañcamatte bhikkhū gahetvā vihārakoṭito paṭṭhāya vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte sabbattha mañcappamāṇe okāse nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmañca samūhananavasena sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya, mahāsīmāyapi vā vijjamānatte sati avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyya. Na hettha sīmāya, tapparicchedassa vā jānanaṃ aṅgaṃ. Sīmāya pana antoṭhānaṃ, ‘‘samūhanissāmā’’ti kammavācāya karaṇañcettha aṅgaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ ‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedassa ajānanepi samūhanassa vuttattā. Gāmasīmāya eva ca avasiṭṭhāya tattha yathāruci duvidhampi sīmaṃ bandhituñceva upasampadādikammaṃ kātuñca vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
村界等说之解释
Gāmasīmādikathāvaṇṇanā
147147. 在巴利文中,“诸比丘,未共许的界”等文,表明村界即是结界之地,如同森林、河流等是七种内在水界等的范围。而且,在没有结界的地方,村界本身即是共住。所谓“那个村的村界”,在此指村界分界之内外,包括田地、宅地、森林、山等一切村域;说“村的”,并非仅指村落内部。因此,应知其意为:与那整个村域相关的界限即是村界。世间人将村落内部宅地等多块土地统称为“村”,此处此“村”之称谓也被称为“村界”,即村本身就是村界。依此理,前文所说的森林、河流、大海、自然湖等,也应是世间人对那些土地的统称——森林等,它们本身即是森林界等。然而在世间,“村界”等称呼仅适用于村等的边界,并非适用于村域等一切处。但在教法中,这些村等因能遮止其他,本身即是自己的边界,故村即是村界,森林即是森林界……乃至大海即是海界,以界的称呼而说,应如此理解。
147. Pāḷiyaṃ ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāyā’’tiādinā gāmasīmā eva baddhasīmāya khettaṃ, araññanadiādayo viya sattabbhantaraudakukkhepādīnaṃ. Sā ca gāmasīmā baddhasīmāvirahitaṭṭhāne sayameva samānasaṃvāsā hotīti dasseti. Yā tassa vā gāmassa gāmasīmāti ettha gāmasīmāparicchedassa anto ca bahi ca khettavatthuaraññapabbatādikaṃ sabbaṃ gāmakhettaṃ sandhāya ‘‘gāmassā’’ti vuttaṃ, na antaragharameva. Tasmā tassa sakalassa gāmakhettassa sambandhanīyā gāmasīmāti evamattho veditabbo. Yo hi so antaragharakhettādīsu anekesu bhūmibhāgesu ‘‘gāmo’’ti ekattena lokajanehi paññatto gāmavohāro, sova idha ‘‘gāmasīmā’’tipi vuccatīti adhippāyo, gāmo eva hi gāmasīmā. Imināva nayena upari araññaṃ nadī samuddo jātassaroti evaṃ tesu bhūmippadesesu ekattena lokajanapaññattānameva araññādīnaṃ araññasīmādibhāvo veditabbo. Loke pana gāmasīmādivohāro gāmādīnaṃ mariyādāyameva vattuṃ vaṭṭati, na gāmakhettādīsu sabbattha. Sāsane pana te gāmādayo itaranivattiatthena sayameva attano mariyādāti katvā gāmo eva gāmasīmā, araññameva araññasīmā…pe… samuddo eva samuddasīmāti sīmāvohārena vuttāti veditabbā.
“或城镇的”这一句,是为了以特征显示村界的所有分类而说,因此说“城市也包含在内”。“获得租税”这句,是依多数情况而说的。然而,在那些记入王册的地块,如“此村有若干田份”等,其中有一些湖、渠、墓、山等地方并不收取租税,那些也仍然是村界。应知,除河流、盐田、自然湖之外,一切由国王等所划分的地块都是村界,因此说“国王划分后赐予某人”。如果国王在那里将某处与另一村合并,那处便归属于所并入的村界;在河流、自然湖等处,即使将其破坏而变成湖等,或填平而变成田地等,也是同样的道理。
‘‘Nigamassa vā’’ti idaṃ gāmasīmappabhedaṃ sabbaṃ upalakkhaṇavasena dassetuṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘nagarampi gahitamevā’’ti. ‘‘Baliṃ labhantī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ, ‘‘ayaṃ gāmo ettako karīsabhāgo’’tiādinā pana rājapaṇṇesu āropitesu bhūmibhāgesu yasmiṃ yasmiṃ taḷākamātikāsusānapabbatādike padese baliṃ na gaṇhanti, sopi gāmasīmā eva. Rājādīhi paricchinnabhūmibhāgo hi sabbova ṭhapetvā nadiloṇijātassare gāmasīmāti veditabbo. Tenāha ‘‘paricchinditvā rājā kassaci detī’’ti. Sace pana tattha rājā kañci padesaṃ gāmantarena yojeti, so paviṭṭhagāmasīmataṃ eva bhajati, nadijātassaresu vināsetvā taḷākādibhāvaṃ vā pūretvā khettādibhāvaṃ vā pāpitesupi eseva nayo.
那些因国王、盗贼等怖畏逼迫而被人们舍弃、长久无人居住的村庄,即使四周仍有村庄,那些村庄也各自是独立的村界。因为国王们会令周围村庄的居民耕种,或由任何人耕种后登记田地而征收赋税,又或者将其与另一村合并。然而,那些被国王们舍弃、位于村庄田地之间、与广大森林连成一片的村庄,则成为非村庄的森林界,先前的村界便告消失。不过,国王们如果于某处森林等地建立一个大村庄,安置数千户人家,并将周围的村落划为他们的受用村而赐予,他们并不废除旧有的名称和划分,这些村落也各自是独立的村界。至此,它们并未舍弃原先的村界性。‘那个和另一个’等,是对‘共住、同一布萨’这句巴利文的含义解释。因为在那里,那个因国王意愿转变而新产生的界限,和另一个未转变的原本村界,如同结界中一切僧团羯磨皆可举行一样,这些界限也因堪能举行一切羯磨而与结界相似,其含义即是‘共住、同一布萨’。当笼统地说‘与结界相似’时,有人会以为三衣不离界限即是结界,为了遮止这种相似性,并指出上方七阿邦塔拉界限也有此相似性,便在此处引出这一理趣。
Ye pana gāmā rājacorādibhayapīḷitehi manussehi chaḍḍitā cirampi nimmanussā tiṭṭhanti, samantā pana gāmā santi, tepi pāṭekkaṃ gāmasīmāva. Tesu hi rājāno samantagāmavāsīhi kasāpetvā vā yehi kehici kasitaṭṭhānaṃ likhitvā vā baliṃ gaṇhanti, aññena vā gāmena ekībhāvaṃ vā upanenti. Ye pana gāmā rājūhipi pariccattā gāmakhettānantarikā mahāraññena ekībhūtā, te agāmakāraññasīmataṃ pāpuṇanti, purimā gāmasīmā vinassati. Rājāno pana ekasmiṃ araññādippadese mahantaṃ gāmaṃ katvā anekasahassāni kulāni vāsāpetvā tattha vāsīnaṃ bhogagāmāti samantā bhūtagāme paricchinditvā denti. Purāṇanāmaṃ, pana paricchedañca na vināsenti, tepi paccekaṃ gāmasīmā eva. Ettāvatā purimagāmasīmattaṃ na vijahanti. Sā ca itarā cātiādi ‘‘samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti pāḷipadassa adhippāyavivaraṇaṃ. Tattha hi sā ca rājicchāvasena parivattitvā samuppannā abhinavā, itarā ca aparivattā pakatigāmasīmā, yathā baddhasīmāya sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evametāpi sabbakammārahatāsadisena baddhasīmāsadisā, sā samānasaṃvāsā ekūposathāti adhippāyo. Sāmaññato ‘‘baddhasīmāsadisā’’ti vutte ticīvarāvippavāsasīmaṃ baddhasīmaṃ eva maññantīti taṃsadisatānivattanamukhena upari sattabbhantarasīmāya taṃsadisatāpi atthīti dassananayassa idheva pasaṅgaṃ dassetuṃ ‘‘kevala’’ntiādi vuttaṃ.
在类似文阇山森林的森林中:也就是那里没有‘这是某村的田地’这样的村落称谓,且无人耕种、无人播种之处,这样的森林。渔夫所无法到达的道路、无人居住的海中小岛也包含在此中。应知:任何成为非村庄田地、远离河流、海洋、自然湖泊的地方,这一切都是森林界。而它自身即使没有七阿邦塔拉界限,也独自是共住,与结界相似。如同河流等界限,在其中一切僧团羯磨皆可举行。河流、海洋、自然湖泊的界限性,在注释书中已由‘以其自性即与结界相似’等语而成立。然而,森林的界限性如何成立?由允许七阿邦塔拉界限的经典等理趣而成立。正如为了在村庄界中避免别众羯磨而允许多个结界,并为了它们彼此不相混杂而允许界中间区,同样,在此森林中也有七阿邦塔拉界限。应知:由于在经典和注释书中,对它们两者之间的界中间区也有规定的理趣,森林也如河流等一样,以其自性而有界限性,而七阿邦塔拉界限的允许正是为了在那里避免别众羯磨,由此界限性得以成立。因为在那里,只有站在界限内的人才能作界限处的别众羯磨,犹如站在虚空中的人不能作虚空处的羯磨一样。正是如此,应知。
Viñjhāṭavisadise araññeti yattha ‘‘asukagāmassa idaṃ khetta’’nti gāmavohāro natthi, yattha ca na kasanti na vapanti, tādise araññe. Macchabandhānaṃ agamanapathā nimmanussāvāsā samuddantaradīpakāpi ettheva saṅgayhanti. Yaṃ yañhi agāmakhettabhūtaṃ nadisamuddajātassaravirahitaṃ padesaṃ, taṃ sabbaṃ araññasīmāti veditabbaṃ. Sā ca sattabbhantarasīmaṃ vināva sayameva samānasaṃvāsā baddhasīmāsadisā. Nadiādisīmāsu viya sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Nadisamuddajātassarānaṃ tāva aṭṭhakathāyaṃ ‘‘attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā’’tiādinā vuttattā sīmatā siddhā. Araññassa pana sīmatā kathanti? Sattabbhantarasīmānujānanasuttādisāmatthiyato. Yathā hi gāmasīmāya vaggakammaparihāratthaṃ bahū baddhasīmāyo anuññātā, tāsañca dvinnamantarā aññamaññaṃ asambhedatthaṃ sīmantarikā anuññātā, evamidhāraññepi sattabbhantarasīmā. Tāsañca dvinnaṃ antarā sīmantarikāya pāḷiaṭṭhakathāsupi vidhānasāmatthiyato araññassapi sabhāveneva nadiādīnaṃ viya sīmābhāvo tattha vaggakammaparihāratthameva sattabbhantarasīmāya anuññātattāva siddhoti veditabbo. Tattha sīmāyameva hi ṭhitā sīmaṭṭhānaṃ vaggakammaṃ karonti, na asīmāyaṃ ākāse ṭhitā viya ākāsaṭṭhānaṃ. Evameva hi sāmatthiyaṃ gahetvā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā paṭikkhittabaddhasīmānampi nadisamuddajātassarānaṃ attano sabhāveneva sīmābhāvo aṭṭhakathāyaṃ vuttoti gahetabbo.
'从其站立处':即从那位比丘的站立处。即使有上千位比丘站立,从其站立处的外缘起,为了比丘们不受别众羯磨的影响,当对界限的期待生起时,与之同时自然产生的七肘半界即是共住,这便是此语的含义。然而,在那些小森林中,由于大比丘众充满,已无别众羯磨之虞,因此便没有对七肘半界的期待,那里也不生起七肘半界,唯有纯粹的森林界,僧团应在此中作羯磨。河流等处也是如此。因为律中说:'若河流不太长,僧团从源头直至河口处处而坐,则无水掷界羯磨'等。由此语应知:唯有当为了避免别众羯磨而对界限有所期待时,水掷界与七肘半界才生起;若无期待,便不会生起。
Athassa ṭhitokāsatoti assa bhikkhussa ṭhitokāsato. Sacepi hi bhikkhusahassaṃ tiṭṭhati, tassa ṭhitokāsassa bāhirantato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya uppannāya tāya saha sayameva sañjātā sattabbhantarasīmā samānasaṃvāsāti adhippāyo. Yattha pana khuddake araññe mahantehi bhikkhūhi paripuṇṇatāya vaggakammasaṅkābhāvena sattabbhantarasīmāpekkhā natthi, tattha sattabbhantarasīmā na uppajjati, kevalāraññasīmāyameva, tattha saṅghena kammaṃ kātabbaṃ. Nadiādīsupi eseva nayo. Vakkhati hi ‘‘sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthī’’tiādi (mahāva. aṭṭha. 147). Iminā eva ca vacanena vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya sati eva udakukkhepasattabbhantarasīmā uppajjanti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ.
然而有些人说:‘通过从周围向内部测量而作划分,界限才产生,并非自己产生。’此说不可取。因为如果界限是以内部划分的方式产生,那么由于比丘们的行为方便成就,就不应有非结界。再者,世间工匠肘、普通肘有多种,而律中未说如是肘量,若以任何肘测量,便会生起‘这是否为世尊所允许的肘来测量’的界限失坏疑虑。而测量者无法做到丝毫不差地测量,故必有失坏。而且,此界限随比丘众而增减,依他们的测量而增减。当僧团作羯磨后离去,此由比丘们的努力而产生的界限,是否随他们的努力而消失或不消失?它怎能像结界一样直至教法隐没而安住?若安住,又怎能像古寺中那样,在整个森林中不生起界限混杂的疑虑?因此应把握:界限唯由对界限的期待而产生,随其期待消失而消失。如此处,水界及河流等中也是如此。
Keci pana ‘‘samantā abbhantaraṃ minitvā paricchedakaraṇeneva sīmā sañjāyati, na sayamevā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Yadi hi abbhantaraparicchedakaraṇappakārena sīmā uppajjeyya, abaddhasīmā ca na siyā bhikkhūnaṃ kiriyāpakārasiddhito. Apica vaḍḍhakīhatthānaṃ, pakatihatthānañca loke anekavidhattā, vinaye īdisaṃ hatthappamāṇanti avuttattā ca yena kenaci minite ca bhagavatā anuññātena nu kho hatthena minitaṃ, na nu khoti sīmāya vipattisaṅkā bhaveyya. Minantehi ca aṇumattampi ūnamadhikaṃ akatvā minituṃ asakkuṇeyyatāya vipatti eva siyā. Parisavasena cāyaṃ vaḍḍhamānā tesaṃ minanena vaḍḍhati vā hāyati vā. Saṅghe ca kammaṃ katvā gate ayaṃ bhikkhūnaṃ payogena samuppannasīmā tesaṃ payogena vigacchati na vigacchati ca. Kathaṃ baddhasīmā viya yāva sāsanantaradhānā na tiṭṭheyya, ṭhitiyā ca purāṇavihāresu viya sakalepi araññe kathaṃ sīmāsambhedasaṅkā na bhaveyya. Tasmā sīmāpekkhāya eva samuppajjati, tabbigamena vigacchatīti gahetabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ udakukkhepasīmāyampi nadiādīsupi.
因为在那里,中等身材的人也不被认知。同样,如果在任何方向上,全力投掷时,七肘半范围或水掷范围都没有空间,那么如何能有测量或投掷呢?由于进入村落田地等处,在非界处界被说为已进入,这样界就会失效。然而,在依待而生的界中,从有空间之处开始,七肘半范围和水掷范围之界自然就圆满生起。而从没有空间之处开始,则只依其自身的场地范围生起,不超出其外。至于这里对内部测量量和投掷沙石等行为的说明,是为了界定已生起之界的所在位置,如同为了了知村落周边和房屋周边而说明投掷土块、簸箕等的规定一样。正是因此,在《本母注释》中说:‘他选定界,或划定水掷范围’(《疑惑度释·不满二十岁学处注释》)。即使这样做了,由于难以如实了知该分界,所以应从宽处了知后,站在内部无怀疑之处,而让其他人到外部远处无怀疑之处。
Tatthāpi hi majjhimapuriso na ñāyati. Tathā sabbathāmena khipanaṃ ubhayatthāpi ca yassaṃ disāyaṃ sattabbhantarassa, udakukkhepassa vā okāso na pahoti, tattha kathaṃ minanaṃ, khipanaṃ vā bhaveyya? Gāmakhettādīsu pavisanato akhette sīmā paviṭṭhā nāmāti sīmā vipajjeyya. Apekkhāya sīmuppattiyaṃ pana yato pahoti, tattha sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva paripuṇṇā jāyanti. Yato pana na pahoti, tattha attano khettappamāṇeneva jāyanti, na bahi. Yaṃ panettha abbhantaraminanapamāṇassa, vālukādikhipanakammassa ca dassanaṃ, taṃ sañjātasīmānaṃ ṭhitaṭṭhānassa paricchedanatthaṃ kataṃ gāmūpacāragharūpacārajānanatthaṃ leḍḍusuppādikhipanavidhānadassanaṃ viya. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘sīmaṃ vā sammannati udakukkhepaṃ vā paricchindatī’’ti vuttaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā). Evaṃ katepi tassa paricchedassa yāthāvato ñātuṃ asakkuṇeyyattena puthulato ñatvā anto tiṭṭhantehi nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhātabbaṃ, aññaṃ bahi karontehi atidūre nirāsaṅkaṭṭhāne pesetabbaṃ.
另有一些人说:‘界无需依待而生,当一位比丘为了行路、沐浴等事进入林野或河中等处时,围绕他,七肘半界与水掷界便自然生起,犹如灯的光辉;当他进入村落、田地等处时,界便消失。’正因如此,此处当两个僧团各自举行羯磨时,允许在两界之间另设一处七肘半界与水掷界的界间地带。因为若在界边,一位比丘因某种羯磨而被派出,其周围自然生起的界会触及其他人的界,导致界混杂;为避免此事,才作此开许。否则,此处只允许约四指宽的界间地带。而且,即使站立于界间地带,关于毁坏两处羯磨的说法也能成立,这也是因为围绕他自然生起的界与两边的界,或仅与一方的界相混杂。否则,关于他羯磨毁坏的说法便不合理。如《本母注释》中说:‘在分界内部,即使离开伸手范围而站立,或在分界外部,未越过另一同类分界而站立,亦毁坏羯磨。’(《疑惑度释·因缘注释》)而且,在非村的林野中,即使比丘没有作羯磨的意愿,世尊也允许在七肘半分界的露地处离衣,而那个分界就是界。如此,界无需依待而生。正因如此,此处于此说:‘此界也获得三…’
Apare pana ‘‘sīmāpekkhāya kiccaṃ natthi, maggagamananahānādiatthehi ekabhikkhusmimpi araññe vā nadiādīsu vā paviṭṭhe taṃ parikkhipitvā sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva pabhā viya padīpassa samuppajjati, gāmakhettādīsu tasmiṃ otiṇṇamatte vigacchati. Teneva cettha dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ kammaṃ karontānaṃ sīmādvayassa antarā sīmantarikā aññaṃ sattabbhantaraṃ, udakukkhepañca ṭhapetuṃ anuññātaṃ, sīmāpariyante hi kenaci kammena pesitassa bhikkhuno samantā sañjātasīmā itaresaṃ sīmāya phusitvā sīmāsambhedaṃ kareyya, so mā hotūti, itarathā hatthacaturaṅgulamattāyapettha sīmantarikāya anujānitabbato. Apica sīmantarikāya ṭhitassāpi ubhayattha kammakopavacanatopi cetaṃ sijjhati. Tampi parikkhipitvā sayameva sañjātāya sīmāya ubhinnampi sīmānaṃ, ekāya eva vā saṅkarato. Itarathā tassa kammakopavacanaṃ na yujjeyya. Vuttañhi mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā). Kiñca agāmakāraññe ṭhitassa kammakaraṇicchāvirahitassāpi bhikkhuno sattabbhantaraparicchinne ajjhokāse cīvaravippavāso bhagavatā anuññāto, so ca paricchedo sīmā. Evaṃ apekkhaṃ vinā samuppannā. Tenevettha ‘ayaṃ sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhatī’ti (mahāva. aṭṭha. 147) vuttaṃ. Tasmā kammakaraṇicchaṃ vināpi vuttanayena samuppatti gahetabbā’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ padīpassa pabhā viya sabbapuggalānampi paccekaṃ sīmāsambhavena saṅghe, gaṇe vā kammaṃ karonte tatraṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ samantā paccekaṃ samuppannānaṃ anekasīmānaṃ aññamaññaṃ saṅkaradosappasaṅgato. Parisavasena cassā vaḍḍhi, hāni ca sambhavati. Pacchā āgatānaṃ abhinavasīmantaruppatti eva, gatānaṃ samantā ṭhitasīmāpi vināso ca bhaveyya.
然而,在圣典中,以‘周围七肘半,此是彼处共住’等(《大品》147),仅开许了一个七肘半界及一个水掷界。此界并非由自性,或因缘之力,如灯辉般自然生起,而是唯依世尊的许可。世尊许可这些,是为令比丘避免别众羯磨,方便举行羯磨。因此,岂能说为沐浴等事进入的比丘周围那些界也会生起,却无目的?再者,目的唯一,岂能说随比丘人数而各有众多界生起?《疑惑度释·因缘注释》中说:‘在同一界内,未离伸手范围而站立。’至于在两界之间,以同类分界设立界间地带,以及站立彼处毁坏羯磨之说,亦是因这些界的分界难以了知,为从远处避免界混杂之疑与羯磨毁坏之疑而说。
Pāḷiyaṃ pana ‘‘samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā’’tiādinā (mahāva. 147) ekā eva sattabbhantarā, udakukkhepā ca anuññātā, na cesā sīmā sabhāvena, kāraṇasāmatthiyena vā pabhā viya padīpassa uppajjati. Kintu bhagavato anujānaneneva, bhagavā ca imāyo anujānanto bhikkhūnaṃ vaggakammaparihārena kammakaraṇasukhatthameva anuññāsīti kathaṃ nahānādikiccena paviṭṭhānampi samantā tāsaṃ sīmānaṃ samuppatti payojanābhāvā? Payojane ca ekaṃ eva payojananti kathaṃ paccekaṃ bhikkhugaṇanāya anekasīmāsamuppatti ? ‘‘Ekasīmāyaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ. Yaṃ pana dvinnaṃ sīmānaṃ antarā tattakaparicchedeneva sīmantarikaṭṭhapanavacanaṃ, tattha ṭhitānaṃ kammakopavacanañca, tampi imāsaṃ sīmānaṃ paricchedassa dubbodhatāya sīmāya sambhedasaṅkaṃ, kammakopasaṅkañca dūrato pariharituṃ vuttaṃ.
而世尊为离衣而于露天处所示的七肘半分界,那并非界本身,如同田地、池塘等的分界一样,这里只是一个分界。在那里,当众多比丘共处一处时,他们各自应从自己所站之处开始,将衣放置在周围七肘半分界内部,而非从众的边缘开始。因为如果从众的边缘开始取内部,那么站在内部尽头的比丘所放置的衣,对于站在中间的比丘来说,就在内部之外,这样在明相出现时,衣便成为应舍的。然而,界则应从众的边缘来取。这里所说的离衣开许,是因为存在露天分界,而非如同大界中,因获得界分而称为不离衣界那样。因为在大界中,衣在村落和村落周边也是应舍的。在这里,对于站在中间的比丘,衣在界边也是应舍的。因此,应依如前所述的界待,来理解这些七肘半范围和水掷范围之界的生起,以及依其离去而灭去,这是我们的认可。应审察后采纳。或者应寻求其他更合理的方式。
Yo ca cīvarāvippavāsatthaṃ bhagavatā abbhokāse dassito sattabbhantaraparicchedo, so sīmā eva na hoti, khettataḷākādiparicchedo viya ayamettha eko paricchedova. Tattha ca bahūsu bhikkhūsu ekato ṭhitesu tesaṃ visuṃ visuṃ attano ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya samantā sattabbhantaraparicchedabbhantare eva cīvaraṃ ṭhapetabbaṃ. Na parisapariyantato paṭṭhāya. Parisapariyantato paṭṭhāya hi abbhantare gayhamāne abbhantarapariyosāne ṭhapitacīvaraṃ majjhe ṭhitassa abbhantarato bahi hotīti taṃ aruṇuggamane nissaggiyaṃ siyā. Sīmā pana parisapariyantatova gahetabbā. Cīvaravippavāsaparihāropettha abbhokāsaparicchedassa vijjamānattā vutto, na pana yāva sīmāparicchedaṃ labbhamānattā mahāsīmāya avippavāsasīmāvohāro viya. Mahāsīmāyampi hi gāmagāmūpacāresu cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti. Idhāpi majjhe ṭhitassa sīmāpariyante nissaggiyaṃ hoti. Tasmā yathāvuttasīmāpekkhavasenevetāsaṃ sattabbhantaraudakukkhepasīmānaṃ uppatti, tabbigamena vināso ca gahetabbāti amhākaṃ khanti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Añño vā pakāro ito yuttataro gavesitabbo.
此处,巴利文中所谓“林野中周围七肘之内”等语,是指如频陀山森林那样的林野中,周围七肘之内;而注疏中则说,即使是在树木等密布的森林中,也制定了七肘之内界。因此应知:与它所依的林野界相连,此界与树木等相接并无过失,无村的树下更是如此;在依止之处,离衣宿无需以树为护,仅以露地为护亦被允许,此理成立。
Idha pana ‘‘araññe samantā sattabbhantarā’’ti evaṃ pāḷiyaṃ viñjhāṭavisadise araññe samantā sattabbhantarāti aṭṭhakathāyañca rukkhādinirantarepi araññe sattabbhantarasīmāya vihitattā attano nissayabhūtāya araññasīmāya saha etassā rukkhādisambandhe dosābhāvo pageva agāmake rukkheti nissitepi padese cīvaravippavāsassa rukkhaparihāraṃ vināva abbhokāsaparihārova anumatoti siddhoti veditabbo.
“为了近行之故”——即为了界间隔的缘故,允许超过七肘之内。然而不足则不允许,因为七肘之内的界限难以辨别。因此,若僧团不在场,哪怕只有一位比丘站在外面,他也必须越过另一个七肘之内的范围,站在更远处;否则便有破坏羯磨之虞。水抛距离界也同样如此。正因如此,下文将说“然而不足则不允许”。关于界间隔的这条规定,应视为依据世尊为两个已结界开许界间隔的经文精神而设立。世尊是以因缘开许:为了依止同一村界、同一类的两个已结界,为避免它们彼此混合、互相覆盖的过失,而开许界间隔。然而注疏师们根据该经文的精神了知:对于依止同一阿兰若界等、同类的两个七肘之内界或水抛距离界,若它们彼此混合、互相覆盖,或者没有界间隔而紧邻而立,同样不为世尊所认可。因此,此处也制定了界间隔的规定。应当了知:即使是异类界,若同时具备“依止同一界”与“同类”这两个条件,若无界间隔也会导致界混合,并非不会混合。又应理解:仅凭界间隔规定的效力,这些界如同已结界一样,彼此之间与树木等相连也是不允许的——这同样是依理而示。
Upacāratthāyāti sīmantarikatthāya sattabbhantarato adhikaṃ vaṭṭati. Ūnakaṃ pana na vaṭṭati eva sattabbhantaraparicchedassa dubbijānattā. Tasmā saṅghaṃ vinā ekenāpi bhikkhunā bahi tiṭṭhantena aññaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā atidūre eva ṭhātabbaṃ, itarathā kammakopasaṅkato. Udakukkhepepi eseva nayo. Teneva vakkhati ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 147). Idañcettha sīmantarikavidhānaṃ dvinnaṃ baddhasīmānaṃ sīmantarikānujānanasuttānulomato siddhanti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi hi bhagavatā nidānavasena ekagāmasīmānissitānaṃ , ekasabhāgānañca dvinnaṃ baddhasīmānameva aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇadosaparihārāya sīmantarikā anuññātā, tathāpi tadanulomato ekaaraññasīmānadiādisīmañca nissitānaṃ ekasabhāgānaṃ dvinnaṃ sattabbhantarasīmānampi udakukkhepasīmānampi aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ, sīmantarikaṃ vinā abyavadhānena ṭhānañca bhagavatā anabhimatamevāti ñatvā aṭṭhakathācariyā idhāpi sīmantarikavidhānamakaṃsu. Visabhāgasīmānampi hi ekasīmānissitattaṃ, ekasabhāgattañcāti dvīhaṅgehi samannāgate sati ekaṃ sīmantarikaṃ vinā ṭhānaṃ sambhedāya hoti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Sīmantarikavidhānasāmatthiyeneva cetāsaṃ rukkhādisambandhopi baddhasīmānaṃ viya aññamaññaṃ na vaṭṭatīti ayampi nayato dassito evāti gahetabbaṃ.
“依其自性”——这表明此界如同村界,是未结之界。“一切僧团羯磨皆可在此进行”——这表明此界为同住、同一布萨之界。“任何众生”,乃至猪等众生也包含在内。然而,若是由大洪流从高处向低处冲刷而成,不论大小,只要具备相应特征,便如同天然湖泊一般。在小水域中,不必进行水抛距离界的程序;但在大海中,由于难以净化,一切羯磨皆须在水抛距离界内进行。
‘‘Sabhāvenevā’’ti iminā gāmasīmā viya abaddhasīmāti dasseti. Sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti samānasaṃvāsā ekūposathāti dasseti. Yena kenacīti antamaso sūkarādinā sattena. Mahoghena pana unnataṭṭhānato ninnaṭṭhāne patantena khato khuddako vā mahanto vā lakkhaṇayutto jātassarova. Etthāpi khuddake udakukkhepakiccaṃ natthi, samudde pana sabbathā udakukkhepasīmāyameva kammaṃ kātabbaṃ sodhetuṃ dukkarattā.
再者,“于彼处”——意谓:在这三种依世间名言成立的未结界——河流等界——中,为再避免别众羯磨,故说明依教法名言成立的未结界之界限,此为其意趣。在巴利原文“中等男子”等语中,“水抛距离”是指:将水举起抛出,水所落之处,即水的落处;因此称为“水抛距离”。此处依词语关联,其义如下:从集会边界起,四周至中等男子抛水所落之处,凡以此所界定的范围,即是河流等处另一种共住的水抛距离界。
Puna tatthāti lokavohārasiddhāsu etāsu nadiādīsu tīsu abaddhasīmāsu puna vaggakammaparihāratthaṃ sāsanavohārasiddhāya abaddhasīmāya paricchedaṃ dassentoti adhippāyo. Pāḷiyaṃ yaṃ majjhimassa purisassātiādīsu udakaṃ ukkhipitvā khipīyati etthāti udakukkhepo, udakassa patanokāso, tasmā udakukkhepā. Ayañhettha padasambandhavasena attho – parisapariyantato paṭṭhāya samantā yāva majjhimassa purisassa udakukkhepo udakapatanaṭṭhānaṃ, tāva yaṃ taṃ paricchinnaṭṭhānaṃ, ayaṃ tattha nadiādīsu aparā samānasaṃvāsā udakukkhepasīmāti.
“其界限之内”:即水抛距离所界定之处的界限之内。不仅如此,即使在其外,若站在一个水抛距离的界限之内,也不允许——此言意在表明:由于水抛距离界限难以辨认,故有破坏羯磨之虞。正因如此,《摩德伽注疏》中说:“站在界限范围之内而离开伸手距离者,以及站在界限之外但未超过同等界限者,皆破坏羯磨——此为一切注疏之定论。”然而《心义灯》对此则说:“‘站在其界限之内而离开伸手距离者破坏羯磨’——以此表明,凡站在外界限之外任何地方者皆不破坏羯磨”,并驳斥《摩德伽注疏》之语,又说“在巴利原文与注疏中均无此说”等,广加铺陈——此说并不妥当,因为此处注疏之语与《摩德伽注疏》之语在义理上相互呼应、相互印证。具体而言:于两个水抛距离界限之间,即使仅设置一拃四指量的界间隔,然后说“另一水抛距离应以界间隔安置,超过此则允许,不足则不允许”——以此处所说的注疏之语,已明示:若以界间隔太近之故,在水抛距离内形成不足之处,则因界与界相混淆而破坏羯磨。既已如此明言,那么即便只有一位比丘进入其中,由于他处于界内,破坏羯磨也已成立。注
Tassa antoti tassa udakukkhepaparicchinnassa ṭhānassa anto. Na kevalañca tasseva anto, tato bahipi, ekassa udakukkhepassa anto ṭhātuṃ na vaṭṭatīti vacanaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānato kammakopasaṅkā hotīti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ. Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ ‘‘tassa anto hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā bahiparicchedato yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetī’’ti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) vatvā mātikāṭṭhakathāvacanampi paṭikkhipitvā ‘‘neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhatī’’tiādi bahu papañcitaṃ, taṃ na sundaraṃ idha aṭṭhakathāvacanena mātikāṭṭhakathāvacanassa nayato saṃsandanato saṅghaṭanato. Tathā hi dvinnaṃ udakukkhepaparicchedānamantarā vidatthicaturaṅgulamattampi sīmantarikaṃ aṭṭhapetvā ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikāya ṭhapetabbo, tato adhikaṃ vaṭṭati eva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti evaṃ idheva vuttena iminā aṭṭhakathāvacanena sīmantarikopacārena udakukkhepato ūnake ṭhapite sīmāya sīmāsambhedato kammakopopi vutto eva. Yadaggena ca evaṃ vutto, tadaggena tattha ekabhikkhuno pavesepi sati tassa sīmaṭṭhabhāvato kammakopo vutto eva hoti. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti kathanañcetaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānantenapi sīmāsambhedasaṅkaāparihāratthaṃ vuttaṃ. Sattabbhantarasīmānamantarā tattakaparicchedeneva sīmantarikavidhānavacanatopi etāsaṃ dubbijānaparicchedatā, tattha ca ṭhitānaṃ kammakopasaṅkā sijjhati. Kammakopasaṅkaṭṭhānampi ācariyā dūrato parihāratthaṃ kammakopaṭṭhānanti vatvāva ṭhapesunti gahetabbaṃ.
“那”:即界。“迅速越过它”——以此显示:不越过它而在内部绕行时,是可以进行的。设置沙等界标正是为此目的;否则便会产生“是否绕行至外面”的疑惑,而有破坏羯磨之虞。“另一界的宣告”:即单纯河流界的宣告。“或在河流内生长的树木”——即便是树木立于水抛距离界限之外,亦然。河流外岸才是不可结界之处,因其为异类界;河流内部则因依止关系而为同类,故可结界。正因如此,以“在河流外岸的寺院界或……”等语句,示明外岸才是不可结界之处,而非河流本身。“即便站在树上者”——此语是就站在水抛距离界内之处而说的。站在水抛距离界外的比丘是不允许的。
Tanti sīmaṃ. ‘‘Sīghameva atikkāmetī’’ti iminā taṃ anatikkamitvā anto eva parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti dasseti. Etadatthameva hi vālukādīhi sīmāparicchindanaṃ, itarathā bahi parivattā nu kho, no vāti kammakopasaṅkā bhaveyyāti. Aññissā anussāvanāti kevalāya nadisīmāya anussāvanā . Antonadiyaṃ jātarukkhe vāti udakukkhepaparicchedassa bahi ṭhite rukkhepi vā. Bahinaditīrameva hi visabhāgasīmattā abandhitabbaṭṭhānaṃ, na antonadī nissayattena sabhāgattā. Teneva ‘‘bahinaditīre vihārasīmāya vā’’tiādinā tīrameva abandhitabbaṭṭhānattena dassitaṃ, na pana nadī. ‘‘Rukkhepi ṭhitehī’’ti idaṃ antoudakukkhepaṭṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi bahiudakukkhepe bhikkhūnaṃ ṭhātuṃ vaṭṭati.
「那棵树」——即那棵位于水掷界内的树。「或净化界地」——即如前所说,将寺院中已结界和村界,通过将身处其中的比丘引出伸手可及之处、令其成为界外的方式加以净化。正如在水掷界内作羯磨者必须净化该处,在已结界或村界中作羯磨者,同样需要将水掷界内之处净化后方可进行。由此亦依理说明:七肘之内界与水掷界之间,以及此界与彼界之间,便有树木等相连的过失。依循此理,七肘之内界与已结界、村界之间,以及这些界与七肘之内界之间,树木等相连的过失也应了知。注疏中所有这些内容,依所说之理皆可明白,此处只揭示彼此相邻的情形。
Rukkhassāti tasseva antoudakukkhepaṭṭhassa rukkhassa. Sīmaṃ vā sodhetvāti yathāvuttaṃ vihāre baddhasīmaṃ, gāmasīmañca tattha ṭhitabhikkhūnaṃ hatthapāsānayanabahisīmākaraṇavaseneva sodhetvā. Yathā ca udakukkhepasīmāyaṃ kammaṃ karontehi, evaṃ baddhasīmāyaṃ, gāmasīmāyaṃ vā kammaṃ karontehipi udakukkhepasīmaṭṭhe sodhetvāva kātabbaṃ. Eteneva sattabbhantaraaraññasīmāhipi udakukkhepasīmāya, imāya ca saddhiṃ tāsaṃ rukkhādisambandhadosopi nayato dassitova hoti. Imināva nayena sattabbhantarasīmāya baddhasīmāgāmasīmāhipi saddhiṃ, etāsañca sattabbhantarasīmāya saddhiṃ sambandhadoso ñātabbo. Aṭṭhakathāyaṃ panetaṃ sabbaṃ vuttanayato sakkā ñātunti aññamaññasamāsannānamevettha dassitaṃ.
在此,依经随顺理路,把握要义的门径如下:正如已结界中,若共许之界成为坏界,则它们彼此之间以树木等相连便不许可;同样,在河流等处,即使共许,结界仍为坏界,故与这些界之间以树木等相连亦不许可——此理得以成立。依此理路,应知七肘之内界与村落、河流等之间,树木等相连不许可;水掷界与森林等之间,树木等相连亦不许可。如是,世尊所许可的结界、七肘之内界与水掷界,若彼此之间,或与各自所依之外的其他所依界之间,有树木等相连,便会陷入混杂之过。此即依经随顺理路应当了知。
Tatridaṃ suttānulomato nayaggahaṇamukhaṃ – yathā hi baddhasīmāyaṃ sammatā vipattisīmā hotīti tāsaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandho na vaṭṭati, evaṃ nadiādīsu sammatāpi baddhasīmā vipattisīmāva hotīti tāhipi saddhiṃ tassā rukkhādisambandho na vaṭṭatīti sijjhati. Iminā nayena sattabbhantarasīmāya gāmanadiādīhi saddhiṃ, udakukkhepasīmāya ca araññādīhi saddhiṃ rukkhādisambandhassa na vaṭṭanakabhāvo ñātabbo, evametā bhagavatā anuññātā baddhasīmā sattabbhantaraudakukkhepasīmā aññamaññañceva attano nissayavirahitāhi itarītarāsaṃ nissayasīmāhi ca rukkhādisambandhe sati sambhedadosamāpajjatīti suttānulomanayo ñātabbova.
然而,结界、七肘之内界与水掷界这三者,在与作为各自所依的村落等一同生起时,世尊所允许的混杂相融,依其理路,即使有树木等相连也应视为许可。若如此,水掷界与结界等之间,为何不施设界中界?因为所依有别、自性各异,它们本来就是分离的。唯有同一所依、同一自性者,才会以界中界来造成破坏——这便是所说之义。据此,若以河为标而结界,当僧团行羯磨时,在河中乃至延伸至村田间住立的水掷界内,其他比丘另行羯磨亦为许可——此理得以成立。然而,依世间言说成立的村落、森林、河、海、湖、池这五界,即使彼此以树木等相连,亦不构成混杂之过失,因为世间并无这样的言说。世间并不会仅因树木等相连,便将某村与某村、或某村与某河等说为混杂。对于依世间言说成立者,应依世间言说本身判定混杂或不混杂,不可从别处寻取标准。因此,注疏中并未显示这些界相互之间在任何情况下的混杂理路,唯对教法言说成立者予以阐明。
Attano attano pana nissayabhūtagāmādīhi saddhiṃ baddhasīmādīnaṃ tissannaṃ uppattikāle bhagavatā anuññātassa sambhedajjhottharaṇassa anulomato rukkhādisambandhopi anuññātova hotīti daṭṭhabbaṃ. Yadi evaṃ udakukkhepabaddhasīmādīnaṃ antarā kasmā sīmantarikā na vihitāti? Nissayabhedasabhāvabhedehi sayameva bhinnattā. Ekanissayaekasabhāvānameva hi sīmantarikāya vināsaṃ karotīti vuttovāyamattho. Eteneva nadinimittaṃ katvā baddhāya sīmāya saṅghe kammaṃ karonte nadiyampi yāva gāmakhettaṃ āhacca ṭhitāya udakukkhepasīmāya aññesaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ hoti. Yā panetā lokavohārasiddhā gāmāraññanadisamuddajātassarasīmā pañca, tā aññamaññarukkhādisambandhepi sambhedadosaṃ nāpajjati, tathā lokavohārābhāvato. Na hi gāmādayo gāmantarādīhi, nadiādīhi ca rukkhādisambandhamattena sambhinnāti loke voharanti. Lokavohārasiddhānañca lokavohāratova sambhedo vā asambhedo vā gahetabbo, nāññato. Teneva aṭṭhakathāyaṃ tāsaṃ aññamaññaṃ katthacipi sambhedanayo na dassito, sāsanavohārasiddhoyeva dassitoti.
在此,首先关于结界,注疏中以“向下以持地水为边际,成为界”等语,全面显示了其下方的界限。然而,村界等下界的界限并未显示。这应如何了知呢?在此,有些人说:“村界等也如同结界一般,向下到达持地水而住。”
Ettha pana baddhasīmāya tāva ‘‘heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā sīmāgatā hotī’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 138) adhobhāgaparicchedo aṭṭhakathāyaṃ sabbathā dassito. Gāmasīmādīnaṃ pana na dassito. Kathamayaṃ jānitabboti? Keci tāvettha ‘‘gāmasīmādayopi baddhasīmā viya pathavīsandhārakaṃ udakaṃ āhacca tiṭṭhatī’’ti vadanti.
然而,有些人驳斥了那种说法,认为:“河界、海界、自然湖界、人工池界,以及依于这些的水掷界,唯存在于地表以上及下方有水覆盖之处,并不存在于其下,因为其下没有水的覆盖。若因洪水等缘故,即使低洼处深达一由旬,也仅属河界等,并非其下。因此,比丘若通过河岸下方的地道,或以神通进入河的下方,不会破坏住于河中比丘的羯磨,但会破坏邻近村庄比丘的羯磨。若那位比丘坐在两岸村庄的中间,则会破坏两村所属范围的羯磨。若河岸并非村田,只是无村森林,在那里,若两岸皆无七阿般他罗界,比丘们仅依纯森林界作羯磨,他会破坏他们的羯磨。若他们于七阿般他罗界中作羯磨,那么,若他们的七阿般他罗界的界限,从此人坐处之外超过了一个七阿般他罗的范围,则不构成羯磨破坏;若未超出,则构成羯磨破坏。在村界中,于地道内或洞穴中,凡是能够进入之处,或挖掘取金、取宝珠等之处,或被认为有可能取得之处,其下方同等深度也是村界,在那里,即使以神通坐在内部,也会破坏羯磨。然而,凡是普通凡人根本没有进入可能性的地方,从那里直至持地水,都只是森林界。
Keci pana taṃ paṭikkhipitvā ‘‘nadisamuddajātassarasīmā, tāva tannissitaudakukkhepasīmā ca pathaviyā uparitale, heṭṭhā ca udakajjhottharaṇappadese eva tiṭṭhanti, na tato heṭṭhā udakassa ajjhottharaṇābhāvā. Sace pana udakoghādinā yojanappamāṇampi ninnaṭṭhānaṃ hoti, nadisīmādayova honti, na tato heṭṭhā. Tasmā nadiādīnaṃ heṭṭhā bahitīramukhena umaṅgena, iddhiyā vā paviṭṭho bhikkhu nadiyaṃ ṭhitānaṃ kammaṃ na kopeti. So pana āsannagāme bhikkhūnaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana so ubhinnaṃ tīragāmānaṃ majjhe nisinno hoti, ubhayagāmaṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana tīraṃ gāmakhettaṃ na hoti, agāmakāraññameva. Tattha pana tīradvayepi sattabbhantarasīmaṃ vinā kevalāya khuddakāraññasīmāya kammaṃ karontānaṃ kammaṃ kopeti. Sace sattabbhantarasīmāyaṃ karonti, tadā yadi tesaṃ sattabbhantarasīmāya paricchedo etassa nisinnokāsassa parato ekaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā ṭhito na kammakopo . No ce, kammakopo. Gāmasīmāyaṃ pana antoumaṅge vā bile vā yattha pavisituṃ sakkā, yattha vā suvaṇṇamaṇiādiṃ khaṇitvā gaṇhanti, gahetuṃ sakkāti vā sambhāvanā hoti, tattakaṃ heṭṭhāpi gāmasīmā, tattha iddhiyā anto nisinnopi kammaṃ kopeti. Yattha pana pakatimanussānaṃ pavesasambhāvanāpi natthi, taṃ sabbaṃ yāva pathavisandhārakaudakā araññasīmāva, na gāmasīmā. Araññasīmāyampi eseva nayo. Tatthapi hi yattake padese pavesasambhāvanā, tattakameva uparitale araññasīmā pavattati. Tato pana heṭṭhā na araññasīmā, tattha uparitalena saha ekāraññavohārābhāvato. Na hi tattha paviṭṭhaṃ araññaṃ paviṭṭho ti voharanti. Tasmā tatraṭṭho upari araññaṭṭhānaṃ kammaṃ na kopeti umaṅganadiyaṃ ṭhito viya uparinadiyaṃ ṭhitānaṃ. Ekasmiñhi cakkavāḷe gāmanadisamuddajātassare muñcitvā tadavasesaṃ amanussāvāsaṃ devabrahmalokaṃ upādāya sabbaṃ araññameva. ‘Gāmā vā araññā vā’ti vuttattā hi nadisamuddajātassarādipi araññameva. Idha pana nadiādīnaṃ visuṃ sīmābhāvena gahitattā tadavasesameva araññaṃ gahetabbaṃ. Tattha ca yattake padese ekaṃ ‘arañña’nti voharanti, ayamekāraññasīmā. Indapurañhi sabbaṃ ekāraññasīmā. Tathā asurayakkhapurādi. Ākāsaṭṭhadevabrahmavimānāni pana samantā ākāsaparicchinnāni paccekaṃ araññasīmā samuddamajjhe pabbatadīpakā viya. Tattha sabbattha sattabbhantarasīmāyaṃ, araññasīmāyameva vāti kammaṃ kātabbaṃ. Tasmā idhāpi upariaraññatalena saddhiṃ heṭṭhāpathaviyā araññavohārābhāvā visuṃ araññasīmāti gahetabbaṃ. Tenevettha gāmanadiādisīmākathāya aṭṭhakathāyaṃ ‘iddhimā bhikkhu heṭṭhāpathavitale ṭhito kammaṃ kopetī’ti (mahāva. aṭṭha. 138) baddhasīmāyaṃ dassitanayo na dassito’’ti vadanti.
而这里对村界等下界量度的说明,因与经典等无有矛盾,看似合理。应审察之后采纳。若如此采纳,则在村界中确立的结界,向上覆盖村界,向下覆盖至水际的森林界,因此,此森林界亦得成为结界田。世尊以‘诸比丘,一切河非界’等语,说河、海、自然湖、人工池是结界的非田,但并未说森林是非田。因此,森林也应被理解为结界田。既然如此,为何不在那里结界呢?因为无此必要。因为一旦考虑界,就有七阿般他罗界可用。而且,若在其上确立结界,由于混杂与覆盖的随顺关系,它只会变成坏界。然而,站在村田上,将无村森林的一部分也包含在内而确立的结界,虽然确立得很好,但世尊于无村森林中所制定的七阿般他罗界也不会因此被废止。在那里,对于进入其中作羯磨者,以及在外边纯森林中作羯磨者,中间应留出三个七阿般他罗的距离,否则便会造成羯磨破坏。因此,应知在无村森林中作结界,在任何情况下都毫无意义。
Idañcetāsaṃ gāmasīmādīnaṃ heṭṭhāpamāṇadassanaṃ suttādivirodhābhāvā yuttaṃ viya dissati. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Evaṃ gahaṇe ca gāmasīmāyaṃ sammatā baddhasīmā upari gāmasīmaṃ, heṭṭhā udakapariyantaṃ araññasīmañca avattharatīti tassā araññasīmāpi khettanti sijjhati. Bhagavatā ca ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 147) nadisamuddajātassarā baddhasīmāya akhettabhāvena vuttā, na pana araññaṃ. Tasmā araññampi baddhasīmāya khettamevāti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ kasmā tattha sā na bajjhatīti? Payojanābhāvā. Sīmāpekkhānantarameva sattabbhantarasīmāya sambhavato. Tassā ca upari sammatāya baddhasīmāya sambhedajjhottharaṇānulomato vipattisīmā eva siyā. Gāmakhette pana ṭhatvā agāmakāraññekadesampi antokaritvā sammatā kiñcāpi susammatā, agāmakāraññe bhagavatā vihitāya sattabbhantarasīmāyapi anivattito. Tattha pana kammaṃ kātuṃ paviṭṭhānampi tato bahi kevalāraññe karontānampi antarā tīṇi sattabbhantarāni ṭhapetabbāni, aññathā vipatti eva siyāti sabbathā niratthakameva agāmakāraññe baddhasīmākaraṇanti veditabbaṃ.
“进入河内的枝”:对于触及河床而立的枝条,乃至未触及而立的,也是如此。对于气生根,同理亦尔。以此说明:即使是在触及同类河界而住的情况下,若通过连接异类界的枝条等而与水掷界发生关联,亦是不许的。由此也应知:触及大界或村界而立的枝条等,与殿界发生关联,同样是不许可的。
Antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāyāti nadiyā pathavitalaṃ āhacca ṭhitāya sākhāyapi, pageva anāhacca ṭhitāya. Pārohepi eseva nayo. Etena sabhāgaṃ nadisīmaṃ phusitvā ṭhitenapi visabhāgasīmāsambandhasākhādinā udakukkhepasīmāya sambandho na vaṭṭatīti dasseti. Eteneva mahāsīmaṃ, gāmasīmañca phusitvā ṭhitena sākhādinā māḷakasīmāya sambandho na vaṭṭatīti ñāpitoti daṭṭhabbo.
“仅在河内”:此语否定了以桥墩等为立足点而住于岸上的情形。由此显示:即使在水掷范围的界限之外、立足河内,亦无混杂的过失。因此说“立于外岸”等语。如果在水掷范围之外、河内立足之处会有混杂的过失,那么那种情形也应被否定,因为这与坏羯磨的情形相同;然而它并未被否定。故应理解为:在任何情况下,只要在自己所依的界内,便无混杂之过。
Antonadiyaṃyevāti setupādānaṃ tīraṭṭhataṃ nivatteti. Tena udakukkhepaparicchedato bahi nadiyaṃ patiṭṭhitattepi sambhedābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘bahitīre patiṭṭhitā’’tiādi. Yadi hi udakukkhepato bahi antonadiyampi patiṭṭhitatte sambhedo bhaveyya, tampi paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya kammakopassa samānattā, na ca paṭikkhittaṃ. Tasmā sabbattha attano nissayasīmāya sambhedadoso natthevāti gahetabbaṃ.
“以遮障”:是指将木材等埋入地中以阻碍水流。“以堤坝连结”:是指用泥土等填筑而成的堤坝连结。二者都是遮障之义。“毁坏河流”所说的含义,由“下方筑堤”加以阐明,意谓从下方遮断河流而筑堤。“弃余之水”:指多余的水。“从漫过河流流淌之处”:此言在池塘与河流之间流动之处,不得通行。“涌起”:指以冲破岸边等方式而泛滥扩大。“寺院界”:指已结之界。
Āvaraṇena vāti dāruādiṃ nikhaṇitvā udakanivāraṇena. Koṭṭakabandhanena vāti mattikādīhi pūretvā katasetubandhena. Ubhayenāpi āvaraṇameva dasseti. ‘‘Nadiṃ vināsetvā’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷi baddhā’’ti, heṭṭhā nadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitamodakanti atirittodakaṃ. ‘‘Nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato’’ti iminā taḷākanadīnaṃ antarā pavattanaṭṭhāne na vaṭṭatīti dasseti. Uppatitvāti tīrādibhindanavasena vipulā hutvā. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ.
“不可往返之路”者,指一日之内前往便无法折返之处。“即前往阿兰若界之数”者,此言是针对世间共许的无村落之阿兰若界而说。“于彼处”者,指通常渔夫往来的路上,即那些岛屿之处。
Agamanapatheti tadaheva gantvā nivattituṃ asakkuṇeyye. Araññasīmāsaṅkhyameva gacchatīti lokavohārasiddhaṃ agāmakāraññasīmaṃ sandhāya vadati. Tatthāti pakatiyā macchabandhānaṃ gamanapathesu dīpakesu.
“该处所”者,指坑穴等已造作之处,而非未造作之处,这就是它的含义。“盐渠”者,指由海水涌入之力所驱动,如沟渠般流动者。
Taṃ ṭhānanti āvāṭādīnaṃ kataṭṭhānameva, na akatanti attho. Loṇīti samuddodakassa uppattiveganinno mātikākārena pavattanako.
148“混淆”者:若四位比丘无法就坐之处,从如此大小之处开始,乃至将仅一发梢之量纳入界内,即构成混淆;若从足以容纳四位比丘之处开始,乃至将整个区域纳入界内,则应知为“覆盖”。“相互缠绕之枝桠”者,指彼此交错而立的大树根部,以此表示极为邻近。树枝相触之树,即使距离较远也可如此,若仅以此为混淆的标志,尚不足以说明,故特别说“枝桠”一词。如此,将无法容纳比丘就坐之处纳入自身的界,在建造旧寺院时,即称为“以界混淆界”,而非超出此范围——此义已显。“已结”者,此语针对旧寺院之界而言。“芒果树”者:后来有些人因旧寺院的围墙等已毁坏而不知情,便将作为旧界标志的芒果树纳入自身界内,又将旧寺院界内的阎浮树立为标志,在芒果树与阎浮树之间的某处,将之纳入自身界内而结界,此即其义。应知在此情况下,即使作为旧界标志的村落地段上的芒果树,与纳入界内的阎浮树枝桠相互缠绕,在结界时亦无过失,也没有事后与村落界混淆之过,或羯磨失效之过——这一意义已于开头说明。
148.Sambhindantīti yattha catūhi bhikkhūhi nisīdituṃ na sakkā, tattakato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi antosīmāya karonto sambhindati. Catunnaṃ bhikkhūnaṃ pahonakato paṭṭhāya yāva sakalampi anto karonto ajjhottharantīti veditabbaṃ. Saṃsaṭṭhaviṭapāti aññamaññaṃ sibbitvā ṭhitamahāsākhamūlā, etena aññamaññassa accāsannataṃ dīpeti. Sākhāya sākhaṃ phusantā hi dūraṭṭhāpi siyyuṃ, tato ekaṃsato sambhedalakkhaṇaṃ dassitaṃ na siyāti taṃ dassetuṃ viṭapaggahaṇaṃ kataṃ. Evañhi bhikkhūnaṃ nisīdituṃ appahonakaṭṭhānaṃ attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihāraṃ karonto sīmāya sīmaṃ sambhindati nāma, na tato paranti dassitameva hoti. Baddhā hotīti porāṇakavihārasīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Ambanti aparena samayena purāṇavihāraparikkhepādīnaṃ vinaṭṭhattā ajānantānaṃ taṃ purāṇasīmāya nimittabhūtaṃ ambaṃ. Attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihārasīmaṭṭhaṃ jambuṃ kittetvā ambajambūnaṃ antare yaṃ ṭhānaṃ, taṃ attano sīmāya pavesetvā bandhantīti attho. Ettha ca purāṇasīmāya nimittabhūtassa gāmaṭṭhassa ambarukkhassa antosīmaṭṭhāya jambuyā saha saṃsaṭṭhaviṭapattepi sīmāya bandhanakāle vipatti vā pacchā gāmasīmāya saha sambhedo vā kammavipatti vā na hotīti mukhatova vuttanti veditabbaṃ.
所谓“区域”,是指足以容纳僧团就座之处。“设置界间隙”等语,表明:若不作混杂覆盖,而让已结诸界相互紧贴、毫无间隔地结界,此界也成非界。因此,即使仅有一两指宽的界间隙,也是可以成立的。但这一点难以理解,须知注疏中所说为四指之量。“两界”,是指两个已结之界。“成为标志”,其意趣是:由于标志处于界外,在结界之时暂免混杂之过。然而,不仅标志本身会造成混杂,置于界间隙中的其他树木同样会造成混杂。所以,在界间隙中生长的树木等,绝对不能成立。此处,由于在上方可见的树干、树枝等进入界内的情形中,混杂之过已于各处得到说明,故可成立:不可见的根部进入界内,因其属于地下,并无过失。若根部也以可见的状态进入,则构成混杂。然而,山石即使可见,亦属地下之物。若在结界之时,有一棵粗大的树木同时触及两界而耸立,则后来所结之界即为无效之界,应当如此了知。
Padesanti saṅghassa nisīdanappahonakappadesaṃ. ‘‘Sīmantarikaṃ ṭhapetvā’’tiādinā sambhedajjhottharaṇaṃ akatvā baddhasīmāhi aññamaññaṃ phusāpetvā abyavadhānena baddhāpi sīmā asīmā evāti dasseti. Tasmā ekadvaṅgulamattāpi sīmantarikā vaṭṭati eva. Sā pana dubbodhāti aṭṭhakathāsu caturaṅgulādikā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Dvinnaṃ sīmānanti dvinnaṃ baddhasīmānaṃ. Nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā bandhanakāle tāva sambhedadoso natthīti adhippāyo . Na kevalañca nimittakattā eva saṅkaraṃ karoti , atha kho sīmantarikāya ṭhito aññopi rukkho karoti eva. Tasmā appamattikāya sīmantarikāya vaḍḍhanakā rukkhādayo na vaṭṭanti eva. Ettha ca upari dissamānakhandhasākhādipavese eva saṅkaradosassa sabbattha dassitattā adissamānānaṃ mūlānaṃ pavesepi bhūmigatikattā doso natthīti sijjhati. Sace pana mūlānipi dissamānāneva pavisanti, saṅkarova. Pabbatapāsāṇā pana dissamānāpi bhūmigatikā eva. Yadi pana bandhanakāle eva eko thūlarukkho ubhayampi sīmaṃ āhacca tiṭṭhati, pacchā baddhā asīmā hotīti daṭṭhabbaṃ.
“界混淆”,是指界的破坏。然而,《义灯》中说:“作界混淆者,由于界域扩展后进入,二界所在之处难以分辨,故如是说。”此说不合理,因为也应说与村界一起作混淆。事实上,当标相扩展时,村界与所结之界的所在之处确实难以分辨,但彼处并未如此言说,而只说两结界之混淆。因此应理解为:以“混淆”一词所说的,正是前面所讲的相连过失。然而,在圣典中,虽然以因缘的方式说“诸比丘,凡是后来所结之界,其羯磨即为非法”等,指出后结者为非界,但应知:即使站立于两个村界之中,由两僧团作混淆或覆盖,或设立界间隙,或未分离树枝攀附等连结,或以一刹那完成甘马语的方式同时结成两界,也显示为非界。
Sīmāsaṅkaranti sīmāsambhedaṃ. Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ ‘‘sīmāsaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vutta’’nti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.148), taṃ na yuttaṃ gāmasīmāyapi saha saṅkaraṃ karotīti vattabbato. Tatthāpi hi nimitte vaḍḍhite gāmasīmābaddhasīmānaṃ gataṭṭhānaṃ dubbiññeyyameva hoti, tattha pana avatvā dvinnaṃ baddhasīmānameva saṅkarassa vuttattā yathāvuttasambaddhadosova saṅkara-saddena vuttoti gahetabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana nidānavasena ‘‘yesaṃ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā, tesaṃ taṃ kammaṃ adhammika’’ntiādinā (mahāva. 148) pacchā sammatāya asīmatte vuttepi dvīsu gāmasīmāsu ṭhatvā dvīhi saṅghehi sambhedaṃ vā ajjhottharaṇaṃ vā katvā sīmantarikaṃ aṭṭhapetvā vā rukkhapārohādisambandhaṃ aviyojetvā vā ekasmiṃ khaṇe kammavācāniṭṭhāpanavasena ekato sammatānaṃ dvinnaṃ sīmānampi asīmatā pakāsitāti veditabbaṃ.
布萨分别等说之解释(开始)
Uposathabhedādikathāvaṇṇanā
149“以非法别众”者,在此,于一界中有四位比丘时,仅允许诵出巴帝摩卡;有三位或两位比丘时,则仅允许行清净布萨。然而,此处因为并未如此而行,故说“以非法”。又因欲清净唯在僧团中成立,不在别众中,也不在个人中,故说“别众”。
149.Adhammena vagganti ettha ekasīmāya catūsu bhikkhūsu vijjamānesu pātimokkhuddesova anuññāto, tīsu, dvīsu ca pārisuddhiuposathova. Idha pana tathā akatattā ‘‘adhammenā’’ti vuttaṃ. Yasmā pana chandapārisuddhi saṅghe eva āgacchati, na gaṇe, na puggale, tasmā ‘‘vagga’’nti vuttanti.
然而,若两个僧团在同一界内互相传欲之后,于同一时刻各别举行僧团羯磨,应如何说?有说此为可行者,不应采纳其说,因为是别众羯磨。因为正在行羯磨者之意欲清净并不转至他处,以无如是之说故;且结界之许可,唯为各别行羯磨之目的。应作如是解。然而,若在住处界中,僧团虽在,却因某种因缘,于区块界中由三人或二人举行清净布萨,彼羯磨是如法而和合的,以处于不同界故,应作如是观。
Sace pana dve saṅghā ekasīmāya aññamaññaṃ chandaṃ āharitvā ekasmiṃ khaṇe visuṃ saṅghakammaṃ karonti, ettha kathanti? Keci panetaṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ vaggakammattā . Kammaṃ karontānañhi chandapārisuddhi aññattha na gacchati tathā vacanābhāvā, visuṃ visuṃ kammakaraṇatthameva sīmāya anuññātattā cāti gahetabbaṃ. Vihārasīmāyaṃ pana saṅghe vijjamānepi kenaci paccayena khandhasīmāyaṃ tīsu, dvīsu vā pārisuddhiuposathaṃ karontesu kammaṃ dhammena samaggameva bhinnasīmaṭṭhattāti daṭṭhabbaṃ.
巴帝摩卡诵出论之解释
Pātimokkhuddesakathāvaṇṇanā
150「我如是持」者:于「诸具寿已闻」此句中,先言「我如是持」已,应继而说:「诸具寿,因缘已诵出,诸具寿已闻四波罗夷法」等。《论母注疏》中亦作此说。「以闻」者,即以「闻」之词。
150.Evametaṃ dhārayāmīti. Sutā kho panāyasmantehīti ettha ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā’’tiādinā vattabbaṃ. Mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) evameva vuttaṃ. Sutenāti sutapadena.
「野兽怖畏」者,即森林行者的怖畏,故说「森林非人怖畏」。因缘诵未完成时,巴帝摩卡不名为已诵出,故说「于第二等诵出」等。「以三种方式」者,以省略、解说、诵念。在此,因欲说义或欲令说而引出经文,名为省略;对彼义之阐明,名为解说;仅以音声诵念文句,名为诵念。「决意诵习」者,生起「我将诵习」之心。「省略后解说者」者,自己诵出文句后,复解说其义者。
Savarabhayanti vanacarakabhayaṃ. Tenāha ‘‘aṭavimanussabhaya’’nti. Nidānuddese aniṭṭhite pātimokkhaṃ niddiṭṭhaṃ nāma na hotīti āha ‘‘dutiyādīsu uddesesū’’tiādi. Tīhipi vidhīhīti osāraṇakathanasarabhaññehi. Ettha ca atthaṃ bhaṇitukāmatāya vā bhaṇāpetukāmatāya vā suttassa osāraṇaṃ osāraṇaṃ nāma. Tasseva atthappakāsanā kathanaṃ nāma. Kevalaṃ pāṭhasseva sarena bhaṇanaṃ sarabhaññaṃ nāma. Sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘sajjhāyaṃ karomī’’ti cittaṃ uppādetvā. Osāretvā pana kathentenāti sayameva pāṭhaṃ vatvā pacchā atthaṃ kathentena.
非法羯磨反对等论之解释
Adhammakammapaṭikkosanādikathāvaṇṇanā
155“九种”者:依僧团、众、个人为三种,依诵出经、清净、决意为三种,依十四日、十五日、和合为三种,故成九种。“四种”者:以非法别众等为四种。“二种”者:依比丘巴帝摩卡与比丘尼巴帝摩卡,为二种巴帝摩卡。“九种”者:比丘五种,比丘尼四种,故成九种巴帝摩卡诵出。
155.Navavidhanti saṅghagaṇapuggalesu tayo, suttuddesapārisuddhiadhiṭṭhānavasena tayo, cātuddasīpannarasīsāmaggīvasena tayoti navavidhaṃ. Catubbidhanti adhammenavaggādi catubbidhaṃ. Duvidhanti bhikkhubhikkhunipātimokkhavasena duvidhaṃ pātimokkhaṃ. Navavidhanti bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāroti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ.
半月计算等、受持、允许论等之解释
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathādivaṇṇanā
156“几何”——此词应视为阴性词,是观待“日期”一词而来。
156.Katimīti tithi-saddāpekkhaṃ itthiliṅgaṃ daṭṭhabbaṃ.
163“唯于寒季与热季”——即唯在寒季与热季之中。
163.Utuvasseyevāti hemantagimhesuyeva.
164“告知”——应知此处的告知,是指心中思惟后仅用身体动作来表达。律中说“应将清净交付他人”,意为给清净者须再到另一位比丘跟前交付。由于律中说“或告知其真实的沙弥身份”,因此对于未满二十岁便受具足戒者、犯最末事者或舍弃学处者等,只要其比丘认可仍在持续,由他们所带来的意欲清净即属有效。然而,当他们承认自己为沙弥等身份时,从那一刻起便不再有效——这是所表明的义理。律中又说:“清净已给、已至僧团者若还俗……乃至……黄门承认、畜生承认、两性人承认,清净已被带来”,由此可知,黄门等在其比丘认可持续期间,意欲清净的到达也已成立。因此才说“此理则通于一切处”。至于狂乱者、心散乱者与受剧苦者,因其本性如常,即使在途中承认自身的狂乱等,单凭已到僧团这一事实,意欲等便已到达——应如此了知。
164.Viññāpetīti ettha manasā cintetvā kāyavikārakaraṇameva viññāpananti daṭṭhabbaṃ. Pāḷiyaṃ aññassa dātabbā pārisuddhīti pārisuddhidāyakena puna aññassa bhikkhuno santike dātabbā. ‘‘Bhūtaṃyeva vā sāmaṇerabhāvaṃ ārocetī’’ti vuttattā ūnavīsativassakāle upasampannassa, antimavatthuajjhāpannasikkhāpaccakkhātādīnaṃ vā yāva bhikkhupaṭiññā vattati, tāva tehi āhaṭāpi chandapārisuddhi āgacchati. Yadā pana te attano sāmaṇerādibhāvaṃ paṭijānanti, tato paṭṭhāyeva nāgacchatīti dassitanti daṭṭhabbaṃ. Pāḷiyampi hi ‘‘dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto vibbhamati…pe… paṇḍako paṭijānāti. Tiracchānagato paṭijānāti. Ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pārisuddhī’’ti vuttattā paṇḍakādīnampi bhikkhupaṭiññāya vattamānakālesu chandapārisuddhiyā āgamanaṃ siddhameva. Tenāha ‘‘esa nayo sabbatthā’’ti. Ummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ pana pakatattā antarāmagge ummattakādibhāve paṭiññātepi tesaṃ saṅghappattamatteneva chandādi āgacchatīti daṭṭhabbaṃ.
“于比丘们伸手可及的范围”——以此显示意欲清净不能到达僧团与个人的情况。律中说“已至僧团”。“猫链式清净”即如同系在猫脖子上的锁链般的清净:正如锁链随猫而来,猫不来时便不来,因为清净依属于彼,此清净也是如此——这是它的含义。或者说,如同锁链的第一环能到达第二环,却不能到达第三环,此清净亦是如此——这是它的意指。此处举“猫”字,应知仅为举例而已。
‘‘Bhikkhūnaṃ hatthapāsa’’nti iminā gaṇapuggalesu chandapārisuddhiyā anāgamanaṃ dasseti. ‘‘Saṅghappatto’’ti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Biḷālasaṅkhalikapārisuddhīti biḷālagīvāya bandhanasaṅkhalikasadisā pārisuddhi nāma, yathā saṅkhalikā biḷāle āgacchante eva āgacchati, na anāgacchante tappaṭibaddhattā, evamayaṃ pārisuddhipīti attho. Atha vā yathā saṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyavalayaṃ pāpuṇāti, na tatiyavalayaṃ, evamayampīti adhippāyo. Upalakkhaṇamattañcettha biḷāla-ggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
意欲给予论等之解释
Chandadānakathādivaṇṇanā
165律中,本应说“僧团有应办之事等”,但因语词倒置而说为“应办之事”。
165. Pāḷiyaṃ ‘‘santi saṅghassa karaṇīyānī’’ti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘karaṇīya’’nti vuttaṃ.
167“彼无给予认可之义务”——圣典中仅就有时忆念者说给予认可,故说:即使有时不忆念者未得认可,其不到场亦不成为别众羯磨。然而,有些人主张“彼亦应被带至伸手可及之处”,此说不可取。
167.‘‘Tassa sammutidānakiccaṃ natthī’’ti idaṃ pāḷiyaṃ ekadā sarantasseva sammutidānassa vuttattā ekadā asarantassa sammutiabhāvepi tassa anāgamanaṃ vaggakammāya na hotīti vuttaṃ. Keci pana ‘‘sopi hatthapāseva ānetabbo’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ.
168于僧团集会之前应作之事,为前行事;于僧团集会时应作之事,为前行义务——应当这样看待。圣典中说“若不决意,则犯恶作”,此处若非故意、由失念而起,则无罪。如同此处,前文所述亦同。然而,凡存在无心罪之处,我将于后说明。
168. Saṅghasannipātato paṭhamaṃ kātabbaṃ pubbakaraṇaṃ. Saṅghasannipāte kātabbaṃ pubbakiccanti daṭṭhabbaṃ. Pāḷiyaṃ no ce adhiṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassāti ettha asañcicca asatiyā anāpatti. Yathā cettha, evaṃ uparipi. Yattha pana acittakāpatti atthi, tattha vakkhāma.
169“已制定”——以此显示:即使没有另行遮止“有罪者不应作布萨”,依所说经文之力,这即是已制定。依此方式——
169.‘‘Paññattaṃ hotī’’ti iminā ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti visuṃ paṭikkhepābhāvepi yathāvuttasuttasāmatthiyato paññattamevāti dasseti. Iminā eva nayena –
诸比丘,如来对不清净的僧众行布萨、诵巴帝摩卡,这是不可能的事,绝无机会。
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyyā’’ti (cūḷava. 386; a. ni. 8.20; udā. 45) –
依最初经文的义趣,与无惭者一起行布萨亦已被遮止;为了折伏无惭者,应了知一切学处也是如此。以“由制定施与清净”一句,显示有罪者亦不应施与清净。此二者皆属恶作。此处有人说:若不了知同类罪的性质,仅依罪名而说罪、而受者,是无心的恶作。如同僧团犯了同类罪,除白之外得行布萨;同样地,三人亦可依“诸尊者请听,此诸比丘犯了同类罪”等所说方式,除共同的白之外,二人互相告白后,得行布萨。然而,若一人有罪,即使远行亦应忏悔;若未遇到比丘,则应以“得遇比丘后我当忏悔”之心行布萨,忏悔之后应再行布萨。
Ādisuttanayato ca alajjīhipi saddhiṃ uposathakaraṇampi paṭikkhittameva alajjiniggahatthattā sabbasikkhāpadānanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Pārisuddhidānapaññāpanenā’’ti iminā sāpattikena pārisuddhipi na dātabbāti dīpitaṃ hoti. Ubhopi dukkaṭanti ettha sabhāgāpattibhāvaṃ ajānitvā kevalaṃ āpattināmeneva desentassa paṭiggaṇhantassa acittakameva dukkaṭaṃ hotīti vadanti . Yathā saṅgho sabhāgāpattiṃ āpanno ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ tayopi ‘‘suṇantu me, āyasmantā, ime bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ āpannā’’tiādinā vuttanayānusāreneva gaṇañattiṃ ṭhapetvā dvīhi aññamaññaṃ ārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekena pana sāpattikena dūraṃ gantvāpi paṭikātumeva vaṭṭati, asampāpuṇantena ‘‘bhikkhuṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti uposatho kātabbo, paṭikaritvā ca puna uposatho kattabbo.
无犯十五等之解释
Anāpattipannarasakādikathāvaṇṇanā
172172. 为某件应办之事而前往,意即离开界相,到外面的村庄或森林。由此即可成立:在提出布萨白时,他们实是和合而提出的。因此圣典中于一切十五日都说“已诵、善诵”。然而“别众作和合想”等,是指白已完成后,在说到“僧前应办何事”等语之时,有比丘从外界入内,这些比丘在那一刻成为别众,故如此说。因此说“他们因入界而成为别众”等,由此即显示:在诵波罗夷等时,有“别众想”者诵则有罪;然而因白事先已完成,羯磨不破。如此,以下一切处也应当了知这一意趣。
172.Kenaci 63 karaṇīyena gantvāti sīmāparicchedato bahibhūtaṃ gāmaṃ vā araññaṃ vā gantvāti attho. Eteneva uposathañattiyā ṭhapanakāle samaggā eva te ñattiṃ ṭhapesunti siddhaṃ. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭha’’nti sabbapannarasakesupi vuttaṃ. Vaggā samaggasaññinotiādi pana ñattiyā niṭṭhitāya ‘‘kiṃ saṅghassa pubbakicca’’ntiādīnaṃ (mahāva. 134) vacanakkhaṇe bahigatānaṃ bhikkhūnaṃ sīmāya paviṭṭhattā bhikkhū tasmiṃ khaṇe vaggā hontīti vuttaṃ. Tenāha ‘‘tesaṃ sīmaṃ okkantattā vaggā’’tiādi, etena pārājikuddesādikkhaṇepi vaggasaññīnaṃ uddisantānaṃ āpatti eva, ñattiyā pana pubbe niṭṭhitattā kammakopo natthīti dassitameva hoti. Evaṃ uparipi sabbavāresu adhippāyo veditabbo.
此处,圣典中说:“全体已起立……乃至……应于他们面前告白清净”,因此有人说:对于前往界外的僧众,尚未行决意者,可在其中任何一位面前告白清净。
Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘sabbāya vuṭṭhitāya…pe… tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā’’ti (mahāva. 174) vuttattā bahisīmāgatāya parisāya tesu yassa kassaci santike anadhiṭṭhitehi pārisuddhiṃ ārocetuṃ vaṭṭatīti vadanti.
性相等显示之解释
Liṅgādidassanakathādivaṇṇanā
179所谓“未知者”,指未曾见过的人,故说为“他人的所有物”。“他人的”是指自己从未见过的人。“别住性”是指因见解不同而产生的别住状态。
179. Aññātakaṃ nāma adiṭṭhapubbanti āha ‘‘aññesaṃ santaka’’nti. Aññesanti attanā adiṭṭhapubbānaṃ. Nānāsaṃvāsakabhāvanti laddhinānāsaṃvāsakabhāvaṃ.
180经文中的“废除”,是指断绝同住关系。
180. Pāḷiyaṃ abhivitaranti samānasaṃvāsakābhāvaṃ nicchinanti.
181「布萨行者」指行僧团布萨者,因此说「除僧团外」。从僧团布萨处前往时,应至少四人一组(自为第四人)同往;但从三位比丘共坐之处前往时,即使只与一位比丘同往亦可。经文中「无比丘住处」仅是举例;从僧团布萨处成群前往有比丘的住处也不应去,因已说「除僧团外」。这是论师所说。「行布萨」指僧团布萨或别众布萨。「彼处」是针对从别众布萨处前往者而言,否则便与「以一切最近界限或自为第四人」之语相违。「阿兰若者」指独行者。「布萨障碍」即自己的布萨障碍。
181.Uposathakārakāti saṅghuposathakārakā. Teneva ‘‘aññatra saṅghenā’’ti vuttaṃ. Saṅghuposathaṭṭhānato hi gacchantena attacatuttheneva gantabbaṃ, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ nisinnaṭṭhānato pana gacchantena ekena bhikkhunāpi saha gantumpi vaṭṭati. Pāḷiyaṃ ‘‘abhikkhuko āvāso’’ti idaṃ nidassanamattaṃ, saṅghuposathaṭṭhānato gaṇapuggalehi sabhikkhukopi āvāso na gantabbo ‘‘aññatra saṅghenā’’ti vuttattāti vadanti. Uposathaṃ karontīti saṅghuposathaṃ vā gaṇuposathaṃ vā. ‘‘Tassa santika’’nti idaṃ gaṇuposathaṭṭhānato gacchantaṃ sandhāya vuttaṃ, aññathā ‘‘sabbantimena paricchedena attacatutthena vā’’ti vacanena virujjhanato. Āraññakenāti ekacārinā. Uposathantarāyoti attano uposathantarāyo.
183经文中「比丘尼的坐众」等处,「比丘尼的」等是表示具格意义的属格。
183. Pāḷiyaṃ bhikkhuniyā nisinnaparisāyātiādīsu bhikkhuniyātiādi karaṇatthe sāmivacanaṃ.