2. 僧伽提舍篇
2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ
1. 第一僧伽提舍学处解释
1. Paṭhamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
679在《桑喀地谢沙篇》中,于“向第二人告知”一句,此处也应理解为:在两个半罚事中,无论由任何人、向任何一位第二人告知,含义皆然,故说“此即方法”。
679. Saṅghādisesakaṇḍe ‘‘dutiyassa ārocetī’’ti etthāpi dvīsupi aḍḍakārakesu yassa kassaci dutiyassa kathaṃ yo koci ārocetīti evamattho gahetabboti āha ‘‘eseva nayo’’ti.
“Gatigata”指长时间持续存在者。“Āpatti”即犯戒。“Nissāraṇīya”一词在施事义上成立,故说“驱逐”(nissāreti)。意思是:将犯戒的比丘尼从僧团中分离,成为分离之因。
Gatigatanti cirakālappavattaṃ. Āpattīti āpajjanaṃ. ‘‘Nissāraṇīya’’nti idaṃ kattuatthe siddhanti āha ‘‘nissāretī’’ti. Āpannaṃ bhikkhuniṃ saṅghato viyojeti, viyojanahetu hotīti attho.
所谓“颈部”,即无命令。因为他们不希望对方得利,心想:“有人听我说‘盗贼’后,会惩罚他、夺他性命。”是以如此认知。由此显示:若纯因恐惧或为夺取资具,仓猝说出“盗贼”,即使对方被惩罚,亦无过失。因为只有对王臣明确指认说“此是盗贼”时,方才成为“颈部”。比丘若在净人或其他人面前说“某盗贼做了如此这般的事”,净人等听后转告王臣,因而招致惩罚,比丘亦非“颈部”,因其并未对王臣说。而且,若被告知者自己并未惩罚盗贼,也当如是理解。即使吩咐“你去抢此人之物”,若令他人去抢夺,下令者亦无犯,因其并无杀意。“听从我语”是依惯例而说。若对不听从的王臣指明说“请取回被此人拿走的资具,不要罚他”,而他仍被惩罚,亦非“颈部”,因为惩罚已被拒绝。如同命令“取走某物品”后心生后悔,又将其拒绝一样。
Gīvāyevāti āṇattiyā abhāvato. Tesaṃ anatthakāmatāyāti ‘‘coro’’ti vuttaṃ mama vacanaṃ sutvā keci daṇḍissanti jīvitā voropessantīti evaṃ saññāya. Etena kevalaṃ bhayena vā parikkhāraggahaṇatthaṃ vā sahasā ‘‘coro’’ti vutte daṇḍitepi na dosoti dasseti. Rājapurisānañhi ‘‘coro aya’’nti uddissa kathane eva gīvā, bhikkhūnaṃ, pana ārāmikādīnaṃ vā sammukhā ‘‘asuko coro evamakāsī’’ti kenaci vuttavacanaṃ nissāya ārāmikādīsu rājapurisānaṃ vatvā daṇḍāpentesupi bhikkhussa na gīvā rājapurisānaṃ avuttattā. Yesañca vuttaṃ, tehi sayaṃ corassa adaṇḍitattāti gahetabbaṃ. ‘‘Tvaṃ etassa santakaṃ acchindā’’ti āṇattopi hi sace aññena acchindāpeti, āṇāpakassa anāpatti visaṅketattā. ‘‘Attano vacanakara’’nti idaṃ sāmīcivasena vuttaṃ. Vacanaṃ akarontānaṃ rājapurisānampi ‘‘iminā gahitaparikkhāraṃ āharāpehi, mā cassa daṇḍaṃ karohī’’ti uddissa vadantassāpi daṇḍe gahitepi na gīvā eva daṇḍaggahaṇassa paṭikkhittattā, ‘‘asukabhaṇḍaṃ avaharā’’ti āṇāpetvā vippaṭisāre uppanne puna paṭikkhipane (pārā. 121) viya.
如同接受奴隶等时,若为他们目的而行半罚,比丘亦犯恶作,故说‘非法半罚不可行’。然而,若比丘为田地等目的前往官员处作半罚,并非如接受田地时那样对所有人皆非法,因为田地先前已属僧团所有,唯比丘本人因经办而有犯戒。但是,为奴隶等目的请求保护时,被官员询问,可说明僧团的如法程序,或让净人等作半罚。至于精舍地基等如法半罚,比丘自己亦可作。
Dāsādīnaṃ sampaṭicchane viya tadatthāya aḍḍakaraṇe bhikkhūnampi dukkaṭanti āha ‘‘akappiyaaḍḍo nāma na vaṭṭatī’’ti. Kenaci pana bhikkhunā khettādiatthāya vohārikānaṃ santikaṃ gantvā aḍḍe katepi taṃ khettādisampaṭicchane viya sabbesaṃ akappiyaṃ na hoti pubbe eva saṅghassa santakattā , bhikkhusseva pana payogavasena āpattiyo honti. Dāsādīnampi pana atthāya rakkhaṃ yācituṃ vohārikena puṭṭhena saṅghassa uppannaṃ kappiyakkamaṃ vattuṃ, ārāmikādīhi ca aḍḍaṃ kārāpetuñca vaṭṭati eva. Vihāravatthādikappiyaaḍḍaṃ pana bhikkhuno sayampi kātuṃ vaṭṭati.
‘为比丘尼所说’,是指为请求保护的比丘尼所说的、以指名与未指名方式请求保护的决断,非通一切学处的决断,因该学处不共故。故言‘比丘亦’等。未被拉入而作半罚,及半罚终了,是二支。
Bhikkhunīnaṃ vuttoti rakkhaṃ yācantīnaṃ bhikkhunīnaṃ vutto uddissaanuddissavasena rakkhāyācanavinicchayo, na sabbo sikkhāpadavinicchayo asādhāraṇattā sikkhāpadassa. Tenāha ‘‘bhikkhunopī’’tiādi. Anākaḍḍhitāya aḍḍakaraṇaṃ, aḍḍapariyosānanti dve aṅgāni.
2. 第二僧伽提舍学处解释
2. Dutiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
683圣典中,于第二学处所言‘末罗族团体、跋提子团体等’之中,末罗王的团体为末罗团体。跋提子乃某些团体王,其团体即跋提子团体。然有说:‘信奉那罗延天的造福团体为末罗团体,同样,信奉童子天的团体为跋提子团体。’法团体,即于教法中或世间行种种造福的团体。作香鬘的团体是香师行会。织工等团体是布商行会。‘Kappagatika’指达到如法状态,意为曾出家者。
683. Pāḷiyaṃ dutiye mallagaṇabhaṭiputtagaṇādikantiādīsu mallarājūnaṃ gaṇo mallagaṇo. Bhaṭiputtā nāma keci gaṇarājāno, tesaṃ gaṇo. Keci pana ‘‘nārāyanabhattiko puññakāragaṇo mallagaṇo. Tathā kumārabhattiko ca gaṇo bhaṭiputtagaṇo’’tipi (sārattha. ṭī. saṃghādisesakaṇḍa 3.683) vadanti. Dhammagaṇoti sāsane, loke vā anekappakārapuññakārako gaṇo. Gandhavikatikārako gaṇo gandhikaseṇī. Pesakārādigaṇo dussikaseṇī. Kappagatikanti kappiyabhāvagataṃ, pabbajitapubbanti attho.
685经文中“令还俗”意思是指“授具足戒”。即使令未达如法状态者出家,也说为恶作。即使对漏尽者也应犯,因此说“三心”。被偷盗者,明知此事却在未获许可的情况下令其还俗,具足二支。
685. Pāḷiyaṃ vuṭṭhāpetīti upasampādeti. Akappagatampi pabbājentiyā dukkaṭanti vadanti. Khīṇāsavāyapi āpajjitabbato ‘‘ticitta’’nti vuttaṃ. Coritā, taṃ ñatvā ananuññātakāraṇā vuṭṭhāpananti dve aṅgāni.
3. 第三僧伽提舍学处解释
3. Tatiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
692第三学处的“越过围界”,指越过村界的围界。因为经中说“应往村界”。与非时入村学处所说的“进入无围界者的近村范围”不同,此处经文用“越过”,因此当进入村庄时,对于站在屋宅近处的人,所谓越过第二掷石所量的近村范围,也就是越过了应设围界的第一掷石之处,故说“以一足越过应设围界之处”。
692. Tatiye parikkhepaṃ atikkāmentiyāti gāmantarassa parikkhepaṃ atikkāmentiyā. ‘‘Gāmantaraṃ gaccheyyā’’ti hi vuttaṃ. Vikālagāmappavesanasikkhāpade viya ‘‘aparikkhittassa upacāraṃ okkamantiyā’’ti avatvā ‘‘atikkāmentiyā’’ti pāḷiyaṃ vuttattā gāmaṃ pavisantiyā gharūpacāre ṭhitassa dutiyaleḍḍupātasaṅkhātassa upacārassa atikkamo nāma paṭhamaleḍḍupātaṭṭhānasaṅkhātassa parikkhepārahaṭṭhānassa atikkamo evāti āha ‘‘parikkhepārahaṭṭhānaṃ ekena pādena atikkamatī’’ti.
“中间”指村子的中间。“后”指之后的时间。以“因四村共有”一语,说明从精舍进入这四村中的任何一处都是可以的,这便是理由。
Majjheti gāmamajjhe. Pacchāti aparakāle. ‘‘Catugāmasādhāraṇattā’’ti iminā vihārato catūsu gāmesu yattha katthaci pavisituṃ vaṭṭatīti ettha kāraṇamāha.
“仅踏上对岸”是指未渡河,而从此岸跳跃,或经由空中等,仅仅越过对岸。若只是回到此岸,便有犯,因为已为渡彼岸而入水,故如此说。
Paratīrameva akkamantiyāti nadiṃ anotaritvā orimatīrato laṅghitvā vā ākāsādinā vā paratīrameva atikkāmentiyā. Orimatīrameva āgacchati, āpattīti pāragamanāya otiṇṇattā vuttaṃ.
“在如是阿兰若中”是指以在界柱之外为特征的阿兰若。“即以此”等显示,即使在无见之近处而有闻之近处,也犯。“取其他路者”是因为迷路而取道,并非为了离开同伴,因此无犯。无障难而共处一处,无灾祸而往村界等中之一,这是两个条件。
Tādise araññeti indakhīlato bahibhāvalakkhaṇe araññe. ‘‘Tenevā’’tiādinā dassanūpacāre virahite savanūpacārassa vijjamānattepi āpatti hotīti dasseti. Aññaṃ maggaṃ gaṇhātīti maggamūḷhattā gaṇhāti, na dutiyikaṃ ohiyituṃ. Tasmā anāpatti. Anantarāyena ekabhāvo, anāpadāya gāmantaragamanādīsu ekanti dve aṅgāni.
4. 第四僧伽提舍学处解释
4. Catutthasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
694在第四学处,“执行者团体”是指那些已决定“此业应作”的人,针对他们而说。有人说是指在诵甘马语时共立者。“在出离仪规中”是指在作为度脱之因的仪规中。
694. Catutthe kārakagaṇassāti imassa kammaṃ kātabbanti yehi sanniṭṭhānaṃ kataṃ, te sandhāya vuttaṃ. Kammavācakkhaṇe sahaṭhiteti keci. Netthāravatteti nittharaṇahetumhi vatte.
698圣典中“当行作僧团不现前时”一句,意谓即使现存僧团远在异地,也当远行征询。然而若有障碍,则可令如法行者收回(举罪)。由如法羯磨被摈出、以未获许可之事由而收回——此为二支。
698. Pāḷiyaṃ asante kārakasaṅgheti ettha vijjamānaṃ sudūrampi gantvā āpucchitabbaṃ . Antarāye pana sati sammā vattantaṃ osāretuṃ vaṭṭatīti. Dhammakammena ukkhittatā, ananuññātakāraṇā osāraṇanti dve aṅgāni.
5. 第五僧伽提舍学处解释
5. Pañcamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
701第五学处中,《大注疏》所未言及的内容,与“染心者,知而接受”等巴利文句相合。双方俱有染心、除水及齿木之外,亲手执取吞咽——此为二支。
701. Pañcame tanti mahāaṭṭhakathāyaṃ avacanaṃ ‘‘anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’tiādi pāḷiyā sameti. Ubhato avassutabhāvo, udakadantaponato aññaṃ sahatthā gahetvā ajjhoharaṇanti dve aṅgāni.
6. 第六僧伽提舍学处解释
6. Chaṭṭhasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
705第六学处中,“彼无接受”意指:因说出“不给”而被拒绝后,从手中接受给对方的情形亦不存在。“受用缘”即是被拒绝后,以食物完毕为缘。男子怀有染心,知此而以未获许可之事由拒绝;由此男子取予彼女而食毕——此为三支。
705. Chaṭṭhe paṭiggaho tena na vijjatīti teneva ‘‘na detī’’ti vuttakāraṇena uyyojitāya hatthato itarāya paṭiggahopi natthi. Paribhogapaccayāti uyyojitāya bhojanapariyosānapaccayāti attho. Manussapurisassa avassutatā, taṃ ñatvā ananuññātakāraṇā uyyojanā, tena itarissā gahetvā bhojanapariyosānanti tīṇi aṅgāni.
709-727709-727. 从第七条至第十条结尾,文义明显,不须再释。
709-727. Sattamato yāvadasamapariyosānāni uttānāneva.