2. 桑喀地谢思篇解释(二)
2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ
30 段
1. 第一桑喀地谢思学处的注释
1. Paṭhamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
679在《桑喀地谢思篇》中,“向第二人告知”这一句,这里也应这样理解:在两个诉讼当事人当中,无论是谁,只要向其中任何一位作为第二人者告知话语,意思都是如此。所以说“此即方法”。
679. Saṅghādisesakaṇḍe ‘‘dutiyassa ārocetī’’ti etthāpi dvīsupi aḍḍakārakesu yassa kassaci dutiyassa kathaṃ yo koci ārocetīti evamattho gahetabboti āha ‘‘eseva nayo’’ti.
“Gatigata”是指长时间持续存在的状态。“Āpatti”就是犯戒。“Nissāraṇīya”这个词在表示行为者的意义上成立,所以注释说“nissāreti”(驱逐)。意思是:把犯戒的比丘尼从僧团中分离出去,成为分离的原因。
Gatigatanti cirakālappavattaṃ. Āpattīti āpajjanaṃ. ‘‘Nissāraṇīya’’nti idaṃ kattuatthe siddhanti āha ‘‘nissāretī’’ti. Āpannaṃ bhikkhuniṃ saṅghato viyojeti, viyojanahetu hotīti attho.
“颈部”是指没有下令。因为他们希望对方遭遇不幸,心想:“有人听到我说‘盗贼’之后,会打他、夺他性命。”就是基于这样的认知。这里要显示的是:如果仅仅因为害怕,或者为了夺取资具,仓促说出“盗贼”,即使对方因此受了惩罚,也没有过失。因为只有对国王的差役明确指着说“这是盗贼”时,才算“颈部”。比丘如果在净人等人面前说“某某盗贼做了这样那样的事”,净人等人听了之后转告国王的差役,导致对方受到惩罚,比丘也不构成“颈部”,因为他并没有对国王的差役说。而那些被告知的人,如果自己并没有惩罚那个盗贼,也应当这样理解。即使吩咐说“你去抢这个人的东西”,如果是让别人去抢,下令的人也没有犯戒,因为违反了原指示。“听从我的话”这句话是依照惯例说的。如果对不听从的国王差役指示说“请把这个人拿走的资具取回来,不要惩罚他”,但对方还是受了惩罚,那也不构成“颈部”,因为惩罚已经被拒绝了。就像命令“把某样东西拿走”之后心生后悔,又加以阻止一样。
Gīvāyevāti āṇattiyā abhāvato. Tesaṃ anatthakāmatāyāti ‘‘coro’’ti vuttaṃ mama vacanaṃ sutvā keci daṇḍissanti jīvitā voropessantīti evaṃ saññāya. Etena kevalaṃ bhayena vā parikkhāraggahaṇatthaṃ vā sahasā ‘‘coro’’ti vutte daṇḍitepi na dosoti dasseti. Rājapurisānañhi ‘‘coro aya’’nti uddissa kathane eva gīvā, bhikkhūnaṃ, pana ārāmikādīnaṃ vā sammukhā ‘‘asuko coro evamakāsī’’ti kenaci vuttavacanaṃ nissāya ārāmikādīsu rājapurisānaṃ vatvā daṇḍāpentesupi bhikkhussa na gīvā rājapurisānaṃ avuttattā. Yesañca vuttaṃ, tehi sayaṃ corassa adaṇḍitattāti gahetabbaṃ. ‘‘Tvaṃ etassa santakaṃ acchindā’’ti āṇattopi hi sace aññena acchindāpeti, āṇāpakassa anāpatti visaṅketattā. ‘‘Attano vacanakara’’nti idaṃ sāmīcivasena vuttaṃ. Vacanaṃ akarontānaṃ rājapurisānampi ‘‘iminā gahitaparikkhāraṃ āharāpehi, mā cassa daṇḍaṃ karohī’’ti uddissa vadantassāpi daṇḍe gahitepi na gīvā eva daṇḍaggahaṇassa paṭikkhittattā, ‘‘asukabhaṇḍaṃ avaharā’’ti āṇāpetvā vippaṭisāre uppanne puna paṭikkhipane (pārā. 121) viya.
就像接受奴隶等东西时一样,为了那些目的而打官司,比丘们同样犯恶作,所以说“名叫非法诉讼的不可以作”。不过,如果某位比丘为了田地等目的,去到处理诉讼的官员那里,即使立了案,也不像接受田地那样对所有人都成为非法,因为那些田地等早就已经属于僧团了,只有比丘本人因为经手操办而犯戒。但是,为了奴隶等的利益而请求保护时,被官员问到时,可以说明僧团已经得到的如法程序,也可以让净人等去提起诉讼。至于精舍地基等如法的诉讼,比丘自己也可以做。
Dāsādīnaṃ sampaṭicchane viya tadatthāya aḍḍakaraṇe bhikkhūnampi dukkaṭanti āha ‘‘akappiyaaḍḍo nāma na vaṭṭatī’’ti. Kenaci pana bhikkhunā khettādiatthāya vohārikānaṃ santikaṃ gantvā aḍḍe katepi taṃ khettādisampaṭicchane viya sabbesaṃ akappiyaṃ na hoti pubbe eva saṅghassa santakattā , bhikkhusseva pana payogavasena āpattiyo honti. Dāsādīnampi pana atthāya rakkhaṃ yācituṃ vohārikena puṭṭhena saṅghassa uppannaṃ kappiyakkamaṃ vattuṃ, ārāmikādīhi ca aḍḍaṃ kārāpetuñca vaṭṭati eva. Vihāravatthādikappiyaaḍḍaṃ pana bhikkhuno sayampi kātuṃ vaṭṭati.
“为比丘尼们所说的”,指的是比丘尼们请求保护时,按指名与未指名两种方式所作的、关于请求保护的判定,而不是一切学处的判定,因为这条学处是不共的。因此说“比丘也……”等。未被拉入而作半罚,以及半罚终结,是两支。
Bhikkhunīnaṃ vuttoti rakkhaṃ yācantīnaṃ bhikkhunīnaṃ vutto uddissaanuddissavasena rakkhāyācanavinicchayo, na sabbo sikkhāpadavinicchayo asādhāraṇattā sikkhāpadassa. Tenāha ‘‘bhikkhunopī’’tiādi. Anākaḍḍhitāya aḍḍakaraṇaṃ, aḍḍapariyosānanti dve aṅgāni.
2. 第二桑喀地谢思学处的注释
2. Dutiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
683在圣典中,关于第二个学处所说的“末罗族团体、跋提子团体”等当中,末罗王的团体就是末罗团体。所谓跋提子,是指某些团体之王,他们的团体就是跋提子团体。不过也有人这样说:“信奉那罗延天的造福团体是末罗团体,同样,信奉童子天的团体是跋提子团体。”法团体,是指在教法或世间中做种种造福之事的团体。做香鬘的团体是香师行会。织工等团体是布商行会。“Kappagatika”是指达到如法状态,意思是曾经出家过。
683. Pāḷiyaṃ dutiye mallagaṇabhaṭiputtagaṇādikantiādīsu mallarājūnaṃ gaṇo mallagaṇo. Bhaṭiputtā nāma keci gaṇarājāno, tesaṃ gaṇo. Keci pana ‘‘nārāyanabhattiko puññakāragaṇo mallagaṇo. Tathā kumārabhattiko ca gaṇo bhaṭiputtagaṇo’’tipi (sārattha. ṭī. saṃghādisesakaṇḍa 3.683) vadanti. Dhammagaṇoti sāsane, loke vā anekappakārapuññakārako gaṇo. Gandhavikatikārako gaṇo gandhikaseṇī. Pesakārādigaṇo dussikaseṇī. Kappagatikanti kappiyabhāvagataṃ, pabbajitapubbanti attho.
685在巴利原文中,“令受具足戒”就是授具足戒。他们说,即使对尚未具备如法条件的人,若令其出家,也犯恶作。因为即使对漏尽者也会犯,所以说了“三心”。女贼,以及知道这件事后,在未获许可的情况下令其受具足戒,具备二支。
685. Pāḷiyaṃ vuṭṭhāpetīti upasampādeti. Akappagatampi pabbājentiyā dukkaṭanti vadanti. Khīṇāsavāyapi āpajjitabbato ‘‘ticitta’’nti vuttaṃ. Coritā, taṃ ñatvā ananuññātakāraṇā vuṭṭhāpananti dve aṅgāni.
3. 第三桑喀地谢思学处的注释
3. Tatiyasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
692在第三学处中,“越过围界”是指越过村与村之间的围界。因为经文里确实说“应前往村与村之间”。不像非时入村学处那样说“进入无围界者的近村范围”,这里经文用的是“越过”,所以当进入村庄时,对于站在屋宅附近的人而言,所谓越过第二掷石所算的近村范围,其实就是越过了第一掷石之处、也就是应当设有围界的地方。因此说“用一只脚越过应当设有围界的地方”。
692. Tatiye parikkhepaṃ atikkāmentiyāti gāmantarassa parikkhepaṃ atikkāmentiyā. ‘‘Gāmantaraṃ gaccheyyā’’ti hi vuttaṃ. Vikālagāmappavesanasikkhāpade viya ‘‘aparikkhittassa upacāraṃ okkamantiyā’’ti avatvā ‘‘atikkāmentiyā’’ti pāḷiyaṃ vuttattā gāmaṃ pavisantiyā gharūpacāre ṭhitassa dutiyaleḍḍupātasaṅkhātassa upacārassa atikkamo nāma paṭhamaleḍḍupātaṭṭhānasaṅkhātassa parikkhepārahaṭṭhānassa atikkamo evāti āha ‘‘parikkhepārahaṭṭhānaṃ ekena pādena atikkamatī’’ti.
“中间”是指村子中间。“后”是指之后的时间。用“因四村共有”这句话,说明从精舍进入这四个村子中的任何一处都可以,这里说的就是理由。
Majjheti gāmamajjhe. Pacchāti aparakāle. ‘‘Catugāmasādhāraṇattā’’ti iminā vihārato catūsu gāmesu yattha katthaci pavisituṃ vaṭṭatīti ettha kāraṇamāha.
只是踏上对岸:意思是还没有下水渡河,就从这一岸跳过去,或者通过空中等方式,直接越到对岸去。如果只是回到这一岸,那就犯戒了;因为已经为了去对岸而下了水,所以才这样说。
Paratīrameva akkamantiyāti nadiṃ anotaritvā orimatīrato laṅghitvā vā ākāsādinā vā paratīrameva atikkāmentiyā. Orimatīrameva āgacchati, āpattīti pāragamanāya otiṇṇattā vuttaṃ.
在这样情形下的阿兰若,是指以界柱之外为特征的阿兰若。“即以此”等语显示:即使没有见到的近处,而只要有听到的近处存在,也仍然犯罪。“取其他路”是因为迷路才取道,并不是为了离开同伴,所以无犯。因此,没有障碍时独自一人,没有灾祸时前往村界等其中之一,这是两个条件。
Tādise araññeti indakhīlato bahibhāvalakkhaṇe araññe. ‘‘Tenevā’’tiādinā dassanūpacāre virahite savanūpacārassa vijjamānattepi āpatti hotīti dasseti. Aññaṃ maggaṃ gaṇhātīti maggamūḷhattā gaṇhāti, na dutiyikaṃ ohiyituṃ. Tasmā anāpatti. Anantarāyena ekabhāvo, anāpadāya gāmantaragamanādīsu ekanti dve aṅgāni.
4. 第四桑喀地谢思学处的注释
4. Catutthasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
694在第四项学处里,“执行者团体”这句话,是针对那些已经决定“这件事该做”的人说的。有些人说,是指在念诵甘马文的时候共同立定的人。“在出离仪轨中”是指在作为解脱之因的仪轨中。
694. Catutthe kārakagaṇassāti imassa kammaṃ kātabbanti yehi sanniṭṭhānaṃ kataṃ, te sandhāya vuttaṃ. Kammavācakkhaṇe sahaṭhiteti keci. Netthāravatteti nittharaṇahetumhi vatte.
698在圣典中,“当(圣典)不存在时”这一句,在此,对存在的东西,即使远在别处,也应当前去征询。但如果有障碍,就可以让如法而行的人被收回(即恢复)。因为被如法甘马摈出,以及因未获许可的事由而收回——这两项是构成条件。
698. Pāḷiyaṃ asante kārakasaṅgheti ettha vijjamānaṃ sudūrampi gantvā āpucchitabbaṃ . Antarāye pana sati sammā vattantaṃ osāretuṃ vaṭṭatīti. Dhammakammena ukkhittatā, ananuññātakāraṇā osāraṇanti dve aṅgāni.
5. 第五桑喀地谢思学处的注释
5. Pañcamasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
701701. 第五项中,《大注疏》里没有提到的内容,与“没有染心的人,知道后接受”等巴利经文是一致的。两边都有染心,以及除了水和齿木之外,亲手拿起来吃下去——这两个因素就是构成条件。
701. Pañcame tanti mahāaṭṭhakathāyaṃ avacanaṃ ‘‘anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’tiādi pāḷiyā sameti. Ubhato avassutabhāvo, udakadantaponato aññaṃ sahatthā gahetvā ajjhoharaṇanti dve aṅgāni.
6. 第六桑喀地谢思学处的注释
6. Chaṭṭhasaṅghādisesasikkhāpadavaṇṇanā
705第六学处中,“对方没有接受”的意思是:正因为说了“不给”这个理由而被遣走,所以从被遣走者手中,另一位接受的情况也不存在。“受用缘”是指以被遣走者食物吃完为缘。男子有染污心,知道这一点后,以未获许可为理由而遣走;因此由该男子从另一位手中接取,直到吃完——这是三个要素。
705. Chaṭṭhe paṭiggaho tena na vijjatīti teneva ‘‘na detī’’ti vuttakāraṇena uyyojitāya hatthato itarāya paṭiggahopi natthi. Paribhogapaccayāti uyyojitāya bhojanapariyosānapaccayāti attho. Manussapurisassa avassutatā, taṃ ñatvā ananuññātakāraṇā uyyojanā, tena itarissā gahetvā bhojanapariyosānanti tīṇi aṅgāni.
709-727从第七条到第十条结尾,内容都很浅显易懂。
709-727. Sattamato yāvadasamapariyosānāni uttānāneva.