1. 波罗夷篇
1. Pārājikakaṇḍaṃ
1. 露膝学处解释
1. Ubbhajāṇumaṇḍalikasikkhāpadavaṇṇanā
656656. 于比丘尼分别中,“migāramātuyā”即鹿母,意为毗舍佉。圣典中所言:“‘来,比丘尼!’即是比丘尼,通过三皈依得具足戒者即是比丘尼”,此语乃为使与比丘分别之圣典开示相一致,而针对大爱道乔达弥及与她一同出家的五百释迦族女子所说:大爱道是通过接受八敬法而得具足戒,而五百释迦族女子,则是依世尊之命,唯于比丘众前,以一白三羯磨得具足戒。因当世尊应阿难尊者之请,允其出家时,言“来,比丘尼们,你们也入我教法吧”,故她们如同以“来,比丘尼”之方式得戒一般。释迦族女子们正因被授予了皈依戒,并经由甘马语得具足戒,才被称为“通过三皈依得具足戒者”。因为除了她们,并无其他以“来,比丘尼”等方式得具足戒者。然而,在《长老尼偈》中,关于跋陀军陀罗翅舍——
656. Bhikkhunīvibhaṅge migāramātuyāti migāramātu, visākhāyāti attho. Pāḷiyaṃ ‘‘ehi bhikkhunīti bhikkhunī, tīhi saraṇagamanehi upasampannāti bhikkhunī’’ti idaṃ bhikkhuvibhaṅgapāḷiyā samadassanatthaṃ aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena laddhūpasampadaṃ mahāpajāpatigotamiñceva tāya saha nikkhantā bhagavato āṇāya bhikkhūnaññeva santike ekatoupasampannā pañcasatasākiyāniyo ca sandhāya vuttaṃ. Tā hi bhagavatā ānandattherassa yācanāya pabbajjaṃ anujānantena ‘‘etha bhikkhuniyo, mama sāsane tumhepi pavisathā’’ti vuttā viya jātā. Sākiyāniyo eva saraṇasīlāni datvā kammavācāya upasampāditattā ‘‘tīhi saraṇagamanehi upasampannā’’ti vuttā. Na hi etāhi aññā ehibhikkhunibhāvādinā upasampannā nāma santi. Yaṃ pana therīgāthāsu bhaddāya kuṇḍalakesiyā –
我屈膝顶礼,于面前合掌恭敬;
‘善来,贤善者!’她对我说,这便是我的具足戒。”
‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ; ‘Ehi bhadde’ti maṃ avoca, sā me āsūpasampadā’’ti. (therīgā. 109) –
以上所述,在《譬喻经》中亦有记载:
Vuttaṃ. Yañca apadānepi –
当时,导师应请求而说:‘善来,贤善者。’
那时我受具足戒,见少许水。”’(《譬喻经·长老尼》2.3.44)——
‘‘Āyācito tadā āha, ‘ehi bhadde’ti nāyako; Tadāhaṃ upasampannā, parittaṃ toyamaddasa’’nti. (apa. therī 2.3.44) –
这是已说的。而那(跋陀的得戒方式)也是指此义而说:由于世尊的命令——“你去比丘尼众中出家并受具足戒吧”——是得具足戒的因缘,故而成为具足戒。正如《长老尼偈注》所说:“‘来,贤善者!你去比丘尼住处,在比丘尼众中出家、受具足戒吧!’她对我这样说、这样命令。那导师的命令,因是我得具足戒的因缘,故成为我的具足戒。”(《长老尼偈注》111)
Vuttaṃ. Tampi ‘‘ehi tvaṃ bhikkhunīnaṃ santike pabbajjaṃ, upasampadañca gaṇhāhī’’ti bhagavato āṇā upasampadāya kāraṇattā upasampadā ahosīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ therīgāthāṭṭhakathāyaṃ ‘‘ehi bhadde, bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajja upasampajjassūti maṃ avaca āṇāpesi, sā satthu āṇā mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā āsi ahosī’’ti (therīgā. aṭṭha. 111).
657657.“共通波罗夷”是指以淫欲法等为首的四种。然而,这些及其余的共通学处,由于是在《比丘分别》所述因缘、事等的基础上,作为共通学处而制定的;后来,世尊在允许为比丘尼诵巴帝摩卡时,因比丘尼无舍戒的情况,便以“若比丘尼乐意从事淫欲法”等方式,将其作相应转换,并与不共学处结合,统一收录于比丘尼巴帝摩卡的诵出中。又,对于这些学处,依《比丘分别》(波罗夷44等)中所述的方法,即可了知一切判决,因此应知此处是避开那些共通学处,仅对不共学处进行分别。
657.Sādhāraṇapārājikehīti methunādīhi catūhi. Tāni, pana aññāni ca sādhāraṇasikkhāpadāni yasmā bhikkhuvibhaṅge vuttanidānavatthādīsu eva sādhāraṇavasena paññattāni, pacchā pana tāni bhikkhunīnaṃ pātimokkhuddesaṃ anujānantena bhagavatā tāsaṃ sikkhāpaccakkhānābhāvena ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’tiādinā tadanurūpavasena parivattetvā asādhāraṇasikkhāpadehi saddhiṃ saṃsandetvā bhikkhunipātimokkhuddesavasena ekato saṅgahitāni. Yasmā ca nesaṃ bhikkhuvibhaṅge (pārā. 44 ādayo) vuttanayeneva sabbopi vinicchayo sakkā ñātuṃ, tasmā tāni vajjetvā asādhāraṇānaṃ eva idha vibhaṅgo vuttoti veditabbaṃ.
659对于比丘,由于在制戒时不是说“若乐意身体接触”,而是说“若从事”,所以论中说“比丘不应因此罪而被处分”。所谓“以彼为多分的方法”,是指此罪大多以行作为起源,由此也显示了该罪亦有非行作为起源的情况。虽然作了这样的显示,但我们在此作如下推度:“在身体接触的刹那,即便乐意者没有主动行作,但由于此前已发生的进入隐蔽处、示现暗示姿态等行作,此罪唯是行作起源;或者,如同被他人强按在道路上而静止不动者,因他的乐意而泄精一样,虽然没有前方便,或者在那刹那,由他人强力所生、名为自身身体动摇等的行作——那行作是由乐意者以其心等起,故确实可称为行作,犹如自己未作努力而由他人强行导致淫欲的乐意一般。”然而,对于诸比丘,由于把由他人强力所生的行作视为无记事,唯依自己所作的努力而特别制立学处为“若从事身体接触”,所以即使乐意也不犯。否则,如果在此依据“以多分为准的方法”而执取此罪唯是行作性,便会造成对其他行作学处及非行作学处也执取为行作性的过失。因此,应当审察后再作持取。这里的“此”(sā)指行作起源性;“就在那里”(tattheva)指身体接触的那染心本身。
659. Bhikkhūnaṃ ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti avatvā ‘‘samāpajjeyyā’’ti vuttattā ‘‘bhikkhu āpattiyā na kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tabbahulanayenāti kiriyāsamuṭṭhānasseva bahulabhāvato, etena akiriyāsamuṭṭhānāpi ayaṃ āpatti hotīti dasseti. Kiñcāpi dasseti, mayaṃ panettha evaṃ takkayāma ‘‘kāyasaṃsaggakkhaṇe sādiyantiyā kiriyāya abhāvepi tato pubbe pavattitānaṃ paṭicchannaṭṭhānagamanaiṅgitākāradassanādikiriyānaṃ vaseneva kiriyāsamauṭṭhānameva, parehi magge kariyamānupakkamena niccalassa sādiyato sukkavissaṭṭhi viya pubbapayogābhāvepi vā tasmiññeva khaṇe parūpakkamena janiyamānāya attano kāyacalanādisaṅkhātāya kiriyāya, sā hi sādiyamānena tassā cittenāpi samuṭṭhitā kiriyā nāma hoti avāyamitvā parūpakkamena methunasādiyane viya, bhikkhūnaṃ pana parūpakkamajanitaṃ kiriyaṃ abbohārikaṃ katvā attanā kariyamānapayogavaseneva ‘kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’ti evaṃ visesetvāva sikkhāpadassa paññattattā sādiyamānepi na doso. Itarathā hi tabbahulanayenettha kiriyatte gayhamāne aññesampi kiriyākiriyasikkhāpadānaṃ kiriyattaggahaṇappasaṅgo siyā’’ti. Tasmā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Sāti kiriyāsamuṭṭhānatā. Tathevāti kāyasaṃsaggarāgī eva.
2. 覆藏罪学处解释
2. Vajjapaṭicchādikasikkhāpadavaṇṇanā
666第二学处中,“以先前的”等语,是就孙陀利难陀覆藏他罪而制立的情况所说。由于说了“八种”,故知覆藏他罪的覆藏也是波罗夷。由于说了“只要放弃责任”,因此即使不了知制戒,若以“我将不公开此罪”的意欲而放弃责任的那一刻,便构成波罗夷。然而,那种覆藏,唯是因“知道后,善净者将会呵责”的恐惧而生,而恐惧与嗔恚心相应,所以这是说为“苦受”。至于《要义灯》(《要义灯·波罗夷篇》3.666)所说:“虽覆藏他罪或有以爱著心而作的情况,但违越学处之心唯是忧俱。”在此以违越制戒的心作为覆藏是忧俱的理由,并不成立,因为即使不了知制戒也会犯。
666. Dutiye purimenātiādi sundarīnandāya vajjapaṭicchādane paññattataṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Aṭṭhanna’’nti vuttattā vajjapaṭicchādanassāpi paṭicchādane pārājikamevāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Dhuraṃ nikkhittamatte’’ti vuttattā paṇṇattiṃ ajānantiyāpi ‘‘idaṃ vajjaṃ na pakāsessāmī’’ti chandena dhuraṃ nikkhepakkhaṇe pārājikanti daṭṭhabbaṃ. Taṃ pana paṭicchādanaṃ yasmā ‘‘pesalā ñatvā garahissantī’’ti bhayeneva hoti, bhayañca kodhacittasampayuttaṃ, tasmā idaṃ ‘‘dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pārājikakaṇḍa 3.666) ‘‘kiñcāpi vajjapaṭicchādanaṃ pemavasena hoti, tathāpi sikkhāpadavītikkamacittaṃ domanassitameva hotī’’ti evaṃ paṇṇattivītikkamacitteneva chādanaṃ domanassatte kāraṇaṃ vuttaṃ, taṃ akāraṇaṃ paṇṇattivijānanaṃ vināpi āpajjitabbatova.
669第三学处,意义明显。
669. Tatiyaṃ uttānameva.
4. 八事学处解释
4. Aṭṭhavatthukasikkhāpadavaṇṇanā
675第四学处中的“世间味著”,是指朋友之间应相互作的亲昵交往。为以异门显示已说的义理,故说“以身触染心”。
675. Catutthe lokassādasaṅkhātaṃ mittehi aññamaññaṃ kātabbaṃ santhavaṃ. Vuttamevatthaṃ pariyāyantarena dassetuṃ ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti vuttaṃ.
三女:谓不与三种女人行淫,即于三种女人处不行淫。非圣者与般荼迦:指不接近三种非圣者与三种般荼迦而行淫。此处的“非圣者”,意指双性人。“于根门”:亦指自己的大便道。割截即断除,是为波罗夷。
Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seveti yā tisso itthiyo, tāsu vuttaṃ taṃ methunaṃ na seveyya. Anariyapaṇḍaketi tayo anariye, tayo paṇḍake ca upasaṅkamitvā methunaṃ na seveti attho. Anariyāti cettha ubhatobyañjanakā adhippetā. Byañjanasminti attano vaccamukhamaggepi. Chedo eva chejjaṃ, pārājikaṃ.
“美色非美色”:指两种方式的泄精。“令生起往来”:即做媒。“因为它是淫欲法的前分,所以成为缘”——以此通过果的转用,说明身触被称为淫欲法。“于一切处”:指如执持僧伽梨衣角等处。身触之欲、具勤行、第八事成就,是为此中三支。
Vaṇṇāvaṇṇoti dvīhi sukkavissaṭṭhi vuttā. Gamanuppādananti sañcarittaṃ. ‘‘Methunadhammassa pubbabhāgattā paccayo hotī’’ti iminā kāriyopacārena kāyasaṃsaggo methunadhammoti vuttoti dasseti. Sabbapadesūti saṅghāṭikaṇṇaggahaṇādipadesu. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamavatthussa pūraṇanti tīṇettha aṅgāni.