1. 波罗夷篇
1. Pārājikakaṇḍaṃ
露膝学处的解释
1. Ubbhajāṇumaṇḍalikasikkhāpadavaṇṇanā
656在比丘尼分别中,“migāramātuyā”指鹿子母,意思是毗舍佉。巴利圣典中说“来,比丘尼——这就是比丘尼;通过三皈依得具足戒——这就是比丘尼”,这段话是为了与比丘分别的圣典文句相对应,而针对大爱道乔达弥以及与她一同出家的五百释迦族女子所说。大爱道是通过接受八敬法而获得具足戒;而那五百释迦族女子,则是依世尊的教令,只在比丘众面前一方受具足戒。因为世尊应阿难尊者的请求而允许她们出家时,说了“来吧,比丘尼们,你们也进入我的教法”,所以她们就像是依“来,比丘尼”的方式得戒一样。释迦族女子们正是因为被授予了三皈依和戒条,并通过羯磨语而得具足戒,才被称为“通过三皈依得具足戒”。因为除了她们之外,并没有其他人是以“来,比丘尼”等方式得具足戒的。然而,在《长老尼偈》中,关于跋陀军陀罗翅舍——
656. Bhikkhunīvibhaṅge migāramātuyāti migāramātu, visākhāyāti attho. Pāḷiyaṃ ‘‘ehi bhikkhunīti bhikkhunī, tīhi saraṇagamanehi upasampannāti bhikkhunī’’ti idaṃ bhikkhuvibhaṅgapāḷiyā samadassanatthaṃ aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena laddhūpasampadaṃ mahāpajāpatigotamiñceva tāya saha nikkhantā bhagavato āṇāya bhikkhūnaññeva santike ekatoupasampannā pañcasatasākiyāniyo ca sandhāya vuttaṃ. Tā hi bhagavatā ānandattherassa yācanāya pabbajjaṃ anujānantena ‘‘etha bhikkhuniyo, mama sāsane tumhepi pavisathā’’ti vuttā viya jātā. Sākiyāniyo eva saraṇasīlāni datvā kammavācāya upasampāditattā ‘‘tīhi saraṇagamanehi upasampannā’’ti vuttā. Na hi etāhi aññā ehibhikkhunibhāvādinā upasampannā nāma santi. Yaṃ pana therīgāthāsu bhaddāya kuṇḍalakesiyā –
我弯下双膝,向她顶礼,然后在面前合掌致敬。
“来吧,贤善的女子!”他对我说,那就是我的具足戒。
‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ; ‘Ehi bhadde’ti maṃ avoca, sā me āsūpasampadā’’ti. (therīgā. 109) –
已说。凡在《譬喻经》中也有——
Vuttaṃ. Yañca apadānepi –
那时,导师被恳请后说道:“来吧,贤女。”
那时我已经受具足戒,看见了一点点水。
‘‘Āyācito tadā āha, ‘ehi bhadde’ti nāyako; Tadāhaṃ upasampannā, parittaṃ toyamaddasa’’nti. (apa. therī 2.3.44) –
已经说过了。那句话也是针对这个意思说的:因为世尊的命令“你去比丘尼众那里出家并受具足戒吧”是受具足戒的因缘,所以就成了具足戒。正如《长老尼偈注》里所说:“‘来吧,贤善的女子,去比丘尼住处,在比丘尼众面前出家、受具足戒吧!’她这样对我说、这样命令我。那位导师的命令,因为是我受具足戒的因缘,所以就成了我的具足戒。”
Vuttaṃ. Tampi ‘‘ehi tvaṃ bhikkhunīnaṃ santike pabbajjaṃ, upasampadañca gaṇhāhī’’ti bhagavato āṇā upasampadāya kāraṇattā upasampadā ahosīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ therīgāthāṭṭhakathāyaṃ ‘‘ehi bhadde, bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajja upasampajjassūti maṃ avaca āṇāpesi, sā satthu āṇā mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā āsi ahosī’’ti (therīgā. aṭṭha. 111).
657“共通波罗夷”指的是淫欲等四种。不过,这些以及其他的共通学处,因为在《比丘分别》里讲到的因缘、事例等内容中,本来就是按共通的方式制定的;后来世尊允许比丘尼诵戒时,由于比丘尼没有舍戒这回事,就把它们改成“若比丘尼乐意从事淫欲法”等与比丘尼相应的说法,再和不共学处合在一起,统一收进比丘尼的巴帝摩卡诵戒中。又因为这些学处依照《比丘分别》(波罗夷44等)里讲的方法,就能了解全部判定,所以要知道:这里避开那些共通学处,只对比丘尼的不共学处进行分别。
657.Sādhāraṇapārājikehīti methunādīhi catūhi. Tāni, pana aññāni ca sādhāraṇasikkhāpadāni yasmā bhikkhuvibhaṅge vuttanidānavatthādīsu eva sādhāraṇavasena paññattāni, pacchā pana tāni bhikkhunīnaṃ pātimokkhuddesaṃ anujānantena bhagavatā tāsaṃ sikkhāpaccakkhānābhāvena ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’tiādinā tadanurūpavasena parivattetvā asādhāraṇasikkhāpadehi saddhiṃ saṃsandetvā bhikkhunipātimokkhuddesavasena ekato saṅgahitāni. Yasmā ca nesaṃ bhikkhuvibhaṅge (pārā. 44 ādayo) vuttanayeneva sabbopi vinicchayo sakkā ñātuṃ, tasmā tāni vajjetvā asādhāraṇānaṃ eva idha vibhaṅgo vuttoti veditabbaṃ.
659比丘们并没有说“若乐意身体接触”,而是说“若从事”,所以论中说“比丘不应因此罪而被处分”。所谓“以彼为多分的方法”,是因为这种行为大多以行动为起源,由此也显示这罪也有不以行动为起源的情况。虽然这样显示,我们在这里还是这样推度:在身体接触的刹那,即使乐意者没有主动行动,但由于此前已发生的进入隐蔽处、示现暗示姿态等行动,这罪就唯是以行动为起源;或者,像被他人强按在路上而静止不动的人,因他的乐意而泄精一样,虽然没有前方便,或者在那刹那,由他人强力所生、名为自身身体动摇等的行动——那行动是由乐意者以其心等起,所以确实可称为行动,犹如自己未作努力而由他人强行导致淫欲的乐意一般。然而,对于比丘们,由于把由他人强力所生的行动视为无记事,唯依自己所作的努力而特别制立学处为“若从事身体接触”,所以即使乐意也不犯。否则,如果在这里依据“以多分为准的方法”而执取这罪唯是行动性,便会造成对其他行动学处及非行动学处也执取为行动性的过失。因此,应当审察后再作持取。这里的“此”指行动起源性;“同样地”指身触贪染者本身。
659. Bhikkhūnaṃ ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti avatvā ‘‘samāpajjeyyā’’ti vuttattā ‘‘bhikkhu āpattiyā na kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tabbahulanayenāti kiriyāsamuṭṭhānasseva bahulabhāvato, etena akiriyāsamuṭṭhānāpi ayaṃ āpatti hotīti dasseti. Kiñcāpi dasseti, mayaṃ panettha evaṃ takkayāma ‘‘kāyasaṃsaggakkhaṇe sādiyantiyā kiriyāya abhāvepi tato pubbe pavattitānaṃ paṭicchannaṭṭhānagamanaiṅgitākāradassanādikiriyānaṃ vaseneva kiriyāsamauṭṭhānameva, parehi magge kariyamānupakkamena niccalassa sādiyato sukkavissaṭṭhi viya pubbapayogābhāvepi vā tasmiññeva khaṇe parūpakkamena janiyamānāya attano kāyacalanādisaṅkhātāya kiriyāya, sā hi sādiyamānena tassā cittenāpi samuṭṭhitā kiriyā nāma hoti avāyamitvā parūpakkamena methunasādiyane viya, bhikkhūnaṃ pana parūpakkamajanitaṃ kiriyaṃ abbohārikaṃ katvā attanā kariyamānapayogavaseneva ‘kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’ti evaṃ visesetvāva sikkhāpadassa paññattattā sādiyamānepi na doso. Itarathā hi tabbahulanayenettha kiriyatte gayhamāne aññesampi kiriyākiriyasikkhāpadānaṃ kiriyattaggahaṇappasaṅgo siyā’’ti. Tasmā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Sāti kiriyāsamuṭṭhānatā. Tathevāti kāyasaṃsaggarāgī eva.
第二 覆藏罪学处的解释
2. Vajjapaṭicchādikasikkhāpadavaṇṇanā
666第二学处中,“以先前的”等话,是针对孙陀利难陀覆藏罪过而制戒的情况说的。因为说了“八种”,所以应当知道,覆藏他罪本身的覆藏也是波罗夷。因为说了“只要放弃责任”,所以即使不知道制戒,只要以“我不公开这个罪”的意图放弃责任的那一刻,就应当知道是波罗夷。然而那种覆藏,只是因为害怕“善良的人知道后会呵责”才发生,而恐惧与嗔心相应,所以说它是“苦受”。至于《萨罗他义显》(波罗夷篇3.666)中说“虽然覆藏他罪也可能因爱著而发生,但违越学处之心仍然是忧俱”,这里把违越制戒的心当作覆藏是忧俱的理由,这并不成立,因为即使不知道制戒也一样会犯。
666. Dutiye purimenātiādi sundarīnandāya vajjapaṭicchādane paññattataṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Aṭṭhanna’’nti vuttattā vajjapaṭicchādanassāpi paṭicchādane pārājikamevāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Dhuraṃ nikkhittamatte’’ti vuttattā paṇṇattiṃ ajānantiyāpi ‘‘idaṃ vajjaṃ na pakāsessāmī’’ti chandena dhuraṃ nikkhepakkhaṇe pārājikanti daṭṭhabbaṃ. Taṃ pana paṭicchādanaṃ yasmā ‘‘pesalā ñatvā garahissantī’’ti bhayeneva hoti, bhayañca kodhacittasampayuttaṃ, tasmā idaṃ ‘‘dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pārājikakaṇḍa 3.666) ‘‘kiñcāpi vajjapaṭicchādanaṃ pemavasena hoti, tathāpi sikkhāpadavītikkamacittaṃ domanassitameva hotī’’ti evaṃ paṇṇattivītikkamacitteneva chādanaṃ domanassatte kāraṇaṃ vuttaṃ, taṃ akāraṇaṃ paṇṇattivijānanaṃ vināpi āpajjitabbatova.
669第三,内容很直白。
669. Tatiyaṃ uttānameva.
第四,八事学处的解释
4. Aṭṭhavatthukasikkhāpadavaṇṇanā
675第四项学处里所说的“世间味著”,指的是朋友之间应当互相建立的亲密交情。为了用另一种方式说明已经讲过的这个意思,所以接着说“以身体接触的贪染”。
675. Catutthe lokassādasaṅkhātaṃ mittehi aññamaññaṃ kātabbaṃ santhavaṃ. Vuttamevatthaṃ pariyāyantarena dassetuṃ ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti vuttaṃ.
对三种女人不行淫:对那三种女人,不该跟她们行淫。非圣者和般荼迦:意思是,不接近三种非圣者和三种般荼迦而行淫。这里说的“非圣者”,指的是双性人。“于根门”:也包括自己的大便道。割截就是断除,也就是波罗夷。
Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seveti yā tisso itthiyo, tāsu vuttaṃ taṃ methunaṃ na seveyya. Anariyapaṇḍaketi tayo anariye, tayo paṇḍake ca upasaṅkamitvā methunaṃ na seveti attho. Anariyāti cettha ubhatobyañjanakā adhippetā. Byañjanasminti attano vaccamukhamaggepi. Chedo eva chejjaṃ, pārājikaṃ.
美色与非美色:这里说的是两种方式的泄精。令生起往来:就是做媒。因为它是淫欲法的前分,所以成为缘——用这个果的转用说法,说明身触被称为淫欲法。于一切处:指执持僧伽梨衣角等处。身触之欲、具勤行、第八事成就,这里是三项支分。
Vaṇṇāvaṇṇoti dvīhi sukkavissaṭṭhi vuttā. Gamanuppādananti sañcarittaṃ. ‘‘Methunadhammassa pubbabhāgattā paccayo hotī’’ti iminā kāriyopacārena kāyasaṃsaggo methunadhammoti vuttoti dasseti. Sabbapadesūti saṅghāṭikaṇṇaggahaṇādipadesu. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamavatthussa pūraṇanti tīṇettha aṅgāni.