《除疑复注》(第一部分)
Vimativinodanī-ṭīkā (paṭhamo bhāgo)
造论序言
Ganthārambhakathā
礼敬悲心圆满、施与利益的善逝,
礼敬无垢法,与功德具足之僧团。
律藏的注疏,前代诸师曾作种种精详的解说,
这些解说见解纷繁,相互交错。
其中有些过于冗长,有些在文句上艰涩难通;
其中有些义理有误,有些文辞某处亦有不确;
有些地方尚不圆满,有些则令人迷惑;
因此,从这些旧注中撷取精义,以简明的形式,
阐明隐晦之义,净除错谬之处;
并于各处阐明已然呈现的理则;
为断除诸行持轻快之比丘在律中的疑惑。
Karuṇāpuṇṇahadayaṃ , sugataṃ hitadāyakaṃ; Natvā dhammañca vimalaṃ, saṅghañca guṇasampadaṃ. Vaṇṇanā nipuṇāhesuṃ, vinayaṭṭhakathāya yā; Pubbakehi katā nekā, nānānayasamākulā. Tattha kāci suvitthiṇṇā, dukkhogāhā ca ganthato; Viraddhā atthato cāpi, saddato cāpi katthaci. Kāci katthaci apuṇṇā, kāci sammohakārinī; Tasmā tāhi samādāya, sāraṃ saṅkheparūpato. Līnatthañca pakāsento, viraddhañca visodhayaṃ; Upaṭṭhitanayañcāpi, tattha tattha pakāsayaṃ. Vinaye vimatiṃ chetuṃ, bhikkhūnaṃ lahuvuttinaṃ; Saṅkhepena likhissāmi, tassā līnatthavaṇṇanaṃ.
造论开端序言释
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
在律注开端,欲礼敬三宝者,为显示其殊胜功德之结合,而说“乃至千万亿劫”等语。由于具足殊胜功德,故堪为礼敬对象;而对堪受礼敬者行礼敬,则能成就所愿之义。关于律注开端礼敬三宝的目的,诸阿阇梨于各处已有种种广说;此处,我唯简要显示其中要旨。应知:于律注开端礼敬三宝,是为令所承诺的律释得以无碍究竟圆满。恰如所说:“依其威力故,摧破诸障碍。”缘于此礼敬三宝,能断除贪等烦恼,令智慧等功德锋锐,令寿命等得以增长,并成就殊胜福德,由此,所承诺的律注必将无碍圆满完成。
Vinayasaṃvaṇṇanārambhe ratanattayaṃ namassitukāmo tassa visiṭṭhaguṇayogasandassanatthaṃ yo kappakoṭīhipītiādimāha. Visiṭṭhaguṇayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetamatthaṃ sādheti . Ettha ca saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇappayojanaṃ tattha tattha bahudhā papañcenti ācariyā, mayaṃ pana idhādhippetameva payojanaṃ dassayissāma. Tasmā saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanatthanti veditabbaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘tassānubhāvena hatantarāyo’’ti. Ratanattayapaṇāmakaraṇena hi rāgādidosavigamato paññādiguṇapāṭavato āyuādivaḍḍhanato puññātisayabhāvādito ca hoteva yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanaṃ.
在此,首先为礼敬世尊,他说:“乃至千万亿劫……彼之……”。由于此律法之教导,本是以悲为先导之智所生,故发起以悲为先导的赞颂。此乃阿阇黎之素习,即所谓“与发心相应的赞颂”。此处,由提及“悲”之一字,当知由此为根本,一切无量光辉之佛德都被含摄其中。其中,“彼”为不定词之意,“依怙”则依此建立关联。“乃至千万亿劫”,是指不可测度的时间——即使以千万亿劫之数来计算,也无法衡量其“有如是多劫”的时间。“乃至”一词,更指明从年数算起。而此“不可测度的时间”,在绝对的结合中为依格用法,其意为:即使以千万亿劫计数,也无法划定其边界,但以不可数劫之法则仍可安立:具足四阿僧祇劫又十万大劫之决定时量,于其中绝对地、无间断地行持五大牺牲等极难行之事,乃至身体历经疲苦与劳顿——如此显示。
Tattha paṭhamaṃ tāva bhagavato vandanaṃ kattukāmo ‘‘yo kappakoṭīhipi…pe… tassā’’ti āha. Imissā pana vinayadesanāya karuṇāppadhānañāṇasamuṭṭhitatāya karuṇāppadhānameva thomanaṃ āraddhaṃ. Esā hi ācariyassa pakati, yadidaṃ ārambhānurūpathomanā. Karuṇāggahaṇena cettha aparimeyyappabhāvā sabbepi buddhaguṇā nayato saṅgahitāti daṭṭhabbā taṃmūlakattā sesabuddhaguṇānaṃ. Tattha yoti imassa aniyamavacanassa nāthoti iminā sambandho. Kappakoṭīhipi appameyyaṃ kālanti kappakoṭigaṇanāvasenapi ‘‘ettakā kappakoṭiyo’’ti pametuṃ asakkuṇeyyaṃ kālaṃ. Api-saddena pageva vassagaṇanāyāti dasseti. Appameyyaṃ kālanti ca accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, tena kappakoṭigaṇanāvasena paricchinditumasakkuṇeyyamapi, asaṅkhyeyyavasena pana paricchinditabbato salakkhaṃ caturasaṅkhyeyyakappakālaṃ accantameva nirantaraṃ pañcamahāpaaccāgādiatidukkarāni karonto khedaṃ kāyikaṃ parissamaṃ pattoti dasseti.
“为世间利益”——即是为了众生世间的利益。“那他”(nātho)即依怙,意思是希求所化导者的利益与安乐。或者,“那他”的意思是,在所化导者内心的烦恼上施以对治;又或者,“那他”的意思是在所化导者行持自利之事上恳切劝导,即便需再三劝请也要引导他们,因此称为依怙。由此,他被称作世间的皈依依怙、世间主、世间导师。“大悲者”——其心因悲悯而颤动。为了世间的利益,他经由极为难行之途,历尽种种如此之苦而来到世间,这便是“大悲者”之义。在此,所谓悲(karuṇā),即是令染污散除:意思是去除、消除他人的痛苦。或者,悲是在受苦者之中得以伸展、弥漫。或者,悲即是‘购买’之义:当他人受苦时,悲悯者自身亦受折磨、受逼迫,或致力于摧毁他人之苦,这便是它的含义。或者,当他人受苦时,能使善人之心为之颤动、令心感同身受而痛苦,这便是悲。又或者,喜为‘kama’,阻碍‘喜’者即是悲。因为此悲以渴望去除他人之苦为相状,对于那些并无自我安乐追求的悲悯者而言,悲便阻断了、逼迫了他自身的安乐。具足悲者称为悲悯者,大具悲者即是大悲者。向那位大悲者礼敬,这便是余下经文的读法所表明的义趣。
Lokahitāyāti sattalokassa hitāya. Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsatīti attho. Atha vā nāthati veneyyagate kilese upatāpeti, nāthati vā yācati veneyye attano hitakaraṇe yācitvāpi niyojetīti nātho, lokapaṭisaraṇo lokasāmī lokanāyakoti vuttaṃ hoti. Mahākāruṇikassāti yo karuṇāya kampitahadayattā lokahitatthaṃ atidukkarakiriyāya anekappakāraṃ tādisaṃ dukkhaṃ anubhavitvā āgato, tassa mahākāruṇikassāti attho. Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Dukkhitesu vā kiriyati pasāriyatīti karuṇā. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādheti, vināseti vā parassa dukkhanti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibādheti. Karuṇāya niyutto kāruṇiko, mahanto kāruṇiko mahākāruṇiko, tassa namo atthūti pāṭhaseso.
如此,在以悲悯为开端、从总体上以一切知者的诸种功德赞叹世尊之后,现在为了赞叹正法,而宣说“未觉……”等颂文。其中,关联语义如下:为诸佛所亲近的“未觉”,有情世间即随此而往赴于有与非有,礼敬彼最胜之法。“未觉”(asambuddha)即尚未觉了:如同所说的那样,未能如实通达诸法自性。在此处的“因”是指近缘。“行”是不定地,指代包含教法在内的九种出世间法,以其业用而作宣说。“为诸佛所亲近”是修饰“彼”的定语,意为被正自觉者、独觉与声闻觉者如理亲近、受用、修习,恒不舍离,这便是它的意思。于此,教法、果与涅槃,唯是依于受用方面的亲近而作亲近;道则是既依于修习方面的亲近,也依于随观智等受用方面的亲近而作亲近。“有与非有”(bhavābhavo)——即是有的非有。或者,依于低劣与殊胜等差别,它指的是微小之有与广大之有,这便是它的意思。因为,正如“无学法”等词所示,“a-”这个词缀有时也可见有增盛之义。或者,“有”是增长,“非有”是衰退。或者,“有”是常见,“非有”是断见。正如所说,此有与非有,即是如此之有与非有。“趣向”(gacchati)——即前往、趋入。“有情世间”——即是众生世间。“破除无明等烦恼之网”——这是对正法的进一步修饰。在此,“无明”即是不如实了知诸法的自性,也就是无知。以无明等为起始的渴爱等,由于它们能染污有情,故称为“烦恼”;又因为它们如同罗网一般系缚着有情,故称为“网”。破除彼网,即是依于戒律等而将其彻底毁灭。
Evaṃ karuṇāmukhena saṅkhepato sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ thometvā idāni saddhammaṃ thometuṃ asambudhantiādimāha. Tattha buddhanisevitaṃ yaṃ asambudhaṃ jīvaloko bhavā bhavaṃ gacchati, tassa dhammavarassa namoti sambandho. Tattha asambudhanti asambujjhanto, yathāsabhāvaṃ appaṭivijjhanatoti vuttaṃ hoti. Hetuattho hettha antapaccayo. Yanti aniyamato sapariyattiko navalokuttaradhammo kammabhāvena niddiṭṭho. Buddhanisevitanti tasseva visesanaṃ, sammāsambuddhena, paccekabuddhasāvakabuddhehipi vā gocarāsevanabhāvanāsevanāhi yathārahaṃ nisevitaṃ, ajahitanti attho. Tattha pariyattiphalanibbānāni gocarāsevanavaseneva nisevitāni, maggo pana bhāvanāsevanavasenāpi paccavekkhaṇañāṇādivasena gocarāsevanavasenāpi nisevito. Bhavābhavanti bhavato bhavaṃ. Atha vā hīnapaṇītādivasena khuddakaṃ mahantañca bhavanti attho. Vuḍḍhatthopi hi a-kāro dissati asekkhā dhammātiādīsu (dha. sa. tikamātikā 11) viya. Atha vā bhavoti vuḍḍhi, abhavoti hāni. Bhavoti vā sassatadiṭṭhi, abhavoti ucchedadiṭṭhi . Vuttappakāro bhavo ca abhavo ca bhavābhavo, taṃ bhavābhavaṃ. Gacchatīti upagacchati. Jīvalokoti sattaloko. Avijjādikilesajālaviddhaṃsinoti dhammavisesanaṃ. Tattha na vidati dhammānaṃ yathāsabhāvaṃ na vijānātīti avijjā, aññāṇaṃ. Sā ādi yesaṃ taṇhādīnaṃ, teyeva kilissanti etehi sattāti kilesā, teyeva ca sattānaṃ vibādhanaṭṭhena jālasadisāti jālaṃ, taṃ viddhaṃseti sabbaso vināseti sīlenāti avijjādikilesajālaviddhaṃsī, tassa.
若问:难道这里所指的,不是包含教法在内的九种出世间法吗?而在其中,唯有道才能摧破烦恼,其他的法不能,不是吗?答复说:道也是依于涅槃方能摧破烦恼,因此涅槃同样可称为‘摧破烦恼者’;道摧破烦恼的作用,是由果来完成的,因此果也被称为‘摧破烦恼者’;教法因是摧破烦恼的强大亲依止缘,也适合于被称为‘摧破烦恼者’。因此,这样的表述并无任何过失。“敬礼彼最胜法”——句中的“彼”字,是对前文尚未确定的内容加以确指的表述。其中,对于如法修行者,能令其不堕于四恶趣以及轮回之苦,能救护、承载,故称为“法”。这样的法,在其自身之上,更无有任何超越者,因此是最胜的、殊胜的、无上的,故称为“最胜法”。“敬礼彼最胜法”,意为:礼敬那最殊胜的法。
Nanu cettha sapariyattiko navalokuttaradhammo adhippeto, tattha ca maggoyeva kilese viddhaṃseti, netareti ce? Vuccate – maggassāpi nibbānamāgamma kilesaviddhaṃsanato nibbānampi kilese viddhaṃseti nāma, maggassa kilesaviddhaṃsanakiccaṃ phalena niṭṭhitanti phalampi ‘‘kilesaviddhaṃsī’’ti vuccati, pariyattidhammopi kilesaviddhaṃsanassa upanissayapaccayattā ‘‘kilesaviddhaṃsī’’ti vattuṃ arahatīti na koci doso. Dhammavarassa tassāti pubbe aniyamitassa niyāmakavacanaṃ. Tattha yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu saṃsāradukkhe ca apatamāne dhāretīti dhammo. Vuttappakāro dhammo eva attano uttaritarābhāvena varo pavaro anuttaroti dhammavaro, tassa dhammavarassa namo atthūti attho.
如此,以一切法功德简略赞叹正法后,今为赞叹圣僧团,而说“以功德……”等语。其中,“以功德相应者,我礼敬彼圣僧团”为句义上的关联。此处所说功德,指戒等世间与出世间的功德。本应说“解脱与解脱智”,此处以略摄余法的方式仅说“解脱智”;又或应知,由“等”字或“从……开始”之义即摄“解脱”。其中,“解脱”指果;“解脱智”指省察智。由“从……开始”一词,当知包含了六神通、四无碍解等功德。由于对希求善法者而言,僧团如同能令福德殊胜增长的田地,故说为“希求善法者之田”。所谓“田”,是能令所播种子结出丰硕果实之处,故有育养之义。“圣僧团”:此处因远离烦恼、不趣非道、唯趣正道,被包括诸天在内的世间视为皈依处而应忆念、应亲近,且能成就亲近者之义利,故为“圣”;八种圣者个体为“圣者”;圣者们之集合、团体为“圣僧团”。我礼敬彼圣僧团。
Evaṃ saṅkhepanayeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ thometvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ guṇehītiādimāha. Tattha guṇehi yo yutto, tamariyasaṅghaṃ namāmīti sambandho. Sīlādayo guṇā cettha lokiyalokuttarā adhippetā. ‘‘Vimuttivimuttiñāṇa’’nti vattabbe ekadesasarūpekasesanayena ‘‘vimuttiñāṇa’’nti vuttaṃ, ādisaddapariyāyena pabhutisaddena vā vimuttiggahaṇaṃ veditabbaṃ. Tattha vimuttīti phalaṃ. Vimuttiñāṇanti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Pabhuti-saddena chaḷabhiññācatupaṭisambhidādayo guṇā saṅgahitāti daṭṭhabbā. Kusalatthikānaṃ janānaṃ puññātisayavuḍḍhiyā khettasadisattā khettanti āha ‘‘khettaṃ janānaṃ kusalatthikāna’’nti. Khittaṃ bījaṃ mahapphalabhāvakaraṇena tāyatīti hi khettaṃ. Ariyasaṅghanti ettha ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato, sadevakena lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā, aṭṭha ariyapuggalā, ariyānaṃ saṅgho samūhoti ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ.
今将礼敬三宝所生之善流导向所欲成办的目的,又通过显示所注释的律为一切教法的根本,来表明作此注释本身亦具有教法根本的意义,故说了“如此……”等两首偈颂。“福德流”意为福德之流、福德之涌出、福德之聚集。“以其威力”:凭借前述福德之流的威力与力量,消除障碍之后,我将注释律藏——这是句子的关联。
Idāni ratanattayapaṇāmajanitaṃ kusalābhisandaṃ yathādhippete payojane niyojetvā attanā saṃvaṇṇiyamānassa vinayassa sakalasāsanamūlabhāvadassanamukhena saṃvaṇṇanākaraṇassāpi sāsanamūlataṃ dassetuṃ iccevamiccādigāthādvayamāha. Puññābhisandanti puññoghaṃ, puññappavāhaṃ puññarāsinti attho. Tassānubhāvenāti tassa yathāvuttassa puññappavāhassa ānubhāvena balena hatantarāyo vinayaṃ vaṇṇayissanti sambandho.
应如此连缀理解:世尊的教法安住于某处时,便得以确立,而世尊自身则未住于二边,善住于中道。其中,“于某处”指在律藏中。“安住”指在文句与义理上完整无缺,并在具惭愧者中相续流传而安住。“教法”指包含三学的教法。“未住者”指未住于名为“耽著欲乐”和“自我折磨”二边者;亦有说指虽已般涅槃的世尊。“善住者”指善住于远离二边的中道者。“我将无混杂地、无紊乱地注释”:此为以中性抽象词的方式表述,意谓不与其他部派的见解相混杂、不紊乱地进行注释。“依止前代阿阇梨的威力”,是说依循前代阿阇梨们所注释的义注,而非凭一己之力。
Aṭṭhitassa susaṇṭhitassa bhagavato sāsanaṃ yasmiṃ ṭhite patiṭṭhitaṃ hotīti yojetabbaṃ. Tattha yasminti yasmiṃ vinayapiṭake. Ṭhiteti pāḷito ca atthato ca anūnaṃ hutvā lajjīpuggalesu pavattanaṭṭhena ṭhite. Sāsananti sikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanaṃ. Aṭṭhitassāti kāmasukhallikattakilamathānuyogasaṅkhāte antadvaye aṭṭhitassa, ‘‘parinibbutassapi bhagavato’’tipi vadanti. Susaṇṭhitassāti antadvayavirahitāya majjhimāya paṭipadāya suṭṭhu ṭhitassa. Amissanti bhāvanapuṃsakaniddeso, nikāyantaraladdhīhi asammissaṃ katvā anākulaṃ katvā vaṇṇayissanti vuttaṃ hoti. Nissāya pubbācariyānubhāvanti pubbācariyehi saṃvaṇṇitaṃ aṭṭhakathaṃ nissāya, na attano balenāti adhippāyo.
若古义注尚存,再次注释律藏有何必要呢?为此,说‘虽然……’等。其中,‘虽然’意为‘确实’或‘随意’,即‘全部’的意思;它与‘此律已被……注释’相关联。‘由前代最胜阿阇梨’:大迦叶长老等前代阿阇梨,因不可动摇之义和最高之义而称为‘最胜’,故说‘由那些前代胜妙阿阇梨’。那么,那些前代阿阇梨是怎样的呢?说‘以智水……’等。他们以称为最上道智的水,彻底洗净了贪等三种垢秽和欲漏等四种漏,令其未来不再生起,故为‘以智水洗净垢秽与漏者’,即漏尽者。虽已是漏尽者,但他们并非纯观行者,故说‘具有清净明与无碍解者’。其中,‘明’指三明或八明。为了显示大迦叶长老等人在证得无碍解者中也是出类拔萃的,因而在注释正法方面具有超胜的能力,故说‘善巧于注释正法者’。
Atha porāṇaṭṭhakathāsu vijjamānāsu puna vinayasaṃvaṇṇanā kiṃpayojanāti? Āha kāmañcātiādi. Tattha kāmanti ekantena, yathicchakaṃ vā, sabbasoti vuttaṃ hoti, tassa saṃvaṇṇitoyaṃ vinayoti iminā sambandho. Pubbācariyāsabhehīti mahākassapattherādayo pubbācariyā eva akampiyaṭṭhena uttamaṭṭhena ca āsabhā, tehi pubbācariyavarehīti vuttaṃ hoti. Kīdisā pana te pubbācariyāti? Āha ñāṇambūtiādi. Aggamaggañāṇasaṅkhātena ambunā salilena niddhotāni nissesato āyatiṃ anuppattidhammatāpādanena dhotāni visodhitāni rāgādīni tīṇi malāni kāmāsavādayo ca cattāro āsavā yehi te ñāṇambuniddhotamalāsavā, tehi khīṇāsavehīti attho. Khīṇāsavabhāvepi na ete sukkhavipassakāti āha ‘‘visuddhavijjāpaṭisambhidehī’’ti. Tattha vijjāti tisso vijjā, aṭṭha vijjā vā. Paṭisambhidāppattesupi mahākassapattherādīnaṃ uccinitvā gahitatāya tesaṃ saddhammasaṃvaṇṇane sāmatthiyaṃ sātisayanti dassento āha ‘‘saddhammasaṃvaṇṇanakovidehī’’ti.
能削减、减薄烦恼的积聚或资具的繁多,故为“削减”(sallekha),即少欲等功德之集合。但在此处,因为是就漏尽者而言,故应取“削减资具繁多”之义。由削减所生者,称为“削减所生”(sallekhiya),在此削减所生中,即指护持头陀支等削减的成就。“无有易得譬喻者”:对于削减的行道,没有如“如同某某”这样易于得到的譬喻,故称“无有易得譬喻者”。“大寺”:以此词简别其他部派。此处应以“寺院”为首,理解为住于其中者以及与他们同见解的一切比丘。因此,那些大寺住众,因见解与戒律清净而生起,犹如(教法的)旗帜,故结集法藏的大迦叶长老等被称为“大寺之旗帜”。此律由他们正确、无缺地注释了。如何注释的呢?即说“以种种理趣……”。以种种理趣,即随顺最胜等正觉者、随顺一切知佛,随顺世尊意趣的理趣。
Kilesajātaṃ, parikkhārabāhullaṃ vā sallikhati tanuṃ karotīti sallekho, appicchatādiguṇasamūho, idha pana khīṇāsavādhikārattā parikkhārabāhullassa sallikhanavaseneva attho gahetabbo. Sallekhena nibbattaṃ sallekhiyaṃ, tasmiṃ sallekhiye, dhutaṅgapariharaṇādisallekhapaapattiyanti vuttaṃ hoti. Nosulabhūpamehīti sallekhapaṭipattiyā ‘‘asukasadisā’’ti natthi sulabhā upamā etesanti nosulabhūpamā, tehi. Mahāvihārassāti iminā nikāyantaraṃ paṭikkhipati . Vihārasīsena hettha tattha nivāsīnañceva tehi samaladdhikānañca sabbesaṃ bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tasmā tesaṃ mahāvihāravāsīnaṃ diṭṭhisīlavisuddhiyā pabhavattena saññāṇabhūtattā dhammasaṅgāhakā mahākassapattherādayo ‘‘mahāvihārassa dhajūpamā’’ti vuttā, tehi ayaṃ vinayo saṃvaṇṇito sammā anūnaṃ katvā vaṇṇito. Kathanti āha ‘‘cittehi nayehī’’ti. Vicittehi nayehi sambuddhavaranvayehi sabbaññubuddhavaraṃ anugatehi, bhagavato adhippāyānugatehi nayehīti vuttaṃ hoti.
如此显示了古义注的完整无缺之后,现在为了显示自己注释的特殊目的和劝请,而说‘注释……’等。其中,‘因为是造作的’意为因为是撰写的。‘不能成就任何义利’意为不能达成任何目的。
Evaṃ porāṇaṭṭhakathāya anūnabhāvaṃ dassetvā idāni attano saṃvaṇṇanāya payojanavisesaṃ ajjhesakañca dassetuṃ saṃvaṇṇanātiādimāha. Tattha saṅkhatattāti racitattā. Na kañci atthaṃ abhisambhuṇātīti na kañci atthaṃ sādheti.
“Saṃvaṇṇanaṃ tañca”等语句,开示了作者自己撰写注释的方式。其中,“tañca”即指现在正要展开的这部注释。在着手之时,作者将整部大注书(Mahāaṭṭhakathā)作为此处所应依据的根本,把大注书作为现在这部注释的主体;又将大无畏注(Mahāpaccariya)中所作的决断,以及同样在名为库伦迪(Kurundī)等诸注疏中所作的决断,从中不含弃任何合理的义理,一并摄入上座部之说(theravāda),由此如理地开始注释——应如此理解词句之间的关联。此处,“aṭṭhakathā”(注疏)一词,由“ttha”转音为“ṭṭha”而成,意指“依此而说义理”。Mahāpaccariya即是名为“大无畏注”的注释。其中,“paccari”意为筏,因坐于此上而作,故得此名。据传:“有一座名为库伦迪蔓精舍(Kurundīvallivihāra)的寺院,由于在那里作成,因此名为库伦迪。”而以“ādi”(等)一词,则包含了暗注(Andhakaṭṭhakathā)与略注(Saṅkhepaṭṭhakathā)等。
Saṃvaṇṇanaṃ tañcātiādinā attano saṃvaṇṇanāya karaṇappakāraṃ dasseti. Tattha tañca idāni vuccamānaṃ saṃvaṇṇanaṃ samārabhanto sakalāyapi mahāaṭṭhakathāya idha gahetabbato mahāaṭṭhakathaṃ tassā idāni vuccamānāya saṃvaṇṇanāya sarīraṃ katvā mahāpaccariyaṃ yo vinicchayo vutto, tatheva kurundīnāmādīsu vissutāsu aṭṭhakathāsu yo vinicchayo vutto, tatopi vinicchayato yuttamatthaṃ apariccajanto antogadhattheravādaṃ katvā saṃvaṇṇanaṃ sammā samārabhissanti padatthasambandho veditabbo. Ettha ca attho kathīyati etāyāti aṭṭhakathā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā. Mahāpaccariyanti mahāpaccarīnāmikaṃ. Ettha ca paccarīti uḷumpaṃ vuccati, tasmiṃ nisīditvā katattā tameva nāmaṃ jātaṃ. ‘‘Kurundīvallivihāro nāma atthi, tattha katattā ‘kurundī’ti nāmaṃ jāta’’nti vadanti. Ādisaddena andhakaṭṭhakathaṃ saṅkhepaṭṭhakathañca saṅgaṇhāti.
“Yuttamatthaṃ”(合理的义理),是指依循大注书的理趣而成为合理,或依四种律的合理性而成为合理的义理。如果说“我只取注疏来作注释”,那么注疏中所说的诸上座部之说就可能会被置于外部;因此,为了也将它们摄于内部,而说“antogadhatheravāda”(内摄上座部之说),意思便是将上座部之说也收摄于内。
Yuttamatthanti mahāaṭṭhakathānayena, catubbidhavinayayuttiyā vā yuttamatthaṃ. ‘‘Aṭṭhakathaṃyeva gahetvā saṃvaṇṇanaṃ karissāmī’’ti vutte aṭṭhakathāsu vuttattheravādānaṃ bāhirabhāvo siyāti tepi antokattukāmo ‘‘antogadhatheravāda’’nti āha, theravādepi antokatvāti vuttaṃ hoti.
“Taṃ me”等偈颂,显示了听者应当遵行的方式。其中,“dhammappadīpassa”(法灯)指世尊:因为法能破灭愚痴之暗,其作用如同灯一般,因此说世尊就是法灯。“Patimānayantā”,意为恭敬、以心尊崇,令其注意倾听。
Taṃ meti gāthāya sotūhi paṭipajjitabbavidhiṃ dasseti. Tattha dhammappadīpassāti dhammo eva mohandhakāraviddhaṃsanato padīpasadisattā padīpo assāti dhammappadīpo, bhagavā, tassa. Patimānayantāti pūjentā manasā garuṃ karontā nisāmentu suṇantu.
“Buddhena”等语,通过显示自身注释的传承清净来表明其权威性,并显示应随学之义。其中,句法关系应如此理解:正如佛陀所宣说的法与律,其弟子们——以大迦叶长老等为首——同样如是了知;锡兰的注疏师们不舍弃那些佛弟子的智慧,往昔因此作了注疏。此中,“法”涵盖经与阿毗达摩,“律”指整部律藏,“所说”指世尊佛陀依文与义而宣说的内容。世尊没有一字一句未予阐明,注疏即是世尊在各处所开示的种种教说。“如此了知”意为:如佛陀所说,同样一字一句也不毁坏、不违逆其意旨地了知与通达。“不舍弃他们的智慧”意为:不舍弃那些佛弟子们的、称为智慧的、由长老传承学习辗转传来而未曾中断的一切注疏决断——这些决断依巴利注释及巴利外注释而成立。“作了注疏”意为:作了《大注疏》《大无畏注》等锡兰注释。另有异读作“Aṭṭhakathāmakaṃsu”,其义相同。
Buddhenātiādinā attano saṃvaṇṇanāya āgamanasuddhidassanamukhena pamāṇabhāvaṃ dassetvā anusikkhitabbataṃ dasseti. Tattha yatheva buddhena yo dhammo vinayo ca vutto, so tassa buddhassa yehi puttehi mahākassapattherādīhi tatheva ñāto, tesaṃ buddhaputtānaṃ matimaccajantā sīhaḷaṭṭhakathācariyā yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsūti sambandho veditabbo. Tattha dhammoti suttābhidhamme saṅgaṇhāti. Vinayoti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ. Vuttoti pāḷito ca atthato ca buddhena bhagavatā vutto. Na hi bhagavatā abyākataṃ nāma tantipadaṃ atthi, tattha tattha bhagavatā pavattitapakiṇṇakadesanāyeva hi aṭṭhakathā. Tatheva ñātoti yatheva buddhena vutto, tatheva ekapadampi ekakkharampi avināsetvā adhippāyañca avikopetvā ñāto viditoti attho. Tesaṃ matimaccajantāti tesaṃ buddhaputtānaṃ matisaṅkhātaṃ theraparamparāya uggahetvā ābhataṃ abbocchinnaṃ pāḷivaṇṇanāvasena ceva pāḷimuttakavasena ca pavattaṃ sabbaṃ aṭṭhakathāvinicchayaṃ apariccajantā. Aṭṭhakathā akaṃsūti mahāaṭṭhakathāmahāpaccariādikā sīhaḷaṭṭhakathāyo akaṃsu. ‘‘Aṭṭhakathāmakaṃsū’’tipi pāṭho, tatthāpi soyevattho.
“Tasmā”(因此)指:因为他们往昔不舍弃那些佛弟子们的意旨而作了注疏,因此。若配合文句则为:凡在注疏中所说,一切皆是标准。“Hi”为小品词,因“tasmā”已表明原因,或表决定义,即“唯是标准”。若注疏中所说一切皆是标准,那么其中若出现疏忽书写也可能成为标准,故说“除去疏忽书写”。“疏忽书写”指:辗转抄写者因疏忽、未保持正念,将当写于此处的文字误写于他处等而产生的错误书写,这在《一切欢喜》中各处将自然显现。再者,为了显示“yasmā”一词的关联,其义理连属如下:因为在注疏中所说,对于此教法中尊重修学的智者而言,唯是标准;又因此注释亦仅在语言转换等方面存在差别,于义理上并无不同,故其本身亦将成为权威;因此,应当随学。
Tasmāti yasmā tesaṃ buddhaputtānaṃ adhippāyaṃ avikopetvā pure aṭṭhakathā akaṃsu, tasmā. Yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ sabbampi pamāṇanti yojanā. Hīti nipātamattaṃ hetuatthassa tasmāti imināyeva pakāsitattā, avadhāraṇattho vā, pamāṇamevāti. Yadi aṭṭhakathāsu vuttaṃ sabbampi pamāṇaṃ, evaṃ sati tattha pamādalekhāpi pamāṇaṃ siyāti āha ‘‘vajjayitvāna pamādalekha’’nti, aparāparaṃ likhantehi pamādena satiṃ apaccupaṭṭhapetvā aññattha likhitabbaṃ aññattha likhanādivasena pavattitā pamādalekhā nāma, sā ca samantapāsādikāyaṃ tattha tattha sayameva āvibhavissati. Puna yasmāti padassa sambandhadassanavasena ayaṃ atthayojanā – yasmā aṭṭhakathāsu vuttaṃ idha imasmiṃ sāsane sikkhāsu sagāravānaṃ paṇḍitānaṃ pamāṇameva, yasmā ca ayaṃ vaṇṇanāpi bhāsantarapariccāgādimattavisiṭṭhatāya atthato abhinnā, tato eva pamāṇabhūtāva hessati, tasmā anusikkhitabbāti.
因此,从那些注释中,仅弃舍外语——即除去锡兰语,并浓缩详赡的论述方式。意思是:在古注中,有些地方本应说明词义决断等内容,却以过于冗长的语序反复讲述同一义理,仅以微小差别处处铺陈。弃舍那样的详细论述方式后,我将以轻便、能令人明了义理的语序,并以略示相似义理的方式,仅作简要注释。然而在《萨罗他迪波尼》律藏复注中说:“将古注中本应放在前面说的内容也引来,处处铺陈,如同‘以白四甘马……乃至……得具足戒者,名为比丘’处,对表白等四种羯磨的广说那样,将那样的详细论述方式浓缩。”此说正契合“不逾越任何传承次第”之义。因为在其他处应当依巴利文宣说,若于不适当处宣说,即名为逾越传承次第而说。正如所言:“正是如此,因适合注释而依次出现的巴利文,若弃之而以注释方式,在锡兰注释中于不当处作注,或亦于适当处作注,故说‘不逾越任何传承次第’。”因此,应依上述方式理解其义。然而,浓缩详细论述方式时,如何使决断不缺失?答曰:“不舍弃一切决断。”即便浓缩,也只是浓缩重复之言等,而对于注释中所说的一切决断,则毫无剩余,一点也不遗漏。
Tatoti tāhi aṭṭhakathāhi. Bhāsantarameva hitvāti sīhaḷabhāsaṃyeva apanetvā. Vitthāramaggañca samāsayitvāti porāṇaṭṭhakathāsu yathāṭhāne vattabbampi padatthavinicchayādikaṃ ativitthiṇṇena vacanakkamena ceva vuttameva atthanayaṃ appamattakavisesena punappunaṃ kathanena ca tattha tattha papañcitaṃ tādisaṃ vitthāramaggaṃ pahāya sallahukena atthaviññāpakena padakkamena ceva vuttanayasadisaṃ vattabbaṃ atidisitvā ca saṅkhepanayeneva vaṇṇayissāmāti adhippāyo. Sāratthadīpaniyaṃ pana vinayaṭīkāyaṃ ‘‘porāṇaṭṭhakathāsu upari vuccamānampi ānetvā tattha tattha papañcitaṃ ñatticatutthena kammena…pe… upasampannoti bhikkhūti ettha apalokanādīnaṃ catunnampi kammānaṃ vitthārakathā viya tādisaṃ vitthāramaggaṃ saṅkhipitvā’’ti vuttaṃ, taṃ tantikkamaṃ kañci avokkamitvāti ettheva vattuṃ yuttaṃ. Aññattha pāḷiyā vattabbaṃ aññattha kathanañhi tantikkamaṃ vokkamitvā kathanaṃ nāma. Tathā hi vuttaṃ ‘‘tatheva vaṇṇituṃ yuttarūpaṃ hutvā anukkamena āgataṃ pāḷiṃ pariccajitvā saṃvaṇṇanato sīhaḷaṭṭhakathāsu ayuttaṭṭhāne vaṇṇitaṃ yathāṭhāneyeva vaṇṇanato ca vuttaṃ ‘tantikkamaṃ kañci avokkamitvā’’’ti. Tasmā yathāvuttanayeneva attho gahetabbo. Kathaṃ pana vitthāramaggassa saṅkhipane vinicchayo na hīyatīti? Āha ‘‘vinicchayaṃ sabbamasesayitvā’’ti. Saṅkhipantopi punappunaṃ vacanādimeva saṅkhipanto, vinicchayaṃ pana aṭṭhakathāsu sabbāsupi vuttaṃ sabbampi asesayitvā, kiñcimattampi aparihāpetvāti vuttaṃ hoti. Tantikkamaṃ kañci avokkamitvāti kañci pāḷikkamaṃ anatikkamitvā, anukkameneva pāḷiṃ vaṇṇayissāmāti attho.
“诸经藏语句之义”,即对于在韦兰若品等中出现的禅那论等经藏语句,在锡兰注释中因说“那是经藏者的负担”而未注释之处,我将依各经相应,完全阐明其义,这是意旨。“将是”即将会存在,或将被作的意思。在此,于第一种义释中,应知以注释为作者同一性:“完成舍弃外语等四种工作后,阐明诸经藏语句之义的此注释将会存在。”于后一种义释中,则应知以阿阇梨为作者同一性:“作完前文所说舍弃外语等工作后,阐明诸经藏语句之义的此注释将被我们作出。”
Suttantikānaṃ vacanānamatthanti verañjakaṇḍādīsu āgatānaṃ jhānakathādīnaṃ suttantavacanānaṃ sīhaḷaṭṭhakathāsu ‘‘suttantikānaṃ bhāro’’ti vatvā avaṇṇitabbaṭṭhānaṃ atthaṃ taṃtaṃsuttānurūpaṃ sabbaso paridīpayissāmāti adhippāyo. Hessatīti bhavissati, karīyissatīti vā attho. Ettha ca paṭhamasmiṃ atthavikappe ‘‘bhāsantarapariccāgādikaṃ catubbidhaṃ kiccaṃ nipphādetvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ paridīpayantī ayaṃ vaṇṇanā bhavissatī’’ti vaṇṇanāvasena samānakattukatā veditabbā. Pacchimasmiṃ atthavikappe pana ‘‘heṭṭhā vuttabhāsantarapariccāgādikaṃ katvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ paridīpayantī ayaṃ vaṇṇanā amhehi karīyissatī’’ti evaṃ ācariyavasena samānakattukatā veditabbā.
外因缘述
Bāhiranidānakathā
现在,于防护律、断除律等众多律中,为表明自己已承诺要注释——即“我将注释那律”的那部律,而说“其中”等语。此处“其中”指前文所述偈颂。其中“tāva”一词应解为“首先”,由此表示先确定律,之后再作其注释。“应确定”意为应加以限定。因此,由于应当确定,故说出“此名为律”等限定之语,这便是它的含义。“它的”指律的。“论母”即总摄之说。因总摄之说能生起分说的诸多文句,如母一般,故称为“论母”。
Idāni saṃvaravinayapahānavinayādīsu bahūsu vinayesu attanā ‘‘taṃ vaṇṇayissaṃ vinaya’’nti evaṃ saṃvaṇṇetabbabhāvena paṭiññātaṃ vinayaṃ dassento āha tatthātiādi. Tattha tatthāti yathāvuttāsu gāthāsu. Tāva-saddo paṭhamanti imasmiṃ atthe daṭṭhabbo, tena paṭhamaṃ vinayaṃ vavatthapetvā pacchā tassa vaṇṇanaṃ karissāmāti dīpeti. Vavatthapetabboti niyametabbo. Tenetaṃ vuccatīti yasmā vavatthapetabbo, tena hetunā etaṃ vinayo nāmātiādikaṃ niyāmakavacanaṃ vuccatīti attho. Assāti vinayassa. Mātikāti uddeso. So hi niddesapadānaṃ jananīṭhāne ṭhitattā mātā viyāti ‘‘mātikā’’ti vuccati.
现在,为了显示所应注释的内容,先标列论母,而说“由谁所说”等语。这就是其意:这部以“一时,世尊住在韦兰若”等缘起语而庄严的律藏,由何人所说,于何时所说,因何因缘所说,由谁持诵,由谁传来,在哪些人中确立——在说出这些如前所述的项目之后,再以种种方式显示“一时”等经文的义理,我将对律作注释。
Idāni saṃvaṇṇetabbamatthaṃ mātikaṃ paṭṭhapetvā dassento āha vuttaṃ yenātiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti – etaṃ tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatītiādinidānavacanapaṭimaṇḍitaṃ vinayapiṭakaṃ yena puggalena vuttaṃ, yasmiṃ kāle vuttaṃ, yasmā kāraṇā vuttaṃ, yena dhāritaṃ, yena ca ābhataṃ, yesu patiṭṭhitaṃ, etaṃ yathāvuttavidhānaṃ vatvā tato tena samayenātiādipāṭhassa atthaṃ anekappakārato dassento vinayassa atthavaṇṇanaṃ karissāmīti.
此处,虽然想说“由谁、何时、因何”等语,乃着眼于“一时,世尊……”等缘起语,但并未单独宣说。因为根据“以缘起为初善,以‘他如此说’的结语为后善”的教导,缘起与结语也随顺导师的教说,故而含摄于其中;而缘起也已摄在律藏文句中,所以将“由谁、何时、因何”也与律藏相关联而标立论母。论母中的“此”字即指律藏,从总体上在一切处建立了关联。
Ettha ca vuttaṃ yena yadā yasmāti idaṃ vacanaṃ tena samayena buddho bhagavātiādinidānavacanamattaṃ apekkhitvā vattukāmopi visuṃ avatvā ‘‘nidānena ādikalyāṇaṃ, idamavocāti nigamanena pariyosānakalyāṇa’’nti vacanato nidānanigamanānipi satthudesanāya anuvidhānattā tadantogadhānevāti nidānassāpi vinayapāḷiyaṃyeva antogadhattā vuttaṃ yena yadā yasmāti idampi vinayapiṭakasambandhaṃyeva katvā mātikaṃ ṭhapeti. Mātikāya hi etanti vuttaṃ vinayapiṭakaṃyeva sāmaññato sabbattha sambandhamupagacchati.
现在,为了将它单独摘出显明,而说“其中,由谁所说”等语。“其中”指那些论母所指陈之处。“此”即指“一时……”等缘起语。文中的“hi”字应解作“因为”,意思是:由于并非佛陀世尊亲见而说的言教,所以才这样说——这是此处的意趣。“非亲见而说的言教”,即不是自己现见之后而说的话;又或者,不是在自己现见时、在世时所说的话。通过这两种方式,显示这些并非世尊亲口所说。
Idāni pana taṃ visuṃ nīharitvā dassento tattha vuttaṃ yenātiādimāha. Tatthāti tesu mātikāpadesu. Idanti tena samayenātiādinidānavacanaṃ. Hi-saddo yasmāti attho daṭṭhabbo, yasmā buddhassa bhagavato attapaccakkhavacanaṃ na hoti, tasmāti vuttaṃ hoti. Attapaccakkhavacanaṃ na hotīti attanā paccakkhaṃ katvā vuttavacanaṃ na hoti. Atha vā attano paccakkhakāle dharamānakāle vuttavacanaṃ na hoti. Tadubhayenāpi bhagavato vuttavacanaṃ na hotīti attho.
第一次大结集事注释
Paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā
所谓“第一次大结集”之名,此处的“又”字(ca)是汇集应说之义,或为“注释”之义,而“注释”即指句子的开头。这是诸论师的习惯,即在说了一些之后,再开始说其他内容时,使用“又”字。由于法与律是随缘各处宣说而散在各处的,将它们依同类义汇集后进行唱诵、讲说,称为“结集”;因其范围广大且应受尊敬,故为“大结集”,即“大结集”。从第二次等算起,这被称为“第一次大结集”。所谓“因缘”(nidāna),是指将宣说以说法者、说法时等方式,从不知令知、已知令明而显示出来,为了对此善巧而作。
Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesāti ettha ca-saddo vattabbasampiṇḍanattho, upaññāsattho vā, upaññāsoti ca vākyārambho vuccati. Esā hi ganthakārānaṃ pakati, yadidaṃ kiñci vatvā puna aparaṃ vattumārabhantānaṃ ca-saddappayogo. Yathāpaccayaṃ tattha tattha desitattā vippakiṇṇānaṃ dhammavinayānaṃ sabhāgatthavasena saṅgahetvā gāyanaṃ kathanaṃ saṅgīti, mahāvisayattā pūjanīyattā ca mahatī saṅgīti mahāsaṅgīti. Dutiyādiṃ upādāya cesā ‘‘paṭhamamahāsaṅgītī’’ti vuttā. Nidadāti desanaṃ desakālādivasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti nidānaṃ, tattha kosallatthaṃ.
正是能令所化者生起道果的业行,无余地说即是佛的事业,故说“以转法轮为始”。其中,念处等法本身由于“转起”之义而称为“轮”,故为“法轮”;或者“轮”即命令,因其不离法而称为“法轮”,或因以法、以正理而转动,故为“法轮”。“已作佛事”一句,是与“已究竟佛事的世尊、世间怙主”相连。“在拘尸那罗”是表示附近的处格。“马拉族的近行沙罗林”一句,显示了该城的近行处,即马拉王们的沙罗林园。在那里,进入城市的人从园林靠近而行,由此称为“近行”,指园林与城市之间的沙罗林。拘尸那罗的西南方有此园林,从该园林有一条沙罗树王庄严的道路向东延伸,朝向城市的南门,再向北折回,人们由此路进入城市,因此称为“近行”。据说在那近行处,枝叶交错的成排沙罗树荫之间,铺设了世尊的涅槃床,就此而说“在双沙罗树之间”。被业与烦恼所执取者称为“执取”,即异熟蕴与因生色。由于业与烦恼未完全断除,尚有残余,故为“有余”;无此余依者,为“无余依”,即涅槃界。此处是依此特征之义作具格说明。“般涅槃”是表理由的处格,意为以般涅槃为。
Veneyyānaṃ maggaphaluppattihetubhūtāva kiriyā nippariyāyena buddhakiccanti āha ‘‘dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā’’ti. Tattha satipaṭṭhānādidhammo eva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ, cakkanti vā āṇā, taṃ dhammato anapetattā dhammacakkaṃ, dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Katabuddhakicceti niṭṭhitabuddhakicce bhagavati lokanātheti sambandho. Kusinārāyanti samīpatthe etaṃ bhummavacanaṃ. Upavattane mallānaṃ sālavaneti tassa nagarassa upavattanabhūtaṃ mallarājūnaṃ sālavanuyyānaṃ dasseti. Tattha nagaraṃ pavisantā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti ‘‘upavattana’’nti uyyānassa ca nagarassa ca majjhe sālavanaṃ vuccati. Kusinārāya hi dakkhiṇapacchimadisāya taṃ uyyānaṃ hoti, tato uyyānato sālavanarājivirājito maggo pācīnābhimukho gantvā nagarassa dakkhiṇadvārābhimukho uttarena nivatto, tena maggena manussā nagaraṃ pavisanti, tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati. Tattha kira upavattane aññamaññasaṃsaṭṭhaviṭapānaṃ sampannachāyānaṃ sālapantīnamantare bhagavato parinibbānamañco paññatto, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘yamakasālānamantare’’ti. Upādīyati kammakilesehīti upādi, vipākakkhandhā kaṭattā ca rūpaṃ. Tadeva kammakilesehi sammā appahīnatāya seso, natthi ettha upādisesoti anupādisesā, nibbānadhātu, tāya. Itthambhūtalakkhaṇe cāyaṃ karaṇaniddeso. Parinibbāneti nimittatthe bhummaṃ, parinibbānahetu tasmiṃ ṭhāne sannipatitānanti attho. Saṅghassa thero jeṭṭho saṅghatthero. Ettha ca saṅghasaddassa bhikkhusatasahassasaddasāpekkhattepi gamakattā therasaddena samāso yathā devadattassa garukulanti. Āyasmā mahākassapo dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesīti sambandho.
接着说明了激发精勤的原因:“般涅槃七日”等。“七日”即七日合称,“般涅槃七日者”即般涅槃七日的他;在般涅槃七日后,回忆起须跋陀——老年出家者所说的话,此是关联。以“够了,贤友”等展现他所说的话。其中,“够了”是拒绝之词。“被那位大沙门”是表来源的具格,意为“我们从那位大沙门那里很好地解脱了”,暗含“我们那时也受到困扰”之意;或者“homā”是过去义的现在时,意为“我们曾”。所谓“这确实是有因由的”,指果报依此而存在,故为“因由”,即原因。“确实”表决定,意为“这个原因确实存在,并非不存在”。那是什么原因呢?说“即恶比丘”等。此处“yaṃ”仅为小品词,或为原因说明,意为“由于此原因而令其隐没,这个原因确实存在”。“导师已过去、已逝去于此或于此者”,即“导师已逝的”,指圣教。“主要之言”为“圣教”,即指法与律。“得到朋党”指得到无惭者的朋党。“不久”即很快。“只要法与律还存在”,指只要法与律在有惭者中存在的时间。
Tathā ussāhaṃ jananassa kāraṇamāha sattāhaparinibbutetiādi. Satta ahāni samāhaṭāni sattāhaṃ, sattāhaṃ parinibbutassa assāti sattāhaparinibbuto, sattāhaparinibbute subhaddena vuḍḍhapabbajitena vuttavacanamanussarantoti sambandho. Alaṃ, āvusotiādinā tena vuttavacanaṃ dasseti. Tattha alanti paṭikkhepavacanaṃ. Tena mahāsamaṇenāti nissakke karaṇavacanaṃ, tato mahāsamaṇato suṭṭhu muttā mayanti attho, upaddutā ca homa tadāti adhippāyo, homāti vā atītatthe vattamānavacanaṃ, ahumhāti attho. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjatīti tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, hetu. Khoti avadhāraṇe, etaṃ kāraṇaṃ vijjateva, no na vijjatīti attho. Kiṃ taṃ kāraṇanti? Āha yaṃ pāpabhikkhūtiādi. Ettha yanti nipātamattaṃ, kāraṇaniddeso vā, yena kāraṇena antaradhāpeyyuṃ, tadetaṃ kāraṇaṃ vijjatīti attho. Atīto atikkanto satthā ettha, etassāti vā atītasatthukaṃ, pāvacanaṃ. Padhānaṃ vacanaṃ pāvacanaṃ, dhammavinayanti vuttaṃ hoti. Pakkhaṃ labhitvāti alajjīpakkhaṃ labhitvā. Na cirassevāti na cireneva. Yāva ca dhammavinayo tiṭṭhatīti yattakaṃ kālaṃ dhammo ca vinayo ca lajjīpuggalesu tiṭṭhati.
“这是世尊所说”,是指世尊卧于涅槃床时所说。“宣说”与“施设”:对摄于经藏与论藏的法,以及摄于律藏的律,善加开示、令其觉悟,称为“宣说”;依其类别令知、无混杂地安立,称为“施设”。“在我逝去后,那将是你们的导师”,意为:在我逝去、般涅槃后,那法与律将起到导师的作用。“教法”依教理、行道、通达而有三种;若究竟而言,则是三十七菩提分法。“堪能久住”指堪能长久安住,即能令教法久住,此为关联。
Vuttañhetaṃ bhagavatāti parinibbānamañce nipannena bhagavatā vuttanti attho. Desito paññattoti suttābhidhammapiṭakasaṅgahitassa dhammassa ceva vinayapiṭakasaṅgahitassa vinayassa ca atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanā. Tasseva pakārato ñāpanaṃ asaṅkarato ṭhapanaṃ paññāpanaṃ. So vo mamaccayena satthāti so dhammavinayo tumhākaṃ mamaccayena satthā mayi parinibbute satthukiccaṃ sādhessati. Sāsananti pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhaṃ sāsanaṃ, nippariyāyato pana sattattiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Addhaniyanti addhānakkhamaṃ, tadeva ciraṭṭhitikaṃ assa bhaveyyāti sambandho.
现在,为了阐明正自觉者对自己所作的特别摄受,而说“及凡我……从世尊”等。其中,“及凡我”与“被摄受”构成语法关联。此处,“凡”意为“由于什么原因”,即“以何理由”。或者,这是对动作的指称,以此来指称“被摄受”中的摄受行为。“你将受持”等,是世尊欲与大迦叶尊者交换袈裟时所说。“迦叶,你能受持吗?”意为“迦叶,你能披上这些已用旧的粪扫衣吗?”这样说并非就体力而言,而是就修行的圆满而言。所谓“麻粪扫衣”,是指包裹尸体后丢弃、抖落掉大量蛆虫后取来、以麻纤维制成的粪扫衣。因其被弃置于路边等处的尘土之上,有从尘土中耸出之义,犹如尘土上的堤岸,故称“粪扫衣”。或者,“粪扫衣”一词应理解为:如同尘土般,入于可厌的状态,故名。“已尽衣用”指衣服的功用已尽,即已用旧之义。那件衣实为一件,但因由多部分组成而用了复数。以共享受用,即以与自己同等的受用,以共享受用及同等安立而行摄受,这是语法关联。
Idāni sammāsambuddhena attano kataṃ anuggahavisesaṃ vibhāvento āha yañcāhaṃ bhagavatātiādi. Tattha yañcāhanti etassa anuggahitoti etena sambandho. Tattha yanti yasmā, yena kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Kiriyāparāmasanaṃ vā etaṃ, tena anuggahitoti ettha anuggahaṇaṃ parāmasati. Dhāressasītiādikaṃ bhagavatā mahākassapattherena saddhiṃ cīvaraparivattanaṃ kātukāmena vuttavacanaṃ. Dhāressasi pana me tvaṃ kassapāti ‘‘kassapa, tvaṃ imāni paribhogajiṇṇāni paṃsukūlāni pārupituṃ sakkhissasī’’ti vadati, tañca kho na kāyabalaṃ sandhāya, paṭipattipūraṇaṃ pana sandhāya evamāha. Sāṇāni paṃsukūlānīti matakaḷevaraṃ paliveṭhetvā chaḍḍitāni tumbamatte kimayo papphoṭetvā gahitāni sāṇavākamayāni paṃsukūlacīvarāni. Rathikādīnaṃ yattha katthaci paṃsūnaṃ upari ṭhitattā abbhuggataṭṭhena tesu kūlamivāti paṃsukūlaṃ. Atha vā paṃsu viya kucchitabhāvaṃ ulati gacchatīti paṃsukūlanti paṃsukūlasaddassa attho daṭṭhabbo. Nibbasanānīti niṭṭhitavasanakiccāni, paribhogajiṇṇānīti attho. Ekameva taṃ cīvaraṃ anekāvayavattā bahuvacanaṃ kataṃ. Sādhāraṇaparibhogenāti attanā samānaparibhogena, sādhāraṇaparibhogena ca samasamaṭṭhapanena ca anuggahitoti sambandho.
现在,为了显示世尊为在九次第住与六通分摄的上人法中,将大迦叶与自己同等安立而说、载于《迦叶相应》的经文,以省略方式及“等”字摄略而说:“诸比丘,我……”等。其中,“只要我欲”即“只要我愿意”,意为“随我所欲的时间”,亦有“只要”的异读。“九次第住与六通分摄”中,所谓九次第住,即依顺序证入而得名的八种色界、无色界定,连同灭尽定。所谓六通,即五种神通加上漏尽智。以将自己与他同等安立,意思是:“我能于若干时间、若干等至住与神通中运作,大迦叶也是如此”,如此在上述上人法中,将自己与他同等安立。这是以上人法中的共通性,对长老所作的纯粹赞叹,并非在一切方面与世尊等同。因为依世尊功德的殊胜,声闻与独觉连一分一毫也无法企及。既然如此,除了结集法与律,还有什么能让世尊无债呢?这便是要旨。其中,“他的”指那所摄受的,或应理解为“我的”。因为在某些典籍中,可见“我的”的读法。“无债”即无负债的状态。“以授予自己的铠甲与自在”中,以衣为例而取铠甲,以等至为例而取自在于。
Idāni navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanatthāya bhagavatā vuttaṃ kassapasaṃyutte (saṃ. ni. 2.152) āgataṃ pāḷiṃ peyyālamukhena ādiggahaṇena ca saṅkhipitvā dassento āha ahaṃ, bhikkhavetiādi. Tattha yāvade ākaṅkhāmīti yāvadeva ākaṅkhāmi, yattakaṃ kālaṃ icchāmīti attho, ‘‘yāvadevā’’tipi pāṭho. Navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhedeti ettha navānupubbavihāro nāma anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbabhāvato evaṃsaññitā nirodhasamāpattiyā saha aṭṭha rūpārūpasamāpattiyo. Chaḷabhiññā nāma āsavakkhayañāṇena saddhiṃ pañcābhiññāyo. Attanā samasamaṭṭhapanenāti ‘‘ahaṃ yattakaṃ kālaṃ yattake samāpattivihāre abhiññāyo ca vaḷañjemi, tathā kassapopī’’ti evaṃ yathāvuttauttarimanussadhamme attanā samasamaṃ katvā ṭhapanena, idañca uttarimanussadhammasāmaññena therassa pasaṃsāmattena vuttaṃ, na bhagavatā saddhiṃ sabbathā samatāya. Bhagavato hi guṇavisesaṃ upādāya sāvakā paccekabuddhā ca kalampi kalabhāgampi na upenti, tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati aññatra dhammavinayasaṅgāyanāti adhippāyo. Tattha tassāti tassa anuggahassa, tassa meti vā attho gahetabbo. Potthakesu hi kesuci ‘‘tassa me’’ti pāṭho dissati. Āṇaṇyaṃ aṇaṇabhāvo. Sakakavacaissariyānuppadānenāti ettha cīvarassa nidassanavasena kavacasseva gahaṇaṃ kataṃ, samāpattiyā nidassanavasena issariyaṃ gahitaṃ.
现在,为以经文阐明如上所述之义,而说“如……”等。其中“ekamidāhaṃ”中的“idaṃ”仅为小品词。“一时”意为“于某一时”。“从波婆”意为从波婆城出发。“已入长途”意为已踏上长途道路。此处“长途”一词即长时间的同义语。“应详细了知全部须跋陀犍度”,是说应将载于五百结集犍度中的须跋陀犍度部分,引用于此而详加展开。
Idāni yathāvuttamatthaṃ pāḷiyā vibhāvento āha yathāhātiādi. Tattha ekamidāhanti ettha idanti nipātamattaṃ. Ekaṃ samayanti ekasmiṃ samayeti attho. Pāvāyāti pāvānagarato. Addhānamaggappaṭipannoti dīghamaggappaṭipanno. Dīghapariyāyo hettha addhānasaddo. Sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbanti pañcasatikakkhandhake āgataṃ subhaddakaṇḍaṃ idha ānetvā vitthāretabbaṃ.
“此后”,即须跋陀犍度之后。“应详细了知全部须跋陀犍度”,显示了“我们所不欲的,我们将不作”为止的须跋陀犍度经文后,现在为显示其余激发精勤方式的经文,而说“来吧,贤友们……”等。其中,“非法先显耀”一句,《要义灯》说:“所谓非法,即与十善业道相反的非法。”然而,在此因结集法而激发精勤的上下文中,不结集法与律会生起过失与过患,故应说正是此非法得以显耀,其对立面的法则被抑止。又因说“非法说者强,法说者弱”,须跋陀、跋耆子等人依彼非法而成为非法说者,其他人则依彼法而成为法说者。在此,他们自身即应被称为“非法”与“法”。因此,应知以坏戒等为因的恶欲等过失与过患为非法,其对立面——以具戒等为因的少欲等功德之聚集为法。“先显耀”意为竟然显耀。或者说,是“在非法有能力抑止法之前,更早地”之意。“显耀”即将显耀,因为与“先”字结合,此现在时用于未来义,如同说“在天将下雨之前”。“非律”即与断除律等相反的非法。
Tato paranti subhaddakaṇḍato paraṃ. Sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbanti iminā ‘‘yaṃ na icchissāma, na taṃ karissāmā’’ti etaṃ pariyantaṃ subhaddakaṇḍapāḷiṃ dassetvā idāni avasesaṃ ussāhajananappakārappavattaṃ pāḷimeva dassento handa mayaṃ āvusotiādimāha. Tattha pure adhammo dippatīti ettha ‘‘adhammo nāma dasakusalakammapathapaṭipakkhabhūto adhammo’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā) vuttaṃ. Dhammasaṅgahaṇatthaṃ ussāhajananappasaṅgattā pana dhammavinayānaṃ asaṅgāyanahetudosagaṇo sambhavati, so eva ettha adhammo dippati tappaṭipakkho dhammo ca paṭibāhīyatīti vattabbaṃ. Api ca ‘‘adhammavādino balavanto honti dhammavādino dubbalā hontī’’ti vuccamānattā yena adhammena te subhaddavajjiputtakādayo adhammavādino, yena ca dhammena itare dhammavādinova honti. Teyeva idha ‘‘adhammo’’ ‘‘dhammo’’ti ca vattabbā. Tasmā sīlavipattiādihetuko pāpicchatādidosagaṇo adhammo, tappaṭipakkho sīlasampadādihetuko appicchatādiguṇasamūho dhammoti ca gahetabbaṃ. Pure dippatīti api nāma dippati. Atha vā yāva adhammo dhammaṃ paṭibāhituṃ samattho hoti, tato puretaramevāti attho. Dippatīti dippissati. Puresaddayogena hi anāgatatthe ayaṃ vattamānappayogo, yathā purā vassati devoti. Avinayoti pahānavinayādīnaṃ paṭipakkhabhūto avinayo.
“Tena hi”是表示催促、遣使的助词。“Sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhara”,意指具足一切九分教佛语教法的传承者。其中,“sakalanavaṅga”指经、应颂等九分教,亦即佛的教法。因为它是欲求利益者所应遍学,且具备现世利益等真舍利益的传承性质,三藏故被称为“pariyatti”(教法传承)。持守此一切九分教佛语教法的传承者,即是“sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhara”,意为具备如此特质的人。由于缺乏止修习的滋润,其观修是干涩、粗糙、不柔滑的,故这类人被称为“sukkhavipassaka”(干观者)。“Tipiṭakasabbapariyattippabhedadhara”,意为:三藏的集合称为“tipiṭaka”,持守此依九分教等类别而区分为多种之全部教法传承者,即是“tipiṭakasabbapariyattippabhedadhara”。
Tena hīti uyyojanatthe nipāto. Sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhareti sakalaṃ suttageyyādinavaṅgaṃ ettha, etassa vā atthīti sakalanavaṅgaṃ, satthusāsanaṃ. Atthakāmena pariyāpuṇitabbato diṭṭhadhammikādipurisatthapariyattibhāvato ca ‘‘pariyattī’’ti tīṇi piṭakāni vuccanti, taṃ sakalanavaṅgasatthusāsanasaṅkhātaṃ pariyattiṃ dhārentīti sakalanavaṅgasatthusāsanapaayattidharā, tādiseti attho. Samathabhāvanāsinehābhāvena sukkhā lūkhā asiniddhā vipassanā etesanti sukkhavipassakā. Tipiṭakasabbapariyattippabhedadhareti tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samāhāro tipiṭakaṃ, tadeva navaṅgādivasena anekabhedabhinnaṃ sabbaṃ pariyattippabhedaṃ dhārentīti tipiṭakasabbapariyattippabhedadharā.
“Kissa pana”意为“究竟为何”。“Sikkhatī”故称“sekkho”(有学)。我即称彼为“sakaraṇīyo”(尚有应作之事者),因上三道之事业尚未完成,故为尚有应作之事者,这是它的含义。“Assa”意为“以此”。“Bahukārattā”意为“因多所饶益”。“Assa”意为“应是”。“Ativiya vissattho”意为“极度信赖者”。“Na”字与“教导阿难长老”相连。大迦叶长老因为阿难长老有时不摄护,与新学比丘众及随行弟子众游行人间,而其随行弟子一度还俗,为呵责此事而说:“此童子不知量否?”此中“vā”字为填充语气,指“此童子竟不自知分量”,是长老的呵责之语。“Tatra”意为“若如此”。
Kissa panāti kasmā pana. Sikkhatīti sekkho. Tamevāha ‘‘sakaraṇīyo’’ti. Uparimaggattayakiccassa apariyositattā sakiccoti attho. Assāti anena. Bahukārattāti bahupakārattā. Assāti bhaveyya. Ativiya vissatthoti ativiya vissāsiko. Nanti ānandattheraṃ ovadatīti sambandho. Ānandattherassa kadāci asaññatāya navakāya saddhivihārikaparisāya janapadacārikācaraṇaṃ, tesañca saddhivihārikānaṃ ekakkhaṇe uppabbajjanañca paṭicca mahākassapatthero taṃ niggaṇhanto evamāha ‘‘na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī’’ti. Ettha ca vā-saddo padapūraṇo, ayaṃ kumāro attano pamāṇaṃ na paṭijānātīti theraṃ tajjento āha. Tatrāti evaṃ sati.
“Kiñcāpi sekkho”一语,并非就有学可能堕入非道而说,应知其实是特指无学而作拣择。因此,此处应如此理解衔接:“虽是有学,但长老仍拣择具寿阿难”,而不应理解为“虽是有学,却不可能堕入非道”。“Abhabbo”等则是说明其本性。其中,“chandā”意为“以欲、以爱着”,“agatiṃ gantuṃ”意为“行不应行之事”,“pariyatto”意为“已学习、已诵习”。
Kiñcāpi sekkhoti idaṃ na sekkhānaṃ agatigamanasabbhāvena vuttaṃ, asekkhānaññeva pana uccinitvā gahitattāti daṭṭhabbaṃ. Tasmā ‘‘kiñcāpi sekkho, tathāpi thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatū’’ti evamettha sambandho veditabbo, na pana kiñcāpi sekkho, tathāpi abhabbo agatiṃ gantunti yojetabbaṃ. Abhabbotiādi panassa sabhāvakathanaṃ. Tattha chandāti chandena sinehena. Agatiṃ gantunti akattabbaṃ kātuṃ. Pariyattoti adhīto uggahito.
“Rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ”中,“gocara”指牛活动的范围,即牛的觅食地。如同牛的觅食地一般,比丘乞食行处也称为“gocara”。王舍城有广大的乞食范围,故为“mahāgocaraṃ”。“Ukkoṭeyya”意为“遮止、阻止”。
Rājagahaṃkho mahāgocaranti ettha gāvo caranti etthāti gocaro, gunnaṃ gocaraṭṭhānaṃ. Gocaro viyāti gocaro, bhikkhācaraṇaṭṭhānaṃ. So mahanto assāti mahāgocaraṃ, rājagahaṃ. Ukkoṭeyyāti nivāreyya.
“Sattasu sādhukīḷanadivasesu”中,因反复讲说厌离之事后,以供养名义而行纯粹欢庆,故称“sādhukīḷana”(善庆)。“Upakaṭṭhā”意为“临近”。“Vassūpanāyikā”:人们于此进入、靠近雨安居,故称“雨安居入月”。
Sattasu sādhukīḷanadivasesūti ettha saṃvegavatthuṃ kittetvā kittetvā sādhukaṃ eva pūjāvasena kīḷanato sādhukīḷanaṃ. Upakaṭṭhāti āsannā. Vassaṃ upaneti upagacchati etthāti vassūpanāyikā.
“于彼处”:即于彼舍卫城;“苏旦”仅为语气助词。“胆汁等界充盛”:意为胆汁、痰等诸界积聚旺盛。“为了使其宽慰”:意为为了使之满足安适。“第二日”:据称是指进入祇园精舍之日的第二天。“以此泻下”:故称“泻药”。“以药浸制之乳即是泻药”:故称“乳泻药”。“所指向者”:即指所说的服药之事。“药量”:意为少量之药;此处“量”字意为“少”,如《法句》中“量者,于乐之舍弃……”等处“量”字用法相同。
Tatra sudanti tassaṃ sāvatthiyaṃ, sudanti nipātamattaṃ. Ussannadhātukanti upacitapittasemhādidhātukaṃ. Samassāsetunti santappetuṃ. Dutiyadivaseti jetavanavihāraṃ paviṭṭhadivasato dutiyadivaseti vadanti. Viriccati etenāti virecanaṃ. Osadhaparibhāvitaṃ khīrameva virecananti khīravirecanaṃ. Yaṃ sandhāyāti yaṃ bhesajjapānaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhesajjamattāti appamattakaṃ bhesajjaṃ. Appattho hi ayaṃ mattā-saddo mattā sukhapariccāgātiādīsu (dha. pa. 290) viya.
“Khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ”中,“khaṇḍa”指已断裂者,“phulla”指已破裂者,对其作“paṭisaṅkharaṇa”,即是令其恢复如新。
Khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇanti ettha khaṇḍanti chinnaṃ, phullanti bhinnaṃ, tesaṃ paṭisaṅkharaṇaṃ abhinavakaraṇaṃ.
“Pariveṇa”意为“依界限而了知、可见”,故称“院落”。“Tattha”于此连接“于诸精舍中修缮破损破裂之处”。“Paṭhamaṃ māsaṃ”指雨安居的第一个月,此处表持续关联,故用宾格。因关于住所义务的规定众多,且于《住所犍度》(《小品》294等)中制定了诸多与住所相关之事,故云“世尊……赞叹”。
Paricchedavasena vediyati dissatīti pariveṇaṃ. Tatthāti tesu vihāresu khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇanti sambandho. Paṭhamaṃ māsanti vassānassa paṭhamaṃ māsaṃ, accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Senāsanavattānaṃ bahūnaṃ paññattattā, senāsanakkhandhake (cūḷava. 294 ādayo) senāsanapaṭibaddhānaṃ bahūnaṃ kammānaṃ vihitattā ‘‘bhagavatā…pe… vaṇṇita’’nti vuttaṃ.
“Dutiyadivase”指他们思议“我们来修缮破损破裂之处”那日的第二天。他们正是在雨安居入月之日作此思议。“如吉祥天女之居所”,意为犹如吉祥天女的住处。“如同众鸟聚集于同一饮水处”,意指一切人的目光都汇聚于此会堂,故说“宛如天、人与飞鸟的眼目齐聚一处”。“Lokarāmaṇeyyaka”意为世间可爱悦目之状,或谓“与欢喜相称”,故称“世间之美妙”。“Daṭṭhabbasāramaṇḍa”中,“daṭṭhabbasāra”指所见物中最为殊胜者,由此而令心澄净,故称“所见精华之庄严”;又或指以最殊胜、最优越的装饰来庄严此处,故称“具所见精华庄严之会堂”。“Maṇḍapa”意为“遮蔽阳光之光芒”,故称“会堂”。“Vividhakusumadāmolambakaviniggalantacāruvitāna”形容垂挂着种种花鬘与珍珠璎珞,宛如倾泻流溢,令顶幕华美庄严。正因地面以各种花卉供养妆点、精工完成,故云“犹如以宝石镶嵌而成的宝石地面”。
Dutiyadivaseti ‘‘khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karomā’’ti cintitadivasato dutiyadivase. Vassūpanāyikadivaseyeva te evaṃ cintesuṃ. Siriyā niketanamivāti siriyā nivāsanaṭṭhānaṃ viya. Ekasmiṃ pānīyatitthe sannipatantā pakkhino viya sabbesaṃ janānaṃ cakkhūni maṇḍapeyeva nipatantīti vuttaṃ ‘ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṅgāna’’nti. Lokarāmaṇeyyakanti loke ramaṇīyabhāvaṃ, ramaṇaṃ arahatīti vā lokarāmaṇeyyakaṃ . Daṭṭhabbasāramaṇḍanti daṭṭhabbesu sāraṃ daṭṭhabbasāraṃ, tato vippasannanti daṭṭhabbasāramaṇḍaṃ. Atha vā daṭṭhabbo sārabhūto visiṭṭhataro maṇḍo maṇḍanaṃ alaṅkāro etassāti daṭṭhabbasāramaṇḍo, maṇḍapo. Maṇḍaṃ sūriyarasmiṃ pāti nivāretīti maṇḍapo. Vividhāni kusumadāmāni ceva muttolambakāni ca viniggalantaṃ vamentaṃ nikkhāmentamiva cāru sobhanaṃ vitānaṃ etthāti vividhakusumadāmolambakaviniggalantacāruvitāno. Nānāpupphūpahāravicittasupariniṭṭhitabhūmikammattā eva ‘‘ratanavicittamaṇikoṭṭimatalamivā’’ti vuttaṃ. Ettha ca maṇiyo koṭṭetvā katatalaṃ maṇikoṭṭimatalaṃ nāma, tamivāti vuttaṃ hoti. Āsanārahanti nisīdanārahaṃ. Dantakhacitanti dantehi khacitaṃ.
“Āvajjesi”意为“引导、呈献”。“Anupādāya”意为“不因渴爱与邪见而执取任何法”。“Kathādosoti”意为“言说之过失”,即言说中并无不实之名。
Āvajjesīti upanāmesi. Anupādāyāti taṇhādiṭṭhivasena kañci dhammaṃ aggahetvā. Kathādosoti kathāya asaccaṃ nāma natthi.
随其年腊,即不违越长老的次第。此处“有些”仅指中部诵师中的一部分。亦应了知:前文所述的一切,中部诵师也同样持此说。而长部诵师则说:“长老仅以步行前来集会。”他们之中,有些人说是“从空中来”,有些人说:“他们所有人皆是如此,由于各自到来的日期确实存在,便各取一说而如是言。”
Yathāvuḍḍhanti vuḍḍhapaṭipāṭiṃ anatikkamitvā. Eketi majjhimabhāṇakānaṃyeva eke. Pubbe vuttampi hi sabbaṃ majjhimabhāṇakā vadantiyevāti veditabbaṃ. Dīghabhāṇakā pana ‘‘padasāva thero sannipātamāgato’’ti vadanti. Tesu keci ‘‘ākāsenā’’ti, ‘‘te sabbepi tathā tathā āgatadivasānampi atthitāya ekamekaṃ gahetvā tathā tathā vadiṃsū’’ti vadanti.
以谁为上首?即以谁为最尊者。持扇一事:此处“持扇”,应知是法师在法众中,依惯例而为,用以掩饰手的不安与面容的变动。正因如此,即使已达究竟调伏的佛陀与声闻,为显示说法者的常法,也会持握心扇。贤友优波离,波罗夷最初于何处制定?在此,结集的最初次第是如何成立的呢?依巴帝摩卡读诵等次第而成立其最初。因为佛在世时,三藏多半便是依此次第诵习的,后来结集时也依此次第进行,应知这特别是指律藏与阿毗达摩藏。于何事中?此处的“事”是所依之义。王舍城与那烂陀之间:即王舍城与那烂陀的中间地带,义为间隔之中。“中间”一词因语境合适而使用。王家园:即国王为游观嬉戏所建造的园阁。安婆罗提卡园:是与国王同名的园林。与谁同?此处为何作此说?因这不是世尊亲口所说,国王也有所参与,故不说“依何”而作如是说,应知此理。韦提希之子:其母是拘萨罗王的女儿,而非毗提诃王的女儿。因其母贤明,以智慧与明智而精勤努力,故得“韦提希”这一显称,应知此理。
Kaṃ dhuraṃ katvāti kaṃ jeṭṭhakaṃ katvā. Bījaniṃ gahetvāti ettha bījanīgahaṇaṃ parisāya dhammakathikānaṃ hatthakukkuccavinodanamukhavikārapaṭicchādanatthaṃ dhammatāvasena āciṇṇanti veditabbaṃ. Teneva hi accantasaññatappattā buddhāpi sāvakāpi dhammakathikānaṃ dhammatādassanatthameva cittabījaniṃ gaṇhanti. Paṭhamaṃ, āvuso upāli, pārājikaṃ kattha paññattanti ettha kathaṃ saṅgītiyā pubbe paṭhamabhāvo siddhoti? Pātimokkhuddesānukkamādinā pubbe paṭhamabhāvassa siddhattā. Yebhuyyena hi tīṇi piṭakāni bhagavato dharamānakāleyeva iminā anukkamena sajjhāyitāni, teneva kamena pacchāpi saṅgītāni visesato vinayābhidhammapiṭakānīti daṭṭhabbaṃ. Kismiṃ vatthusminti nimittatthe bhummaṃ. Antarā ca, bhante, rājagahaṃ antarā ca nāḷandanti rājagahassa ca nāḷandāya ca antarā, vivare majjheti attho. Antarā-saddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kataṃ. Rājāgāraketi rañño kīḷanatthāya kate agārake. Ambalaṭṭhikāyanti rañño evaṃnāmakaṃ uyyānaṃ. Kena saddhinti idha kasmā vuttanti? Yasmā panetaṃ na bhagavatā eva vuttaṃ, raññāpi kiñci kiñci vuttamatthi, tasmā ‘‘kamārabbhā’’ti avatvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vedehiputtenāti ayaṃ kosalarañño dhītāya putto, na videharañño dhītāya. Yasmā mātā panassa paṇḍitā, tasmā sā vedena ñāṇena īhati ghaṭati vāyamatīti ‘‘vedehī’’ti pākaṭanāmā jātāti veditabbā.
如此,以相、因缘、时、地、作者、行相等种种方式显示了第一次大结集后,现在,为了显示于该处所确立的法和律中的种种善巧,阐明一性等差别,于是开示了“所有这一切”等语。其中,“无上正等觉”:此处,以无碍智为足处的道智,以及以道智为足处的无碍智,名为“正等觉”。或随观者:指随念等时生起的法。离欲之味:即是阿拉汉果之味,或是离欲的成就,因其生起最殊胜的果;或是离欲的作用,因其究竟地成办了烦恼的舍离。其余的佛语名为“法”:此处,虽依诵习等性质,律也是法,但由于律名的施设,以及在不同诤事中所适用的“法”这一名称,这里指的是不包含律的经藏,如“福德与智慧的资粮如牛粪团”等所说。
Evaṃ nimittapayojanakāladesadesakakārakakaraṇappakārehi paṭhamamahāsaṅgītiṃ dassetvā idāni tattha vavatthāpitesu dhammavinayesu nānappakārakosallatthaṃ ekavidhādibhede dassetuṃ tadetaṃ sabbampītiādimāha. Tattha anuttaraṃ sammāsambodhinti ettha anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānaṃ maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccati. Paccavekkhantena vāti udānādivasena pavattadhammaṃ sandhāyāha. Vimuttirasanti arahattaphalassādaṃ, vimuttisampattikaṃ vā aggaphalanipphādanato, vimuttikiccaṃ vā kilesānaṃ accantavimuttisampādanato. Avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammoti ettha yadipi dhammo eva vinayopi pariyattiyādibhāvato, tathāpi vinayasaddasannidhānena bhinnādhikaraṇabhāvena payutto dhamma-saddo vinayatantivirahitaṃ tantiṃ dīpeti, yathā puññañāṇasambhāro gobalibaddantiādi.
“多生轮回”:这首偈颂的略义如下——我寻觅着此名身之屋的作者,即那渴爱的匠人,欲以能明见他的菩提智去照见,却未能获得此智而不断寻求。从发心以来,我于多生百千劫的轮回中流转不息。因为生夹杂着老、病、死等苦,屡屡真正受苦,若未见到那生的根源,决不退转,因此为了寻觅它而流转。“已见”:现在我已以遍知一切智证知,你已被见到。“不再造屋”:你不再造作这个名身之我屋。说明其原由:“一切椽”等。你所有残余的烦恼已被我破坏。由你造作的名身之屋,其名为无明的脊梁、椽与顶阁,皆已坏灭。我心缘取无为涅槃而行。我已证得渴爱灭尽的阿罗汉道果,其含义即是这样。然而另有一些人说:“缘取无为的心本身即证得渴爱灭尽”,也作此意思理解。
Anekajātisaṃsāranti imissā gāthāya ayaṃ saṅkhepattho – ahaṃ imassa attabhāvagehassa kārakaṃ taṇhāvaḍḍhakiṃ gavesanto yena ñāṇena taṃ daṭṭhuṃ sakkā, taṃ bodhiñāṇaṃ anibbisaṃ alabhanto eva abhinīhārato pabhuti ettakaṃ kālaṃ anekajātisatasahassasaṅkhyaṃ imaṃ saṃsāravaṭṭaṃ sandhāvissaṃ saṃsariṃ, yasmā jarābyādhimaraṇamissatāya jāti nāmesā punappunaṃ upagantuṃ dukkhā, na ca sā tasmiṃ adiṭṭhe nivattati, tasmā taṃ gavesanto sandhāvissanti attho. Diṭṭhosīti idāni mayā sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantena diṭṭho asi. Puna gehanti puna imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ mama gehaṃ. Na kāhasīti na karissasi. Kāraṇamāha sabbā tetiādi. Tava sabbā avasesakilesaphāsukā mayā bhaggā. Imassa tayā katassa attabhāvagehassa avijjāsaṅkhātaṃ kūṭaṃ kaṇṇikamaṇḍalaṃ visaṅkhataṃ viddhaṃsitaṃ. Visaṅkhāraṃ nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavasena gataṃ mama cittaṃ. Ahañca taṇhānaṃ khayasaṅkhātaṃ arahattamaggaphalaṃ ajjhagā pattosmīti attho. Keci pana ‘‘visaṅkhāragataṃ cittameva taṇhānaṃ khayaṃ ajjhagā’’ti evampi atthaṃ vadanti.
“某些人”:指犍度诵师。“随念之日”:这应联系于“随观者所生起的”,而非联系于“成就一切智位者”。“喜俱智”:即与喜相应的智慧。“我告示”:即我告知,意为“我令觉知”。“中间”:即间隙,指中间。
Kecīti khandhakabhāṇakā. Pāṭipadadivaseti idaṃ paccavekkhantassa uppannāti etena sambandhitabbaṃ, na sabbaññubhāvappattassāti etena. Somanassamayañāṇenāti somanassasampayuttañāṇena. Āmantayāmīti nivedayāmi, bodhemīti attho. Antareti antarāḷe, vemajjheti attho.
经藏:正如“业”即是“业处”,当知“经”即是“经藏”。未结集者:指结集犍度、论事等。由十六种分类所标示,故说为“十六附随”。正如附随文中所说:“第一波罗夷于何处制定”等。制定、论议、失败、摄益、生起、诤事、止灭、聚摄,这八种分类;随后又以“因行淫法而制定波罗夷”等,仅由缘的差别再说此八种分类。即由此十六分类之数,显示比丘分别与比丘尼分别,故由十六分类所标示的附随即名为“十六附随”,应知此理。
Suttantapiṭakanti yathā kammameva kammantaṃ, evaṃ suttameva suttantanti veditabbaṃ. Asaṅgītanti saṅgītikkhandhaka (cūḷava. 437 ādayo) kathāvatthuppakaraṇādikaṃ. Soḷasahi vārehi upalakkhitattā ‘‘soḷasa parivārā’’ti vuttaṃ. Tathā hi parivārapāḷiyaṃ (pari. 1 ādayo) paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattantiādinā vuttaṃ. Paññattivāro kathāpattivāro vipattivāro saṅgahavāro samuṭṭhānavāro adhikaraṇavāro samathavāro samuccayavāroti ime aṭṭha vārā, tadanantaraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’nti (pari. 188) evaṃ paccayamattavisesena puna vuttā teyeva aṭṭha vārā cāti imesaṃ soḷasannaṃ vārānaṃ vasena bhikkhuvibhaṅgassa ca bhikkhunīvibhaṅgassa ca pakāsitattā soḷasahi vārehi upalakkhito parivāro ‘‘soḷasaparivāro’’ti vuttoti veditabbo.
“令坚固作业松弛之因缘”:此于世间罪与施设罪中,当依次第配合。克服了抑制时分而生起的行为,称为违行,即违犯。“故”:由种种理趣等因。“此”:即种种差别理趣等偈文。“此中”:即律之。
Daḷhīkammasithilakaraṇappayojanāti idaṃ lokavajjapaṇṇattivajjesu yathākkamaṃ yojetabbaṃ. Saññamavelaṃ abhibhavitvā pavatto ācāro ajjhācāro, vītikkamo. Tenāti vividhanayattādihetunā. Etanti vividhavisesanayattātiādigāthāvacanaṃ. Etassāti vinayassa.
“而另一部则是经”:在“自利、利他等分类”中,以“等”字摄取了现世利益、来世利益,以及世间、出世间等利益。因是随顺应度者的意乐而说,故不像律藏那样以权威制戒的方式宣说,而是随顺其意乐、适合其性行而说。为显示应度者并非依渐次修学等次第,而是于未来时中成就,故说“如藤蔓之果”。为显示唯有具足方便者才能成就,故说“如母牛之乳”,譬如,若挤牛角等处,或于非时,或挤未怀孕之母牛,则不得其乳。
Itaraṃ panāti suttaṃ. Attatthaparatthādibhedeti ettha ādi-saddena diṭṭhadhammikasamparāyikatthe lokiyalokuttarādiatthe ca saṅgaṇhāti. Veneyajjhāsayānulomena vuttattāti vinayaṃ viya issarabhāvato āṇāpatiṭṭhāpanavasena adesetvā veneyyānaṃ ajjhāsayānulomena caritānurūpaṃ vuttattā. Anupubbasikkhādivasena adesetvā veneyyānaṃ kālantare abhinibbattiṃ dassento āha ‘‘sassamiva phala’’nti. Upāyasamaṅgīnaṃyeva nippajjanabhāvaṃ dassento ‘‘dhenu viya khīra’’nti āha. Na hi dhenuṃ visāṇādīsu, akāle vā avijātaṃ vā dohanto khīraṃ paṭilabhati.
“Yanti”意为“因为”。“Etthā”指在阿毗达摩中。“Abhidhamme”指那些远离与律藏制戒相混杂的法,例如,即使在梦中遗精无犯的情况下,仍可发现不善思心所等;也有人说“因无前后矛盾,故为远离混杂之法”。“Ārammaṇādīhi”指所缘、相应、业门、行道等。“Lakkhaṇīyattā”意为应被了知的特征。“Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ”:在此处,于“律藏”等三藏名称中,那个无差别、共通的部分,即是“藏”这个词的含义。“Mā piṭakasampadānenā”意为不要以执取圣典文句的方式来掌握,这是所说之义。“Yathāvuttenā”指如前所述,以“如此有二种义”等方式所说的。
Yanti yasmā. Etthāti abhidhamme. Abhidhammeti supinantena sukkavissaṭṭhiyā anāpattibhāvepi akusalacetanā upalabbhatītiādinā vinayapaññattiyā saṅkaravirahite dhamme, ‘‘pubbāparavirodhābhāvato saṅkaravirahite dhamme’’tipi vadanti. Ārammaṇādīhīti ārammaṇasampayuttakammadvārapaṭipadādīhi. Lakkhaṇīyattāti sañjānitabbattā. Yaṃ panettha avisiṭṭhanti ettha vinayapiṭakantiādīsu tīsu saddesu yaṃ avisiṭṭhaṃ samānaṃ, taṃ piṭakasaddanti attho. Mā piṭakasampadānenāti pāḷisampadānavasena mā gaṇhitthāti vuttaṃ hoti. Yathāvuttenāti evaṃ duvidhatthenātiādinā vuttappakārena.
“说法、教诫、论说之差别”中,“说法差别”“教诫差别”“论说差别”——“差别”一词应分别与各项组合。“差别”即“不同”之义。“Tesū”指在三藏中。“Sikkhā ca pahānāni ca gambhīrabhāvo ca”意为“学、断以及甚深性”,即学与断的甚深性,并如其所应地加以阐明。“Pariyattibhedaṃ vibhāvayeti”意为阐明教法的差别。“Yahiṃ yasmiṃ vinayādike yaṃ sampattiñca vipattiñca yathā pāpuṇāti, tampi sabbaṃ vibhāvayeti”意为:在律藏等中,于何处、如何获得何种成就与衰败,这一切都予以阐明。或者,也可组合为:“Yaṃ pariyattibhedaṃ sampattiṃ vipattiñca yahiṃ yathā pāpuṇāti, tampi sabbaṃ vibhāvayeti”。其阐明是……
Desanāsāsanakathābhedanti ettha desanābhedaṃ sāsanabhedaṃ kathābhedanti bhedasaddo paccekaṃ yojetabbo. Bhedanti ca nānattanti attho. Tesūti piṭakesu. Sikkhā ca pahānāni ca gambhīrabhāvo ca sikkhāpahānagambhīrabhāvo, tañca yathārahaṃ paridīpayeti attho. Pariyattibhedanti pariyāpuṇanabhedaṃ vibhāvayeti sambandho. Yahiṃ yasmiṃ vinayādike yaṃ sampattiñca vipattiñca yathā pāpuṇāti, tampi sabbaṃ vibhāvayeti sambandho. Atha vā yaṃ pariyattibhedaṃ sampattiṃ vipattiñca yahiṃ yathā pāpuṇāti, tampi sabbaṃ vibhāvayeti yojetabbaṃ. Paridīpanā vibhāvanā cāti heṭṭhā gāthāsu vuttassa anurūpato vuttaṃ, atthato pana ekameva.
“Āṇārahenā”意为堪能颁布教令者,即世尊,因为他是正自觉者。他由于大悲心、无颠倒的说法者身份,以及所说为量,故堪能颁布教令。由于世俗说与胜义说也可能存在,所以说“以教令为多”。此后各处,道理亦同。“Paṭhamaṃ”指律藏。“Pacurāparādhā”指如塞耶萨卡长老等,因其过失众多,故称“多过失者”。“Pacuro”即众多、大量;“aparādho”即过失、罪过、违犯;具有这些者,即是“多过失者”。“Anekajjhāsayā”等中,“āsayova ajjhāsayo”,其义为见与智。“Cariyā”指贪行等六种根本行;或者,“cariyā”即行,依善行与恶行分为二种。“Adhimutti”是众生依过去串习而产生的喜好,依劣与胜的差别分为二种。“Yathānulomaṃ”即随顺意乐等。“Yathādhammaṃ”即随顺法的自性。
Āṇārahenāti āṇaṃ paṇetuṃ arahatīti āṇāraho, bhagavā sammāsambuddhattā. So hi mahākāruṇikatāya ca aviparītato desakabhāvena pamāṇavacanattā ca āṇaṃ paṇetuṃ arahati. Vohāraparamatthānampi sambhavato āha ‘‘āṇābāhullato’’ti. Ito paresupi eseva nayo. Paṭhamanti vinayapiṭakaṃ. Pacurāparādhā seyyasakattherādayo. Te hi dosabāhullato ‘‘pacurāparādhā’’ti vuttā . Pacuro bahuko bahulo aparādho doso vītikkamo yesante pacurāparādhā. Anekajjhāsayātiādīsu āsayova ajjhāsayo, so ca atthato diṭṭhi ñāṇañca. Cariyāti rāgacariyādikā cha mūlacariyā. Atha vā cariyāti caritaṃ, taṃ sucaritaduccaritavasena duvidhaṃ. Adhimutti nāma sattānaṃ pubbaparicayavasena abhiruci, sā duvidhā hīnapaṇītabhedena. Yathānulomanti ajjhāsayādīnaṃ anurūpaṃ. Yathādhammanti dhammasabhāvānurūpaṃ.
“Saṃvarāsaṃvaro”在此处意为小防护与大防护,此处的“a”字有增盛之义。“Diṭṭhiviniveṭhanā”即从邪见中解脱。在经藏圣典中,由于“离诸欲……”等定之说为多,故经藏被称为“增心学”。“Vītikkamappahānaṃ kilesānaṃ”指对杂染法或业烦恼中,由身、语二门生起的违犯的断除。由于随眠烦恼虽以缠缚的形式随逐相续,却无法以破戒的方式生起违犯,所以说“戒是对治违犯的”。“Pariyuṭṭhānappahānaṃ”指对缠缚的断除:给予机会后,占据于心并令善心止息,以生起的方式而住,是为缠缚。“Anusayappahānaṃ”指对随眠的断除:由于未被圣道断除,在相续中,当获得因缘时即能生起、具有力量的欲贪等七种烦恼,因在相续中随逐而眠,故称随眠。
Saṃvarāsaṃvaroti ettha khuddako mahanto ca saṃvaroti attho. Vuḍḍhiattho hettha a-kāro. Diṭṭhiviniveṭhanāti diṭṭhiyā vimocanaṃ. Suttantapāḷiyaṃ vivicceva kāmehītiādinā (dī. ni. 1.226; saṃ. ni. 2.152) samādhidesanābāhullato suttantapiṭake ‘‘adhicittasikkhā’’ti vuttaṃ. Vītikkamappahānaṃ kilesānanti saṃkilesadhammānaṃ, kammakilesānaṃ vā yo kāyavacīdvārehi vītikkamo, tassa pahānaṃ. Anusayavasena santānamanuvattantā kilesā pariyuṭṭhitāpi sīlabhedavasena vītikkamituṃ na labhantīti āha ‘‘vītikkamapaṭipakkhattā sīlassā’’ti. Pariyuṭṭhānappahānanti okāsadānavasena citte kusalappavattiṃ pariyādiyitvā samuppattivasena ṭhānaṃ pariyuṭṭhānaṃ, tassa pahānaṃ. Anusayappahānanti ariyamaggena appahīnabhāvena santāne kāraṇalābhe uppajjanārahā thāmagatā kāmarāgādayo satta kilesā santāne anu anu sayanato anusayā nāma, tesaṃ pahānaṃ.
“Tadaṅgappahānaṃ”是指以布施、持戒等种种善支,断除种种不善支,这便是“彼支断”。“Duccaritasaṃkilesassa pahānaṃ”是指:身、语恶行在其生起之处,能正确地染污、恼害其相续,故称为杂染;以彼支的方式予以断除。由于定是对治欲贪的,因此在经藏中说断除渴爱杂染。由于阿毗达摩藏阐明无我、空等自性法,故说断除邪见杂染。
Tadaṅgappahānanti tena tena dānasīlādikusalaṅgena tassa tassa akusalaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Duccaritasaṃkilesassa pahānanti kāyavacīduccaritameva yattha uppajjati, taṃ santānaṃ sammā kileseti upatāpetīti saṃkileso, tassa tadaṅgavasena pahānaṃ. Samādhissa kāmacchandapaṭipakkhattā suttantapiṭake taṇhāsaṃkilesassa pahānaṃ vuttaṃ. Attādisuññasabhāvadhammappakāsanato abhidhammapiṭake diṭṭhisaṃkilesassa pahānaṃ vuttaṃ.
“各于其中一部”(Ekamekasmiñcettha)此处意为:在这三部藏中,每一部藏。所谓“法”(dhammo)即“巴利”(pāḷī)。此处,因法具有戒等殊胜义理,且是诸佛的本性语言,故将那些殊胜、卓越的语句系列称为“巴利”,也就是教法。由于它是能随顺表达世俗谛与胜义谛之义的,在胜义谛的词语中,纯粹由世尊以心意确定的名言施设系列,便名为“巴利法”。若问:“说法”与“法”有何差别?应知:依前述方式以心意确定之法,为令他人了悟而善巧安立,并以言语开示,即称为“说法”。因此说:“说法,即是对彼以心意确定的巴利语之宣说。”然而,此二者在究竟意义上,只是声音而已,因为离开胜义,世俗并不存在。有些阿阇梨秉持此理,称“法与说法,在究竟意义上只是声音”,他们亦无可指摘。正如“欲界结生异熟具有小所缘”的说法,应如此理解此处的成就。因为不能说“欲界结生异熟唯以所生的胜义为境”,它也能缘取男女等相、寻思为先的贪等不善、慈等善法为所缘而生起。然而,由于彼施设以胜义法为根本,故可安立为以胜义为境,此处亦应如此理解。
Ekamekasmiñcetthāti ettha etesu tīsu piṭakesu ekekasmiṃ piṭaketi attho. Dhammoti pāḷīti ettha dhammassa sīlādivisiṭṭhatthayogato, buddhānaṃ sabhāvaniruttibhāvato ca pakaṭṭhānaṃ ukkaṭṭhānaṃ vacanappabandhānaṃ āḷi pantīti pāḷi, pariyattidhammo. Sammutiparamatthabhedassa atthassa anurūpavācakabhāvena paramatthasaddesu ekantena bhagavatā manasā vavatthāpito nāmapaññattippabandho pāḷidhammo nāma. Desanāya dhammassa ca ko visesoti ce? Yathāvuttanayena manasā vavatthāpitadhammassa paresaṃ bodhanabhāvena atisajjanā vācāya pakāsanā ‘‘desanā’’ti veditabbā. Tenāha – ‘‘desanāti tassā manasā vavatthāpitāya pāḷiyā desanā’’ti. Tadubhayampi pana paramatthato saddo eva paramatthavinimuttāya sammutiyā abhāvā. Imameva nayaṃ gahetvā keci ācariyā ‘‘dhammo ca desanā ca paramatthato saddo evā’’ti voharanti, tepi anupavajjāyeva. Yathā ‘‘kāmāvacarapaṭisandhivipākā parittārammaṇā’’ti vuccanti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Na hi ‘‘kāmāvacarapaṭisandhivipākā nibbattitaparamatthavisayāyevā’’ti sakkā vattuṃ itthipurisādiākāraparivitakkapubbakānaṃ rāgādiakusalānaṃ mettādikusalānañca ārammaṇaṃ gahetvāpi samuppajjanato. Paramatthadhammamūlakattā panassa parikappassa paramatthavisayatā sakkā paññapetuṃ, evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā gambhīrāti sambandho. Ettha ca piṭakāvayavānaṃ dhammādīnaṃ vuccamāno gambhīrabhāvo taṃsamudāyassa piṭakassāpi vutto yevāti daṭṭhabbo. Dukkhena ogayhanti, dukkho vā ogāho ogāhanaṃ antopavisanametesūti dukkhogāhā. Etthāti etesu piṭakesu, niddhāraṇe cetaṃ bhummavacanaṃ.
“因之果”(hetuphalaṃ)即因所生之果。“法说”(dhammābhilāpo)即对义理与文句作无颠倒的宣说。“从境而不迷故”(visayato asammohato cāti),这是依次显示世间通达与出世间通达的方式,应结合“此通达”来理解。世间通达因缘取法义等而生起,故称为“从境而通达”。出世间通达以涅槃为所缘,虽不直接缘彼,但由破除对彼境的痴迷而于法等中生起,故称为“从不迷而通达”。“于法中随顺义”(atthānurūpaṃ dhammesu),即于诸因中随顺果,意思是于诸因中随顺其果。“于施设中随顺施设路”(paññattipathānurūpaṃ paññattīsu),六种名施设的路径称为施设路,于诸施设中随顺彼路,此即其义。
Hetuno phalaṃ hetuphalaṃ. Dhammābhilāpoti atthabyañjanako aviparītābhilāpo. Visayato asammohato cāti lokiyalokuttarānaṃ yathākkamaṃ avabodhappakāradassanaṃ, etassa avabodhoti iminā sambandho. Lokiyo hi dhammatthādiṃ ālambitvāva pavattanato visayato avabodhoti vuccati. Lokuttaro pana nibbānārammaṇatāya taṃ anālambamānopi tabbisayamohaviddhaṃsanena dhammādīsu pavattanato asammohato avabodhoti vuccati. Atthānurūpaṃ dhammesūti kāriyānurūpaṃ kāraṇesūti attho. Paññattipathānurūpaṃ paññattīsūti chabbidhanāmapaññattiyā patho paññattipatho, tassa anurūpaṃ paññattīsūti attho.
“法类”(dhammajātaṃ)指因的种种差别,或即因本身。“义类”(atthajātaṃ)指果的种种差别,或即果本身。而“此说法”一句,应与上文连接。“此中,何者”(yo cettha),意为:在此法、义、说法中,何为通达。“此处”(ettha),即指这三部藏。
Dhammajātanti kāraṇappabhedo kāraṇameva vā. Atthajātanti kāriyappabhedo, kāriyameva vā. Yā cāyaṃ desanāti sambandho. Yo cetthāti etāsu dhammatthadesanāsu yo paṭivedhoti attho. Etthāti etesu tīsu piṭakesu.
“蛇喻”(Alagaddūpamā):此中“蛇”(alagadda)一词指捉蛇,正如以“琴”指弹琴。此处的“取”,当知为恶取,犹如被蛇所咬;其余如法之取,则无过失。因此,以捉蛇为譬喻的,即称为“蛇喻”。而此处“蛇”(alagaddo)则指毒蛇。因彼具足能夺命的毒,称为“gada”,本当说“alaṃgado”,却读作“alagaddo”。
Alagaddūpamāti ettha alagaddasaddena alagaddaggahaṇaṃ vuccati vīṇāvādanaṃ vīṇātiādīsu viya, gahaṇañcettha yathā ḍaṃsati, tathā duggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, itaraggahaṇe virodhābhāvā. Tasmā alagaddassa gahaṇaṃ upamā etissāti alagaddūpamā. Alagaddoti cettha āsiviso vuccati. So hi alaṃ pariyatto, jīvitaharaṇasamattho vā visasaṅkhāto gado assāti ‘‘alaṃgado’’ti vattabbe ‘‘alagaddo’’ti vuccati.
“以出离为义”(nissaraṇatthā),即以出离轮回为其义、为其利益。“如库藏守护者”(bhaṇḍāgāriko viya):库藏守护者,即守护法宝者。其不图利养而学教法,名为库藏守护者之学。“恶取”(duggahitāni),即不善执取。因此说:“为寻隙等目的而学”。此中“寻隙”(upārambho),意指依凭教法学习而贬损他人。“等”字,则包含论诤、解脱、利养、恭敬等。此是对何者而言?是对教法的恶取而言。所说者,即《蛇喻经》(中部第238经)中所说。“他们不随受其义”(tañcassa atthaṃ nānubhonti):即这些恶取者,不随顺、不获得彼法的戒圆满等义。“通达不动者”(paṭividdhākuppo),即证得阿罗汉果者。
Vaṭṭato nissaraṇaṃ attho payojanaṃ etissāti nissaraṇatthā. Bhaṇḍāgāriko viyāti bhaṇḍāgāriko, dhammaratanānupālako, tassa atthanirapekkhassa pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti. Duggahitānīti duṭṭhu gahitāni. Tenāha ‘‘upārambhādihetu pariyāpuṭā’’ti. Ettha ca upārambho nāma pariyattiṃ nissāya paravambhanaṃ. Ādi-saddena itivādappamokkhalābhasakkārādiṃ saṅgaṇhāti. Yaṃ sandhāyāti yaṃ pariyattiduggahaṇaṃ sandhāya. Vuttanti alagaddūpamasutte (ma. ni. 1.238) vuttaṃ. Tañcassa atthaṃ nānubhontīti tañca assa dhammassa sīlaparipūraṇādisaṅkhātaṃ atthaṃ ete duggahitagāhino nānubhonti na vindanti. Paṭividdhākuppoti paṭividdhaarahattaphalo.
现在,为了在三藏中随宜简别成就与过失而作说明,故说“于律藏中”等。其中,“即他们”这一简别,是就六神通与四无碍解在律藏中未被分别解说而言。因为《毗兰若品》(波罗夷第12)中仅分别了三明。第二处“即他们”的简别,则是就四无碍解而作,因为三明已摄于六神通中。“而他们”中的“而”字,表示其余诸法亦存在于彼处。因为在阿毗达摩藏中,确实说了三明、六神通与四无碍解。为了显示无碍解在彼处得到正确分别,故说“即于彼处”这一简别。“所执受触”,即由道与行道所生的触。“他们”指他们藏。“此”指此佛语。
Idāni tīsu piṭakesu yathārahaṃ sampattivipattiyo niddhāretvā dassento āha vinaye panātiādi. Tattha tāsaṃyevāti avadhāraṇaṃ chaḷabhiññācatupaṭisambhidānaṃ vinaye pabhedavacanābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Verañjakaṇḍe (pārā. 12) hi tisso vijjāva vibhattā. Dutiye tāsaṃyevāti avadhāraṇaṃ catasso paṭisambhidā apekkhitvā kataṃ tissannampi vijjānaṃ chasu abhiññāsu antopaviṭṭhattā. Tāsañcāti ettha ca-saddena sesānampi tattha atthibhāvaṃ dīpeti. Abhidhammapiṭake hi tisso vijjā cha abhiññā catasso paṭisambhidā ca vuttā eva. Paṭisambhidānaṃ tattheva sammā vibhattabhāvaṃ dīpetuṃ tatthevāti avadhāraṇaṃ kataṃ. Upādinnaphassoti maggena maggapaṭipādanaphasso. Tesanti tesaṃ piṭakānaṃ. Etanti etaṃ buddhavacanaṃ.
“三十四部经”这一颂的释义如下:就某一尼柯耶而言,从经的数量来说正好是三十四部经,依品次摄集则有三品,因此其结集称为“三品集”,这就是此处的第一部尼柯耶——长尼柯耶。“随顺”意为不违逆,即随顺义理而行,因此是依义命名。“一部尼柯耶”意谓一个集合。“如是种种”指如此丰富多样。“如同这些”指如同这些。波尼卡族、奇卡利卡族是刹帝利,他们的住处被称为“波尼卡尼柯耶”“奇卡利卡尼柯耶”。“十五品所摄”指由十五个品所包含。在“经有七千七百”的读法中,应理解为“经有七千七百部”。但某些地方有“七千经、七百经”的读法。前面已指出,即在《经藏》的解说中已指出。
Catuttiṃsevasuttantāti gāthāya ayamatthayojanā – yassa nikāyassa suttagaṇanato catuttiṃseva suttantā vaggasaṅgahavasena tayo vaggā yassa saṅgahassāti tivaggo saṅgaho, esa paṭhamo nikāyo idha dīghanikāyoti. Anulomikoti apaccanīko, atthānulomanato anvatthanāmoti vuttaṃ hoti. Ekanikāyampīti ekasamūhampi. Evaṃ cittanti evaṃ vicittaṃ. Yathayidanti yathā ime. Poṇikacikkhallikā khattiyā, tesaṃ nivāso ‘‘poṇikanikāyo cikkhallikanikāyo’’ti vuccati. Pañcadasavaggapariggahoti pañcadasahi vaggehi pariggahito. Suttantānaṃ sahassāni satta suttasatāni cāti pāṭhe suttantānaṃ sattasahassāni satta suttasatāni cāti yojetabbaṃ. Katthaci pana ‘‘satta suttasahassāni, satta suttasatāni cā’’ti pāṭho. Pubbe nidassitāti suttantapiṭakaniddese nidassitā.
“知”指智慧。“足”指喜悦。就法蕴而言,即从法的聚集而说。从佛陀那里领受了八万二千法蕴,这是其关联。又从比丘那里领受了二千法蕴——即从法将等比丘近前,领受了由他们所说的二千法蕴。“我”指在我心中,这是阿难长老称呼自己。那些在我心中生起的法,即八万四千法蕴,这是其关联。并且,这是就世尊住世时所领受的法蕴而论;然而,世尊入般涅槃后,由阿难长老所教导的《须跋经》(长部1.444等)、《瞿波迦目犍连经》(中部3.79等),以及于第三结集时由目犍连子帝须长老所讲述的《论事》教本,依此当知法蕴超过八万四千。
Vedanti ñāṇaṃ. Tuṭṭhinti pītiṃ. Dhammakkhandhavasenāti dhammarāsivasena. Dvāsītisahassāni buddhato gaṇhinti sambandho. Dve sahassāni bhikkhutoti dhammasenāpatiādīnaṃ bhikkhūnaṃ santikā tehiyeva desitāni dve sahassāni gaṇhiṃ. Meti mama hadaye, iti ānandatthero attānaṃ niddisati. Ye dhammā mama hadaye pavattino, te caturāsītisahassānīti yojanā. Idañca bhagavato dharamānakāle uggahitadhammakkhandhavasena vuttaṃ, parinibbute pana bhagavati ānandattherena desitānaṃ subhasutta(daī. ni. 1.444 ādayo) gopakamoggallānasuttānaṃ (ma. ni. 3.79 ādayo), tatiyasaṅgītiyaṃ moggaliputtatissattherena kathitakathāvatthuppakaraṇassa ca vasena dhammakkhandhānaṃ caturāsītisahassatopi adhikatā veditabbā.
“一贯相续的经”指《念处经》等(长部2.372等;中部1.105等)。“多贯相续的经”指《般涅槃经》等(长部2.134等)。因为它是在不同处所、依不同法教而展开的。三法、二法的分别,应依《法集论》中的《安置品》(法集985等)和《注释品》(法集1384等)来理解。“心转分别”是就《心生品》(法集1等)而说。“有事”等中,“事”指名色分别品等(波罗夷24等)。“本母”指学处。“中间罪”指在学处之间、于其他事上所制定的罪。“三法断”指三波逸提等的三法分判。佛语已结集,此即关联。“它的”指佛语的。在结集终了时,如同给予善哉声,此即关联。适合拍手赞叹的稀有之事,如花雨、举衣等。被称为“五百”及“长老尼”的,这就是第一大全集之名,此即关联。
Ekānusandhikaṃ suttanti satipaṭṭhānādi (dī. ni. 2.372 ādayo; ma. ni. 1.105 ādayo). Anekānusandhikanti parinibbānasuttādi (dī. ni. 2.134 ādayo). Tañhi nānāṭhānesu nānādhammadesanānaṃ vasena pavattaṃ. Tikadukabhājanaṃ dhammasaṅgaṇiyaṃ nikkhepakaṇḍa(dha. sa. 985 ādayo) aṭṭhakathākaṇḍavasena (dha. sa. 1384 ādayo) gahetabbaṃ. Cittavārabhājananti idaṃ cittuppādakaṇḍavasena (dha. sa. 1 ādayo) vuttaṃ. Atthi vatthūtiādīsu vatthu nāma sudinnakaṇḍādi (pārā. 24 ādayo). Mātikāti sikkhāpadaṃ. Antarāpattīti sikkhāpadantaresu aññasmiṃ vatthusmiṃ paññattā āpatti. Tikacchedoti tikapācittiyāditikaparicchedo . Buddhavacanaṃ saṅgahitanti sambandho. Assāti buddhavacanassa. Saṅgītipariyosāne sādhukāraṃ dadamānā viyāti sambandho. Accharaṃ paharituṃ yuttāni acchariyāni, pupphavassacelukkhepādīni. Yā ‘‘pañcasatā’’ti ca ‘‘therikā’’ti ca pavuccati, ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāmāti sambandho.
第二结集事注释
Dutiyasaṅgītikathāvaṇṇanā
如此展示了第一大结集之后,为了说明它在此处被展示的目的,以结语的方式开示,说了“对此”等。其中,“此师承相续”:在那南瞻部洲中,此师承的传承、次第。“已胜者”:因已战胜一切烦恼与敌对,故称已胜者。“名为瞻部喜”:其洲有与瞻部树相似的吉祥名称,即指在南瞻部洲。因以一棵大瞻部树为显著标志,故该洲也称作“瞻部”。令其不断、不灭地。以“律统”等三词,因为是同义词,所说的正是律藏。“知本分”:指聪慧、能干。“担首取”:以首要为己任,即成为一切人的导师而领受,此即所说。比丘的集合、团体即是比丘众。
Evaṃ paṭhamamahāsaṅgītiṃ dassetvā yadatthaṃ sā idha dassitā, taṃ nigamanavasena dassento imissātiādimāha. Tatrāyaṃ ācariyaparamparāti tasmiṃ jambudīpe ayaṃ ācariyānaṃ paveṇī paṭipāṭi. Vijitāvinoti vijitasabbakilesapaṭipakkhattā vijitavanto. Jambusirivhayeti jambusadiso sirimanto avhayo nāmaṃ yassa dīpassa, tasmiṃ jambudīpeti vuttaṃ hoti. Mahantena hi jamburukkhena abhilakkhitattā dīpopi ‘‘jambū’’ti vuccati. Acchijjamānaṃ avinassamānaṃ katvā. Vinayavaṃsantiādīhi tīhi vinayapāḷiyeva kathitā pariyāyavacanattā tesaṃ. Pakataññutanti veyyattiyaṃ, paṭubhāvanti vuttaṃ hoti. Dhuraggāhoti padhānaggāhī, sabbesaṃ pāmokkho hutvā gaṇhīti vuttaṃ hoti. Bhikkhūnaṃ samudāyo samūho bhikkhusamudāyo.
“当……时”与“般涅槃”相关联。“照亮一切处”:即令那正法普照一切处。“具光者”:具足智慧之光,或具有威光,即有大威德的意思。“般涅槃”:以无余依涅槃界而般涅槃。“无依著”:即无执著。
Yadāti nibbāyiṃsūti sambandho. Jotayitvā ca sabbadhīti tameva saddhammaṃ sabbattha pakāsayitvā. Jutimantoti paññājutiyā yuttā, tejavanto vā, mahānubhāvāti attho. Nibbāyiṃsūti anupādisesāya nibbānadhātuyā nibbāyiṃsu. Anālayāti asaṅgā.
“Athāti”意为“之后”,即当他们般涅槃之后,从那时起的意思。在“Kappati siṅgīloṇakappoti”中,“kappa”一词有“变通”之义,因此“角盐的变通”也是被允许的;这也是另一种立场,意为“可行”,一切处皆同此理。其意是说,用角盛盐携带,与无盐的团食一同食用是允许的,但不得蓄存(过夜)。“Kappati dvaṅgulakappoti”意为:日影超过两指宽之后,于非时进食是允许的。“Kappati gāmantarakappoti”意为:已受请食的比丘,心想“我将前往他村”,而食用非残食是允许的。“Kappati āvāsakappoti”意为:在同一界内,于不同住处各别举行布萨等僧团行事,是可行的。“Kappati anumatikappoti”意为:心想“当未到者到来时,我们将取得他们的同意”,在那些未到者缺席时,由别众僧团先行作事,事后再征得同意,这是允许的;以此方式则不成别众羯磨。“Kappati āciṇṇakappoti”意为:依轨范师……
Athāti pacchā, yadā parinibbāyiṃsu, tato paranti attho. Kappati siṅgīloṇakappoti ettha kappa-saddo vikappattho, tena siṅgīloṇavikappopi kappati. Idampi pakkhantaraṃ kappatīti attho, evaṃ sabbattha. Tattha siṅgena loṇaṃ pariharitvā aloṇakapiṇḍapātena saddhiṃ bhuñjituṃ kappati , sannidhiṃ na karotīti adhippāyo. Kappati dvaṅgulakappoti dvaṅgulaṃ atikkantāya chāyāya vikāle bhojanaṃ bhuñjituṃ kappatīti attho. Kappati gāmantarakappoti ‘‘gāmantaraṃ gamissāmī’’ti pavāritena anatirittabhojanaṃ bhuñjituṃ kappatīti attho. Kappati āvāsakappoti ekasīmāya nānāsenāsanesu visuṃ visuṃ uposathādīni saṅghakammāni kātuṃ vaṭṭatīti attho. Kappati anumatikappoti ‘‘anāgatānaṃ āgatakāle anumatiṃ gahessāmā’’ti tesu anāgatesuyeva vaggena saṅghena kammaṃ katvā pacchā anumatiṃ gahetuṃ kappati, vaggakammaṃ na hotīti adhippāyo. Kappati āciṇṇakappoti ācariyupajjhāyehi āciṇṇo kappatīti attho. So pana ekacco kappati dhammiko, ekacco na kappati adhammikoti veditabbo. Kappati amathitakappoti yaṃ khīraṃ khīrabhāvaṃ vijahitaṃ dadhibhāvaṃ asampattaṃ, taṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ bhuñjituṃ kappatīti attho. Kappati jaḷogiṃ pātunti ettha jaḷogīti taruṇasurā, yaṃ majjasambhāraṃ ekato kataṃ majjabhāvamasampattaṃ, taṃ pātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Jātarūparajatanti ettha sarasato vikāraṃ anāpajjitvā sabbadā jātarūpameva hotīti jātaṃ rūpaṃ etassāti jātarūpaṃ, suvaṇṇaṃ. Dhavalasabhāvatāya rājatīti rajataṃ, rūpiyaṃ. Susunāgaputtoti susunāgassa putto. Kākaṇḍakaputtoti kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto. Vajjīsūti janapadanāmattā bahuvacanaṃ kataṃ.
“Tadahuposatheti”中,“tadahū”意为“在那一天”。“Uposatho”指在此日奉行斋戒,即通过受持戒律或禁食等方式亲近而安住。“Kaṃsapātinti”指金钵。“Māsakarūpanti”即一摩沙迦(钱币)本身。“Sabbaṃ tāva vattabbanti”以此指示:应将出自《七百犍度》(《小品》446节等)的所有经文都引用于此解说。其关联句为:他们如同第一次结集那样进行了结集。
Tadahuposatheti ettha tadahūti tasmiṃ ahani. Upavasanti etthāti uposatho, upavasantīti ca sīlasamādānena vā anasanādinā vā upetā hutvā vasantīti attho. Kaṃsapātinti suvaṇṇapātiṃ. Māsakarūpanti māsako eva. Sabbaṃ tāva vattabbanti iminā sattasatikakkhandhake (cūḷava. 446 ādayo) āgatā sabbāpi pāḷi idha ānetvā vattabbāti dasseti. Saṅgāyitasadisameva saṅgāyiṃsūti sambandho.
其关联句为:这就是结集。“Tesūti”指那些参与结集的长老们。关联句“Vissutā ete saddhivihārikā ñeyyāti”意为:应知这些是著名的共住弟子。“Sāṇasambhūtoti”指住于麻布地区的桑菩多长老。“Dutiyo saṅgahoti”应与前文连接。“Pannabhārāti”指已放下重担者。
Sā panāyaṃ saṅgītīti sambandho. Tesūti tesu saṅgītikārakesu theresu. Vissutā ete saddhivihārikā ñeyyāti sambandho. Sāṇasambhūtoti sāṇadesavāsī sambhūtatthero. Dutiyo saṅgahoti sambandhitabbaṃ. Pannabhārāti patitakkhandhabhārā.
“Abbudanti”指灾祸。有人说:“因窃取世尊的教说而宣扬自说,故‘abbuda’意为盗贼之行。”“Idanti”指示即将说的内容。“Sandissamānā mukhā sammukhā”意为当面相对。“Bhāvitamagganti”指已修之道,即已生起禅那。“Sādhu sappurisāti”中,“sādhu”是表请求的不变词,意为“我请求那事”。“Haṭṭhapahaṭṭhoti”指一再满意。“Udaggudaggoti”因身变之喜而兴奋昂扬,充满喜悦者由于身心昂扬而被称为“udaggudaggo”。
Abbudanti upaddavaṃ vadanti. ‘‘Bhagavato vacanaṃ thenetvā attano vacanassa dīpanato abbudanti corakamma’’nti eke. Idanti vakkhamānanidassanaṃ. Sandissamānā mukhā sammukhā. Bhāvitamagganti uppāditajjhānaṃ. Sādhu sappurisāti ettha sādhūti āyācanatthe nipāto, taṃ yācāmīti attho. Haṭṭhapahaṭṭhoti punappunaṃ santuṭṭho. Udaggudaggoti sarīravikāruppādanapītivasena udaggudaggo, pītimā hi puggalo kāyacittānaṃ uggatattā ‘‘udaggudaggo’’ti vuccati.
“Tena kho pana samayenāti”意为:在他们举行第二次结集的那个时候。“Taṃ adhikaraṇaṃ na sampāpuṇiṃsūti”意为:他们未能处理、未能裁决由跋耆子们所生起的那个诤事;此句与“No ahuvatthā”相连,意为他们未能存在(即未能参与)。“Yāvatāyukaṃ ṭhatvā parinibbutāti”与此关联:他们住世尽寿后般涅槃。那么,长老们做了什么之后而般涅槃呢?回答说:“作了第二次结集之后”等。“Aniccatāvasanti”指依止于无常性。“Jamminti”指低劣的。“Durabhisambhavaṃ anabhibhavanīyaṃ atikkamituṃ asakkuṇeyyaṃ aniccataṃ evaṃ ñatvāti”为关联句:如此了知无常难以彻底了悟、不可征服、无法超越。
Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye dutiyaṃ saṅgītiṃ akariṃsu, tasmiṃ samayeti attho. Taṃ adhikaraṇaṃ na sampāpuṇiṃsūti taṃ vajjiputtakehi uppāditaṃ adhikaraṇaṃ vinicchinituṃ na sampāpuṇiṃsu nāgamiṃsu. No ahuvatthāti sambandho. Yāvatāyukaṃ ṭhatvā parinibbutāti sambandho. Kiṃ pana katvā therā parinibbutāti? Āha dutiyaṃ saṅgahaṃ katvātiādi. Aniccatāvasanti aniccatādhīnataṃ. Jamminti lāmakaṃ. Durabhisambhavaṃ anabhibhavanīyaṃ atikkamituṃ asakkuṇeyyaṃ aniccataṃ evaṃ ñatvāti sambandho.
第三结集事注释
Tatiyasaṅgītikathāvaṇṇanā
“Sattavassānīti”是持续关联的业格。“Aticchathāti”意为“超越而希望”,即“从这里去别处寻求食物吧”。“Bhattavissaggakaraṇatthāyāti”意为“为完成进食的作用”,即为了用餐。“‘Soḷasavasso’ti uddeso kathanaṃ assa atthīti soḷasavassuddesiko”意为“有‘十六岁’这一说示的讲述者”,即“十六岁者”。
Sattavassānīti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Aticchathāti atikkamitvā icchatha, ito aññattha gantvā bhikkhaṃ pariyesathāti attho. Bhattavissaggakaraṇatthāyāti bhattassa ajjhoharaṇakiccatthāya, bhuñjanatthāyāti attho. ‘‘Soḷasavasso’’ti uddeso kathanaṃ assa atthīti soḷasavassuddesiko, ‘‘soḷasavassiko’’ti attho.
所谓三吠陀,即指梨俱吠陀、夜柔吠陀、萨摩吠陀这三种。据说,这三吠陀正是由阿吒迦等如法的仙人为阐明世间通往天界之道而作,正因如此,它们被称为三吠陀。而阿闼婆吠陀则是后来由不如法的婆罗门为杀生等目的而造。在最初的三吠陀中,那些如法的支派被移除后,便混入了阐述祭祀、杀生等的不如法支派。《尼犍度》是依同义词阐明树木等异名的论典,世称“尼犍度”。《劫波》是对“kiṭati(行动)”“gameti(使去)”等动作的分类,即关于动词变化与构词、对诗人有益的论典。其中,“动词变化与构词”指以言语差别等为特征的动词依此安排、分别,故为“动词安排”;又依字母、词、句、词义等而有种种分类,故称“动词变化与构词”,这是就根本动词论典而言。与《尼犍度》和《劫波》相合,则称“有尼犍度劫波”,即三吠陀中附有《尼犍度》与《劫波》者。依发音部位、发音方式以及词源解释而对字母进行细分,故称“字母细分”,即语音学与语法学。与字母细分相合,则称“有字母细分”。
Tīsu vedesūtiādīsu iruvedayajuvedasāmavedasaṅkhātesu tīsu vedesu. Tayo eva kira vedā aṭṭhakādīhi dhammikehi isīhi lokassa saggamaggavibhāvanatthāya katā. Teneva hi te tehi vuccanti. Āthabbaṇavedo pana pacchā adhammikehi brāhmaṇehi pāṇavadhādiatthāya kato. Purimesu ca tīsu vedesu teheva dhammikasākhāyo apanetvā yāgavadhādidīpikā adhammikasākhā pakkhittāti veditabbā. Nighaṇḍūti rukkhādīnaṃ vevacanappakāsakaṃ pariyāyanāmānurūpaṃ satthaṃ. Tañhi loke ‘‘nighaṇḍū’’ti vuccati. Keṭubhanti kiṭati gameti kiriyādivibhāganti keṭubhaṃ, kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārasatthaṃ. Ettha ca kiriyākappavikappoti vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati vikappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadabandhapadatthādivibhāgato bahuvikappoti ‘‘kiriyākappavikappo’’ti vuccati. Idañca mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. Saha nighaṇḍunā keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhā, tayo vedā, tesu sanighaṇḍukeṭubhesu. Ṭhānakaraṇādivibhāgato ca nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etenāti akkharappabhedo, sikkhā ca nirutti ca. Saha akkharappabhedenāti sākkharappabhedā, tesu sākkharappabhedesu. Āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā ‘‘itiha āsa itiha āsā’’ti īdisavacanapaṭisaṃyutto porāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tayo vedā, tesu itihāsapañcamesu.
“谁的心……”等两个问题,是就漏尽者死心的生起刹那而提出的。其中,第一问中,“生起”指具足生起刹那,故说生起;“不灭”指未达到灭尽刹那,故说不灭。“他的心”是问:那人的此心将会怎样?未来是灭尽,还是不再生起?对此,应知这是应分别解答的问题,故回答如下:在阿罗汉最后心的生起刹那,其心生起而不灭;未来将不再生起;到达灭尽刹那后,必将灭尽;由于此后无有结生,故其它心不生。然而,除具最后心的漏尽者外,其余漏尽者那具生起刹那的心,因具生起刹那而称为生起,未至坏灭而称为不灭;但到达坏灭后,则必定灭尽;而其它的心,或于此有、或于他有,将既生起又灭尽。第二问“或者,谁的心……”中,“将灭尽,将不生”是问:谁的心由具足生起刹那,至坏灭刹那后灭尽,由无结生故不再生起——那位漏尽者的此心,是否生起而不灭?这是应肯定回答的问题,故答:“是的”。“不能向上或向下转移”的意思是:不能将前句与后句连接起来,即无法以义理将上句与下句、或下句与上句相配合、作努力。
Yassa cittantiādi pañhadvayaṃ khīṇāsavānaṃ cuticittassa uppādakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati. Na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa taṃ cittaṃ kiṃ nirujjhissati āyatiñca nuppajjissatīti pucchā, tassā ca vibhajjabyākaraṇīyatāya evamettha vissajjanaṃ veditabbaṃ. Arahato pacchimacittassa uppādakkhaṇe tassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhati, āyatiñca nuppajjissati, avassameva nirodhakkhaṇaṃ patvā nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Ṭhapetvā pana pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ itaresaṃ uppādakkhaṇasamaṅgicittaṃ uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati, bhaṅgaṃ pana patvā nirujjhissateva, aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati cāti. Yassa vā panātiādi dutiyapañhe pana nirujjhissati nuppajjissatīti yassa cittaṃ uppādakkhaṇasamaṅgitāya bhaṅgakkhaṇaṃ patvā nirujjhissati appaṭisandhikatāya nuppajjissati, tassa khīṇāsavassa taṃ cittaṃ kiṃ uppajjati na nirujjhatīti pucchā, tassā ekaṃsabyākaraṇīyatāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ veditabbaṃ. Uddhaṃ vā adho vā harituṃ asakkontoti uparimapade vā heṭṭhimapadaṃ heṭṭhimapade vā uparimapadaṃ atthato samannāharituṃ ghaṭetuṃ pubbenāparaṃ yojetvā atthaṃ paricchindituṃ asakkontoti attho.
由于须陀洹于戒中圆满而行,从所受持的戒而言无有退失,故说“如今不可能从教法退转”。“增长”是指为了上道而令业处增长。“以此调伏、净化牙齿”,故称“齿木”,即刷牙木。对新到的客比丘,应善加观察其具惭耻的本性与具足忍辱、慈爱等功德,经过数日后,才适合接受其手工劳作等并加以摄受。为使沙弥及其他随行效仿的比丘们了知,长老虽已以智了知其堪能之相,仍再次令其扫地等;亦有说“为了调伏其心”。“开始教授佛语”即开始令其学习佛语。由于完整的律仪行持唯为具足戒者所制,故其学修也只适合他们,因此说“除律藏外”。为了显示已将佛语安立于其心中,并付嘱守护,故说“置于手中”。
Sotāpannānaṃ sīlesu paripūrakāritāya samādinnasīlato natthi parihānīti āha ‘‘abhabbo dāni sāsanato nivattitu’’nti. Vaḍḍhetvāti uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā. Dante punanti visodhenti etenāti dantaponaṃ vuccati dantakaṭṭhaṃ. Abhinavānaṃ āgantukānaṃ lajjīsabhāvaṃ khantimettādiguṇasamaṅgitañca katipāhaṃ suṭṭhu vīmaṃsitvāva hatthakammādisampaṭicchanaṃ saṅgahakaraṇañca yuttanti sāmaṇerassa ceva aññesañca bhikkhūnaṃ diṭṭhānugatiṃ āpajjantānaṃ ñāpanatthaṃ thero tassa bhabbarūpataṃ abhiññāya ñatvāpi puna sammajjanādiṃ akāsi. ‘‘Tassa cittadamanattha’’ntipi vadanti. Buddhavacanaṃ paṭṭhapesīti buddhavacanaṃ uggaṇhāpetuṃ ārabhi. Sakalavinayācārapaṭipatti upasampannānameva vihitāti tappariyāpuṇanamapi tesaññeva anurūpanti āha ‘‘ṭhapetvā vinayapiṭaka’’nti. Tassa citte ṭhapitampi buddhavacanaṃ saṅgopanatthāya niyyātitabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘hatthe patiṭṭhāpetvā’’ti vuttaṃ.
所谓一王灌顶,指在整个赡部洲洲独掌王权而举行的灌顶。所谓王威神力,指依托国王权威而生起的威势力。所谓从彼处,指从十六坛之处。‘天神日日持来’是句法上的关联,谓天神每日从彼处持来。所谓每日,即日日。所谓药果,指仅需少量便能清净身体、具足一切功效、去除一切疾病的药果。所谓从六牙湖,指从六牙湖附近的天宫,或从那殊胜的如意树处持来,这是其含义。所谓非线织成,指并非以线编织,而是纯由天界素馨花制成的素馨花布。所谓自生稻米,指自然生长的稻米,此处依集合概念而用单数,即指稻米。所谓新车九千:四把为一拘都瓦,四拘都瓦为一帕他,四帕他为一阿罗迦,四阿罗迦为一东那,四东那为一摩尼迦,四摩尼迦为一卡利,二十卡利为一瓦诃,此即《经集注疏》等中所说的‘一辆车’。所谓令作无糠,指令作成无谷壳与碎米的状态。‘见彼所化现的佛像’是句法关联。所谓福德威力所生之取,是因那些物品被做成犹如龙王所化现、又如福德威力所生的一般。所谓无垢光鬘,据说光鬘是指从头部发出,在头顶上方聚集成堆而显现的光明之聚。
Ekarajjābhisekanti sakalajambudīpe ekādhipaccavasena kariyamānaṃ abhisekaṃ. Rājiddhiyoti rājānubhāvānugatappabhāvā. Yatoti yato soḷasaghaṭato. Devatā eva divase divase āharantīti sambandho. Devasikanti divase divase. Agadāmalakanti appakeneva sarīrasodhanādisamatthaṃ sabbadosaharaṃ osadhāmalakaṃ. Chaddantadahatoti chaddantadahasamīpe ṭhitadevavimānato, kapparukkhato vā, tattha tādisā kapparukkhavisesā santi, tato vā āharantīti attho. Asuttamayikanti suttehi abaddhaṃ dibbasumanapuppheheva kataṃ sumanapupphapaṭaṃ. Uṭṭhitassa sālinoti sayaṃjātasālino, samudāyāpekkhañcettha ekavacanaṃ, sālīnanti attho. Nava vāhasahassānīti ettha catasso muṭṭhiyo eko kuḍuvo, cattāro kuḍuvā eko pattho, cattāro patthā eko āḷhako, cattāro āḷhakā ekaṃ doṇaṃ, cattāri doṇāni ekā mānikā , catasso mānikā ekā khārī, vīsati khārikā eko vāho, tadeva ‘‘ekaṃ sakaṭa’’nti suttanipātaṭṭhakathādīsu (su. ni. aṭṭha. 2.kokālikasuttavaṇṇanā) vuttaṃ. Nitthusakaṇe karontīti thusakuṇḍakarahite karonti. Tena nimmitaṃ buddharūpaṃ passantoti sambandho. Puññappabhāvanibbattaggahaṇaṃ nāgarājanimmitānaṃ puññappabhāvanibbattehi sadisatāya kataṃ. Vimalaketumālāti ettha ketumālā nāma sīsato nikkhamitvā uparimuddhani puñjo hutvā dissamānarasmirāsīti vadanti.
所谓外道,指外道所宣说的教义。所谓执取,指以审察的方式执取。所谓在吉祥凳上,指在藤编的凳子上。所谓坚实,指功德坚实。所谓在狮窗,指在大窗附近。心无烦恼躁动,名为调伏;恒常现起正念守护,名为防护。所谓在剃刀尖上,指在剃发完毕之时。‘极为美丽’是句法上的关联。所谓曾为商人,指曾为蜜商。
Bāhirakapāsaṇḍanti bāhirakappaveditaṃ samayavādaṃ. Pariggaṇhīti vīmaṃsamāno pariggahesi. Bhaddapīṭhakesūti vettamayapīṭhesu. Sāroti guṇasāro. Sīhapañjareti mahāvātapānasamīpe. Kilesavipphandarahitacittatāya dantaṃ. Niccaṃ paccupaṭṭhitasatārakkhatāya guttaṃ. Khuraggeyevāti kesoropanāvasāne. Ativiya sobhatīti sambandho. Vāṇijako ahosīti madhuvāṇijako ahosi.
所谓以前共住,指过去或过去生中共同居住,这是含义。所谓或由现世利益,指或由现在生存中的利益行。如是,由这两种原因,生起那称为爱着的爱恋。如同什么?答言:'犹如水中莲花。'所谓莲花,短音化的或字是未说之集合义。如字是譬喻义。此即所说:犹如莲花及其他莲花等在水中生长,依止两种原因而生,即水与泥,爱恋也是如此。
Pubbe va sannivāsenāti pubbe vā pubbajātiyaṃ vā sahavāsenāti attho. Paccuppannahitena vāti vattamānabhave hitacaraṇena vā. Evaṃ imehi dvīhi kāraṇehi taṃ sinehasaṅkhātaṃ pemaṃ jāyate. Kiṃ viyāti? Āha ‘‘uppalaṃ va yathodake’’ti. Uppalaṃ vāti rassakato vā-saddo avuttasampiṇḍanattho. Yathā-saddo upamāyaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā uppalañca sesañca padumādi udake jāyamānaṃ dve kāraṇāni nissāya jāyati udakañceva kalalañca, evaṃ pemampīti (jā. aṭṭha. 2.2.174).
所谓常食,指恒常之食。所谓罪与非罪,即小罪与大罪。僧团将重担托付于目犍连子帝须长老,应知这是僧团为了让国王了知长老的大威神力,以及当时他作为教法事务的领导者与僧团统理者的地位,才将此重担托付于他,并非因为其他人不能了知。所谓教法的继承者,意思是‘我是教法中的亲族,或者不是’。凡为在教法中出家而舍弃子女者,他们称为教法中的血亲,因为他们为能护持全部教法,舍弃了自己的亲生子女,而不仅仅是资具的施予者。依此义,长老说:‘大王,仅此还不成为教法的继承者。’所谓‘如何才行呢’,其中‘呢’是表示不满的语助词。所谓帝须王子,是国王的同母幼弟。所谓你能,即你将能。令住于学处,指令其安住于从离杀生乃至离非时食为终的六学处中,以‘我受持离杀生学处,于两年内不违犯而受持’等受持方式,认可并授予学处后,令其安住于学处。所谓六年灌顶,即已灌顶六年。
Dhuvabhattānīti niccabhattāni. Vajjāvajjanti khuddakaṃ mahantañca vajjaṃ. Moggaliputtatissattherassa bhāramakāsīti therassa mahānubhāvataṃ, tadā sāsanakiccassa nāyakabhāvena saṅghapariṇāyakatañca rañño ñāpetuṃ saṅgho tassa bhāramakāsīti veditabbaṃ, na aññesaṃ ajānanatāya. Sāsanassa dāyādoti sāsanassa abbhantaro ñātako homi na homīti attho. Ye sāsane pabbajituṃ puttadhītaro pariccajanti, te buddhasāsane sālohitañātakā nāma honti, sakalasāsanadhāraṇe samatthānaṃ attano orasaputtānaṃ pariccattattā na paccayamattadāyakāti imamatthaṃ sandhāya thero ‘‘na kho, mahārāja, ettāvatā sāsanassa dāyādo hotī’’ti āha. Kathañcarahīti ettha carahīti nipāto akkhantiṃ dīpeti. Tissakumārassāti rañño ekamātukassa kaniṭṭhassa. Sakkhasīti sakkhissasi. Sikkhāya patiṭṭhāpesunti pāṇātipātā veramaṇiādīsu vikālabhojanā veramaṇipariyosānāsu chasu sikkhāsu pāṇātipātā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmītiādinā (pāci. 1079) samādānavasena sikkhāsammutidānānantaraṃ sikkhāya patiṭṭhāpesuṃ. Cha vassāni abhisekassa assāti chavassābhiseko.
所谓一切上座部之说,是指两次结集所结集的圣典。这是为了与大众部等分裂诸派区别开来,故称‘上座部’。此分别说,由大迦叶长老等无混杂地守护、传承而来,故称‘上座部’,也写作‘有上座部’。在这里,应当配合引用‘注疏中所传的上座部之说,连同注疏,以及三藏所摄的佛语’来理解。入火界,指进入以火遍为所缘的禅那。
Sabbaṃtheravādanti dve saṅgītiyo āruḷhā pāḷi. Sā hi mahāsaṅghikādibhinnaladdhikāhi vivecetuṃ ‘‘theravādo’’ti vuttā. Ayañhi vibhajjavādo mahākassapattherādīhi asaṅkarato rakkhito ānīto cāti ‘‘theravādo’’ti vuccati, ‘‘satheravāda’’ntipi likhanti. Tattha ‘‘aṭṭhakathāsu āgatatheravādasahitaṃ sāṭṭhakathaṃ tipiṭakasaṅgahitaṃ buddhavacana’’nti ānetvā yojetabbaṃ. Tejodhātuṃ samāpajjitvāti tejokasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ samāpajjitvā.
所谓会堂,指城中央的裁决厅。所谓见取,即见本身。然而,若住于他们中间,实不可能平息事端,因为住在他们中间的人,由于已归属于他们,所说的话便不被信受。他因此如此思惟。所谓阿诃恒伽山,指如是名称之山。也写作‘阿多恒伽山’,此写法不够雅正。以五热炙烤,指在四处燃火,自己立于中央,仰视日轮,以日光炙烤自身。随转于日,指从日出时起注视太阳,直至日没,唯随太阳面向而转。‘我等将破除’意为我们将精勤、将灭除,即作了精进。
Sabhāyanti nagaramajjhe vinicchayasālāyaṃ. Diṭṭhigatānīti diṭṭhiyova. Na kho panetaṃ sakkā imesaṃ majjhe vasantena vūpasametunti tesañhi majjhe vasanto tesuyeva antogadhattā ādeyyavacano na hoti, tasmā evaṃ cintesi. Ahogaṅgapabbatanti evaṃnāmakaṃ pabbataṃ. ‘‘Adhogaṅgāpabbata’’ntipi likhanti, taṃ na sundaraṃ. Pañcātapena tappentīti catūsu ṭhānesu aggiṃ jāletvā majjhe ṭhatvā sūriyamaṇḍalaṃ ullokentā sūriyātapena tappenti. Ādiccaṃ anuparivattantīti udayakālato pabhuti sūriyaṃ olokayamānā yāva atthaṅgamanā sūriyābhimukhāva parivattanti. Vobhindissāmāti paggaṇhiṃsūti vināsessāmāti ussāhamakaṃsu.
“无畏”:远离死亡的积集,即无怖畏的意思。“出猎”:在林中游走,以杀鹿为戏称为猎,为猎而出,即为了杀鹿而出。为了区别于蛇、龙等,所以说“以象王”。“于彼见时”:这是一个表示轻蔑意味的属格,意思就是“在他看见的时候”。“跃于空中”:此处并非变化神通,因为决意神通未被遮止,故也可对在家人示现。舍离本来面目而示现龙身等,方为变化神通。“节日装束”:即庆典的装束。“精进堂”:依修习的加行,适合精勤修行的远离住处。“彼亦”:指国王的外甥而言。
Vissaṭṭhoti maraṇasaṅkārahito, nibbhayoti attho. Migavaṃ nikkhamitvāti araññe vicaritvā migamāraṇakīḷā migavaṃ, taṃ uddissa nikkhamitvā migavadhatthaṃ nikkhamitvāti attho. Ahināgādito visesanatthaṃ ‘‘hatthināgenā’’ti vuttaṃ. Tassa passantassevāti anādare sāmivacanaṃ, tasmiṃ passanteyevāti attho. Ākāse uppatitvāti ettha ayaṃ vikubbaniddhi na hotīti gihissāpi imaṃ iddhiṃ dassesi adhiṭṭhāniddhiyā appaṭikkhittattā. Pakativaṇṇañhi vijahitvā nāgavaṇṇādidassanaṃ vikubbaniddhi. Chaṇavesanti ussavavesaṃ. Padhānagharanti bhāvanānuyogavasena vīriyārambhassa anurūpaṃ vivittasenāsanaṃ. Sopīti rañño bhāgineyyaṃ sandhāya vuttaṃ.
“善意向”:指令人愉悦的意乐。“陷入两难”:陷入疑惑。“各以千比丘为眷属”:这里,虽然以命令的口吻说“带来”,但诸长老比丘是为了教法的利益而前往。这是如法的派遣,并非在家人所做的在家事务。“长老不来”:虽说“国王召唤”,为法事而来是开许的,但前后两次遣使,均以“请求不适当”为由而不去。那位大威德的长老,是如说而行者、可作为标准的人,为了让国王和双方对自己生起极大的尊重,并期望上方事务得以成就,因所传言辞不合宜,故不去。“船只连结”:即连结船只。因教法的敌对者众多,故说“设置守护”。“因”:因为。“拖出”:拖拽。“园外”:园林之外。“见者极难作”的意思,指承事,所以宣说“震动一方大地为难”。然而就决意而言,这其中其实毫无困难可言。
Kusalādhippāyoti manāpajjhāsayo. Dveḷhakajātoti saṃsayamāpanno. Ekekaṃ bhikkhusahassaparivāranti ettha ‘‘gaṇhitvā āgacchathā’’ti āṇākārena vuttepi therā bhikkhū sāsanahitattā gatā. Kappiyasāsanañhetaṃ, na gihīnaṃ gihikammapaṭisaṃyuttaṃ. Thero nāgacchīti kiñcāpi ‘‘rājā pakkosatī’’ti vuttepi dhammakammatthāya āgantuṃ vaṭṭati, dvikkhattuṃ pana pesitepi ‘‘ananurūpā yācanā’’ti nāgato, ‘‘mahānubhāvo thero yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiko pamāṇabhūto’’ti rañño ceva ubhayapakkhikānañca attani bahumānuppādanavasena uddhaṃ kattabbakammasiddhiṃ ākaṅkhanto asāruppavacanalesena nāgacchi. Ekato saṅghaṭitā nāvā nāvāsaṅghāṭaṃ. Sāsanapaccatthikānaṃ bahubhāvato āha ‘‘ārakkhaṃ saṃvidhāyā’’ti. Yanti yasmā. Abbāhiṃsūti ākaḍḍhiṃsu. Bāhiratoti uyyānassa bāhirato. Passantānaṃ atidukkarabhāvena upaṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘padesapathavīkampanaṃ dukkara’’nti āha. Adhiṭṭhāne panettha visuṃ dukkaratā nāma natthi.
“诱鹫”:猎人为了捕捉同类,加以养育、训练后,放置在陷阱处的鹫。“不缘业而触”:偈中说:如果你的心对于恶作不生染污,那么猎人依凭你所做的恶业,不会触及你。对于恶作不关心、无所依止、善良而具念的你,那恶不会沾染,你的心不会附着其中。
Dīpakatittiroti sākuṇikehi samajātikānaṃ gahaṇatthāya posetvā sikkhetvā pāsaṭṭhāne ṭhapanakatittiro. Na paṭicca kammaṃ phusatīti gāthāya yadi tava pāpakiriyāya mano nappadussati, luddena taṃ nissāya katampi pāpakammaṃ taṃ na phusati. Pāpakiriyāya hi appossukkassa nirālayassa bhadrassa sato tava taṃ pāpaṃ na upalimpati, tava cittaṃ na allīyatīti attho.
“以戒而言何说”,即持何种见解者。又或者:“何为何种主张,何为何种见解”,具此见解者,即称持何种见解者。主张自我与世界为常住,此即他们之主张,故为常住论者。于有情或诸行中,主张部分为常住的见解,称为一分常住论,执此论者即一分常住论者。“有边、无边、有边无边、非有边非无边”——围绕有边无边所生起的这四种主张,称为有边无边论,执此论者即是有边无边论者。“不死、不断绝”即为不死,如依“于我亦如是,于我亦非如是”等言句所起的见解与言说,对此游移不定,即他们之不死游移论,故为不死游移论者。又一说:不死是一种极难捕捉的鱼,如彼不死鱼般游移无定,持此游移者,即为不死游移论者。不依任何原因、随意而起,主张自我与世界无因而生者,执此论者称为无因生起论者。主张自我为有想的见解,他们即为有想论者。同理,无想论者、非有想非无想论者亦然。以“身体坏灭后,有情断灭”之说而主张断灭者,称为断灭论者。“现见之法”即各自现量所证得之自身,于其中任意享受五欲功德,便以此为涅槃、为苦之止息而加以宣说者,称为现法涅槃论者。
Kiṃ vadati sīlenāti kiṃvādī. Atha vā ko katamo vādo kiṃvādo, so etassa atthīti kiṃvādī. Attānañca lokañca sassatoti vādo etesanti sassatavādino. Sattesu saṅkhāresu vā ekaccaṃ sassatanti pavatto vādo ekaccasassato, tasmiṃ niyuttā ekaccasassatikā. ‘‘Anto, ananto, antānanto, nevanto nānanto’’ti evaṃ antānantaṃ ārabbha pavattā cattāro vādā antānantā, tesu niyuttā antānantikā. Na marati na upacchijjatīti amarā, evantipi me no, tathātipi me notiādinā (dī. ni. 1.62) pavattā diṭṭhi ceva vācā ca, tassā vikkhepo etesanti amarāvikkhepikā. Atha vā amarā nāma macchajāti duggahā hoti, tassā amarāya viya vikkhepo etesanti amarāvikkhepikā. Adhicca yadicchakaṃ yaṃ kiñci kāraṇaṃ anapekkhitvā samuppanno attā ca loko cāti vāde niyuttā adhiccasamuppannikā. Saññī attāti vādo yesante saññīvādā. Evaṃ asaññīvādā nevasaññīnāsaññīvādāti etthāpi. ‘‘Kāyassa bhedā satto ucchijjatī’’ti (dī. ni. 1.85-86) evaṃ ucchedaṃ vadantīti ucchedavādā. Diṭṭhadhammoti paccakkho yathāsakaṃ attabhāvo, tasmiṃyeva yathākāmaṃ pañcakāmaguṇaparibhogena nibbānaṃ dukkhūpasamaṃ vadantīti diṭṭhadhammanibbānavādā. Vibhajitvā vādo etassāti vibhajjavādī, bhagavā. Sabbaṃ ekarūpena avatvā yathādhammaṃ vibhajitvā nijjaṭaṃ nigumbaṃ katvā yathā diṭṭhisandehādayo vigacchanti, sammutiparamatthā ca dhammā asaṅkarā paṭibhanti, evaṃ ekantavibhajanasīloti vuttaṃ hoti. Parappavādaṃ maddamānoti tasmiṃ kāle uppannaṃ, āyatiṃ uppajjanakañca sabbaṃ paravādaṃ kathāvatthumātikāvivaraṇamukhena nimmaddanaṃ karontoti attho.
师承传承事注释
Ācariyaparamparakathāvaṇṇanā
“由谁携来”——回答此问时,先展示南赡部洲直至第三次结集的传承,随后为展示狮子洲的师资传承,便从第三次结集之后的“由此带来”等处开始叙述。“此洲”,即铜掌洲。因阿阇梨坐于此洲撰写注疏,故说“此洲”。“某一时”,此为绝对连声的具格用法,意思即“于某时”。“古老者”,指狮子洲中撰写僧伽罗语注疏的诸位前辈。“名吉祥”,即吉祥萨罗长老。“不作恶”,指龙。“诵律藏”,与此相连。“铜掌”,此处为处格用法。“五部”,由于律藏与阿毗达摩已另行摄出,故应取除此二者之外的五部。“论著”,意指诵习阿毗达摩论著,如此衔接。“具足三藏者”——原本应说“三藏”,却为护持韵律而说成“二藏”。“星宿之王”,即月亮。“名花”,此处应知有玛哈巴度玛长老与苏玛那长老二人,故两次说“名花”。
Kenābhatanti imaṃ pañhaṃ vissajjentena jambudīpe tāva yāva tatiyasaṅgīti, tāva dassetvā idāni sīhaḷadīpe ācariyaparamparaṃ dassetuṃ tatiyasaṅgahato pana uddhantiādi āraddhaṃ. Imaṃ dīpanti tambapaṇṇidīpaṃ. Tasmiṃ dīpe nisīditvā ācariyena aṭṭhakathāya katattā ‘‘imaṃ dīpa’’nti vuttaṃ. Kañci kālanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, kismiñci kāleti attho. Porāṇāti sīhaḷadīpe sīhaḷaṭṭhakathākārakā. Bhaddanāmoti bhaddasālatthero. Āguṃ pāpaṃ na karontīti nāgā. Vinayapiṭakaṃ vācayiṃsūti sambandho. Tambapaṇṇiyāti bhummavacanaṃ. Nikāye pañcāti vinayābhidhammānaṃ visuṃ gahitattā tabbinimuttā pañca nikāyā gahetabbā. Pakaraṇeti abhidhammapakaraṇe vācesunti yojanā. Tīṇi piṭakāni svāgatāni assāti ‘‘tepiṭako’’ti vattabbe ‘‘tipeṭako’’ti chandānurakkhaṇatthaṃ vuttaṃ. Tārakarājāti candimā. Pupphanāmoti ettha mahāpadumatthero sumanatthero ca ñātabboti dvikkhattuṃ ‘‘pupphanāmo’’ti vuttaṃ.
“瓦纳瓦西”,即瓦纳瓦西国。“冰雹之雨”,即降下冰雹之雨,或如冰雹般的雨。“令其冲走”,即被水流冲走。“穿着被割破染破之衣”,即穿着被刀割破、被染料染坏之衣的人。“秃头者”,即剃头者。“不堪忍覆蔽”,意思是依仗长老的威力,对于自己心中生起的、以覆蔽他人功德为特征的覆蔽心,以及随之而起的嗔恚,不能堪忍。“雷电劈裂而落”,即轰鸣而坠。“足以令我生起恐惧与惊怖者,将不存在、将不出现”,如此衔接。“决定”,即确定无疑之义。“迦湿弥罗与犍陀罗”,即迦湿弥罗国与犍陀罗国的居民。“逆圣者之风而吹”,即因比丘们袈裟摆动及身体移动所生之风,从四方吹送而来。“法眼”,即下三道之智。“无始”,即无始相应。“有余”,即稍多。“五个国土”,即五个支那国土。“以速度”,即迅速地。“设立全面守护”,即以誓愿力设立守护,令其无法进入。“二千五百”——以第四之半为二千五百,意思是三千五百有余。“一千五百”——以第二之半为一千五百,意思是一千五百有余。“驱逐之后”,即驱散之后。
Vanavāsinti vanavāsīraṭṭhaṃ. Karakavassanti himapātanakavassaṃ, karakadhārāsadisaṃ vā vassaṃ. Harāpetvāti udakoghena harāpetvā. Chinnabhinnapaṭadharoti satthakena chinnaṃ raṅgena bhinnaṃ paṭaṃ dhāraṇako. Bhaṇḍūti muṇḍako. Makkhaṃ asahamānoti therassa ānubhāvaṃ paṭicca attano uppannaṃ paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇaṃ makkhaṃ tathā pavattaṃ kodhaṃ asahamāno. Asaniyo phalantīti gajjantā patanti. Me mama bhayabheravaṃ janetuṃ paṭibalo na assa na bhaveyyāti yojanā. Aññadatthūti ekaṃsena. Kasmīragandhārāti kasmīragandhāraraṭṭhavāsino. Isivātapaṭivātāti bhikkhūnaṃ cīvaracalanakāyacalanehi sañjanitavātehi parito samantato bījayamānā ahesuṃ. Dhammacakkhunti heṭṭhāmaggattaye ñāṇaṃ. Anamataggiyanti anamataggasaṃyuttaṃ (saṃ. ni. 2.124 ādayo). Samadhikānīti sādhikāni. Pañca raṭṭhānīti pañca cinaraṭṭhāni. Vegasāti vegena. Samantato rakkhaṃ ṭhapesīti tesaṃ appavesanatthāya adhiṭṭhānavasena rakkhaṃ ṭhapesi. Aḍḍhuḍḍhāni sahassānīti aḍḍhena catutthāni aḍḍhuḍḍhāni, atirekapañcasatāni tīṇi sahassānīti attho. Diyaḍḍhasahassanti aḍḍhena dutiyaṃ diyaḍḍhaṃ, atirekapañcasatikaṃ sahassanti attho. Niddhametvānāti palāpetvā.
“绕王舍城而行”:意为绕过王舍城,在城外向其右绕,沿所行之道而去,或以行走的方式。“令其登上”:意为令其安住。“向虚空”:意为跃入空中。“最胜山”:指支提山。“于前方”:指位于东方一侧。“最胜城之前”:即阿努拉达补罗城之前。“于石峰处”:即在此名称的山峰之上。“狮子王子之子”:此处有说,迦陵伽王之女腹中,由狮子所生者,即狮子王子。“在哲得月的满月日”:有时逢哲得星宿,有时逢根本星宿,故说“称为哲得根本星宿”。“鹿苑”:即鹿林,因驱赶、伤害鹿群而得名,是射鹿游猎之地。“红鹿之形”:即牛角鹿的装扮。“如车辕般大小”:即如同驾车之木的大小。“名为一藤杖”:即以银制成、金藤装饰而得此名的杖。花杖之上有青色等花朵,鸟杖之上有各种走兽飞禽,如同彩绘的工艺品,应如此理解。“王家宝器”:即国王所受用的最上等器物。“螺”:即用于灌顶的右旋螺。“增长粉”:即妆饰用的香粉,另有人说是“沐浴粉”。“耳饰”:即佩戴于耳上的装饰,称为耳饰。“难达亚瓦帝”:即按照难达亚瓦帝花的形状
Rājagahanagaraparivattakenāti rājagahanagaraṃ parivattetvā tato bahi taṃ padakkhiṇaṃ katvā gatamaggena, gamanena vā. Āropesīti paṭipādesi. Paḷināti ākāsaṃ pakkhandiṃsu. Naguttameti cetiyagirimāha. Puratoti pācīnadisābhāge. Puraseṭṭhassāti seṭṭhassa anurādhapurassa. Silakūṭamhīti evaṃnāmake pabbatakūṭe. Sīhakumārassa puttoti ettha ‘‘kaliṅgarājadhītu kucchismiṃ sīhassa jāto sīhakumāro’’ti vadanti. Jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ jeṭṭhanakkhattaṃ vā mūlanakkhattaṃ vā hotīti āha ‘‘jeṭṭhamūlanakkhattaṃ nāma hotī’’ti. Migānaṃ vānato hiṃsanato bādhanato migavaṃ, migavijjhanakīḷā. Rohitamigarūpanti gokaṇṇamigavesaṃ. Rathayaṭṭhippamāṇāti rathapatodappamāṇā. Ekā latāyaṭṭhi nāmāti ekā rajatamayā kañcanalatāya paṭimaṇḍitattā evaṃ laddhanāmā. Pupphayaṭṭhiyaṃ nīlādīni pupphāni, sakuṇayaṭṭhiyaṃ nānappakārā migapakkhino vicittakammakatā viya khāyantīti daṭṭhabbaṃ. Rājakakudhabhaṇḍānīti rājārahauttamabhaṇḍāni. Saṅkhanti dakkhiṇāvaṭṭaṃ abhisekasaṅkhaṃ. Vaḍḍhamānanti alaṅkāracuṇṇaṃ, ‘‘nahānacuṇṇa’’nti keci. Vaṭaṃsakanti kaṇṇapiḷandhanaṃ vaṭaṃsakanti vuttaṃ hoti. Nandiyāvaṭṭanti nandiyāvaṭṭapupphākārena maṅgalatthaṃ suvaṇṇena kataṃ. Kaññanti khattiyakumāriṃ. Hatthapuñchananti pītavaṇṇaṃ mahagghahatthapuñchanavatthaṃ. Aruṇavaṇṇamattikanti nāgabhavanasambhavaṃ. Vatthakoṭikanti vatthayugameva. Nāgamāhaṭanti nāgehi āhaṭaṃ. Amatosadhanti evaṃnāmikā guḷikajāti. Amatasadisakiccattā evaṃ vuccati. Bhūmattharaṇasaṅkhepenāti bhūmattharaṇākārena. Uppātapāṭhakāti nimittapāṭhakā. Alaṃ gacchāmāti ‘‘purassa accāsannattā sāruppaṃ na hotī’’ti paṭikkhipanto āha. Aḍḍhanavamānaṃ pāṇasahassānanti (a. ni. 6.53) pañcasatādhikānaṃ aṭṭhannaṃ pāṇasahassānaṃ. Appamādasuttanti aṅguttaranikāye mahāappamādasuttaṃ, rājovādasuttanti vuttaṃ hoti.
“甚大”:意为极大。“前来”:意指极为疲惫地前来。“为汝等所知”:与上下文相连接。“五十五”:此处《萨拉德帝巴尼疏》中说:“应说为四十五,如此方能与上文所说六十二位阿拉汉之语相合。”“十位兄弟充满”:指充满了穆帝西瓦之子、爱护天者等十位兄弟。“久见正自觉者”:指舍利而言。“一切弦乐”:即所有乐器,或与之相伴的演奏者。“令其侍奉”:指令其以行供施的方式聚集而来。“日影渐长时分”:即午后之时。“莲叶之雨”:指不欲沾湿者,雨水流过而不沾,如莲叶上流过的雨一般。“大雄”:以导师的名号,指舍利本身。“面向西方而退去”:此处是指面向东方而立,从背后退去,向西方而行,就此前来之情形而言,故说“面向西方”。有人说:“玛赫佳瓦土之地,是如此命名的天神住所。”
Mahaccāti mahatā. Upasaṅkamantoti ativiya kilantarūpo hutvā upasaṅkamīti attho. Tumhe jānanatthanti sambandho. Pañcapaṇṇāsāyāti ettha ‘‘catupaññāsāyāti vattabbaṃ. Evañhi sati upari vuccamānaṃ dvāsaṭṭhi arahantoti vacanaṃ sametī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 1.ācariyaparamparakathāvaṇṇanā) vuttaṃ. Dasabhātikasamākulanti muṭasivassa puttehi devānaṃpiyatissādīhi dasahi bhātikehi samākiṇṇaṃ. Ciradiṭṭho sammāsambuddhoti dhātuyo sandhāyāha. Sabbatāḷāvacareti sabbāni turiyabhaṇḍāni, taṃsahacarite vā vādake. Upaṭṭhāpetvāti upahārakārāpanavasena sannipātetvā. Vaḍḍhamānakacchāyāyāti pacchābhattaṃ. Pokkharavassanti pokkharapatte viya atemitukāmānaṃ upari atemetvā pavattanakavassaṃ. Mahāvīroti satthuvohārena dhātu eva vuttā. Pacchimadisābhimukhova hutvā apasakkantoti ettha puratthābhimukho ṭhitova piṭṭhito apasakkanena pacchimadisāya gacchanto tādisopasaṅkamanaṃ sandhāya ‘‘pacchimadisābhimukho’’ti vutto. ‘‘Mahejavatthu nāma evaṃnāmakaṃ devaṭṭhāna’’nti vadanti.
“笼疾”:指由非人引发的笼罩之症。“天”:指云。“得解脱”:脱离之意。“生起争论”:此处应知,乃着眼于动作时态而以现在时表达,如此种种情况皆同。“彼处存立”:与上下文相连接。应补入“属于六色之光线等”,亦有人如此解说其关联:“属于六色之水流等”。为显示世尊般涅槃之后,依其威德仍出现如此之神变,故说“不可思议”等偈颂。“作守护”:为防已以方便驱走的夜叉再度侵入,而持诵护卫经。“宣说”:意为轮番宣说之义。
Pajjarakenāti amanussasamuṭṭhāpitena pajjarakarogena. Devoti megho. Anuppavecchīti vimucci. Vivādo hotīti ettha kiriyākālamapekkhitvā vattamānappayogo daṭṭhabbo. Evaṃ īdisesu sabbattha. Tadetanti ṭhānaṃ tiṭṭhatīti sambandho. ‘‘Channaṃ vaṇṇānaṃ sambandhabhūtānaṃ raṃsiyo cā’’ti ajjhāharitabbaṃ, ‘‘channaṃ vaṇṇānaṃ udakadhārā cā’’ti evampettha sambandhaṃ vadanti. Parinibbutepi bhagavati tassānubhāvena evarūpaṃ pāṭihāriyaṃ ahosi evāti dassetuṃ evaṃ acintiyātiādigāthamāha. Rakkhaṃ karontoti attanā upāyena palāpitānaṃ yakkhānaṃ puna appavisanatthāya parittānaṃ karonto. Āvijjīti pariyāyi.
『王之兄弟』,即王的幼弟。名为阿努喇黛维者,是王长兄之妻。『散发润泽光网』,意谓以其润泽、具味而充满精华地散发光网。『于一日而去』,这是连接语。『遣送』,即确立了书信使命。『仰望』,即期待、希求。『重大』,意为沉重、不可逾越。『敬重我』,即仰望于我。『金匠之色』,指王本有的金匠肤色。『三肘宽广』,即三肘的宽度。『以全赡部洲王国』,此处“王”指王国,意谓用全赡部洲所生的岁入及命令等奉献给对方;并非将整片大地、殿堂等物布施,因为若设定七日等时间限制而施与,那是不合理的。这种施与,仅仅是暂时的施与,因为布施的本质是舍弃物品;若是舍弃大地等物品之后又再度取回,也不合理。然而,在限定期间内,岁入等已被舍弃,过了这个期限,由于尚未舍弃,所以可以取回。因此,按所述方式,此处及以后都应理解王国的布施仅是岁入等布施的形式。『成为泡沫状』,如露兜树的嫩芽,呈水泡的形状。『如格子窗般』,这是一个表义中性词,意指如安置在窗户上呈格状的木格板;或者,既像格子窗,又似由线等编织的网。
Raññobhātāti rañño kaniṭṭhabhātā. Anuḷādevī nāma rañño jeṭṭhabhātu jāyā. Sarasaraṃsijālavissajjanakenāti siniddhatāya rasavantaṃ ojavantaṃ raṃsijālaṃ vissajjentena. Ekadivasena agamāsīti sambandho. Appesīti lekhasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Udikkhatīti apekkhati pattheti. Bhāriyanti garukaṃ, anatikkamanīyanti attho. Maṃ paṭimānetīti maṃ udikkhati. Kammāravaṇṇanti rañño pakatisuvaṇṇakāravaṇṇaṃ. Tihatthavikkhambhanti tihatthavitthāraṃ. Sakalajambudīparajjenāti ettha rañño idanti rajjaṃ, sakalajambudīpato uppajjanakaāyo ceva āṇādayo ca, tena pūjemīti attho, na sakalapathavīpāsādādivatthunā tassa sattāhaṃ demītiādinā kālaparicchedaṃ katvā dātuṃ ayuttattā. Evañhi dento tāvakālikaṃ deti nāma vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa, pathavādivatthupariccāgena ca puna gahaṇassa ayuttattā. Niyamitakāle pana āyādayo pariccattā evāti tato paraṃ apariccattattā gahetuṃ vaṭṭati. Tasmā vuttanayenettha ito parampi āyādidānavaseneva rajjadānaṃ veditabbaṃ. Pupphuḷakā hutvāti ketakīpārohaṅkurā viya udakapupphuḷakākārā hutvā. Gavakkhajālasadisanti bhāvanapuṃsakaṃ, vātapānesu jālākārena ṭhapitadārupaṭasadisanti attho, gavakkhena ca suttādimayajālena ca sadisanti vā attho.
『天鼓』,此处“天”指云,以其极其澄澈洁白、显现如虚空般,无故而起的雷声名为天鼓,也称为“虚空鼓”。『响彻』,即轰鸣。『以山岳之舞』,指大地震动时,群山四处摇晃摆动的舞蹈。夜叉们惊叹地发出“嗨”声,故说“以夜叉们的嗨声”。『各以自己之才智』,即各以自身技艺的精巧。『行灌顶』,即以阿耨达池之水行灌顶。
Devadundubhiyoti ettha devoti megho, tassa acchasukkhatāya ākāsamiva khāyamānassa animittagajjitaṃ devadundubhi nāma, yaṃ ‘‘ākāsadundubhī’’tipi vadanti. Phaliṃsūti thaniṃsu. Pabbatānaṃnaccehīti pathavīkampena ito cito ca bhamantānaṃ pabbatānaṃ naccehi. Vimhayajātā yakkhā ‘‘hi’’ntisaddaṃ nicchārentīti āha ‘‘yakkhānaṃ hiṅkārehī’’ti. Sakasakapaṭibhānehīti attano attano sippakosallehi. Abhisekaṃ datvāti anotattadahodakena abhisekaṃ datvā.
『诸天眷属』,指围绕守护大菩提树而住的龙、夜叉等诸天眷属。守卫王事者,如此称为“豺狼”。『以此随从』,此为表示共同之具格,意即与此随从一同。『踏纳陵提』,是海岸边名为踏纳陵提的港口城市。『此为其第三次』,这是就安置在金盘中的菩提树枝而赐予王国权力而言。然而,在此之前,曾有一次以未折断的菩提树枝,对大菩提树行赐予王国之礼,连同那一次,总共四次,国王以王国供奉。据说,在以王国供奉的日子里,收取全岛所生的岁入,用以供奉大菩提树。
Devatākulānīti mahābodhiṃ parivāretvā ṭhitanāgayakkhādidevatākulāni datvāti sambandho. Gopakarājakammino tathā ‘‘taracchā’’ti vadanti. Iminā parivārenāti sahatthe karaṇavacanaṃ, iminā parivārena sahāti attho. Tāmalittinti evaṃnāmakaṃ samuddatīre paṭṭanaṃ. Idamassa tatiyanti suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitasākhābodhiyā rajjasampadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tato pana pubbe ekavāraṃ rajjasampadānaṃ acchinnāya sākhāya mahābodhiyā eva kataṃ, tena saddhiṃ catukkhattuṃ rājā rajjena pūjesi. Rajjena pūjitadivasesu kira sakaladīpato uppannaṃ āyaṃ gahetvā mahābodhimeva pūjesi.
“第一个初一日”:指白分的初一日。这是以黑分初一日为参照而说的“第一个初一日”,是依铜鍱洲的习惯用法。但此处的月份计算,是从满月至下一个满月为一个月。因此依此习惯,黑分初一日在这里是第一个初一日,故应说“第二个初一日”。“前往”一词中的 are,意为疲苦。“周围一由旬”:此为直接宾格用法,意指在一由旬方圆内的所有地方。“以金翅鸟之形”:那些想以武力夺取大菩提树、将其带往龙宫的龙王族众,为行恐吓,以神通力化现为金翅鸟之形。“见彼威德”:指见到天人们所行供奉的盛大场面,以及大菩提树的广大威德,自己也想如此供养,因而向长老尼请求——此是连属语。“海中沙罗树之处”:指国王站在那里,凭长老的神通力望见从海中驶来的菩提树;其后,为标记在海中所见之处,便建立了名为“海中沙罗树”的殿堂,此即是以“海中沙罗树”为名的处所。“长老”:指玛欣德长老。“花供品”:指如楼阁状的花塔。“到来”一词中的 are,意为欢喜。“以八大臣族与八婆罗门族”:即以十六个出身高贵的家族。“处理王事”:指放手让他人处理国王的事务。“王苑门楼之处”:指王家园林的门楼所在处。
Paṭhamapāṭipadadivaseti sukkapakkhapāṭipadadivase. Tañhi kaṇhapakkhapāṭipadadivasaṃ apekkhitvā ‘‘paṭhamapāṭipadadivasa’’nti vuttaṃ, idañca tasmiṃ tambapaṇṇidīpe vohāraṃ gahetvā vuttaṃ, idha pana puṇṇamito paṭṭhāya yāva aparā puṇṇamī, tāva eko māsoti vohāro. Tasmā iminā vohārena ‘‘dutiyapāṭipadadivase’’ti vattabbaṃ siyā kaṇhapakkhapāṭipadassa idha paṭhamapāṭipadattā. Gacchati vatareti ettha areti khede. Samantāyojananti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, yojanappamāṇe padese sabbatthāti attho. Supaṇṇarūpenāti mahābodhiṃ balakkārena gahetvā nāgabhavanaṃ netukāmāni nāgarājakulāni iddhiyā gahitena garuḷarūpena santāseti. Taṃ vibhūtiṃ passitvāti devatādīhi karīyamānaṃ pūjāmahattaṃ, mahābodhiyā ca ānubhāvamahattaṃ disvā sayampi tathā pūjetukāmā theriṃ yācitvāti yojanā. Samuddasālavatthusminti yasmiṃ padese ṭhatvā rājā samudde āgacchantaṃ bodhiṃ therānubhāvena addasa, yattha ca pacchā samuddassa diṭṭhaṭṭhānanti pakāsetuṃ samuddasālaṃ nāma sālaṃ akaṃsu, tasmiṃ samuddasālāya vatthubhūte padese. Therassāti mahāmahindattherassa. Pupphaagghiyānīti kūṭāgārasadisāni pupphacetiyāni. Āgato vatareti ettha areti pamode. Aṭṭhahi amaccakulehi aṭṭhahi brāhmaṇakulehi cāti soḷasahi jātisampannakulehi. Rajjaṃ vicāresīti rajjaṃ vicāretuṃ vissajjesi. Rājavatthudvārakoṭṭhakaṭṭhāneti rājuyyānassa dvārakoṭṭhakaṭṭhāne. Anupubbavipassananti udayabbayādianupubbavipassanaṃ. ‘‘Saha bodhipatiṭṭhānenā’’ti karaṇavacanena vattabbe vibhattipariṇāmena ‘‘saha bodhipatiṭṭhānā’’ti nissakkavacanaṃ kataṃ. Sati hi sahasaddappayoge karaṇavacaneneva bhavitabbaṃ. Dassiṃsūti paññāyiṃsu. Mahāāsanaṭṭhāneti pubbapasse mahāsilāsanena patiṭṭhitaṭṭhāne. Pūjetvā vandīti āgāminaṃ mahācetiyaṃ vandi. Purime pana mahāvihāraṭṭhāne pūjāmattasseva katattā anāgate saṅghassapi navakatā avanditabbatā ca pakāsitāti veditabbā. Anāgate pana metteyyādibuddhā paccekabuddhā ca buddhabhāvakkhaṇaṃ uddissa vanditabbāva sabhāvena visiṭṭhapuggalattāti gahetabbaṃ.
『摩诃阿利陀』者,乃就与五十五位兄弟在支提山出家一事而言。『弥伽梵纳阿巴耶大臣之僧舍处』者,在应由弥伽梵纳阿巴耶王之大臣建造之僧舍的所在地。以吉祥征兆之相,于虚空中生起之令人欢喜之声,如同虚空之吼声,故说『虚空大吼声吼起』。实际上并无名为虚空之任何法,能引发声音,应理解那声音仅为由住于虚空中特殊时节所生起。『于第一个迦提月自恣日……律藏宣讲』者,此乃就开始教授律藏之日而言。『作教诫者』者,作教导者也。『王』者,此为宾格用作主格,意谓天爱帝须王。『其余者』者,玛欣德等六十八位大长老之外的其余者,为显示其情形,故说『他们长老们』等。其中,『他们长老们之弟子』者,应连接理解为:玛欣德长老等六十八位大长老之弟子阿利陀等,以及摩诃阿利陀长老之弟子帝须达多、迦罗须摩那等。『弟子们之弟子』者,意谓两处所说之弟子们之弟子传承等。『如前所说之方式』者,指以『玛欣德、伊提耶、郁提耶』等偈颂(巴拉基咖注疏第一册第三次结集章)所阐明之老师传承。
Mahāariṭṭhoti pañcapaññāsāya bhātukehi saddhiṃ cetiyagirimhi pabbajitaṃ sandhāya vuttaṃ. Meghavaṇṇābhayaamaccassa pariveṇaṭṭhāneti meghavaṇṇaabhayassa rañño amaccena kattabbassa pariveṇassa vatthubhūte ṭhāne. Maṅgalanimittabhāvena ākāse samuppanno manoharasaddo ākāsassa ravo viya hotīti vuttaṃ ‘‘ākāsaṃ mahāviravaṃ ravī’’ti. Na hi ākāso nāma koci dhammo atthi, yo saddaṃ samuṭṭhāpeyya, ākāsagatautuvisesasamuṭṭhitova so saddoti gahetabbo. Paṭhamakattikapavāraṇadivase…pe… vinayapiṭakaṃ pakāsesīti idaṃ vinayaṃ vācetuṃ āraddhadivasaṃ sandhāya vuttaṃ. Anusiṭṭhikarānanti anusāsanīkarānaṃ. Rājinoti upayogatthe sāmivacanaṃ, devānaṃpiyatissarājānanti attho. Aññepīti mahindādīhi aṭṭhasaṭṭhimahātherehi aññepi, tesaṃ sarūpaṃ dassento āha tesaṃ therānantiādi. Tattha tesaṃ therānaṃ antevāsikāti mahindattherādīnaṃ aṭṭhasaṭṭhimahātherānaṃ ariṭṭhādayo antevāsikā ca mahāariṭṭhattherassa antevāsikā tissadattakāḷasumanādayo cāti yojetabbaṃ. Antevāsikānaṃ antevāsikāti ubhayattha vuttaantevāsikānaṃ antevāsikaparamparā cāti attho. Pubbe vuttappakārāti mahindo iṭṭiyo uttiyotiādigāthāhi (pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā) pakāsitā ācariyaparamparā.
『不流失』者,谓不滴漏、不遗忘也。『具念、善解、精勤者』中:『念』者,谓于受持忆持之中的念;『善解』者,谓于了解语义与区分辨别之中的智;『精勤』者,谓于受持、护持等之中的精进。『有疑虑者』者,谓于『允许抑或不允许』一事上,作犹豫思量而行事者。说『如父母之位』后,为进一步证明同一义,乃说『由于依附于彼』等语。『依止律藏的修学』者,谓依止律藏的受持学习。『自身的戒蕴善护』者:知惭的持律者,由于不因无惭、无智等六种因缘而犯戒,故其自身的戒蕴远离破损等过失,善加守护、妥善防护。『对于为疑虑所缠者』者:对于因缘涉及允许与不允许而生起疑虑、为此所困扰、为此所压迫者,依律如法遣除其疑虑,安立于清净之中,从而成为皈依。『无畏』者,谓其人之怖畏已去、胆怯已除。由于了知『如此说则有过失,如此说则无过失』,方才开口,故于僧团之中,毫无畏惧地发言处事。『敌对者』者,谓自身的敌对者,以及如跋耆族子等对教法的敌对者。『以如法』者,以有理有据之言,指示学处,令他们无法建立邪法,从而善加折伏、彻底降伏之。『正法住立』者,谓令包含教理、实践、通达三者在内的三种正法得以住立、得以延续,此即其义。
Na paggharatīti na gaḷati, na pamussatīti attho. Satigatidhitimantesūti ettha satīti uggahadhāraṇe sati. Gatīti saddatthavibhāgaggahaṇe ñāṇaṃ. Dhitīti uggahapariharaṇādīsu vīriyaṃ. Kukkuccakesūti ‘‘kappati na kappatī’’ti vīmaṃsakukkuccakārīsu. Mātāpituṭṭhāniyoti vatvā tamevatthaṃ samatthetuṃ āha tadāyattāhītiādi. Vinayapariyattiṃ nissāyāti vinayapiṭakapariyāpuṇanaṃ nissāya. Attano sīlakkhandho suguttoti lajjino vinayadhāraṇassa alajjiaññāṇatādīhi chahi ākārehi āpattiyā anāpajjanato attano sīlakkhandho khaṇḍādidosavirahito sugutto surakkhito hoti. Kukkuccapakatānanti kappiyākappiyaṃ nissāya uppannena kukkuccena pakatānaṃ upaddutānaṃ abhibhūtānaṃ yathāvinayaṃ kukkuccaṃ vinodetvā suddhante patiṭṭhāpanena paṭisaraṇaṃ hoti. Vigato sārado bhayametassāti visārado. ‘‘Evaṃ kathentassa doso evaṃ na doso’’ti ñatvāva kathanato nibbhayova saṅghamajjhe voharati. Paccatthiketi attapaccatthike ceva vajjiputtakādisāsanapaccatthike ca. Sahadhammenāti sakāraṇena vacanena sikkhāpadaṃ dassetvā yathā te asaddhammaṃ patiṭṭhāpetuṃ na sakkonti, evaṃ suniggahitaṃ katvā niggaṇhāti. Saddhammaṭṭhitiyāti pariyattipaṭipattipaṭivedhasaṅkhātassa tividhassāpi saddhammassa ṭhitiyā, pavattiyāti attho.
「律为防护故」等句中:学习律藏名为律,或说律之制定,为防护身语二门故。「无悔」者,依已作与未作而无追悔、无热恼。「欣悦」者,初起之喜。「喜」者,名为强力之喜。「轻安」者,身轻安与心轻安。「如实智见」者,把握有缘之名色。「厌离」者,即观。「离贪」者,即圣道。「解脱」者,最上之果。「解脱智见」者,即省察智。「不执取」者,不执取一切法而舍。「为般涅槃故」者,因省察智未生起时中间无般涅槃,故说「为彼般涅槃故」,以缘义而说,由无间等缘义。「此义之谈论」者,此名为律之谈论,即为此不执取般涅槃之义,此即是义。「思量」者,即律之思量,比丘们「我等应如是作,我等不应如是作」之与律相应的思量。「近依」者,于此近依而生果,故为近依,即因。「律为防护故」等因之次第,亦为此义,此即是义。「耳之作意」者,为使自己平等于此次第缘之谈论而作意于耳,彼亦是此义。「即此」者,不变词。此以四取而不执取心之名为阿拉汉道者,或名为彼果之解脱,彼亦是此义,为不执取般涅槃故。或者,此不执取任何法之心之解脱、脱离、远离、般涅槃,为此义之谈论,如是。
Vinayo saṃvaratthāyātiādīsu vinayapariyāpuṇanaṃ vinayo, vinayapaññatti vā kāyavacīdvārasaṃvaratthāya. Avippaṭisāroti katākataṃ nissāya vippaṭisārābhāvo santāpābhāvo. Pāmojjaṃ taruṇapīti. Pīti nāma balavapīti. Passaddhīti kāyacittapassaddhi. Yathābhūtañāṇadassananti sappaccayanāmarūpapariggaho. Nibbidāti vipassanā. Virāgoti ariyamaggo. Vimuttīti aggaphalaṃ. Vimuttiñāṇadassananti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Anupādāti kañci dhammaṃ anupādiyitvā pariccajitvā. Parinibbānatthāyāti paccavekkhaṇañāṇe anuppanne antarā parinibbānābhāvena taṃparinibbānatthāyāti paccayattena vuttaṃ anantarādipaccayattā. Etadatthā kathāti ayaṃ vinayakathā nāma etassa anupādāparinibbānassa atthāyāti attho. Mantanāti vinayamantanāyeva, bhikkhūnaṃ ‘‘evaṃ karissāma, evaṃ na karissāmā’’ti vinayapaṭibaddhamantanā. Upanisāti upanisīdati ettha phalanti upanisā, kāraṇaṃ. Vinayo saṃvaratthāyātiādikāraṇaparamparāpi etadatthāti attho. Sotāvadhānanti imissā paramparapaccayakathāya attānaṃ samanatthāya sotāvadhānaṃ, tampi etamatthaṃ. Yadidanti nipāto. Yo ayaṃ catūhi upādānehi anupādiyitvā cittassa arahattamaggasaṅkhāto, tapphalasaṅkhāto vā vimokkho, sopi etadatthāya anupādāparinibbānatthāya. Atha vā yo ayaṃ kañci dhammaṃ anupādācittassa vimokkho vimuccanaṃ vigamo parinibbānaṃ etadatthā kathāti evaṃ upasaṃharaṇavasena yojetumpi vaṭṭati maggaphalavimokkhassa pubbe vuttattā. Āyogoti uggahaṇādivasena punappunaṃ abhiyogo.