礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
律藏·《除疑复注》第一部分
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Vinayapiṭake · Vimativinodanī-ṭīkā (paṭhamo bhāgo)
去疑复注(第一册)
全篇 125 段
论书的开篇序言
Ganthārambhakathā
礼敬那位悲心圆满、善逝、给予众生利益者,
顶礼无垢的法,以及具足功德的僧团。
对律藏注释的解说,精详而善巧。
先代诸师所造作的许多解说,纷繁交错,理路各异。
其中或有善分别,或有文结难深入;
或于义理有违失,或于文辞偶失当。
或有在某处并不完整者,或有令人迷惑者;
因此,从那些取已,以简略的形式取精华。
既阐明隐晦的含义,也净化矛盾之处;
也在各处阐明已经呈现出来的理则。
为了帮那些生活简朴的比丘断除对律的疑惑,
我将简要写下对这段隐晦含义的解释。
Karuṇāpuṇṇahadayaṃ , sugataṃ hitadāyakaṃ; Natvā dhammañca vimalaṃ, saṅghañca guṇasampadaṃ. Vaṇṇanā nipuṇāhesuṃ, vinayaṭṭhakathāya yā; Pubbakehi katā nekā, nānānayasamākulā. Tattha kāci suvitthiṇṇā, dukkhogāhā ca ganthato; Viraddhā atthato cāpi, saddato cāpi katthaci. Kāci katthaci apuṇṇā, kāci sammohakārinī; Tasmā tāhi samādāya, sāraṃ saṅkheparūpato. Līnatthañca pakāsento, viraddhañca visodhayaṃ; Upaṭṭhitanayañcāpi, tattha tattha pakāsayaṃ. Vinaye vimatiṃ chetuṃ, bhikkhūnaṃ lahuvuttinaṃ; Saṅkhepena likhissāmi, tassā līnatthavaṇṇanaṃ.
《论开端序言释》
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
在开始注释律藏的时候,想要礼敬三宝,为了展示三宝所具有的殊胜功德,说了“即使千万劫……”等话。因为具备殊胜功德,所以值得礼敬;而对值得礼敬的对象做了礼敬,就能达成心中想要的目的。在这里,关于在注释律藏开头礼敬三宝的用意,各位老师在各处已经用多种方式详细阐发了,我们在这里只说明当下所要表达的目的。因此应当知道:在注释律藏开头礼敬三宝,是为了让所承诺的注释没有障碍地圆满完成。正如所说的“依靠他的威力,摧毁了障碍”。因为礼敬三宝,贪等烦恼得以消除,智慧等功德变得锐利,寿命等得以增长,福德变得殊胜,由此所承诺的注释确实能够没有障碍地圆满完成。
Vinayasaṃvaṇṇanārambhe ratanattayaṃ namassitukāmo tassa visiṭṭhaguṇayogasandassanatthaṃ yo kappakoṭīhipītiādimāha. Visiṭṭhaguṇayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetamatthaṃ sādheti . Ettha ca saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇappayojanaṃ tattha tattha bahudhā papañcenti ācariyā, mayaṃ pana idhādhippetameva payojanaṃ dassayissāma. Tasmā saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanatthanti veditabbaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘tassānubhāvena hatantarāyo’’ti. Ratanattayapaṇāmakaraṇena hi rāgādidosavigamato paññādiguṇapāṭavato āyuādivaḍḍhanato puññātisayabhāvādito ca hoteva yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanaṃ.
在这里,先要说的是:想要礼敬世尊的人,说了“即使以千万亿劫……彼之……”这样的话。而这部律的教导,是由以悲为主导的智慧所产生的,所以这里一开始就作了以悲为主导的赞叹。这确实是阿阇黎的自然做法,也就是与开端相应的赞叹。这里通过提到“悲”,应当知道:由于其余一切佛德都以悲为根本,所以以悲统摄,也就从道理上含摄了一切无量光辉的佛德。其中,“彼”这个不定代词,与“依怙”一词相连。“即使以千万亿劫”,是指无法计量的时间——即使按千万亿劫来算,也无法算出“有那么多的千万亿劫”的时间。“即使”这个词,更说明连按年来计算都远远不止。“无法计量的时间”在这里是绝对结合下的宾格用法,意思是:即使以千万亿劫来计数也无法划定其界限,但若按不可数劫来界定,则可以说,他在整整四大阿僧祇劫又十万大劫的漫长时间里,毫不间断地行持五大牺牲等极难行之事,身体遭受疲惫劳苦。这样来显示。
Tattha paṭhamaṃ tāva bhagavato vandanaṃ kattukāmo ‘‘yo kappakoṭīhipi…pe… tassā’’ti āha. Imissā pana vinayadesanāya karuṇāppadhānañāṇasamuṭṭhitatāya karuṇāppadhānameva thomanaṃ āraddhaṃ. Esā hi ācariyassa pakati, yadidaṃ ārambhānurūpathomanā. Karuṇāggahaṇena cettha aparimeyyappabhāvā sabbepi buddhaguṇā nayato saṅgahitāti daṭṭhabbā taṃmūlakattā sesabuddhaguṇānaṃ. Tattha yoti imassa aniyamavacanassa nāthoti iminā sambandho. Kappakoṭīhipi appameyyaṃ kālanti kappakoṭigaṇanāvasenapi ‘‘ettakā kappakoṭiyo’’ti pametuṃ asakkuṇeyyaṃ kālaṃ. Api-saddena pageva vassagaṇanāyāti dasseti. Appameyyaṃ kālanti ca accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, tena kappakoṭigaṇanāvasena paricchinditumasakkuṇeyyamapi, asaṅkhyeyyavasena pana paricchinditabbato salakkhaṃ caturasaṅkhyeyyakappakālaṃ accantameva nirantaraṃ pañcamahāpaaccāgādiatidukkarāni karonto khedaṃ kāyikaṃ parissamaṃ pattoti dasseti.
为世间利益,就是为了众生世间的利益。所谓“那他”(nātho),就是依怙;意思是说,他希求所教化的众生的利益和安乐。或者,“那他”的意思是:对教化对象心中的烦恼加以对治;又或者,“那他”的意思是:在教化对象修习自利之事上恳切劝导,即使一再请求,也要引导他们去做,所以称为依怙。因此,他被说成是世间的皈依处、世间之主、世间导师。“大悲者”——他的心因悲悯而颤动,为了世间的利益,经历了极其难行的修行,体验了种种这样的痛苦才来到世间,这就是“大悲者”的意思。其中,所谓悲,就是令(他人的痛苦)散除,意思是去除、消除他人的痛苦。或者,悲就是在受苦的人身上伸展、弥漫。或者,悲有“伤害”的意思:当他人受苦时,有悲悯心的人自己也会受到折磨、逼迫,或者致力于摧毁他人的痛苦,这就是它的含义。或者,当他人受苦时,能让善人的心为之颤动、令心因感同身受而痛苦,这就是悲。又或者,喜称为“kama”,阻碍喜的就是悲。因为这种悲以渴望去除他人之苦为特征,对于那些不追求自身安乐的悲悯者来说,悲就阻断、逼迫了他自己的安乐。具足悲的人就是悲悯者,大具悲者就是大悲者。向那位大悲者礼敬,这是剩余经文的读法。
Lokahitāyāti sattalokassa hitāya. Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsatīti attho. Atha vā nāthati veneyyagate kilese upatāpeti, nāthati vā yācati veneyye attano hitakaraṇe yācitvāpi niyojetīti nātho, lokapaṭisaraṇo lokasāmī lokanāyakoti vuttaṃ hoti. Mahākāruṇikassāti yo karuṇāya kampitahadayattā lokahitatthaṃ atidukkarakiriyāya anekappakāraṃ tādisaṃ dukkhaṃ anubhavitvā āgato, tassa mahākāruṇikassāti attho. Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Dukkhitesu vā kiriyati pasāriyatīti karuṇā. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādheti, vināseti vā parassa dukkhanti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibādheti. Karuṇāya niyutto kāruṇiko, mahanto kāruṇiko mahākāruṇiko, tassa namo atthūti pāṭhaseso.
像这样,先以悲悯为切入点,总体上用一切知者的种种功德来赞叹世尊,现在为了赞叹正法,就说出了“未觉……”等颂文。其中,应当这样连接语义:对于诸佛所亲近的、众生世间随它而从一个有走向另一个有的那个“未觉”,礼敬那殊胜的法。这里的“未觉”,意思是还没有觉悟,也就是说,不能如实通达诸法的本来面目。“因”在这里表示原因,词尾“-anta”有原因的含义。“那个”是不确定地指包括教法在内的九种出世间法,是从业用的角度来说的。“诸佛所亲近”是对它的修饰语,意思是:被正自觉者,或者被独觉、声闻觉者,按照各自的情况,通过受用和修习两种亲近方式所亲近,从不舍弃。其中,教法、果和涅槃,只是通过受用方面的亲近而被亲近;而道则是既通过修习方面的亲近,也通过随观智等受用方面的亲近而被亲近。“有非有”就是从有到有。或者,按照低劣和殊胜等差别,是指小的有和大的有,这就是它的意思。因为“a-”这个前缀有时也表示增盛之义,就像“无学法”等词中那样。或者,“有”是增长,“非有”是衰退。或者,“有”是常见,“非有”是断见。如上所说的有和非有,就是“有非有”。“趣向”就是前往、趋入。“众生世间”就是有情世间。“破除无明等烦恼之网”是对法的修饰语。其中,不能如实了知诸法的自性,不能如实了知,就是无明,也就是无知。以无明等为首,渴爱等烦恼能染污众生,所以叫烦恼;它们又像网一样系缚众生,所以叫网。以戒等彻底摧毁、消灭那个网,就是“破除无明等烦恼之网”,这是对那个法的修饰。
Evaṃ karuṇāmukhena saṅkhepato sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ thometvā idāni saddhammaṃ thometuṃ asambudhantiādimāha. Tattha buddhanisevitaṃ yaṃ asambudhaṃ jīvaloko bhavā bhavaṃ gacchati, tassa dhammavarassa namoti sambandho. Tattha asambudhanti asambujjhanto, yathāsabhāvaṃ appaṭivijjhanatoti vuttaṃ hoti. Hetuattho hettha antapaccayo. Yanti aniyamato sapariyattiko navalokuttaradhammo kammabhāvena niddiṭṭho. Buddhanisevitanti tasseva visesanaṃ, sammāsambuddhena, paccekabuddhasāvakabuddhehipi vā gocarāsevanabhāvanāsevanāhi yathārahaṃ nisevitaṃ, ajahitanti attho. Tattha pariyattiphalanibbānāni gocarāsevanavaseneva nisevitāni, maggo pana bhāvanāsevanavasenāpi paccavekkhaṇañāṇādivasena gocarāsevanavasenāpi nisevito. Bhavābhavanti bhavato bhavaṃ. Atha vā hīnapaṇītādivasena khuddakaṃ mahantañca bhavanti attho. Vuḍḍhatthopi hi a-kāro dissati asekkhā dhammātiādīsu (dha. sa. tikamātikā 11) viya. Atha vā bhavoti vuḍḍhi, abhavoti hāni. Bhavoti vā sassatadiṭṭhi, abhavoti ucchedadiṭṭhi . Vuttappakāro bhavo ca abhavo ca bhavābhavo, taṃ bhavābhavaṃ. Gacchatīti upagacchati. Jīvalokoti sattaloko. Avijjādikilesajālaviddhaṃsinoti dhammavisesanaṃ. Tattha na vidati dhammānaṃ yathāsabhāvaṃ na vijānātīti avijjā, aññāṇaṃ. Sā ādi yesaṃ taṇhādīnaṃ, teyeva kilissanti etehi sattāti kilesā, teyeva ca sattānaṃ vibādhanaṭṭhena jālasadisāti jālaṃ, taṃ viddhaṃseti sabbaso vināseti sīlenāti avijjādikilesajālaviddhaṃsī, tassa.
这里难道不是指包含教法在内的九种出世间法吗?如果是这样,那么只有道才能灭除烦恼,其他法不能,不是吗?回答说:道也要依靠涅槃才能灭除烦恼,所以涅槃也可以被称为“灭除烦恼者”;道灭除烦恼的作用是由果来完成的,因此果也被称为“灭除烦恼者”;教法本身因为是灭除烦恼的强有力的亲依止缘,也应当被称为“灭除烦恼者”。所以这样说没有任何过失。“敬礼彼最胜法”中的“彼”,是对前面尚未确定的内容加以确定的说法。其中,对于按照教导修行的人,能使他不会堕入四恶趣和轮回之苦,能持守、救护他,所以称为“法”。这样的法,在它之上再没有更超越的,所以是最胜的、殊胜的、无上的,因此称为“最胜法”。“敬礼彼最胜法”,意思是:礼敬那最殊胜的法。
Nanu cettha sapariyattiko navalokuttaradhammo adhippeto, tattha ca maggoyeva kilese viddhaṃseti, netareti ce? Vuccate – maggassāpi nibbānamāgamma kilesaviddhaṃsanato nibbānampi kilese viddhaṃseti nāma, maggassa kilesaviddhaṃsanakiccaṃ phalena niṭṭhitanti phalampi ‘‘kilesaviddhaṃsī’’ti vuccati, pariyattidhammopi kilesaviddhaṃsanassa upanissayapaccayattā ‘‘kilesaviddhaṃsī’’ti vattuṃ arahatīti na koci doso. Dhammavarassa tassāti pubbe aniyamitassa niyāmakavacanaṃ. Tattha yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu saṃsāradukkhe ca apatamāne dhāretīti dhammo. Vuttappakāro dhammo eva attano uttaritarābhāvena varo pavaro anuttaroti dhammavaro, tassa dhammavarassa namo atthūti attho.
就这样,用一切法的功德,以简要的方式赞叹了正法之后,现在为了赞叹圣僧团,说出了“以功德……”等话。其中,“以功德相应者,我礼敬那位圣僧团”,这就是句义上的关联。这里所说的功德,指的是戒等世间和出世间的功德。本来应该说“解脱与解脱智”,这里用略举一部分来涵盖其余的方式,只说“解脱智”;或者也可以理解为,通过“等”这个词或“从……开始”这个词,把“解脱”也包括进去了。其中,“解脱”指果;“解脱智”指省察智。通过“从……开始”这个词,应当知道已经包含了六神通、四无碍解等功德。对于希求善法的人来说,僧团就像能让福德更加增长的田地一样,所以说“希求善法者之田”。所谓“田”,就是能让播下的种子结出丰硕果实的地方,所以有养育之义。“圣僧团”:在这里,因为远离烦恼、不走向邪道、只走向正道,被包括诸天神在内的世间视为皈依处而应当忆念、应当亲近,并且能成就亲近者的利益,所以是“圣”;八种圣者个体是“圣者”;圣者们的集合、团体就是“圣僧团”。我礼敬那位圣僧团。
Evaṃ saṅkhepanayeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ thometvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ guṇehītiādimāha. Tattha guṇehi yo yutto, tamariyasaṅghaṃ namāmīti sambandho. Sīlādayo guṇā cettha lokiyalokuttarā adhippetā. ‘‘Vimuttivimuttiñāṇa’’nti vattabbe ekadesasarūpekasesanayena ‘‘vimuttiñāṇa’’nti vuttaṃ, ādisaddapariyāyena pabhutisaddena vā vimuttiggahaṇaṃ veditabbaṃ. Tattha vimuttīti phalaṃ. Vimuttiñāṇanti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Pabhuti-saddena chaḷabhiññācatupaṭisambhidādayo guṇā saṅgahitāti daṭṭhabbā. Kusalatthikānaṃ janānaṃ puññātisayavuḍḍhiyā khettasadisattā khettanti āha ‘‘khettaṃ janānaṃ kusalatthikāna’’nti. Khittaṃ bījaṃ mahapphalabhāvakaraṇena tāyatīti hi khettaṃ. Ariyasaṅghanti ettha ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato, sadevakena lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā, aṭṭha ariyapuggalā, ariyānaṃ saṅgho samūhoti ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ.
现在,把礼敬三宝所生的善流导向自己想要成办的目的之后,为了通过显示所注释的律是一切教法的根本,来说明作这部注释本身也具有教法根本的意义,所以说了“如此……”等两首偈颂。“福德流”就是福德之流、福德之涌出、福德之聚集的意思。“以其威力”:依靠前面所说的福德之流的威力与力量,消除障碍之后,我将注释律藏——这就是句子的关联。
Idāni ratanattayapaṇāmajanitaṃ kusalābhisandaṃ yathādhippete payojane niyojetvā attanā saṃvaṇṇiyamānassa vinayassa sakalasāsanamūlabhāvadassanamukhena saṃvaṇṇanākaraṇassāpi sāsanamūlataṃ dassetuṃ iccevamiccādigāthādvayamāha. Puññābhisandanti puññoghaṃ, puññappavāhaṃ puññarāsinti attho. Tassānubhāvenāti tassa yathāvuttassa puññappavāhassa ānubhāvena balena hatantarāyo vinayaṃ vaṇṇayissanti sambandho.
应当这样连接理解:未安住且善安住的世尊之教法,在何处安住时,便算是在那里确立下来。其中,“在何处”指在律藏中。“安住”指在文句和义理上都完整无缺,并且因为能在有惭耻心的人当中流传,所以说是安住。“教法”指包含三种学处的教法。“未安住”指没有落在两种极端——也就是沉溺欲乐和自我折磨——之中;也有人解释说,这是指已经般涅槃的世尊。“善安住”指很好地安住在远离两种极端的中道之上。“不混杂地”:这是中性抽象词的表达方式,意思是说,不与其他部派的见解相混杂、不混乱地加以注释。“依止前代阿阇梨的威力”:意思是依靠前代阿阇梨们所注释的义注,而不是凭自己的力量。
Aṭṭhitassa susaṇṭhitassa bhagavato sāsanaṃ yasmiṃ ṭhite patiṭṭhitaṃ hotīti yojetabbaṃ. Tattha yasminti yasmiṃ vinayapiṭake. Ṭhiteti pāḷito ca atthato ca anūnaṃ hutvā lajjīpuggalesu pavattanaṭṭhena ṭhite. Sāsananti sikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanaṃ. Aṭṭhitassāti kāmasukhallikattakilamathānuyogasaṅkhāte antadvaye aṭṭhitassa, ‘‘parinibbutassapi bhagavato’’tipi vadanti. Susaṇṭhitassāti antadvayavirahitāya majjhimāya paṭipadāya suṭṭhu ṭhitassa. Amissanti bhāvanapuṃsakaniddeso, nikāyantaraladdhīhi asammissaṃ katvā anākulaṃ katvā vaṇṇayissanti vuttaṃ hoti. Nissāya pubbācariyānubhāvanti pubbācariyehi saṃvaṇṇitaṃ aṭṭhakathaṃ nissāya, na attano balenāti adhippāyo.
既然古义注已经存在,为什么还要再写一部律藏的注释呢?回答说“虽然……”等等。这里“虽然”的意思是“完全”或“随意”,也就是“全部”的意思;这句话和“这部律已被……注释”相关联。“由前代最胜阿阇梨”:大迦叶长老等前代阿阇梨,因为不可动摇和最为殊胜,所以称为“最胜”,因此说“由那些前代最胜阿阇梨”。那么,那些前代阿阇梨是什么样的人呢?回答说“以智水……”等等。他们用称为最上道智的水,彻底洗净了贪等三种垢秽和欲漏等四种漏,使其未来不再生起,所以是“以智水洗净垢秽与漏者”,也就是漏尽者。虽然他们已是漏尽者,但并不是纯观行者,所以说“具有清净明与无碍解者”。其中,“明”指三明或八明。为了显示大迦叶长老等人在证得无碍解的人当中也是出类拔萃的,因而在注释正法方面具有超胜的能力,所以说“善巧于注释正法者”。
Atha porāṇaṭṭhakathāsu vijjamānāsu puna vinayasaṃvaṇṇanā kiṃpayojanāti? Āha kāmañcātiādi. Tattha kāmanti ekantena, yathicchakaṃ vā, sabbasoti vuttaṃ hoti, tassa saṃvaṇṇitoyaṃ vinayoti iminā sambandho. Pubbācariyāsabhehīti mahākassapattherādayo pubbācariyā eva akampiyaṭṭhena uttamaṭṭhena ca āsabhā, tehi pubbācariyavarehīti vuttaṃ hoti. Kīdisā pana te pubbācariyāti? Āha ñāṇambūtiādi. Aggamaggañāṇasaṅkhātena ambunā salilena niddhotāni nissesato āyatiṃ anuppattidhammatāpādanena dhotāni visodhitāni rāgādīni tīṇi malāni kāmāsavādayo ca cattāro āsavā yehi te ñāṇambuniddhotamalāsavā, tehi khīṇāsavehīti attho. Khīṇāsavabhāvepi na ete sukkhavipassakāti āha ‘‘visuddhavijjāpaṭisambhidehī’’ti. Tattha vijjāti tisso vijjā, aṭṭha vijjā vā. Paṭisambhidāppattesupi mahākassapattherādīnaṃ uccinitvā gahitatāya tesaṃ saddhammasaṃvaṇṇane sāmatthiyaṃ sātisayanti dassento āha ‘‘saddhammasaṃvaṇṇanakovidehī’’ti.
烦恼的聚集,或者资具的繁多,能被削减、变薄,所以叫“削减”,也就是少欲等功德的集合。不过在这里,因为是以漏尽者为所依,所以应当取“削减资具繁多”这个意思。由削减所产生的东西,叫“削减所生”;在那个削减所生当中,说的就是护持头陀支等削减的实践。所谓“没有容易找到的譬喻”,是说对于削减的实践,找不到“像某某一样”这样容易得到的譬喻,所以叫“没有容易找到的譬喻”,由彼等(而说)。大寺这个词,是用来排除其他部派的。这里应当以“寺院”为代表,理解为住在那里的人以及和他们持同样见解的所有比丘。因此,结集法藏的大迦叶长老等人,因为是大寺住众的见解和戒律清净的根源并成为标志,所以被称为“大寺的旗帜”。这部律由他们正确地、没有遗漏地注释了。是怎么注释的呢?回答说“以种种理趣”。以种种理趣,就是随顺最胜等正觉者、随顺一切知佛、随顺世尊意趣的理趣。
Kilesajātaṃ, parikkhārabāhullaṃ vā sallikhati tanuṃ karotīti sallekho, appicchatādiguṇasamūho, idha pana khīṇāsavādhikārattā parikkhārabāhullassa sallikhanavaseneva attho gahetabbo. Sallekhena nibbattaṃ sallekhiyaṃ, tasmiṃ sallekhiye, dhutaṅgapariharaṇādisallekhapaapattiyanti vuttaṃ hoti. Nosulabhūpamehīti sallekhapaṭipattiyā ‘‘asukasadisā’’ti natthi sulabhā upamā etesanti nosulabhūpamā, tehi. Mahāvihārassāti iminā nikāyantaraṃ paṭikkhipati . Vihārasīsena hettha tattha nivāsīnañceva tehi samaladdhikānañca sabbesaṃ bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tasmā tesaṃ mahāvihāravāsīnaṃ diṭṭhisīlavisuddhiyā pabhavattena saññāṇabhūtattā dhammasaṅgāhakā mahākassapattherādayo ‘‘mahāvihārassa dhajūpamā’’ti vuttā, tehi ayaṃ vinayo saṃvaṇṇito sammā anūnaṃ katvā vaṇṇito. Kathanti āha ‘‘cittehi nayehī’’ti. Vicittehi nayehi sambuddhavaranvayehi sabbaññubuddhavaraṃ anugatehi, bhagavato adhippāyānugatehi nayehīti vuttaṃ hoti.
这样显示了古注的完整无缺之后,现在为了说明自己这部注释的特殊用意以及劝请,就说了“注释……”等话。其中,“因为是造作的”意思是“因为是撰写的”。“不能成就任何义利”意思是不能达成任何目的。
Evaṃ porāṇaṭṭhakathāya anūnabhāvaṃ dassetvā idāni attano saṃvaṇṇanāya payojanavisesaṃ ajjhesakañca dassetuṃ saṃvaṇṇanātiādimāha. Tattha saṅkhatattāti racitattā. Na kañci atthaṃ abhisambhuṇātīti na kañci atthaṃ sādheti.
“Saṃvaṇṇanaṃ tañca”等语句,是在说明他自己写注释时所采用的方式。其中,“tañca”指的就是现在正在说的这部注释。当他开始着手这部注释时,因为整部大义注都是这里应当依据的来源,所以他把大义注当作现在这部注释的主体;大筏注中所作的判定,以及同样在名为库伦德等著名义注中所作的判定,只要不丢弃其中合理的义理,就都纳入上座部之说,然后正确地开始注释——应当这样理解词句之间的关联。这里,以“attho kathīyati etāyāti”故为“aṭṭhakathā”,是将ttha音变为ṭṭha音。Mahāpaccariyanti即名为大筏者。这里,“paccari”是筏的意思,因为它是坐在这上面而做成的,所以得到这个名字。有人说:“有名为库伦德瓦利寺,因在该寺作成故得名库伦德。”以“等”字摄取《案达罗义注》与《略义注》。
Saṃvaṇṇanaṃ tañcātiādinā attano saṃvaṇṇanāya karaṇappakāraṃ dasseti. Tattha tañca idāni vuccamānaṃ saṃvaṇṇanaṃ samārabhanto sakalāyapi mahāaṭṭhakathāya idha gahetabbato mahāaṭṭhakathaṃ tassā idāni vuccamānāya saṃvaṇṇanāya sarīraṃ katvā mahāpaccariyaṃ yo vinicchayo vutto, tatheva kurundīnāmādīsu vissutāsu aṭṭhakathāsu yo vinicchayo vutto, tatopi vinicchayato yuttamatthaṃ apariccajanto antogadhattheravādaṃ katvā saṃvaṇṇanaṃ sammā samārabhissanti padatthasambandho veditabbo. Ettha ca attho kathīyati etāyāti aṭṭhakathā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā. Mahāpaccariyanti mahāpaccarīnāmikaṃ. Ettha ca paccarīti uḷumpaṃ vuccati, tasmiṃ nisīditvā katattā tameva nāmaṃ jātaṃ. ‘‘Kurundīvallivihāro nāma atthi, tattha katattā ‘kurundī’ti nāmaṃ jāta’’nti vadanti. Ādisaddena andhakaṭṭhakathaṃ saṅkhepaṭṭhakathañca saṅgaṇhāti.
“Yuttamattha”(合理的义理),是依照大注书的理路而合理,或者依照四种律的合理性而合理。如果有人说“我只取注疏来作注释”,那么注疏中所说的上座部之说就可能被排除在外;因此,为了把它们也收摄进来,就说“antogadhatheravāda”(内摄上座部之说),意思是把上座部之说也收摄在内。
Yuttamatthanti mahāaṭṭhakathānayena, catubbidhavinayayuttiyā vā yuttamatthaṃ. ‘‘Aṭṭhakathaṃyeva gahetvā saṃvaṇṇanaṃ karissāmī’’ti vutte aṭṭhakathāsu vuttattheravādānaṃ bāhirabhāvo siyāti tepi antokattukāmo ‘‘antogadhatheravāda’’nti āha, theravādepi antokatvāti vuttaṃ hoti.
“Taṃ me”这首偈颂,是在说明听法的人应当遵循的做法。其中,“dhammappadīpassa”(法灯)指的是世尊:因为法能破除愚痴的黑暗,作用就像灯一样,所以世尊就是法灯。“Patimānayantā”的意思是恭敬、以心尊重,让他们留心倾听。
Taṃ meti gāthāya sotūhi paṭipajjitabbavidhiṃ dasseti. Tattha dhammappadīpassāti dhammo eva mohandhakāraviddhaṃsanato padīpasadisattā padīpo assāti dhammappadīpo, bhagavā, tassa. Patimānayantāti pūjentā manasā garuṃ karontā nisāmentu suṇantu.
从“Buddhena”等语开始,他以显示自身注释传承清净为入口,来表明其权威性,并说明应当随学。这里应当这样理解前后关系:正如佛陀所宣说的法与律,那位佛陀的弟子们——以大迦叶长老等人为首——也同样如实了知;而那些不舍弃佛弟子们智慧的锡兰义注师们,往昔因此撰作了义注。其中,“法”涵盖经与阿毗达摩,“律”指整部律藏,“所说”指佛陀世尊从巴利文和义理两方面所宣说的内容。因为世尊没有任何一句教说是未加说明的,所以义注正是世尊在各处所开示的种种散说。“同样如实了知”的意思是:就像佛陀所宣说的那样,同样连一个字、一个字母都不破坏,也不违逆其意旨地了知、通达。“不舍弃他们的智慧”的意思是:不舍弃那些佛弟子们被称为智慧的、由长老传承学习而辗转传来、未曾中断的一切义注决断——这些决断依巴利注释和巴利之外的注释而成立。“撰作了义注”是指撰作了《大义注》《大筏注》等锡兰义注。也有写成“Aṭṭhakathāmakaṃsu”的读法,那里意思也一样。
Buddhenātiādinā attano saṃvaṇṇanāya āgamanasuddhidassanamukhena pamāṇabhāvaṃ dassetvā anusikkhitabbataṃ dasseti. Tattha yatheva buddhena yo dhammo vinayo ca vutto, so tassa buddhassa yehi puttehi mahākassapattherādīhi tatheva ñāto, tesaṃ buddhaputtānaṃ matimaccajantā sīhaḷaṭṭhakathācariyā yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsūti sambandho veditabbo. Tattha dhammoti suttābhidhamme saṅgaṇhāti. Vinayoti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ. Vuttoti pāḷito ca atthato ca buddhena bhagavatā vutto. Na hi bhagavatā abyākataṃ nāma tantipadaṃ atthi, tattha tattha bhagavatā pavattitapakiṇṇakadesanāyeva hi aṭṭhakathā. Tatheva ñātoti yatheva buddhena vutto, tatheva ekapadampi ekakkharampi avināsetvā adhippāyañca avikopetvā ñāto viditoti attho. Tesaṃ matimaccajantāti tesaṃ buddhaputtānaṃ matisaṅkhātaṃ theraparamparāya uggahetvā ābhataṃ abbocchinnaṃ pāḷivaṇṇanāvasena ceva pāḷimuttakavasena ca pavattaṃ sabbaṃ aṭṭhakathāvinicchayaṃ apariccajantā. Aṭṭhakathā akaṃsūti mahāaṭṭhakathāmahāpaccariādikā sīhaḷaṭṭhakathāyo akaṃsu. ‘‘Aṭṭhakathāmakaṃsū’’tipi pāṭho, tatthāpi soyevattho.
所谓“因此”,是因为那些注释者不肯违背佛弟子们的意旨,所以先前才作了义注,因此——凡是义注里所说的,全部都是标准。这是句义上的连接。“Hi”只是个虚词,因为原因的意思已经由“tasmā”这个词本身表达出来了,所以它要么是表示决定的意思,即“唯是标准”。如果义注里所说的一切都是标准,那么这样一来,其中因疏忽而写错的地方也会成为标准了,所以他说“除去疏忽书写”。所谓“疏忽书写”,是指辗转抄写的人因为疏忽、没有保持正念,把本该写在这里的文字写到别处等等而造成的错误书写,这在《一切欢喜》里各处会自然显现出来。再者,为了显示“yasmā”这个词的关联,这里作这样的义理连接:因为在义注里所说的,对于在这教法中尊重修学的智者来说,唯是标准;又因为这部注释也仅仅是在语言转换等方面有差别,在义理上并无不同,所以它本身也就成为权威;因此,应当随学。
Tasmāti yasmā tesaṃ buddhaputtānaṃ adhippāyaṃ avikopetvā pure aṭṭhakathā akaṃsu, tasmā. Yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ sabbampi pamāṇanti yojanā. Hīti nipātamattaṃ hetuatthassa tasmāti imināyeva pakāsitattā, avadhāraṇattho vā, pamāṇamevāti. Yadi aṭṭhakathāsu vuttaṃ sabbampi pamāṇaṃ, evaṃ sati tattha pamādalekhāpi pamāṇaṃ siyāti āha ‘‘vajjayitvāna pamādalekha’’nti, aparāparaṃ likhantehi pamādena satiṃ apaccupaṭṭhapetvā aññattha likhitabbaṃ aññattha likhanādivasena pavattitā pamādalekhā nāma, sā ca samantapāsādikāyaṃ tattha tattha sayameva āvibhavissati. Puna yasmāti padassa sambandhadassanavasena ayaṃ atthayojanā – yasmā aṭṭhakathāsu vuttaṃ idha imasmiṃ sāsane sikkhāsu sagāravānaṃ paṇḍitānaṃ pamāṇameva, yasmā ca ayaṃ vaṇṇanāpi bhāsantarapariccāgādimattavisiṭṭhatāya atthato abhinnā, tato eva pamāṇabhūtāva hessati, tasmā anusikkhitabbāti.
关于“因此”一词,是指从那些注释书来说的。“舍弃外语”是指除去锡兰语。“浓缩详赡的论述方式”意思是:在古注中,有些地方本该说明词义判定等内容,却以过于冗长的语序反复讲述同一义理,仅以微小的差别处处铺陈。舍弃那样详赡的论述方式后,我将以轻便、能让人明了义理的语序,并略示与所述义理相似的方式,只作简要注释——这就是其意旨。然而在《萨罗他迪波尼》律藏复注中说:“把古注中在后文当说的内容也引过来,处处铺陈,如同‘以白四甘马……中略……得具足戒者,名为比丘’处,对表白等四种甘马的广说那样,将那样详赡的论述方式加以浓缩。”这一说法正契合“不逾越任何传承次第”之义。因为在别处应当依巴利文宣说,若在别处宣说,就叫做逾越传承次第而说。正如所说:“正是如此,因适合注释而依次出现的巴利文,若弃之而以注释方式,在锡兰注释中于不当处作注,或亦于适当处作注,所以说‘不逾越任何传承次第’。”因此,应依上述方式理解其义。然而,浓缩详赡的论述方式时,如何使判定不缺失?回答说:“不舍弃一切判定。”即便浓缩,也只是浓缩重复之言等,而对于注释中所说的一切判定,则毫无剩余,一点也不遗漏。“不逾越任何传承次第”是指不逾越任何巴利文次第,意思是:我们将依次注释巴利文。
Tatoti tāhi aṭṭhakathāhi. Bhāsantarameva hitvāti sīhaḷabhāsaṃyeva apanetvā. Vitthāramaggañca samāsayitvāti porāṇaṭṭhakathāsu yathāṭhāne vattabbampi padatthavinicchayādikaṃ ativitthiṇṇena vacanakkamena ceva vuttameva atthanayaṃ appamattakavisesena punappunaṃ kathanena ca tattha tattha papañcitaṃ tādisaṃ vitthāramaggaṃ pahāya sallahukena atthaviññāpakena padakkamena ceva vuttanayasadisaṃ vattabbaṃ atidisitvā ca saṅkhepanayeneva vaṇṇayissāmāti adhippāyo. Sāratthadīpaniyaṃ pana vinayaṭīkāyaṃ ‘‘porāṇaṭṭhakathāsu upari vuccamānampi ānetvā tattha tattha papañcitaṃ ñatticatutthena kammena…pe… upasampannoti bhikkhūti ettha apalokanādīnaṃ catunnampi kammānaṃ vitthārakathā viya tādisaṃ vitthāramaggaṃ saṅkhipitvā’’ti vuttaṃ, taṃ tantikkamaṃ kañci avokkamitvāti ettheva vattuṃ yuttaṃ. Aññattha pāḷiyā vattabbaṃ aññattha kathanañhi tantikkamaṃ vokkamitvā kathanaṃ nāma. Tathā hi vuttaṃ ‘‘tatheva vaṇṇituṃ yuttarūpaṃ hutvā anukkamena āgataṃ pāḷiṃ pariccajitvā saṃvaṇṇanato sīhaḷaṭṭhakathāsu ayuttaṭṭhāne vaṇṇitaṃ yathāṭhāneyeva vaṇṇanato ca vuttaṃ ‘tantikkamaṃ kañci avokkamitvā’’’ti. Tasmā yathāvuttanayeneva attho gahetabbo. Kathaṃ pana vitthāramaggassa saṅkhipane vinicchayo na hīyatīti? Āha ‘‘vinicchayaṃ sabbamasesayitvā’’ti. Saṅkhipantopi punappunaṃ vacanādimeva saṅkhipanto, vinicchayaṃ pana aṭṭhakathāsu sabbāsupi vuttaṃ sabbampi asesayitvā, kiñcimattampi aparihāpetvāti vuttaṃ hoti. Tantikkamaṃ kañci avokkamitvāti kañci pāḷikkamaṃ anatikkamitvā, anukkameneva pāḷiṃ vaṇṇayissāmāti attho.
“诸经藏语句之义”,意思是:对于在《毗兰若品》等中出现的禅那论等经藏语句,在锡兰注释中说了“那是经藏者的负担”而没有加以注释的地方,我们将依照各经相应,彻底阐明其义。“将是”就是将会存在,或者将被作出的意思。在这里,第一种义释中,应当知道是以注释本身为同一作者:“完成舍弃外语等四种工作后,阐明诸经藏语句之义的这部注释将会存在。”在后一种义释中,则应当知道是以阿阇梨为同一作者:“作完前面所说的舍弃外语等工作后,阐明诸经藏语句之义的这部注释将被我们作出。”
Suttantikānaṃ vacanānamatthanti verañjakaṇḍādīsu āgatānaṃ jhānakathādīnaṃ suttantavacanānaṃ sīhaḷaṭṭhakathāsu ‘‘suttantikānaṃ bhāro’’ti vatvā avaṇṇitabbaṭṭhānaṃ atthaṃ taṃtaṃsuttānurūpaṃ sabbaso paridīpayissāmāti adhippāyo. Hessatīti bhavissati, karīyissatīti vā attho. Ettha ca paṭhamasmiṃ atthavikappe ‘‘bhāsantarapariccāgādikaṃ catubbidhaṃ kiccaṃ nipphādetvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ paridīpayantī ayaṃ vaṇṇanā bhavissatī’’ti vaṇṇanāvasena samānakattukatā veditabbā. Pacchimasmiṃ atthavikappe pana ‘‘heṭṭhā vuttabhāsantarapariccāgādikaṃ katvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ paridīpayantī ayaṃ vaṇṇanā amhehi karīyissatī’’ti evaṃ ācariyavasena samānakattukatā veditabbā.