附随品释
Parivāravaṇṇanā
十六大分释
Soḷasamahāvāravaṇṇanā
制定品释
Paññattivāravaṇṇanā
1-2所谓戒、定、慧、解脱、解脱知见所构成的法蕴之体,即是教法的含义。“附随”,指被纳入结集的那部《附随》。属于律的制定,称为“律之制定”。在依二法门说了“知制定之时”之后,为再依经法门而说,故说“又以宿住等”。其中,所谓“见”,因具有见的性质,故与天眼相应的证悟智见相连。以教说之慧而见者,指能见其意乐、随眠等。“于问中”是第七格。又“在此处”指于问答中。邪见,指无有见、边执见。由“因活命而制定”一语,应知除了这六条学处之外,其余称为“行坏”。而“以身犯戒”一句,是就以下含义而说:“于前行阶段,以受用思为相,生起身门所摄的表色之后,名为犯戒的心便生起;虽然表色由心所发起,但由于心所意图的意义是通过表色而成就的,故说‘由身门犯戒’。”并非指平息诤论等三事。“至命终”指以寿命终结为限。“由古代大长老们”指在锡兰岛由大长老们将经典书写成册时所安立的意思。又说:“如同第四次结集,这是一次书写成册的结集。”
1-2. Sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasaṅkhātassa dhammakkhandhasarīrassa sāsaneti attho. Parivāroti saṅgahaṃ yo samāruḷho, tassa parivārassa. Vinayabhūtā paññatti vinayapaññatti. ‘‘Paññattikālaṃ jānatā’’ti dukanayavasena vatvā puna suttantanayena vattuṃ ‘‘apica pubbenivāsādīhī’’ti vuttaṃ. Tattha passanaṃ nāma dassanattā dibbacakkhunā yojitaṃ paṭivedhañāṇadassanaṃ. Desanāpaññāya passatāti āsayānusayādike. Pucchāyāti sattamī. Punapi etthāti pucchāvissajjane. Micchādiṭṭhīti natthikadiṭṭhi antaggāhikadiṭṭhi. ‘‘Ājīvahetu paññattānī’’ti vacanato imāni cha sikkhāpadāni ṭhapetvā sesā ācāravipatti nāmāti veditabbaṃ. Kāyena pana āpattiṃ āpajjatīti ettha ‘‘pubbabhāge sevanacittamaṅgaṃ katvā kāyadvārasaṅkhātaṃ viññattiṃ janayitvā pavattacittuppādasaṅkhātaṃ āpattiṃ āpajjati, kiñcāpi cittena samuṭṭhāpitā viññatti, tathāpi cittena adhippetassa atthassa viññattiyā sādhitattā ‘kāyadvārena āpajjatī’ti vutta’’nti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ, na bhaṇḍanādittayavūpasamaṃ. Āpāṇakoṭikanti jīvitapariyantaṃ katvā. Porāṇakehi mahātherehīti sīhaḷadīpe mahātherehi potthakaṃ āropitakāle ṭhapitāti attho. ‘‘Catutthasaṅgītisadisā potthakāruḷhasaṅgīti ahosī’’ti vuttaṃ.
犯戒品等释
Katāpattivārādivaṇṇanā
166第166条。在犯戒品中,“僧团的床或……”等语,因是露天之处,即使在精舍内部也会犯戒,故依“超过一掷石的距离”而说。第二,“铺设卧具而……”,因是在内部铺设,即使走出精舍外,若当日不归,也会犯戒,故说“若越过界围”。
166. Katāpattivāre ‘‘saṅghikaṃ mañcaṃ vā’’tiādi ajjhokāsattā vihārabbhantarepi āpajjanato leḍḍupātātikkamavasena vuttaṃ. Dutiye seyyaṃ santharitvāti abbhantare santharitabhāvato vihārato bahigamanepi taṃdivasānāgame āpajjanato ‘‘parikkhepaṃ atikkāmetī’’ti vuttaṃ.
171第171条:‘故意夺取有情生命者,犯四类罪’——此处,该学处虽主要针对畜生道有情,但依‘有情’这一通称,以义理提炼的方式说为‘四类’。此理亦适用于其他类似之处。
171.Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento catasso āpattiyoti ettha kiñcāpi tasmiṃ sikkhāpade tiracchānagatapāṇova adhippeto, atha kho pāṇoti vohārasāmaññato atthuddhāravasena ‘‘catasso’’ti vuttaṃ. Esa nayo aññesupi evarūpesu ṭhānesu.
173第173条:关于非时入村,‘第一只脚越过界围,即犯恶作’——既然经中如此说,所以在近行处并不犯戒,必须越过界围才犯,这已是确然的道理。他们如是说。
173. Vikāle gāmappavesane ‘‘paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassā’ti vuttattā upacāre nāpajjati, parikkhepaṃ atikkamitvāva āpajjatīti siddhamevā’’ti vadanti.
193第193条:在缘品中,与前一品确有差别。当问‘行淫法者犯多少罪’时,没有机会涉及涂蜡之事;而此处说‘以行淫法为缘’,由于未作个别说明,涂蜡之事也就被包含其中,由此而有差别。其他类似之处也是如此。
193. Paccayavāre purimavārato viseso atthiyeva, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’ti vutte jatumaṭṭhakassokāso na jāto, idha pana ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā’’ti vutte puggalaniddesābhāvā jatumaṭṭhakañca paviṭṭhaṃ, evaṃ viseso atthi. Tathā evarūpesu ṭhānesu.
起源纲要释
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā
257无我,即无有实体,如“无盐之食”等语中的用法。因其悲悯清凉,故如月;因能破除烦恼黑暗,故如日。因其宣说,故亦称为鸯耆罗娑。他宣说了三藏,而律藏是其中之一,这便是其含义。若律存在,则行道、正法等便得以延续运行,这是含义。然而,律如何得以存在呢?答:“由双方……”等。律依附随的结集而存在,这是含义——即在此附随的经文中。已确定了起源,已宣说,这是意趣。不相混杂的起源,即不混淆的起源,与其它不同的起源,这是含义。因为有了附随,律便存在;有了律,正法便存在;又因为在经文中可见到诸起源,故应修学,这是含义。“爱法、极善者”之语,是为令对附随生起恭敬而说。“于彼处”即是“可见”之处。“以一种起源而生起”:第一波罗夷以一种起源而生起,如此说。因为在巴利圣典中,可见所指示的起源。“此附随的起源已被确定”:这是依前文之理而说,这是含义。如理,即如实。另有“及传达与……”的文句,亦有“及传达与随说……”的文句。其意为除去非法、除去非律,这是含义。
257.Anattāti attavirahitā ‘‘alavaṇabhojana’’ntiādīsu viya. Karuṇāsītalabhāvena candasadiso. Kilesatimirappahānato ādicco. Yasmā te desayanti, tasmā aṅgīrasopi. Piṭake tīṇi desayi tesaṃ aññatarattāti attho. Vinayo yadi tiṭṭhati, evaṃ paṭipattisaddhammādi nīyati pavattatīti attho. Ayaṃ pana kathaṃ tiṭṭhatīti? Āha ‘‘ubhato cā’’tiādi. Parivārena ganthitā tiṭṭhantīti attho. Tasseva parivārassa sutte. Niyatasamuṭṭhānaṃ kataṃ, vuttanti adhippāyo. Asambhinnasamuṭṭhānāni asaṅkarasamuṭṭhānāni, aññehi asadisasamuṭṭhānānīti attho. Yasmā parivāre sati vinayo tiṭṭhati, vinaye sati saddhammo tiṭṭhati, yasmā samuṭṭhānāni ca sutte dissanti, tasmā sikkheti attho. ‘‘Dhammakāmo supesalo’’ti parivāre gāravajananatthaṃ vuttaṃ. Tatthāti ‘‘dissantī’’ti tattha. ‘‘Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhātīti paṭhamapārājikaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhātī’’ti vuttaṃ. Pāḷiyañhi niddiṭṭhasamuṭṭhānañca dissati. ‘‘Tasseva parivārassa, samuṭṭhānaṃ niyato kata’’nti vuttaṃ purimanayeti attho. Yathāñāyanti yathābhūtaṃ. ‘‘Sañcarittābhāsanañcā’’ti pāṭho. ‘‘Sañcarittānubhāsanañcā’’tipi atthi. Nayavajjehi vinayavajjehīti attho.
第一巴拉基咖生起释
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
258“不随侍依止师而行”:即“若比丘尼于受具后,两年内不随侍依止师”所说的学处。此句在某些典籍中未见。七十六种,此为第一波罗夷的起源。
258.Nānubandhe pavattininti ‘‘yā pana bhikkhunī vutthāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ayaṃ pāṭho ekaccesu potthakesu na dissati. Chasattati paṭhamapārājikasamuṭṭhānā.
第二巴拉基咖生起释
Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
259‘给衣后而嫌责’——即‘令生嫌责,及对如法之羯磨给予同意后而嫌责,及给衣后而嫌责’的文本。因‘给’字是按倒序而说,故他们说:‘“嫌责、如法、给”的文本才是好的’,应审察后采纳。
259.‘‘Kukkuccaṃ cīvaraṃ datvāti kukkuccuppādanañca dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca cīvaraṃ datvā khīyanañcā’’ti pāṭho. ‘‘Datvā’’ti uppaṭipāṭiyā vuttaṃ, tasmā ‘‘kukkuccaṃ dhammikaṃ datvāti pāṭho sundaro’’ti vadanti, vicāretvā gahetabbaṃ.
269未作者,即新作者。
269.Akatanti abhinavaṃ.
中间省略。
Antarapeyyālaṃ
几问分释
Katipucchāvāravaṇṇanā
271“逆次宣说”,谓反复宣示。其义为:依诸罪蕴所调伏的防护。由这些罪蕴。因“远离”是以遮止之义而说,为进一步彰显其本相,故又说“甚强烈地”。如同“家为烟所熏、被烟充满”等语,贪等怨敌能磨灭破坏。“以此”,即以离心。“摇动”为动摇之义。引导出离之道,能系缚故,说为桥梁。已说:“桥梁的破坏者,即与违犯相对立的离心,或为成就彼义而生起之心”。已记录:“闻法众,即听闻法之大众”。若不前往,便散乱而坐。身粗犷即身恶行。说“放逸”已,为示其义,乃说“念之离失”。
271.Paṭiniddesanti punappunaṃ niddisanaṃ. Āpattikkhandhehi vinītāni saṃvarānīti attho. Etehi āpattikkhandhehi. ‘‘Ārakā’’ti nivattiatthena vuttattā taṃ puna sarūpena vattukāmo ‘‘bhusā vā’’ti āha. ‘‘Gehaṃ dhūmena puṇṇaṃ ādhūmita’’ntiādīsu viya rāgādiveraṃ maṇati vināseti. Etāyāti viratiyā. Vela calane. Niyyānaṃ maggaṃ sinoti bandhatīti setu. ‘‘Setughātoti vītikkamapaṭipakkhabhūtā virati, tadatthanibbattikaracittuppādo vā’’ti vuttaṃ. ‘‘Dhammassavanagganti dhammaṃ suṇantānaṃ samūha’’nti likhitaṃ. Sace na gacchati, vikkhitto vā nisīdati. Kāyappāgabbhiyaṃ kāyaduccaritaṃ. ‘‘Pamāde’’ti vatvā tadatthaṃ dassetuṃ ‘‘sativippavāse’’ti vuttaṃ.
272-3“于自相续或他相续”,谓于自相续或于他相续。“如是而争论者”,谓依破僧之事而争论者。“由双方”,谓由长老与新学。“彼”,即慈爱之身业。对某些人作可爱之事,于彼即名为慈爱身业之法。“此量”,示财物之分配。“于某者”,示特定个人之分配。因已说“即使施与恶戒者亦可”,故遮止了无惭者之受用。有说:“应施与一切”,那是断定而不知分别者,不加区分而显示应施与之状。“应施与一切”乃注释书中所说。其中云:“不应亲手施与无惭者、被举罪者以所应受用之物,但可令他人施与,此为余师之说。”简择而施,即简择施。应作此差别,他却作了彼,故未作个人分别,此为关联。以本色、异色。因不应被他人执取为“彼犯此”,故为不应执取。以随顺诸法,取行所缘,以涅槃为所缘而出离。
272-3.Saparasantāne vāti sasantāne vā parasantāne vā. Tathā vivadantā panāti bhedakaravatthūni nissāya vivadantā. Ubhayehipīti theranavehi. Nanti mettaṃ kāyakammaṃ. Yesaṃ puggalānaṃ piyaṃ karoti, tesaṃ mettākāyakammasaṅkhāto dhammo. Ettakanti āmisavibhattidassanaṃ. Asukassa cāti puggalavibhattidassanaṃ. ‘‘Dussīlassa adātumpi vaṭṭatī’’ti vuttattā eva alajjiparibhogo vārito. Sabbesaṃ dātabbamevāti sanniṭṭhānena ajānantena vibhāgaṃ akatvā dātabbabhāvaṃ dīpetīti eke. ‘‘Sabbesaṃ dātabbamevā’’ti vuttaṃ aṭṭhakathāsu. Tattha ‘‘alajjiukkhittakānaṃ paribhogasīsena sahatthā na dātabbaṃ, dāpetabbanti apare’’ti vuttaṃ. Vicinitvā dānaṃ viceyya dānaṃ. Yasmā ayaṃ viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti, tasmā puggalavibhāgo na katoti sambandho. Pakativaṇṇena visabhāgavaṇṇena. ‘‘Idaṃ nāma āpanno’’ti parehi aparāmasitabbato aparāmaṭṭhāni. Anulomehi gahitasaṅkhārārammaṇehi nibbānārammaṇaṃ katvā niyyāti.
六罪生起分等释
Chaāpattisamuṭṭhānavārādivaṇṇanā
276已说:“以第一罪生起因,不应犯恶说罪”——对此不应说“非也”,因唯凭语与心二者方能犯。
276.‘‘Paṭhamenaāpattisamuṭṭhānena dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti na hīti vattabba’’nti vuttaṃ vācācittavasenevāpajjitabbato.
277277.“造小屋”一例,此处并非在讲媒嫁,而是为了显示恶作、偷兰遮、桑喀地谢沙等罪在同一事上依序生起的情况。犯此并非只发生在媒嫁之中。如论中所说:“然依此理,于一切处,当知不依次第而取之因。”
277.Kuṭiṃkarotīti ettha sañcarittamavatvā dukkaṭathullaccayasaṅghādisesānaṃ ekasmiṃ vatthusmiṃ paṭipāṭiyā uppattidassanatthamidaṃ vuttaṃ. Na hi sañcaritte eva āpajjati. ‘‘Iminā pana nayena sabbattha paṭipāṭiyā aggahaṇe kāraṇaṃ veditabba’’nti vuttaṃ.
283283.“见远离者”,是指见到了彼分远离等五种远离的人。
283.Vivekadassināti tadaṅgavivekādipañcavidhavivekadassinā.
284284.“自身之粗重”,即指桑喀地谢沙。
284.Attano duṭṭhullanti saṅghādisesaṃ.
288『因诤事』者,谓因他人或自己于前阶段所犯。『辱骂』者,谓因‘此是法,此是律’而起争论时,以‘你懂什么?’等语而辱骂。以三种调伏法——现前调伏、应诺调伏、如草覆地调伏——而止息。已说:‘此处现前调伏在一切情况下都应受持,故以“以现前调伏及应诺调伏”等二者结合。这一原则普遍适用’。
288.Vivādādhikaraṇapaccayāti aññehi, attanā vā pubbabhāge āpannapaccayāti attho. Omasatīti ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo’’ti vivadanto ‘‘tvaṃ kiṃ jānāsī’’tiādinā omasati. Tīhi samathehi sammukhāvinayapaṭiññātakaraṇatiṇavatthārakehi. ‘‘Sammukhāvinayañcettha sabbattha icchitabbato ‘sammukhāvinayena ceva paṭiññātakaraṇena cā’tiādinā dvīhipi yojitaṃ. Esa nayo sabbatthā’’ti vuttaṃ.
291『除七罪外』者,此处已说:‘虽无其余,但是为了在次第上获得善巧而提出此问’。
291.Ṭhapetvā satta āpattiyoti ettha ‘‘kiñcāpi avasesā natthi, tathāpi paṭipāṭiyā pāṭavajananatthaṃ pucchā katā’’ti vuttaṃ.
灭诤分别注
Samathabhedavaṇṇanā
诤事同义语等之解释
Adhikaraṇapariyāyavārādivaṇṇanā
293-4因由贪而争论,故说“贪为前导”。其余诸法亦复如是。“处”等是“因”的同义语。所谓因,即依之而住,故称为处;依之而居,故称为事;依之而有,故称为地。谁在此住、居、有呢?即诤事等。心成为善、不善或无记而争论,故说为“九因”。易怒、怀恨等是十二根。由于辱骂者以四种过失之一进行指责,故说“四种过失为处”。十四根,即于诤事中所说的十二根,再加身与语。
293-4.Lobhakāraṇāvivādanato ‘‘lobho pubbaṅgamo’’ti vuttaṃ. Evaṃ sesesu. Ṭhānānītiādīni kāraṇavevacanāni. Kāraṇañhi tiṭṭhanti etthāti ṭhānaṃ, vasanti etthāti vatthu, bhavanti etthāti bhūmīti vuccati. Ke tiṭṭhanti vasanti bhavanti cāti? Vivādādhikaraṇādayo. Kusalākusalābyākatacitto hutvā vivadanato ‘‘nava hetū’’ti vuttaṃ. Kodhano hoti upanāhītiādīni dvādasa mūlāni. Akkosantena hi catūsu vipattīsu ekena anuvadanato ‘‘catasso vipattiyo ṭhānānī’’ti vuttaṃ. Cuddasa mūlānīti vivādādhikaraṇe vuttā dvādasa, kāyo, vācā ca.
295-6“七罪聚为处”中已说:“犯戒而覆藏者所有之罪,该罪之前所犯的罪即为处。”已记明:“由于‘无罪事是善’的说法,所以无罪事并无善因,然而善心是其支分。”“四羯磨为处”中已说:“‘应如此行’的所存圣典,名为羯磨。依所存圣典而行之人,其所行即名为义务事”,以及“或依圣典应执行的相即羯磨,如此执行便是义务事”。白、白二、白四甘马皆从白而生。已记明:“义务事以一种平息法而得平息、成就,这是其义。”“有”是指存在。“如何有”是指如何存在。诤事有二种,离此二种,不依其他而平息。
295-6.Satta āpattikkhandhā ṭhānānīti ettha ‘‘āpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa yā āpatti hoti, tassā āpattiyā pubbe āpannā āpatti ṭhānaṃ hotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusalanti vacanato natthi āpattādhikaraṇassa kusalahetu, kusalacittaṃ pana aṅgaṃ hotī’’ti likhitaṃ. Cattāri kammāni ṭhānānīti ettha ‘‘evaṃ kattabbanti ṭhitapāḷi kammaṃ nāma. ‘Yathāṭhitapāḷivasena karontānaṃ kiriyā kiccādhikaraṇaṃ nāmā’’’ti vuttaṃ, ‘‘pāḷianusārena paṭikātabbalakkhaṇaṃ vā kammaṃ. Tatheva karaṇaṃ kiccādhikaraṇa’’nti ca. Ñattiñattidutiyañatticatutthakammāni ñattito jāyanti, apalokanakammaṃ apalokanato, ‘‘kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati sampajjatīti attho’’ti likhitaṃ. Siyunti honti. Kathañca siyāti kathaṃ hoti. Vivādādhikaraṇassa dveti te dve ṭhapetvā aññehi na sammati.
297“共通”者,是指它应被平息。
297.Sādhāraṇāti taṃ sametabbā.
298“彼分”者,即彼之份额。
298.Tabbhāgiyāti taṃkoṭṭhāsā.
299问:“同一事,一切止息和合能平息吗?”答:“止息与止息,有共通者。”止息与止息,或有共通,或有不共通。
299. Ekādhikaraṇaṃ sabbe samathā samaggā hutvā sametuṃ bhabbāti pucchanto ‘‘samathā samathassa sādhāraṇā’’ti āha. Samathā samathassā siyā sādhāraṇā siyā asādhāraṇā.
300在“止息与止息同分”的章节中,道理也是如此。
300. Samathā samathassa tabbhāgiyavārepi eseva nayo.
301这些止息即是止息,意思是:并非现前调伏。
301. Ime samathā samathā, na sammukhāvinayoti attho.
302它也被称为“止息律”,因此律藏中可能会举出“现前调伏律”。所谓“不是现前调伏”,是指除去现前调伏之后,其余如忆念调伏等止息。
302. ‘‘Samathā vinayo’’tipi vuccati, tasmā vinayo sammukhāvinayoti vinayavāro uddhaṭo siyā. Na sammukhāvinayoti sammukhāvinayaṃ ṭhapetvā sativinayādayo sesasamathā.
303在僧团面前已承认时,该承认即名为“僧团面前性”。因此他们说:“针对他承认的心,而说‘善巧于现前调伏’等。”没有不善的现前调伏,因为:“由法、律、人三方面的面前性组成的三支现前调伏,离此则无。其中,以善心行事时是善的;阿罗汉行事时是无记的。这些是不善的对立面,不善不可能生起,故说‘没有不善的现前调伏’。”又记载:“以多数决平息时,若非法说者一方取筹,则法说者一方是善的;若法说者一方在非法说者中取筹,则是不善的。一切处中,阿罗汉的情况为无记。非阿罗汉故意给予忆念调伏时,忆念调伏是不善的。对非疯狂者给予不痴调伏、在不知情的情况下对愚痴者进行承认所作、对清净者进行彼恶行调伏、在大诤论中以及故意作草覆地时,草覆地是不善的。”
303. Saṅghassa sammukhā paṭiññāte taṃ paṭijānanaṃ saṅghassa sammukhatā nāma hotīti ‘‘tassa paṭijānanacittaṃ sandhāya ‘sammukhāvinayo kusalo’tiādi vutta’’nti vadanti. Natthi sammukhāvinayo akusaloti ‘‘dhammavinayapuggalasammukhatāhi tivaṅgiko sammukhāvinayo etehi vinā natthi. Tattha kusalacittehi karaṇakāle kusalo, arahantānaṃ karaṇakāle abyākato, etesaṃ akusalapaṭipakkhattā akusalassa sambhavo natthi, tasmā ‘natthi sammukhāvinayo akusalo’ti vutta’’nti likhitaṃ. ‘‘Yebhuyyasikā adhammavādīhi vūpasamanakāle salākaggāhāpake dhammavādimhi kusalā, dhammavādīnampi adhammavādimhi salākaggāhāpake jāte akusalā, sabbattha arahato vaseneva abyākatatā, anarahato sañcicca sativinayadāne sativinayo akusalo, amūḷhavinayo anummattakassa dāne, paṭiññātakaraṇaṃ mūḷhassa ajānanato paṭiññāyakaraṇe, tassapāpiyasikā suddhassa karaṇe, tiṇavatthārakaṃ mahākalahe, sañcicca karaṇe ca akusala’’nti likhitaṃ.
何处章问分注释
Yatthavārapucchāvāravaṇṇanā
304“可得”是提问。
304.Labbhatīti pucchā.
止息章解答分注释
Samathavāravissajjanāvāravaṇṇanā
305“在何时,以现前调伏与……”等句,是其解答。当以现前调伏与多数决平息诤事时,在获得多数决之处,即获得现前调伏——应如此于各处连结。在获得承认所作之处,即获得现前调伏:此处,若有一位、两位或多位犯戒比丘被问“你犯了此戒吗?”而承认“是”,则两者皆获得。其中,若于前述由僧团面前性、法面前性、律面前性、人面前性所成的现前调伏中,在僧团前进行承认,即为僧团面前性;若即于彼处说戒,则也获得了法面前性与律面前性。若不诤论而互相承认,即为人面前性;若在其近处说戒,则也获得了法面前性与律面前性。若仅对一人或向一人说戒时,说“你见吗?我见”,则于彼处获得了名为法面前性、律面前性、人面前性的现前调伏与承认所作。
305.Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena cātiādi tassā vissajjanaṃ. Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, tasmiṃ samaye yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatīti evaṃ sabbattha sambandho. Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatīti ettha ekaṃ vā dve vā bahū vā āpattiyo āpanno bhikkhu ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ āpannosī’’ti pucchito ‘‘āmā’’ti āpattiṃ paṭijānāti, dvepi labbhanti. Tattha saṅghasammukhatā dhammavinayapuggalasammukhatāti evaṃ vuttasammukhāvinaye saṅghassa purato paṭiññātaṃ kataṃ ce, saṅghasammukhatā. Tattheva desitaṃ ce, dhammavinayasammukhatāyopi laddhā honti. Avivadantā aññamaññaṃ paṭijānanti ce, puggalasammukhatā. Tasseva santike desitaṃ ce, dhammavinayasammukhatāyopi laddhā honti. Ekasseva vā ekassa santike āpattidesanakāle ‘‘passasi, passāmī’’ti vutte tattha dhammavinayapuggalasammukhatāsaññito sammukhāvinayo ca paṭiññātakaraṇañca laddhaṃ hoti.
杂合章等注释
Saṃsaṭṭhavārādivaṇṇanā
306诤事的平息即名为止息,它离开诤事便不存在,因此不能将其分离而作区分。
306. Adhikaraṇānaṃ vūpasamova samatho nāma, so adhikaraṇaṃ vinā natthi, tasmā na ca labbhā vinibhujjitvā nānākaraṇaṃ kātuṃ.
309-310“止息与止息一起平息”中,sammantī 意为“成就”。另一种解释是:诤事平息即止息,因此“多数决与现前调伏一起平息”,意思是:与现前调伏一起成就,而非与忆念调伏等一起成就,因为它们对此没有帮助。在“止息与诤事一起平息”中,意思是:止息归于无有。
309-310.Samathā samathehi sammantīti ettha sammantīti sampajjanti. Adhikaraṇā vā pana sammanti vūpasammantīti attho, tasmā ‘‘yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammatī’’ti imāya sammukhāvinayena saddhiṃ sampajjati, na sativinayādīhi tesaṃ tassā anupakārattāti attho. Samathā adhikaraṇehi sammantīti ettha samathā abhāvaṃ gacchantīti attho.
311经文中有“现前调伏不与诤论诤事一起平息”之说。由于与多数决有共通性,且末尾又说“现前调伏不与任何一起平息”,因此说,现前调伏本身不应当由止息或诤事来平息。忆念调伏与义务诤事一起平息。不痴调伏、彼恶行调伏、草覆地也与义务诤事一起平息。
311. ‘‘Sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena na sammatī’’ti pāṭho. Yebhuyyasikāya samānabhāvato ca avasāne ‘‘sammukhāvinayo na kenaci sammatī’’ti (pari. 313) vuttattā ca sammukhāvinayo sayaṃ samathena vā adhikaraṇena vā sametabbo na hotīti katvā vutto. Sativinayo kiccādhikaraṇena sammati. Amūḷhavinayatassapāpiyasikatiṇavatthārakāpi kiccādhikaraṇena sammanti.
313诤论诤事与义务诤事一起平息:如“请听我说,尊者……我投第一筹”这样,诤论诤事便与义务诤事一起平息。举罪诤事和犯戒诤事也与义务诤事一起平息。有记载说:“‘未作之业、恶作之业’——如此,义务诤事也与义务诤事一起平息,应这样理解文句。”然而,在某部复注中说:“在‘止息与诤事一起平息’中,因为一切止息都与义务诤事一起平息,所以应取‘止息与义务诤事一起平息’的文句。”
313.Vivādādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇena sammatīti ‘‘suṇātu me, bhante…pe… paṭhamaṃ salākaṃ nikkhipāmī’’ti evaṃ vivādādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇena sammati. Anuvādādhikaraṇaāpattādhikaraṇāpi kiccādhikaraṇena sammanti. ‘‘‘Akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kamma’nti evaṃ kiccādhikaraṇampi kiccādhikaraṇena sammatīti evaṃ pāṭho veditabbo’’ti likhitaṃ. Aññatarasmiṃ pana gaṇṭhipade ‘‘‘samathā adhikaraṇehi sammantī’ti ettha yasmā sabbe samathā kiccādhikaraṇena sammanti, tasmā ‘samathā kiccādhikaraṇena sammantī’ti pāṭho gahetabbo’’ti vuttaṃ.
314“诤论诤事令何种诤事生起?”——仅凭说出“这不是法”一语,并不会令任何诤事生起。
314.Vivādādhikaraṇaṃkatamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpetīti ‘‘nāyaṃ dhammo’’ti vuttamattena kiñci adhikaraṇaṃ na samuṭṭhāpeti.
318-9“属何种诤事所摄”一句的释义:所谓“诤论诤事随顺诤论诤事”,是指后来生起的诤论随顺最初生起的诤论。“诤论诤事随顺两种止息”:如同随顺说“你们能平息此”之人,亦如说“我们将平息彼”之人所随顺,如此为两种止息所摄。
318-9. ‘‘Katamādhikaraṇapariyāpanna’’nti pāṭho. Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ bhajatīti paṭhamuppannavivādaṃ pacchā uppanno bhajati. Vivādādhikaraṇaṃ dve samathe bhajatīti ‘‘imaṃ vūpasametuṃ samatthā tumhe’’ti vadantaṃ viya bhajati ‘‘mayaṃ taṃ vūpasamessāmā’’ti vadantehi viya dvīhi samathehi saṅgahitaṃ.
犍度问分注释
Khandhakapucchāvāravaṇṇanā
问答的注释
Pucchāvissajjanāvaṇṇanā
320所谓因缘,即时节、都城、地域及世尊。事与人等之说明。其关联在于:在《具足戒犍度》中,以“诸比丘,不得令未满二十岁之人受具足戒”等方式宣说了最为殊胜的语句。所谓彼语句之“罪”,乃是依据“诸比丘,不得令未满二十岁之人受具足戒”这一句所制定之罪,此即彼语句之意趣所在。于皮革相应,即皮革犍度之中。
320.Nidānaṃ nāma kālañca nagarañca deso ca bhagavā ca. Vatthupuggalādi niddeso. Yāni tattha upasampadakkhandhake ‘‘na, bhikkhave, ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’’tiādinā nayena uttamāni padāni vuttānīti sambandho. Sā sā tassa tassa padassa āpattīti vuccatīti yā ‘‘na, bhikkhave, ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’’ti padena paññattā āpatti, sā tassa padassāti adhippāyo. Cammasaṃyutteti cammakkhandhake.
增一法释义
Ekuttarikanayavaṇṇanā
一法章注释
Ekakavāravaṇṇanā
321321. 于增一法中应知罪,此处所谓罪,究竟是胜义自性,还是不可说自性?乃是不可说自性。正如《附随》所说:“应知事,应知种姓,应知名,应知罪。”在对这些词句的分别中说道:“行淫法即是事与种姓;波罗夷即是名与罪。”而名与种姓,依据“名与种姓不老死”之语,可知仅为施设。因此说:“此是脱离善等三法、具有不可说法性质的某种施设。”然而,《灭诤犍度》中所说“罪诤事可能为不善,可能为无记”,如同该处所说“诤论事可能为善,可能为不善,可能为无记”一样,是依于权宜而说的。就真实义而言,诤论不过是一类特殊的施设。对于有心者,它可获得“依心的角度为善”等称谓,罪诤事也应如此理解。因此,在注疏中说道:“因为犯罪者以不善心,或以善心、无记心而犯罪。”若非如此,便不可能通过灭诤来处理诤事。因为灭诤并非作为处理善等或不善等之事而生起,亦非依止灭诤之力,善等才得以被施设。若善等之诤不能由善等之灭诤来平息,则它们便只能作为诤事而无法成立。因此,诤事与灭诤的善等性质,唯有依于权宜教法方能成立,并非
321. Ekuttarikanaye āpatti jānitabbāti ettha āpatti nāma kiṃ paramatthasabhāvā, udāhu na vattabbasabhāvāti? Na vattabbasabhāvā. Vuttañhi parivāre ‘‘vatthu jānitabbaṃ, gottaṃ jānitabbaṃ, nāmaṃ jānitabbaṃ, āpatti jānitabbā’’ti etesaṃ padānaṃ vibhaṅge ‘‘methunadhammoti vatthu ca gottañca. Pārājikanti nāmañceva āpatti cā’’ti. Nāmañca gottañca ‘‘nāmagottaṃ na jīratī’’ti (saṃ. ni. 1.76) vacanato sammutimattaṃ, tasmā ‘‘kusalattikavinimuttā na vattabbadhammabhūtā ekaccā sammuti evā’’ti vuttaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ samathakkhandhake ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākata’’nti (cūḷava. 222), taṃ ‘‘vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākata’’nti (cūḷava. 220) ettha viya pariyāyato vuttaṃ. Atthato hi vivādo nāma ekacco sammutiviseso. Yo cittasamaṅgino, so ‘‘taṃ cittapariyāyena pana siyā kusala’’ntiādi vohāraladdho, tathā āpattādhikaraṇampīti daṭṭhabbaṃ. Teneva vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘āpattiṃ āpajjamāno hi akusalacitto vā āpajjati kusalābyākatacitto vā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā). Aññathā samathehi adhikaraṇīyatā na sambhavati. Na hi samathā kusalādiṃ akusalādiṃ vā adhikiccapavattanti, samathavasena vā kusalādi sammati. Na ca kusalassa vivādassa, anuvādassa vā kusalādisamathehi vūpasametabbatā āpajjatīti tesaṃ adhikaraṇamattameva na sambhaveyya, tasmā adhikaraṇānaṃ, samathānañca kusalādibhāvo pariyāyadesanāya labbhati, no aññathā, teneva sammukhāvinaye viya āpattādhikaraṇe tikaṃ na pūritaṃ. Sañcicca āpattiṃ āpajjamānassa yasmā sañcetanā ekantato akusalāva hoti. Itarassa sacittakassa vā acittakassa vā tadābhāvamattaṃ upādāya ‘‘abyākata’’nti vuttaṃ. Yathā hi ‘‘tikkhattuṃ codayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusala’’ntiādīsu (pārā. 538) na kusalasaddo sukhavipāko, ‘‘samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāyā’’tiādīsu (pari. 498) na akusalā vā hoti. Itarassa sacittakassa vā acittakassa vā tadābhāvamattaṃ upādāya ‘‘abyākata’’nti vuttaṃ. Yathā hi dvikkhattuṃ codayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, yaṃ panettha ‘‘āpattādhikaraṇaṃ akusala’’nti vuttaṃ, tassa vasena tadakusalato satta vinītavatthūni veditabbāni, tato cīvaranti sambhavato acīvarakā, antarāpattikā ca. Anantarikalakkhaṇappattassa vasena niyatā ca nāmāti veditabbaṃ. Sammutiniddese garukalahukaniddesopi sambhavati. Aññathā ‘‘anantarāyikā paṇṇattivajjā, anavajjāpaṇṇattī’’ti ca vuttā. Kuṭikāramahallakāpatti antarāyikā lokavajjasāvajjapaṇṇattito. Sampajānamusāvādo omasavādādito garukādi na sambhaveyya, tato vā ayaṃ lahukādīti idaṃ sabbaṃ ekaccānaṃ ācariyānaṃ mataṃ, ‘‘sabbaṃ ayutta’’nti vadanti. Kasmā? Yasmā ‘‘pārājikanti nāmañceva āpatticā’’ti vacanena ce āpatti na vattabbadhammo siyā, vatthu ca na vattabbadhammo siyā gottena samānādhikaraṇabhāvena vuttattā, tasmā ‘‘methunadhammo’’ti padaṃ ajjhācārasaṅkhātaṃ vatthuñca dīpeti. Ajjhācāravaseneva āpattiyā laddhanāmaṃ asādhāraṇanāmattā ‘‘gotta’’nti ca vuccatīti ayaṃ tattha attho.
关于‘犯戒事由’,以何为前导?贪为前导,嗔为前导,痴为前导,无贪为前导,无嗔为前导,无痴为前导。问:‘有多少因?’答:‘六因:三不善因,三无记因。’因此,依非权宜之说而说:‘犯戒事由或是不善,或是无记。’而在《灭诤犍度》中,则是依意有所指之说而那样说。因此,从自性上,依非权宜之说,犯戒事由即是不善四蕴与色无记。由于说‘没有犯戒事由是善的’,善本身已被否定;而漏尽者的唯作无记,在善被否定时,唯作无记也已被否定。在彼被否定时,在任何情况下都不显现的异熟无记也已被否定。有人说:‘关于涅槃无记,无可言说。’这并不合理,因为说了‘六因’。虽然那是总说,但那里意指的是异熟因,而非唯作因,因为那些唯作因本性是善。因此,色与异熟无记也是犯戒。其中,从不善犯戒而有‘调伏事’。对于另一种犯戒,从最初覆藏时是善心,这样说。其障碍性、决定有过、制立的存在,也应知是‘制立犯’的异名,对于故意犯的也是如此。因此,如同‘命根或有所缘,或无所缘’的说法,将一向不善与不一向不善的‘世间犯’,以及一向无记的‘说实’与不一向无记的其
‘‘Āpattādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso, moho, alobho, adoso, amoho pubbaṅgamo’’ti ‘‘kati hetūti? Cha hetū tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū’’ti ca vuttattā nippariyāyeneva ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākata’’nti vuttaṃ. Samathakkhandhake pana sandhāyabhāsitavasena tathā eva vuttaṃ. Tasmā āpattādhikaraṇaṃ sabhāvato nippariyāyeneva akusalā cattāro khandhā, rūpaabyākatā ca honti. ‘‘Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti (cūḷava. 222) vuttattā kusalameva paṭikkhittaṃ, khīṇāsavānaṃ kiriyābyākataṃ nāma hotīti kusale paṭikkhitte kiriyābyākatampi paṭikkhittameva hoti. Tasmiṃ paṭikkhitte sabbathā avāvaṭaṃ vipākābyākataṃ paṭikkhittameva hoti. Nibbānābyākate vattabbameva natthīti eke, taṃ ayuttaṃ ‘‘cha hetuyo’’ti vuttattā. Kiñcāpi vuttaṃ sāmaññena, tathāpi vipākahetuyeva tattha adhippeto, na kiriyāhetu, te hi kusalasabhāvā ca, tasmā rūpaṃ, vipākābyākatañcāpatti. Tattha akusalāpattito vinītavatthūni. Itarassāpi ādito chādanā kusalacittatoti vuttaṃ hoti. Antarāyikaniyatasāvajjapaññattibhāvopi cassā vevacanavasena veditabbo paṇṇattivajjāya, sañcicca āpannāya ca, tasmā ‘‘jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇaṃ siyā anārammaṇa’’nti vacanaṃ viya ekantākusalaṃ anekantākusalañca lokavajjaṃ, ekantābyākataṃ bhūtārocanaṃ anekantābyākatañca sesaṃ paṇṇattivajjaṃ ekato sampiṇḍetvā ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyābyākata’’nti vuttaṃ. Samathakkhandhake pana paṇṇattivajjameva sandhāya tathā vuttaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ, gaṇṭhipade ca ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’nti ettha sandhāyabhāsitavasena attho veditabbo. Yasmiñhi pathavikhaṇanādike āpattādhikaraṇe apakataññuno sandhāya appaharitakaraṇādikāle kusalacittaṃ aṅgaṃ hoti, khaṇanādipayogasaṅkhātaṃ rūpābyākataṃ āpattisamuṭṭhāpentaṃ hotīti adhippāyo’’ti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘atthāpatti kusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhātī’’tiādi. Tasmiñhi sati na sakkā vattuṃ ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Yasmā āpattisamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ sandhāya vuttaṃ na hoti, tasmā na yidaṃ aṅgappahonakacittaṃ sandhāya vuttaṃ. Yadi taṃ sandhāya vuttaṃ, ‘‘siyā kusala’’nti ca vattabbaṃ bhaveyya, na ca vuttaṃ. Tasmā idaṃ pana sandhāya vuttaṃ – yaṃ tāva āpattādhikaraṇaṃ lokavajjaṃ, taṃ ekantato akusalameva, tattha ‘‘siyā akusala’’nti vikappo natthi. Yaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, taṃ yasmā sañcicca ‘‘imaṃ āpattiṃ vītikkamāmī’’ti vītikkamantasseva akusalaṃ hoti, asañcicca pana kiñci ajānantassa sahaseyyādivasena āpajjato rūpavipākaṃ abyākataṃ hoti anuṭṭhānato. Tasmā tassa paṇṇattivajjassa sañciccāsañciccavasena imaṃ vikappabhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti.
然而,若有于律不了知者说:‘以善心生起而犯的,这称为善的犯戒事由。’对此说者,应这样问:‘对于无心的、以羊毛等为生起因的犯戒,在具足善心时,那些犯戒是善心生起而犯,还是不犯?’什么原因?因为即使那里有善心存在,也不是犯戒的支分。这是说:自身、自性、本性。那么,那时那犯戒的支分自性是什么?答:依身表、语表而动的身,或发出的语,这二者中,动与发出的身、语中的任何一个,就是支分自性,而那由于属于色蕴,是无记。这是说什么?这是说:那时,身与语就是犯戒事由。而在不善犯戒刹那,身与语的无记状态,是无关紧要的,如同身语业时,意业一样。因为那时,身与语处于犯戒等状态。依此而说:‘犯戒法应知。有多少根?六犯戒生起因是根’等。而当身与语正是犯戒的支分时,如同‘心,以心为增上’的说法,由于前加行是后加行的缘,它们不脱离犯戒等的制立。正如在彼状态中,也说:‘犯戒事由有多少事?七犯戒聚是事。有多少地?七犯戒聚是地。’同样,在彼状态中,犯戒法也被称为‘犯戒生起因’,应如此知。至此,所谓犯戒,除了‘说实’之外,在故意违犯时,一
Sace pana koci vinaye apakataññū ‘‘yaṃ kusalacitto āpajjati, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vadeyya, tassevaṃvādino acittakānaṃ eḷakalomādisamuṭṭhānānampi kusalacittasamaṅgikāle tāsaṃ āpattīnaṃ kusalacitto āpajjeyya, na vā āpajjati . Kiṃkāraṇaṃ? Na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ. Attabhāvo sabhāvo pakatīti vuttaṃ hoti. Kataraṃ pana tassā āpattiyā tadā aṅgasabhāvoti? Vuccate – kāyavacīviññattivasena pana calitassa kāyassa, pavattāya vācāya cāti etesaṃ dvinnaṃ calitappavattānaṃ kāyavācānaṃ aññatarameva aṅgasabhāvo, tañca rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti. Kiṃ vuttaṃ hoti? Kāyo, vācā ca tadā āpattādhikaraṇanti vuttaṃ hoti. Yā panettha akusalāpattikkhaṇe kāyavācāyo abyākatabhāvo, tā abbohārikā honti kāyavacīkammakāle manokammaṃ viya. Tadā hi kāyavācāyo āpattikarādiṭṭhāne tiṭṭhanti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘āpattikarā dhammā jānitabbā. Kati mūlānīti cha āpattisamuṭṭhānāni mūlānī’’tiādi. Yadā pana kāyavācāyo āpattiyā aṅgameva honti, tadā ‘‘cittaṃ cittādhipateyya’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 kāmāvacarakusalavaṇṇanā) vacanaṃ viya pubbapayogānaṃ aparapayogassa paccayabhāvato āpattikarādipaññattiṃ na vijahanti. Yathā tabbhāvepi ‘‘āpattādhikaraṇassa kati vatthūnīti? Satta āpattikkhandhā vatthūni. Kati bhūmiyoti? Satta āpattikkhandhā bhūmiyo’’ti vuttaṃ. Tathā tabbhāvepi āpattikarā ‘‘āpattisamuṭṭhānā’’icceva vuccantīti veditabbā. Ettāvatā āpatti nāma cattāro akusalakkhandhā sañcicca vītikkamakāle bhūtārocanaṃ ṭhapetvā sabbāpi avisesato, visesato pana sabbāpi ekantākusalā akusalā, anekantākusalā pana giraggasamajjacittāgārasaṅghāniitthālaṅkāragandhavaṇṇakavāsitapiññākappabhedā, bhikkhuniādīnaṃ ummaddanaparimaddanappabhedā cāti dasappabhedā sakanāmehi paricchinditvā vatthujānanasacittakakāle eva akusalā, tadabhāvato acittakakāle vinā anāpattādhikaraṇena kammaṭṭhānādisīsena kusalacittena taṃ taṃ vatthuṃ vītikkamantassa āpatti kevalaṃ rūpaabyākatameva.
然而,有些人于此解释说:‘在隐蔽之处,若以腰带想而持有僧伽尼衣,或以泥土想而持有香、颜料等,亦犯戒,因此这些是无心所犯的。’他们应被驳斥,指出并无‘以僧伽尼衣想而非僧伽尼衣想而持用者,犯波逸提’这样的经文。然而,饮酒的犯行虽是无心的,也纯粹是不善。正因如此,才说‘于酒作非酒想而饮者,犯波逸提’。但在此,即使因病缘,也不可能无有恶不善心而饮酒,因此,不像前面所说的那些非纯一无记的世间违犯那样,这里并未说‘于饮酒,因病缘而无犯’。而汤药等本身并非酒。于此,为了消除疑惑,才说‘无犯’,如同嚼杨枝时用水一样。说实语的犯行唯是无记色法;在无心时,同宿等唯是色法异熟无记;其中,梦中所存在的恶不善法,因不构成肢体故,不算在内。善法本无犯,因其自性是善。唯作亦同。依此理趣,应知一切处随其所应,或为不善、或为纯色法、或有异熟,如是分为三种,此义已示。
Keci panettha ‘‘appakāse ṭhāne kaṭisuttakasaññāya saṅghāṇiṃ, mattikāsaññāya gandhavaṇṇakādiṃ vā dhārentiyāpi āpatti, tasmā acittakāyevā’’ti vaṇṇayanti. Te ‘‘saṅghāṇiyā asaṅghāṇisaññāya dhāreti, āpatti pācittiyassā’’ti pāṭhābhāvaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Surāpānāpatti pana acittakāpi ekantākusalāva. Teneva ‘‘majje amajjasaññī pivati, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 328) vuttaṃ. Yasmā panettha ābādhapaccayāpi na sakkā vinā akusalena surāpānaṃ pātuṃ, tasmā yathāvuttesu anekantākusalesu viya lokavajjesu idha ‘‘surāpānesu anāpatti ābādhapaccayā’’ti na vuttaṃ. Sūpasaṃpākādi pana amajjameva. Tattha kukkuccavinodanatthaṃ ‘‘anāpattī’’ti vuttaṃ udakadantapoṇe viya. Bhūtārocanāpatti rūpābyākatameva, acittakakāle sahaseyyādi rūpavipākābyākatameva, tattha supinanto vijjamānampi akusalaṃ anaṅgattā abbohārikaṃ hoti. Kusale kathāva natthi anāpatti sabhāvattā kusalassa. Tathā kiriyāti iminā nayena sabbattha yathāsambhavaṃ akusalaṃ vā suddharūpaṃ vā savipākaṃ vāti tidhā bhijjatīti ayamattho dassito hoti.
其中,除去饮酒和一部分制定戒,纯属不善且唯是有心的;说实语唯是无心的;其余连同饮酒在内,是非纯一不善的世间违犯,以及非纯一无记的制定戒,大多为有心与无心。如此,一切学处有三种分类。其中,凡唯是有心的,乃是以知淫欲等事境之心而为有心;一切众学法,是以知制定之心而为有心,依“由不恭敬故”的文句,有心者有二种。纯粹无心的,是因无知于制定之心,而非因无知于事境之心。由于没有这两种心,纯属不善的饮酒、纯属无记的作媒,因无事境知心或制定知心,故为无心。然而,饮酒是以知事境之心而为有心的。对于圣者,或因其余二者或其中之一的存在,其余为有心与无心。特别是,或因无知于事境之心,或因不知制定而有的无知制定之心,成为无心。其中,纯粹无心的与有心而有的,都被称为“无心”。以上即是“应知犯行”在这里的抉择。
Tattha ṭhapetvā surāpānaṃ ekaccañca paṇṇattivajjaṃ, ekantākusalañca sacittakameva, bhūtārocanaṃ acittakameva, sesaṃ saha surāpānena anekantākusalaṃ lokavajjañca anekantābyākataṃ paṇṇattivajjañca yebhuyyena sacittakācittakanti sabbasikkhāpadaṃ tippabhedaṃ hoti. Yaṃ panettha sacittakameva, taṃ methunādivatthujānanacitteneva sacittakaṃ, sabbaṃ sekhiyaṃ paṇṇattijānanacitteneva sacittakaṃ ‘‘anādariyaṃ paṭiccā’’ti vacanatoti sacittakaṃ duvidhaṃ hoti. Ekantācittakaṃ paṇṇattijānanacittābhāvena, na vatthujānanacittābhāvena. Tadabhāvato ekantākusalaṃ surāpānaṃ, ekantābyākataṃ sañcarittaṃ, vatthujānanacittassa vā paṇṇattijānanacittassa vā ubhinnaṃ abhāvena acittakabhāvena acittakaṃ hoti. Surāpānaṃ pana sacittakaṃ hoti vatthujānanacitteneva. Ariyapuggalānaṃ itaresaṃ ubhinnaṃ vā aññatarassa bhāvena sesaṃ cittakācittakaṃ . Visesato ca vatthujānanacittābhāvena, apakataññuno paṇṇattijānanacittābhāvena vā acittakabhāvena acittakaṃ hoti. Tattha ekantācittakañca sacittakañca ‘‘acittaka’’micceva vuccati. Ayaṃ tāva ‘‘āpatti jānitabbā’’ti ettha vinicchayo.
“根本清净后的中间犯”,是指犯了中间罪后,作了根本拔除羯磨而住者所犯的罪。“此是价值清净后的中间犯”,是指犯了众多罪后,取其一切最久覆藏者而作价值合计,安住于此者所犯的罪。“我将再犯”,是以具勇猛之心而说。已写“此是比丘尼的”。“唯是波罗夷”这句话,是为显示事实而说。然而,有人说:“如此说戒之后,任何罪都不出罪。”此说不可取。因为“对如法承诺者为不真实”,所以对不如法承诺者没有恶作。又说:“先前有净信心者,若对他说‘你们还俗吧’,他答‘善哉’后,若不还俗,则无犯,于一切处皆如此。”“应知发露者”亦有经文,在“我应时而说,非不时而说”等十五法中。“可犯罪者”,是指能犯戒者。
Mūlavisuddhiyā antarāpattīti antarāpattiṃ āpajjitvā mūlāyapaṭikassanaṃ katvā ṭhitena āpannāpatti. Ayaṃ agghavisuddhiyā antarāpattīti sambahulā āpattiyo āpajjitvā tāsu sabbacirapaṭicchannavasena agghasamodhānaṃ gahetvā vasantena āpannāpatti. ‘‘Punapi āpajjissāmī’’ti saussāheneva cittena. ‘‘Ayaṃ bhikkhuniyā evā’’ti likhitaṃ. ‘‘Pārājikamevā’’ti idañca bhūtavasena dassetuṃ vuttaṃ. ‘‘Evaṃ desite pana yā kāci āpatti na vuṭṭhātīti apare, taṃ na gahetabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Dhammikassa paṭissavassa asaccāpane’’ti vuttattā adhammikapaṭissave dukkaṭaṃ na hoti. ‘‘Pubbe suddhacittassa ‘tumhe vibbhamathā’ti vutte ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sace na vibbhamati anāpatti, evaṃ sabbatthā’’ti ca vuttaṃ. ‘‘Āvikaro jānitabbo’’tipi pāḷi. Kālena vakkhāmi, no akālenā’’tiādīsu pañcadasasu dhammesu. Bhabbāpattikā nāma āpattiṃ āpajjituṃ bhabbā.
二法门之注释
Dukavāravaṇṇanā
322关于“存放于日晒处”。如“若比丘即使一夜离三衣而住……以六夜为限”等所说,犯戒者即使成为凑数者,也因不同住而破坏羯磨。所谓“以羯磨或以筹”,此处的“诵戒”与“羯磨”是同一事,这里的“巴帝摩卡诵”或“羯磨”,其义为一,在他们当中作任何一种,僧团便告分裂,这就是这里的意思。前分是指僧团分裂的前分。“量”是说由此二者中的任一种而分裂,并非由其他。在律中成就者,称为律成就者;生于罗马地方者,名为罗马;因为允许盐的缘故,于二法中作此说。
322.Nidahane ātape. ‘‘Ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya (pārā. 472). Chārattaparamaṃ tenā’’tiādinā (pārā. 653) vuttāpattiko gaṇapūrako hutvāpi kammaṃ kopeti nānāsaṃvāsakattā. Kammena vā salākaggāhena vāti ettha uddeso ceva kammañca ekanti ettha pātimokkhuddesoti vā kammanti vā atthato ekameva, tesu yaṃ kiñci kate saṅghabhedo hotīti attho. Pubbabhāgāti saṅghabhedato pubbabhāgā. ‘‘Pamāṇa’’nti imesaṃ dvinnaṃ aññatarena bhedo hoti, na itarehīti vuttaṃ. Vinaye siddhā vinayasiddhā, romajanapade jātaṃ romakaṃ, anuññātaloṇattā dukesu vuttāti.
三法门之注释
Tikavāravaṇṇanā
323“不得由汝等所为”意为:做了与言语相应的身体行为,即以身行礼的意思。“破坏”指毁坏。“压制后”指征服后。“说话者”指正在说话的人。“应给愚人依止”出自二法,但此处说“不应给”,因其罪过众多而不应给;若有人这样说:“你不得从此精舍出去,或到持律者那里去接受裁决”,则不应听从他的话。“三食”是指:若三人一起进食,依别众食戒不算犯过,这是就三人而言。“躺卧”是就多数情况而言,或指躺下后的状态。“我放下此物后便去,请尊者暂时给我”,当有人这样说时,经中有载:“除新造作等事外,不得给予”。“将雨安居衣分发后存留,于雨安居最后一日穿着者,犯恶作”,这是此句的意思。“未收回”指未作收回。因有“应分发”之说,故知因未分发而在冬季犯过,但分发应在迦提月满月日进行,这是为了说明此义。此理是针对未分发而言,前理是针对已分发而使用时所犯之过。“布覆等一切皆许”,指布覆等一切方式皆被允许的意思。有人未善察此义而写作“布覆等一切皆许,以彼覆盖故”。解析“布即覆,故为布覆”之义,“以彼”不合道理,应作“以此”。这些都记载于某一注解中,应审察后采纳。
323.Vo tumhehi na samudācaritabbaṃ. Vacīsampayuttaṃ kāyakiriyaṃ katvāti kāyena nipaccakāraṃ katvāti attho. Upaghāteti vināseti. Omadditvāti abhibhavitvā. Vadatoti vadantassa. ‘‘Bālassa nissayo dātabbo’’ti duke āgataṃ, idha pana ‘‘na dātabbo’’ti vuttaṃ, āpattibāhullaṃ sandhāya nādātabbaṃ, ‘‘imasmā vihārā paraṃ mā nikkhamāhi, vinayadharānaṃ vā santikaṃ āgaccha vinicchayaṃ dātu’’nti vutte tassa vacanaṃ na gahetabbanti attho. Tikabhojanaṃ nāma sace tayo hutvā bhuñjanti, gaṇabhojanena anāpatti, idaṃ sandhāya tikaṃ. ‘‘Pasutto’’ti bāhullato vuttaṃ. Atha vā nipajjitvāti attho. ‘‘Idaṃ ṭhapetvā gacchāmi, tāvakālikaṃ bhante dethāti vutte ‘navakammādiatthaṃ vinā dātuṃ na vaṭṭatī’’ti likhitaṃ. Vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ pacchime pāṭipadadivase nivāsento dukkaṭaṃ āpajjatīti attho. Apaccuddharitvāti paccuddharaṇaṃ akatvāti attho. ‘‘Vikappetu’’nti vacanato avikappanapaccayā āpatti hemante āpajjati, vikappanā pana kattikapuṇṇamadivase kātabbāti dassanatthaṃ vuttanti ñātabbaṃ. Ayaṃ nayo avikappanaṃ sandhāya, purimo vikappitaparibhogapaccayāpattiṃ sandhāya. Vatthapaṭicchādi sabbakappiyatāyāti vatthapaṭicchādi sabbattha kappiyattāti attho. Keci imamatthaṃ asallakkhetvā ‘‘vatthapaṭicchādi sabbakappiyatā tāya paṭicchannenā’’ti likhanti. ‘‘Vatthameva paṭicchādi vatthapaṭicchādī’’ti viggahattā ‘‘tāyā’’ti na yujjati. ‘‘Tenā’’ti bhavitabbattāti idaṃ sabbaṃ aññatarasmiṃ gaṇṭhipade likhitaṃ, vicāretvā gahetabbaṃ.
四法门之注释
Catukkavāravaṇṇanā
324以四种方式犯过……乃至……由甘马语犯过:此处,凡由甘马语所犯之过,并非由身等所犯,因此连同甘马语,犯过之法共有七种。若如此,则与“六种犯过之因”的说法相违,而他们正是犯过之法。若彼处亦可得身等,或合或分,那么“以四种方式”便不合理,应说“以六种方式犯过”。如此,这些经文便成相违。如何才不相违呢?因有表与无表之别。以身等造作而犯过,其中有些由有表身犯,有些由有表语犯,有些由有表身语犯;而非以造作犯过者,有些由甘马语犯,且那确实唯由剩余的无表身语而犯,不离于此,因有言:“若不以身语舍,甘马语终了时犯桑喀地谢沙”(波罗夷414)。或总说:有些过由身犯,有些由语犯,有些由身语犯。其中由身语犯者,有些唯由身语犯,有些由甘马语犯。应知此义。如此则不相违。
324.Catūhākārehi āpattiṃ āpajjati…pe… kammavācāya āpajjatīti ettha yañhi āpattiṃ kammavācāya āpajjati, na tattha kāyādayoti āpannaṃ, tato kammavācāya saddhiṃ āpattikarā dhammā sattāti āpajjati, evaṃ sati ‘‘cha āpattisamuṭṭhānānī’’ti vacanavirodho, tāni eva āpattikarā dhammā nāma. Atha tatthāpi kāyādayo ekato vā nānāto vā labbhanti, catūhākārehīti na yujjatīti ‘‘chahākārehi āpattiṃ āpajjatī’’ti vattabbaṃ siyāti evaṃ etāni suttapadāni virodhitāni honti. Kathaṃ avirodhitāni? Saviññattikāviññattikabhedabhinnattā. Kāyādīnaṃ yā kiriyā āpatti, naṃ ekaccaṃ kāyena saviññattikena āpajjati, ekaccaṃ saviññattikāya vācāya, ekaccaṃ saviññattikāhi kāyavācāhi āpajjati, yā pana akiriyā āpatti, taṃ ekaccaṃ kammavācāya āpajjati, tañca kho avasiṭṭhāhi aviññattikāhi kāyavācāhiyeva, na vinā ‘‘no ce kāyena vācāya paṭinissajjati, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 414) vacanato, avisesena vā ekaccaṃ āpattiṃ kāyena āpajjati, ekaccaṃ vācāya , ekaccaṃ kāyavācāhi . Yaṃ panettha kāyavācāhi, taṃ ekaccaṃ kevalāhi kāyavācāhi āpajjati, ekaccaṃ kammavācāya āpajjatīti ayamattho veditabboti evaṃ avirodhitāni honti.
此处略说其义:以身犯过者,或以有表身作不应作而犯某过,或以无表身不作应作而犯过,此二皆名身业。因为世间于未作亦说为“作”,如“我作恶,我未作福”等;教法中也如此说,如“贤友阿难,这是你的恶作,因为你不问世尊”(小品443)等。如此,依律之用语,以身不作亦名“身业”。此理于“以语犯过”等也同样适用。“前进”指人,于前导行中。“前进”指于一切业中先行、作为前导。依初生之力:于初劫时,先生起男性相,即名为“前”的男性相生起的意思。一百三十:此处,不共的波罗夷亦被含摄在内,因为犯波罗夷者已不堪为比丘。然而有说:“以不共之言,是总说而举。”又有说:“一百三十学处是读法。”比丘与比丘尼于四波罗夷中,即指共者。有“事异而犯不异”,这是第一问,此处称为第二。有“犯同类而事不同类”,这没有差别。“思语”指以智慧而语。“应受礼敬者”指如坐而举首礼拜。从第九位比丘起,不应从座起迎。总说:指对和尚、或其他正在进食者、或附近任何年长者。即使是正在进食者,也应起立让座。“此处不许”说者:指住于边地而说“此处不许”者,犯不谙律之恶作。因为说许者“不许”。
Tatrāyaṃ samāsato atthavibhāvanā – kāyena āpajjatīti kāyena saviññattikena akattabbaṃ katvā ekaccaṃ āpajjati, aviññattikena kattabbaṃ akatvā āpajjati, tadubhayampi kāyakammaṃ nāma. Akatampi hi loke ‘‘kata’’nti vuccati ‘‘dukkaṭaṃ mayā, yaṃ mayā puññaṃ na kata’’nti evamādīsu, sāsane ca ‘‘idaṃ te, āvuso ānanda, dukkaṭaṃ, yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ na pucchī’’ti (cūḷava. 443) evamādīsu, evamidha vinayapariyāyena kāyena akaraṇampi ‘‘kāyakamma’’nti vuccati. Ayameva nayo ‘‘vācāya āpajjatī’’tiādīsu. Puratīti puriso, pura aggagamane. Puratīti purato gacchati sabbakammesu pubbaṅgamo hoti. Paṭhamuppannavasenāti paṭhamakappiyesu hi paṭhamaṃ purisaliṅgaṃ uppajjati, ‘‘purima’’nti saṅkhaṃ gataṃ purisaliṅgaṃ jāyatīti attho. Sataṃ tiṃsa cāti ettha asādhāraṇāpi pārājikā no antogadhāyeva jātā pārājikāpannānaṃ bhikkhubhāvāya abhabbattā. ‘‘Asādhāraṇavacanena pana sāmaññena uddhaṭānī’’ti vadanti. ‘‘Satañceva tiṃsañca sikkhāpadānīti pāṭho’’ti ca vadanti. Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca catūsu pārājikesūti sādhāraṇesu eva. Atthi vatthunānattatā no āpattinānattatāti paṭhamapañho idha dutiyo nāma. Atthi āpattisabhāgatā no vatthusabhāgatāti etena viseso natthi. Mantābhāsāti matiyā bhāsā. ‘‘Abhivādanārahāti yathānisinnāva sīsaṃ ukkhipitvā vandanti. Navamabhikkhunito paṭṭhāya anuṭṭhitabbato āsanā na paccuṭṭhenti. Avisesenāti upajjhāyassa, itarassa vā vippakatabhojanassa, samīpagato yo koci vuḍḍhataroti attho. Vippakatabhojanenāpi hi uṭṭhahitvā āsanaṃ dātabbaṃ. Idha na kappantīti vadantopīti paccantimajanapadesu ṭhatvā ‘‘idha na kappantī’’ti vadanto vinayātisāradukkaṭaṃ āpajjati. Kappiyañhi ‘‘na kappatī’’ti vadanto paññattaṃ samucchindati nāma. Tathā idha kappantītiādīsupi ṭhatvā ‘‘idha kappantī’’ti vadanto vinayāgatabhikkhu vinayo pucchitabboti attho.
五法门之注释
Pañcakavāravaṇṇanā
325未受邀请者。‘被邀请且全程受食的比丘,未告知在场的比丘’(《波逸提》299),由此语可知,因无邀请,乞食者不告而食是许可的。以‘病时’等语作意后,决意食物而受用者,名为食物。若说:‘我将自己那份饭食给某某’,则并非如法指定。背后说人无德之语是毁谤;当面指责是呵责。因戒坏与见坏属于律的范畴,故说它们与其他三项合为五法。又因‘以持律者为第五的僧团’(《大品》259)之说,故有五法。意即某寺有一位长老。‘从臾那地区’被注释为‘指中国之地’。忆念八劫,意为生起了宿命智。意为立于邻近之处。成为白所成之业,即在白提出之时成为业;再由甘马语成就业。白之范围,即仅由白所作之处为其范围,在白二甘马等中,初次提出即是其处。在阿兰若中,有这些利益,意为有如此之义。
325.Naupeti puggalo. ‘‘Nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti (pāci. 299) vacanato nimantanābhāvā piṇḍapātikassa anāmantacāro vaṭṭati. ‘‘Gilānasamayo’’tiādinā ābhogaṃ katvā bhojanaṃ adhiṭṭhahitvā bhojanaṃ nāma. ‘‘Mayhaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ avikappanā. Parammukhe aguṇavacanaṃ ayaso. Sammukhā garahā. Sīladiṭṭhibyasanānaṃ vinayapariyāpannattā tehi saddhiṃ itare pañcakaṃ pūretuṃ vuttā. ‘‘Vinayadharapañcamena gaṇenā’’ti (mahāva. 259) vuttattā pañcakaṃ jātaṃ. Aññatarasmiṃ vihāre eko theroti attho. ‘‘Yonakavisayatoti cīnaṭṭhānā’’ti likhitaṃ. Aṭṭha kappe anussarīti pubbenivāsañāṇaṃ nibbattesīti attho. Anantare ṭhāne ṭhatvāti attho. Ñattiyā kammappatto hutvāti ñattiṭṭhapitakāle kammappatto hoti. Puna kammavācāya kammasiddhi. Ñattikhettanti ñattiyāva kātabbaṭṭhānaṃ tassā khettaṃ, ñattidutiyādikamme paṭhamaṭṭhapanaṃ tassā okāso nāma. Āraññake idañcidañcānisaṃsanti evaṃ idamatthitanti attho.
六法门之注释
Chakkavāravaṇṇanā
326因《分别》中有‘应持守六年为最长期限’的文句,故如此说。十四种最长期限,有九组六法。如何形成?初组为一组六法,其余八组中,各组与一组六法结合,如此在中间省略处说出三组六法。如何?以‘由第四种犯缘生起六种罪’等方式,与第五、第六种犯缘合为三组六法。贪等六种为争论之根,亦为举罪之根。雨浴衣纵长六搩手。善逝衣横宽六搩手。持未完成之衣离去时,有完成边际、决意边际、住处边际、闻边际、界外边际、共担边际等六种,在持取项中也有六种,故有两组六法。在七法项中,加离去边际则为七种。
326.‘‘Chabbassaparamatā dhāretabba’’nti vibhaṅge pāṭhattā evaṃ vuttaṃ. Cuddasaparamāni nava chakkāni honti. Kathaṃ? Paṭhamaṃ ekaṃ chakkaṃ, sesesu aṭṭhasu ekekena saddhiṃ ekekanti evaṃ tīṇi chakkāni antarapeyyāle vuttāni. Kathaṃ? ‘‘Catutthena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjatī’’tiādinā nayena pañcamena, chaṭṭhena ca tīṇi chakkāni. Lobhādayo cha vivādamūlāni, tathā anuvādassa. Dīghaso cha vidatthiyo vassikasāṭikāya. Tiriyaṃ cha vidatthiyo sugatacīvarassa. Vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamane niṭṭhānantiko, sanniṭṭhānanāsana savana sīmātikkantikasahubbhārāti cha, samādāya vārepi chāti chakkadvayaṃ. Sattake pakkamanantikena saha satta.
七法门之注释
Sattakavāravaṇṇanā
327六法项中所说的,应以七法的方式组合,因此六法项中所说的十四种最长期限,应以七法的方式组合。在第七项中,于黎明升起时成为应舍罪,即如‘该比丘应与彼衣别离六夜为最长期限,若超过此期限而别离’所说,成为应舍。在《瞻波犍度》中,善逝衣诵品之后,以‘然,诸比丘,此处有比丘,无可见之罪,而僧团或多众比丘或一人举其罪’等方式而说七法。
327.Chakkevuttāniyeva sattakavasena yojetabbānīti chakke vuttacuddasaparamāni sattakavasena yojetabbāni. Sattame aruṇuggamane nissaggiyanti ‘‘chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ, tato ce uttari vippavaseyyā’’ti evaṃ vuttaṃ nissaggiyaṃ hoti. Campeyyakkhandhake sugatacīvarabhāṇavārassa parato ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā’’tiādinā nayena vuttasattakāti.
八法门之注释
Aṭṭhakavāravaṇṇanā
328与他一起举行布萨等事,有其利益;不举行,则有过患。因此,这就是“见到这八种利益者”的意思。说为“毁誉是骂詈”。在事前,他有“我将说妄语”之心;正在说时,有“我正说妄语”之心;说完之后,有“我已说妄语”之心。颠倒了见、忍、乐、想、性,如此便成就不净作、不受持作等八种非残食。酥油等八种,于第八种黎明生起时应舍。比丘尼的具足戒为八语,由二部僧以白四甘马而得。雨浴衣的施与等,为八种愿。
328. Tena saddhiṃ uposathādikaraṇaṃ ānisaṃso, akaraṇaṃ ādīnavo, tasmā ete aṭṭhānisaṃse sampassamānenāti attho. ‘‘Ayaso akkoso’’ti vuttaṃ. Pubbevassa hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti, bhaṇantassa hoti ‘‘musā bhaṇāmī’’ti, bhaṇitassa hoti ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti, vinidhāya diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ bhāvaṃ saññanti evaṃ akappiyakataṃ hoti appaṭiggahitakatantiādayo aṭṭha anatirittā. Sappiādi aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Aṭṭhavācikā bhikkhunīnaṃ upasampadā ubhatoñatticatutthattā. Vassikasāṭikadānādīni aṭṭha varāni.
九法门之注释
Navakavāravaṇṇanā
329由九位比丘而分裂僧团。除人肉外,依九种肉作决断。僧伽梨等九种衣,有美与不美之分。其意为:这些衣从决意之时起,不应再分配;从决意之时起,若不先舍出,则不应再分配。善逝衣为九搩手。以“对别众比丘尼僧团,有别众想而教诫”等方法,在非法羯磨中,依波逸提说了两组九法。
329. Navahi bhikkhūhi bhijjati. Manussamaṃsavajjehi nava maṃsehi vinicchayo. Sundaraṃ na sundaranti saṅghāṭiādīni nava cīvarāni. Tāneva adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbāni, adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya apaccuddharitvā na vikappetabbānīti adhippāyo. Nava vidatthiyo sugatacīvarassa. ‘‘Vaggaṃ bhikkhunisaṅghaṃ vaggasaññī ovadatī’’tiādinā nayena adhammakamme dve navakāni pācittiyavasena vuttāni.
十法门之注释
Dasakavāravaṇṇanā
330以“有少许诤事,且未至已行已决”等(《小品》204),说明了十种非法筹。与之相反的为合法。与《止犍度》中所说者具足,这是其中的关联。说“或放入覆肩衣,有十种”,因为这些是净许的。母护等十种妇女。财买等十种妻。“给予学法认可后,当她十年时、十二年时,她自己也将成为十二年”,如是在出罪时予以认可。有记载:“针对持律者,先以‘不知罪与无罪’开始,直至‘两者……乃至……随好’说为五支,再以‘不知罪与无罪’开始,直至‘且于诤事不善裁决’说为五支,如此各各为五,合为十。”“应给予十年比丘尼依止”于某些典籍中不见,虽然不见,但有此读诵。
330. ‘‘Oramattakañca adhikaraṇaṃ hoti, na ca gatigata’’ntiādinā (cūḷava. 204) dasa adhammikā salākaggāhā. Viparītā dhammikā. Samathakkhandhake vuttehi samannāgato hotīti sambandho. ‘‘Saṃkaccikaṃ vā pakkhipitvā dasā’’ti vuttaṃ kappiyattā etesaṃ. Māturakkhitādayo dasa itthiyo. Dhanakkītādayo dasa bhariyā. ‘‘Sikkhāsammutiṃ datvā dasavassāya tassā dvādasavassakāle sayampi dvādasavassā bhavissatī’’ti vuṭṭhāpanasammuti sāditabbā. ‘‘Vinayadharasseva ‘āpattānāpattiṃ na jānātī’ti ārabbha yāva ‘ubhayāni kho panassa…pe… anubyañjanaso’ti pañcaṅgāni vatvā punapi ‘āpattānāpattiṃ na jānāti’cceva ārabbha yāva ‘adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hotī’ti pañca vuttā, te tathā tathā pañca pañca katvā dasa hontī’’ti likhitaṃ. ‘‘Dasavassāya bhikkhuniyā nissayo dātabbo’’ti ekaccesu potthakesu natthi, kiñcāpi natthi, pāṭho eva pana hoti.
十一法门之解释
Ekādasakavāravaṇṇanā
331331.‘九种出离’即不予显示。病即指疾病之苦。或指疾病所带来的障碍。
331.Navodāyanti na pakāsenti. Rogameva rogātaṅkaṃ. Rogantarāyaṃ vā.
布萨等问答之解释
Uposathādipucchāvissajjanāvaṇṇanā
332332.‘僧团,尊者,我自恣’等表述,名为自恣语,正如《律训偈颂》中所载。
332. ‘‘Saṅghaṃ, bhante, pavāremī’’tiādi pavāraṇakathā nāma vinītagāthāsu viya.
义利论之解释
Atthavasapakaraṇavaṇṇanā
334334.基于十种目的。在此中,针对每一条学处的制定,因彰显了功德的殊胜,而在未制定时则显示了其过患,由此而有“僧团优良”。其中,随其所应:对于世间违犯、非制定则不生的学处,其制定以“加行清净”为功德;对于制定方生、属于应当学的世间违犯学处,其制定以“修行清净”为功德;对于制定的违犯,由于能带来少欲等功德,故以“意乐清净”为功德,因此他说:“宣说了易护持、易奉养、少欲、赞叹少欲者”。应知这也是沙门行仪清净之功德。或者,对于世间违犯的制定,因其过患明显,故有僧团优良;对于制定违犯的制定,因其功德明显,故有僧团安乐。同理,应知:由第一种而有对恶行者的折伏,由第二种而有对善行者的安乐住;由第一种而有对来世诸漏的遮止,由第二种而有对现世诸漏的遮止;同理,由第一种而有未信者生信,由第二种而有已信者增长;同理,由第一种而有正法久住,由第二种而有律的护持。又或者,依《附随》的方法:由第一种而断除恶欲比丘的党羽,由第二种而悲悯在家人。这确实曾说:‘基于两种目的,如来为弟子们制定了学处:为了悲悯在家人,为了断除恶欲者的党羽。’(《附随》49)
334.Dasa atthavase paṭiccāti ettha tassa tassa sikkhāpadassa paññāpane guṇavisesadīpanato, apaññāpane ādīnavadassanato ca saṅghasuṭṭhutā hoti. Tattha yathāsambhavaṃ lokavajjassa apaṇṇattisambhavassa paññāpane payogavisuddhi guṇo. Paṇṇattisambhavassa pana sekhiyassa lokavajjassa paññāpane paṭipattivisuddhi guṇo, paṇṇattivajjassa āsayavisuddhi guṇo appicchādiguṇāvahanato, tenevāha ‘‘subharatāya suposatāya appicchatāya appicchassa vaṇṇaṃ bhāsitvā’’ti. Samaṇācāravisuddhi cassa guṇoti veditabbaṃ. Atha vā lokavajjassa paññāpane saṅghasuṭṭhutā hoti pākaṭādīnavato, paṇṇattivajjassa paññāpane saṅghaphāsutā hoti pākaṭānisaṃsattā. Tathā paṭhamena dummaṅkūnaṃ niggaho, dutiyena pesalānaṃ phāsuvihāro, paṭhamena samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighāto, dutiyena diṭṭhadhammikānaṃ, tathā paṭhamena appasannānaṃ pasādo, dutiyena pasannānaṃ bhiyyobhāvo, tathā paṭhamena saddhammaṭṭhiti, dutiyena vinayānuggaho hotīti veditabbo. Parivāranayena vā paṭhamena pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ pakkhupacchedo, dutiyena gihīnaṃ anukampā hoti. Vuttañhetaṃ ‘‘dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ gihīnaṃ anukampāya pāpicchānaṃ pakkhupacchedāyā’’ti (pari. 498). Tathā diṭṭhadhammikasamparāyikānaṃ verānaṃ vajjānaṃ akusalānaṃ vasenapi yojanā kātabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘dve atthavase…pe… paññattaṃ diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāyā’’tiādi (pari. 498). Apicettha sabbampi akataviññattipaṭisaṃyuttaṃ, gihīnaṃ pīḷāpaṭisaṃyuttaṃ, tesaṃ pasādabhogakkhayarakkhāpaṭisaṃyuttañca gihīnaṃ anukampāya paññattaṃ nāma, kuladūsakagaṇabhojanāni pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya paññattaṃ. Sabbaṃ lokavajjaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaverādipaṭighātāya , mātugāmena saṃvidhānaṃ diṭṭhadhammikaverādisaṃvarāya paññattanti veditabbaṃ. Apicettha ādito paṭṭhāya dasaatthavasapakaraṇameva nissāya vinicchayo veditabbo.
由违犯事缘,凡纯属不善者;
彼为僧团善好故,依世间违犯而制立。
Vatthuvītikkamena yaṃ, ekantākusalaṃ bhave; Taṃ saṅghasuṭṭhubhāvāya, paññattaṃ lokavajjato.
唯依制立之了知,于此犯戒,非由他故;
彼亦为令法久住,或为生信与增长。
Paññattijānaneneva, yatthāpatti na aññathā; Taṃ dhammaṭṭhitiyā vāpi, pasāduppādabuddhiyā.
与说法相应者及其他应当学诸学处,此即由制定所生的世间违犯。纵无对事或制之违犯思,若行所禁止、不行所应行,而有犯戒生起,除饮酒外,应知一切皆为制定违犯。其中,呵责者波逸提:‘若比丘对如法僧事已表同意,后又生讥嫌者,波逸提’(波逸提475),‘若比丘于僧团作裁决议论时,不表同意即从座起离去者,波逸提’(波逸提480),‘若比丘于和合僧团施衣后复生讥嫌……波逸提’(波逸提485)等,是为僧团安乐而制。‘异语者、恼乱者波逸提’(波逸提101),对波罗夷等之毁訾则有桑喀地谢沙等,是为折伏恶行者;侵入、驱出、窃听等学处,是为善行者得安乐住;一切世间违犯,是为遮止现世与来世之漏;一切制定违犯,唯为防护现世之漏。一切与在家人相关者,是为令未信者生信,已信者增长。尤其是阿栗咤沙弥学处,以及一般关于资具界限相关者,是为正法久住——‘此是少欲者之法,此非多欲者之法’(长部3.358;增支部8.30)等经文,于此可为明证。‘毁訾学处者波逸提’(波逸提439)、‘迷惑者波逸提’(波逸提444)等,应知是为律。
Dhammadesanāpaṭisaṃyuttaṃ itarañca sekhiyaṃ, idaṃ paṇṇattisambhavaṃ lokavajjaṃ nāma. Vatthuno, paññattiyā vā vītikkamacetanāyābhāvepi paṭikkhittassa karaṇe, kattabbassa akaraṇe vā sati yattha āpatti pahoti, taṃ sabbaṃ ṭhapetvā surāpānaṃ paṇṇattivajjanti veditabbaṃ. Tattha ukkoṭanake pācittiyaṃ, ‘‘yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ (pāci. 475), yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ (pāci. 480), yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya…pe… pācittiya’’nti (pāci. 485) evamādi saṅghaphāsutāya paññattaṃ. ‘‘Aññavādake vihesake pācittiyaṃ (pāci. 101), pārājikādīhi anuddhaṃsane saṅghādisesādi ca dummaṅkūnaṃ niggahāya, anupakhajjanikkaḍḍhanaupassūtisikkhāpadādi pesalānaṃ phāsuvihārāya, sabbaṃ lokavajjaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, sabbaṃ paṇṇattivajjaṃ diṭṭhadhammikānameva saṃvarāya. Sabbaṃ gihipaṭisaṃyuttaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya ca. Visesena ariṭṭhasamaṇuddesasikkhāpadaṃ, sāmaññena paccayesu mariyādapaṭisaṃyuttañca saddhammaṭṭhitiyā, ‘‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’’ti (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30) ādisuttamettha sādhakaṃ. ‘‘Sikkhāpadavivaṇṇake (pāci. 439) mohanake pācittiya’’ntiādi (pāci. 444) vinayānuggahāya paññattanti veditabbaṃ. ‘‘Bhūtagāmapātabyatāya pācittiya’’nti (pāci. 90) idaṃ kimatthanti ce? Appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya ca. Kathaṃ?
“草木是有生命的”,持无颠倒见者;
由彼愤怒想,于佛弟子中得净信;
‘此是无生命想’,不愤怒者如何成为牟尼?
对活物心生愤怒,这怎算无过失?——在允许鱼肉的许可上。
‘‘Bhūtagāmo sajīvoti, avipallattadiṭṭhino; Tassa kopanasaññāya, pasādo buddhasāvake. ‘‘Nijjīvasaññitaṃpetaṃ, akopento kathaṃ muni; Jīvaṃ kopeyya niddoso, macchamaṃsānujānane.
由此,这些外道师远离了草木
为守护世间之心,牟尼亦从此远离
‘‘Tassa kopanasaññāya, pasādo buddhasāvake; Yato titthakarāvime, viratā bhūtagāmato; Lokassa cittarakkhatthaṃ, tatopi virato munī’’ti. –
已生净信者得以增长
Pasannānaṃ bhiyyobhāvo hoti.
依远离、坐卧处、受用、渴爱之力,守护无生命、限量之物;
佛陀避开那趋向低劣者;
并于此制定了学处。
对食用无生息之肉的行者,
因见众人指责,他便连草木也舍弃了。
缘于肉食之开许,而有执取业见之怖畏;
为未加审察的世间,及出于悲悯他人故;
于草木戒,则有执取杀生之怖畏。
Vivittasenāsanabhogataṇhāvasenanijjīvamitārakkhaṃ; Buddhobhininnañca vivajjayanto; Sikkhāpadaṃ tattha ca paññapesi. Nijjīvassāpi maṃsassa, khādanakaṃ yatiṃ pati; Nindamānaṃ janaṃ disvā, bhūtagāmaṃ pariccaji. Tikoṭiparisuddhattā, macchamaṃsānujānane; Paṭicca maṃsānujānanaṃ, kamme diṭṭhippasaṅgabhayā. Aparikkhakassa lokassa, parānuddayatāya ca; Bhūtagāmapātabyatāya, pāṇātipātappasaṅgabhayā.
在此,世尊允许使用同义语,但出于对他人可能结下恶缘的顾虑,禁止了为特定人所作的(布施)。然而此处,为了表明破坏草木植物并无过咎,应知世尊允许了为自用而建的精舍与小屋。种种被称为特殊用途的义利,于此分别阐述,故称《义利分别》。
Tattha pariyāyavacanaṃ anujāni bhagavā, uddissa kataṃ paṭikkhipi parassa vā pāpappasaṅgabhayena. Idha pana bhūtagāmapātabyatāya pāpābhāvañāpanatthaṃ attuddesikaṃ vihāraṃ, kuṭiñca anujānīti veditabbaṃ. Pakiriyanti ettha te te payojanavisesasaṅkhātā atthavasāti atthavasapakaraṇanti.
第一偈颂集释注
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā
于七城所制学处之解释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335335. 'Vacanasampaṭicchanatthe'意为“在接受言语的意义上”,是不变词。三百五十,即三个一百和五十。人身,指人的身体。超过,指超过十日的多余衣。黑色,指“纯黑色”所说的黑色。真实,即说真实语。次第食,即次第食。在比丘尼中,辱骂指比丘尼辱骂或毁谤比丘。内衣,指接受非亲戚比丘尼的衣服。金钱,即金钱交易。线,指自己索取线后让织工织布。挑拨,指挑拨离间、抱怨。比丘尼所煮的食,指比丘尼所煮的团食。行,指被邀请且食饱后,尚有(食物)。给衣后,指和合僧团给衣后。'Vosāsanti',指比丘们被邀请到居士家中进食时,她也在场。村外游行,包含“若比丘尼跳舞或唱歌”以及“于雨安居内游行”这两者。以给同意,指通过给予别住者的同意,令在学尼出罪。四波罗夷,指比丘尼的自乞小屋、混丝毯、与未受具足戒者同宿、掘地。'Gaccha devata',意为破坏草木植物、浇灌有虫的水。大寺,即大精舍。其他,指其他言论。门,指到门闩处。'Anādariyapācitti'的经文是:“若被如法劝说时,以不恭敬心犯波逸提”。乳饮,指发出嘶嘶声而饮。
335. Vacanasampaṭicchanatthe vā nipātoti attho. Aḍḍhuḍḍhasatānīti tīṇi satāni, paññāsāni ca. Viggahanti manussaviggahaṃ. Atirekaṃ vāti dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ. Kāḷakanti ‘‘suddhakāḷakāna’’nti (pārā. 552-554) vuttakāḷakaṃ. Bhūtanti bhūtārocanaṃ. Paramparabhattanti paramparabhojanaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā (pāci. 1029). Antaravāsakanti aññātikāya bhikkhuniyā cīvarapaṭiggahaṇaṃ. Rūpiyanti rūpiyasabbohāraṃ. Suttanti sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi. Ujjhāpanaketi ujjhāpanake khīyanake. Pācitapiṇḍanti bhikkhunīpaapācitapiṇḍapātaṃ. Cārittanti nimantito sabhatto samāno santaṃ. Cīvaraṃ datvāti samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā. Vosāsantīti bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti (pāci. 558), tattha cesā. Giraggacariyāti ‘‘yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā’’ti (pāci. 834) ca, ‘‘antovassaṃ cārikaṃ careyyā’’ti (pāci. 970) ca vuttadvayaṃ. Chandadānenāti pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya (pāci. 1167). Pārājikāni cattāri, bhikkhunīnaṃ saññācikakuṭiñca kosiyamissasanthatañca seyyā ca anupasampannena saha pathavīkhaṇanaṃ. Gaccha devateti bhūtagāmapātabyatā sappāṇakaudakasiñcananti attho. Mahāvihāroti mahallakavihāro. Aññanti aññavādakaṃ. Dvāranti yāvadvārakosā. ‘‘Anādariyapācittīti ca sahadhammikaṃ vuccamāno’’ti pāṭho. Payopānanti surusurukārakaṃ. Eḷakalomāni patto cāti eḷakalomadhovāpanañca ūnapañcabandhanapatto ca. Ovādo ceva bhesajjanti bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā ovādo taduttaribhesajjaviññāpanañca. Sūci araññakoti ‘‘aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcighara’’nti (pāci. 517) ca ‘‘yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅka…pe… paṭidesetabba’’nti (pāci. 570) ca. Ovādoti yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṃvāsāya vā na gaccheyya (pāci. 1055). Pārājikāni cattārītiādi dvīsu nagaresu paññattasampiṇḍanaṃ.
四种违犯之解释
Catuvipattivaṇṇanā
336在三十一种重罪中,两众共有八波罗夷,比丘的十三桑喀地谢沙,比丘尼的十桑喀地谢沙。依共与不共,有八种名为无余的波罗夷。那即是戒的缺失。为详细说明,以“波罗夷”等答复所问。经文是:“其中,若此……以嘲笑为意图而辱骂……”除了由粗恶行相而来的违犯,随提问次第开始回答,乃至第三问。随举比丘尼的八种,乃至第三桑喀地谢沙,因在此被问及,故成为紧接着的问题。
336.Ekatiṃsāye garukāti ubhato aṭṭha pārājikā, bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhunīnaṃ dasa ca saṅghādisesā. Sādhāraṇāsādhāraṇavasena aṭṭha anavasesā nāma pārājikāni. Tadevāti sīlavipattiṃyeva. Vitthārato dassetuṃ ‘‘pārājika’’ntiādinā apucchitameva vissajjitaṃ. ‘‘Tattha yo cāyaṃ, akkosati hasādhippāyo’’ti pāṭho. Duṭṭhullavibhāvanavasenāgatavipattiṃ ṭhapetvā pucchāpaṭipāṭiyā yāvatatiyakapañhaṃ vissajjitumārabhi. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī aṭṭha yāvatatiyakasaṅghādisesā idha pucchitattā anantarapañhā nāma jātā.
截断等之解释
Chedanakādivaṇṇanā
337超过尺寸的床、坐具、痒疮覆布、雨浴衣、善逝衣量、比丘尼浴衣,这是六种应截断之戒。离衣宿羯磨等,是四种羯磨。以“这是此处适当行仪”之句所说者,是七种适当行仪。
337. Pamāṇātikkantamañcanisīdanakaṇḍupaṭicchādivassikasāṭikāsugatacīvarappamāṇaṃ bhikkhunīnaṃ udakasāṭikāti cha chedanakāni. Cīvaravippavāsasammutiādayo catasso sammutiyo. ‘‘Ayaṃ tattha sāmīcī’’ti evaṃ āgatā satta sāmīciyo.
不共等之解释
Asādhāraṇādivaṇṇanā
338结束了前面所说的十四个中间问题后,回答先前的问题。“洗与受”的偈颂,是注释师们所造。两种毛,以羊毛钩结为上限。
338. Pubbe vuttacuddasaparamāneva antarapañhe niṭṭhapetvā purimapañhaṃ vissajjento. Dhovanañca paṭiggahoti gāthā aṭṭhakathācariyānaṃ. Dve lomāni eḷakalomatiyojanaparamāni.
二十二条小戒
Dvevīsati khuddakāti –
整个比丘尼品,以及次第食;
非残食、特为带来、胜妙食,以及裸形外道;
知而覆藏粗恶罪。
戒腊未满而与女人同行,及未出离王界;
有比丘在而不告知,于非时入村。
坐具之学处,及雨浴衣;
此二十二条学处,于小戒中已阐明。
‘‘Sakalo bhikkhunivaggo, paramparañca bhojanaṃ; Anatirittaṃ abhihaṭaṃ, paṇītañca acelakaṃ; Jānaṃ duṭṭhullachādanaṃ. ‘‘Ūnaṃ mātugāmena saddhiṃ, yā ca anikkhantarājake; Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmappavesanaṃ. ‘‘Nisīdane ca yā sikkhā, vassikāya ca sāṭikā; Dvāvīsati imā sikkhā, khuddakesu pakāsitā’’ti. –
异读。「族姓中亦有行为违犯」之异读不应采纳,因为该学处是共通的。「四十四者」,即此四十四。「波罗夷与桑喀地谢沙」如此宣说的学处,因如此分别宣说故,名为「分别」。共通,即八者皆共通。成为波罗夷的分别,即波罗夷分别。在共通学处中,七种重戒为桑喀地谢沙。于某一结集品中,他们引出巴利文:「或二布萨、二自恣、四羯磨、五羯磨,不异于此。」其中,「四羯磨」因无特指,仅引出经本即可;前文也只是就显示分别而言。说「非由诸灭诤而灭」,而在四羯磨的分别中说「由诸灭诤而灭」,这并未特指,因为仅是布萨与自恣的分别。何以故?因为此处亦说「仅特指布萨与自恣而作此理趣」,并且,由非法别众羯磨等所犯之罪亦得灭除,应知此即「犯起」之义,对此应加审察。「二、四、三、一办事」即:二由诤事灭,四由举事灭,三由罪事灭,一由事事灭,此为其义。
Pāṭho . ‘‘Kulesu cārittāpattī’’ti pāṭho na gahetabbo sādhāraṇattā tassa sikkhāpadassa. Chacattārīsā cimeti chacattārīsa ime. ‘‘Pārājikāni saṅghādiseso’’ti evaṃ vuttasikkhāpade eva vibhajitvā vuttattā vibhattiyo nāma. Sādhāraṇanti aṭṭhannampi sādhāraṇaṃ. Pārājikabhūtā vibhattiyo pārājikavibhattiyo. Sādhāraṇe sattavajjo saṅghādiseso. Aññatarasmiṃ gaṇṭhipade ‘‘atha vā ‘dve uposathā dve pavāraṇā cattāri kammāni pañceva uddesā caturo bhavanti, naññathā’ti pāḷiṃ uddharanti. Tattha ‘cattāri kammānī’ti visesābhāvā uddharitapotthakameva sundaraṃ, pubbepi vibhattimattadassanavaseneva cetaṃ vuttaṃ. ‘Na samathehi vūpasamanavasenā’ti vatvā cattāri kammavibhajane ‘samathehi vūpasammatī’ti na visesitaṃ uposathappavāraṇānaṃyeva vibhāgattā. Kasmā? Etthāpi ‘uposathappavāraṇānaṃyeva visesetvā nayaṃ dethā’ti vuttattā, adhammena vaggādikammena āpattiyopi vūpasammantīti āpajjanatoti veditabba’’nti vuttaṃ, vicāretabbaṃ. Dvīhi catūhi tīhi kiccaṃ ekenāti dvīhi vivādādhikaraṇaṃ, catūhi anuvādādhikaraṇaṃ, tīhi āpattādhikaraṇaṃ, ekena kiccādhikaraṇaṃ sammatīti attho.
巴拉基咖等罪之解释
Pārājikādiāpattivaṇṇanā
339「仅是文辞」意为仅是异名。「余」指从最初至中间的部分。「句」指学处。「信」指净信之心,或有异读作「寂心」。「无财」指贫穷。虽然这一文辞在「重或轻」等问答中并未出现,但应知它是为了说明由「且听汝语」此言所包含的意义而说。又,有「虚空鸟迹」的异读,依“生起”之义而相应。「鸟」即直飞。
339.Nibbacanamattanti vevacanamattaṃ. Seseti ādito sesā majjhantā. Padanti sikkhāpadaṃ. Saddhācittaṃ pasannacittanti attho, ‘‘santācitta’’nti vā pāṭho. Anāḷiyanti daliddaṃ. Kiñcāpi idaṃ nibbacanaṃ ‘‘garukaṃ lahukañcā’’tiādipañhe natthi, ‘‘handa vākyaṃ suṇoma te’’ti iminā pana vacanena saṅgahitassatthassa dīpanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Ākāso pakkhinaṃ gatī’’ti ca pāṭho atthi, so jātivasena yujjati. Pakkhīnanti ujukameva.
诤事分别的说明
Adhikaraṇabhedavaṇṇanā
减损分别等之说明
Ukkoṭanabhedādivaṇṇanā
340「由诤事减损而显示诸灭诤之减损」——即诤事由七灭诤而止息,显示其减损七灭诤者,名为减损诤事,这是它的意趣。「生起」即存在。「于举事中可得」等,是说由于「法、非法」等在举事中相同,故说于彼中特别可得。「未击打」指非由线等。「未决断」指非由「犯、无犯」等。「于此处生起之诤事减损……乃至草覆地减损」,这是这样显示的。有记载说:「现前毗奈耶、忆念毗奈耶、自言治、多语毗奈耶未被宣说故不能减损,他们亦无白甘马语,故说他们不能减损。」或者,唯依律外决断——意即无律相,唯依说法之缘。或者由犍度或附随所引之经。是为了审察、是为了显示。先前由法与律已决断之诤事,为和尚等之利益,说明「非法是法」等,这是它的意义。「不平等」即依身业等,依于不平,故名为依不平。其余也是如此。
340.Adhikaraṇaukkoṭenasamathānaṃ ukkoṭaṃ dassetunti adhikaraṇāni sattahi samathehi sammanti, tāni ukkoṭento satta samathe ukkoṭeti nāmāti adhippāyo. Pasavatīti sambhavati. ‘‘Anuvādādhikaraṇe labbhantī’tiādīni ‘dhammo adhammo’tiādīnaṃ samānattā tesu visesato labbhantī’’ti vuttaṃ. Anihatanti suttādinā. Avinicchitanti ‘‘āpattianāpattī’’tiādinā. ‘‘Tattha jātakaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti…pe… tiṇavatthārakaṃ ukkoṭetī’’ti daseva vuttā. ‘‘Sammukhāvinayapaṭiññātakaraṇayebhuyyasikā avuttattā ukkoṭetuṃ na sakkā, kammavācāpi tesaṃ natthi. Tasmā te ukkoṭetuṃ na sakkāti vadantī’’ti likhitaṃ. Pāḷimuttakavinicchayenevāti vinayalakkhaṇaṃ vinā kevalaṃ dhammadesanāmattavasenevāti attho. Khandhakato vā parivārato vā ānītasuttena. Nijjhāpenti dassenti. Pubbe dhammavinayena vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ upajjhāyādīnaṃ atthāya ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvāti attho. Visamāni kāyakammādīni nissitattā visamanissito. Evaṃ sesesu.
诤事因缘等之说明
Adhikaraṇanidānādivaṇṇanā
342-3342-3.“以何资具”即依何资具,此处 kiṃ(何)乃通指之词。依先前已起的诤论,而后生起的诤论,名为诤因缘。由罪事之缘而犯四罪:即比丘尼明知是波罗夷法而覆藏,犯波罗夷;有疑而覆藏,犯偷兰遮;比丘覆藏桑喀地谢沙,犯波逸提;覆藏行坏,犯恶作。依先前已作的减损等事,而后生起诸事。何等?即由随举等之缘。此即诤事。
342-3.Kiṃsambhāranti kiṃparikkhāraṃ, ettha kinti liṅgasāmaññamabyayaṃ. Pubbe uppannavivādaṃ nissāya pacchā uppajjanakavivādo vivādanidānaṃ nāma. Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjatīti bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti pārājikaṃ, vematikā paṭicchādeti thullaccayaṃ, bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti pācittiyaṃ, ācāravipattiṃ paṭicchādeti dukkaṭaṃ. Pubbe kataukkhepaniyādikiccaṃ nissāya uppajjanakakiccānaṃ. Kīdisānaṃ? Samanubhāsanādīnaṃ vasena. Taṃ hīti adhikaraṇaṃ.
344344. 为显示于诸诤事中,由何种诤事而得灭:即在由诤事而灭时,唯由事诤而灭,非由其余,为示此义而说;亦为显示并非绝对唯由诤事而灭。
344. Adhikaraṇesu yena adhikaraṇena sammanti, taṃ dassetunti yadā adhikaraṇehi sammanti, tadā kiccādhikaraṇeneva sammanti, na aññehīti dassanatthaṃ vuttaṃ, na ekantato adhikaraṇeneva sammantīti dassanatthaṃ.
348348. 于罪诤中僧众诤论,即如“犯耶?非犯耶?”这般。
348.Āpattādhikaraṇesaṅgho vivadatīti āpattānāpattīti evaṃ.
353因为没有发起事由,在现前毗奈耶中,并未把羯磨的作持等另行分别,而是像对忆念毗奈耶等六种那样,只分别了六种起因。这是什么缘故呢?因为其中不包含羯磨,不像忆念毗奈耶等那样具有“僧现前”等办事功能,这是它内在的意趣。
353. Samuṭṭhānābhāvato sammukhāvinaye kammassa kiriyākaraṇamiccādinā avibhajitvāva sativinayādīnaṃ channaṃyeva cha samuṭṭhānāni vibhattāni. Taṃ kasmā? Kammasaṅgahābhāvena, sativinayādīnaṃ viya saṅghasammukhatādīnaṃ kiccayatā nāma natthīti adhippāyo.
第二偈颂集释
Dutiyagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā
举罪等问答之说明
Codanādipucchāvissajjanāvaṇṇanā
359即是指诤论的话语。“谛听”意为善加观察。另有读作“令作”。因为不知前因后果,所以是不善巧者——这是某些人的说法。然而,在这两种所作中,都是依某种威仪而行。
359. Viggāhikakathanti attho. Nisāmayāti sallakkhehi. ‘‘Kāraya’’ iti pāṭho. Pubbāparaṃ na jānāti, tasmā akovido hotīti eke. Ayaṃ pana duvidhepi kicce kenaci iriyāpathena.
举罪章释
Codanākaṇḍavaṇṇanā
审察者职责之说明
Anuvijjakakiccavaṇṇanā
360360.在审察者的提问中,不问命坏,而是依五罪聚问行坏。有人说:「命坏也是如此,因为已被包含在内。」另有异读作「正犯」。
360. Anuvijjakapucchane ājīvavipatti na pucchitā. Pañcāpattikkhandhavasena ācāravipatti pucchitā. ‘‘Ājīvavipattiyāpi tatheva, saṅgahagamanato’’ti vadanti. ‘‘Ajjhāpajjanto’’ti pāṭho.
363363.因此,不应与「不依于利养」相连属。
363. Tasmā na ca āmisaṃ nissāyāti sambandhitabbaṃ.
小战释
Cūḷasaṅgāmavaṇṇanā
审察者行法之说明
Anuvijjakassapaṭipattivaṇṇanā
365365.「依立、坐、处等」,是指「应如此站立,应如此坐下」等而言。「为令想生起」,即为了让人觉知「应如此说」。「随顺而行」,即将其置于心中。所谓「那是惭耻吗」,意指「这众会有惭耻吗」——这是它的意趣所在。命他说了随求行之后,便问「你了解随求行吗?」这样问了之后,就令他就此而说。不知的过患即是无明。
365.Ṭhānanisajjavatthādinissitāti ‘‘evaṃ ṭhātabbaṃ evaṃ nisīditabba’’nti evamādikā. Saññājananatthanti ‘‘evaṃ vattabba’’nti evaṃ sañjānanatthaṃ. Anuvidhiyantenāti citte ṭhapentenāti attho. Lajjā sā nu khoti kiṃ sā lajjā ayaṃ parisāti adhippāyo. Anuyogavattaṃ kathāpetvāti ‘‘kimanuyogavattaṃ jānāsī’’ti pucchitvā teneva kathāpetvā. Ajānanappasaṅgā nāma aññāṇaṃ.
367367.「因畏惧而由畏惧去」,是说以畏惧为因、由畏惧而去,这是从因的角度而说的。正如所谓「因贪染与嗔怒,而有贪与嗔的去」那样,也是如此。
367.‘‘Bhayena bhayā gacchatī’’ti bhayena bhayahetu bhayā gacchatīti hetuvasena vuttaṃ. Yathā ‘‘rattattā pana duṭṭhattā ca chandā dosā ca gacchatī’’ti hi vuttaṃ, evaṃ.
大战场注释
Mahāsaṅgāmavaṇṇanā
“以言说而应知”等之注释
Voharantenajānitabbādivaṇṇanā
375“色与非色”者,即依青等颜色而说的色,以及依“为了健康”等目的而说的非色,这也就是所说的泄精。
375.Vaṇṇāvaṇṇoti nīlādivaṇṇavasena ca ārogyatthādiavaṇṇavasena ca vuttasukkavissaṭṭhi.
402“问地”者:地、大地、世界——这些都是大地的同义词。
402.Bhūmipucchāti bhūmi puthavī jagatī cāti sabbāni pathavivevacanāni.
咖提那衣坏灭注释
Kathinabhedavaṇṇanā
咖提那衣已成就等之注释
Kathinaatthatādivaṇṇanā
403-4如何?以何种方式?不取之施,乃是暂时的事物。所谓“作为未来而成为无间之后”,这是就取水等加行于洗涤等前行之后生起而说;并且,加行的造作是依于洗涤等事而说的。然而,此加行是在前生缘中,其意即为此加行。由于没有自身的前生法,连一法也不可得。
403-4.Kinti kathaṃ. Anādiyadānaṃ tāvakālikavatthu. ‘‘Anāgatavasena anantarā hutvā’’ti udakāharaṇādipayogassa dhovanādipubbakaraṇassa pacchā uppajjanato, dhovanādikiriyañca sandhāya payogakaraṇato vuttaṃ. Purejātapaccaye panesa payogoti attho. Ekaṃ dhammampi na labhati attano purejātassa natthitāya.
咖提那衣等应知分类之注释
Kathinādijānitabbavibhāgavaṇṇanā
412所谓“于色等诸法”,是指颜色、气味等八法之中。因已说“雨季的最后一个月”,故在最后一个月中的任何一日,皆可敷展咖提那衣,此义便得成立。
412.Rūpādidhammesūti vaṇṇagandhādiaṭṭhakesu. ‘‘Vassānassa pacchimo māso’’ti (pārā. 218) vuttattā pacchime māse yasmiṃ vā tasmiṃ vā divase attharituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ.
415他们说:“因‘日种亲’已说,故为长老之语。”
415. ‘‘Ādiccabandhunāti vuttattā theravacana’’nti vadanti.
障碍问题解答论之注释
Palibodhapañhābyākaraṇakathāvaṇṇanā
415-6“决意终了者”如何在界外解除?有比丘持未竟之衣离去,心想“我不再回来”。当他到达界外后,生起此念:“我将不完成此衣。”如此,此比丘于界外便得解除。如何在界内解除呢?有比丘持未竟之衣离去,心想“我不再回来”,之后在那里未能获得安稳的住处,又返回同一住处。此时,衣的障碍依然存在,而当“我将不完成此衣”的念头生起时,障碍便断除了,因此说“于界内解除”。决意终了者有两种:断除了“我不再回来”这一住处障碍后,又回到同一住处,生起“我将不完成此衣”的决意;或者,立于界外,以“我将不完成此衣,不再回来”的心念生起,便成为决意终了者。偈颂中所说的“二种障碍,非前非后”,正是指此。“断望者如何于界内?被期待者告知‘你们应寻求住处,我将派遣’,他先前以‘我不再回来’的决心断除住处障碍后离去,后来又回到该住处,却被那人告知‘我不能给与’,如此便成为被派遣者。”这是记载中的说法。“因为有敷展,才有解除之名”,如果没有敷展,便不得解除,所以这样说。前二种,即是在“二种咖提那衣解除,同生同灭”所说的范畴中,首先提到的“中间持出”与“共持出”。并非指“离去终了”等那二种。所谓同时灭,即是达到解除的状态,此
415-6. Sanniṭṭhānantiko kathaṃ bahisīmāya uddharīyati? Bhikkhu akatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti, tassa bahisīmāgatassa evaṃ hoti ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti, evametassa bahisīmāgatassa uddharīyati. Kathaṃ antosīmāya? Akatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti, tato tattha phāsuvihāraṃ alabhanto tameva vihāraṃ āgacchati, tassa cīvarapalibodhoyeva ṭhito, so ca ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti citte uppanne chijjati, tasmā ‘‘antosīmāya uddharīyatī’’ti vuttaṃ. Sanniṭṭhānantikaṃ duvidhaṃ ‘‘na paccessa’’nti āvāsapalibodhaṃ chinditvā tato punapi tameva vihāraṃ āgantvā ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti sanniṭṭhānaṃ karoti, bahisīmāya ṭhatvā ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ na paccessa’’nti cittuppādena sanniṭṭhānantikaṃ hoti. Gāthāyampi ‘‘dve palibodhā apubbaṃ acarima’’nti idaṃ imameva sandhāya. ‘‘Āsāvacchediko kathaṃ antosīmāya ? Āsīsitena ‘tumhe vihārameva patthetha, ahaṃ pahiṇissāmī’ti vutto pubbe ‘na paccessa’nti āvāsapalibodhaṃ chinditvā gato puna taṃ vihāraṃ gantvā tena ‘nāhaṃ sakkomi dātu’nti pahito hotī’’ti likhitaṃ. ‘‘Atthāre hi sati uddhāro nāmā’’ti atthāraṃ vinā uddhāraṃ na labhanti, tasmā vuttaṃ. Purimā dveti ‘‘dve kathinuddhārā ekuppādā ekanirodhā’’ti vuttādhikāre paṭhamaṃ vuttā antarabbhārasahubbhārā. Na pakkamanantikādayo dve. Ekato nirujjhantīti uddhārabhāvaṃ pāpuṇantīti attho.
优波离五法注释
Upālipañcakavaṇṇanā
无依止品注释
Anissitavaggavaṇṇanā
419“身之伤害”,谓由身所行之违犯。
419.Kāyikaupaghātikā nāma kāyena vītikkamo.
不寂止品注释
Nappaṭippassambhanavaggavaṇṇanā
420“压迫而行者”,谓压迫、制伏而行者。
420.Omaddakārakoti omadditvā abhibhavitvā kārako.
言说品注释
Vohāravaggavaṇṇanā
424依诸破坏事而生起诤论,如此依数而行。以忿、恨等十二种根本加行,为诤论事;于其余诸事亦然。于接纳等九种处中,以白羯磨而作;于二种处中,是白二甘马与白四甘马。因依大注释所说之方式,两分别未摄,故应取库伦底中所说,此为关联。
424. Bhedakaravatthūni nissāya vivādādhikaraṇaṃ samuṭṭhāti, evaṃ yathāsaṅkhyaṃ gacchati. Kodhopanāhādidvādasamūlapayogaṃ vivādādhikaraṇaṃ, tathā sesesu. Osāraṇādīsu navasu ṭhānesu kammañattiyā karaṇaṃ. Dvīsu ṭhānesu ñattidutiyañatticatutthakammesu. Yasmā mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva ubhatovibhaṅgā asaṅgahitā, tasmā yaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ, taṃ gahetabbanti sambandho.
所见业品注释
Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā
425对于三人以上,不得令其一同出罪。于业异住者中,执取所见者,即为见异住者。“立于不别住界者”,这据说是就大界而言。
425. Tiṇṇannaṃ upari saha āpattiṃ desetuṃ na labbhanti. Kammanānāsaṃvāsakānaṃ laddhiggahitakova laddhinānāsaṃvāsako. ‘‘Avippavāsasīmāya ṭhitassā’’ti mahāsīmaṃ kira sandhāya vuttaṃ.
433“疯狂、心散乱”这一文句。
433. ‘‘Ummādā cittakkhepā’’ti pāṭho.
妄语品注释
Musāvādavaggavaṇṇanā
444“以迂回方式而知者”,意思是:对于任何知悉实情者,以迂回的方式说妄语。
444.Pariyāyena jānantassāti yassa kassaci jānantassa pariyāyena vuttamusāvādoti attho.
446“不应给予质问”,意思是:不应予理睬,而应保持沉默。
446.Anuyogo na dātabboti tena vuttaṃ anādiyitvā tuṇhī bhavitabbanti attho.
比丘尼教诫品注释
Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā
454于言说之词源中,即于音声之词源中;道之省察等,有十九种。
454.Vohāraniruttiyaṃ saddaniruttiyaṃ. Maggapaccavekkhaṇādayo ekūnavīsati.
举罪品注释
Ubbāhikavaggavaṇṇanā
455令人扩散者、令人迷惑者。
455.Pasāretā mohetā.
诤事止息品注释
Adhikaraṇavūpasamavaggavaṇṇanā
458也有人将“如夜间”解释为“期望于未受具戒者”。而记载中,“如年长”则解释为“期望于受具戒者”。
458.‘‘Yathārattanti anupasampanne apekkhatī’’tipi vadanti. ‘‘Yathāvuḍḍhanti upasampanne apekkhatī’’ti likhitaṃ.
咖提那衣敷展品注释
Kathinatthāravaggavaṇṇanā
467有人也读作“一转者”,据称其意为“忿怒者、为忿怒所征服者”。另有人读作“一衣者”,据称其意为“除去上衣而站立者”。然而,这一切皆与注释中所引的圣典相违。因为注释中所引的正是“一转者”,因此不应采纳。中间所说的理由,即“因忙于事务而未注意礼敬,额头可能被撞”等所说的理由。
467. ‘‘Ekāvatto’’tipi paṭhanti, tassa kuddho kodhābhibhūtoti kirattho. Ekavatthotipi keci, uttarāsaṅgaṃ apanetvā ṭhitoti kirattho, taṃ sabbaṃ aṭṭhakathāyaṃ uddhaṭapāḷiyā virujjhatīti. Ekāvaṭṭoti hi uddhaṭaṃ, tasmā na gahetabbaṃ. Antarā vuttakāraṇenāti ‘‘kiccayapasutattā vandanaṃ asamannāharanto nalāṭaṃ paṭihaññeyyā’’tiādivuttakāraṇena.
犯戒等起之注释
Āpattisamuṭṭhānavaṇṇanā
470“即先前所说者”,是指除同宿等诸学处之外者。“其他”者,是指有心(故意)者。所谓“说戒者”,其意趣为:以忧俱心,由他人恐吓等而犯戒。
470.Pubbe vuttamevāti sahaseyyādipaṇṇattivajjaṃ. Itaranti sacittakaṃ. Desento, domanassiko aññehi bhiṃsāpanādīni katvā āpattiṃ āpajjitvāti adhippāyo.
第二偈颂合集的注释
Dutiyagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā
身等罪之注释
Kāyikādiāpattivaṇṇanā
474-5474-5. 由于未说明缘起的略说,便不存在其余的略说,因此说“这也含摄了所有巴帝摩卡略说”。在律中,以律为重者,称为“律重者”。这两首偈颂中虽有所提及,但因为是与其他内容混杂而说的,故应了知其差别。在九种情形中,业以“业表白”而成。“语”,是指由言语而生。未满二十岁者,称为“不足”。“据说‘此处依《库伦达疏》所说’”,是这么说的。“林树”,是指在“不与取”中所说的林树。“散弃”,是指在“泄精”中。已作恶作,故说为“恶作”。乞求生谷而食用的比丘尼,在预备行为时犯恶作,在吞咽时犯波逸提。
474-5. Nidānuddesaṃ vinā sesuddesābhāvā ‘‘sabbapātimokkhuddesānañca saṅgaho hotī’’ti vuttaṃ. Vinaye garukā vinayagarukā. Idaṃ pana dvīsu gāthāsu kiñcāpi āgataṃ, aññehi pana missetvā vuttabhāvā nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ. Navasu ṭhānesu kammaṃ hotīti kammañatti hoti. Vācāti vacīsambhavā. Addhānahīno ūnavīsativasso. ‘‘Apicetthāti kurundivādo’’ti vuttaṃ. Vanappatinti evaṃ adinnādāne āgataṃ vanappatiṃ. Vissaṭṭhichaḍḍaneti sukkavissaṭṭhiyaṃ. Dukkaṭā katāti dukkaṭaṃ vuttaṃ. Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pubbapayoge dukkaṭaṃ, ajjhohāre pācittiyaṃ.
波逸提解释
Pācittiyavaṇṇanā
476476. 据说,大众部甚至也让沙弥忏悔罪过,因此说“不应令其忏悔”。然而对于他们,在如此粗重的违犯上,应作处罚。
476. Mahāsaṅghikā sāmaṇerepi āpattiṃ desāpenti kira, tena vuttaṃ ‘‘na desāpetabbā’’ti, daṇḍakammaṃ pana tesaṃ kātabbaṃ tathārūpe oḷārikavītikkame.
不应礼敬者等之解释
Avandanīyapuggalādivaṇṇanā
477“十百犯”意为千犯。《瞻波犍度》中关于律藏事。“非法别众”等四种业,正是世尊所说,这是其义。不唯犯戒而已,六种灭诤……乃至……以现前毘尼而得平息,即是以现前毘尼而得结合、达到结合,这是其义。“无有灭诤而平息”即达到止息的状态。于遮止的意义上,“无有灭诤”即是“以灭诤而离”的意思。
477.Dasasataṃ āpattiyoti sahassaṃ āpattiyo. Campāyaṃ vinayavatthusminti campeyyakkhandhake. Adhammena vaggantiādīni cattāri kammāniyeva bhagavatā vuttānīti attho. Na kevalaṃ āpattiyeva, atha kho cha samathā…pe… sammukhāvinayena sammanti, samāyogaṃ gacchanti sammukhāvinayena sampayogaṃ gacchantīti attho. Vinā samathehi sammati, samathabhāvaṃ gacchati. Paṭisedhatthe sati vinā samathehīti samathehi vināti attho.
十六种业等解释
Soḷasakammādivaṇṇanā
478“无经”意为离于经,即那里没有“经”,这是其义。
478.Asuttakanti suttavirahitaṃ, usuttaṃ tatra natthīti adhippāyo.
释汗偈注
Sedamocanagāthāvaṇṇanā
不离宿问解释
Avippavāsapañhāvaṇṇanā
479“于彼”指那个人。“非净共受”指淫欲法等。在关于重物的判定中说:“为守护殊胜坐卧处,舍弃后而受用是允许的。”十一种不应礼敬者,指黄门等十一种。他连同眷属一起靠近。他并非活着,因为是化生之身。“我以腋窝以上而说”,以此表明口中没有淫欲法。通过脐下部位的排除,指在大小便道中。关于“村落间所包含的河对岸,指踏入的比丘尼”,这是针对比丘尼在不属于村落的对岸、临近河流之处而说。在那里,对岸的村落界以“一掷土块”之量由河流边界所限定,因此在对岸连一宝石量的空地也没有,且被草等遮蔽,缺乏可见的范围。在那里,于自己所在的村落中无罪。然而在对岸,仅在名为“一掷土块”的村落界内立足。在中间,依阿毗达摩之理,称为“越过自己村落而成为空闲处”,因此应知是从僧团中脱离。即使仅以此量,也应知足而审察后领受。在比丘们面前受具足戒的五百位,以摩诃波阇波提为首。因为摩诃波阇波提也接受了阿难长老所给的教诫,故称为在比丘们面前受具足戒。
479.Tahinti tasmiṃ puggale. Akappiyasambhogo nāma methunadhammādi. ‘‘Varasenāsanarakkhaṇatthāya vissajjetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti garubhaṇḍavinicchaye vutto. Ekādasāvandiye paṇḍakādayo ekādasa. Upeti saparisaṃ. Na jīvati nimmitarūpattā. ‘‘Ubbhakkhakena vadāmī’’ti iminā mukhe methunadhammābhāvaṃ dīpeti. Adhonābhivivajjanena vaccamaggappassāvamaggesu . Gāmantarapariyāpannaṃ nadipāraṃ okkantabhikkhuniṃ sandhāyāti bhikkhuniyā gāmāpariyāpannaparatīre nadisamīpameva sandhāya vuttā. Tattha paratīre gāmūpacāro ekaleḍḍupāto nadipariyantena paricchinno, tasmā paratīre ratanamattampi araññaṃ na atthi, tañca tiṇādīhi paṭicchannattā dassanūpacāravirahitaṃ karoti. Tattha attano gāme āpatti natthi. Paratīre pana ekaleḍḍupātasaṅkhāte gāmūpacāreyeva padaṃ ṭhapeti. Antare abhidhammavasena araññabhūtaṃ sakagāmaṃ atikkamati nāma, tasmā gaṇamhā ohīyanā ca hotīti ñātabbaṃ. Ettāvatāpi santosamakatvā vicāretvā gahetabbaṃ. Bhikkhūnaṃ santike upasampannā pañcasatā mahāpajāpatippamukhā. Mahāpajāpatipi hi ānandattherena dinnaovādassa paṭiggahitattā bhikkhūnaṃ santike upasampannā nāma.
波罗夷等问解释
Pārājikādipañhāvaṇṇanā
480“针对恶作小屋而说”,是因为可能连同布一起违犯而说。在性别转变时,因舍弃了所受持,故自己取食受用是不允许的。“或乌鸦所运之食”,即被乌鸦所搬运的食物。“乃至三男子亦前往”,此为剩余文句。
480.‘‘Dussakuṭiṃ sandhāyā’’ti saha dussena vītikkamanassa sakkuṇeyyatāya vuttaṃ. Liṅgaparivatte paṭiggahaṇassa vijahanato sāmaṃ gahetvā bhuñjituṃ na vaṭṭati. Kākaūhadanaṃ vāti kākena ūhadanaṃ vā. ‘‘Tayo purisepi upagantvā’’ti pāṭhaseso.
波逸提等问解释
Pācittiyādipañhāvaṇṇanā
481“以淫欲法为缘”名为身触。以此为因,针对作为淫欲法前分的身触,说“以话语”等,这是指具足八事。以受用为缘,即因受用。因此,由于以受用为缘而犯,故犯在食事终了时,这是其含义。古本中有“她的”这一文句。他们说:“因由之语是善美的,因为显示了食事的分际。”
481.Methunadhammapaccayā nāma kāyasaṃsaggo. Taṃhetu methunadhammassa pubbabhāgabhūtaṃ kāyasaṃsaggaṃ vāyāmantiyāti aṭṭhavatthupūraṇaṃ sandhāya. Paribhogappaccayāti paribhogakāraṇā. Tasmāti yasmā paribhogappaccayā āpajjati, tasmā bhojanapariyosāne hotīti attho. Porāṇapotthakesu ‘‘tassā’’ti pāṭho. ‘‘Kāraṇavacanaṃ sundaraṃ bhojanaparicchedadassanato’’ti vadanti.
业品解释
Kammavaggavaṇṇanā
483“疯人认可,在向疯人请求后离去时,即便不在面前也可以给与。”这是所说的。于此,即使坐着也不犯,因为没有规定。为显示不在面前做并无过失,故说“不在面前做是善做的”。然而,在此通过使者传授具足戒,则无法面对面进行。由于业语本质无差别,如覆钵等应在伸手不及之处进行,因此也说“不在面前做是善做的”。“应询问、指责、提醒后再做;若不询问、不指责、不提醒而做”,这是词义。除了迦提迦月——那是自恣月——以及两个满月日:即前入雨安居者与后入雨安居者的两个自恣满月日。
483. ‘‘Ummattakasammutiṃ ummattake yācitvā gate asammukhāpi dātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tattha nisinnepi na kuppati niyamābhāvā. Asammukhā kate dosābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘asammukhākataṃ sukataṃ hotī’’ti vuttaṃ. Dūtena upasampadā panettha sammukhā kātuṃ na sakkā. Kammavācānānattasabhāvā pattanikkujjanādayo hatthapāsato apanetvā kātabbā, tena vuttaṃ ‘‘asammukhā kataṃ sukataṃ hotī’’ti. ‘‘Pucchitvā codetvā sāretvā kātabbaṃ apucchitvā acodetvā asāretvā karotī’’ti ayaṃ vacanattho. Ṭhapetvā kattikamāsanti so pavāraṇāmāso, dve ca puṇṇamāsiyoti paṭhamadutiyavassūpagatānaṃ pavāraṇā puṇṇamāsā dve.
485“或舍弃一个音节”即是此义。在迦组等的五组之中。“重”指长音,以及后带复辅音者。例如“对于佛护长老,若他不喜欢”中,“ta”与“ka”即为带复辅音者。在应读长音时读成短音,如应说“so tuṇhī assa”却说成“so tuṇhi assa”。
485. Padaṃ vā chaḍḍetīti attho. Ka-vaggādīsu pañcasu. Garukanti dīghaṃ, saṃyogaparañca. ‘‘Buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatī’’ti ettha ta-kāraka-kārā saṃyogaparā. Dīghe vattabbe rassanti ‘‘so tuṇhī assā’’ti vattabbe so tuṇhi assāti vacanaṃ.
486其他注疏中所述的内容,在《库伦达疏》中予以阐明后,说:“不能坐下。”
486. Sesaṭṭhakathāsu vuttavacanaṃ kurundiyaṃ pākaṭaṃ katvā ‘‘nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ.
487-8“戒清净的四位比丘”,是指未犯波罗夷者。“他们的欲或清净未到”,是指在三位或两位比丘坐着时,其中一位或两位的欲清净纵然被带来,也等于未带来。
487-8.Parisuddhasīlā cattāro bhikkhūti pārājikaṃ anāpannā. Na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā etīti tīsu, dvīsu vā nisinnesu ekassa, dvinnaṃ vā chandapārisuddhi āhaṭāpi anāhaṭāva.
白业说解释
Apalokanakammakathāvaṇṇanā
495-6身和合、受用和合、布施、同住、接受等,是此白二甘马的所行处,因此白二甘马也如此进行,这是它的含义。“业即是相”称为业相。如同接纳、驱出、剃度等业,既是业,又不得其他名称,只以业本身而被认知,故称“业相”,如同近依。因为一切脱离因缘等相的缘之差别都摄在其中,所以也说“唯是业相”。为了显示业相,而说“衣已断者、衣已破者、衣已失者”等。“若施与超过此者,应白二后施与”所说的白二,即是业相。如此,于一切处应知此相。“债之障碍”意为,若有那样的比丘,被债主所障碍。从此所生起者,可以施与。“中间集会”是指除布萨、自恣等大集会之外,中间所举行的诵吉祥等。“从寄存处”是指从为支提备急而寄存的物品中。“应作其他规约”意为,先前为那些树制定的规约,与此不同,故说“其他”。“若在那里,于根处”意为,先前以“从今以后,分配而食”之言,已遮止了个人受用。“随行”意为从后跟随而行,意思是期待从他们那里获得资具。“根本分”意为作十分之一。古时曾作十分之一而施与,故说“根本分”。“或作未住之处”意为,
495-6. Kāyasambhogasāmaggidānasahaseyyapaṭiggahaṇādi imassa apalokanakammassa ṭhānaṃ hotīti evampi apalokanakammaṃ pavattatīti attho. Kammaññeva lakkhaṇanti kammalakkhaṇaṃ. Osāraṇanissāraṇabhaṇḍukammādayo viya kammañca hutvā aññañca nāmaṃ na labhati , kammameva hutvā upalakkhīyatīti kammalakkhaṇaṃ upanissayo viya. Hetupaccayādilakkhaṇavimutto hi sabbo paccayaviseso tattha saṅgayhati, evampi ‘‘kammalakkhaṇamevā’’ti vuttaṃ. Kammalakkhaṇaṃ dassetuṃ ‘‘acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvarāna’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Tato atirekaṃ dentena apaloketvā dātabba’’nti vuttaṃ apalokanaṃ kammalakkhaṇameva. Evaṃ sabbattha lakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iṇapalibodhampīti sace tādisaṃ bhikkhuṃ iṇāyikā palibujjhanti. Tatruppādato dātuṃ vaṭṭati. Antarasannipātoti uposathappavāraṇādimahāsannipāte ṭhapetvā antarā maṅgaluccāraṇādi. Upanikkhepatoti cetiyassa āpadatthāya nikkhittato. ‘‘Aññā katikā kātabbā’’ti ye rukkhe uddissa pubbe katikā katā, tehi imesaṃ aññattāti vuttaṃ. ‘‘Sace tattha mūle’’ti pubbe ‘‘ito paṭṭhāya bhājetvā khādantū’’ti vacanena puggalikaparibhogo paṭikkhitto hoti. Anuvicaritvāti pacchato pacchato gantvā. Tesaṃ santikā paccayaṃ paccāsīsantenāti attho. Mūlabhāganti dasamabhāgaṃ katvā. Pubbakāle dasamabhāgaṃ katvā adaṃsu, tasmā ‘‘mūlabhāgo’’ti vuttaṃ. Akatāvāsaṃ vā katvāti uppannaāyena. Jaggitakāleyeva na vāretabbāti jaggitā hutvā pupphaphalabharitakāleti attho. Jagganakāleti jaggituṃ āraddhakāle. Ñattikammaṭṭhānabhede panāti ñattikammassa ṭhānabhede.
然,此处尚有杂项:有一种僧团羯磨,唯僧团可执行,非团体,非个人——应知,除白二甘马的业相中一分之外,其余四种羯磨亦唯僧团可执行。有一种僧团羯磨,僧团、团体、个人皆可执行——此已于前文安立。正如所说:“凡有精舍,其中若住二三人者,他们聚集而作,即与僧团所作相同;然若精舍中唯有一比丘者,则由该比丘……”等(见《附随》注疏第495–496段)。有一种团体羯磨,僧团、团体、个人皆可执行——此应依‘于他人面前举行清净布萨’的情况而了知。有一种团体羯磨,唯团体可执行,非僧团,非个人——此应依‘以互相告知的方式举行清净布萨’的情况而了知。有一种个人羯磨,唯个人可执行,非僧团,非团体——此应依‘决意布萨’的情况而了知。有一种团体羯磨,某些团体可执行,某些不可执行——其中,无白文者唯由二人执行,非三人;有白文者唯由三人执行,既不少于彼,亦不多于彼。
Idaṃ panettha pakiṇṇakaṃ – atthi saṅghakammaṃ saṅgho eva karoti, na gaṇo, na puggalo, taṃ apalokanakammassa kammalakkhaṇekadesaṃ ṭhapetvā itaraṃ catubbidhampi kammaṃ veditabbaṃ. Atthi saṅghakammaṃ saṅgho ca karoti, gaṇo ca karoti, puggalo ca karoti, taṃ pubbe ṭhapitaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘yasmiṃ vihāre dve tayo janā vasanti, tehi nisīditvā katampi saṅghena katasadisameva. Yasmiṃ pana vihāre eko bhikkhu hoti, tena bhikkhunā’’tiādi (pari. aṭṭha. 495-496). Atthi gaṇakammaṃ saṅgho ca karoti, gaṇo ca karoti, puggalo ca karoti, taṃ yo pārisuddhiuposatho aññesaṃ santike karīyati, tassa vasena veditabbaṃ. Atthi gaṇakammaṃ gaṇova karoti, na saṅgho, na puggalo, taṃ yo pārisuddhiuposatho aññamaññaṃ ārocanavasena karīyati, tassa vasena veditabbaṃ. Atthi puggalakammaṃ puggalova karoti, na saṅgho, na gaṇo, taṃ adhiṭṭhānuposathavasena veditabbaṃ. Atthi gaṇakammaṃ ekaccova gaṇo karoti, ekacco na karoti, tattha añattikaṃ dveyeva karonti, na tayo. Sañattikaṃ tayova karonti, na tato ūnā vā adhikā vāti.
未制与已制之品注释
Apaññattepaññattavaggavaṇṇanā
500正是拘留孙佛、拘那含佛、迦叶佛这三位佛陀制定了七罪聚。而毗婆尸佛等诸佛,则仅诵出教诫巴帝摩卡,并未制定学处。
500. Kakusandhakoṇāgamanakassapā eva hi satta āpattikkhandhe paññapesuṃ. Vipassīādayo pana ovādapātimokkhaṃ uddisiṃsu, na sikkhāpadaṃ paññapesuṃ.
结语之注释
Nigamanakathāvaṇṇanā
由二部分别、《犍度》、《附随》所开演的教说,即是此律藏之全部;名为“一切善见”的注释,即是对“名为一切善见”一语所作之注释,至此圆满。其事于精进堂中。以义理抉择等而得以充实。
Ubhatovibhaṅgakhandhakaparivārehi vibhattaṃ desanaṃ atthi tassa vinayapiṭakassa, nāmena samantapāsādikā nāma saṃvaṇṇanā ‘‘samantapāsādikā nāmā’’ti vuttavacanasaṃvaṇṇanā samattāti āha. Tattha padhānaghare. Iddhā atthavinicchayādīhi.
“正确地生起”即“完全地生起”,以不费力证得他们功德,或以超胜的功德而完全生起;由此完全生起,以“追寻已去诸法之去处”所说的念而生起的信等诸法,因受到守护而名为极清净。如此,念亦由信等所表明。在此情况下,于此处所说的四种戒中,巴帝摩卡律仪戒由信庄严,因为信是成就此戒之因。根律仪戒、活命清净戒、资具依用戒,则分别由念、精进、慧庄严,应依各自相应的关系了知。此外,信若缺乏慧则不清净,因为慧是净信之因;而慧因信之力才名为极清净。慧若缺乏信则趋向欺诈,唯有与信相应方为清净。精进若缺乏定则导致掉举,而非与定相应——由精进清净之语,定亦被提及——如此,极清净的信等诸法亦庄严巴帝摩卡,应当了知。如何庄严?对于开示修行的导师、修行本身以及修行之果,若无信则无法受持戒律,也无法净化已受持者,故信庄严巴帝摩卡。其中,以“彼世尊亦如是……”等,能礼敬导师。关于修行中,以戒的毁犯与成就为根本的现世之果与来世之果,信的作用应详细了知;见到戒的毁犯与成就之相所带来的过患与功德,以及舍离过患、成就功德的方便
Sammā udito samudito, te guṇe akicchena adhigato adhikappamāṇaguṇehi vā samudito, tena samuditena ‘‘gatānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesatī’’ti vuttāya satiyā uppāditā saddhādayo paramavisuddhā nāma samannārakkhattā. Iti satipi saddhādīhi vuttā hoti. Evaṃ sante ettha vutte catubbidhe sīle pātimokkhasaṃvarasīlaṃ saddhā maṇḍeti. Saddhāsādhanañhi taṃ. Indriyasaṃvarājīvapārisuddhipaccayaparibhogasīlāni paṭimaṇḍenti sativīriyapaññāyoti yathāyogaṃ veditabbaṃ. Apica saddhā ca buddhirahitā avisuddhā hoti buddhiyā pasādahetuttā. Buddhiyo pana tassānubhāvena paramavisuddhā nāma honti. Paññā saddhārahitā kerāṭikapakkhaṃ bhajati, saddhāyuttā eva visuddhā hoti. Vīriyañca samādhirahitaṃ uddhaccāya saṃvattati, na samādhiyuttanti vīriyassa suddhavacanato samādhipi vutto hoti, evaṃ paramavisuddhā saddhādayopi pātimokkhaṃ paṭimaṇḍentīti ñātabbaṃ. Kathaṃ? Paṭipattidesake satthari ca paṭipattiyañca paṭipattiphale ca saddhāya vinā sīlasamādānaṃ, samādinnavisodhanañca kātuṃ na sakkāti saddhā pātimokkhaṃ paṭimaṇḍeti. Tattha ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā (dī. ni. 1.255; ma. ni. 1.74; saṃ. ni. 1.249) satthari ca pūjetuṃ sakkoti. Paṭipattiyaṃ sīlavipattisampattimūlake sandiṭṭhikasamparāyikaphale ca saddhāpavatti vitthārato ñātabbā, sīlavipattisampattinimittaṃ ādīnavamānisaṃsañca ādīnavapariccāge, ānisaṃsasampādane ca upāyaṃ disvā tathā pavattamānā paññā pātimokkhasaṃvaraṃ paṭimaṇḍeti. ‘‘Atisīta’’ntiādinā appavattanārahaṃ kosajjaṃ ‘‘yo ca sītañca uṇhañcā’’ti vuttānusārena pajahitvā anuppannuppannānaṃ asaṃvarasaṃvarānaṃ anuppādanapajahanauppādanavaḍḍhanavasena pavattamānavīriyaṃ pātimokkhaṃ paṭimaṇḍeti, iminā nayena indriyasaṃvarādīsupi yojetabbaṃ. Catunnampi saṅgahavatthūnaṃ anukūlasamudācāro idha ācāroti veditabbo. Ajjava-vacanena lābhasakkārahetu kāyaduccaritādikuṭilakaramāyāsāṭheyyapaṭipakkhaajjavadhammasamāyogadīpanena alobhajjhāsayatā dīpitā. Maddava-vacanena kakkhaḷabhāvakarapaṭighādipaṭipakkhabhūtamettādimaddavadhammasamāyogadīpanena hitajjhāsayādīni dīpitāni honti. Ādi-saddena ‘‘khanti ca soraccañca sākhalyañca paṭisanthāro cā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 125-126) vuttadhammehi samāyogo dīpito hoti. Idha vuttā ajjavamaddavādayo guṇā sīlasampattiyā hetū ca honti sīlasampattiphalañca taṃsampādanato. Sakasamayoti catuparisā. Etena sabhāgadukkhabhāvābhāvo sūcito. Atha vā sakasamayoti sogataṃ piṭakattayaṃ sakasamayo eva gahanaṃ duddīpanattā, sakasamayassa sanniṭṭhānaṃ sakasamayagahanaṃ –
真实、有情、结生,以及缘起之相;
此四法难见,且极难解说。
‘‘Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca; Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā’’ti. (vibha. aṭṭha. 225) –
已如前说,犹如对自宗以深奥词句加以连结而作解说,对他宗亦然。「以慧之善巧」者:以此锐利智慧,说其性质如以戒磨练锋利的刀刃。三藏所含的教法分别,称为三藏教法分别,于此分别之中。经与经义名为教法。此间有人称「唯是经」。彼时,即此注疏完成之时,因其尚无通达智,为联系闻所成慧,故说「以无碍智的光辉」。因具足因缘而生起,故乐出;因乐出故,亦应连结「具足甘美明朗的语言庄严」——如是语言既令耳悦,亦令圆满之乐安立。因未说「以解说」而说「以大解说」,故显示其具足学处、语词、韵律、文采等庄严之手印,及不共持法之性质。于「正说者」等处中,「正说者」者,即具足处生起之慧者,此为义。于味之分别中,亦因寿命力等相似能力的结合,或因大诗人所造论典之广大,故以「于三藏教法分别中」等,显示于教法、于因之境、于声中此三处的明利性,表明其具足调伏智的圆满与善巧。那些已分别无碍解等法的人,名为已分别无碍解者。以他们围绕,不以断绝相续的方式,而是以于自身相续中生起、增长的方式围绕,名为已分别无碍解之围绕。于彼已分别无碍解之围绕中,上人法,此为义。
Vuttattā yathā sakasamayassa gahanapadena yojanā vuttā, tathā parasamayassapi. Paññāveyyattiyenāti anena tikhiṇena ñāṇena katasilānisitasatthasadisasabhāvapaññā vuttā. Tipiṭakasaṅkhātāya pariyattiyā pabhedo tipiṭakapariyattippabhedo. Tasmiṃ pabhede. Tanti ca tantiattho ca sāsanaṃ nāma. Idha ‘‘tanti evā’’ti vadanti. Yasmiṃ ayaṃ saṃvaṇṇanā niṭṭhāpitā, tasmiṃ kāle paṭivedhañāṇābhāvato sutamayaṃ sandhāya ‘‘appaṭihatañāṇappabhāvenā’’ti vuttaṃ. Karaṇasampattiyā janitattā sukhaviniggataṃ. Sukhaviniggatattā madhurodātavacanalāvaṇṇayuttenāpi yojetabbaṃ, īdisaṃ vacanaṃ sotasukhañca sannivesasampattisukhañca hoti. ‘‘Veyyākaraṇenā’’ti avatvā ‘‘mahāveyyākaraṇenā’’ti vuttattā sikkhāniruttichandovicityādipaṭimaṇḍitapāṇiniyanyāsādhāraṇadhāraṇasabhāvo sūcito bhavati. Yuttavādinātiādīsu yuttamuttavādinā ṭhānuppattiyapaññāya samannāgatenāti attho. Ojābhedepi āyusattikaraṇatādisāmatthayogānaṃ mahākavinā racitaganthassa mahantattā vā ‘‘tipiṭakapariyattippabhede’’tiādīhi sāsane, hetuvisaye, sadde cāti imesu tīsu ṭhānesu pāṭavabhāvaṃ dīpento venayikabuddhisampattisabbhāvamassa sūceti. Yesaṃ puggalānaṃ pabhinnā paṭisambhidādi, te pabhinnapaṭisambhidādayo dhammā. Tehi parivārito ukkhittasantatiupacchedamakatvā attano santāne uppādanavaḍḍhanavasena vārito so pabhinnapaṭisambhidāparivāro. Tasmiṃ pabhinnapaṭisambhidāparivāre uttarimanussadhammeti attho. Chaḷabhiññacatupaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite pana chaḷabhiññā uttarimanussadhammā eva. Catūsu paṭisambhidāsu atthapaṭisambhidāya ekadesova. Tadubhayaṃ sayaṃ uttarimanussadhammapariyāpannaṃ kathaṃ uttarimanussadhammaṃ paṭimaṇḍetīti ce? Rukkhaṃ rukkhassa avayavabhūtapupphādayo viya sayañca yesaṃ uttarimanussadhammānaṃ avayavattāti. Kāmāvacaradhammapariyāpannapaṭisambhidāñāṇaṃ uttarimanussadhammānaṃ anavayavabhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ paṭimaṇḍeti, purisassa anavayavabhūto alaṅkāro viya purisaṃ. Atha vā kāmāvacarapaasambhidāparivāro chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇe paṭimaṇḍeti. Lokuttarapaṭisambhidaṃ sandhāya puna paṭisambhidāvacanañca. Sāsane uppajjitvā sāsanassa alaṅkārabhūtena, yasmiṃ vaṃse uppanno, tasseva vā alaṅkārabhūtena. Saṅkhepavitthāresu itarītarakaraṇaṃ, appasannapasannānaṃ pasāduppādanābhivuḍḍhikaraṇaṃ, vuttānaṃ gambhīrānaṃ gambhīruttānabhāvakaraṇanti evaṃ chabbidhācariyaguṇayogato vipulabuddhi nāma. Ye dhammacintanaṃ atidhāvantā keci ucchedādinānappakāraṃ antaṃ vā gaṇhanti, ‘‘sabbaṃ ñeyyaṃ paññatti evā’’ti vā ‘‘paramattho evā’’ti vā gaṇhanti, tesaṃ buddhi micchādiṭṭhipaccayattā samalā nāma hoti, imassa pana buddhi dhammacintātidhāvanarahitattā visuddhā nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘vipulavisuddhabuddhinā’’ti . Garūhi ‘‘piyo garu bhāvanīyo’’tiādinā (a. ni. 7.37; netti. 113) vuttaguṇehi yuttagarūhi. Guṇehi thirabhāvaṃ gatattā therena.
以戒,或以戒之清净,以戒清净。破无明卵壳而最初出生故,世间最长者。或于世间之甚深广大戒等蕴中求、寻求故,名为大仙。
Sīlena sīlassa vā visuddhiyā sīlavisuddhiyā. Avijjaṇḍakosaṃ padāletvā paṭhamaṃ abhinibbattattā lokajeṭṭhassa. Lokassa vā gambhīre mahante sīlādikkhandhe esi gavesīti mahesīti.
至此,这部名为《一切欢喜》、总计二万七千余颂的律藏注释,已撮要归纳一切处之决断,并阐明了各关键之处。虽然如此,凡此处所写者,应当善加审察,对照巴利圣典与注释书。那些师长已善察世尊佛陀的大威神力及律藏的种种理趣与甚深义,为不坏古师之说示传承,舍弃己见,唯以令正法久住、饶益他人之心,而致力于开显律藏。于他们足下顶礼后,以忍辱、柔和等功德及行仪圆满,令他们心生欢喜,请求说示传承而来之决断。审察之后,凡与此相符者,应采纳之;其余则应舍弃。否则,应保持沉默。但决不可将决断混杂,何以故?因为这是导致教法灭亡之因。于此有偈颂曰:
Ettāvatā samadhikasattavīsatisahassaparimāṇāya samantapāsādikasaññitāya vinayaṭṭhakathāya sabbapadesu vinicchayajātaṃ saṅkhipitvā gaṇṭhiṭṭhānavikāsanā katā hoti, tathāpi yaṃ ettha likhitaṃ, taṃ suṭṭhu vicāretvā pāḷiñca aṭṭhakathañca sallakkhetvā ye ācariyā buddhassa bhagavato mahānubhāvaṃ, vinayapiṭakassa ca vicitranayagambhīratthataṃ sallakkhetvā porāṇānaṃ kathāmaggaṃ avināsetvā attano matiṃ pahāya kevalaṃ saddhammaṭṭhitiyā, parānuggahakāmatāya ca vinayapiṭakaṃ pakāsentā ṭhitā, tesaṃ pādamūle vanditvā khantisoraccādiguṇasamannāgatena hutvā vattasampattiyā tesaṃ cittaṃ ārādhetvā paveṇiyā āgataṃ vinicchayaṃ kathāpetvā upadhāretvā yaṃ tena saṃsandati, taṃ gahetabbaṃ, itaraṃ chaḍḍetabbaṃ. Itarathā tuṇhībhūtena bhavitabbaṃ. Vinicchayasaṅkarakarena pana na bhavitabbameva. Kasmā? Sāsanassa nāsahetuttā. Hoti cettha –
未觉悟者若欲赞叹具大威神力之佛陀,
及法之甚深理趣与义;
愚者若欲赞叹彼律,
因此,他是难可值遇者,是令教法坏灭之因。
于他人之决定中执取不决定
他所推崇者,即以此执取
由大众依次第
被自以为智者的比丘所拥戴;
不消除愚者的疑惑,
却将阿阇梨的威仪展现于前。
‘‘Asambudhaṃ buddhamahānubhāvaṃ, Dhammassa gambhīranayatthatañca; Yo vaṇṇaye taṃ vinayaṃ aviññū, So duddaso sāsananāsahetu. Pāḷiṃ tadatthañca asambudhañhi, Nāseti yo aṭṭhakathānayañca; Anicchayaṃ nicchayato parehi, Gāheti teheva purakkhato so. Anukkameneva mahājanena, Purakkhato paṇḍitamānibhikkhu; Apaṇḍitānaṃ vimatiṃ akatvā, Ācariyalīḷaṃ purato karotī’’ti.