九、离衣宿决断论
9. Cīvaravippavāsavinicchayakathā
51离衣而宿。所谓“离衣而宿”,是指与已通过三衣决意而决意的三衣中任何一件相分离而住。如此决意的三衣,若与其中任何一件分离而住,即不许可;若如此分离而住,至黎明升起时,该衣即成应舍。是故,于黎明升起之际,应将衣置于伸手可及之二肘半范围内而住。然于村落、住宅、敞棚、半屋、殿堂、楼阁、船、商队、田地、打谷场、园苑、寺院、树下、露地等处,有如下差别:若村落属于一王或一村主,且为墙、篱或沟所围绕,于此村落中放置衣后,可在村内任何随心所欲之处令黎明升起。若是未围绕之村落,则应将衣放置于何家,即应住于何家,或于该家伸手可及之二肘半范围内而住。若超出此量,即使具神通的比丘在空中令黎明升起,该衣亦成应舍。
51.Cīvarenavināvāsoti ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitānaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarena vippavāso. Evaṃ adhiṭṭhitesu hi tīsu cīvaresu ekenapi vinā vasituṃ na vaṭṭati, vasantassa saha aruṇuggamanā cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, tasmā aruṇuggamanasamaye cīvaraṃ aḍḍhateyyaratanappamāṇe hatthapāse katvā vasitabbaṃ. Gāmanivesanaudositaaḍḍamāḷapāsādahammiyanāvāsatthakhettadhaññakaraṇaārāmavihārarukkhamūlaajjhokāsesu pana ayaṃ viseso (pārā. aṭṭha. 2.477-8) – sace ekassa rañño gāmabhojakassa vā santako gāmo hoti, yena kenaci pākārena vā vatiyā vā parikhāya vā parikkhitto ca, evarūpe gāme cīvaraṃ nikkhipitvā gāmabbhantare yattha katthaci yathārucitaṭṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana aparikkhitto hoti, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, tassa vā gharassa hatthapāse samantā aḍḍhateyyaratanabbhantare vasitabbaṃ. Taṃ pamāṇaṃ atikkamitvā sacepi iddhimā bhikkhu ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpeti, cīvaraṃ nissaggiyameva hoti.
如果村落由多位国王或村主共管,如毗舍离、拘尸那等,并且有围护,在这样的村落中,比丘将衣放置在哪一家,便应住在哪一家;如果因那里声响嘈杂或人群拥挤而无法安住,则可住在会堂或城门处。若还是无法安住,便可在任何安稳之处住下,然后在黎明前回到该会堂或城门处的伸手可及之内而住。至于家或衣的伸手可及处,此处便不再赘述。
Sace nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā gāmo hoti vesālīkusinārādisadiso parikkhitto ca, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vā vatthabbaṃ, tattha saddasaṅghaṭṭanena vā janasambādhena vā vasituṃ asakkontena sabhāye vā vatthabbaṃ nagaradvāramūle vā. Tatrāpi vasituṃ asakkontena yattha katthaci phāsukaṭṭhāne vasitvā antoaruṇe āgamma tesaṃyeva sabhāyanagaradvāramūlānaṃ hatthapāse vasitabbaṃ. Gharassa pana cīvarassa vā hatthapāse vattabbameva natthi.
如果比丘未将衣放在家中,心想‘我将放在会堂’,便在前往会堂途中,伸手将衣放入途中所及范围内的某家店铺,并说:‘来,请把此衣放在这里。’像这样以便利的方式寄存,则依照之前的方法,他应住在会堂,或住在城门处,或在它们伸手可及之处。
Sace ghare aṭṭhapetvā ‘‘sabhāye ṭhapessāmī’’ti sabhāyaṃ gacchanto hatthaṃ pasāretvā ‘‘handimaṃ cīvaraṃ ṭhapehī’’ti evaṃ nikkhepasukhe hatthapāsagate kismiñci āpaṇe cīvaraṃ nikkhipati, tena purimanayeneva sabhāye vā vatthabbaṃ, dvāramūle vā tesaṃ hatthapāse vā vasitabbaṃ.
若城有多处城门与多处会堂,不可随处而住。然而,衣放置在哪个街道,便应住在该街道正对面的会堂及城门处,或者在该会堂与城门伸手可及之处而住。如此方能知晓衣的情况。在前往会堂时,若将衣寄放于某位店主手中,而该店主将衣带回家中放置,则街道的伸手可及处便不再受保护,应当住于该家的伸手可及处。若家宅宽广,横跨两条街道而建,则应在前面或后面的伸手可及处令黎明升起。若将衣寄放在会堂,则应在会堂,或在其对面的城门处,或在它们伸手可及之处令黎明升起。若是无围护的村落,衣放置在哪一家,便应住在哪一家,或该家的伸手可及处。
Sace nagarassa bahūnipi dvārāni honti bahūni ca sabhāyāni, sabbattha vasituṃ na vaṭṭati. Yassā pana vīthiyā cīvaraṃ ṭhapitaṃ, yaṃ tassā sammukhaṭṭhāne sabhāyañca dvārañca, tassa sabhāyassa ca dvārassa ca hatthapāse vasitabbaṃ. Evañhi sati sakkā cīvarassa pavattiṃ jānituṃ . Sabhāyaṃ pana gacchantena yassa āpaṇikassa hatthe nikkhittaṃ, sace so taṃ cīvaraṃ atiharitvā ghare nikkhipati, vīthihatthapāso na rakkhati, gharassa hatthapāse vatthabbaṃ. Sace mahantaṃ gharaṃ hoti dve vīthiyo pharitvā ṭhitaṃ, purato vā pacchato vā hatthapāseyeva aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sabhāye nikkhipitvā pana sabhāye vā tassa sammukhe nagaradvāramūle vā tesaṃyeva hatthapāse vā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace pana gāmo aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ ghare tassa gharassa vā hatthapāse vatthabbaṃ.
若为一户人家的住宅,有围墙,且有多间房室、多间内室,将衣置于住宅内,则应住于住宅内。若住宅无围墙,则将衣置于哪一间房室,便应住于该房室,或该房室的伸手可及处。若为多户人家的住宅,有围墙,且有多间房室、多间内室,将衣置于哪一间房室,便应住于该房室,或住于众人共用的宅门处,或在该房室或宅门的伸手可及处。若无围墙,则将衣置于哪一间房室,便应住于该房室,或该房室的伸手可及处。对于敞棚、半屋、殿堂、楼阁,亦应如同住宅中所说之理,加以了知决断。
Sace (pārā. 480) ekakulassa santakaṃ nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhaṃ nānāovarakaṃ, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ gabbhassa hatthapāse vā. Sace nānākulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhaṃ nānāovarakaṃ, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, sabbesaṃ sādhāraṇe gharadvāramūle vā gabbhassa vā gharadvāramūlassa vā hatthapāse. Sace aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ gabbhassa vā hatthapāse. Udositaaḍḍamāḷapāsādahammiyesupi nivesane vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
若为一户人家的船,将衣置于船内,则应住于船内。若为多户人家的船,有多间舱室、多间内舱,将衣置于哪一间内舱,便应住于该内舱,或该内舱的伸手可及处。
Sace ekakulassa nāvā hoti, antonāvāyaṃ cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāyaṃ vatthabbaṃ. Sace nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ovarake vatthabbaṃ ovarakassa hatthapāse vā.
若为一户人家的商队,将衣置于该商队中,则不得离开商队前方或后方七阿般多罗的范围,亦不得离开侧方一阿般多罗的范围。一阿般多罗为二十八肘。若为多户人家的商队,将衣置于商队中,则应住于衣的伸手可及处。若商队围聚于村落或河流而停驻,则进入其中者便归属于商队,可遍住于此岸、彼岸,并获得商队的开许。若商队处在村落或河流的范围内,则既得村落的开许,也得河流的开许。若商队驻于寺院界外,而衣在界内,则应前往寺院居住。若衣在界外,则应住于商队附近。若行进中的商队因车坏或牛失而中途断绝,则将衣置于哪一部分,便应住于那一部分。
Sace ekakulassa sattho hoti, tasmiṃ satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthaṃ hoti. Sace nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace sattho gacchanto gāmaṃ vā nadiṃ vā pariyādiyitvā tiṭṭhati, antopaviṭṭhena saddhiṃ ekābaddho hutvā orañca pārañca pharitvā ṭhito hoti, satthaparihāro labbhati. Atha gāme vā nadiyā vā pariyāpanno hoti, gāmaparihāro ceva nadīparihāro ca labbhati. Sace vihārasīmaṃ atikkamitvā tiṭṭhati, antosīmāya ca cīvaraṃ hoti, vihāraṃ gantvā vasitabbaṃ. Sace bahisīmāya cīvaraṃ hoti, satthasamīpeyeva vasitabbaṃ. Sace gacchanto sattho sakaṭe vā bhagge goṇe vā naṭṭhe antarā chijjati, yasmiṃ koṭṭhāse cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vasitabbaṃ.
若是一户人家的田地且有围墙,应将衣放在田内,并安住在田内。若是无围墙的田地,则应安住在衣的一臂范围内。若是多户人家的田地且有围墙,应将衣放在田内,并安住在门口,或门口的一臂范围内。若是无围墙的田地,则应安住在衣的一臂范围内。
Sace ekakulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace nānākulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vatthabbaṃ dvāramūlassa hatthapāse vā. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ.
若是一户人家的粮仓且有围墙,应将衣放在粮仓内,并安住在粮仓内。若是无围墙的粮仓,则应安住在衣的一臂范围内。若是多户人家的粮仓且有围墙,应将衣放在粮仓内,并安住在门口,或门口的一臂范围内。若是无围墙的粮仓,则应安住在衣的一臂范围内。对于花园、果园等处,也应按田地的判定方法类推了知。
Sace ekakulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā antodhaññakaraṇe vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace nānākulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ dvāramūlassa vā hatthapāse. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Pupphārāmaphalārāmesupi khette vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
若是一座属于一户人家的寺院且有围墙,应将衣放在寺院内,并安住在寺院内。若是无围墙的寺院,则应安住在放置衣的那座寺院中,或在该寺院的一臂范围内。
Sace ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca, antovihāre cīvaraṃ nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṃ. Sace aparikkhitto hoti, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ tassa vihārassa vā hatthapāse.
若树下住处属于同一僧团,当正午时分树荫遍覆四周时,应将袈裟置于树荫范围内,并在树荫范围内安住。对于枝叶稀疏的树,若将袈裟放在阳光可及之处,即构成应舍罪,因此应放置于这种树的枝叶荫下或树干荫下。若放在枝干或小枝上,应置于上方其他枝叶遮蔽之处。弯曲的树木,树荫延伸较远,置于树荫所及之处是允许的。若树下住处属于不同僧团,则应在袈裟周围一臂的范围内安住。
Sace ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti, yaṃ majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, antochāyāya cīvaraṃ nikkhipitvā antochāyāya vatthabbaṃ. Viraḷasākhassa pana rukkhassa ātapena phuṭṭhokāse ṭhapitaṃ nissaggiyameva hoti, tasmā tādisassa rukkhassa sākhacchāyāya vā khandhacchāyāya vā ṭhapetabbaṃ. Sace sākhāya vā viṭape vā ṭhapeti, upari aññasākhacchāyāya phuṭṭhokāseyeva ṭhapetabbaṃ. Khujjarukkhassa chāyā dūraṃ gacchati, chāyāya gataṭṭhāne ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Sace nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ.
在露地、无村的旷野中放置袈裟后,应在袈裟周围七肘的范围内安住。所谓无村的旷野,是指在毗阇耶山林等处,或在大海中渔人无法通行的岛屿上。在这样的旷野中,站在中央者,其周围七肘为界限,直径则为十四肘。坐在中央者,能守护放在东边或西边边缘的袈裟。然而,当黎明升起时,即使向东方移动一丝毫毛的距离,西边的袈裟即构成应舍罪;反之亦然。对于构成应舍罪的袈裟,若不舍弃而继续使用,则犯恶作。
Ajjhokāse pana agāmake araññe cīvaraṃ ṭhapetvā tassa samantā sattabbhantare vasitabbaṃ. Agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Tādise araññe majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantaraparicchedo, vinibbedhena cuddasa honti. Majjhe nisinno puratthimāya vā pacchimāya vā disāya pariyante ṭhapitacīvaraṃ rakkhati. Sace pana aruṇuggamanasamaye kesaggamattampi puratthimaṃ disaṃ gacchati, pacchimāya disāya cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti. Esa nayo itarasmiṃ. Nissaggiyaṃ pana cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjanto dukkaṭaṃ āpajjati.
52若有一位精勤比丘,整夜精进修习之后,于黎明时分想‘我要沐浴’,便将三衣放在岸边,下河沐浴。正在沐浴时,黎明升起,应如何处理?如果他上岸后穿上衣服,该衣即成应舍罪,因不舍弃而使用故犯恶作。若裸身而行,是否也犯恶作?不犯。因为在他见到其他比丘并作羯磨之前,这些衣服处于不可使用的状态,如同失衣的情况,而失衣者并没有不如法的过失。因此,应穿上一件,手持两件,前往寺院作羯磨。若寺院遥远,途中有行人往来,应穿上一件,披上一件,将一件搭在肩上而行。若在寺院未见到同法比丘,他们都已外出乞食,应将大衣放在村外,穿着内衣和上衣进入斋堂作羯磨。若村外有盗贼的怖畏,则应披衣而行。若斋堂狭窄拥挤,无法在一边放下衣服作羯磨,应带领一位比丘到村外,作羯磨后再使用这些衣服。
52. Sace padhāniko bhikkhu sabbarattiṃ padhānamanuyuñjitvā paccūsasamaye ‘‘nahāyissāmī’’ti tīṇi cīvarāni tīre ṭhapetvā nadiṃ otarati, nahāyantasseva cassa aruṇaṃ uṭṭhahati, kiṃ kātabbaṃ? So hi yadi uttaritvā cīvaraṃ nivāseti, nissaggiyaṃ cīvaraṃ, anissajjitvā paribhuñjanapaccayā dukkaṭaṃ āpajjati. Atha naggo gacchati, evampi dukkaṭaṃ āpajjatīti? Nāpajjati. So hi yāva aññaṃ bhikkhuṃ disvā vinayakammaṃ na karoti, tāva tesaṃ cīvarānaṃ aparibhogārahattā naṭṭhacīvaraṭṭhāne ṭhito hoti, naṭṭhacīvarassa ca akappiyaṃ nāma natthi, tasmā ekaṃ nivāsetvā dve hatthena gahetvā vihāraṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbaṃ. Sace dūre vihāro hoti, antarāmagge manussā sañcaranti, ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā gantabbaṃ. Sace vihāre sabhāgaṃ bhikkhuṃ na passati, bhikkhācāraṃ gatā honti, saṅghāṭiṃ bahigāme ṭhapetvā santaruttarena āsanasālaṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbaṃ. Sace bahigāme corabhayaṃ hoti, pārupitvā gantabbaṃ. Sace āsanasālā sambādhā hoti, janākiṇṇā na sakkā ekamante cīvaraṃ apanetvā vinayakammaṃ kātuṃ, ekaṃ bhikkhuṃ ādāya bahigāmaṃ gantvā vinayakammaṃ katvā cīvarāni paribhuñjitabbāni.
若长老比丘将衣钵交予年轻比丘手中,行路时欲于后夜安歇,应各自将衣置于一臂范围之内而卧。若一行人继续前行,年轻比丘尚未赶至时天色破晓,其衣即犯应舍罪,但依止关系不因此解除。年轻比丘在前行走而长老未至,亦同此理。若迷路于林中,彼此不能相见,亦然。然而,若年轻比丘说:‘尊者,我们稍作休息,将于某处赶上您。’随后睡去,至黎明破晓时,其衣即犯应舍罪,依止关系亦解除。若长老让年轻比丘先行而自卧,亦复如是。若见岔路,长老言‘此是路’,年轻比丘言‘此是路’,彼此各不相从,分道而行,黎明破晓时,衣即犯应舍罪,依止关系亦解除。若年轻比丘离道,心想‘我们将在黎明前返回’,入村取药后归来,于未及会合时破晓,其衣犯应舍罪,但依止关系不解除。然而,若因畏牛或畏犬而暂作停留,心想‘即刻便行’,或立或坐稍停后继续前行,于途中天明破晓,其衣即犯应舍罪,依止关系亦解除。
Sace therā bhikkhū daharānaṃ hatthe pattacīvaraṃ datvā maggaṃ gacchantā pacchimayāme sayitukāmā honti, attano attano cīvaraṃ hatthapāse katvāva sayitabbaṃ. Sace gacchantānaṃyeva asampattesu daharesu aruṇaṃ uggacchati, cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, nissayo pana na paṭippassambhati. Daharānampi purato gacchantānaṃ theresu asampattesu eseva nayo. Maggaṃ virajjhitvā araññe aññamaññaṃ apassantesupi eseva nayo. Sace pana daharā ‘‘mayaṃ, bhante, muhuttaṃ sayitvā asukasmiṃ nāma okāse tumhe sampāpuṇissāmā’’ti vatvā yāva aruṇuggamanā sayanti, cīvarañca nissaggiyaṃ hoti, nissayo ca paṭippassambhati. Dahare uyyojetvā theresu sayantesupi eseva nayo. Dvedhāpathaṃ disvā therā ‘‘ayaṃ maggo’’ , daharā ‘‘ayaṃ maggo’’ti vatvā aññamaññassa vacanaṃ aggahetvā gatā, saha aruṇassa uggamanā cīvarāni ca nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati. Sace daharā maggato okkamma ‘‘antoaruṇeyeva nivattissāmā’’ti bhesajjatthāya gāmaṃ pavisitvā āgacchanti, asampattānaṃyeva ca nesaṃ aruṇo uggacchati, cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana na paṭippassambhati. Sace pana dhenubhayena vā sunakhabhayena vā muhuttaṃ ṭhatvā ‘‘gamissāmā’’ti ṭhatvā vā nisīditvā vā gacchanti, antarā aruṇe uggate cīvarāni ca nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati.
若心想‘我们将在黎明前返回’,于进入界内村落期间黎明破晓,衣不犯应舍罪,依止亦不解除。然而,若心想‘且暂坐片刻’而坐下,于黎明破晓时,衣不犯应舍罪,但依止即告解除。若有人心想‘我们将在黎明前返回’,为闻法而热诚前往附近精舍,却在半途天明破晓,衣即犯应舍罪,但依止不解除。若因敬重于法,心想‘听完法再走’而坐下,至天明破晓,衣即犯应舍罪,依止亦解除。若长老为浣衣而派遣年少比丘前往村落,应先收好自己的衣再交付;年少比丘亦应先收好自己的衣再放置衣钵。若无正念而行,则应先收好自己的衣,再凭信受取年少比丘的衣放置。若长老忘失而年少比丘铭记,年少比丘应先收好自己的衣,再凭信持取长老之衣前往长老处,然后说:‘尊者,请决意您的衣而受用。’自己亦应决意己衣。如此,即便仅一人正念不失,亦能成就诵戒(不犯离衣过)。
Sace ‘‘antoaruṇeyeva āgamissāmā’’ti antosīmāyaṃ gāmaṃ paviṭṭhānaṃ antarā aruṇo uggacchati, neva cīvarāni nissaggiyāni honti, na nissayo paṭippassambhati. Sace pana ‘‘vibhāyatu tāvā’’ti nisīdanti, aruṇe uggate na cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana paṭippassambhati. Sace yepi ‘‘antoaruṇeyeva āgamissāmā’’ti sāmantavihāraṃ dhammassavanatthāya saussāhā gacchanti, antarāmaggeyeva ca nesaṃ aruṇo uggacchati, cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana na paṭippassambhati. Sace dhammagāravena ‘‘yāvapariyosānaṃ sutvāva gamissāmā’’ti nisīdanti, saha aruṇassa uggamanā cīvarānipi nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati. Therena daharaṃ cīvaradhovanatthāya gāmakaṃ pesentena attano cīvaraṃ paccuddharitvāva dātabbaṃ, daharassapi cīvaraṃ paccuddharāpetvāva ṭhapetabbaṃ. Sace asatiyā gacchati, attano cīvaraṃ paccuddharitvā daharassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā ṭhapetabbaṃ. Sace thero na sarati, daharova sarati, daharena attano cīvaraṃ paccuddharitvā therassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā gantvā vattabbaṃ ‘‘bhante, tumhākaṃ cīvaraṃ adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti. Attanopi cīvaraṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Evaṃ ekassa satiyāpi āpattimokkho hoti.