9. 关于离衣宿的判定
9. Cīvaravippavāsavinicchayakathā
5151. 离衣而宿:是指对已经通过三衣决意仪式确定下来的三件袈裟,与其中任何一件分离而住。因为对这三件袈裟作了决意之后,哪怕只离开其中一件住,也是不允许的;如果这样住着,到太阳升起时,那件衣就变成应舍。所以,在太阳升起的时候,要把衣放在伸手可及的两肘半范围内再住。不过,在村落、住宅、敞棚、半楼、殿堂、楼阁、船、商队、田地、打谷场、园林、寺院、树下、露地这些地方,有以下区别——如果村落属于某一位国王或村主,并且被某种墙、篱笆或壕沟围起来,在这样的村落里,把衣放下后,可以在村内任何自己中意的地方让太阳升起。如果村落没有被围起来,那么在这样村落里,衣放在哪一户人家,就应该住在那一户人家,或者住在那户人家周围伸手可及的两肘半范围内。如果超出这个范围,即使是一位有神通的比丘在空中让太阳升起,那件衣也还是变成应舍。
51.Cīvarenavināvāsoti ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitānaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarena vippavāso. Evaṃ adhiṭṭhitesu hi tīsu cīvaresu ekenapi vinā vasituṃ na vaṭṭati, vasantassa saha aruṇuggamanā cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, tasmā aruṇuggamanasamaye cīvaraṃ aḍḍhateyyaratanappamāṇe hatthapāse katvā vasitabbaṃ. Gāmanivesanaudositaaḍḍamāḷapāsādahammiyanāvāsatthakhettadhaññakaraṇaārāmavihārarukkhamūlaajjhokāsesu pana ayaṃ viseso (pārā. aṭṭha. 2.477-8) – sace ekassa rañño gāmabhojakassa vā santako gāmo hoti, yena kenaci pākārena vā vatiyā vā parikhāya vā parikkhitto ca, evarūpe gāme cīvaraṃ nikkhipitvā gāmabbhantare yattha katthaci yathārucitaṭṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana aparikkhitto hoti, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, tassa vā gharassa hatthapāse samantā aḍḍhateyyaratanabbhantare vasitabbaṃ. Taṃ pamāṇaṃ atikkamitvā sacepi iddhimā bhikkhu ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpeti, cīvaraṃ nissaggiyameva hoti.
如果村落属于多位国王或村主共有,像毗舍离、拘尸那那样的地方,而且有围墙围起来,在这样的村落里,比丘把衣放在哪一户人家,就该住在那里;如果因为那里声音嘈杂或人多拥挤而住不下去,就可以住在会堂或城门附近。如果在那里还是住不下去,就可以在任何一个舒适的地方住下,然后在黎明前回到那会堂或城门附近,待在伸手可及的范围内。至于家或衣的伸手可及范围,这里就不再说了。
Sace nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā gāmo hoti vesālīkusinārādisadiso parikkhitto ca, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vā vatthabbaṃ, tattha saddasaṅghaṭṭanena vā janasambādhena vā vasituṃ asakkontena sabhāye vā vatthabbaṃ nagaradvāramūle vā. Tatrāpi vasituṃ asakkontena yattha katthaci phāsukaṭṭhāne vasitvā antoaruṇe āgamma tesaṃyeva sabhāyanagaradvāramūlānaṃ hatthapāse vasitabbaṃ. Gharassa pana cīvarassa vā hatthapāse vattabbameva natthi.
如果他没有把衣放在家里,而是想“我要把它放到会堂去”,于是在前往会堂的路上伸出手,说“来,请把这件衣放在这里”,就这样把衣寄放在路上伸手可及的某家店铺里,那么按照前面同样的方式,他应当住在会堂,或住在城门处,或住在它们伸手可及的地方。
Sace ghare aṭṭhapetvā ‘‘sabhāye ṭhapessāmī’’ti sabhāyaṃ gacchanto hatthaṃ pasāretvā ‘‘handimaṃ cīvaraṃ ṭhapehī’’ti evaṃ nikkhepasukhe hatthapāsagate kismiñci āpaṇe cīvaraṃ nikkhipati, tena purimanayeneva sabhāye vā vatthabbaṃ, dvāramūle vā tesaṃ hatthapāse vā vasitabbaṃ.
如果城里有很多城门,也有很多会堂,那就不该到处随便住。衣放在哪条街上,就应该住在正对着那条街的会堂和城门那里,或者住在那个会堂和城门伸手够得到的地方。这样才能知道衣的情况。去会堂的时候,如果把衣交到某个店主手里,而那个店主把衣带回家放在家里,那街道伸手可及的范围就不算数了,应该住在那个家伸手够得到的地方。如果那房子很大,横跨两条街,就应该在前面或后面伸手够得到的地方等到天亮。如果把衣放在会堂,就应该在会堂,或者在它对面、城门那里,或者在它们伸手够得到的地方等到天亮。如果村子没有围墙,衣放在哪户人家,就应该住在哪户人家,或者那户人家伸手够得到的地方。
Sace nagarassa bahūnipi dvārāni honti bahūni ca sabhāyāni, sabbattha vasituṃ na vaṭṭati. Yassā pana vīthiyā cīvaraṃ ṭhapitaṃ, yaṃ tassā sammukhaṭṭhāne sabhāyañca dvārañca, tassa sabhāyassa ca dvārassa ca hatthapāse vasitabbaṃ. Evañhi sati sakkā cīvarassa pavattiṃ jānituṃ . Sabhāyaṃ pana gacchantena yassa āpaṇikassa hatthe nikkhittaṃ, sace so taṃ cīvaraṃ atiharitvā ghare nikkhipati, vīthihatthapāso na rakkhati, gharassa hatthapāse vatthabbaṃ. Sace mahantaṃ gharaṃ hoti dve vīthiyo pharitvā ṭhitaṃ, purato vā pacchato vā hatthapāseyeva aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sabhāye nikkhipitvā pana sabhāye vā tassa sammukhe nagaradvāramūle vā tesaṃyeva hatthapāse vā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace pana gāmo aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ ghare tassa gharassa vā hatthapāse vatthabbaṃ.
如果是一户人家的住处,有围墙,而且有多个房间、多个内室,那么把衣放在住处里面,就应该住在住处里面。如果没有围墙,那么衣放在哪个房间里,就应该住在那个房间里,或者住在那个房间伸手可及的地方。如果是多户人家的住处,有围墙,而且有多个房间、多个内室,那么衣放在哪个房间里,就应该住在那个房间里,或者住在大家共用的宅门处,或者住在那个房间或宅门伸手可及的地方。如果没有围墙,那么衣放在哪个房间里,就应该住在那个房间里,或者住在那个房间伸手可及的地方。对于敞棚、半屋、殿堂、楼阁这些住处,也应当按上面所说的方式来判定。
Sace (pārā. 480) ekakulassa santakaṃ nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhaṃ nānāovarakaṃ, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ gabbhassa hatthapāse vā. Sace nānākulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhaṃ nānāovarakaṃ, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, sabbesaṃ sādhāraṇe gharadvāramūle vā gabbhassa vā gharadvāramūlassa vā hatthapāse. Sace aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ gabbhassa vā hatthapāse. Udositaaḍḍamāḷapāsādahammiyesupi nivesane vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
如果是一户人家的船,就把衣放在船里,应当住在船里。如果是多户人家的船,有多个舱室、多个内舱,衣放在哪个内舱里,就应当住在那个内舱里,或者住在那个内舱伸手够得到的地方。
Sace ekakulassa nāvā hoti, antonāvāyaṃ cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāyaṃ vatthabbaṃ. Sace nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ovarake vatthabbaṃ ovarakassa hatthapāse vā.
如果是一户人家的商队,把衣放在那个商队里,就不能离开商队前面或后面七阿般多罗那么远,也不能离开旁边一阿般多罗那么远。一阿般多罗是二十八肘。如果是多户人家合组的商队,把衣放在商队里,就要住在手能够到衣的范围内。如果商队行进时在村庄或河边停下不走,那么进入村庄或河中的人就和商队连成一体,无论在此岸还是彼岸都算在范围内,这样就能得到商队的保护界限。如果商队被村庄或河流包围,那就既能得到村庄的保护界限,也能得到河流的保护界限。如果商队停在寺院界外,而衣在界内,那就应当去寺院里住。如果衣在界外,那就应当住在商队附近。如果行进中的商队因为车坏了或牛丢了而中途断开,衣放在哪一段,就应当住在哪一段。
Sace ekakulassa sattho hoti, tasmiṃ satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthaṃ hoti. Sace nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace sattho gacchanto gāmaṃ vā nadiṃ vā pariyādiyitvā tiṭṭhati, antopaviṭṭhena saddhiṃ ekābaddho hutvā orañca pārañca pharitvā ṭhito hoti, satthaparihāro labbhati. Atha gāme vā nadiyā vā pariyāpanno hoti, gāmaparihāro ceva nadīparihāro ca labbhati. Sace vihārasīmaṃ atikkamitvā tiṭṭhati, antosīmāya ca cīvaraṃ hoti, vihāraṃ gantvā vasitabbaṃ. Sace bahisīmāya cīvaraṃ hoti, satthasamīpeyeva vasitabbaṃ. Sace gacchanto sattho sakaṭe vā bhagge goṇe vā naṭṭhe antarā chijjati, yasmiṃ koṭṭhāse cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vasitabbaṃ.
如果是一户人家的田地,而且有围栏,就把衣放在田里,人也要住在田里。如果没有围栏,就要住在手能够到衣的范围内。如果是多户人家的田地,而且有围栏,就把衣放在田里,人住在门口,或者住在手能够到门口一带的地方。如果没有围栏,就要住在手能够到衣的范围内。
Sace ekakulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace nānākulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vatthabbaṃ dvāramūlassa hatthapāse vā. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ.
如果是一户人家的谷仓,而且有围墙,就把衣放在谷仓里面,住在谷仓里面。如果没有围墙,就住在手能够到衣的地方。如果是多户人家的谷仓,而且有围墙,就把衣放在谷仓里面,住在门口,或者住在手能够到门口的地方。如果没有围墙,就住在手能够到衣的地方。花园和果园这些地方,也按照田地的判定方法来判定。
Sace ekakulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā antodhaññakaraṇe vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace nānākulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ dvāramūlassa vā hatthapāse. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Pupphārāmaphalārāmesupi khette vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
如果精舍属于一户人家,而且有围墙,就把衣放在精舍里面,也要住在精舍里面。如果没有围墙,那么衣放在哪座精舍里,就要住在哪座精舍里,或者住在那座精舍伸手可及的范围内。
Sace ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca, antovihāre cīvaraṃ nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṃ. Sace aparikkhitto hoti, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ tassa vihārassa vā hatthapāse.
如果树属于单独一家人,树荫在正午时能向四周完全遮住,就应该把袈裟放在树荫范围内,也在树荫范围内住。但如果是枝叶稀疏的树,把袈裟放在被阳光照到的地方,那就构成应舍罪,所以应该放在这种树的枝叶影下或树干影下。如果放在树枝或枝干上,就应该放在上方被其他枝叶阴影遮到的地方。弯曲的树,树影会延伸得很远,放在树影所到之处是允许的。如果树属于多户人家,就应该住在离袈裟伸手可及的地方。
Sace ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti, yaṃ majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, antochāyāya cīvaraṃ nikkhipitvā antochāyāya vatthabbaṃ. Viraḷasākhassa pana rukkhassa ātapena phuṭṭhokāse ṭhapitaṃ nissaggiyameva hoti, tasmā tādisassa rukkhassa sākhacchāyāya vā khandhacchāyāya vā ṭhapetabbaṃ. Sace sākhāya vā viṭape vā ṭhapeti, upari aññasākhacchāyāya phuṭṭhokāseyeva ṭhapetabbaṃ. Khujjarukkhassa chāyā dūraṃ gacchati, chāyāya gataṭṭhāne ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Sace nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ.
在露天、没有村子的荒野里,把袈裟放好之后,应当在它周围七个“阿般多罗”的范围内住。所谓没有村子的荒野,是指在频阇林这类地方,或者在大海当中渔人不会去的岛屿上可以找到。在那种荒野里,站在正中间的人,周围以七个阿般多罗为界限,直径就是十四个。坐在中间的人,能守护放在东边或西边边上的袈裟。但如果到了黎明升起的时候,他哪怕只往东边移动一根头发尖那么点距离,西边的袈裟就成了应舍罪。反过来也一样。对于成了应舍罪的袈裟,如果不先舍掉就继续用,就犯恶作。
Ajjhokāse pana agāmake araññe cīvaraṃ ṭhapetvā tassa samantā sattabbhantare vasitabbaṃ. Agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Tādise araññe majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantaraparicchedo, vinibbedhena cuddasa honti. Majjhe nisinno puratthimāya vā pacchimāya vā disāya pariyante ṭhapitacīvaraṃ rakkhati. Sace pana aruṇuggamanasamaye kesaggamattampi puratthimaṃ disaṃ gacchati, pacchimāya disāya cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti. Esa nayo itarasmiṃ. Nissaggiyaṃ pana cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjanto dukkaṭaṃ āpajjati.
5252. 如果一位精勤的比丘整夜精进修习,到了黎明时分,心想“我要沐浴”,就把三件袈裟放在岸边,下河去沐浴。就在他沐浴的时候,天亮了,该怎么办?如果他上岸后穿上袈裟,那件袈裟就犯应舍罪;因为不舍弃而继续使用,犯恶作。那如果他裸身走呢,这样也犯恶作吗?不犯。因为在他见到另一位比丘并作甘马之前,那些袈裟还不能算可以使用,所以等同于失衣的情形;而失衣并没有不如法的问题。因此,应该穿上一件,用手拿两件,回到寺院作甘马。如果寺院很远,路上有人来往,就应该穿上一件,披上一件,把一件搭在肩上行路。如果在寺院里见不到同法比丘,他们都出去乞食了,就应该把桑喀帝放在村外,穿着内衣和上衣进斋堂作甘马。如果村外有盗贼的威胁,就应该披着衣去。如果斋堂狭窄拥挤,无法在一边脱下袈裟作甘马,就应该带一位比丘到村外,作完甘马后再使用那些袈裟。
52. Sace padhāniko bhikkhu sabbarattiṃ padhānamanuyuñjitvā paccūsasamaye ‘‘nahāyissāmī’’ti tīṇi cīvarāni tīre ṭhapetvā nadiṃ otarati, nahāyantasseva cassa aruṇaṃ uṭṭhahati, kiṃ kātabbaṃ? So hi yadi uttaritvā cīvaraṃ nivāseti, nissaggiyaṃ cīvaraṃ, anissajjitvā paribhuñjanapaccayā dukkaṭaṃ āpajjati. Atha naggo gacchati, evampi dukkaṭaṃ āpajjatīti? Nāpajjati. So hi yāva aññaṃ bhikkhuṃ disvā vinayakammaṃ na karoti, tāva tesaṃ cīvarānaṃ aparibhogārahattā naṭṭhacīvaraṭṭhāne ṭhito hoti, naṭṭhacīvarassa ca akappiyaṃ nāma natthi, tasmā ekaṃ nivāsetvā dve hatthena gahetvā vihāraṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbaṃ. Sace dūre vihāro hoti, antarāmagge manussā sañcaranti, ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā gantabbaṃ. Sace vihāre sabhāgaṃ bhikkhuṃ na passati, bhikkhācāraṃ gatā honti, saṅghāṭiṃ bahigāme ṭhapetvā santaruttarena āsanasālaṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbaṃ. Sace bahigāme corabhayaṃ hoti, pārupitvā gantabbaṃ. Sace āsanasālā sambādhā hoti, janākiṇṇā na sakkā ekamante cīvaraṃ apanetvā vinayakammaṃ kātuṃ, ekaṃ bhikkhuṃ ādāya bahigāmaṃ gantvā vinayakammaṃ katvā cīvarāni paribhuñjitabbāni.
如果长老比丘们把衣钵交到年轻比丘手里,然后上路,想在后夜躺下休息,那就应当各自把自己的衣放在伸手够得着的地方再躺下。如果走着走着,年轻比丘还没赶到,天就亮了,衣就犯应舍罪,但依止关系不会因此解除。年轻比丘走在前面、长老们还没赶到时,也是同样的道理。就算偏离道路,在树林里彼此看不见对方,也还是同样的道理。但如果年轻比丘说:“尊者,我们稍微躺一会儿,到某个地方就追上你们。”然后一直躺到天亮,那衣就犯应舍罪,依止关系也解除了。如果长老们把年轻比丘打发走,自己躺下休息,也是同样的道理。看到岔路时,长老们说“是这条路”,年轻比丘说“是这条路”,彼此都不接受对方的话,各走各的,那么天一破晓,衣就犯应舍罪,依止关系也解除了。如果年轻比丘离开道路,心想“我们会在天亮前赶回来”,就进村去拿药,回来时还没赶到,天就亮了,衣就犯应舍罪,但依止关系不解除。但如果是因为怕牛或怕狗,停了一会儿,心想“我们马上就走”,不管是站着还是坐着停了一会儿再走,半路上天亮时,衣就犯应舍罪,依止关系也解除了。
Sace therā bhikkhū daharānaṃ hatthe pattacīvaraṃ datvā maggaṃ gacchantā pacchimayāme sayitukāmā honti, attano attano cīvaraṃ hatthapāse katvāva sayitabbaṃ. Sace gacchantānaṃyeva asampattesu daharesu aruṇaṃ uggacchati, cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, nissayo pana na paṭippassambhati. Daharānampi purato gacchantānaṃ theresu asampattesu eseva nayo. Maggaṃ virajjhitvā araññe aññamaññaṃ apassantesupi eseva nayo. Sace pana daharā ‘‘mayaṃ, bhante, muhuttaṃ sayitvā asukasmiṃ nāma okāse tumhe sampāpuṇissāmā’’ti vatvā yāva aruṇuggamanā sayanti, cīvarañca nissaggiyaṃ hoti, nissayo ca paṭippassambhati. Dahare uyyojetvā theresu sayantesupi eseva nayo. Dvedhāpathaṃ disvā therā ‘‘ayaṃ maggo’’ , daharā ‘‘ayaṃ maggo’’ti vatvā aññamaññassa vacanaṃ aggahetvā gatā, saha aruṇassa uggamanā cīvarāni ca nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati. Sace daharā maggato okkamma ‘‘antoaruṇeyeva nivattissāmā’’ti bhesajjatthāya gāmaṃ pavisitvā āgacchanti, asampattānaṃyeva ca nesaṃ aruṇo uggacchati, cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana na paṭippassambhati. Sace pana dhenubhayena vā sunakhabhayena vā muhuttaṃ ṭhatvā ‘‘gamissāmā’’ti ṭhatvā vā nisīditvā vā gacchanti, antarā aruṇe uggate cīvarāni ca nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati.
如果心里想“我们要在黎明前赶回来”,然后进入界内的村子,结果在半路上天就亮了,那么衣不成为应舍物,依止关系也不解除。但如果想“先等天亮再说”,就坐下来,等天亮时,衣不成为应舍物,但依止关系就解除了。如果有人想“我们要在黎明前赶回来”,为了听法很积极地前往附近的寺院,结果在半路上天就亮了,那么衣成为应舍物,但依止关系不解除。如果因为敬重法,想“听完再走”就坐下来,那么天一破晓,衣也成为应舍物,依止关系也解除了。长老派年轻比丘去村里洗衣服时,必须自己先把衣撤销决意再交出去;年轻比丘也要先把自己的衣撤销决意再放好。如果年轻比丘因为忘了而走,就应先把自己的衣撤销决意,再凭信任拿年轻比丘的衣放好。如果长老不记得,年轻比丘记得,年轻比丘就应先把自己的衣撤销决意,再凭信任拿长老的衣,去到长老那里说:“尊者,请决意您的衣并受用。”自己也应决意自己的衣。这样,即使只有一个人保持正念,也能从这罪中解脱。
Sace ‘‘antoaruṇeyeva āgamissāmā’’ti antosīmāyaṃ gāmaṃ paviṭṭhānaṃ antarā aruṇo uggacchati, neva cīvarāni nissaggiyāni honti, na nissayo paṭippassambhati. Sace pana ‘‘vibhāyatu tāvā’’ti nisīdanti, aruṇe uggate na cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana paṭippassambhati. Sace yepi ‘‘antoaruṇeyeva āgamissāmā’’ti sāmantavihāraṃ dhammassavanatthāya saussāhā gacchanti, antarāmaggeyeva ca nesaṃ aruṇo uggacchati, cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana na paṭippassambhati. Sace dhammagāravena ‘‘yāvapariyosānaṃ sutvāva gamissāmā’’ti nisīdanti, saha aruṇassa uggamanā cīvarānipi nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati. Therena daharaṃ cīvaradhovanatthāya gāmakaṃ pesentena attano cīvaraṃ paccuddharitvāva dātabbaṃ, daharassapi cīvaraṃ paccuddharāpetvāva ṭhapetabbaṃ. Sace asatiyā gacchati, attano cīvaraṃ paccuddharitvā daharassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā ṭhapetabbaṃ. Sace thero na sarati, daharova sarati, daharena attano cīvaraṃ paccuddharitvā therassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā gantvā vattabbaṃ ‘‘bhante, tumhākaṃ cīvaraṃ adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti. Attanopi cīvaraṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Evaṃ ekassa satiyāpi āpattimokkho hoti.