第10章 物品寄存的判定
10. Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā
5353. “代为保管物品”,就是替别人看管东西。别人无论是如法的物品还是不如法的物品,哪怕只是母亲的耳饰、一片黑叶这类在家人拥有的东西,如果以库房管理者的身份替他们收存,就犯巴吉帝亚。不过,如果是父母的东西,确实必须代为保管,而且属于如法物品,那就应当拿来当作自己的东西收存。如果对方说“你把这东西收好后给我”,就应当拒绝说“这样不合规矩”。如果他们丢下东西说“你收着吧”就走了,这就叫“难却”,可以收存。在寺院里干活的木匠等人,或者国王的宠臣,如果说“你把我们的工具或卧具收好再给我们”,比丘即使出于贪心或害怕也不该做,但可以指给他们一个安全的地方。如果他们强行丢下东西就走了,那就可以收存。
53.Bhaṇḍassapaṭisāmananti paresaṃ bhaṇḍassa gopanaṃ. Paresañhi (pāci. aṭṭha. 506) kappiyavatthu vā hotu akappiyavatthu vā, antamaso mātu kaṇṇapiḷandhanaṃ kālapaṇṇampi gihisantakaṃ bhaṇḍāgārikasīsena paṭisāmentassa pācittiyaṃ. Sace pana mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti, attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbaṃ. ‘‘Idaṃ paṭisāmetvā dehī’’ti pana vutte ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Sace ‘‘paṭisāmehī’’ti pātetvā gacchanti, palibodho nāma hoti, paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Vihāre kammaṃ karontā vaḍḍhakīādayo vā rājavallabhā vā ‘‘attano upakaraṇabhaṇḍaṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dethā’’ti vadanti, chandenapi bhayenapi na kātabbameva, guttaṭṭhānaṃ pana dassetuṃ vaṭṭati, balakkārena pātetvā gatesu ca paṭisāmetuṃ.
如果是为了替自己保管,别人把东西放在他手里,物主来讨要时说“把我的东西给我”,他不想给,却说“我没拿”,这时因为已经有不予而取的举动,即使说的是明知故犯的假话,也犯恶作。如果说“你们在说什么?这东西既不适合我,也不适合你们”之类的话,也同样只是恶作。如果物主心里起疑:“是我私下把东西放在他手里,没有别人知道,他到底会不会还给我?”这时比丘犯土喇咤亚。物主看到他态度粗暴等等,心想“他不会给我了”,于是放弃追讨;这时候,如果这个比丘其实有心归还,只是想“让他着急一下再还”,那还可以继续保管。即使比丘没有归还的心,但物主还有取回的心,也还是可以保管。可是,如果比丘没有归还的心,物主也放弃追讨,心想“他不会给我了”,双方都放弃时,比丘就犯巴拉基格。即使他嘴上说“我会给”,心里却不想给,这样在物主放弃追讨时,也犯巴拉基格。不过,如果是为了妥善保管,把别人放在自己手里的东西从没有守护的地方移到有守护的地方,则没有罪。即使是以偷盗的心移动位置,也不构成偷盗。为什么呢?因为东西本来就放在自己手里,但应当赔偿这件物品。以偷盗的心去受用,也是同样的道理。
Sace (pārā. aṭṭha. 1.111) attano hatthe paṭisāmanatthāya ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ sāmikena ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti yācito adātukāmo ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, sampajānamusāvādepi adinnādānassa payogattā dukkaṭaṃ. ‘‘Kiṃ tumhe bhaṇatha, nevidaṃ mayhaṃ anurūpaṃ, na tumhāka’’ntiādīni vadantassapi dukkaṭameva. ‘‘Raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ, na añño koci jānāti, dassati nu kho me, no’’ti sāmiko vimatiṃ uppādeti, bhikkhussa thullaccayaṃ. Tassa pharusādibhāvaṃ disvā sāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tatra sacāyaṃ bhikkhu ‘‘kilametvā naṃ dassāmī’’ti dāne saussāho, rakkhati tāva. Sacepi so dāne nirussāho, bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho, rakkhatiyeva. Yadi pana tasmiṃ dāne nirussāho bhaṇḍasāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadati, cittena pana adātukāmo, evampi sāmikassa dhuranikkhepe pārājikaṃ. Taṃ pana saṅgopanatthāya attano hatthe parehi ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ aguttadesato ṭhānā cāvetvā guttaṭṭhāne ṭhapanatthāya harato anāpatti. Theyyacittenapi ṭhānā cāventassa avahāro natthi. Kasmā? Attano hatthe nikkhittattā, bhaṇḍadeyyaṃ pana hoti. Theyyacittena paribhuñjatopi eseva nayo.
54对于五位同法比丘的财物,无论什么资具都可以代为保管。如果客比丘把衣钵放在正在做袈裟的常住比丘旁边,心想“他们会帮我收好”,然后去洗澡或去别处,如果那些常住比丘帮他收好了,这当然很好。如果没帮他收,东西丢了,常住比丘没有责任。即使他说了“尊者,请帮我放一下”再走,而对方因为忙于事务没有注意到,也是同样的道理。如果他们被嘱咐“尊者,请帮我放一下”之后,以“我们很忙”为由拒绝,而客比丘不当回事,心想“他们肯定会帮我放好的”就走了,也还是同样的道理。但如果他们不管有没有被请求,都说了“我们会帮你放好,你走吧”,那就应该保管。如果没保管好,东西丢了,他们就有责任。为什么?因为他们已经答应了。
54. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santakaṃ pana yaṃ kiñci parikkhāraṃ paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Sace āgantuko bhikkhu āvāsikānaṃ cīvarakammaṃ karontānaṃ samīpe pattacīvaraṃ ṭhapetvā ‘‘ete saṅgopessantī’’ti maññamāno nahāyituṃ vā aññatra vā gacchati, sace taṃ āvāsikā saṅgopenti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, naṭṭhe gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vatvā gacchati, itare ca kiccapasutattā na jānanti, eseva nayo. Athāpi te ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vuttā ‘‘mayaṃ byāvaṭā’’ti paṭikkhipanti, itaro ca ‘‘avassaṃ ṭhapessantī’’ti anādiyitvā gacchati, eseva nayo. Sace pana te tena yācitā vā ayācitā vā ‘‘mayaṃ ṭhapessāma, tvaṃ gacchā’’ti vadanti, taṃ saṅgopitabbaṃ. No ce saṅgopenti, naṭṭhe gīvā. Kasmā? Sampaṭicchitattā.
如果一位比丘担任库房管理员,在清晨天刚亮的时候,就把比丘们的衣钵从楼上拿下来,关上房门,也不告诉那些比丘,就跑到远处去乞食。如果盗贼把这些衣钵偷走了,责任就在他自己身上。
但如果有一位比丘,在比丘们对他说“尊者,请把衣钵拿下来,该取筹了”的时候,他先问一句“人都到齐了吗?”对方回答“是的,都到齐了”,他才把衣钵拿出来放好,锁上库房的门,然后说“你们拿好自己的衣钵,照看好楼下的门再走”,之后才离开。
在这种情况下,如果有一个懒惰的比丘,等大家都走了以后,才最后一个爬起来揉着眼睛,去水边洗脸,盗贼趁这个空档偷走了他的衣钵,那就算他活该倒霉,库房管理员没有责任。
Yo bhikkhu bhaṇḍāgāriko hutvā paccūsasamaye eva bhikkhūnaṃ pattacīvarāni heṭṭhāpāsādaṃ oropetvā dvāraṃ apidahitvā tesampi anārocetvāva dūre bhikkhācāraṃ gacchati, tāni ce corā haranti, tasseva gīvā. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi ‘‘oropetha, bhante, pattacīvarāni, kālo salākaggahaṇassā’’ti vutto ‘‘samāgatātthā’’ti pucchitvā ‘‘āma samāgatāmhā’’ti vutte pattacīvarāni nīharitvā nikkhipitvā bhaṇḍāgāradvāraṃ bandhitvā ‘‘tumhe pattacīvarāni gahetvā heṭṭhāpāsādadvāraṃ paṭijaggitvā gaccheyyāthā’’ti vatvā gacchati. Tatra ceko alasajātiko bhikkhu bhikkhūsu gatesu pacchā akkhīni puñchanto uṭṭhahitvā udakaṭṭhānaṃ mukhadhovanatthaṃ gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā corā tassa pattacīvaraṃ haranti, suhaṭaṃ, bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti.
如果有人没告诉库房管理员,就把自己的资具放进库房里,那东西丢了,库房管理员也不担责。但如果库房管理员看到了,觉得“这放得不是地方”,就把它拿走另放一处,丢了的话,责任就在他。如果存放的比丘对管理员说:“尊者,我把某某资具放在这里了,请您留意。”管理员应诺说“好”接下了,后来却觉得放得不好,又挪到别处,丢了的话,责任也在他。但如果管理员拒绝说“我不知道”,那就没有责任。如果有人当着管理员的面存放,却没有让管理员明确接受保管,那丢了就只是丢了。但如果管理员把它挪到别处,丢了就有责任。如果库房看管得很好,僧团和塔庙的所有资具都放在那里,而管理员又笨又不熟练,打开门后就去听法或去别处办事,盗贼趁这个空当偷走多少,全由他负责。从库房出来,在外面的经行处经行;或者打开门让身体吹风纳凉;或者就在那里坐着修沙门法;或者就在那里坐着忙别的事;或者因为大小便憋不住,虽然还有正念,近处明明有厕所却跑到外面去;或者因为其他任何原因失了正念,盗贼打开门,或者门开着就进去,或者凿墙进去,趁他疏忽偷走多少,全由他负责。不过他们说:“天热的时候,打开窗户躺着是可以的。”但如果因为大小便憋不住,近处又没有厕所,只好去别处,这属于生病的情况,不在责任范围内,所以没有责任。
Sacepi koci bhaṇḍāgārikassa anārocetvāva bhaṇḍāgāre attano parikkhāraṃ ṭhapeti, tasmimpi naṭṭhe bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti. Sace pana bhaṇḍāgāriko taṃ disvā ‘‘aṭṭhāne ṭhapita’’nti gahetvā ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. Sacepi ṭhapitabhikkhunā ‘‘mayā, bhante, īdiso nāma parikkhāro ṭhapito, upadhāreyyāthā’’ti vutto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, dunnikkhittaṃ vā maññamāno aññasmiṃ ṭhāne ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. ‘‘Nāhaṃ jānāmī’’ti paṭikkhipantassa pana natthi gīvā. Yopi tassa passantasseva ṭhapeti, bhaṇḍāgārikañca na sampaṭicchāpeti, naṭṭhaṃ sunaṭṭhameva. Sace pana naṃ bhaṇḍāgāriko aññatra ṭhapeti, naṭṭhe gīvā . Sace bhaṇḍāgāraṃ suguttaṃ, sabbo saṅghassa cetiyassa ca parikkhāro tattheva ṭhapīyati, bhaṇḍāgāriko ca bālo abyatto dvāraṃ vivaritvā dhammakathaṃ vā sotuṃ aññaṃ vā kiñci kātuṃ katthaci gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Bhaṇḍāgārato nikkhamitvā bahi caṅkamantassa vā dvāraṃ vivaritvā sarīraṃ utuṃ gāhāpentassa vā tattheva samaṇadhammānuyogena nisinnassa vā tattheva nisīditvā kenaci kammena byāvaṭassa vā uccārapassāvapīḷitassapi sato tattheva upacāre vijjamāne bahi gacchato vā aññena vā kenaci ākārena pamattassa sato dvāraṃ vivaritvā vā vivaṭameva pavisitvā vā sandhiṃ chinditvā vā yattakaṃ tassa pamādapaccayā corā haranti, sabbaṃ tasseva gīvā. ‘‘Uṇhasamaye pana vātapānaṃ vivaritvā nipajjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Uccārapīḷitassa pana tasmiṃ upacāre asati aññattha gacchantassa gilānapakkhe ṭhitattā avisayo, tasmā gīvā na hoti.
55如果一个人在里面被热得受不了,把门关好锁好之后走到外面,结果被贼抓住,贼对他说“把门打开”,最多可以拒绝三次。但如果那些贼举起斧头之类的凶器,说“你要是不开,我们就把你杀了,再把门砸开,把东西拿走”,这时候就应该想:“如果我死了,僧团的住处也被毁了,一点好处都没有。”这样想之后,开门是可以的。这里也有论师说:“因为已经超出他的能力范围,所以不算他的过失。”如果有个外来的人,不管是把钥匙交出去,还是自己去开门,贼偷走多少,全都算在那个外来人头上。如果僧团为了守护库房,装好了插销和锁,配好钥匙和印章,交给库房管理员,而管理员只是上了门闩就躺下睡觉,贼打开门把东西偷走,那全算这个管理员的过失。如果装好了插销和锁,配好钥匙和印章之后,管理员躺下睡觉时,贼来了对他说“把门打开”,那就按前面说的办法处理。但如果是这样关好锁好之后躺下睡觉,贼凿穿墙壁、掀开屋顶,或者挖地道钻进来把东西偷走,那就不算这个管理员的过失。
55. Yo pana anto uṇhapīḷito dvāraṃ suguttaṃ katvā bahi nikkhamati, corā taṃ gahetvā ‘‘dvāraṃ vivarā’’ti vadanti, yāvatatiyaṃ na vivaritabbaṃ. Yadi pana te corā ‘‘sace na vivarasi, tañca māressāma, dvārañca bhinditvā parikkhāraṃ harissāmā’’ti pharasuādīni ukkhipanti, ‘‘mayi ca mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭhe guṇo natthī’’ti vivarituṃ vaṭṭati. Idhāpi ‘‘avisayattā gīvā natthī’’ti vadanti. Sace koci āgantuko kuñcikaṃ vā deti, dvāraṃ vā vivarati, yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Saṅghena bhaṇḍāgāraṃ guttatthāya sūciyantakañca kuñcikamuddikā ca yojetvā dinnā hoti, bhaṇḍāgāriko ghaṭikamattaṃ datvā nipajjati, corā vivaritvā parikkhāraṃ haranti, tasseva gīvā. Sūciyantakañca kuñcikamuddikañca yojetvā nipannaṃ panetaṃ sace corā āgantvā ‘‘dvāraṃ vivarāhī’’ti vadanti, tattha purimanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Evaṃ suguttaṃ katvā nipanne pana sace bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā umaṅgena vā pavisitvā haranti, na tassa gīvā.
如果库房里还住着别的长老,他们敞着门,各自拿了自己的东西就走,库房管理员等他们走后也不照看门户,要是那里丢了什么东西,因为库房管理员是负责人,责任就归他,但长老们也该帮忙协助。这才是合规矩的做法。如果库房管理员说:“你们在外面拿自己的东西,别进来”,而他们当中有一位贪心的大长老,带着沙弥和侍者进了库房,又坐又躺,那么丢了多少东西,全都算他的责任,库房管理员和其余长老该帮忙协助。如果库房管理员自己带着贪心的沙弥和侍者,在库房里又坐又躺,那么丢了多少东西,全都算他自己的责任。所以,库房管理员应该自己住在那里,其余人哪怕住在树下也行,就是不该住在库房里。
Sace bhaṇḍāgāre aññepi therā vasanti, vivaṭe dvāre attano attano parikkhāraṃ gahetvā gacchanti, bhaṇḍāgāriko tesu gatesu dvāraṃ na jaggati, sace tattha kiñci avaharīyati, bhaṇḍāgārikassa issaravatāya bhaṇḍāgārikasseva gīvā, therehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Ayañhi sāmīci. Yadi bhaṇḍāgāriko ‘‘tumhe bahi ṭhatvā tumhākaṃ parikkhāraṃ gaṇhatha , mā pavisitthā’’ti vadati, tesañca eko lolamahāthero sāmaṇerehi ceva upaṭṭhākehi ca saddhiṃ bhaṇḍāgāraṃ pavisitvā nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ bhaṇḍaṃ nassati, sabbaṃ tassa gīvā, bhaṇḍāgārikena pana avasesatherehi ca sahāyehi bhavitabbaṃ. Atha bhaṇḍāgārikova lolasāmaṇere ca upaṭṭhāke ca gahetvā bhaṇḍāgāre nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ nassati, sabbaṃ tasseva gīvā. Tasmā bhaṇḍāgārikeneva tattha vasitabbaṃ, avasesehi appeva rukkhamūle vasitabbaṃ, na ca bhaṇḍāgāreti.
56如果他们把资具存放在各自同住比丘的住处里,资具丢了,责任就归存放的人,但其他同住比丘应当帮忙协助。如果僧团直接在库房管理员的住处让人供养粥和饭,而他却为了乞食去了村里,那丢了就全是他的责任。由去乞食的比丘们为守护多余袈裟而安排的住处守护者,即使他正获得粥、饭或供养,却仍去乞食,那么在那里丢失的任何东西,全都算他的责任。不仅如此,就像库房管理员一样,凡是因为他疏忽而丢失的,全都算他的责任。
56. Ye pana attano attano sabhāgabhikkhūnaṃ vasanagabbhesu parikkhāraṃ ṭhapenti, parikkhāre naṭṭhe yehi ṭhapito, tesaṃyeva gīvā, itarehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Yadi pana saṅgho bhaṇḍāgārikassa vihāreyeva yāgubhattaṃ dāpeti, so ca bhikkhācāratthāya gāmaṃ gacchati, naṭṭhaṃ tasseva gīvā. Bhikkhācāraṃ pavisantehi atirekacīvaraṃ rakkhaṇatthāya ṭhapitavihāravārikassapi yāgubhattaṃ vā nivāpaṃ vā labhamānasseva bhikkhācāraṃ gacchato yaṃ tattha nassati, sabbaṃ gīvā. Na kevalañca ettakameva, bhaṇḍāgārikassa viya yaṃ tassa pamādapaccayā nassati, sabbaṃ gīvā.
如果精舍很大,负责去别处看护的人把东西放在另一个地方,结果被人拿走了,因为不在他的管辖范围内,所以不负赔偿责任。但在这样的精舍里,应该把资具放在中间大家出入的地方,然后坐在那里,或者安排两三个精舍守护人。如果这些守护人虽然谨慎,但东西在这里或那里被看护着却有所丢失,那就不负赔偿责任。如果精舍守护人被绑起来、东西被拿走了,或者盗贼迎面而来时他们从另一条路把东西带走了,他们也不负赔偿责任。如果精舍守护人没有应得的粥饭或食物,可以从他们应得的份额里多拿出两三份粥筹和够吃的食筹,放在那里给他们,但不能固定不变地放着。因为人们会抱怨说:“只有精舍守护人在吃我们的饭。”所以要轮换着放。如果同法比丘把同类的食筹之类的食物拿来分发给他们,那是好的。如果不给,就应该让他们领了份额后带出去。如果精舍守护人拿到两三份粥筹和四五份食筹后还出去乞食,那就像库房管理员一样,丢了任何东西都要负全部赔偿责任。如果僧团没有应给精舍守护人的饭食或食物,比丘们应该接手守护工作,让自己依止的弟子去守护精舍,轮到值班时不能推辞。应该像其他比丘那样去做。而且,如果某个比丘没有同伴、没有朋友,没有同法比丘会带饭来给他,这样的人不应该让他承担轮值。
Sace vihāro mahā hoti, aññaṃ padesaṃ rakkhituṃ gacchantassa aññasmiṃ padese nikkhittaṃ haranti, avisayattā gīvā na hoti. Īdise pana vihāre vemajjhe sabbesaṃ osaraṇaṭṭhāne parikkhāre ṭhapetvā nisīditabbaṃ, vihāravārikā vā dve tayo ṭhapetabbā. Sace tesampi appamattānaṃ ito cito ca rakkhataṃyeva kiñci nassati, gīvā na hoti. Vihāravārike bandhitvā haritabhaṇḍampi corānaṃ paṭipathaṃ gatesu aññena maggena haritabhaṇḍampi na tesaṃ gīvā. Sace vihāravārikānaṃ vihāre dātabbaṃ yāgubhattaṃ vā nivāpo vā na hoti, tehi pattabbalābhato atirekā dve tisso yāgusalākā tesaṃ pahonakabhattasalākā ca ṭhapetuṃ vaṭṭati, nibaddhaṃ katvā pana na ṭhapetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti ‘‘vihāravārikāyeva amhākaṃ bhattaṃ bhuñjantī’’ti, tasmā parivattetvā parivattetvā ṭhapetabbā. Sace tesaṃ sabhāgā salākabhattādīni āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ . No ce denti, vāraṃ gāhāpetvā nīharāpetabbāni. Sace vihāravāriko dve tisso yāgusalākā ca cattāri pañca salākabhattāni ca labhamāno bhikkhācāraṃ gacchati, bhaṇḍāgārikassa viya sabbaṃ naṭṭhaṃ gīvā hoti. Sace saṅghassa vihārapālānaṃ dātabbaṃ bhattaṃ vā nivāpo vā natthi, bhikkhū vihāravāraṃ gahetvā attano attano nissitake vihāraṃ jaggāpenti, sampattavāraṃ aggahetuṃ na labhati. Yathā aññe bhikkhū karonti, tatheva kātabbaṃ. Bhikkhūhi pana asahāyassa vā adutiyassa vā yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ ānetvā dātā natthi, evarūpassa vāro na pāpetabbo.
如果有人被安排住在精舍里负责做饭,那么依靠这些饮食生活的人就应该留下来承担这个职责。不靠这些生活的人,就不该让他轮到这个差事。如果安排比丘住在精舍里是为了看管果实,那他们守护、看管之后,按果实的份额来分配食用。吃这些果实的人就应该留下来负责;不靠这些生活的人,不该让他轮到这个差事。如果安排人是为了保护住处、床、椅、垫褥,那就应该由住在该住处的人来负责;但住在露天或树下的人,不该让他轮到这个差事。有一种情况是,某位比丘虽然是新学,但他博学多闻,为许多人诵法、解答疑问、解释巴利、说法,替僧团分担重任,这样的人即使享用供养、住在住处里,也不该让他轮到这个差事。他们说:“应该知道这是特殊的人。”至于守护伍波萨他堂和佛像殿的人,应该给他双份的粥和饭,每天一管米,每年一套价值十钱或二十钱的三衣,以及如法的物品。不过,如果他在得到这些供养的情况下,因为疏忽导致那里丢了东西,那全部都要他赔偿。如果是被人捆绑后强行抢走的,那不用赔偿。在这里,用佛塔的或僧团的财物来保护佛塔的财物,是可以的;用佛塔的财物来保护僧团的财物,是不可以的。但是,如果僧团的东西和佛塔的东西放在一起,那么保护佛塔的东西时,僧团的东西也就同样得到了保护,这样是可以的。即使是按半月轮值来守护伍波萨他堂等地方的人,如果因为疏忽而丢失了东西,也一样要赔偿。
Yampi pākavaṭṭatthāya vihāre ṭhapenti, taṃ gahetvā upajīvantena ṭhātabbaṃ. Yo taṃ na upajīvati, so vāraṃ na gāhāpetabbo. Phalāphalatthāyapi vihāre bhikkhuṃ ṭhapenti, jaggitvā gopetvā phalavārena bhājetvā khādanti. Yo tāni khādati, tena ṭhātabbaṃ, anupajīvanto na gāhāpetabbo. Senāsanamañcapīṭhapaccattharaṇarakkhaṇatthāyapi ṭhapenti, āvāse vasantena ṭhātabbaṃ, abbhokāsiko pana rukkhamūliko vā na gāhāpetabbo. Eko navako hoti, bahussuto pana bahūnaṃ dhammaṃ vāceti, paripucchaṃ deti, pāḷiṃ vaṇṇeti, dhammakathaṃ katheti, saṅghassa bhāraṃ nittharati, ayaṃ lābhaṃ paribhuñjantopi āvāse vasantopi vāraṃ na gāhāpetabbo. ‘‘Purisaviseso nāma ñātabbo’’ti vadanti. Uposathāgārapaṭimāgharajagganakassa pana diguṇaṃ yāgubhattaṃ, devasikaṃ taṇḍulanāḷi, saṃvacchare ticīvaraṃ dasavīsagghanakaṃ kappiyabhaṇḍañca dātabbaṃ. Sace pana tassa taṃ labhamānasseva pamādena tattha kiñci nassati, sabbaṃ gīvā. Bandhitvā balakkārena acchinnaṃ, na gīvā. Tattha cetiyassa vā saṅghassa vā santakena cetiyassa santakaṃ rakkhāpetuṃ vaṭṭati, cetiyassa santakena saṅghassa santakaṃ rakkhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana cetiyassa santakena saddhiṃ saṅghassa santakaṃ ṭhapitaṃ hoti, taṃ cetiyasantake rakkhāpite rakkhitameva hotīti evaṃ vaṭṭati. Pakkhavārena uposathāgārādīni rakkhatopi pamādavasena naṭṭhaṃ gīvāyevāti.