十、物品寄存判定论
10. Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā
5353. 物品的寄存,即保管他人之物。对于他人之物,无论是否如法,乃至母亲的耳饰、黑钱等在家人所拥有的物品,若以库房管理者的身份代为寄存,则犯波逸提。然而,若是父母的物品,属于必须寄存的如法物,则应取来自用而寄存。若有人说“寄存此物后给我”,则应拒绝说“不可”。若他们丢下物品说“请寄存吧”便离去,这称为难却,可以寄存。在寺院做工的木匠等人,或国王的宠臣,如果说“请寄存我们的用具或卧具后给我们”,比丘即使出于贪欲或畏惧也不应为之,但可以指示安全之处。若他们强行丢下物品后离去,则可以寄存。
53.Bhaṇḍassapaṭisāmananti paresaṃ bhaṇḍassa gopanaṃ. Paresañhi (pāci. aṭṭha. 506) kappiyavatthu vā hotu akappiyavatthu vā, antamaso mātu kaṇṇapiḷandhanaṃ kālapaṇṇampi gihisantakaṃ bhaṇḍāgārikasīsena paṭisāmentassa pācittiyaṃ. Sace pana mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti, attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbaṃ. ‘‘Idaṃ paṭisāmetvā dehī’’ti pana vutte ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Sace ‘‘paṭisāmehī’’ti pātetvā gacchanti, palibodho nāma hoti, paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Vihāre kammaṃ karontā vaḍḍhakīādayo vā rājavallabhā vā ‘‘attano upakaraṇabhaṇḍaṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dethā’’ti vadanti, chandenapi bhayenapi na kātabbameva, guttaṭṭhānaṃ pana dassetuṃ vaṭṭati, balakkārena pātetvā gatesu ca paṭisāmetuṃ.
若有人为寄存而将物品放在自己手中,物主前来索要说“把我的物品给我”,比丘不愿归还而说“我没拿”,即使未犯故意妄语,但因有不予取的意图,犯恶作。若说“你们说什么?这既不适合我,也不适合你们”等语,亦犯恶作。当物主生起疑惑:“他私下将此物放在我手中,没有旁人知道,他会不会还给我?”此时,比丘犯偷兰遮。若物主见他态度粗暴等,断念说“他不会给我了”,此时若该比丘有意归还,心想“让他着急一下再给”,则仍可代为保管。即使比丘无意归还,但物主仍有意取回,也仍可保管。然而,若比丘无意归还,物主亦断念说“他不会给我了”,如此双方皆断念时,比丘犯波罗夷。即使口中说“我给”,而心中不愿给,当物主断念时,亦犯波罗夷。然而,若为妥善保管,将他人放在自己手中的物品从无守护处移至有守护处,则无犯。即使以盗心移动位置,亦不构成偷盗。何以故?因物品本在自己手中,但应赔偿此物。以盗心受用,也是如此。
Sace (pārā. aṭṭha. 1.111) attano hatthe paṭisāmanatthāya ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ sāmikena ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti yācito adātukāmo ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, sampajānamusāvādepi adinnādānassa payogattā dukkaṭaṃ. ‘‘Kiṃ tumhe bhaṇatha, nevidaṃ mayhaṃ anurūpaṃ, na tumhāka’’ntiādīni vadantassapi dukkaṭameva. ‘‘Raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ, na añño koci jānāti, dassati nu kho me, no’’ti sāmiko vimatiṃ uppādeti, bhikkhussa thullaccayaṃ. Tassa pharusādibhāvaṃ disvā sāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tatra sacāyaṃ bhikkhu ‘‘kilametvā naṃ dassāmī’’ti dāne saussāho, rakkhati tāva. Sacepi so dāne nirussāho, bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho, rakkhatiyeva. Yadi pana tasmiṃ dāne nirussāho bhaṇḍasāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadati, cittena pana adātukāmo, evampi sāmikassa dhuranikkhepe pārājikaṃ. Taṃ pana saṅgopanatthāya attano hatthe parehi ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ aguttadesato ṭhānā cāvetvā guttaṭṭhāne ṭhapanatthāya harato anāpatti. Theyyacittenapi ṭhānā cāventassa avahāro natthi. Kasmā? Attano hatthe nikkhittattā, bhaṇḍadeyyaṃ pana hoti. Theyyacittena paribhuñjatopi eseva nayo.
54对于五位同法者的物品,任何资具皆可寄存。若客比丘前往沐浴或去往他处,将衣钵留在正在做衣服的常住比丘身边,心想“他们会代为保管”,此时若常住比丘予以保管,这固然很好。若不保管以致物品丢失,客比丘不负责任。即使客比丘说“尊者,请放置此物”后便离开,而他们因忙于事务并未理会,情况也是如此。如果他们被嘱咐“尊者,请放置此物”后,以“我们很忙”为由拒绝,客比丘却不予理会,心想“他们定会放好”而离去,情况依然如此。然而,若他们无论是否受到请求,都说出了“我们会放好,你去吧”,便应保管。若不保管以致物品丢失,他们负有责任。何以故?因为他们已作出承诺。
54. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santakaṃ pana yaṃ kiñci parikkhāraṃ paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Sace āgantuko bhikkhu āvāsikānaṃ cīvarakammaṃ karontānaṃ samīpe pattacīvaraṃ ṭhapetvā ‘‘ete saṅgopessantī’’ti maññamāno nahāyituṃ vā aññatra vā gacchati, sace taṃ āvāsikā saṅgopenti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, naṭṭhe gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vatvā gacchati, itare ca kiccapasutattā na jānanti, eseva nayo. Athāpi te ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vuttā ‘‘mayaṃ byāvaṭā’’ti paṭikkhipanti, itaro ca ‘‘avassaṃ ṭhapessantī’’ti anādiyitvā gacchati, eseva nayo. Sace pana te tena yācitā vā ayācitā vā ‘‘mayaṃ ṭhapessāma, tvaṃ gacchā’’ti vadanti, taṃ saṅgopitabbaṃ. No ce saṅgopenti, naṭṭhe gīvā. Kasmā? Sampaṭicchitattā.
若比丘担任库房管理者,在破晓时分便将比丘们的衣钵取下带到楼下,关门闭户,且未告知比丘们,便去往远处乞食。倘若盗贼将那些物品偷走,责任便在他。然而,若有比丘被告知“尊者,请取下衣钵,到了取筹的时候了”,他问“都到齐了吗?”得到“是的,都到齐了”的答复后,便取出衣钵放好,锁上库房门,并说“你们取了自己的衣钵,看管好楼下门户后再离去”,然后离去。这时,若有一位懒惰的比丘,在众比丘离去后,最后才揉着眼睛起身,去水边洗脸,盗贼看到这个空子,偷走了他的衣钵,那么物品就算是丢失了,库房管理者不负责任。
Yo bhikkhu bhaṇḍāgāriko hutvā paccūsasamaye eva bhikkhūnaṃ pattacīvarāni heṭṭhāpāsādaṃ oropetvā dvāraṃ apidahitvā tesampi anārocetvāva dūre bhikkhācāraṃ gacchati, tāni ce corā haranti, tasseva gīvā. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi ‘‘oropetha, bhante, pattacīvarāni, kālo salākaggahaṇassā’’ti vutto ‘‘samāgatātthā’’ti pucchitvā ‘‘āma samāgatāmhā’’ti vutte pattacīvarāni nīharitvā nikkhipitvā bhaṇḍāgāradvāraṃ bandhitvā ‘‘tumhe pattacīvarāni gahetvā heṭṭhāpāsādadvāraṃ paṭijaggitvā gaccheyyāthā’’ti vatvā gacchati. Tatra ceko alasajātiko bhikkhu bhikkhūsu gatesu pacchā akkhīni puñchanto uṭṭhahitvā udakaṭṭhānaṃ mukhadhovanatthaṃ gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā corā tassa pattacīvaraṃ haranti, suhaṭaṃ, bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti.
即使有人在未告知库房管理员的情况下,将自己的资具存放在库房中,假如该资具丢失,库房管理员也不承担责任。然而,若库房管理员看到此物,心想“这东西放得不是地方”,便将其移放他处,一旦丢失,责任便归于该管理员。即使存放资具的比丘说:“尊者,我将某样资具放在这里了,请您留意。”管理员回答“好的”并接受下来,但事后觉得放得不好,又将其移放至另一处,倘若丢失,责任亦同样归于该管理员。若管理员拒绝说“我不知道”,则没有责任。若有人在管理员亲眼看着的情况下存放资具,却未明示让其接受保管,那么丢失便只是丢失了。然而,若管理员将其移到别处,丢失时便有责任。若库房防护严密,僧团与塔庙的所有资具都存放于此,而库房管理员愚钝、不熟练,打开门后便去听佛法开示或去往别处做其他任何事情,盗贼见状,趁机偷走多少,概由该管理员负责。从库房出来,在门外经行;或打开门纳凉;或就在那里随顺沙门法而坐;或就在那里坐着忙于某种事务;或因大小便急迫,虽保持正念,但近处有厕所却去了外面;或因其他任何方式放逸,打开门户——
Sacepi koci bhaṇḍāgārikassa anārocetvāva bhaṇḍāgāre attano parikkhāraṃ ṭhapeti, tasmimpi naṭṭhe bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti. Sace pana bhaṇḍāgāriko taṃ disvā ‘‘aṭṭhāne ṭhapita’’nti gahetvā ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. Sacepi ṭhapitabhikkhunā ‘‘mayā, bhante, īdiso nāma parikkhāro ṭhapito, upadhāreyyāthā’’ti vutto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, dunnikkhittaṃ vā maññamāno aññasmiṃ ṭhāne ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. ‘‘Nāhaṃ jānāmī’’ti paṭikkhipantassa pana natthi gīvā. Yopi tassa passantasseva ṭhapeti, bhaṇḍāgārikañca na sampaṭicchāpeti, naṭṭhaṃ sunaṭṭhameva. Sace pana naṃ bhaṇḍāgāriko aññatra ṭhapeti, naṭṭhe gīvā . Sace bhaṇḍāgāraṃ suguttaṃ, sabbo saṅghassa cetiyassa ca parikkhāro tattheva ṭhapīyati, bhaṇḍāgāriko ca bālo abyatto dvāraṃ vivaritvā dhammakathaṃ vā sotuṃ aññaṃ vā kiñci kātuṃ katthaci gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Bhaṇḍāgārato nikkhamitvā bahi caṅkamantassa vā dvāraṃ vivaritvā sarīraṃ utuṃ gāhāpentassa vā tattheva samaṇadhammānuyogena nisinnassa vā tattheva nisīditvā kenaci kammena byāvaṭassa vā uccārapassāvapīḷitassapi sato tattheva upacāre vijjamāne bahi gacchato vā aññena vā kenaci ākārena pamattassa sato dvāraṃ vivaritvā vā vivaṭameva pavisitvā vā sandhiṃ chinditvā vā yattakaṃ tassa pamādapaccayā corā haranti, sabbaṃ tasseva gīvā. ‘‘Uṇhasamaye pana vātapānaṃ vivaritvā nipajjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Uccārapīḷitassa pana tasmiṃ upacāre asati aññattha gacchantassa gilānapakkhe ṭhitattā avisayo, tasmā gīvā na hoti.
55若有人因内部酷热难耐,将门户妥善关锁后外出,被贼人捉住,命令他:“把门打开!”——最多可拒绝三次。但如果那些贼人举起斧等凶器,威胁说:“你若不开,我们就杀了你,再砸门劫走资具!”此时应作这样思量:“我若身死,僧团住所又遭毁坏,实在毫无利益。”因此开门是如法的。有论师于此情形说:“此事已超出其能力范围,故不构成罪责。”若另有外来者,或交出钥匙,或亲自开门,那么贼人劫走的一切,皆归责于该外来者。若僧团为守护库房,已配好插销、锁扣与钥匙、印章后交付,而库房管理员仅作简单交接便去就寝,贼人撬开门窃走资具,则罪责全归该管理员。若配好插销、锁扣与钥匙、印章后,管理员就寝时,贼人来命令:“开门!”应如前述原则处理。如此妥善关锁后安寝,若贼人凿穿墙壁、破开屋顶,或挖地道潜入而窃走财物,该管理员则无有罪责。
55. Yo pana anto uṇhapīḷito dvāraṃ suguttaṃ katvā bahi nikkhamati, corā taṃ gahetvā ‘‘dvāraṃ vivarā’’ti vadanti, yāvatatiyaṃ na vivaritabbaṃ. Yadi pana te corā ‘‘sace na vivarasi, tañca māressāma, dvārañca bhinditvā parikkhāraṃ harissāmā’’ti pharasuādīni ukkhipanti, ‘‘mayi ca mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭhe guṇo natthī’’ti vivarituṃ vaṭṭati. Idhāpi ‘‘avisayattā gīvā natthī’’ti vadanti. Sace koci āgantuko kuñcikaṃ vā deti, dvāraṃ vā vivarati, yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Saṅghena bhaṇḍāgāraṃ guttatthāya sūciyantakañca kuñcikamuddikā ca yojetvā dinnā hoti, bhaṇḍāgāriko ghaṭikamattaṃ datvā nipajjati, corā vivaritvā parikkhāraṃ haranti, tasseva gīvā. Sūciyantakañca kuñcikamuddikañca yojetvā nipannaṃ panetaṃ sace corā āgantvā ‘‘dvāraṃ vivarāhī’’ti vadanti, tattha purimanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Evaṃ suguttaṃ katvā nipanne pana sace bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā umaṅgena vā pavisitvā haranti, na tassa gīvā.
若库房中还有其他长老居住,他们在门开着时各自取走自己的资具离去,库房管理员在他们离去后不加看管门户,此时若有任何物品被偷,因库房管理员负有主导责任,罪责归于该管理员,但长老们应作为助手予以协助。这才是合乎礼仪的做法。若库房管理员说:“你们在外面拿取自己的资具,不要进来”,而他们当中有一位行为不检的大长老,与沙弥和侍者们一同进入库房,或坐或卧,那么丢失的任何物品,全部归责于该长老,库房管理员和其余长老应作为助手予以协助。若库房管理员自己带着行为不检的沙弥和侍者,在库房中或坐或卧,那么丢失的任何物品,全部归责于该管理员。因此,库房管理员应当自己住在那里,其余人即使住在树下也可以,不应住在库房中。
Sace bhaṇḍāgāre aññepi therā vasanti, vivaṭe dvāre attano attano parikkhāraṃ gahetvā gacchanti, bhaṇḍāgāriko tesu gatesu dvāraṃ na jaggati, sace tattha kiñci avaharīyati, bhaṇḍāgārikassa issaravatāya bhaṇḍāgārikasseva gīvā, therehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Ayañhi sāmīci. Yadi bhaṇḍāgāriko ‘‘tumhe bahi ṭhatvā tumhākaṃ parikkhāraṃ gaṇhatha , mā pavisitthā’’ti vadati, tesañca eko lolamahāthero sāmaṇerehi ceva upaṭṭhākehi ca saddhiṃ bhaṇḍāgāraṃ pavisitvā nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ bhaṇḍaṃ nassati, sabbaṃ tassa gīvā, bhaṇḍāgārikena pana avasesatherehi ca sahāyehi bhavitabbaṃ. Atha bhaṇḍāgārikova lolasāmaṇere ca upaṭṭhāke ca gahetvā bhaṇḍāgāre nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ nassati, sabbaṃ tasseva gīvā. Tasmā bhaṇḍāgārikeneva tattha vasitabbaṃ, avasesehi appeva rukkhamūle vasitabbaṃ, na ca bhaṇḍāgāreti.
56那些将资具存放于各自同住比丘的住所室内的人,若资具丢失,责任归于存放者本人,但其他人应作为助手予以协助。若僧团就在库房管理员的住处提供粥食,而该管理员为乞食前往村庄,丢失的责任归于他。当管理员前往乞食时,为守护额外袈裟而安置的住处守护者,若他得到了粥、食或供养,却仍去乞食,那么在那里丢失的任何物品,全部有责任。不仅如此,如同库房管理员一样,凡因他的放逸而丢失的,全部归责于他。
56. Ye pana attano attano sabhāgabhikkhūnaṃ vasanagabbhesu parikkhāraṃ ṭhapenti, parikkhāre naṭṭhe yehi ṭhapito, tesaṃyeva gīvā, itarehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Yadi pana saṅgho bhaṇḍāgārikassa vihāreyeva yāgubhattaṃ dāpeti, so ca bhikkhācāratthāya gāmaṃ gacchati, naṭṭhaṃ tasseva gīvā. Bhikkhācāraṃ pavisantehi atirekacīvaraṃ rakkhaṇatthāya ṭhapitavihāravārikassapi yāgubhattaṃ vā nivāpaṃ vā labhamānasseva bhikkhācāraṃ gacchato yaṃ tattha nassati, sabbaṃ gīvā. Na kevalañca ettakameva, bhaṇḍāgārikassa viya yaṃ tassa pamādapaccayā nassati, sabbaṃ gīvā.
如果寺院很大,去守护其他区域的人将物品放在其他地方而被他人拿走,因不在守护者管辖范围内,不构成赔偿责任。在这样的寺院,应在中间众人出入处放置资具后坐下,或设置两三名寺院守护人。如果他们即便疏忽,物品在此处或彼处仍被守护而未丢失,则不负赔偿责任。若寺院守护人被捆绑而物品被拿走,或盗贼从原路来时从另一条路带走物品,他们也不负赔偿责任。如果寺院没有应给守护人的粥饭或食物,可从他们应得份额中多出两三份粥筹,以及足够食用的食筹,放置给他们,但不可固定放置。因为人们会抱怨:“只有寺院守护人在吃我们的食物”,所以应当轮换放置。如果守护人自行拿来食筹等食物分发,那是好的。如果不给,则应让他们收取份额后带出。如果寺院守护人获得两三份粥筹和四五份食筹后仍然外出乞食,便像司库一样,若丢失任何物品都须全额赔偿。如果僧团没有应给寺院守护人的饭食或食物,比丘们应接管守护工作,令自己依止的弟子维护寺院,轮到值勤时不得推辞。应当像其他比丘所做的那样去做。而且,比丘在没有同伴、没有……
Sace vihāro mahā hoti, aññaṃ padesaṃ rakkhituṃ gacchantassa aññasmiṃ padese nikkhittaṃ haranti, avisayattā gīvā na hoti. Īdise pana vihāre vemajjhe sabbesaṃ osaraṇaṭṭhāne parikkhāre ṭhapetvā nisīditabbaṃ, vihāravārikā vā dve tayo ṭhapetabbā. Sace tesampi appamattānaṃ ito cito ca rakkhataṃyeva kiñci nassati, gīvā na hoti. Vihāravārike bandhitvā haritabhaṇḍampi corānaṃ paṭipathaṃ gatesu aññena maggena haritabhaṇḍampi na tesaṃ gīvā. Sace vihāravārikānaṃ vihāre dātabbaṃ yāgubhattaṃ vā nivāpo vā na hoti, tehi pattabbalābhato atirekā dve tisso yāgusalākā tesaṃ pahonakabhattasalākā ca ṭhapetuṃ vaṭṭati, nibaddhaṃ katvā pana na ṭhapetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti ‘‘vihāravārikāyeva amhākaṃ bhattaṃ bhuñjantī’’ti, tasmā parivattetvā parivattetvā ṭhapetabbā. Sace tesaṃ sabhāgā salākabhattādīni āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ . No ce denti, vāraṃ gāhāpetvā nīharāpetabbāni. Sace vihāravāriko dve tisso yāgusalākā ca cattāri pañca salākabhattāni ca labhamāno bhikkhācāraṃ gacchati, bhaṇḍāgārikassa viya sabbaṃ naṭṭhaṃ gīvā hoti. Sace saṅghassa vihārapālānaṃ dātabbaṃ bhattaṃ vā nivāpo vā natthi, bhikkhū vihāravāraṃ gahetvā attano attano nissitake vihāraṃ jaggāpenti, sampattavāraṃ aggahetuṃ na labhati. Yathā aññe bhikkhū karonti, tatheva kātabbaṃ. Bhikkhūhi pana asahāyassa vā adutiyassa vā yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ ānetvā dātā natthi, evarūpassa vāro na pāpetabbo.
为烹饪而存放于寺院的物品,取用并赖以生活者应当留守负责。不依赖这些物品生活者,不应让其承担轮值。为了守护果实而安置在寺院的比丘,他们守护并保护之后,按果实的份额分发食用。食用这些果实者,应当留守负责;不依赖其生活者,不应令其承担轮值。为守护坐卧处、床椅、敷具而安置的,应当由住在该住处者负责;住于阿兰若或树下者,不应让其承担轮值。如果有一位新学比丘,却是多闻者,为大众诵法、答疑、解释巴利、说法语,减轻了僧团的负担,这样的人即使享用利益、在住处居住,也不应令其承担轮值。他们说:“应知这是特殊人物。”对于守护布萨堂、佛像殿的人,应给予双倍粥饭,每天一管米,每年一件价值十或二十钱的三衣,以及净物。然而,若他在获得这些供养时,因疏忽导致那里丢失物品,则须负全责,赔偿一切。若被捆绑而强行夺走,未能截获的,不负赔偿责任。于此,用佛塔的共有物来保护佛塔的共有物是允许的;用佛塔的共有物来保护僧团的共有物则不允许。然而,凡是与佛塔共有物放在一起的僧团共有物,当佛塔共有物被保护时,它也就获得了保护。
Yampi pākavaṭṭatthāya vihāre ṭhapenti, taṃ gahetvā upajīvantena ṭhātabbaṃ. Yo taṃ na upajīvati, so vāraṃ na gāhāpetabbo. Phalāphalatthāyapi vihāre bhikkhuṃ ṭhapenti, jaggitvā gopetvā phalavārena bhājetvā khādanti. Yo tāni khādati, tena ṭhātabbaṃ, anupajīvanto na gāhāpetabbo. Senāsanamañcapīṭhapaccattharaṇarakkhaṇatthāyapi ṭhapenti, āvāse vasantena ṭhātabbaṃ, abbhokāsiko pana rukkhamūliko vā na gāhāpetabbo. Eko navako hoti, bahussuto pana bahūnaṃ dhammaṃ vāceti, paripucchaṃ deti, pāḷiṃ vaṇṇeti, dhammakathaṃ katheti, saṅghassa bhāraṃ nittharati, ayaṃ lābhaṃ paribhuñjantopi āvāse vasantopi vāraṃ na gāhāpetabbo. ‘‘Purisaviseso nāma ñātabbo’’ti vadanti. Uposathāgārapaṭimāgharajagganakassa pana diguṇaṃ yāgubhattaṃ, devasikaṃ taṇḍulanāḷi, saṃvacchare ticīvaraṃ dasavīsagghanakaṃ kappiyabhaṇḍañca dātabbaṃ. Sace pana tassa taṃ labhamānasseva pamādena tattha kiñci nassati, sabbaṃ gīvā. Bandhitvā balakkārena acchinnaṃ, na gīvā. Tattha cetiyassa vā saṅghassa vā santakena cetiyassa santakaṃ rakkhāpetuṃ vaṭṭati, cetiyassa santakena saṅghassa santakaṃ rakkhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana cetiyassa santakena saddhiṃ saṅghassa santakaṃ ṭhapitaṃ hoti, taṃ cetiyasantake rakkhāpite rakkhitameva hotīti evaṃ vaṭṭati. Pakkhavārena uposathāgārādīni rakkhatopi pamādavasena naṭṭhaṃ gīvāyevāti.