第11章 关于买卖行为如何判定的讨论
11. Kayavikkayasamāpattivinicchayakathā
57买卖行为,就是从事买卖。按照“用这个换那个”这样的方式,拿取他人的如法物品就是买,给出自己的如法物品就是卖。不过这种买卖,除了五种同法者以外,和其余的在家众、出家众,甚至和父母之间,都是不允许的。
57.Kayavikkayasamāpattīti kayavikkayasamāpajjanaṃ. ‘‘Iminā imaṃ dehī’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.595) hi nayena parassa kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhanto kayaṃ samāpajjati, attano kappiyabhaṇḍaṃ dento vikkayaṃ. Ayaṃ pana kayavikkayo ṭhapetvā pañca sahadhammike avasesehi gihipabbajitehi antamaso mātāpitūhipi saddhiṃ na vaṭṭati.
这里应当这样判定:用衣服换衣服也好,用食物换食物也好,只要对任何如法物品说“用这个换那个”,就犯恶作。这样说了以后,即使是把东西给自己的母亲,也犯恶作;如果被人说“用这个换那个”,或者自己说“给我这个,我就给你那个”,这样说了以后,即使是从母亲那里拿东西,也犯恶作。自己的物品落到别人手里,别人的物品落到自己手里,就犯尼萨耆亚。不过,对母亲或父亲说“给我这个”,不构成乞求;说“拿这个”而给出去,也不构成浪费信施。对非亲戚说“给我这个”,就构成乞求;说“拿这个”而给出去,就构成浪费信施;做“用这个换那个”的买卖,就犯尼萨耆亚。所以,交换如法物品时,即使跟父母也要避免买卖,跟非亲戚则要避免这三种罪,然后才能交换。
Tatrāyaṃ vinicchayo – vatthena vā vatthaṃ hotu, bhattena vā bhattaṃ, yaṃ kiñci kappiyaṃ ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vadati, dukkaṭaṃ. Evaṃ vatvā mātuyāpi attano bhaṇḍaṃ deti, dukkaṭaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vutto vā ‘‘imaṃ dehi, imaṃ te dassāmī’’ti taṃ vatvā vā mātuyāpi bhaṇḍaṃ attanā gaṇhāti, dukkaṭaṃ, attano bhaṇḍe parahatthaṃ, parabhaṇḍe ca attano hatthaṃ sampatte nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Mātaraṃ vā pana pitaraṃ vā ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti na hoti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dadato saddhādeyyavinipātanaṃ na hoti. Aññātakaṃ ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dadato saddhādeyyavinipātanaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti kayavikkayaṃ āpajjato nissaggiyaṃ. Tasmā kappiyabhaṇḍaṃ parivattantena mātāpitūhipi saddhiṃ kayavikkayaṃ, aññātakehi saddhiṃ tisso āpattiyo mocentena parivattetabbaṃ.
这里讲交换的做法:比丘带着路上吃的米,在路上看见一个手里拿着食物的人,就说:“我们有米,但我们不需要这些米,我们需要的是食物。”那人就拿走米,把食物给他,这是可以的。三种罪都不犯,连暗示一下都算不上。为什么?因为米本来就在他手里。但如果他不这样做,而是说“用这个换那个”来交换,那就按实际情况判罪。
看见吃剩饭的人,对他说“吃了这饭,去拿染料或柴来”,那就按所拿染料的片数或柴的根数犯尼萨耆亚。对牙匠等工匠说“吃了这饭,做这个那个”,让他们做种种资具,或者让染工洗衣服,都按实际情况判罪。让理发师剪头发,让工人做新工程,也按实际情况判罪。
但如果不说“吃了这饭做这个”,而是说“吃这饭吧,你吃了、正在吃、将要吃,然后做这个那个”,这是可以的。
在这里,虽然洗衣、剪发或平整地面等新工程中,并没有别人的物品落到自己手里而需要舍离的情况,但《大注疏》里说得很确定,所以不能否定这个说法。因此,就像尼萨耆亚物品被用了或丢了以后要忏悔巴吉帝亚一样,这里也应当忏悔。
Tatrāyaṃ parivattanavidhi – bhikkhussa pātheyyataṇḍulā honti, so antarāmagge bhattahatthaṃ purisaṃ disvā ‘‘amhākaṃ taṇḍulā atthi, na ca no imehi attho, bhattena pana attho’’ti vadati, puriso taṇḍule gahetvā bhattaṃ deti, vaṭṭati. Tissopi āpattiyo na honti, antamaso nimittakammamattampi na hoti. Kasmā? Mūlassa atthitāya. Yo pana evaṃ akatvā ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti parivatteti, yathāvatthukameva. Vighāsādaṃ disvā ‘‘imaṃ odanaṃ bhuñjitvā rajanaṃ vā dārūni vā āharā’’ti vadati, rajanachalligaṇanāya dārugaṇanāya ca nissaggiyāni honti. ‘‘Imaṃ odanaṃ bhuñjitvā imaṃ nāma karothā’’ti dantakārādīhi sippikehi dhammakaraṇādīsu taṃ taṃ parikkhāraṃ kāreti, rajakehi vā vatthaṃ dhovāpeti, yathāvatthukameva. Nahāpitena kese chindāpeti , kammakārehi navakammaṃ kāreti, yathāvatthukameva. Sace pana ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuñjitvā idaṃ karothā’’ti na vadati, ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuñja, bhuttosi, bhuñjissasi, idaṃ nāma karohī’’ti vadati, vaṭṭati. Ettha ca kiñcāpi vatthadhovane vā kesacchedane vā bhūmisodhanādinavakamme vā parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ nissajjitabbaṃ nāma natthi, mahāaṭṭhakathāyaṃ pana daḷhaṃ katvā vuttattā na sakkā etaṃ paṭikkhipituṃ, tasmā yathā nissaggiyavatthumhi paribhutte vā naṭṭhe vā pācittiyaṃ deseti, evamidhāpi desetabbaṃ.
想要拿任何如法物品时,问价钱是允许的。所以,当有人问“你这个钵值多少”,对方回答“值这个数”,如果自己的如法物品更值钱,就该这样回他:“近事男,我这件东西很值钱,你把你的钵给别人吧。”对方听了说“那我再给你一个盘子”,取过来是允许的。如果那个钵更值钱,比丘的东西不值钱,而钵主不知道自己的钵更值钱,就不该拿这个钵,要告诉他:“我的东西不值钱。”如果明知对方的钵更值钱,却骗过来拿,就犯了要先估价再让对方做交易的那条罪。如果钵主说:“算了,尊者,剩下的算我的功德吧。”这样给,是允许的。不过,对净人可以吩咐说:“用这个去把那个拿来给我。”所以,除了亲手从他那里拿东西的那个人以外,可以另找一个人,哪怕是他的儿子或兄弟,作为净人,对他说:“用这个去把某某拿来给我。”如果那个净人机灵,反复讨价还价、争来争去之后拿到了,比丘就该默不作声地站着。如果那个净人不机灵,不知道怎么拿,商贩又骗他,比丘就该说:“别拿了。”
Yaṃ kiñci kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhitukāmatāya agghaṃ pucchituṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘ayaṃ tava patto kiṃ agghatī’’ti pucchite ‘‘idaṃ nāmā’’ti vadati, sace attano kappiyabhaṇḍaṃ mahagghaṃ hoti, evañca naṃ paṭivadati ‘‘upāsaka mama idaṃ vatthu mahagghaṃ, tava pattaṃ aññassa dehī’’ti. Taṃ sutvā itaro ‘‘aññaṃ thālakampi dassāmī’’ti vadati, gaṇhituṃ vaṭṭati. Sace so patto mahaggho, bhikkhuno vatthu appagghaṃ, pattasāmiko cassa appagghabhāvaṃ na jānāti, patto na gahetabbo, ‘‘mama vatthu appaggha’’nti ācikkhitabbaṃ. Mahagghabhāvaṃ ñatvā vañcetvā gaṇhantopi hi bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbataṃ āpajjati. Sace pattasāmiko ‘‘hotu, bhante, sesaṃ mama puññaṃ bhavissatī’’ti deti, vaṭṭati. Kappiyakārakassa pana ‘‘iminā imaṃ gahetvā dehī’’ti ācikkhituṃ vaṭṭati, tasmā yassa hatthato bhaṇḍaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso tassa puttabhātikampi kappiyakārakaṃ katvā ‘‘iminā imaṃ nāma gahetvā dehī’’ti ācikkhati, so ce cheko hoti, punappunaṃ apanetvā vivaditvā gaṇhāti, tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ. No ce cheko hoti, na jānāti gahetuṃ, vāṇijako ca taṃ vañceti, ‘‘mā gaṇhāhī’’ti vattabbo.
如果有人说:“这些是我们已经接受的油或酥油,而我们还需要别的、没有接受过的东西。”当他拿走这些,再给别的东西时,不应该先称量自己的油。为什么?因为量器里还会残留油,之后称量的人就会污染那些没有接受过的东西。这里所说的“买卖”,是就合法物品而说的。因为用合法物品交换合法物品,按买卖学处判为尼萨耆亚;而用不合法物品交换不合法物品,或者用合法物品交换不合法物品,或者用不合法物品交换合法物品,则按金钱交易学处判为尼萨耆亚。所以,只要两者之中有一方或双方都不合法,就叫做金钱交易。
‘‘Idaṃ paṭiggahitaṃ telaṃ vā sappi vā amhākaṃ atthi, amhākañca aññena appaṭiggahitakena attho’’ti vutte pana sace so taṃ gahetvā aññaṃ deti, paṭhamaṃ attano telaṃ na mināpetabbaṃ. Kasmā? Nāḷiyañhi avasiṭṭhatelaṃ hoti, taṃ pacchā minantassa appaṭiggahitaṃ dūseyya. Ayañca kayavikkayo nāma kappiyabhaṇḍavasena vutto. Kappiyena hi kappiyaṃ parivattentassa kayavikkayasikkhāpadena nissaggiyaṃ vuttaṃ, akappiyena pana akappiyaṃ parivattentassa, kappiyena vā akappiyaṃ akappiyena vā kappiyaṃ parivattentassa rūpiyasaṃvohārasikkhāpadena nissaggiyaṃ, tasmā ubhosu vā ekasmiṃ vā akappiye sati rūpiyasaṃvohāro nāma hoti.
58要说明金钱交易的严重性,应当了解这四种钵的情况。如果有人收了钱,用这钱做本钱去换得铁,再让人把铁打碎,用那铁做成钵,这种钵就叫“大不净”,没有任何办法能把它变成如法的。即使把它毁掉,改做成小盘,那也不如法。改做成刀,用这刀切过的齿木也不如法。改做成鱼钩,用这鱼钩钓杀的鱼也不如法。把刀烧热,用来加热水或牛奶,那也不如法。
58. Rūpiyasaṃvohārassa ca garubhāvadīpanatthaṃ idaṃ pattacatukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi rūpiyaṃ uggaṇhitvā tena ayabījaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ koṭṭāpetvā tena lohena pattaṃ kāreti, ayaṃ patto mahāakappiyo nāma, na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātuṃ. Sacepi taṃ vināsetvā thālakaṃ kāreti, tampi akappiyaṃ. Vāsiṃ kāreti, tāya chinnadantakaṭṭhampi akappiyaṃ. Baḷisaṃ kāreti, tena māritā macchāpi akappiyā. Vāsiṃ tāpetvā udakaṃ vā khīraṃ vā uṇhāpeti, tampi akappiyameva.
如果有人收了钱,再用那笔钱去买钵,这个钵也是不如法的。《大护法注》里说:“对五位同法者来说,也不允许。”不过,还是可以把它变成如法的。因为当把钱还给钱的原主、把钵还给钵的原主时,这个钵就成了如法的;之后用如法的物品换取得来,就可以受用。
Yo pana rūpiyaṃ uggaṇhitvā tena pattaṃ kiṇāti, ayampi patto akappiyo. ‘‘Pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sakkā pana kappiyo kātuṃ. So hi mūle mūlasāmikānaṃ, patte ca pattasāmikānaṃ dinne kappiyo hoti, kappiyabhaṇḍaṃ datvā gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
如果有人让人收了钱,然后和净人一起到工匠家去,看见钵后说“这个我喜欢”,净人就把那钱交给工匠,说服工匠把钵给他,那么这个钵虽然是通过如法的言说方式得到的,也和第二个钵一样,因为本金已经被接受了,所以是不如法的。为什么对其他人也不如法呢?因为本金还没有被舍弃。
Yopi rūpiyaṃ uggaṇhāpetvā kappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti vadati, kappiyakārako ca taṃ rūpiyaṃ datvā kammāraṃ saññāpeti, ayampi patto kappiyavohārena gahitopi dutiyapattasadisoyeva, mūlassa sampaṭicchitattā akappiyo. Kasmā sesānaṃ na kappatīti? Mūlassa anissaṭṭhattā.
如果有人没有亲手接受钱币,而是派净人去办,对比丘说“去买长老的钵,然后给他”,比丘和被派来的净人一起去工匠家,看到钵后说“拿这些钱币,把这个给他”,让人付了钱再把钵取来,那么这个钵对这位比丘本人来说是不允许用的,因为他行为不正;但对其他人来说可以用,因为没有亲手接受本金。据说,大善长老的戒师是阿那律长老。他把自己这样一个钵装满酥油后,舍给了僧团。三藏小那伽长老的共住弟子们也有这样一个钵。那位长老也让他们把钵装满酥油后,舍给了僧团。这就是四种不如法的钵。
Yo pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ dehī’’ti kahāpaṇe dāpetvā gahito, ayaṃ patto etasseva bhikkhuno na vaṭṭati dubbicāritattā, aññesaṃ pana vaṭṭati mūlassa asampaṭicchitattā. Mahāsumattherassa kira upajjhāyo anuruddhatthero nāma ahosi. So attano evarūpaṃ pattaṃ sappissa pūretvā saṅghassa nissajji. Tipiṭakacūḷanāgattherassa saddhivihārikānaṃ evarūpo patto ahosi. Taṃ theropi sappissa pūretvā saṅghassa nissajjāpesīti. Idaṃ akappiyapattacatukkaṃ.
如果并没有接受银钱,而是和受派遣的净人一起到工匠家,该净人是被派去说“去买钵给长老”的,见到钵后说“这个我喜欢”或“我要拿这个”,净人就把那银钱交给工匠,说服工匠,那么这个钵就是完全如法的,连诸佛也可以受用。但是,在进行这种涉及银钱的交易时,对净人说“用这个拿那个给我”也是不合适的。
Sace pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti vā ‘‘imāhaṃ gahessāmī’’ti vā vadati, kappiyakārako ca taṃ rūpiyaṃ datvā kammāraṃ saññāpeti, ayaṃ patto sabbakappiyo buddhānampi paribhogāraho. Imaṃ pana rūpiyasaṃvohāraṃ karontena ‘‘iminā imaṃ gahetvā dehī’’ti kappiyakārakampi ācikkhituṃ na vaṭṭati.