十一、买卖行为判定论
11. Kayavikkayasamāpattivinicchayakathā
57所谓买卖行为,即从事买卖。以“以此换彼”等方式,收取他人如法物品即为买,给予自己如法物品即为卖。然而,这种买卖,除五种同法者外,与其余在家众、出家众,乃至与父母进行,都是不许可的。
57.Kayavikkayasamāpattīti kayavikkayasamāpajjanaṃ. ‘‘Iminā imaṃ dehī’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.595) hi nayena parassa kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhanto kayaṃ samāpajjati, attano kappiyabhaṇḍaṃ dento vikkayaṃ. Ayaṃ pana kayavikkayo ṭhapetvā pañca sahadhammike avasesehi gihipabbajitehi antamaso mātāpitūhipi saddhiṃ na vaṭṭati.
对此判定如下——无论是以衣换衣,以食换食,还是就任何如法物品说‘以此换彼’,皆犯恶作。如此说后,即使是对母亲给予自己的物品,也犯恶作;若被人说‘以此换彼’,或自己说‘给我这个,我便给你那个’,即使是对母亲说这样的话而自己取物,也犯恶作。当自己的物品到了他人手中,他人的物品到了自己手中时,犯舍堕。然而,若对母亲或父亲说‘给我这个’,不构成乞求;若说‘拿这个’而给予,不构成浪费信施。若对非亲戚说‘给我这个’,构成乞求;若说‘拿这个’而给予,构成浪费信施;若进行‘以此换彼’的买卖,犯舍堕。因此,在交换如法物品时,无论是与父母还是与外人进行交易,都应避开这三种罪过而交换。
Tatrāyaṃ vinicchayo – vatthena vā vatthaṃ hotu, bhattena vā bhattaṃ, yaṃ kiñci kappiyaṃ ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vadati, dukkaṭaṃ. Evaṃ vatvā mātuyāpi attano bhaṇḍaṃ deti, dukkaṭaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vutto vā ‘‘imaṃ dehi, imaṃ te dassāmī’’ti taṃ vatvā vā mātuyāpi bhaṇḍaṃ attanā gaṇhāti, dukkaṭaṃ, attano bhaṇḍe parahatthaṃ, parabhaṇḍe ca attano hatthaṃ sampatte nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Mātaraṃ vā pana pitaraṃ vā ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti na hoti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dadato saddhādeyyavinipātanaṃ na hoti. Aññātakaṃ ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dadato saddhādeyyavinipātanaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti kayavikkayaṃ āpajjato nissaggiyaṃ. Tasmā kappiyabhaṇḍaṃ parivattantena mātāpitūhipi saddhiṃ kayavikkayaṃ, aññātakehi saddhiṃ tisso āpattiyo mocentena parivattetabbaṃ.
此处交换方法如下——比丘有路粮米,途中见到一个手持食物的人,便说:‘我们有米,但我们不需要这些,我们需要食物。’那人取了米而给食物,这是许可的。三种罪过都不犯,甚至连暗示的行为都没有。为什么?因为原本就有米。但如果不这样做,而说‘以此换彼’来进行交换,则依情形而犯。若见到吃残食者,对他说‘吃了这饭,去取染料或柴来’,则按所取染料的片数或柴数犯舍堕。若对牙匠等工匠说‘吃了这饭,做这个那个’,让他们制作种种资具,或让洗衣者洗衣,依情形而犯。让理发师剪发,让工人做新工程,亦依情形而犯。然而,若不说‘吃了这饭做这个’,而是说‘吃这饭吧,你已经吃了,你将要吃,然后做这个那个’,这是许可的。在此,虽然在洗衣、剪发或平地等新工程中,并没有他人的物品落入自己手中而应舍离的情况,但因《大注疏》中有坚定之说明,故不可拒绝。因此,如同舍堕物品被使用或丢失后应忏悔波逸提一样,在此也应忏悔。
Tatrāyaṃ parivattanavidhi – bhikkhussa pātheyyataṇḍulā honti, so antarāmagge bhattahatthaṃ purisaṃ disvā ‘‘amhākaṃ taṇḍulā atthi, na ca no imehi attho, bhattena pana attho’’ti vadati, puriso taṇḍule gahetvā bhattaṃ deti, vaṭṭati. Tissopi āpattiyo na honti, antamaso nimittakammamattampi na hoti. Kasmā? Mūlassa atthitāya. Yo pana evaṃ akatvā ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti parivatteti, yathāvatthukameva. Vighāsādaṃ disvā ‘‘imaṃ odanaṃ bhuñjitvā rajanaṃ vā dārūni vā āharā’’ti vadati, rajanachalligaṇanāya dārugaṇanāya ca nissaggiyāni honti. ‘‘Imaṃ odanaṃ bhuñjitvā imaṃ nāma karothā’’ti dantakārādīhi sippikehi dhammakaraṇādīsu taṃ taṃ parikkhāraṃ kāreti, rajakehi vā vatthaṃ dhovāpeti, yathāvatthukameva. Nahāpitena kese chindāpeti , kammakārehi navakammaṃ kāreti, yathāvatthukameva. Sace pana ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuñjitvā idaṃ karothā’’ti na vadati, ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuñja, bhuttosi, bhuñjissasi, idaṃ nāma karohī’’ti vadati, vaṭṭati. Ettha ca kiñcāpi vatthadhovane vā kesacchedane vā bhūmisodhanādinavakamme vā parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ nissajjitabbaṃ nāma natthi, mahāaṭṭhakathāyaṃ pana daḷhaṃ katvā vuttattā na sakkā etaṃ paṭikkhipituṃ, tasmā yathā nissaggiyavatthumhi paribhutte vā naṭṭhe vā pācittiyaṃ deseti, evamidhāpi desetabbaṃ.
若想获取任何如法物品而询问价格,是许可的。因此,若问‘你这个钵值多少’,对方答‘值如此这般’,如果自己的如法物品价值更高,就应这样回答他:‘优婆塞,我这件物品价值更高,请把您的钵给别人吧。’对方听后说‘那我再加一个盘子’,取得是许可的。如果那个钵价值更高,比丘的物品价值更低,而钵主不知道价值更低,则不应取钵,应说明:‘我的物品价值更低。’如果明知对方物品价值更高而欺骗取得,则犯应估价后令作之罪。若钵主说:‘好吧,尊者,剩下的就作为我的功德吧。’而给予,这是许可的。然而,对净人可以说‘凭这个去取那个给我’。因此,除了直接从他手中取物的那个人之外,应另找一人,哪怕是他的儿子或兄弟作为净人,对他说‘凭这个去取某某给我’。如果那净人聪明,经反复计较、商谈后获取,比丘应默然而立。如果那净人不聪明,不知如何获取,而商贩欺骗他,比丘则应说‘不要取’。
Yaṃ kiñci kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhitukāmatāya agghaṃ pucchituṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘ayaṃ tava patto kiṃ agghatī’’ti pucchite ‘‘idaṃ nāmā’’ti vadati, sace attano kappiyabhaṇḍaṃ mahagghaṃ hoti, evañca naṃ paṭivadati ‘‘upāsaka mama idaṃ vatthu mahagghaṃ, tava pattaṃ aññassa dehī’’ti. Taṃ sutvā itaro ‘‘aññaṃ thālakampi dassāmī’’ti vadati, gaṇhituṃ vaṭṭati. Sace so patto mahaggho, bhikkhuno vatthu appagghaṃ, pattasāmiko cassa appagghabhāvaṃ na jānāti, patto na gahetabbo, ‘‘mama vatthu appaggha’’nti ācikkhitabbaṃ. Mahagghabhāvaṃ ñatvā vañcetvā gaṇhantopi hi bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbataṃ āpajjati. Sace pattasāmiko ‘‘hotu, bhante, sesaṃ mama puññaṃ bhavissatī’’ti deti, vaṭṭati. Kappiyakārakassa pana ‘‘iminā imaṃ gahetvā dehī’’ti ācikkhituṃ vaṭṭati, tasmā yassa hatthato bhaṇḍaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso tassa puttabhātikampi kappiyakārakaṃ katvā ‘‘iminā imaṃ nāma gahetvā dehī’’ti ācikkhati, so ce cheko hoti, punappunaṃ apanetvā vivaditvā gaṇhāti, tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ. No ce cheko hoti, na jānāti gahetuṃ, vāṇijako ca taṃ vañceti, ‘‘mā gaṇhāhī’’ti vattabbo.
若有人说:“这些是我们已受持的油或酥,而我们还需要其他未受持的物品。”当对方取走这些油或酥,并给予其他物品时,不应先量度自己原有的油。为什么呢?因为量器中会有残留的油,此后量取的人便会损毁未受持之物。这里所说的“买卖”,是针对如法物品而说的。因为以如法物品交换如法物品,依买卖学处判为舍堕;而以不如法物品交换不如法物品,或以如法物品交换不如法物品,或以不如法物品交换如法物品,则依金钱交易学处判为舍堕。因此,当两者中有一方或双方都不如法时,便构成金钱交易。
‘‘Idaṃ paṭiggahitaṃ telaṃ vā sappi vā amhākaṃ atthi, amhākañca aññena appaṭiggahitakena attho’’ti vutte pana sace so taṃ gahetvā aññaṃ deti, paṭhamaṃ attano telaṃ na mināpetabbaṃ. Kasmā? Nāḷiyañhi avasiṭṭhatelaṃ hoti, taṃ pacchā minantassa appaṭiggahitaṃ dūseyya. Ayañca kayavikkayo nāma kappiyabhaṇḍavasena vutto. Kappiyena hi kappiyaṃ parivattentassa kayavikkayasikkhāpadena nissaggiyaṃ vuttaṃ, akappiyena pana akappiyaṃ parivattentassa, kappiyena vā akappiyaṃ akappiyena vā kappiyaṃ parivattentassa rūpiyasaṃvohārasikkhāpadena nissaggiyaṃ, tasmā ubhosu vā ekasmiṃ vā akappiye sati rūpiyasaṃvohāro nāma hoti.
58为了阐明金钱交易的严重性,应当了知以下关于钵的四种分别。若有人收取金钱后,以此为资本获取铁种,令捣碎后用该铁制成钵,此钵即名为“大不净”,无法依任何方便使其成为如法。即使将其毁坏后制成小盘,也仍然不如法。若制成刀,以此刀切截的齿木亦不如法。若制成鱼钩,以此鱼钩捕杀的鱼也不如法。若将刀烧热,用以加热水或乳,同样不如法。
58. Rūpiyasaṃvohārassa ca garubhāvadīpanatthaṃ idaṃ pattacatukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi rūpiyaṃ uggaṇhitvā tena ayabījaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ koṭṭāpetvā tena lohena pattaṃ kāreti, ayaṃ patto mahāakappiyo nāma, na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātuṃ. Sacepi taṃ vināsetvā thālakaṃ kāreti, tampi akappiyaṃ. Vāsiṃ kāreti, tāya chinnadantakaṭṭhampi akappiyaṃ. Baḷisaṃ kāreti, tena māritā macchāpi akappiyā. Vāsiṃ tāpetvā udakaṃ vā khīraṃ vā uṇhāpeti, tampi akappiyameva.
若有人收取钱币后用以购买钵,此钵亦为不如法。《大护法注》中说:“对五位同法者而言,也不如法。”然而,仍可使其成为如法。因为当将本金归还给本金的原主,并将钵归还给钵的原主时,此钵便成为如法;此后以如法物品换取而得,即可受用。
Yo pana rūpiyaṃ uggaṇhitvā tena pattaṃ kiṇāti, ayampi patto akappiyo. ‘‘Pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sakkā pana kappiyo kātuṃ. So hi mūle mūlasāmikānaṃ, patte ca pattasāmikānaṃ dinne kappiyo hoti, kappiyabhaṇḍaṃ datvā gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
又,有人让他人收取钱币后,与净人一同到工匠家,见到钵后说:“这个我喜欢。”净人便交付那钱币,说服工匠,这个钵虽是以如法的言说方式取得,却与第二个钵相同,因为接受了本金,故不如法。为何对其余人也不如法?因为本金未被舍弃。
Yopi rūpiyaṃ uggaṇhāpetvā kappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti vadati, kappiyakārako ca taṃ rūpiyaṃ datvā kammāraṃ saññāpeti, ayampi patto kappiyavohārena gahitopi dutiyapattasadisoyeva, mūlassa sampaṭicchitattā akappiyo. Kasmā sesānaṃ na kappatīti? Mūlassa anissaṭṭhattā.
然而,若有人未接受钱币,与受派遣的净人一同到工匠家,见到钵后,说:“拿这些钱币,给我这个”,便让人付给钱币后取得,这个钵对此比丘本人不可用,因其行为不正;但对其他人则可用,因为未接受本金。据说,大善长老的戒师是阿那律长老。他将自己这样的钵装满酥油后,舍给了僧团。三藏小那伽长老的共住弟子们也有这样的钵。长老也让他们将钵装满酥油后,舍给了僧团。这是四种不如法钵。
Yo pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ dehī’’ti kahāpaṇe dāpetvā gahito, ayaṃ patto etasseva bhikkhuno na vaṭṭati dubbicāritattā, aññesaṃ pana vaṭṭati mūlassa asampaṭicchitattā. Mahāsumattherassa kira upajjhāyo anuruddhatthero nāma ahosi. So attano evarūpaṃ pattaṃ sappissa pūretvā saṅghassa nissajji. Tipiṭakacūḷanāgattherassa saddhivihārikānaṃ evarūpo patto ahosi. Taṃ theropi sappissa pūretvā saṅghassa nissajjāpesīti. Idaṃ akappiyapattacatukkaṃ.
然而,若未接受钱币,与受派遣的净人一同到工匠家,见到钵后,说:“这个我喜欢”或“我要取这个”,净人便给出那钱币,说服工匠,这个钵是完全如法的,乃至诸佛亦可受用。但是,在进行涉及钱币的交易时,对净人说“用这个拿取那个给我”也是不合适的。
Sace pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti vā ‘‘imāhaṃ gahessāmī’’ti vā vadati, kappiyakārako ca taṃ rūpiyaṃ datvā kammāraṃ saññāpeti, ayaṃ patto sabbakappiyo buddhānampi paribhogāraho. Imaṃ pana rūpiyasaṃvohāraṃ karontena ‘‘iminā imaṃ gahetvā dehī’’ti kappiyakārakampi ācikkhituṃ na vaṭṭati.