第12章 关于接受银等物的决断讨论
12. Rūpiyādipaṭiggahaṇavinicchayakathā
59接受金银等物,就是指接受生金之类的东西。其中(《巴拉基格注》2.583-4)有四种属于应舍物:生金、银、金币、银币。用铜、铁等做成的,叫金属币。用心材木或竹片,甚至用棕榈叶切割成形做成的,叫木币。用虫胶或树脂塑造成形做成的,叫胶币。无论在哪个地方、哪个时代、哪个地区,凡是当作货币流通的东西,哪怕是骨头做的、皮做的、树果种子做的,不管有没有塑造成形,这一切都归入银币这一类。珍珠、宝石、琉璃、螺贝、石头、珊瑚、赤珠、猫眼石、七种谷物、婢女、奴仆、田地、宅地、花园、果园等,这些属于恶作物。在这里,不应为了自己,也不应为了僧团、团体、个人、塔庙等的利益而接受应舍物。如果为了自己的利益而接受,就犯应舍巴吉帝亚;如果为了其余那些对象的利益而接受,就犯恶作。接受恶作物,不管是为了谁而接受,都只是犯恶作。
59.Rūpiyādipaṭiggahoti jātarūpādipaṭiggaṇhanaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 2.583-4) jātarūpaṃ rajataṃ jātarūpamāsako rajatamāsakoti catubbidhaṃ nissaggiyavatthu. Tambalohādīhi kato lohamāsako. Sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇenapi rūpaṃ chinditvā kato dārumāsako. Lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā kato jatumāsako. Yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopīti ayaṃ sabbopi rajatamāsakeneva saṅgahito. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ satta dhaññāni dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti idaṃ dukkaṭavatthu. Tattha nissaggiyavatthuṃ attano vā saṅghagaṇapuggalacetiyānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Attano atthāya sampaṭicchato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ atthāya dukkaṭaṃ. Dukkaṭavatthuṃ sabbesampi atthāya sampaṭicchato dukkaṭameva.
这里有一个判定标准(《巴拉基格注》2.538-9):如果有人拿金银来,说“我把这个布施给僧团,你们拿去建精舍、建塔庙或者建食堂之类的”,这不能接受。但如果比丘拒绝说“比丘们不能接受这个”,对方说“那就放在工匠或工人手里,你们只要知道什么是做对了、什么是做错了就行”,然后把金银交到他们手里就走了,这样可以。或者他说“放在我的人手里,或者就放在我自己手里,该给谁的东西,你们派人送去就行”,这样说也可以。但如果对方没有提到僧团、团体或个人,而是说“我们把这些金银布施给塔庙、布施给寺院、布施给新建工程”,那就不应该拒绝,而应该告诉净人:“他们在这样说。”如果对方说“你们为了塔庙等的利益拿去收着”,那就应该拒绝:“我们不能拿。”
Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.538-9) – sace koci jātarūparajataṃ āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa dammi, ārāmaṃ vā karotha cetiyaṃ vā bhojanasālādīnaṃ vā aññatara’’nti vadati, idaṃ sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘nayidaṃ bhikkhūnaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti paṭikkhitte ‘‘vaḍḍhakīnaṃ vā kammakārānaṃ vā hatthe bhavissati , kevalaṃ tumhe sukatadukkaṭaṃ jānāthā’’ti vatvā tesaṃ hatthe datvā pakkamati, vaṭṭati. Athāpi ‘‘mama manussānaṃ hatthe bhavissati, mayhameva vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe yaṃ yassa dātabbaṃ, tadatthāya pesethā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Sace pana saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā anāmasitvā ‘‘idaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ cetiyassa dema, vihārassa dema, navakammassa demā’’ti vadanti, paṭikkhipituṃ na vaṭṭati, ‘‘ime idaṃ bhaṇantī’’ti kappiyakārakānaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Cetiyādīnaṃ atthāya tumhe gahetvā ṭhapetvā’’ti vutte pana ‘‘amhākaṃ gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ.
如果有人拿来大量金银,说:“我把这个布施给僧团,请你们用来受用四种资具。”如果僧团接受了,那么在接受时和受用时都有罪。这时,如果有一个比丘拒绝说:“这是不允许的。”而那位居士说:“既然不允许,那就还是归我所有吧。”说完就把金银拿走离开了。对这位比丘,任何人都不该说:“你障碍了僧团得到利益。”因为谁指责他,谁自己就犯戒。而正是那个人,让许多人免于犯罪。不过,如果比丘们拒绝说“这不合规矩”之后,那人说:“那就放在净人手里,或者放在我的人手里、我自己手里,你们只管受用资具就好。”这样是可以的。
Sace pana koci bahuṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ānetvā ‘‘idaṃ saṃghassa dammi, cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, tañce saṃgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpatti. Tatra ceko bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, upāsako ca ‘‘yadina kappati, mayhameva bhavissatī’’ti taṃ ādāya gacchati. So bhikkhu ‘‘tayā saṃghassa lābhantarāyo kato’’ti na kenaci kiñci vattabbo. Yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti. Tena panekena bahū anāpattikā katā. Sace pana bhikkhūhi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitte ‘‘kappiyakārakānaṃ vā hatthe bhavissati, mama purisānaṃ vā mayhaṃ vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, vaṭṭati.
为四种资具而布施的东西,哪种资具需要,就该用在那种用途上。为衣而布施的,就只能用在衣上。如果衣方面没有这种需要,而僧团在饮食等方面有困难,为了僧团的安适,经过向僧团征询同意后,也可以用在那个用途上。为饮食、医药资具而布施的,也是同样的道理。不过,为住所而布施的,因为住所属于重物,就只能用在住所上。但如果比丘们舍弃住所离开后,住所会毁坏,在这种时候,即使把住所舍出去,也开许比丘们使用;所以,为了维护住所,不应作根本性的舍弃,只应以维持的方式受用。
Catupaccayatthāya ca dinnaṃ yena yena paccayena attho hoti, taṃ tadatthaṃ upanetabbaṃ. Civaratthāya dinnaṃ cīvareyeva upanetabbaṃ. Sace cīvarena tādiso attho natthi, piṇḍapātādīhi saṃgho kilamati, saṃghasuṭṭhutāya apaloketvā tadatthāyapi upanetabbaṃ. Esa nayo piṇḍapātagilānapaccayatthāya dinnepi. Senāsanatthāya dinnaṃ pana senāsanassa garubhaṇḍattā senāsaneyeva upanetabbaṃ. Sace pana bhikkhūsu senāsanaṃ chaḍḍetvā gatesu senāsanaṃ vinassati, īdise kāle senāsanaṃ vissajjetvāpi bhikkhūnaṃ paribhogo anuññāto, tasmā senāsanajagganatthaṃ mūlacchejjaṃ akatvā yāpanamattaṃ paribhuñjitabbaṃ.
60如果有人这样说:“我有一个能产出三季作物的大湖,我要把它布施给僧团。”如果僧团接受了,那么无论在接受时还是在享用时,都有罪。但如果有人拒绝,按照前面同样的道理,任何人都不该对他说什么。因为谁指责他,谁自己就犯戒。而那个人反而让许多人免于犯戒。如果有人说了“我布施一个同样的湖”,被比丘们以“不合宜”拒绝后,他说:“僧团有某某湖、某某湖,那些怎么就算合宜呢?”应该对他说:“那些是做成净物之后布施的。”怎样布施才算做成净物呢?回答说:说了“请享用四种资具”之后布施的。如果他接着说“萨度,尊者,请享用四种资具”而布施,那就合宜。如果他说“请接受这个湖”,被拒绝后,他问“有净人吗”,回答“没有”,他说“这件事由某某来管理,或者放在某某手里、或者放在我手里,僧团请享用净物”,那就合宜。即使被拒绝后,他说“水会用来喝、会用来洗东西、鸟兽会来喝”,这样也合宜。如果被拒绝后,他说“请以净物的名义接受”,那就说“好的,居士,僧团会喝水、会洗东西、鸟兽会来喝”,这样来享用就合宜。如果有人说“我把湖或水池布施给僧团”,说“好的,居士,僧团会喝水”等等,然后享用,也完全合宜。
60. Sace koci ‘‘mayhaṃ tisassasampādanakaṃ mahātaḷākaṃ atthi, taṃ saṃghassa dammī’’ti vadati, tañce saṃgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattiyeva. Yo pana taṃ paṭikkhipati, so purimanayeneva na kenaci kiñci vattabbo. Yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti . Tena panekena bahū anāpattikā katā. Yo pana ‘‘tādisaṃyeva taḷākaṃ dammī’’ti vatvā bhikkhūhi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto vadati ‘‘asukañca asukañca saṅghassa taḷākaṃ atthi, taṃ kathaṃ vaṭṭatī’’ti. So vattabbo ‘‘kappiyaṃ katvā dinnaṃ bhavissatī’’ti. Kathaṃ dinnaṃ kappiyaṃ hotīti. ‘‘Cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vatvā dinnanti. So sace ‘‘sādhu, bhante cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti deti, vaṭṭati. Athāpi ‘‘taḷākaṃ gaṇhathā’’ti vatvā ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto ‘‘kappiyakārako atthī’’ti pucchitvā ‘‘natthī’’ti vutte ‘‘idaṃ asuko nāma vicāressati, asukassa vā hatthe mayhaṃ vā hatthe bhavissati, saṅgho kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjatū’’ti vadati, vaṭṭati. Sacepi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto ‘‘udakaṃ paribhuñjissati, bhaṇḍakaṃ dhovissati, migapakkhino pivissantī’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Athāpi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto vadati ‘‘kappiyasīsena gaṇhathā’’ti. ‘‘Sādhu upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissati, bhaṇḍakaṃ dhovissati, migapakkhino pivissantī’’ti vatvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Athāpi ‘‘mama taḷākaṃ vā pokkharaṇiṃ vā saṅghassa dammī’’ti vutte ‘‘sādhu upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissatī’’tiādīni vatvā paribhuñjituṃ vaṭṭatiyeva.
如果比丘们请人帮忙做手工,又亲手在如法的地面上挖土,为了用水而建了池塘,人们依靠这个池塘种出庄稼后,向精舍供养如法的物品,这是可以的。如果人们是为了帮助僧团,自己挖了僧团的地,依靠那块地种出庄稼后,供养如法的物品,这也是可以的。如果有人说“请为我们安排一个净人”,那也是可以安排的。如果那些人被国王的赋税逼得离开了,换别人来接手,却什么都不给比丘们,那就可以禁止他们用水,但只能在耕作的时候禁止,庄稼成熟的时候不能禁。如果他们问:“尊者,以前的人不也是依靠这个种庄稼的吗?”那就应该告诉他们:“他们曾为僧团做了这样那样的帮助,供养了这样那样的如法物品。”如果他们又说:“我们也会供养”,这样也是可以的。
Yadi pana bhikkhūhi hatthakammaṃ yācitvā sahatthena ca kappiyapathaviṃ khaṇitvā udakaparibhogatthāya taḷākaṃ kāritaṃ hoti, tañce nissāya sassaṃ nipphādetvā manussā vihāre kappiyabhaṇḍaṃ denti, vaṭṭati. Atha manussā eva saṅghassa upakāratthāya saṅghikabhūmiṃ khaṇitvā taṃ nissāya nipphannasassato kappiyabhaṇḍaṃ denti, etampi vaṭṭati. ‘‘Amhākaṃ ekaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapethā’’ti vutte ca ṭhapetumpi labbhati. Atha te manussā rājabalinā upaddutā pakkamanti, aññe paṭipajjanti, na ca bhikkhūnaṃ kiñci denti, udakaṃ vāretuṃ labbhati, tañca kho kasikammakāleyeva, na sassakāle. Sace te vadanti ‘‘nanu, bhante, pubbepi manussā imaṃ nissāya sassaṃ akaṃsū’’ti, tato vattabbā ‘‘te saṅghassa imañca imañca upakāraṃ akaṃsu, idañcidañca kappiyabhaṇḍakaṃ adaṃsū’’ti. Sace te vadanti ‘‘mayampi dassāmā’’ti, evampi vaṭṭati.
如果有个不懂规矩的人,用不如法的方式接受或让人建造池塘,比丘们就不能使用它;依靠这个池塘得到的如法物品,也仍然是不如法的。如果主人知道比丘们已经把它舍弃了,原来的主人、他的儿女,或者家族里其他后裔,再用如法的方式重新给出来,那就可以。如果这个家族已经断绝了,那片地方的主人把它收走之后,再用如法的方式重新给出来——就像心峰山那位比丘尼引出水渠、阿罗那伽龙王之王后那个例子一样——这样也可以。对于以如法方式、依水而接受的池塘,净心的人可以挖泥、筑堤等等。但如果看到有人依靠这个池塘种庄稼,就不可以设立净人。如果他们自己主动给如法物品,就可以接受;如果不给,就不应该去催。对于依资具而接受的池塘,可以设立净人,但不可以让人去挖泥、筑堤等等。如果净人们自己去做,那就可以。不过,如果是由不懂规矩、有惭耻心的比丘让人去做的,虽然接受的方式是如法的,但因为和比丘指使这个因缘所生起的东西混在一起——就像混了毒物的钵食,或者混了不如法肉味的食物一样——就变得很难受用,对所有人来说都是不如法的。
Sace pana koci abyatto akappiyavohārena taḷākaṃ paṭiggaṇhāti vā kāreti vā, taṃ bhikkhūhi na paribhuñjitabbaṃ, taṃ nissāya laddhakappiyabhaṇḍampi akappiyameva . Sace bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā sāmiko vā tassa puttadhītaro vā añño vā koci vaṃse uppanno puna kappiyavohārena deti, vaṭṭati. Pacchinne kulavaṃse yo tassa janapadassa sāmiko, so acchinditvā kappiyavohārena puna deti cittalapabbate bhikkhunā nīhaṭaudakavāhakaṃ aḷanāgarājamahesī viya, evampi vaṭṭati. Kappiyavohārepi udakavasena paṭiggahitataḷāke suddhacittānaṃ mattikuddharaṇapāḷibandhanādīni ca kātuṃ vaṭṭati. Taṃ nissāya pana sassaṃ karonte disvā kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Yadi te sayameva kappiyabhaṇḍaṃ denti, gahetabbaṃ. No ce denti, na codetabbaṃ. Paccayavasena paṭiggahitataḷāke kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati, mattikuddharaṇapāḷibandhanādīni kāretuṃ na vaṭṭati. Sace kappiyakārakā sayameva karonti, vaṭṭati. Abyattena pana lajjibhikkhunā kārāpitesu kiñcāpi paṭiggahaṇaṃ kappiyaṃ, bhikkhussa pana payogapaccayā uppannena missattā visagatapiṇḍapāto viya akappiyamaṃsarasamissabhojanaṃ viya ca dubbinibhogaṃ hoti, sabbesaṃ akappiyameva.
6161. 不过,如果有一处可以蓄水的地方,池塘的堤岸很坚固,他只是在水的方面作安排,说“你们要这样做,好让它蓄很多水,在岸边附近蓄水”,这样是可以的。他们不让人在灶里生火,说“近事男们,愿你们得到用水之便”,这样说可以;但说“你们种了庄稼再拿来”,这就不可以。不过,如果看见池塘里水太多,就让人从前面或后面挖开水渠,或者让人砍掉树林改成稻田,或者在旧稻田里不按通常的份额而多取,或者在新庄稼还没划分份额的地方说“你们给这么多钱”而索取钱币——这一切对所有人都是不如法的。
61. Sace pana udakassa okāso atthi, taḷākassa pāḷi thirā, ‘‘yathā bahuṃ udakaṃ gaṇhāti, evaṃ karohi, tīrasamīpe udakaṃ karohī’’ti evaṃ udakameva vicāreti, vaṭṭati. Uddhane aggiṃ na pātenti, ‘‘udakakammaṃ labbhatu upāsakā’’ti vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sassaṃ katvā āharathā’’ti vattuṃ pana na vaṭṭati. Sace pana taḷāke atibahuṃ udakaṃ disvā passato vā piṭṭhito vā mātikaṃ nīharāpeti, vanaṃ chindāpetvā kedāre kārāpeti, porāṇakedāresu vā pakatibhāgaṃ aggahetvā atirekaṃ gaṇhāti, navasasse vā aparicchinnabhāge ‘‘ettake kahāpaṇe dethā’’ti kahāpaṇe uṭṭhāpeti, sabbesaṃ akappiyaṃ.
如果有人不说“你们去耕田、播种”,而是这样划定田地:“这块地有这么一片区域”,当农夫们说“我们在这片地上种了庄稼,你们拿这一份”时,他为了确定土地面积,用绳子或棍子去丈量,或者站在打谷场上看守,或者让人从打谷场搬出来,或者收进仓库里——这些对那位比丘来说都是不如法的。
如果农夫们拿钱来,说“这些是拿来供养僧团的”,而某个比丘心想“僧团不吃钱”,就说“用这些钱去买衣服,用这些钱去准备粥等”,那么他们拿来的东西,对所有人来说都是不如法的。为什么?因为指使了钱。
如果农夫们拿谷物来,说“这些是拿来供养僧团的”,而某个比丘像前面那样说“用这些稻谷去换这样那样的东西”,那么他们拿来的东西,只对那位比丘来说是不如法的。为什么?因为指使了谷物。
如果农夫们拿米或未脱壳米来,说“这些是拿来供养僧团的”,而某个比丘像前面那样说“用这些米去换这样那样的东西”,那么他们拿来的东西,对所有人来说都是如法的。为什么?因为指使的是如法的米等物品。
即使涉及买卖,因为只是告知作净者,所以无犯。
Yo pana ‘‘kasatha vapathā’’ti avatvā ‘‘ettakāya bhūmiyā ettako nāma bhāgo’’ti evaṃ bhūmiṃ vā patiṭṭhāpeti, ‘‘ettake bhūmibhāge amhehi sassaṃ kataṃ, ettakaṃ nāma bhāgaṃ gaṇhathā’’ti vadantesu kassakesu bhūmippamāṇagahaṇatthaṃ rajjuyā vā daṇḍena vā mināti, khale vā ṭhatvā rakkhati, khalato vā nīharāpeti, koṭṭhāgāre vā paṭisāmeti, tasseva taṃ akappiyaṃ. Sace kassakā kahāpaṇe āharitvā ‘‘ime saṅghassa āhaṭā’’ti vadanti, aññataro ca bhikkhu ‘‘na saṅgho kahāpaṇe khādatī’’ti saññāya ‘‘ettakehi kahāpaṇehi sāṭake āharatha , ettakehi yāguādīni sampādethā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattā. Sace dhaññaṃ āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa āhaṭa’’nti vadanti, aññataro ca bhikkhu purimanayeneva ‘‘ettakehi vīhīhi idañcidañca āharathā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ tasseva akappiyaṃ. Kasmā? Dhaññassa vicāritattā. Sace taṇḍulaṃ vā aparaṇṇaṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa āhaṭa’’nti vadanti, aññataro ca bhikkhu purimanayeneva ‘‘ettakehi taṇḍulehi idañcidañca āharathā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ sabbesaṃ kappiyaṃ. Kasmā? Kappiyānaṃ taṇḍulādīnaṃ vicāritattā. Kayavikkayepi anāpatti kappiyakārakassa ācikkhitattā.
6262. 不过,以前在心峰山,有一位比丘在四柱大厅门口,为了给园民们一个暗示,在地上画了一个圆圈,心想:“啊,但愿明天能为僧团烤出这么多糕点。”一个聪明的园民看到后,就照着做了。第二天敲鼓集合僧众后,他拿着糕点对比丘长老说:“尊者,我们从祖先、从祖父辈以来,从没听说过这样的事。有一位尊者竟在四柱大厅门口,为了糕点在地上画了记号。从今以后,请各位尊者想要什么就直说,我们也能过得安稳。”大长老当场就转身离开了,连一位比丘也没有拿糕点。就这样,过去他们不享用由此产生的东西。因此——
62. Pubbe pana cittalapabbate eko bhikkhu catusāladvāre ‘‘aho vata sve saṅghassa ettakappamāṇe pūve paceyyu’’nti ārāmikānaṃ saññājananatthaṃ bhūmiyaṃ maṇḍalaṃ akāsi. Taṃ disvā cheko ārāmiko tatheva katvā dutiyadivase bheriyā ākoṭitāya sannipatite saṅghe pūvaṃ gahetvā saṅghattheraṃ āha – ‘‘bhante, amhehi ito pubbe neva pitūnaṃ, na pitāmahānaṃ evarūpaṃ sutapubbaṃ, ekena ayyena catusāladvāre pūvatthāya saññā katā, ito dāni pabhuti ayyā attano attano cittānurūpaṃ vadantu, amhākampi phāsuvihāro bhavissatī’’ti. Mahāthero tatova nivatti, ekabhikkhunāpi pūvo na gahito. Evaṃ pubbe tatruppādaṃ na paribhuñjiṃsu. Tasmā –
不舍弃减损烦恼的修行、不放逸的比丘,
即使是如法之物,也不应为了利养而心怀贪恋。
Sallekhaṃ accajantena, appamattena bhikkhunā; Kappiyepi na kātabbā, āmisatthāya lolatāti. (pārā. aṭṭha. 2.538-9);
凡是这里在蓄水池部分已经说过的,在池塘、引水渠等地方也同样适用。
Yo cāyaṃ taḷāke vutto, pokkharaṇīudakavāhakamātikādīsupi eseva nayo.
63对于稻谷、豆类、甘蔗、果实等生长的地方,不管是田地还是地基,即使施主说“我施与”,如果以“这不如法”为由拒绝了,那么就要按照关于池塘的规则来处理——当施主用如法的说法讲“我为受用四种资具而施与”时,才可以接受。但如果他说“我施与树林”“我施与荒野”,那是可以的。如果人们没有经过比丘们吩咐,自己就在那里砍树、种豆类等,然后把比丘们的那一份送过来,这是可以的;如果他们不给,也不应该去催。如果因为某种障碍,原来那些人离开了,换成了别人来耕种,而且什么都不给比丘们,那就应该阻止他们。如果他们问:“尊者,难道以前的人不也在这里种过庄稼吗?”那就应该告诉他们:“他们曾向僧团供养过这样那样的如法物品。”如果他们说:“我们也会供养”,这样就可以。
63. Pubbaṇṇāparaṇṇaucchuphalāphalādīnaṃ viruhanaṭṭhānaṃ yaṃ kiñci khettaṃ vā vatthuṃ vā ‘‘dammī’’ti vuttepi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitvā taḷāke vuttanayeneva yadā kappiyavohārena ‘‘catupaccayaparibhogatthāya dammī’’ti vadati, tadā sampaṭicchitabbaṃ, ‘‘vanaṃ dammi araññaṃ dammī’’ti vutte pana vaṭṭati. Sace manussā bhikkhūhi anāṇattāyeva tattha rukkhe chinditvā aparaṇṇādīni sampādetvā bhikkhūnaṃ bhāgaṃ denti, vaṭṭati, adentā na codetabbā. Sace kenacideva antarāyena tesu pakkantesu aññe karonti, na ca bhikkhūnaṃ kiñci denti, te vāretabbā. Sace vadanti ‘‘nanu, bhante, pubbe manussā idha sassāni akaṃsū’’ti, tato vattabbā ‘‘te saṅghassa idañcidañca kappiyabhaṇḍaṃ adaṃsū’’ti. Sace vadanti ‘‘mayampi dassāmā’’ti, evaṃ vaṭṭati.
如果有人指着一块适合建房的地说“我们把界施与”,这是可以的。不过,为了划定界而自己竖立柱子或石头,是不允许的,因为土地本身价值极大,哪怕只涉及一点点,也可能犯巴拉基格罪。但可以告诉净人:“我们的界经过这个地方。”即使他们多占了一些,因为只是间接说明,所以不算犯戒。如果国王、大臣等人自己让人立好柱子,然后说“你们受用四种资具吧”,那就是可以的。
Kiñci sassuṭṭhānakaṃ bhūmippadesaṃ sandhāya ‘‘sīmaṃ demā’’ti vadanti, vaṭṭati. Sīmaparicchedanatthaṃ pana thambhā vā pāsāṇā vā sayaṃ na ṭhapetabbā, bhūmi nāma anagghā, appakenapi pārājiko bhaveyya. Ārāmikānaṃ pana vattabbaṃ ‘‘iminā ṭhānena amhākaṃ sīmā gatā’’ti. Sacepi hi te adhikaṃ gaṇhanti, pariyāyena kathitattā anāpatti. Yadi pana rājarājamahāmattādayo sayameva thambhe ṭhapāpetvā ‘‘cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti denti, vaṭṭatiyeva.
如果有人在自己界内挖池塘,或者把水渠从寺院中间引过去,导致佛塔庭院、菩提树庭院等地方被破坏,就应该阻止他。如果僧团得到了某些好处,因为贪图利养而不阻止,这时有一个比丘出来阻止,那位比丘就是做主的人。如果一个比丘不阻止,还说“你们去做吧”,那他就站到他们那一边去了。如果是僧团出面阻止,那僧团就是做主的一方。因为在僧团的事务中,谁按正法办事,谁就是做主的人。如果对方虽然被阻止还是继续做,那就把下面挖出来的土填回下面,上面挖出来的土填回上面,把它恢复原样。
Sace koci antosīmāyaṃ taḷākaṃ vā khaṇati, vihāramajjhena vā mātikaṃ neti, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇādīni dussanti, vāretabbo. Sace saṅgho kiñci labhitvā āmisagarukatāya na vāreti, eko bhikkhu vāreti, sova bhikkhu issaro. Sace eko bhikkhu na vāreti ‘‘netha tumhe’’ti, tesaṃyeva pakkho hoti. Saṅgho vāreti, saṅghova issaro. Saṅghikesu hi kammesu yo dhammakammaṃ karoti, sova issaro. Sace vāriyamānopi karoti, heṭṭhā gahitaṃ paṃsuṃ heṭṭhā pakkhipitvā, upari gahitaṃ paṃsuṃ upari pakkhipitvā pūretabbā.
如果有人想布施还长在地里的甘蔗、豆类、葫芦、南瓜之类的藤果,说“我把这整片甘蔗田、豆类地、藤果林都布施出去”,玛哈苏玛长老说:因为连土地一起执取了,所以不如法。但玛哈巴杜玛长老说:“这只是嘴上说说而已,那块地本来就是施主们的,所以是如法的。”如果说“我布施奴隶”,不如法。如果说“我布施净人、我布施作务者、我布施如法工作者”,那就如法。如果净人上午和下午都为僧团做事,那就应该像对待沙弥一样,连一切医药都替他准备好。如果他只在上午为僧团做事,下午做自己的事,那傍晚就不该给他口粮。那些每五天一轮或每半月一轮为僧团做事、其余时间做自己事的人,也应该在他们做事的时候给他们食物和口粮。如果没有僧团的事,他们只做自己的事来谋生,如果他们拿手工劳动赚来的钱来供养,可以接受;如果不给,也不该说什么。不管是洗衣工奴隶还是织工奴隶,以净人的名义接受都可以。
Sace koci yathājātameva ucchuṃ vā aparaṇṇaṃ vā alābukumbhaṇḍādikaṃ vā valliphalaṃ dātukāmo ‘‘etaṃ sabbaṃ ucchukhettaṃ aparaṇṇavatthuṃ valliphalāvāṭaṃ dammī’’ti vadati, saha vatthunā parāmaṭṭhattā na vaṭṭatīti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘abhilāpamattametaṃ, sāmikānaṃyeva hi so bhūmibhāgo, tasmā vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Dāsaṃ dammī’’ti vadati, na vaṭṭati. ‘‘Ārāmikaṃ dammi, veyyāvaccakaraṃ dammi, kappiyakārakaṃ dammī’’ti vutte vaṭṭati. Sace ārāmiko purebhattampi pacchābhattampi saṅghasseva kammaṃ karoti, sāmaṇerassa viya sabbaṃ bhesajjaṃ paṭijagganampi tassa kātabbaṃ. Sace purebhattameva saṅghassa kammaṃ karoti, pacchābhattaṃ attano karoti, sāyaṃ nivāpo na dātabbo. Yepi pañcadivasavārena vā pakkhavārena vā saṅghassa kammaṃ katvā sesakāle attano kammaṃ karonti, tesampi karaṇakāleyeva bhattañca nivāpo ca dātabbo. Sace saṅghassa kammaṃ natthi, attanoyeva kammaṃ katvā jīvanti, te ce hatthakammamūlaṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce denti, na kiñci vattabbā. Yaṃ kiñci rajakadāsampi pesakāradāsampi ārāmikanāmena sampaṭicchituṃ vaṭṭati.
如果他们说“我们给牛”,就应该拒绝,说“这样不如法”。这些牛是从哪里来的?是智者为了受用五种牛产品而给的。如果他们说“我们也是为了受用五种牛产品而给”,那就如法。关于山羊等,也是同样的道理。如果他们说“我们给象、马、水牛、鸡、猪”,就不应该接受。如果有些人说“尊者,你们不用操心,我们把这些拿走,然后给你们如法的物品”,他们这样拿走,是可以的。鸡和猪可以放归森林,说“愿它们快乐地活着”。如果他们说“我们把这个池塘、这块田、这块地给寺院”,就不能拒绝。
Sace ‘‘gāvo demā’’ti vadanti, ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbā. Imā gāvo kutoti. Paṇḍitehi pañcagorasaparibhogatthāya dinnāti. ‘‘Mayampi pañcagorasaparibhogatthāya demā’’ti vutte vaṭṭanti. Ajikādīsupi eseva nayo. ‘‘Hatthiṃ dema, assaṃ, mahiṃsaṃ, kukkuṭaṃ, sūkaraṃ demā’’ti vadanti, sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Sace keci manussā ‘‘appossukkā, bhante, tumhe hotha, mayaṃ ime gahetvā tumhākaṃ kappiyabhaṇḍaṃ dassāmā’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Kukkuṭasūkare ‘‘sukhaṃ jīvantū’’ti araññe vissajjāpetuṃ vaṭṭati. ‘‘Imaṃ taḷākaṃ, imaṃ khettaṃ, imaṃ vatthuṃ vihārassa demā’’ti vutte paṭikkhipituṃ na labbhati.
64如果有人为了某位比丘,派使者送去用金银等换来的衣资,并交代说:“用这份衣资买一件衣,给某某比丘披上。”如果那位使者来到这位比丘面前,这样说:“尊者,这是为尊者送来的衣资,请尊者收下衣资。”这位比丘应当这样对使者说:“贤友,我们不收衣资,我们只在适当的时候接受如法的衣。”如果使者又对这位比丘说:“尊者有帮忙办事的人吗?”这位需要衣的比丘应当指出一位帮忙办事的人,可以是寺院的净人,也可以是近事男,说:“贤友,这位就是为比丘们办事的人。”不应当说“给他”,也不应当说“他会存放”“他会换”“他会去买”。如果使者交代好了那位办事的人,再来到这位比丘面前,这样说:“尊者,您所指出的那位办事人,我已经吩咐他了,请尊者适时去找他,他会把衣给您披上。”这位需要衣的比丘应当去找那位办事人,提醒、催问两三次:“贤友,我需要衣。”不应当说“把衣给我”“拿衣给我”“替我换衣”“替我买衣”。如果提醒、催问了两三次,那件衣办成了,这很好。如果没办成,就应当去那里,为了这件事,默不作声地站着,最多站四次、五次、六次。不应当坐在座位上,不应当接受食物,不应当说法。如果被问“你为什么来”,只应当说:“贤友,你知道了。”
64. Sace koci bhikkhuṃ uddissa dūtena hiraññasuvaṇṇādicīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti, so ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhatu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti, tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti, cīvaratthikena bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. Na vattabbo ‘‘tassa dehī’’ti vā ‘‘so vā nikkhipissati, so vā parivattessati, so vā cetāpessatī’’ti . So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, āṇatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikena bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti. Na vattabbo ‘‘dehi me cīvaraṃ, āhara me cīvaraṃ, parivattehi me cīvaraṃ, cetāpehi me cīvara’’nti. Sace dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce abhinipphādeti, tattha gantvā catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, na āsane nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo. ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatosī’’ti pucchiyamānena ‘‘jānāhi, āvuso’’ti ettakameva vattabbaṃ.
如果坐在座位上,或者接受食物,或者说法,就破坏了站立的规定。如果催促四次,就应该站四次。催促五次,就应该站两次。催促六次,就不应该再站。因为一次催促就破坏两次站立。就像催促六次后不应再站一样,站了十二次后也不应再催促。所以,如果只是催促而不站立,可以得到六次催促。如果只是站立而不催促,可以得到十二次站立。如果既催促又站立,那么一次催促就要扣掉两次站立。其中,如果有人在同一天里反复前往,催促六次;或者只去一次,说六次“贤友,我需要衣物”;又有人在同一天里反复前往,站立十二次;或者只去一次,在那里各处站立;那么他也破坏了所有催促和所有站立,更不用说在不同日子了。如果在这之后他继续努力,把那件衣物弄成了,在行动阶段犯恶作,得到时犯尼萨耆亚。如果他不能弄成那件衣物,那么从国王或大臣那里送来给这位比丘的衣资,他应该亲自去那人那里,或者派使者去说:“各位尊者,你们为比丘送来的衣资,对那位比丘没有任何用处。请各位尊者处理自己的财物,不要让你们的财物损失。”这是这里的正确做法。如果有人既不亲自去,也不派使者去,在应说话的环节上就犯恶作。
Sace āsane vā nisīdati, āmisaṃ vā paṭiggaṇhāti, dhammaṃ vā bhāsati, ṭhānaṃ bhañjati. Sace catukkhattuṃ codeti, catukkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Pañcakkhattuṃ codeti, dvikkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Chakkhattuṃ codeti, na ṭhātabbaṃ. Ekāya hi codanāya ṭhānadvayaṃ bhañjati. Yathā chakkhattuṃ codetvā na ṭhātabbaṃ, evaṃ dvādasakkhattuṃ ṭhatvā na codetabbaṃ. Tasmā sace codetiyeva na tiṭṭhati, cha codanā labbhanti. Sace tiṭṭhatiyeva na codeti, dvādasa ṭhānāni labbhanti. Sace codetipi tiṭṭhatipi, ekāya codanāya dve ṭhānāni hāpetabbāni. Tattha yo ekadivasameva punappunaṃ gantvā chakkhattuṃ codeti, sakiṃyeva vā gantvā ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti chakkhattuṃ vadati, tattha ekadivasameva punappunaṃ gantvā dvādasakkhattuṃ tiṭṭhati, sakimeva vā gantvā tatra tatra ṭhāne tiṭṭhati, sopi sabbacodanāyo sabbaṭṭhānāni ca bhañjati, ko pana vādo nānādivasesu. Tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. No ce sakkoti taṃ abhinipphādetuṃ, yato rājato rājamahāmattato vā assa bhikkhuno taṃ cīvaracetāpannaṃ ānītaṃ, tassa santikaṃ sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā tumhākaṃ santakaṃ vinassatū’’ti. Ayaṃ tattha sāmīci. Yo pana neva sāmaṃ gacchati, na dūtaṃ pāheti, vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati.
6565. 那么,对于所有执事者,都应该这样对待吗?不应该这样对待。因为所谓的执事者,简要来说分为两种:已指定的和未指定的。其中,已指定的又分两种:由比丘指定的和由使者指定的。未指定的也分两种:当面执事者和背后执事者。在这些当中,由比丘指定的,根据当面和不当面,有四种情况;由使者指定的也同样有四种。是怎样的呢?比如有人通过使者,为某位比丘的衣资送来了一件不如法的物品。使者来到那位比丘面前说:“尊者,这是某某人为您的衣资送来的,请收下。”比丘拒绝说:“这不如法。”使者又问:“尊者,您有执事者吗?”有些执事者,是求福德的在家信徒被吩咐“请为比丘们服务”而担任的,或者是比丘们的熟人和亲近之人。其中一位当时正坐在比丘身边。比丘就指定他说:“这位是比丘们的执事者。”使者把不如法的物品交到那位执事者手里,说:“请为长老买衣后给他。”然后离去。这就是由比丘当面指定的情况。
65. Kiṃ pana (pārā. aṭṭha. 2.538-9) sabbakappiyakārakesu evaṃ paṭipajjitabbanti? Na paṭipajjitabbaṃ. Ayañhi kappiyakārako nāma saṅkhepato duvidho niddiṭṭho aniddiṭṭho ca. Tattha niddiṭṭho duvidho bhikkhunā niddiṭṭho dūtena niddiṭṭhoti. Aniddiṭṭhopi duvidho mukhavevaṭikakappiyakārako parammukhakappiyakārakoti. Tesu bhikkhunā niddiṭṭho sammukhāsammukhavasena catubbidho hoti, tathā dūtena niddiṭṭhopi. Kathaṃ? Idhekacco bhikkhussa cīvaratthāya dūtena akappiyavatthuṃ pahiṇati, dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘idaṃ, bhante, itthannāmena tumhākaṃ cīvaratthāya pahitaṃ, gaṇhatha na’’nti vadati, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, dūto ‘‘atthi pana te, bhante, veyyāvaccakaro’’ti pucchati, puññatthikehi ca upāsakehi ‘‘bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karothā’’ti āṇattā vā, bhikkhūnaṃ vā sandiṭṭhasambhattā keci veyyāvaccakarā honti, tesaṃ aññataro tasmiṃ khaṇe bhikkhussa santike nisinno hoti, bhikkhu taṃ niddisati ‘‘ayaṃ bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, ayaṃ bhikkhunā sammukhāniddiṭṭho.
如果净人没有坐在比丘跟前,但比丘指定说:“某某村里有个叫某某名字的人,是专门为比丘们办事的。”于是这人就去了,把不适宜的物品交到那个净人手里,说:“请给长老买件袈裟送过去。”然后回来告诉比丘,再离开。这就是比丘没有当面指定的第一种情况。
No ce bhikkhussa santike nisinno hoti, apica kho bhikkhu niddisati ‘‘asukasmiṃ nāma gāme itthannāmo bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, so gantvā tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dadeyyāsī’’ti āgantvā bhikkhussa ārocetvā gacchati, ayameko bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.
那位使者并没有亲自前来报告,而是另派了一个人去传话:“尊者,我已经把买衣的钱交到他手里了,请你们去取衣。”这就是比丘没有当面指示的第二种情况。
Na heva kho so dūto attanā āgantvā āroceti, apica kho aññaṃ pahiṇati ‘‘dinnaṃ mayā, bhante, tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ dutiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.
他确实没有另派别人,而是亲自走到比丘面前说:“我要把买衣的钱交到他手里,你们从他那里拿衣。”这是比丘非当面指示的第三种。这样一来,一种当面指示和三种非当面指示,这四种就叫作比丘所指示的净人。在这里,应当依照上面所说的方式来做。
Na heva kho aññaṃ pahiṇati, apica gacchantova bhikkhuṃ vadati ‘‘ahaṃ tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ tatiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro bhikkhunā niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu idha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
另一位比丘,像前面那样被使者问了之后,因为确实没有净人,或者不想去查问,就说:“我们没有净人。”就在那时,有一个人走过来。使者把非法物交到他手里,说:“你们可以从这个人手里拿袈裟。”然后就走了。这就叫“使者当面指示”。这样就是一种当面指示。
Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito natthitāya vā avicāretukāmatāya vā ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tasmiṃ khaṇe koci manusso āgacchati, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘imassa hatthato cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā gacchati, ayaṃ dūtena sammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho.
另一位使者进入村落,把不如法的物品交到自己中意的某人手里,然后像前面那样回来报告;或者派另一个人去说:“我要把购衣金交给名叫某某的人,你们从他那里取衣。”说完就走。这叫做第三种“由使者非当面指示”。这样一来,一种当面指示,三种非当面指示,这四种就叫作“由使者指示的净人”。在这些情况中,应当依照门达咖学处所说的方式来做。因为这样说:
Aparo dūto gāmaṃ pavisitvā attanā abhirucitassa kassaci hatthe akappiyavatthuṃ datvā purimanayeneva āgantvā vā āroceti, aññaṃ vā pahiṇati ‘‘ahaṃ asukassa nāma hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā vā gacchati, ayaṃ tatiyo dūtena asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro dūtena niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu meṇḍakasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Vuttañhetaṃ –
比丘们,有些人有信、净信,他们把黄金交到净人手里,说:请用这个给尊者如法之物。比丘们,我允许接受从那里得来的如法之物。但比丘们,我绝不说以任何方式可以接受或寻求金银。
‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā yaṃ ayyassa kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ, bhikkhave, ‘kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabba’nti vadāmī’’ti (mahāva. 299).
在这里,劝请没有数量的限制。即使尚未接受本金,劝请上千次也好,或者只是站着也好,都可以接受净物。如果对方不给,也可以另外安排一个净人,让他去取来。如果对方愿意,也可以告诉物主;如果不愿意,就不该告诉。
Ettha codanāya parimāṇaṃ natthi, mūlaṃ asādiyantena sahassakkhattumpi codanāya vā ṭhānena vā kappiyabhaṇḍaṃ sādituṃ vaṭṭati. No ce deti, aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabbaṃ. Sace icchati, mūlasāmikānampi kathetabbaṃ. No ce icchati, na kathetabbaṃ.
另一位比丘也像前面那样被使者问了,他说:“我们没有净人。”当时旁边另一个人听到了,就说:“贤友,拿来吧,我替尊者买衣后供养。”使者说:“贤友,那就请你给吧。”于是把东西交到他手里,没有告诉比丘就走了。这叫做“口头净人”。还有另一种情况:把不净物交到比丘的侍者或别人手里,只说“请给长老衣”,然后就走了。这叫做“背面净人”。这两种合起来叫“未指示净人”。对待他们,应该像对待未受邀请的非亲属一样处理。如果他们自己把衣拿来给,就可以接受;如果不给,就什么也不该说。就像把为买衣的不净物送到使者手里时已经讲过的判定那样,为了钵食等而派人送去,以及他们亲自来给的情形,也应当这样理解。
Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tadañño samīpe ṭhito sutvā ‘‘āhara bho, ahaṃ ayyassa cīvaraṃ cetāpetvā dassāmī’’ti vadati. Dūto ‘‘handa bho dadeyyāsī’’ti tassa hatthe datvā bhikkhussa anārocetvāva gacchati, ayaṃ mukhavevaṭikakappiyakārako. Aparo bhikkhuno upaṭṭhākassa vā aññassa vā hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ dadeyyāsī’’ti ettova pakkamati, ayaṃ parammukhākappiyakārakoti ime dve aniddiṭṭhakappiyakārakā nāma. Etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ. Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā dadanti, gahetabbaṃ. No ce, na kiñci vattabbā. Yathā ca dūtassa hatthe cīvaratthāya akappiyavatthumhi pesite vinicchayo vutto, evaṃ piṇḍapātādīnampi atthāya pesite sayaṃ āgantvā dīyamāne ca vinicchayo veditabbo.
6666. 关于接受放在脚边的东西,判定如下:把某件不许可的物品放在脚边,说“这是给尊者的”,即使比丘心里认可、想要接受,但若以身或语拒绝说“这是不许可的”,就无犯。即使没有以身、语拒绝,只是心清净,不认可说“这是不许可的”,也完全无犯。因为在三门之中,无论通过哪一门拒绝,都算是拒绝了。但如果既没有以身、语拒绝,心里却默许,那么由于没有做应当以身、语做的拒绝,就因为不作为而在身门和语门犯戒;在意门则没有犯戒这回事。
66. Upanikkhittasādiyane pana ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.583-4) – kiñci akappiyavatthuṃ pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti vutte sacepi cittena sādiyati, gaṇhitukāmo hoti, kāyena vā vācāya vā ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, anāpatti . Kāyavācāhi vā appaṭikkhipitvāpi suddhacitto hutvā ‘‘nayidaṃ amhākaṃ kappatī’’ti na sādiyati, anāpattiyeva. Tīsu dvāresu hi yena kenaci paṭikkhittaṃ paṭikkhittameva hoti. Sace pana kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseti, kāyavācāhi kattabbassa paṭikkhepassa akaraṇato akiriyasamuṭṭhānaṃ kāyadvāre ca vacīdvāre ca āpattiṃ āpajjati, manodvāre pana āpatti nāma natthi.
有人把一百或一千(钱)放在脚边,说“这是给你的”,比丘拒绝说“这不许可”;近事男说“我已经布施给你们了”然后离开。另有人来到这里问“尊者,这是什么?”那就应该把那个人和自己说过的话告诉他。如果他说“尊者,我来守护,请指示守护的地方”,即使要登上七层楼阁,也应该指示说“这是守护的地方”,不能说“放在这里”。到这一步,就是依靠净与不净而住;应该关好门守护着住。如果他带着什么可卖的东西——钵或衣——前来,说“尊者,请收下这个”,就应该说“近事男,我们需要这个,也有如是之物现前,但没有净人”。如果他说“我来做净人,请开门给我”,那就开门后说“已放在这个处所”,不能说“拿这个”。这样也是依靠净与不净而住。如果他拿了那个,给了净物,那就可以。如果他多拿了,就应该对他说“我们不拿你的东西,你走吧”。
Eko sataṃ vā sahassaṃ vā pādamūle ṭhapeti ‘‘tuyhidaṃ hotū’’ti, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, upāsako ‘‘pariccattaṃ mayā tumhāka’’nti gato, añño tattha āgantvā pucchati ‘‘kiṃ, bhante, ida’’nti, yaṃ tena ca attanā ca vuttaṃ, taṃ ācikkhitabbaṃ. So ce vadati ‘‘gopayissāmahaṃ, bhante, guttaṭṭhānaṃ dassethā’’ti, sattabhūmikampi pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhitabbaṃ, ‘‘idha nikkhipāhī’’ti na vattabbaṃ. Ettāvatā kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hoti, dvāraṃ pidahitvā rakkhantena vasitabbaṃ. Sace kiñci vikkāyikabhaṇḍaṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā gahetvā āgacchati, ‘‘idaṃ gahessatha, bhante’’ti vutte ‘‘upāsaka, atthi amhākaṃ iminā attho, vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthī’’ti vattabbaṃ. Sace so vadati ‘‘ahaṃ kappiyakārako bhavissāmi, dvāraṃ vivaritvā dethā’’ti, dvāraṃ vivaritvā ‘‘imasmiṃ okāse ṭhapita’’nti vattabbaṃ, ‘‘idaṃ gaṇhā’’ti na vattabbaṃ. Evampi kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitameva hoti. So ce taṃ gahetvā tassa kappiyabhaṇḍaṃ deti, vaṭṭati. Sace adhikaṃ gaṇhāti, ‘‘na mayaṃ tava bhaṇḍaṃ gaṇhāma, nikkhamāhī’’ti vattabbo.
67如果有人接受了金银等四种应舍物品,应该怎么处理?要在僧团当中舍出去。怎么舍呢?那位比丘应该走到僧团那里,把上衣偏袒一肩,顶礼上座比丘的双脚,然后蹲跪合掌,这样说:“尊者,我接受了金钱,这对我来说是应舍之物,我现在把它舍出去。”舍出之后,应当忏悔所犯的罪。要由一位聪明能干的比丘来接受他的忏悔。如果这时有净人或居士来到,应该对他说:“贤友,这件事你要知道。”如果他问:“我用这个买什么好呢?”不可以说:“买这个或买那个。”应该告诉他如法的物品:酥油、油、蜂蜜或糖浆。告诉他的时候,也不能说:“用这个去买酥油、油、蜂蜜或糖浆。”只应该说:“这些是僧团如法的物品。”如果他拿这个去交换,换来了如法的物品,那么除了接受金钱的那位比丘以外,其他所有比丘都可以分配受用,接受金钱的比丘不可以拿自己那一份。
67. Yena pana jātarūpādicatubbidhaṃ nissaggiyavatthu paṭiggahitaṃ, tena kiṃ kātabbanti? Saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ. Kathaṃ? Tena bhikkhunā (pārā. 584) saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ nissajjāmī’’ti nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā, so vattabbo ‘‘āvuso, idaṃ jānāhī’’ti. Sace so bhaṇati ‘‘iminā kiṃ āharissāmī’’ti, na vattabbo ‘‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’’ti, kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā. Ācikkhantena ca ‘‘iminā sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā āharā’’ti na vattabbaṃ, ‘‘idañcidañca saṅghassa kappiya’’nti ettakameva vattabbaṃ. Sace so tena parivattetvā kappiyaṃ āharati, rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbeheva bhājetvā paribhuñjitabbaṃ, rūpiyapaṭiggāhakena bhāgo na gahetabbo.
其他比丘或寺院净人即使得到一份,也不可以拿来受用。哪怕是被猴子之类的动物叼走丢在树林里的,或是从它们手里掉下来的,或是被畜生接过去的,就算是当作粪扫衣来用,也绝对不可以。用那笔钱买来的糖浆,连拿来熏僧房都不行。用酥油或油点灯,然后在灯光下躺卧、修遍处业处、或者读经,都不可以。用油、蜂蜜、糖浆涂身上的伤口,也绝对不行。如果用那笔钱买来的东西去换取床椅等物,或者拿来建伍波萨他堂、食堂,都不可以受用。就连它的影子落在寺院界内,也不可以;如果超出界外,当作外来之物就可以。把那东西舍掉之后,用那笔钱修的路、搭的桥、造的船、扎的筏,都不可以乘坐通行。用那笔钱挖的池塘,里面涌出来的水不可以喝,也不可以使用。但如果池塘里没有那种水,而是别的外来水或雨水流进去的,那就可以。买来的东西,连同跟它一起买来的东西,即使是外来的也不可以。僧团把那东西当作寄存物放在一边,然后受用别的资具,那些资具对那个人来说也不可以。如果买了一座园林,那也不能受用。如果土地和种子都不如法,那么土地和果实都不能受用。如果只买了土地,另外种下别的种子,果实可以受用。如果买了种子,种在如法的土地上,果实不可以受用,但可以坐在或躺在土地上。
Aññesaṃ (pārā. aṭṭha. 2.583-4) bhikkhūnaṃ vā ārāmikānaṃ vā pattabhāgampi labhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, antamaso makkaṭādīhi tato haritvā araññe ṭhapitaṃ vā tesaṃ hatthato gaḷitaṃ vā tiracchānapaṭiggahitampi paṃsukūlampi na vaṭṭatiyeva. Tato āhaṭena phāṇitena senāsanadhūpanampi na vaṭṭati. Sappinā vā telena vā padīpaṃ katvā dīpāloke nipajjituṃ, kasiṇaparikammaṃ kātuṃ, potthakampi vācetuṃ na vaṭṭati. Telamadhuphāṇitehi pana sarīre vaṇaṃ makkhetuṃ na vaṭṭatiyeva. Tena vatthunā mañcapīṭhādīni vā gaṇhanti, uposathāgāraṃ vā bhojanasālaṃ vā karonti, paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Chāyāpi gehaparicchedena ṭhitāva na vaṭṭati, paricchedātikkantā āgantukattā vaṭṭati. Taṃ vatthuṃ vissajjetvā katena maggenapi setunāpi nāvāyapi uḷumpenāpi gantuṃ na vaṭṭati. Tena vatthunā khaṇāpitāya pokkharaṇiyā ubbhidodakaṃ pātuṃ vā paribhuñjituṃ vā na vaṭṭati. Anto udake pana asati aññaṃ āgantukaṃ udakaṃ vā vassodakaṃ vā paviṭṭhaṃ vaṭṭati. Kītāya yena saddhiṃ kītā, taṃ āgantukampi na vaṭṭati. Taṃ vatthuṃ upanikkhepaṃ ṭhapetvā saṅgho paccaye paribhuñjati, tepi paccayā tassa na vaṭṭanti. Ārāmo gahito hoti, sopi paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Yadi bhūmipi bījampi akappiyaṃ, neva bhūmiṃ, na phalaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace bhūmiṃyeva kiṇitvā aññāni bījāni ropitāni, phalaṃ vaṭṭati. Atha bījāni kiṇitvā kappiyabhūmiyaṃ ropitāni, phalaṃ na vaṭṭati, bhūmiyaṃ nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā vaṭṭati.
如果来到那里的净人不知道把这种东西换成如法的酥油、油等物品拿来给僧团,就应该对他说:“贤友,把这个丢掉。”如果他丢掉,那就很好。如果他不丢掉,就应当选一位具足五分的比丘来丢弃钱物:他不因贪欲而偏私,不因嗔恨而偏私,不因愚痴而偏私,不因恐惧而偏私,并且知道什么是已丢弃、什么是未丢弃。应当这样选任:先请一位比丘,请过之后,再由一位贤能、有能力的比丘向僧团宣告——
Sace pana tattha āgato kappiyakārako taṃ parivattetvā saṅghassa kappiyaṃ sappitelādiṃ āharituṃ na jānāti, so vattabbo ‘‘āvuso, imaṃ chaḍḍehī’’ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana sammannitabbo, paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者,请僧团听我说:如果僧团觉得时机合适,僧团可以选任名叫某某的比丘做弃钱者。这是动议。尊者,请僧团听我说:僧团选任名叫某某的比丘做弃钱者。哪位尊者同意选任名叫某某的比丘做弃钱者,就请沉默;哪位不同意,就请说出来。僧团已经选任名叫某某的比丘做弃钱者。僧团同意,所以沉默。我这样受持。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya, esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti , so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (pārā. 585).
68被僧团选任的比丘丢弃金钱时,不应先看一下再丢,而应闭上眼睛,把它像粪便一样,毫无顾恋地扔进河里、悬崖下或密林中,不管落在哪里。如果先看了再丢,就犯恶作罪。对于这样令人厌恶的金钱,世尊以间接的方式对比丘们说明了受用的方式。然而,对接受金钱的人来说,无论通过什么间接方式,由那笔钱所产生的资具受用都是不允许的。正如这对他不允许,同样,由不实的吹捧、破坏信众家庭的行为、诡诈等手段所产生的资具,对他不允许,对别人也不允许;即使是如法公平得来的,如果不加省察就受用,也不允许。受用有四种:盗用、负债用、继承用、主人用。其中,破戒者即使坐在僧团中间受用,他的受用也叫盗用。持戒者不加省察而受用,叫负债用。所以,衣服在每次受用时都要省察,抟食在每一口时都要省察;做不到这样的话,就在食前、食后、初夜、中夜、后夜省察。如果他没省察而天亮了,就停留在负债受用的状态。坐卧处也在每次受用时都要省察。药品在接受时和受用时,只要有正念就可以;即便如此,接受时作念而受用时不作念,就有罪;接受时没作念而受用时作念,则无罪。清净有四种:说戒清净、防护清净、遍求清净、省察清净。
68. Tena sammatena (pārā. aṭṭha. 2.585) bhikkhunā nimittaṃ akatvā akkhīni nimīletvā nadiyā vā papāte vā vanagahane vā gūthaṃ viya anapekkhena patitokāsaṃ asamannārahantena chaḍḍetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, dukkaṭaṃ āpajjati. Evaṃ jigucchitabbepi rūpiye bhagavā pariyāyena bhikkhūnaṃ paribhogaṃ ācikkhi. Rūpiyapaṭiggāhakassa pana kenaci pariyāyena tato uppannapaccayaparibhogo na vaṭṭati. Yathā cāyaṃ etassa na vaṭṭati, evaṃ asantasambhāvanāya vā kuladūsakakammena vā kuhanādīhi vāuppannapaccayā neva tassa, na aññassa vaṭṭanti, dhammena samena uppannāpi apaccavekkhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti. Cattāro hi paribhogā – theyyaparibhogo iṇaparibhogo dāyajjaparibhogo sāmiparibhogoti. Tattha saṅghamajjhepi nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāma. Sīlavato apaccavekkhitaparibhogo iṇaparibhogo nāma. Tasmā cīvaraṃ paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ, piṇḍapāto ālope ālope , tathā asakkontena purebhattapacchābhattapurimayāmamajjhimayāmapacchimayāmesu. Sacassa apaccavekkhato aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhati. Senāsanampi paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ. Bhesajjassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatā vaṭṭati, evaṃ santepi paṭiggahaṇe satiṃ katvā paribhoge akarontasseva āpatti, paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā paribhoge karontassa anāpatti. Catubbidhā hi suddhi – desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhīti.
这里,“说戒清净”就是巴帝摩卡防护戒。因为它是通过说戒而得以清净,所以称为“说戒清净”。“防护清净”就是根律仪戒。因为它是通过“我以后不再这样做”这种心决意防护而得以清净,所以称为“防护清净”。“遍求清净”就是活命遍净戒。因为舍弃邪命、以如法平等的方式获得资具的人,其遍求是清净的,所以称为“遍求清净”。“省察清净”就是资具依止戒。因为它是通过“如理省察之后,我使用衣服”等方式所说的省察而得以清净,所以称为“省察清净”。因此说:“如果在接受时没有作念,而在受用时使用,则无犯。”
Tattha desanāsuddhi nāma pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Tañhi desanāya sujjhanato ‘‘desanāsuddhī’’ti vuccati. Saṃvarasuddhi nāma indriyasaṃvarasīlaṃ. Tañhi ‘‘na punevaṃ karissāmī’’ti cittādhiṭṭhānasaṃvareneva sujjhanato ‘‘saṃvarasuddhī’’ti vuccati. Pariyeṭṭhisuddhi nāma ājīvapārisuddhisīlaṃ. Tañhi anesanaṃ pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesanāya suddhattā ‘‘pariyeṭṭhisuddhī’’ti vuccati. Paccavekkhaṇasuddhi nāma paccayaparibhogasannissitasīlaṃ. Tañhi ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmī’’tiādinā (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) nayena vuttena paccavekkhaṇena sujjhanato ‘‘paccavekkhaṇasuddhī’’ti vuccati, tena vuttaṃ ‘‘paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā paribhoge karontassa anāpattī’’ti.
七位有学圣者的资具受用,叫作继承受用。因为他们是世尊的儿子,所以作为父亲所有资具的继承者来受用那些资具。那么,他们受用的是世尊的资具,还是在家人给的资具呢?即使是在家人布施的,因为世尊已经允许,也就属于世尊所有,所以应当知道他们受用的是世尊的资具。《法嗣经》等在这里可以作为证明。漏尽者的受用,叫作主人受用。因为他们已经超越了渴爱的奴役,所以作为主人来受用。这样一来,在这些受用当中,主人受用和继承受用对所有人都适用,债务受用不适用,偷盗受用根本谈不上。
Sattannaṃ sekkhānaṃ paccayaparibhogo dāyajjaparibhogo nāma. Te hi bhagavato puttā, tasmā pitusantakānaṃ paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te bhagavato paccaye paribhuñjanti, gihīnaṃ paccaye paribhuñjantīti? Gihīhi dinnāpi bhagavatā anuññātattā bhagavato santakā honti, tasmā bhagavato paccaye paribhuñjantīti veditabbaṃ. Dhammadāyādasutta (ma. ni. 1.29 ādayo) ñcettha sādhakaṃ. Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo nāma. Te hi taṇhāya dāsabyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Iti imesu paribhogesu sāmiparibhogo ca dāyajjaparibhogo ca sabbesampi vaṭṭati, iṇaparibhogo na vaṭṭati, theyyaparibhoge kathāyeva natthi.
还有另外四种受用:有惭者的受用、无惭者的受用、如法受用、非法受用。其中,无惭者与有惭者一起受用是可以的,不应因此让他犯戒。有惭者与无惭者一起受用,只要他还不知道对方是无惭者,就可以。因为从一开始并没有谁天生就是无惭者,所以当他知道对方是无惭者时,就应该对他说:“你在身门和语门上有违犯,那是不合适的,不要再那样做。”如果对方不听劝告,照样去做,而他还继续和对方一起受用,那他自己也成了无惭者。如果有人和已成为自己负担的无惭者一起受用,那他也应该被劝阻。如果不退避,这个人也成了无惭者。这样一来,一个无惭者就能造就乃至一百个无惭者。不过,无惭者和无惭者一起受用,并不构成犯戒。有惭者和有惭者一起受用,就像两位刹帝利王子同用一只金盘吃饭一样。如法受用和非法受用,应该从资具本身来判断。其中,如果人是无惭者,食物也是非法得来的,那两者都令人厌恶。人是无惭者,但食物是如法的,那就应该厌弃这个人而不接受食物。不过《大波遮利注》中说:“恶戒者从僧团得到指定食等之后,再交还给僧团,这些食物可以接受,因为是照着原本施与的方式受取的。”人是有惭者,但食物是非法得来的,食物令人厌恶,不应接受。人是有惭者,食物也是如法的,那就可以。
Aparepi cattāro paribhogā – lajjiparibhogo alajjiparibhogo dhammiyaparibhogo adhammiyaparibhogoti. Tattha alajjino lajjinā saddhiṃ paribhogo vaṭṭati, āpattiyā na kāretabbo. Lajjino alajjinā saddhiṃ yāva na jānāti, tāva vaṭṭati. Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthi, tasmā yadāssa alajjibhāvaṃ jānāti, tadā vattabbo ‘‘tumhe kāyadvāre vacīdvāre ca vītikkamaṃ karotha, taṃ appatirūpaṃ, mā evamakatthā’’ti. Sace anādiyitvā karotiyeva, yadi tena saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi alajjīyeva hoti. Yopi attano bhārabhūtena alajjinā saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi nivāretabbo. Sace na oramati, ayampi alajjīyeva hoti. Evaṃ eko alajjī alajjisatampi karoti. Alajjino pana alajjināva saddhiṃ paribhoge āpatti nāma natthi. Lajjino lajjinā saddhiṃ paribhogo dvinnaṃ khattiyakumārānaṃ suvaṇṇapātiyaṃ bhojanasadiso. Dhammiyādhammiyaparibhogo paccayavaseneva veditabbo. Tattha sace puggalopi alajjī, piṇḍapātopi adhammiyo, ubho jegucchā. Puggalo alajjī, piṇḍapāto dhammiyo, puggalaṃ jigucchitvā piṇḍapāto na gahetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dussīlo saṅghato uddesabhattādīni labhitvā saṅghasseva deti, etāni yathādānameva gahitattā vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Puggalo lajjī, piṇḍapāto adhammiyo, piṇḍapāto jeguccho na gahetabbo. Puggalo lajjī, piṇḍapātopi dhammiyo, vaṭṭati.
另外还有两种摄受和两种受用:摄受有惭者与摄受无惭者,受用有法受用与财受用。其中,无惭者摄受有惭者是允许的,不应让他因此犯戒。但如果是有惭者摄受无惭者,请他随喜、请他说法、在俗家给予支持,而无惭者也在他的徒众中赞叹说“我们的老师是这样那样”,应当知道,这会让教法衰退、消失。在法受用与财受用中,凡是财受用允许的地方,法受用也允许。不过,如果有人处在关键位置,他所持的典籍会随着他的去世而失传,那么为了护持佛法,可以跟他学习,这是说过的。这里有一个事例:据说在大怖畏时期,只有一位比丘精通《大义释》。那时,四部尼柯耶长老帝须的戒师——名叫大三藏长老——对玛哈拉奇达长老说:“贤友玛哈拉奇达,你到这个人那里学《大义释》吧。”玛哈拉奇达说:“尊者,听说这个人品行不好,我不学。”大三藏长老说:“贤友,学吧,我会坐在你旁边。”玛哈拉奇达说:“萨度,尊者,有您坐在旁边,我就学。”这样安排之后,他日夜不停地学习。到最后一天,他看见床下有个女人,就说:“尊者,我以前只是听说过,如果我早知道是这样,绝不会在这样的人那里学法。”尽管如此,许多大长老还是在他那里学得了《大义释》,并使它稳固传承下来。
Apare dve paggahā dve ca paribhogā – lajjipaggaho alajjipaggaho, dhammaparibhogo āmisaparibhogoti. Tattha alajjino lajjiṃ paggahetuṃ vaṭṭati, na so āpattiyā kāretabbo . Sace pana lajjī alajjiṃ paggaṇhāti, anumodanāya ajjhesati, dhammakathāya ajjhesati, kulesu upatthambheti, itaropi ‘‘amhākaṃ ācariyo īdiso ca īdiso cā’’ti tassa parisati vaṇṇaṃ bhāsati, ayaṃ sāsanaṃ osakkāpeti antaradhāpetīti veditabbo. Dhammaparibhogaāmisaparibhogesu pana yattha āmisaparibhogo vaṭṭati, dhammaparibhogopi tattha vaṭṭati. Yo pana koṭiyaṃ ṭhito, gantho tassa puggalassa accayena nassissati, taṃ dhammānuggahena uggaṇhituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Tatridaṃ vatthu – mahābhaye kira ekasseva bhikkhuno mahāniddeso paguṇo ahosi. Atha catunikāyikatissattherassa upajjhāyo mahātipiṭakatthero nāma mahārakkhitattheraṃ āha ‘‘āvuso mahārakkhita, etassa santike mahāniddesaṃ gaṇhāhī’’ti. ‘‘Pāpo kirāyaṃ, bhante, na gaṇhāmī’’ti. ‘‘Gaṇhāvuso, ahaṃ te santike nisīdissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante, tumhesu nisinnesu gaṇhissāmī’’ti paṭṭhapetvā rattindivaṃ nirantaraṃ pariyāpuṇanto osānadivase heṭṭhāmañce itthiṃ disvā ‘‘bhante, sutaṃyeva me pubbe, sacāhaṃ evaṃ jāneyyaṃ, na īdisassa santike dhammaṃ pariyāpuṇeyya’’nti āha. Tassa pana santike bahū mahātherā uggaṇhitvā mahāniddesaṃ patiṭṭhāpesunti.