十二、关于接受金银等之抉择论
12. Rūpiyādipaṭiggahaṇavinicchayakathā
5959. 接受金银等,指接受生金等物。其中(《律藏·经分别》2.583-4)有四种应舍物:生金、银、金币、银币。由铜铁等制成的为金属币。由心材木或竹片,乃至以棕榈叶切割成形制成的为木币。由虫胶或树脂塑造成形制成的为胶币。凡于任何地方、任何时代、任何国土作为货币流通之物,乃至骨制、皮制、树果种子所制,不论有塑形或无塑形,这一切皆归入银币一类。珍珠、宝石、琉璃、螺贝、石、珊瑚、赤珠、玛瑙、七种谷物、奴仆、婢女、田地、宅地、花园、果园等,此为恶作事。于此,不应为自己,或为僧团、团体、个人、塔庙等的利益而接受应舍物。若为自己利益而接受,则犯应舍罪与波逸提;若为其余对象而接受,则犯恶作。接受恶作事,无论为谁而接受,唯犯恶作。
59.Rūpiyādipaṭiggahoti jātarūpādipaṭiggaṇhanaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 2.583-4) jātarūpaṃ rajataṃ jātarūpamāsako rajatamāsakoti catubbidhaṃ nissaggiyavatthu. Tambalohādīhi kato lohamāsako. Sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇenapi rūpaṃ chinditvā kato dārumāsako. Lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā kato jatumāsako. Yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopīti ayaṃ sabbopi rajatamāsakeneva saṅgahito. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ satta dhaññāni dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti idaṃ dukkaṭavatthu. Tattha nissaggiyavatthuṃ attano vā saṅghagaṇapuggalacetiyānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Attano atthāya sampaṭicchato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ atthāya dukkaṭaṃ. Dukkaṭavatthuṃ sabbesampi atthāya sampaṭicchato dukkaṭameva.
于此有如是抉择(《律藏·经分别》2.538-9):若有人持生金或银来,说:“我以此施与僧团,请建精舍、塔庙或食堂等。”此物不可接受。若比丘拒绝道:“比丘们不可接受此物。”彼施主便说:“可存于工匠或工人之手,你们只需知善恶即可。”然后交予他们之手而离去,如此则可。若又说:“将存于我的人手中,或存于我本人手中,你们只需为应施与之处派遣使者。”如此亦可。若不涉及僧团、团体或个人,而说:“我们以此金银施与塔庙、施与寺院、施与新建工程。”则不应拒绝,而应告知净人:“他们如此说。”若说:“你们为塔庙等之利益而取用存放。”则应拒绝:“我等不可取用。”
Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.538-9) – sace koci jātarūparajataṃ āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa dammi, ārāmaṃ vā karotha cetiyaṃ vā bhojanasālādīnaṃ vā aññatara’’nti vadati, idaṃ sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘nayidaṃ bhikkhūnaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti paṭikkhitte ‘‘vaḍḍhakīnaṃ vā kammakārānaṃ vā hatthe bhavissati , kevalaṃ tumhe sukatadukkaṭaṃ jānāthā’’ti vatvā tesaṃ hatthe datvā pakkamati, vaṭṭati. Athāpi ‘‘mama manussānaṃ hatthe bhavissati, mayhameva vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe yaṃ yassa dātabbaṃ, tadatthāya pesethā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Sace pana saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā anāmasitvā ‘‘idaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ cetiyassa dema, vihārassa dema, navakammassa demā’’ti vadanti, paṭikkhipituṃ na vaṭṭati, ‘‘ime idaṃ bhaṇantī’’ti kappiyakārakānaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Cetiyādīnaṃ atthāya tumhe gahetvā ṭhapetvā’’ti vutte pana ‘‘amhākaṃ gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ.
若有人持大量金银来,说:“我以此施与僧团,请享用四种资具。”若僧团接受,则于接受与享用皆有罪。其中若有一比丘拒绝说:“此不许可。”而居士说:“若不许可,则归我所有。”持之离去。对此比丘,任何人不应说:“你障碍了僧团之利得。”若有人指责于彼,指责者自身即有罪。而那一人使众多人成为无罪。若比丘们拒绝说“不可”后,彼说:“将存于净人之手,或存于我的人或我本人之手,你们只需享用资具。”如此则可。
Sace pana koci bahuṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ānetvā ‘‘idaṃ saṃghassa dammi, cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, tañce saṃgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpatti. Tatra ceko bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, upāsako ca ‘‘yadina kappati, mayhameva bhavissatī’’ti taṃ ādāya gacchati. So bhikkhu ‘‘tayā saṃghassa lābhantarāyo kato’’ti na kenaci kiñci vattabbo. Yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti. Tena panekena bahū anāpattikā katā. Sace pana bhikkhūhi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitte ‘‘kappiyakārakānaṃ vā hatthe bhavissati, mama purisānaṃ vā mayhaṃ vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, vaṭṭati.
为四种资具所施之物,需要哪种资具,便应用于该目的。为衣所施者,唯应用于衣。若衣无此需要,而僧团在饮食等上有所匮乏,为僧团利益,经白二甘马后,亦可用于该目的。此理同样适用于为饮食、医药资具所施者。然而,为住所所施者,因住所属于重物,唯应用于住所。若比丘们舍弃住所而去,住所即将毁坏,此时虽已舍弃住所,却也开许比丘们使用;因此,为维护住所,不应作根本性的断除,只应以维持的方式受用。
Catupaccayatthāya ca dinnaṃ yena yena paccayena attho hoti, taṃ tadatthaṃ upanetabbaṃ. Civaratthāya dinnaṃ cīvareyeva upanetabbaṃ. Sace cīvarena tādiso attho natthi, piṇḍapātādīhi saṃgho kilamati, saṃghasuṭṭhutāya apaloketvā tadatthāyapi upanetabbaṃ. Esa nayo piṇḍapātagilānapaccayatthāya dinnepi. Senāsanatthāya dinnaṃ pana senāsanassa garubhaṇḍattā senāsaneyeva upanetabbaṃ. Sace pana bhikkhūsu senāsanaṃ chaḍḍetvā gatesu senāsanaṃ vinassati, īdise kāle senāsanaṃ vissajjetvāpi bhikkhūnaṃ paribhogo anuññāto, tasmā senāsanajagganatthaṃ mūlacchejjaṃ akatvā yāpanamattaṃ paribhuñjitabbaṃ.
60若有人说:“我有一个能产出三季作物的大湖,我将它施与僧团”,如果僧团接受了,那么在接受和享用上皆有罪。若有人拒绝,依照前面的道理,任何人都不应对他说任何话。若有人指责他,那位指责者自身就有罪。而那个人使众多人得以无罪。若有人说:“我布施同样的湖”,被比丘们拒绝后,他又说:“僧团有某某湖与某某湖,那些是怎么被许可的?”应回答他:“那些是作净后布施的。”怎样布施才算净?回答说:“说‘请享用四种资具’而布施。”如果他这样说:“善哉,尊者,请享用四种资具”而布施,那就可以。如果说“请接受这个湖”,被拒绝后,他问:“有净人吗?”回答“没有”,他说:“这件事将由某某处理,或者存放在某某手里或我手里,僧团请享用净物”,那就可以。若被拒绝后,他说:“将会用水、将会洗东西、鸟兽将会饮用”,这样也可以。如果被拒绝后,他说:“请以净物之名接受”,那么可以说:“善哉,居士,僧团将饮水、将洗东西、鸟兽将饮用”而使用。如果说:“我布施湖或池给僧团”,说:“善哉,居士,僧团将饮水”等而使用,也可以。
60. Sace koci ‘‘mayhaṃ tisassasampādanakaṃ mahātaḷākaṃ atthi, taṃ saṃghassa dammī’’ti vadati, tañce saṃgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattiyeva. Yo pana taṃ paṭikkhipati, so purimanayeneva na kenaci kiñci vattabbo. Yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti . Tena panekena bahū anāpattikā katā. Yo pana ‘‘tādisaṃyeva taḷākaṃ dammī’’ti vatvā bhikkhūhi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto vadati ‘‘asukañca asukañca saṅghassa taḷākaṃ atthi, taṃ kathaṃ vaṭṭatī’’ti. So vattabbo ‘‘kappiyaṃ katvā dinnaṃ bhavissatī’’ti. Kathaṃ dinnaṃ kappiyaṃ hotīti. ‘‘Cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vatvā dinnanti. So sace ‘‘sādhu, bhante cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti deti, vaṭṭati. Athāpi ‘‘taḷākaṃ gaṇhathā’’ti vatvā ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto ‘‘kappiyakārako atthī’’ti pucchitvā ‘‘natthī’’ti vutte ‘‘idaṃ asuko nāma vicāressati, asukassa vā hatthe mayhaṃ vā hatthe bhavissati, saṅgho kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjatū’’ti vadati, vaṭṭati. Sacepi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto ‘‘udakaṃ paribhuñjissati, bhaṇḍakaṃ dhovissati, migapakkhino pivissantī’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Athāpi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto vadati ‘‘kappiyasīsena gaṇhathā’’ti. ‘‘Sādhu upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissati, bhaṇḍakaṃ dhovissati, migapakkhino pivissantī’’ti vatvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Athāpi ‘‘mama taḷākaṃ vā pokkharaṇiṃ vā saṅghassa dammī’’ti vutte ‘‘sādhu upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissatī’’tiādīni vatvā paribhuñjituṃ vaṭṭatiyeva.
然而,如果比丘们请求手工劳作,亲自挖掘如法地面,为了用水而建造池塘,若人们依靠该池塘种植庄稼后,向寺院供养如法物品,这是允许的。再者,如果人们为了利益僧团而挖掘僧团土地,依靠该土地种植庄稼后供养如法物品,这也是允许的。当被请求说“请为我们设立一位净人”时,设立净人也是允许的。如果那些人因为国王赋税的逼迫而离去,其他人接手后,却不给比丘们任何东西,这时可以禁止他们用水,但仅限于耕作时节,而非庄稼成熟时节。如果他们这样说:“尊者,难道以前的人不也是依靠这个来种植庄稼吗?”则应回答:“他们曾为僧团做了如此这般的帮助,并供养了如此这般的如法物品。”如果他们又说:“我们也会供养”,这样也是允许的。
Yadi pana bhikkhūhi hatthakammaṃ yācitvā sahatthena ca kappiyapathaviṃ khaṇitvā udakaparibhogatthāya taḷākaṃ kāritaṃ hoti, tañce nissāya sassaṃ nipphādetvā manussā vihāre kappiyabhaṇḍaṃ denti, vaṭṭati. Atha manussā eva saṅghassa upakāratthāya saṅghikabhūmiṃ khaṇitvā taṃ nissāya nipphannasassato kappiyabhaṇḍaṃ denti, etampi vaṭṭati. ‘‘Amhākaṃ ekaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapethā’’ti vutte ca ṭhapetumpi labbhati. Atha te manussā rājabalinā upaddutā pakkamanti, aññe paṭipajjanti, na ca bhikkhūnaṃ kiñci denti, udakaṃ vāretuṃ labbhati, tañca kho kasikammakāleyeva, na sassakāle. Sace te vadanti ‘‘nanu, bhante, pubbepi manussā imaṃ nissāya sassaṃ akaṃsū’’ti, tato vattabbā ‘‘te saṅghassa imañca imañca upakāraṃ akaṃsu, idañcidañca kappiyabhaṇḍakaṃ adaṃsū’’ti. Sace te vadanti ‘‘mayampi dassāmā’’ti, evampi vaṭṭati.
然而,若有不明事理者以不如法的方式接受或建造池塘,比丘们不应使用该池塘;依该池塘所得的虽属如法物品,亦为不如法。若比丘们得知该池塘已弃舍,原主人或其子女,或家族中任何后裔,再以如法方式重新施与,则为允许。若其家族断绝,该区域的主人夺取后,再以如法方式重新施与——犹如心峰山比丘引出水渠、阿罗那伽龙王后妃的故事——此亦为允许。对于以如法方式、依水而受的池塘,可允许净信者进行挖泥、筑堤等工程。然而,若见人们依该池塘种植庄稼,则不可设立净人。若他们自行供养如法物品,则可接受;若不供养,则不应催促。对于依资具而受的池塘,可设立净人,但不可令人进行挖泥、筑堤等工程。若净人们自行进行,则为允许。然而,若由不明事理、具惭耻的比丘令人建造,虽其接受方式如法,但因比丘指使因缘而生起之物掺杂其中——犹如混有毒物的钵食,或混有不如法肉味的食物——则成为难可受用者,对所有人皆不如法。
Sace pana koci abyatto akappiyavohārena taḷākaṃ paṭiggaṇhāti vā kāreti vā, taṃ bhikkhūhi na paribhuñjitabbaṃ, taṃ nissāya laddhakappiyabhaṇḍampi akappiyameva . Sace bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā sāmiko vā tassa puttadhītaro vā añño vā koci vaṃse uppanno puna kappiyavohārena deti, vaṭṭati. Pacchinne kulavaṃse yo tassa janapadassa sāmiko, so acchinditvā kappiyavohārena puna deti cittalapabbate bhikkhunā nīhaṭaudakavāhakaṃ aḷanāgarājamahesī viya, evampi vaṭṭati. Kappiyavohārepi udakavasena paṭiggahitataḷāke suddhacittānaṃ mattikuddharaṇapāḷibandhanādīni ca kātuṃ vaṭṭati. Taṃ nissāya pana sassaṃ karonte disvā kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Yadi te sayameva kappiyabhaṇḍaṃ denti, gahetabbaṃ. No ce denti, na codetabbaṃ. Paccayavasena paṭiggahitataḷāke kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati, mattikuddharaṇapāḷibandhanādīni kāretuṃ na vaṭṭati. Sace kappiyakārakā sayameva karonti, vaṭṭati. Abyattena pana lajjibhikkhunā kārāpitesu kiñcāpi paṭiggahaṇaṃ kappiyaṃ, bhikkhussa pana payogapaccayā uppannena missattā visagatapiṇḍapāto viya akappiyamaṃsarasamissabhojanaṃ viya ca dubbinibhogaṃ hoti, sabbesaṃ akappiyameva.
61然而,若有可蓄水之处,池塘堤岸坚固,比丘仅就水作如是指示:‘你当这样做,以便蓄积大量水,于岸边附近蓄水。’此为允许。不可令人于灶中生火;可说:‘愿优婆塞们得用水之便。’但不可说:‘你们种植庄稼后拿来。’然而,若见池塘中水过多,令人从前方或后方开挖水渠,或令人砍伐森林造作稻田,或于旧稻田中不按通常份额而多取,或于新庄稼未划分处说‘你们给这么多钱’而索取钱币——这一切对所有人皆不如法。
61. Sace pana udakassa okāso atthi, taḷākassa pāḷi thirā, ‘‘yathā bahuṃ udakaṃ gaṇhāti, evaṃ karohi, tīrasamīpe udakaṃ karohī’’ti evaṃ udakameva vicāreti, vaṭṭati. Uddhane aggiṃ na pātenti, ‘‘udakakammaṃ labbhatu upāsakā’’ti vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sassaṃ katvā āharathā’’ti vattuṃ pana na vaṭṭati. Sace pana taḷāke atibahuṃ udakaṃ disvā passato vā piṭṭhito vā mātikaṃ nīharāpeti, vanaṃ chindāpetvā kedāre kārāpeti, porāṇakedāresu vā pakatibhāgaṃ aggahetvā atirekaṃ gaṇhāti, navasasse vā aparicchinnabhāge ‘‘ettake kahāpaṇe dethā’’ti kahāpaṇe uṭṭhāpeti, sabbesaṃ akappiyaṃ.
然而,若有人不说‘你们耕田、播种’,而是确定土地:‘此若干土地有若干份额’,当农夫们说‘我们在这些土地上种了庄稼,请取如此份额’时,他以绳或棍测量以定土地面积,或立于打谷场守护,或令人从打谷场运出,或收藏入仓库——此于彼乃不如法。若农夫们持钱来言:‘此是给与僧团之物。’某比丘心思:‘僧团不受用钱币。’便言:‘以这些钱买布匹,以这些钱准备粥等。’他们所持来之物品,对所有人皆不如法。何以故?因指使了钱币故。若他们持谷物来言:‘此是给与僧团之物。’而某比丘如前方式言:‘以此稻谷换取如这些物。’他们所持来之物品,唯对彼不如法。何以故?因指使了谷物故。若他们持米或其他副食品来言:‘此是给与僧团之物。’而某比丘如前方式言:‘以此米换取如这些物。’他们所持来之物品,对所有人皆如法。何以故?因指使了如法的米等物故。虽涉及买卖,然因指示净人,故无犯。
Yo pana ‘‘kasatha vapathā’’ti avatvā ‘‘ettakāya bhūmiyā ettako nāma bhāgo’’ti evaṃ bhūmiṃ vā patiṭṭhāpeti, ‘‘ettake bhūmibhāge amhehi sassaṃ kataṃ, ettakaṃ nāma bhāgaṃ gaṇhathā’’ti vadantesu kassakesu bhūmippamāṇagahaṇatthaṃ rajjuyā vā daṇḍena vā mināti, khale vā ṭhatvā rakkhati, khalato vā nīharāpeti, koṭṭhāgāre vā paṭisāmeti, tasseva taṃ akappiyaṃ. Sace kassakā kahāpaṇe āharitvā ‘‘ime saṅghassa āhaṭā’’ti vadanti, aññataro ca bhikkhu ‘‘na saṅgho kahāpaṇe khādatī’’ti saññāya ‘‘ettakehi kahāpaṇehi sāṭake āharatha , ettakehi yāguādīni sampādethā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattā. Sace dhaññaṃ āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa āhaṭa’’nti vadanti, aññataro ca bhikkhu purimanayeneva ‘‘ettakehi vīhīhi idañcidañca āharathā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ tasseva akappiyaṃ. Kasmā? Dhaññassa vicāritattā. Sace taṇḍulaṃ vā aparaṇṇaṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa āhaṭa’’nti vadanti, aññataro ca bhikkhu purimanayeneva ‘‘ettakehi taṇḍulehi idañcidañca āharathā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ sabbesaṃ kappiyaṃ. Kasmā? Kappiyānaṃ taṇḍulādīnaṃ vicāritattā. Kayavikkayepi anāpatti kappiyakārakassa ācikkhitattā.
62过去,在心峰山,有一位比丘在四柱大厅门口,为了给园丁们一个暗示,在地上画了一个圆圈,心想:“啊,愿明日能为僧团烤制如此数量的糕点。”一位聪明的园丁看见后,便照此办理。第二天击鼓集众后,园丁拿着糕点,对僧团长老说:“尊者,我们从未从祖辈那里听说过这样的事。有位尊者竟在大厅门口为糕点画圈作了暗示。从今往后,请诸位尊者若有需要只管明说,我们也会过得安乐。”大长老随即转身折回,没有一位比丘取用糕点。如此,过去他们不享用由此产生之物。因此——
62. Pubbe pana cittalapabbate eko bhikkhu catusāladvāre ‘‘aho vata sve saṅghassa ettakappamāṇe pūve paceyyu’’nti ārāmikānaṃ saññājananatthaṃ bhūmiyaṃ maṇḍalaṃ akāsi. Taṃ disvā cheko ārāmiko tatheva katvā dutiyadivase bheriyā ākoṭitāya sannipatite saṅghe pūvaṃ gahetvā saṅghattheraṃ āha – ‘‘bhante, amhehi ito pubbe neva pitūnaṃ, na pitāmahānaṃ evarūpaṃ sutapubbaṃ, ekena ayyena catusāladvāre pūvatthāya saññā katā, ito dāni pabhuti ayyā attano attano cittānurūpaṃ vadantu, amhākampi phāsuvihāro bhavissatī’’ti. Mahāthero tatova nivatti, ekabhikkhunāpi pūvo na gahito. Evaṃ pubbe tatruppādaṃ na paribhuñjiṃsu. Tasmā –
不舍减损行、不放逸的比丘,
即使对如法之物,也不应为贪求利养而心生贪著。
Sallekhaṃ accajantena, appamattena bhikkhunā; Kappiyepi na kātabbā, āmisatthāya lolatāti. (pārā. aṭṭha. 2.538-9);
此处所述蓄水池的规则,对池塘、引水渠等也同样适用。
Yo cāyaṃ taḷāke vutto, pokkharaṇīudakavāhakamātikādīsupi eseva nayo.
63对于谷物、豆类、甘蔗、果实等生长之处,无论是田地还是地基,即使施主说“我施与”,若以“此不如法”为由而拒绝后,应如关于池塘的规则所述,待到施主以如法的言词说“我为受用四资具而施与”时,方可接受。然而,若说“我施与树林”、“我施与荒野”,则是允许的。若有人未经比丘们吩咐,便在那里砍伐树木、种植豆类等,并将所得的份额供养比丘们,这是允许的;若不给予,则不应催促。若因某种障碍,原先那些人离去后,有其他人进行耕作,且不给比丘们任何东西,则应制止他们。若他们说:“尊者,难道从前的人不也在这里耕种吗?”则应回答:“他们曾向僧团供养如此这般的如法物品。”若他们说:“我们也会供养”,这样是允许的。
63. Pubbaṇṇāparaṇṇaucchuphalāphalādīnaṃ viruhanaṭṭhānaṃ yaṃ kiñci khettaṃ vā vatthuṃ vā ‘‘dammī’’ti vuttepi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitvā taḷāke vuttanayeneva yadā kappiyavohārena ‘‘catupaccayaparibhogatthāya dammī’’ti vadati, tadā sampaṭicchitabbaṃ, ‘‘vanaṃ dammi araññaṃ dammī’’ti vutte pana vaṭṭati. Sace manussā bhikkhūhi anāṇattāyeva tattha rukkhe chinditvā aparaṇṇādīni sampādetvā bhikkhūnaṃ bhāgaṃ denti, vaṭṭati, adentā na codetabbā. Sace kenacideva antarāyena tesu pakkantesu aññe karonti, na ca bhikkhūnaṃ kiñci denti, te vāretabbā. Sace vadanti ‘‘nanu, bhante, pubbe manussā idha sassāni akaṃsū’’ti, tato vattabbā ‘‘te saṅghassa idañcidañca kappiyabhaṇḍaṃ adaṃsū’’ti. Sace vadanti ‘‘mayampi dassāmā’’ti, evaṃ vaṭṭati.
若有人就某块可生长庄稼的土地说“我们施与界”,这是允许的。然而,为了划定界而自行竖立柱子或石头则不如法,因为土地无价,即使所涉极少,也可能构成波罗夷罪。但应告诉净人:“我们的界经过此处。”即使他们多取了,因为是以间接方式表达,故无犯。然而,若国王或大臣等自行令人竖立界标后说:“请你们受用四资具”,这是允许的。
Kiñci sassuṭṭhānakaṃ bhūmippadesaṃ sandhāya ‘‘sīmaṃ demā’’ti vadanti, vaṭṭati. Sīmaparicchedanatthaṃ pana thambhā vā pāsāṇā vā sayaṃ na ṭhapetabbā, bhūmi nāma anagghā, appakenapi pārājiko bhaveyya. Ārāmikānaṃ pana vattabbaṃ ‘‘iminā ṭhānena amhākaṃ sīmā gatā’’ti. Sacepi hi te adhikaṃ gaṇhanti, pariyāyena kathitattā anāpatti. Yadi pana rājarājamahāmattādayo sayameva thambhe ṭhapāpetvā ‘‘cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti denti, vaṭṭatiyeva.
若有人在界内挖掘池塘,或引水渠穿越寺院中间,以致佛塔庭院、菩提树庭院等处遭到破坏,应阻止他。若僧团因贪著所得利养,获得某物后而不加阻止,这时有一位比丘出面阻止,那位比丘就是主事者。若一位比丘不阻止,却说‘你们做吧’,他便成为他们一伙的。若僧团阻止,僧团便是主事者。因为在僧团的事务中,谁行如法之事,谁就是主事者。若虽被阻止仍继续做,则应将下方所挖之土填回下方,上方所挖之土填回上方,予以复原。
Sace koci antosīmāyaṃ taḷākaṃ vā khaṇati, vihāramajjhena vā mātikaṃ neti, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇādīni dussanti, vāretabbo. Sace saṅgho kiñci labhitvā āmisagarukatāya na vāreti, eko bhikkhu vāreti, sova bhikkhu issaro. Sace eko bhikkhu na vāreti ‘‘netha tumhe’’ti, tesaṃyeva pakkho hoti. Saṅgho vāreti, saṅghova issaro. Saṅghikesu hi kammesu yo dhammakammaṃ karoti, sova issaro. Sace vāriyamānopi karoti, heṭṭhā gahitaṃ paṃsuṃ heṭṭhā pakkhipitvā, upari gahitaṃ paṃsuṃ upari pakkhipitvā pūretabbā.
若有人想施与自然生长的甘蔗、豆类、葫芦、南瓜等藤果,说“我施与这整个甘蔗田、豆类地、藤果林”,大善见长老说:因为连同土地一起执取,所以不如法。但大莲花长老说:“这只是言语表达而已,那块地毕竟属于施主们,所以是如法的。”若说“我施与奴隶”,不如法。若说“我施与净人、我施与作务者、我施与如法工作者”,则是如法的。若净人整个上午和下午都为僧团工作,则应像对待沙马内拉一样,为他准备一切医药等。若他只在上午为僧团工作,下午为自己工作,则傍晚不应给与口粮。那些以五日一轮或半月一轮为僧团工作,其余时间为自己工作的人,也应在他们工作的时候给与食物和口粮。若没有僧团的工作,他们只为自己工作而谋生,如果他们带来手工劳动的成果而给与,可以接受;如果不给,不应说什么。任何洗衣工奴隶、织工奴隶,以净人的名义接受都是可以的。
Sace koci yathājātameva ucchuṃ vā aparaṇṇaṃ vā alābukumbhaṇḍādikaṃ vā valliphalaṃ dātukāmo ‘‘etaṃ sabbaṃ ucchukhettaṃ aparaṇṇavatthuṃ valliphalāvāṭaṃ dammī’’ti vadati, saha vatthunā parāmaṭṭhattā na vaṭṭatīti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘abhilāpamattametaṃ, sāmikānaṃyeva hi so bhūmibhāgo, tasmā vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Dāsaṃ dammī’’ti vadati, na vaṭṭati. ‘‘Ārāmikaṃ dammi, veyyāvaccakaraṃ dammi, kappiyakārakaṃ dammī’’ti vutte vaṭṭati. Sace ārāmiko purebhattampi pacchābhattampi saṅghasseva kammaṃ karoti, sāmaṇerassa viya sabbaṃ bhesajjaṃ paṭijagganampi tassa kātabbaṃ. Sace purebhattameva saṅghassa kammaṃ karoti, pacchābhattaṃ attano karoti, sāyaṃ nivāpo na dātabbo. Yepi pañcadivasavārena vā pakkhavārena vā saṅghassa kammaṃ katvā sesakāle attano kammaṃ karonti, tesampi karaṇakāleyeva bhattañca nivāpo ca dātabbo. Sace saṅghassa kammaṃ natthi, attanoyeva kammaṃ katvā jīvanti, te ce hatthakammamūlaṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce denti, na kiñci vattabbā. Yaṃ kiñci rajakadāsampi pesakāradāsampi ārāmikanāmena sampaṭicchituṃ vaṭṭati.
若他们说“我们施与牛”,应以“不如法”而拒绝。这些牛从哪里来?应说:“它们是由智者为了受用五种牛产品的目的而施与的。”若他们说“我们也是为了受用五种牛产品的目的而施与”,则是如法的。关于山羊等,也是同样的道理。若他们说“我们施与象、马、水牛、鸡、猪”,不应接受。若有些人说:“尊者,你们不用操心,我们拿了这些,会给你们如法物品”,然后拿走,这是可以的。鸡和猪可以“愿它们安乐地活着”而放归森林。若他们说“我们将此池塘、此田地、此地基施与寺院”,不得拒绝。
Sace ‘‘gāvo demā’’ti vadanti, ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbā. Imā gāvo kutoti. Paṇḍitehi pañcagorasaparibhogatthāya dinnāti. ‘‘Mayampi pañcagorasaparibhogatthāya demā’’ti vutte vaṭṭanti. Ajikādīsupi eseva nayo. ‘‘Hatthiṃ dema, assaṃ, mahiṃsaṃ, kukkuṭaṃ, sūkaraṃ demā’’ti vadanti, sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Sace keci manussā ‘‘appossukkā, bhante, tumhe hotha, mayaṃ ime gahetvā tumhākaṃ kappiyabhaṇḍaṃ dassāmā’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Kukkuṭasūkare ‘‘sukhaṃ jīvantū’’ti araññe vissajjāpetuṃ vaṭṭati. ‘‘Imaṃ taḷākaṃ, imaṃ khettaṃ, imaṃ vatthuṃ vihārassa demā’’ti vutte paṭikkhipituṃ na labbhati.
64若有人通过使者,为某比丘送来以金银等换取的衣资,并说道:“用这衣资换取衣物后,给某某比丘披覆衣物。”如果那使者来到该比丘处,如此说:“尊者,这是为尊者送来的衣资,请尊者接受衣资。”该比丘应对使者如此说:“贤友,我们不接受衣资,但我们适时接受如法的衣物。”如果使者对该比丘如此说:“尊者有执事者吗?”需要衣物的比丘应指定一位执事者,可以是净人或优婆塞:“贤友,这位就是比丘们的执事者。”不应说“给他”或“他会存放、他会兑换、他会购买”。如果使者告知那位执事者后,来到该比丘处如此说:“尊者,您所指定的那位执事者,我已吩咐他了,请尊者适时前往,他将以衣物披覆您。”需要衣物的比丘应前往执事者处,提示、提醒两三次:“贤友,我需要衣物。”不应说“给我衣物、拿衣物给我、为我兑换衣物、为我购买衣物”。若通过两三次的提示、提醒,成就了那件衣物,这很好。若不能成就,则应前往那里,默然站立,为此事而站,最多六次。不应坐于座位,不应接受食物,不应说法。若被问“为何而来?”,只应说:“贤友,我需要衣物。”
64. Sace koci bhikkhuṃ uddissa dūtena hiraññasuvaṇṇādicīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti, so ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhatu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti, tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti, cīvaratthikena bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. Na vattabbo ‘‘tassa dehī’’ti vā ‘‘so vā nikkhipissati, so vā parivattessati, so vā cetāpessatī’’ti . So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, āṇatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikena bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti. Na vattabbo ‘‘dehi me cīvaraṃ, āhara me cīvaraṃ, parivattehi me cīvaraṃ, cetāpehi me cīvara’’nti. Sace dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce abhinipphādeti, tattha gantvā catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, na āsane nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo. ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatosī’’ti pucchiyamānena ‘‘jānāhi, āvuso’’ti ettakameva vattabbaṃ.
如果坐在座位上,或接受食物,或说法,则破坏站立(的规矩)。如果催促四次,则应站立四次。催促五次,则应站立两次。催促六次,则不应站立。因为一次催促破坏两次站立。正如催促六次后不应站立,同样,站立十二次后不应再催促。因此,如果只催促而不站立,则允许六次催促。如果只站立而不催促,则允许十二次站立。如果既催促又站立,则一次催促应扣除两次站立。其中,若有人在一天内反复前往,催促六次;或仅去一次,说六次‘贤友,我需要衣物’;在一天内反复前往,站立十二次;或仅去一次,在各处站立;他也破坏了所有催促和所有站立,更何况在不同的日子。如果在此之后,他进一步努力,成就了那件衣物,在努力中有恶作,获得时则为舍堕。如果不能成就那件衣物,则应亲自前往,或派遣使者,到那位比丘的衣资所由来的国王或大臣处,说:‘你们为比丘送来的衣资,对该比丘毫无益处。请尊者处理自己的财物,不要让你们的东西损失。’这是此处的正确程序。如果既不亲自前往,也不派遣使者,则犯恶作。
Sace āsane vā nisīdati, āmisaṃ vā paṭiggaṇhāti, dhammaṃ vā bhāsati, ṭhānaṃ bhañjati. Sace catukkhattuṃ codeti, catukkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Pañcakkhattuṃ codeti, dvikkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Chakkhattuṃ codeti, na ṭhātabbaṃ. Ekāya hi codanāya ṭhānadvayaṃ bhañjati. Yathā chakkhattuṃ codetvā na ṭhātabbaṃ, evaṃ dvādasakkhattuṃ ṭhatvā na codetabbaṃ. Tasmā sace codetiyeva na tiṭṭhati, cha codanā labbhanti. Sace tiṭṭhatiyeva na codeti, dvādasa ṭhānāni labbhanti. Sace codetipi tiṭṭhatipi, ekāya codanāya dve ṭhānāni hāpetabbāni. Tattha yo ekadivasameva punappunaṃ gantvā chakkhattuṃ codeti, sakiṃyeva vā gantvā ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti chakkhattuṃ vadati, tattha ekadivasameva punappunaṃ gantvā dvādasakkhattuṃ tiṭṭhati, sakimeva vā gantvā tatra tatra ṭhāne tiṭṭhati, sopi sabbacodanāyo sabbaṭṭhānāni ca bhañjati, ko pana vādo nānādivasesu. Tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. No ce sakkoti taṃ abhinipphādetuṃ, yato rājato rājamahāmattato vā assa bhikkhuno taṃ cīvaracetāpannaṃ ānītaṃ, tassa santikaṃ sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā tumhākaṃ santakaṃ vinassatū’’ti. Ayaṃ tattha sāmīci. Yo pana neva sāmaṃ gacchati, na dūtaṃ pāheti, vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati.
6565. 那么,是否应对所有执事者都如此行事呢?并非如此。因为所谓的执事者,简略分为两种:被指定的和未被指定的。其中,被指定的又分两种:由比丘指定的和由使者指定的。未被指定的也分两种:当面执事者和背后执事者。其中,由比丘指定的,根据当面或不当面,有四种;同样,由使者指定的也有四种。如何呢?在此,有人通过使者为比丘的衣物送来不如法的物品。使者来到比丘处说:‘尊者,这是某某为您的衣物送来的,请收下。’比丘拒绝说:‘这不如法。’使者问:‘尊者,您有执事者吗?’有些执事者是由求福德的优婆塞吩咐‘请为比丘们服务’的,或是比丘们的相识、亲密者。其中一位那时正坐在比丘身边。比丘指定他说:‘这位是比丘们的执事者。’使者将不如法的物品交到他手中,说:‘请为长老购买衣物后给他。’然后离去。这是由比丘当面指定的。
65. Kiṃ pana (pārā. aṭṭha. 2.538-9) sabbakappiyakārakesu evaṃ paṭipajjitabbanti? Na paṭipajjitabbaṃ. Ayañhi kappiyakārako nāma saṅkhepato duvidho niddiṭṭho aniddiṭṭho ca. Tattha niddiṭṭho duvidho bhikkhunā niddiṭṭho dūtena niddiṭṭhoti. Aniddiṭṭhopi duvidho mukhavevaṭikakappiyakārako parammukhakappiyakārakoti. Tesu bhikkhunā niddiṭṭho sammukhāsammukhavasena catubbidho hoti, tathā dūtena niddiṭṭhopi. Kathaṃ? Idhekacco bhikkhussa cīvaratthāya dūtena akappiyavatthuṃ pahiṇati, dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘idaṃ, bhante, itthannāmena tumhākaṃ cīvaratthāya pahitaṃ, gaṇhatha na’’nti vadati, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, dūto ‘‘atthi pana te, bhante, veyyāvaccakaro’’ti pucchati, puññatthikehi ca upāsakehi ‘‘bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karothā’’ti āṇattā vā, bhikkhūnaṃ vā sandiṭṭhasambhattā keci veyyāvaccakarā honti, tesaṃ aññataro tasmiṃ khaṇe bhikkhussa santike nisinno hoti, bhikkhu taṃ niddisati ‘‘ayaṃ bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, ayaṃ bhikkhunā sammukhāniddiṭṭho.
若净人未坐在比丘身边,而比丘指定说:‘某村中,有一位名为某某的诸比丘净人。’使者便前往,将不净物交到其手中,嘱咐道:‘请为长老买衣后供养。’然后回来告知比丘后离去,这是比丘非当面指示的第一种。
No ce bhikkhussa santike nisinno hoti, apica kho bhikkhu niddisati ‘‘asukasmiṃ nāma gāme itthannāmo bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, so gantvā tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dadeyyāsī’’ti āgantvā bhikkhussa ārocetvā gacchati, ayameko bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.
然而,那位使者没有亲自回来告知,而是派另一个人来传话:‘尊者,我已将购衣金交到他手中,请你们领取衣。’这是比丘非当面指示的第二种。
Na heva kho so dūto attanā āgantvā āroceti, apica kho aññaṃ pahiṇati ‘‘dinnaṃ mayā, bhante, tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ dutiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.
但使者并未另派他人,而是亲自前来对比丘说:‘我将把购衣金交到他手中,你们当取衣。’这是比丘非当面指示的第三种。如此,一种当面指定与三种非当面指定,这四种名为比丘所指定的净人。其中,应依上述所说而行。
Na heva kho aññaṃ pahiṇati, apica gacchantova bhikkhuṃ vadati ‘‘ahaṃ tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ tatiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro bhikkhunā niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu idha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
又有一比丘,如前所述被使者询问,由于没有净人或不愿审察,而说“我们没有净人”。正在那时,有一人到来。使者便将不如法物交到那人手中,说“你们可从这人手中取衣”,然后离去。这称为“使者当面指示”。如此是一种当面指示。
Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito natthitāya vā avicāretukāmatāya vā ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tasmiṃ khaṇe koci manusso āgacchati, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘imassa hatthato cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā gacchati, ayaṃ dūtena sammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho.
又有一使者进入村落,将不如法物交给自己属意的某人手中,然后如前法回来通知,或派他人去说:“我将把购衣金交到名为某甲的人手中,你们可取衣。”说完便离去。这是第三种“使者非当面指示”。如此,一种当面指示与三种非当面指示,这四种称为“由使者指示净人”。于此之中,应依门达咖学处所说之规则实行。如说:
Aparo dūto gāmaṃ pavisitvā attanā abhirucitassa kassaci hatthe akappiyavatthuṃ datvā purimanayeneva āgantvā vā āroceti, aññaṃ vā pahiṇati ‘‘ahaṃ asukassa nāma hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā vā gacchati, ayaṃ tatiyo dūtena asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro dūtena niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu meṇḍakasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Vuttañhetaṃ –
“比丘们,有些具信、净信的人,他们将黄金交到净人手中,说:‘请以此给尊者作如法之物。’比丘们,我允许接受从那里所得的如法之物。然而,比丘们,我绝不说‘以任何方式可以受取、寻求黄金’。”
‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā yaṃ ayyassa kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ, bhikkhave, ‘kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabba’nti vadāmī’’ti (mahāva. 299).
此处对于劝请并无数量限制:即使尚未受取本金,乃至通过千次劝请,或以劝请的方式,也适宜受取净物。若对方不给,也可另外指定净人后,让人取来。若他愿意,亦可向物主说明;若不愿意,则不应说明。
Ettha codanāya parimāṇaṃ natthi, mūlaṃ asādiyantena sahassakkhattumpi codanāya vā ṭhānena vā kappiyabhaṇḍaṃ sādituṃ vaṭṭati. No ce deti, aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabbaṃ. Sace icchati, mūlasāmikānampi kathetabbaṃ. No ce icchati, na kathetabbaṃ.
另有一位比丘,如前所述被使者询问,答道:“我们没有净人。”当时旁边另一人听闻后说:“贤友,拿来吧,我当为尊者购衣后供养。”使者说:“贤友,那就请给吧。”便将物品交到他手中,未告知比丘即离去,这称为“口头净人”。又有一类施主,将不净物交到比丘的随从或他人手中,只说“请给长老衣”便离去,这称为“背面净人”。这两种合称为“未指示净人”。对此,应如对待未受邀请的亲族一般行事。若他们自行将衣拿来给予,则可接受;若不给,则不应说任何话。如同对为衣遣送不净物到使者手中的裁决一样,对为钵食等遣送以及亲自前来施予的情形,也应这样了知。
Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tadañño samīpe ṭhito sutvā ‘‘āhara bho, ahaṃ ayyassa cīvaraṃ cetāpetvā dassāmī’’ti vadati. Dūto ‘‘handa bho dadeyyāsī’’ti tassa hatthe datvā bhikkhussa anārocetvāva gacchati, ayaṃ mukhavevaṭikakappiyakārako. Aparo bhikkhuno upaṭṭhākassa vā aññassa vā hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ dadeyyāsī’’ti ettova pakkamati, ayaṃ parammukhākappiyakārakoti ime dve aniddiṭṭhakappiyakārakā nāma. Etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ. Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā dadanti, gahetabbaṃ. No ce, na kiñci vattabbā. Yathā ca dūtassa hatthe cīvaratthāya akappiyavatthumhi pesite vinicchayo vutto, evaṃ piṇḍapātādīnampi atthāya pesite sayaṃ āgantvā dīyamāne ca vinicchayo veditabbo.
66关于受取放置物,裁决如下:将某种不净物放在脚边,说“这是给尊者的”,若比丘内心认可、想接受,但以身或语拒绝说“这不许可”,则无罪。即使未以身、语拒绝,而心清净,不认可为“这不许可”,也全然无罪。因为在三业门中,只要通过其中一门表示拒绝,便算作拒绝。然而,若未以身、语表示拒绝而内心默许,则由于没有完成身、语应作的拒绝,因不作为而在身门与语门招致罪业;于意门,则无罪可言。
66. Upanikkhittasādiyane pana ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.583-4) – kiñci akappiyavatthuṃ pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti vutte sacepi cittena sādiyati, gaṇhitukāmo hoti, kāyena vā vācāya vā ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, anāpatti . Kāyavācāhi vā appaṭikkhipitvāpi suddhacitto hutvā ‘‘nayidaṃ amhākaṃ kappatī’’ti na sādiyati, anāpattiyeva. Tīsu dvāresu hi yena kenaci paṭikkhittaṃ paṭikkhittameva hoti. Sace pana kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseti, kāyavācāhi kattabbassa paṭikkhepassa akaraṇato akiriyasamuṭṭhānaṃ kāyadvāre ca vacīdvāre ca āpattiṃ āpajjati, manodvāre pana āpatti nāma natthi.
有人将一百或一千金币放在脚边说‘这是给你的’,比丘拒绝说‘这不许可’,居士说‘我已舍与你们’后离去。另有他人来到此处,问:‘尊者,这是什么?’应将那人及自己所说的话如实告知。他若说:‘尊者,我将守护,请示守护之处。’即使登上七重楼阁,也应指示‘此为守护处’,不应说‘放在这里’。至此便立于净与不净的所依,应关好门守护而住。若他带着任何可售卖之物、钵或衣前来,说‘尊者,请取此物’,则应说:‘居士,我们对此有需要,也有这样的物品,但没有净人。’他若说:‘我来做净人,请开门。’开门后应说‘放在此处’,不应说‘取此物’。如此也是立于净与不净的所依。他若取走后给与净物,则合适。若他多取,应对他说:‘我们不取你的物品,拿走吧。’
Eko sataṃ vā sahassaṃ vā pādamūle ṭhapeti ‘‘tuyhidaṃ hotū’’ti, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, upāsako ‘‘pariccattaṃ mayā tumhāka’’nti gato, añño tattha āgantvā pucchati ‘‘kiṃ, bhante, ida’’nti, yaṃ tena ca attanā ca vuttaṃ, taṃ ācikkhitabbaṃ. So ce vadati ‘‘gopayissāmahaṃ, bhante, guttaṭṭhānaṃ dassethā’’ti, sattabhūmikampi pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhitabbaṃ, ‘‘idha nikkhipāhī’’ti na vattabbaṃ. Ettāvatā kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hoti, dvāraṃ pidahitvā rakkhantena vasitabbaṃ. Sace kiñci vikkāyikabhaṇḍaṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā gahetvā āgacchati, ‘‘idaṃ gahessatha, bhante’’ti vutte ‘‘upāsaka, atthi amhākaṃ iminā attho, vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthī’’ti vattabbaṃ. Sace so vadati ‘‘ahaṃ kappiyakārako bhavissāmi, dvāraṃ vivaritvā dethā’’ti, dvāraṃ vivaritvā ‘‘imasmiṃ okāse ṭhapita’’nti vattabbaṃ, ‘‘idaṃ gaṇhā’’ti na vattabbaṃ. Evampi kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitameva hoti. So ce taṃ gahetvā tassa kappiyabhaṇḍaṃ deti, vaṭṭati. Sace adhikaṃ gaṇhāti, ‘‘na mayaṃ tava bhaṇḍaṃ gaṇhāma, nikkhamāhī’’ti vattabbo.
67然而,接受了金银等四类应舍物的人,应当如何处理?应在僧团中舍出。如何舍?那位比丘应前往僧团,偏袒上衣,顶礼上座比丘之足,然后蹲坐合掌,如此说:‘尊者,我接受了金钱,这对我来说是应舍物。我今于僧团中舍出此物。’舍出之后,应忏悔罪过。应由一位贤能而有能力的比丘接受其忏悔。若此时有净人或居士前来,应对他说:‘贤友,请知悉此事。’若他问:‘我用这个买什么?’不应说:‘买这个或那个。’应告知如法的物品:酥油、油、蜂蜜或糖浆。告知时不应说:‘用这个买酥油、油、蜂蜜或糖浆。’只应说:‘这些是僧团如法的物品。’若他以此交换后带来如法物品,除接受金钱的比丘外,其余所有比丘皆可分配受用,接受金钱的比丘不得取份。
67. Yena pana jātarūpādicatubbidhaṃ nissaggiyavatthu paṭiggahitaṃ, tena kiṃ kātabbanti? Saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ. Kathaṃ? Tena bhikkhunā (pārā. 584) saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ nissajjāmī’’ti nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā, so vattabbo ‘‘āvuso, idaṃ jānāhī’’ti. Sace so bhaṇati ‘‘iminā kiṃ āharissāmī’’ti, na vattabbo ‘‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’’ti, kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā. Ācikkhantena ca ‘‘iminā sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā āharā’’ti na vattabbaṃ, ‘‘idañcidañca saṅghassa kappiya’’nti ettakameva vattabbaṃ. Sace so tena parivattetvā kappiyaṃ āharati, rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbeheva bhājetvā paribhuñjitabbaṃ, rūpiyapaṭiggāhakena bhāgo na gahetabbo.
其他比丘或净人即使得到一份,也不得受用。乃至被猴子等从彼处拿走而放置于林中的,或从它们手中掉落的,或畜生所接受的,乃至作粪扫衣想而取用的,也皆不许可。用那笔资金买来的糖浆,连用来熏香房舍也不许。用酥油或油点灯后,于灯光下躺卧、修习遍处业处或阅读典籍,皆不许。用油、蜂蜜、糖浆涂抹身上疮口,也绝不许。若以此资具制作床座等,或建造布萨堂、食堂,不得受用。连其遮荫之处,若在界内也不许;若超出界外,作为外来者则可。舍弃该资具后所修的道路、桥梁、船、筏,皆不得乘行。用该资具挖掘的池塘,其涌出的水不得饮用或使用。但若水中无他物,有外来水或雨水流入,则可。所买之物,连同所买之物一起,外来者亦不许。僧团若将该资具作为寄存物放置,而受用其他资具,那些资具对那人也不许。若取得了一座园林,此亦不得受用。若土地和种子皆不如法,则土地和果实皆不得受用。若只买了土地,而种下其他种子,则果实可受用。若买了种子,种在如法土地上,则果实不许受用,但可坐卧于土地。
Aññesaṃ (pārā. aṭṭha. 2.583-4) bhikkhūnaṃ vā ārāmikānaṃ vā pattabhāgampi labhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, antamaso makkaṭādīhi tato haritvā araññe ṭhapitaṃ vā tesaṃ hatthato gaḷitaṃ vā tiracchānapaṭiggahitampi paṃsukūlampi na vaṭṭatiyeva. Tato āhaṭena phāṇitena senāsanadhūpanampi na vaṭṭati. Sappinā vā telena vā padīpaṃ katvā dīpāloke nipajjituṃ, kasiṇaparikammaṃ kātuṃ, potthakampi vācetuṃ na vaṭṭati. Telamadhuphāṇitehi pana sarīre vaṇaṃ makkhetuṃ na vaṭṭatiyeva. Tena vatthunā mañcapīṭhādīni vā gaṇhanti, uposathāgāraṃ vā bhojanasālaṃ vā karonti, paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Chāyāpi gehaparicchedena ṭhitāva na vaṭṭati, paricchedātikkantā āgantukattā vaṭṭati. Taṃ vatthuṃ vissajjetvā katena maggenapi setunāpi nāvāyapi uḷumpenāpi gantuṃ na vaṭṭati. Tena vatthunā khaṇāpitāya pokkharaṇiyā ubbhidodakaṃ pātuṃ vā paribhuñjituṃ vā na vaṭṭati. Anto udake pana asati aññaṃ āgantukaṃ udakaṃ vā vassodakaṃ vā paviṭṭhaṃ vaṭṭati. Kītāya yena saddhiṃ kītā, taṃ āgantukampi na vaṭṭati. Taṃ vatthuṃ upanikkhepaṃ ṭhapetvā saṅgho paccaye paribhuñjati, tepi paccayā tassa na vaṭṭanti. Ārāmo gahito hoti, sopi paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Yadi bhūmipi bījampi akappiyaṃ, neva bhūmiṃ, na phalaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace bhūmiṃyeva kiṇitvā aññāni bījāni ropitāni, phalaṃ vaṭṭati. Atha bījāni kiṇitvā kappiyabhūmiyaṃ ropitāni, phalaṃ na vaṭṭati, bhūmiyaṃ nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā vaṭṭati.
若来到那里的净人不知如何将此物交换后,为僧团带来如法的酥油、油等资具,应对他说:“贤友,把这丢弃。”若他丢弃,这便善好。若他不丢弃,则应选任一位具足五分的比丘作为弃钱者,此比丘不因贪欲而行、不因瞋恚而行、不因愚痴而行、不因怖畏而行,且知何为已弃、何为未弃。应如此选任:先向一位比丘提出请求,请求之后,再由一位贤能、有能力的比丘向僧团作宣告——
Sace pana tattha āgato kappiyakārako taṃ parivattetvā saṅghassa kappiyaṃ sappitelādiṃ āharituṃ na jānāti, so vattabbo ‘‘āvuso, imaṃ chaḍḍehī’’ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana sammannitabbo, paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
“尊者,请僧听我说:若僧时机可,僧应选任某甲比丘为弃钱者。这是动议。尊者,请僧听我说:僧选任某甲比丘为弃钱者。哪位尊者认可某甲比丘为弃钱者的选任,请默然;哪位不认可,请说明。僧已选任某甲比丘为弃钱者,因僧默然,我如是受持。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya, esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti , so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (pārā. 585).
68被选任的比丘不应作标记,应闭起双眼,于河流、悬崖或密林之中,视之如粪便,毫无顾念、不顾落处而丢弃。若作标记后丢弃,则犯恶作。对于如此令人厌弃的金钱,世尊以方便开示了比丘受用的方式。然而,对于接受金钱者,无论如何,由彼钱财所生的资具受用皆不被允许。正如这对他不被允许,同样,由不实赞誉、污家恶行、诡诈等手段所生的资具,对他不许,对他人亦不许;即使是如法平等所得,若不省察而受用,亦不被允许。受用有四种:盗用、负债用、嗣受用、主受用。其中,即使坐于僧团中受用,破戒者的受用即名为盗用。持戒者若不省察而受用,则名为负债用。因此,衣在每次受用时皆当省察,抟食在每口时皆当省察。若不能如此,则应在食前、食后、初夜、中夜、后夜加以省察。若他未省察而明相出现,便属于负债受用的状态。坐卧处也应在每次受用时省察。药品在接受时与受用时具足正念即可;即便如此,若在接受时作念而在受用时不作念,则有罪;若在接受时不作念而在受用时作念,则无罪。清净有四种:忏悔清净、防护清净、遍求清净、省察清净。
68. Tena sammatena (pārā. aṭṭha. 2.585) bhikkhunā nimittaṃ akatvā akkhīni nimīletvā nadiyā vā papāte vā vanagahane vā gūthaṃ viya anapekkhena patitokāsaṃ asamannārahantena chaḍḍetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, dukkaṭaṃ āpajjati. Evaṃ jigucchitabbepi rūpiye bhagavā pariyāyena bhikkhūnaṃ paribhogaṃ ācikkhi. Rūpiyapaṭiggāhakassa pana kenaci pariyāyena tato uppannapaccayaparibhogo na vaṭṭati. Yathā cāyaṃ etassa na vaṭṭati, evaṃ asantasambhāvanāya vā kuladūsakakammena vā kuhanādīhi vāuppannapaccayā neva tassa, na aññassa vaṭṭanti, dhammena samena uppannāpi apaccavekkhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti. Cattāro hi paribhogā – theyyaparibhogo iṇaparibhogo dāyajjaparibhogo sāmiparibhogoti. Tattha saṅghamajjhepi nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāma. Sīlavato apaccavekkhitaparibhogo iṇaparibhogo nāma. Tasmā cīvaraṃ paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ, piṇḍapāto ālope ālope , tathā asakkontena purebhattapacchābhattapurimayāmamajjhimayāmapacchimayāmesu. Sacassa apaccavekkhato aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhati. Senāsanampi paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ. Bhesajjassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatā vaṭṭati, evaṃ santepi paṭiggahaṇe satiṃ katvā paribhoge akarontasseva āpatti, paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā paribhoge karontassa anāpatti. Catubbidhā hi suddhi – desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhīti.
其中,说戒清净即是别解脱律仪戒。由于通过说戒而得以清净,故称“说戒清净”。防护清净即是根律仪戒。由于通过“我将不再如此做”的心决意防护而得以清净,故称“防护清净”。遍求清净即是活命遍净戒。因为舍弃邪命、依法平等获得资具者的遍求是清净的,故称“遍求清净”。省察清净即是资具依止戒。由于通过“如理省察后,我使用衣服”等方式所说的省察而得以清净,故称“省察清净”。因此说:“若在受用时未存念而使用,则无犯。”
Tattha desanāsuddhi nāma pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Tañhi desanāya sujjhanato ‘‘desanāsuddhī’’ti vuccati. Saṃvarasuddhi nāma indriyasaṃvarasīlaṃ. Tañhi ‘‘na punevaṃ karissāmī’’ti cittādhiṭṭhānasaṃvareneva sujjhanato ‘‘saṃvarasuddhī’’ti vuccati. Pariyeṭṭhisuddhi nāma ājīvapārisuddhisīlaṃ. Tañhi anesanaṃ pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesanāya suddhattā ‘‘pariyeṭṭhisuddhī’’ti vuccati. Paccavekkhaṇasuddhi nāma paccayaparibhogasannissitasīlaṃ. Tañhi ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmī’’tiādinā (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) nayena vuttena paccavekkhaṇena sujjhanato ‘‘paccavekkhaṇasuddhī’’ti vuccati, tena vuttaṃ ‘‘paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā paribhoge karontassa anāpattī’’ti.
七种有学的资具受用,称为“继承受用”。因为他们都是世尊的儿子,所以作为父亲所有资具的继承者而受用那些资具。那么,他们受用的是世尊的资具,还是在家人的资具呢?即使是在家人所施,由于得到了世尊的许可,也属于世尊所有,因此应知他们受用的是世尊的资具。在此,《法嗣经》等可作为佐证。漏尽者的受用,称为“主人受用”。因为他们已超越了渴爱的奴役,所以作为主人而受用。如此,在这些受用中,主人受用和继承受用对一切人都适合,债务受用不适合,偷盗受用则根本无从谈起。
Sattannaṃ sekkhānaṃ paccayaparibhogo dāyajjaparibhogo nāma. Te hi bhagavato puttā, tasmā pitusantakānaṃ paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te bhagavato paccaye paribhuñjanti, gihīnaṃ paccaye paribhuñjantīti? Gihīhi dinnāpi bhagavatā anuññātattā bhagavato santakā honti, tasmā bhagavato paccaye paribhuñjantīti veditabbaṃ. Dhammadāyādasutta (ma. ni. 1.29 ādayo) ñcettha sādhakaṃ. Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo nāma. Te hi taṇhāya dāsabyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Iti imesu paribhogesu sāmiparibhogo ca dāyajjaparibhogo ca sabbesampi vaṭṭati, iṇaparibhogo na vaṭṭati, theyyaparibhoge kathāyeva natthi.
还有另外四种受用:有惭者的受用、无惭者的受用、如法受用、非法受用。其中,无惭者与有惭者一同受用是允许的,不因此令其犯戒。有惭者与无惭者一同受用,在不知情时是允许的。因为从一开始并没有所谓的无惭者,所以当知道他的无惭状态时,应对他说:“你们在身门、语门有违犯,那是不恰当的,不要那样做。”如果不加理会而继续做,若与他一同受用,他也成为无惭者。若有人与成为自己负担的无惭者一同受用,他也应被阻止。如果不退避,此人也成为无惭者。如此,一个无惭者能造就一百个无惭者。然而,无惭者与无惭者一同受用,并无犯戒。有惭者与有惭者一同受用,如同两位刹帝利王子用金盘进食一般。如法受用与非法受用,应依资具本身来理解。其中,若人无惭,所得食物也非法,则两者皆可厌。人无惭,但食物如法,应厌弃此人而不取食物。然而在《大护经》中说:“恶戒者从僧团得到指定食等后,交给僧团,这些由于是按所给的方式接受的,所以是允许的。”人有惭,但食物非法,食物可厌,不应取。人有惭,食物也如法,则允许。
Aparepi cattāro paribhogā – lajjiparibhogo alajjiparibhogo dhammiyaparibhogo adhammiyaparibhogoti. Tattha alajjino lajjinā saddhiṃ paribhogo vaṭṭati, āpattiyā na kāretabbo. Lajjino alajjinā saddhiṃ yāva na jānāti, tāva vaṭṭati. Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthi, tasmā yadāssa alajjibhāvaṃ jānāti, tadā vattabbo ‘‘tumhe kāyadvāre vacīdvāre ca vītikkamaṃ karotha, taṃ appatirūpaṃ, mā evamakatthā’’ti. Sace anādiyitvā karotiyeva, yadi tena saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi alajjīyeva hoti. Yopi attano bhārabhūtena alajjinā saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi nivāretabbo. Sace na oramati, ayampi alajjīyeva hoti. Evaṃ eko alajjī alajjisatampi karoti. Alajjino pana alajjināva saddhiṃ paribhoge āpatti nāma natthi. Lajjino lajjinā saddhiṃ paribhogo dvinnaṃ khattiyakumārānaṃ suvaṇṇapātiyaṃ bhojanasadiso. Dhammiyādhammiyaparibhogo paccayavaseneva veditabbo. Tattha sace puggalopi alajjī, piṇḍapātopi adhammiyo, ubho jegucchā. Puggalo alajjī, piṇḍapāto dhammiyo, puggalaṃ jigucchitvā piṇḍapāto na gahetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dussīlo saṅghato uddesabhattādīni labhitvā saṅghasseva deti, etāni yathādānameva gahitattā vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Puggalo lajjī, piṇḍapāto adhammiyo, piṇḍapāto jeguccho na gahetabbo. Puggalo lajjī, piṇḍapātopi dhammiyo, vaṭṭati.
另有二摄与二用:摄有惭者与摄无惭者,法受用与财受用。于此,无惭者摄持有惭者,是许可的,不应令彼犯戒。然若有惭者摄持无惭者,请他随喜、请他说法、在俗家予以支持,而无惭者亦在其徒众中称叹:‘我等之师,如是如是’,当知此为令教法衰退、隐没。于法受用与财受用之中,凡财受用所允许处,法受用亦许。然据称,若有人居于要位,其所持典籍将随其谢世而失传,则为护法故,可往就学。此处有一则事例:据说在大怖畏时,仅有一位比丘精通《大义释》。时,四部尼柯耶长老帝须的上首弟子——名为大三藏长老者,对大护长老说:‘贤友大护,请向此人学习《大义释》。’‘尊者,据说此人品行不端,我不学。’‘贤友,学吧,我将坐在你身旁。’‘好的,尊者,有您坐在身旁,我便学。’于是作此安排后,他日夜无间地学习。最后一日,他见床下有女人,便说:‘尊者,此前我仅是耳闻,若早知如此,我绝不从此人处学法。’即便如此,众多大长老亦从彼处学得《大义释》,并令其稳固传承。
Apare dve paggahā dve ca paribhogā – lajjipaggaho alajjipaggaho, dhammaparibhogo āmisaparibhogoti. Tattha alajjino lajjiṃ paggahetuṃ vaṭṭati, na so āpattiyā kāretabbo . Sace pana lajjī alajjiṃ paggaṇhāti, anumodanāya ajjhesati, dhammakathāya ajjhesati, kulesu upatthambheti, itaropi ‘‘amhākaṃ ācariyo īdiso ca īdiso cā’’ti tassa parisati vaṇṇaṃ bhāsati, ayaṃ sāsanaṃ osakkāpeti antaradhāpetīti veditabbo. Dhammaparibhogaāmisaparibhogesu pana yattha āmisaparibhogo vaṭṭati, dhammaparibhogopi tattha vaṭṭati. Yo pana koṭiyaṃ ṭhito, gantho tassa puggalassa accayena nassissati, taṃ dhammānuggahena uggaṇhituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Tatridaṃ vatthu – mahābhaye kira ekasseva bhikkhuno mahāniddeso paguṇo ahosi. Atha catunikāyikatissattherassa upajjhāyo mahātipiṭakatthero nāma mahārakkhitattheraṃ āha ‘‘āvuso mahārakkhita, etassa santike mahāniddesaṃ gaṇhāhī’’ti. ‘‘Pāpo kirāyaṃ, bhante, na gaṇhāmī’’ti. ‘‘Gaṇhāvuso, ahaṃ te santike nisīdissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante, tumhesu nisinnesu gaṇhissāmī’’ti paṭṭhapetvā rattindivaṃ nirantaraṃ pariyāpuṇanto osānadivase heṭṭhāmañce itthiṃ disvā ‘‘bhante, sutaṃyeva me pubbe, sacāhaṃ evaṃ jāneyyaṃ, na īdisassa santike dhammaṃ pariyāpuṇeyya’’nti āha. Tassa pana santike bahū mahātherā uggaṇhitvā mahāniddesaṃ patiṭṭhāpesunti.