13. 施相等等抉择论显示巴利原文
13. Dānalakkhaṇādivinicchayakathā
69 69. 于‘施、凭信取、因利得之转移’中,先说‘施’,即是将自己所有之衣等资具,施与共住弟子等中的任何一人。此中,施的行相如下:当面或背后,若言‘我将此予你,我施,我赠,我交付,我舍弃,我放弃’,或言‘我施与某某……乃至……我放弃’,皆算已施。若言‘你取去吧’,对方言‘我取了’,此为善施、善取。若言‘你作你的所有物吧,愿它成为你的所有物,愿它成为你的所有物’,对方言‘我作我的所有物,愿它成为我的所有物,我将作我的所有物’,此为恶施、恶取。施者不知如何施,受者亦不知如何取。然若人言‘你作你的所有物吧’,对方言‘好的,尊者,我拿了’而取,则是善取。若一人说‘你拿这件衣吧’,另一人说‘我不拿’,那人又说‘我已给了你,你拿吧’,此人又说‘我不需要此物’,如此,前者因‘我已施’而令衣存留超过十日,后者因‘我已拒绝’,谁得罪?无人得罪。若有谁喜乐此衣,则应决意受用。若言‘你给予某某’而施,在到达他人之手以前,物属派遣者;若言‘我给与某某’而施,物则属被遣者。以此,比丘若将衣置于比丘手中,遣曰:‘你将此衣送与某某。’显示巴利原文
69.Dānavissāsaggāhehilābhassa pariṇāmananti ettha tāva dānanti attano santakassa cīvarādiparikkhārassa saddhivihārikādīsu yassa kassaci dānaṃ. Tatridaṃ dānalakkhaṇaṃ – ‘‘idaṃ tuyhaṃ demi dadāmi dajjāmi oṇojemi pariccajāmi vissajjāmī’’ti vā ‘‘itthannāmassa demi…pe… vissajjāmī’’ti vā vadati, sammukhāpi parammukhāpi dinnaṃyeva hoti. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ suggahitañca. ‘‘Tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ hotī’’ti vutte ‘‘mama santakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ karissāmī’’ti vadati, dudinnaṃ duggahitañca. Neva dātā dātuṃ jānāti, na itaro gahetuṃ, sace pana ‘‘tava santakaṃ karohī’’ti vutte ‘‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, suggahitaṃ. Sace pana eko ‘‘idaṃ cīvaraṃ gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘na gaṇhāmī’’ti vadati, puna so ‘‘dinnaṃ mayā tuyhaṃ, gaṇhāhī’’ti vadati, itaropi ‘‘na mayhaṃ iminā attho’’ti vadati, tato purimopi ‘‘mayā dinna’’nti dasāhaṃ atikkāmeti, pacchimopi ‘‘mayā paṭikkhitta’’nti, kassa āpattīti? Na kassaci. Yassa pana ruccati, tena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbaṃ. ‘‘Itthannāmassa dehī’’ti dinnaṃ yāva parassa hatthaṃ na pāpuṇāti, tāva yo pahiṇati, tasseva santakaṃ, ‘‘itthannāmassa dammī’’ti dinnaṃ pana yassa pahīyati, tassa santakaṃ. Tasmā bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ.
若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘你将此衣送与某某。’彼于途中闻‘遣者已亡’,若对遣者之亡者衣作决意,此为善决意;若凭信而取自被遣者,此为恶取。若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘你将此衣送与某某。’彼于途中闻‘被遣者已亡’,若对被遣者之亡者衣作决意,此为恶决意;若凭信而取自遣者,此为善取。若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘你将此衣送与某某。’彼于途中闻‘二人俱亡’,若对遣者之亡者衣作决意,此为善决意;若对被遣者之亡者衣作决意,此为恶决意。若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘我送此衣与某某。’彼于途中,若凭信而取自遣者,此为恶取;若凭信而取自被遣者,此为善取。若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘我送此衣与某某。’彼于途中闻‘遣者已亡’,若对遣者之亡者衣作决意,此为恶决意;若凭信而取自被遣者,此为善取。若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘我送此衣与某某。’彼于途中闻‘被遣者已亡’,若对被遣者之亡者衣作决意,此为善决意;若凭信而取自遣者,此为恶取。若比丘将衣付与比丘手,遣曰:‘我送此衣与某某。’彼于途中闻‘二人俱亡’,若对遣者之亡者衣作决意,此为恶决意;若对被遣者之亡者衣作决意,此为善决意。显示巴利原文
Bhikkhu (mahāva. 378-379) bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yo pahiṇati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yassa pahīyati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘ubho kālakatā’’ti, yo pahiṇati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yo pahiṇati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yassa pahīyati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘ubho kālakatā’’ti. Yo pahiṇati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ.
施出之后,若因某种缘故心生嗔怒,亦不得取回。即使是自己施出的衣,若以‘这是我的’想而夺取,犯舍堕;若夺取其他资具,乃至针,犯恶作。然而,若对方主动说‘尊者,此物适合您’而施与,则可以接受。又若有人这样说:‘贤友,我们原指望你会履行义务、回报义务,会在我们跟前依止、学习法,才给你衣;如今你却不履行义务,不依止,不学法。’对方听后说:‘尊者,我想你们是为衣而说这番话,这是你们的衣。’随而交出,这样也可以。或者,对将要离去的年少比丘呼唤:‘你回来!’他若不回来,便说:‘抓住他的衣,拦住他!’若因此折返,则为善。若他说:‘我想你们是为钵和衣而说,你们拿去吧。’交出,这样也可以。或者,见到将要还俗的人,便说:‘我们原以为你会履行义务,才给你钵和衣;现在你竟要还俗游方。’对方说:‘你们拿回你们的钵和衣吧。’交出,这样也可以。但若作这样的施予便不可:‘我只给在我跟前依止的人,不给在别处依止的人;只给履行义务的人,不给不履行的人;只给学法的人,不给不学的人;只给不还俗的人,不给还俗的人。’若如此施,犯恶作;但可取回。施出之后,若强行夺取取回,应按物品价值处罚。这是关于施的抉择。显示巴利原文
Pariccajitvā dinnaṃ puna kenaci kāraṇena kupito āharāpetuṃ na labhati. Attanā dinnampi hi cīvaraṃ sakasaññāya acchindato nissaggiyaṃ, aññaṃ parikkhāraṃ antamaso sūcimpi acchindato dukkaṭaṃ. Sace pana ‘‘bhante, tumhākaṃ idaṃ sāruppa’’nti sayameva deti, gahetuṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘āvuso, mayaṃ tuyhaṃ ‘vattapaṭivattaṃ karissati, amhākaṃ santike upajjhaṃ gaṇhissati, dhammaṃ pariyāpuṇissatī’ti cīvaraṃ adamhā, so dāni tvaṃ na vattaṃ karosi, na upajjhaṃ gaṇhāsi, na dhammaṃ pariyāpuṇāsī’’ti evamādīni vutto ‘‘bhante, cīvaratthāya maññe bhaṇatha, idaṃ vo cīvara’’nti deti, evampi vaṭṭati. Disāpakkamantaṃ vā pana daharaṃ ‘‘nivattetha na’’nti bhaṇati, so na nivattati, cīvare gahetvā nirundhathāti, evañce nivattati, sādhu. Sace ‘‘pattacīvaratthāya maññe tumhe bhaṇatha, gaṇhatha na’’nti deti, evampi vaṭṭati. Vibbhamantaṃ vā disvā ‘‘mayaṃ tuyhaṃ ‘vattaṃ karissatī’ti pattacīvaraṃ adamhā, so dāni tvaṃ vibbhamitvā carasī’’ti vadati, itaro ‘‘gaṇhatha tumhākaṃ pattacīvara’’nti deti, evampi vaṭṭati. ‘‘Mama santike upajjhaṃ gaṇhantasseva demi, aññattha gaṇhantassa na demi, vattaṃ karontasseva demi, akarontassa na demi, dhammaṃ pariyāpuṇantasseva demi, apariyāpuṇantassa na demi, avibbhamantasseva demi, vibbhamantassa na demī’’ti evaṃ pana dātuṃ na vaṭṭati, dadato dukkaṭaṃ, āharāpetuṃ pana vaṭṭati, vissajjetvā dinnaṃ acchinditvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Ayaṃ tāva dāne vinicchayo.
70 而以信任而取的特征,当依此经来了知:显示巴利原文
70.Vissāsaggāhalakkhaṇaṃ pana iminā suttena jānitabbaṃ –
诸比丘,我允许对具足五支者以信任而取:即彼此现前相见、甚是亲厚、曾经招呼、尚在世,且取用后彼心生欢喜。显示巴利原文
‘‘Anujānāmi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, gahite ca attamano hotī’’ti (mahāva. 356).
其中,“共见者”(sandiṭṭho)是指仅有一面之交的朋友。“亲密者”(sambhatto)是指友谊坚固的朋友。“已告知者”(ālapito)是指对方曾对他说:“凡我所有的,你想要的尽管拿去,不必先问再取。”“活着”(jīvati)是指即使卧病不起,只要命根尚未断绝。“取用时心生欢喜”(gahite ca attamano)是指对方在被取用时内心喜悦。若知道“取用此人之物,他会心生欢喜”而去取用,则是允许的。这五支是以无余穷尽的方式说明的。而亲厚取用(vissāsaggāha)依三支便得成立:共见者、活着、取用时心生欢喜;亲密者、活着、取用时心生欢喜;已告知者、活着、取用时心生欢喜。若有人既不活着,取用其物他也并不欢喜,那么即使是以亲厚取用的方式拿了此物,仍须归还。归还时,此人的遗产应先交给对其财产有支配权的在家人或出家人。对于取用时不欢喜者的物品,应当归还给他本人。又,若有人起初通过言语表示,或仅仅在心中随喜:“你取用我的东西,做得很好。”之后因某种缘故生气,他也不能追回。若有人虽不愿给出,但心中默许,口头上什么也不说,他同样不能——显示巴利原文
Tattha (pārā. aṭṭha. 1.131) sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ icchasi, taṃ gaṇheyyāsi, āpucchitvā gahaṇe kāraṇaṃ natthī’’ti vutto. Jīvatīti anuṭṭhānaseyyāya sayitopi yāvajīvitindriyupacchedaṃ na pāpuṇāti. Gahite ca attamanoti gahite tuṭṭhacitto hoti. ‘‘Evarūpassa santakaṃ gahite me attamano bhavissatī’’ti jānantena gahetuṃ vaṭṭati. Anavasesapariyādānavasena cetāni pañcaṅgāni vuttāni, vissāsaggāho pana tīhi aṅgehi ruhati sandiṭṭho, jīvati, gahite attamano, sambhatto, jīvati, gahite attamano, ālapito, jīvati, gahite attamanoti. Yo pana na jīvati, na ca gahite attamano hoti, tassa santakaṃ vissāsaggāhena gahitampi puna dātabbaṃ. Dadamānena ca matakadhanaṃ tāva ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabbaṃ. Anattamanassa santakaṃ tasseva dātabbaṃ, yo pana paṭhamaṃyeva ‘‘suṭṭhu kataṃ tayā mama santakaṃ gaṇhantenā’’ti vacībhedena vā cittuppādamattena vā anumoditvā pacchā kenaci kāraṇena kupito, paccāharāpetuṃ na labhati, yopi adātukāmo, cittena pana adhivāseti, na kiñci vadati, sopi puna paccāharāpetuṃ na labhati. Yo pana ‘‘mayā tumhākaṃ santakaṃ gahitaṃ vā paribhuttaṃ vā’’ti vutte ‘‘gahitaṃ vā hotu paribhuttaṃ vā, mayā pana taṃ kenacideva karaṇīyena ṭhapitaṃ, taṃ pākatikaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vadati, ayaṃ paccāharāpetuṃ labhati. Ayaṃ vissāsaggāhe vinicchayo.
71 “转变利得”(lābhassa pariṇāmana)是指将已经为他人利益的指定利得,转为给自己或他人的行为。关于此,判定如下(《普端严》注2.659-660):对于已经指定给僧团的利得,无论是同法者或在家人所有,乃至属于母亲的,若明知是已指定给僧团的,而转为给自己取用者,犯舍堕;若转为给他人,说“给这位比丘”,犯纯波逸提。因此,即使在雨安居衣时,身处母亲家中,若明知是已指定给僧团的雨安居衣,转为给自己,犯舍堕;转为给他人,犯纯波逸提。若有人说着“我们要办僧团供食”而带来酥油等物,有病比丘明知这是已指定给比丘僧团的,却乞求任何东西,正犯舍堕。然而,若他问:“你们带来的酥油等物还有吗?”对方回答:“是的,还有。”他接着说:“也请给我一些吧。”这是允许的。又或者,他因病情感到不安,优婆塞们说:“僧团所得的,同样也是我们所供养的,请接受吧,尊者。”这样也是允许的。显示巴利原文
71.Lābhassa pariṇāmananti idaṃ pana aññesaṃ atthāya pariṇatalābhassa attano aññassa vā pariṇāmanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.659-660) – saṅghassa pariṇataṃ sahadhammikānaṃ vā gihīnaṃ vā antamaso mātusantakampi ‘‘idaṃ mayhaṃ dehī’’ti saṅghassa pariṇatabhāvaṃ ñatvā attano pariṇāmetvā gaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, ‘‘imassa bhikkhuno dehī’’ti evaṃ aññassa pariṇāmentassa suddhikapācittiyaṃ. Tasmā yopi vassikasāṭikasamaye mātugharepi saṅghassa pariṇataṃ vassikasāṭikaṃ ñatvā attano pariṇāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, parassa pariṇāmeti, suddhikapācittiyaṃ. Manussā ‘‘saṅghabhattaṃ karissāmā’’ti sappitelādīni āharanti, gilāno cepi bhikkhusaṅghassa pariṇatabhāvaṃ ñatvā kiñci yācati, nissaggiyaṃ pācittiyameva. Sace pana so ‘‘tumhākaṃ sappiādīni ābhatāni atthī’’ti pucchitvā ‘‘āma, atthī’’ti vutte ‘‘mayhampi dethā’’ti vadati, vaṭṭati. Athāpi naṃ kukkuccāyantaṃ upāsakā vadanti ‘‘saṅghopi amhehi dinnameva labhati, gaṇhatha, bhante’’ti, evampi vaṭṭati.
在一座寺院,将已指定给该寺僧团的利得,转而指定给其他寺院,说“请给某某寺院的僧团”,如此转变者,犯恶作。或者说“给僧团有什么用?去供养佛塔吧”,这样将利得转为佛塔所用,犯恶作。将已指定给某一佛塔的利得,转为给其他佛塔、或僧团、或团体、或个人,同样犯恶作。已确定是供奉某一佛塔而种植的花丛,不可将花拿去供奉其他佛塔。然而,如果看到已为某一佛塔撑起了伞盖或悬挂了旗帜,其余的物品便可供给其他佛塔。乃至已经指定给某一只狗的,说“不要给这只狗,给那一只”,这样将利得转给其他众生,犯恶作。然而,若施主们说:“我们想办僧团供食,想做佛塔供养,想给某位比丘资具,我们将随顺你们的心意而布施,请告诉我们,应该施于何处?”当对方这样说时,那位比丘应回答:“你们想施于何处,就施于何处。”若他们只是问:“我们应该施于何处?”则可以回答:“你们的施物,能在何处得到受用,或得到修整,或能长久保存,或你们的心于何处生起净信,就施于何处。”显示巴利原文
Ekasmiṃ vihāre saṅghassa pariṇataṃ aññavihāraṃ uddisitvā ‘‘asukasmiṃ nāma vihāre saṅghassa dethā’’ti pariṇāmeti, ‘‘kiṃ saṅghassa dānena, cetiyassa pūjaṃ karothā’’ti evaṃ cetiyassa vā pariṇāmeti, dukkaṭaṃ. Cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, dukkaṭameva. Niyametvā aññacetiyassa atthāya ropitamālāvacchato aññacetiyamhi pupphampi āropetuṃ na vaṭṭati, ekassa cetiyassa pana chattaṃ vā paṭākaṃ vā āropetvā ṭhitaṃ disvā sesaṃ aññacetiyassa dāpetuṃ vaṭṭati. Antamaso sunakhassapi pariṇataṃ ‘‘imassa sunakhassa mā dehi, etassa dehī’’ti evaṃ aññapuggalassa pariṇāmeti, dukkaṭaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘mayaṃ saṅghabhattaṃ kātukāmā, cetiyapūjaṃ kātukāmā, ekassa bhikkhuno parikkhāraṃ dātukāmā, tumhākaṃ ruciyā dassāma, bhaṇatha kattha demā’’ti vadanti, evaṃ vutte tena bhikkhunā ‘‘yattha icchatha, tattha dethā’’ti vattabbā. Sace pana kevalaṃ ‘‘kattha demā’’ti pucchanti, ‘‘yattha tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā labheyya, paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya, ciraṭṭhitiko vā assa, yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ pasīdati, tattha dethā’’ti vattuṃ vaṭṭati.