第十四章 掘地判定的讨论
14. Pathavīkhaṇanavinicchayakathā
7272. 所谓地,有两种:已生地和未生地。其中,已生地是指纯粹的尘土、纯粹的黏土,石头少、粗砂少、砾石少、碎石少、细沙少,大部分是尘土、大部分是黏土——即使没有烧过,也叫作“已生地”。凡是尘堆或黏土堆,被雨水淋湿超过四个月的,也叫作“已生地”。未生地是指纯粹的岩石、纯粹的粗砂、纯粹的砾石、纯粹的碎石、纯粹的细沙,尘土少、黏土少,大部分是岩石、大部分是粗砂、大部分是砾石、大部分是碎石、大部分是细沙——即使烧过了,也叫作“未生地”。凡是尘堆或黏土堆,被雨水淋湿不足四个月的,也叫作“未生地”。(《波逸提》84-86)
72.Pathavīti dve pathavī jātā ca pathavī ajātā ca pathavīti. Tattha jātā nāma pathavī suddhapaṃsukā suddhamattikā appapāsāṇā appasakkharā appakaṭhalā appamarumbā appavālukā yebhuyyenapaṃsukā yebhuyyenamattikā, adaḍḍhāpi vuccati ‘‘jātā pathavī’’ti. Yopi paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho, sopi vuccati ‘‘jātā pathavī’’ti. Ajātā nāma pathavī suddhapāsāṇā suddhasakkharā suddhakaṭhalā suddhamarumbā suddhavālukā appapaṃsukā appamattikā yebhuyyenapāsāṇā yebhuyyenasakkharā yebhuyyenakaṭhalā yebhuyyenamarumbā yebhuyyenavālukā, daḍḍhāpi vuccati ‘‘ajātā pathavī’’ti. Yopi paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā omakacātumāsaṃ ovaṭṭho, sopi vuccati ‘‘ajātā pathavī’’ti (pāci. 84-86).
其中,挖掘已生的地,或者叫人挖掘,犯波逸提。这里的判定是这样的(《波逸提注》86):如果自己挖,每挖一下,就犯一次波逸提。如果命令别人挖,命令一次之后,即使那人挖了一整天,下命令的人也只犯一次波逸提。但如果那人偷懒,就得一再命令;每命令一次、让他挖一次,说一次话就犯一次波逸提。如果他说“你挖个莲池”,这是可以的,因为挖出来的才叫莲池,所以这是合乎规矩的说法。说“挖水池、挖湖、挖坑”等等,也是同样的道理。但如果说“挖这个地方”或者“在这个地方挖莲池”,那就不可以。说“挖块茎、挖根”,不加限定,是可以的;如果说“挖这根藤”或者“在这个地方挖块茎或根”,那就不可以。
Tattha jātapathaviṃ khaṇantassa khaṇāpentassa vā pācittiyaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 86) – sace sayaṃ khaṇati, pahāre pahāre pācittiyaṃ. Sace aññaṃ āṇāpeti, sakiṃ āṇatto sacepi sakaladivasaṃ khaṇati, āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ. Sace pana kusīto hoti, punappunaṃ āṇāpetabbo, taṃ āṇāpetvā khaṇāpentassa vācāya vācāya pācittiyaṃ. Sace ‘‘pokkharaṇiṃ khaṇāhī’’ti vadati, vaṭṭati. Khatāyeva hi pokkharaṇī nāma hoti. Tasmā ayaṃ kappiyavohāro. Esa nayo ‘‘vāpiṃ taḷākaṃ āvāṭaṃ khaṇā’’tiādīsupi. ‘‘Imaṃ okāsaṃ khaṇa, imasmiṃ okāse pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti vattuṃ pana na vaṭṭati. ‘‘Kandaṃ khaṇa, mūlaṃ khaṇā’’ti aniyametvā vattuṃ vaṭṭati, ‘‘imaṃ valliṃ khaṇa, imasmiṃ okāse kandaṃ vā mūlaṃ vā khaṇā’’ti vattuṃ na vaṭṭati.
73清理池塘时,能用畚箕舀起来的稀泥,可以清掉;稠泥就不该清。被太阳晒干的泥会裂开,其中和下面的地不相连的那部分,才可以清掉。水流过的地方会形成一种叫水膜的薄层,风一吹就动,这可以清掉。池塘等的岸边崩裂,泥土掉到水边:如果被雨淋湿不到四个月,可以割开或弄碎;超过四个月就不可以。不过,如果泥土是直接掉进水里的,那么即使被雨淋湿超过四个月,因为是掉在水里,也还是可以。
73. Pokkharaṇiṃ sodhentehi yo kuṭehi ussiñcituṃ sakkā hoti tanukakaddamo, taṃ apanetuṃ vaṭṭati, bahalo na vaṭṭati. Ātapena sukkhakaddamo phalati, tatra yo heṭṭhā pathaviyā asambandho, tameva apanetuṃ vaṭṭati. Udakena gataṭṭhāne udakapappaṭako nāma hoti, vātapahārena calati, taṃ apanetuṃ vaṭṭati. Pokkharaṇīādīnaṃ taṭaṃ bhijjitvā udakasāmantā patati. Sace omakacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ, chindituṃ bhindituṃ vā vaṭṭati, cātumāsato uddhaṃ na vaṭṭati. Sace pana udakeyeva patati, devena atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhepi udakeyeva udakassa patitattā vaṭṭati.
在天然岩厦里,有蚁丘隆起,可以随意破坏。如果是在露天生起的,只有被雨水淋湿不满四个月的才可以动。附着在树木等上面的白蚁土,也是同样的道理。蚯蚓粪、鼠粪、牛蹄印土等,也是同样的道理。所谓牛蹄印土,是指被牛蹄割裂的泥。但如果它和下面的地面连在一起,哪怕只过一天也不可以。在耕过的地上,取犁头刚切起的泥块,也是同样的道理。
Pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ khaṇanti, sace tattha paṭhamameva sukhumarajaṃ patati, taṃ devena ovaṭṭhaṃ hoti, cātumāsaccayena akappiyapathavīsaṅkhyaṃ gacchati. Udake pariyādinne soṇḍiṃ sodhentehi vikopetuṃ na vaṭṭati. Sace paṭhamameva udakena pūrati, pacchā rajaṃ patati, taṃ vikopetuṃ vaṭṭati. Tattha hi deve vassantepi udakeyeva udakaṃ patati. Piṭṭhipāsāṇe sukhumarajaṃ hoti, deve phusāyante allīyati, tampi cātumāsaccayena vikopetuṃ na vaṭṭati. Akatapabbhāre vammiko uṭṭhito hoti, yathāsukhaṃ vikopetuṃ vaṭṭati. Sace abbhokāse uṭṭhahati, omakacātumāsaṃ ovaṭṭhoyeva vaṭṭati. Rukkhādīsu āruḷhaupacikamattikāyampi eseva nayo. Gaṇḍuppādagūthamūsikukkaragokaṇṭakādīsupi eseva nayo. Gokaṇṭako nāma gāvīnaṃ khuracchinnakaddamo vuccati. Sace pana heṭṭhimatalena bhūmisambandho hoti, ekadivasampi na vaṭṭati. Kasitaṭṭhāne naṅgalacchinnamattikāpiṇḍaṃ gaṇhantassa eseva nayo.
旧住处没有屋顶,或者屋顶已经坏了,被雨水淋了超过四个月,就成为“已生地”。除此之外,剩下的屋顶材料或者椽子之类的用具,如果心里想“我拿瓦”“我拿椽”“我拿壁柱”“我拿铺板”“我拿殿柱”而拿,是允许的。如果泥土跟着掉下来,无犯。但如果是专门为了拿壁泥而拿,就有罪。如果只拿那些没有被淋湿的部分,无犯。屋内有泥堆,被雨淋了一天,就给房屋盖上屋顶。如果全部淋湿了,过了四个月就成为已生地。如果只是上面淋湿了,里面没湿,那么淋湿的那部分,可以由如法者以如法的方式移走,剩下的可以随意使用,因为只是被水沾湿而已。只有连成一片的才成为已生地,不是另外那种。露天有泥墙,被雨淋超过四个月,就成为已生地,但附着在上面的尘土,可以用湿手碰着拿。如果是砖墙,大部分立在砾石地上,可以随意拆动。立在露天的凉亭柱子,如果左右摇动它、破坏土地来拿,是不允许的;只能直直地拔出来。拿其他枯树、枯桩等,也是同样的道理。
Purāṇasenāsanaṃ hoti acchadanaṃ vā vinaṭṭhacchadanaṃ vā atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ jātapathavīsaṅkhyameva gacchati, tato avasesaṃ chadaniṭṭhakaṃ vā gopānasīādikaṃ upakaraṇaṃ vā ‘‘iṭṭhakaṃ gaṇhāmi, gopānasiṃ bhittipādaṃ padarattharaṇaṃ pāsādatthambhaṃ gaṇhāmī’’ti saññāya gaṇhituṃ vaṭṭati, tena saddhiṃ mattikā patati, anāpatti, bhittimattikaṃ gaṇhantassa pana āpatti. Sace yā yā atintā, taṃ taṃ gaṇhāti, anāpatti. Antogehe mattikāpuñjo hoti, tasmiṃ ekadivasaṃ ovaṭṭhe gehaṃ chādenti. Sace sabbo tinto, cātumāsaccayena jātapathavīyeva. Athassa uparibhāgoyeva tinto, anto atinto, yattakaṃ tintaṃ, taṃ kappiyakārakehi kappiyavohārena apanāmetvā sesaṃ yathāsukhaṃ vaḷañjetuṃ vaṭṭati udakena temitattā. Ekābaddhāyeva hi jātapathavī hoti, na itarāti. Abbhokāse mattikāpākāro hoti, atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho jātapathavīsaṅkhyaṃ gacchati, tattha laggapaṃsuṃ pana allahatthena chupitvā gahetuṃ vaṭṭati. Sace iṭṭhakapākāro hoti, yebhuyyenakaṭhalaṭṭhāne tiṭṭhati, yathāsukhaṃ vikopetuṃ vaṭṭati. Abbhokāse ṭhitamaṇḍapatthambhaṃ ito cito ca sañcāletvā pathaviṃ vikopentena gahetuṃ na vaṭṭati, ujukameva uddharituṃ vaṭṭati. Aññampi sukkharukkhaṃ sukkhakhāṇukaṃ vā gaṇhantassa eseva nayo.
7474. 为了新建筑,用木棍把柱子、石头或树木撬起来滚着走,如果那里的原生地被弄破了,只要他们是以清净心滚动的,就无犯。但如果他们只是拿这个当借口,实际就是想弄破地面,那就犯戒。拖拽树枝等东西、在地上劈开木材,也是同样的道理。对于地上的骨针、荆棘等物,不管敲打还是插入,都不允许。也不允许以“我要用尿的冲力冲破地面”这样的想法来小便。如果这样做时地面被弄破了,就犯戒。也不允许以“我要把不平的地面弄平”为由,用扫帚去蹭地面。必须按照仪轨要求的方式来扫地。有些人用木杖敲地面,用脚趾刮地面,为了显示“我要指出经行处”而反复弄破地面地经行,这些全都不允许。不过,精进策励、修习沙门法的人,以清净心经行是允许的。以“我要洗手”为由在地面上蹭手,不允许。但不蹭,只是把湿手放在地上沾取灰尘,是允许的。
74. Navakammatthaṃ thambhaṃ vā pāsāṇaṃ vā rukkhaṃ vā daṇḍakehi uccāletvā pavaṭṭentā gacchanti , tattha jātapathavī bhijjati, sace suddhacittā pavaṭṭenti, anāpatti. Atha pana tena apadesena pathaviṃ bhinditukāmāyeva honti, āpatti. Sākhādīni kaḍḍhantānampi pathaviyaṃ dārūni phālentānampi eseva nayo. Pathaviyaṃ aṭṭhisūcikaṇṭakādīsupi yaṃ kiñci ākoṭetuṃ vā pavesetuṃ vā na vaṭṭati, ‘‘passāvadhārāya vegena pathaviṃ bhindissāmī’’ti evaṃ passāvampi kātuṃ na vaṭṭati. Karontassa bhijjati, āpatti, ‘‘visamabhūmiṃ samaṃ karissāmī’’ti sammajjaniyā ghaṃsitumpi na vaṭṭati. Vattasīseneva hi sammajjitabbaṃ. Keci kattarayaṭṭhiyā bhūmiṃ koṭṭenti, pādaṅguṭṭhakena vilikhanti, ‘‘caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmā’’ti punappunaṃ bhūmiṃ bhindantā caṅkamanti, sabbaṃ na vaṭṭati, vīriyasampaggahatthaṃ pana samaṇadhammaṃ karontena suddhacittena caṅkamituṃ vaṭṭati. ‘‘Hatthaṃ khovissāmā’’ti pathaviyaṃ ghaṃsanti, na vaṭṭati, aghaṃsantena pana allahatthaṃ pathaviyaṃ ṭhapetvā rajaṃ gahetuṃ vaṭṭati.
有些人因为疥疮、癣等病,在断崖等处摩擦手脚四肢,这不允许。如果自己烧生土,或者让别人烧,犯波逸提。即使只是烧钵,在多少个地方点火或让人点火,就犯多少个波逸提。所以,即使是烧钵的人,也必须在已经烧过的地方烧。不可以在没烧过的地上放火,但可以在烧钵用的陶片上放火。如果把火放在木头上,火一边烧木头一边蔓延到地面烧起来,这不允许。放在砖块、陶片等上面也是同样的道理。因为在这些情况下,火也只能放在砖块等物的上面。为什么?因为这些东西不是燃料,不算作火的燃料。在干燥的树桩、枯木等上面也不可以点火。不过,如果心想“我要在火还没烧到地面之前就把它熄灭再走”而点火,那就可以。如果后来没办法熄灭,因为力所不及,所以无犯。拿着草把走路时,手被烧到了,把草把丢在地上,无犯。在草把掉落的地方,可以添柴点火。至于被烧过的地面,凡是热气所覆盖到的地方,都可以全部翻动。
Keci kaṇḍukacchuādīhi ābādhikā chinnataṭādīsu aṅgapaccaṅgāni ghaṃsanti, na vaṭṭati. Jātapathaviṃ dahati vā dahāpeti vā, pācittiyaṃ, antamaso pattampi pacanto yattakesu ṭhānesu aggiṃ deti vā dāpeti vā, tattakāni pācittiyāni, tasmā pattaṃ pacantenapi pubbe pakkaṭṭhāneyeva pacitabbo. Adaḍḍhāya pathaviyā aggiṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati, pattapacanakapālassa pana upari aggiṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dārūnaṃ upari ṭhapeti, so aggi tāni dahanto gantvā pathaviṃ dahati, na vaṭṭati. Iṭṭhakakapālādīsupi eseva nayo. Tatrāpi hi iṭṭhakādīnaṃyeva upari ṭhapetuṃ vaṭṭati. Kasmā? Tesaṃ anupādānattā. Na hi tāni aggissa upādānasaṅkhyaṃ gacchanti, sukkhakhāṇusukkharukkhādīsupi aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘pathaviṃ appattameva nibbāpetvā gamissāmī’’ti deti, vaṭṭati. Pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti, avisayattā anāpatti. Tiṇukkaṃ gahetvā gacchanto hatthe ḍayhamāne bhūmiyaṃ pāteti, anāpatti. Patitaṭṭhāneyeva upādānaṃ datvā aggiṃ kātuṃ vaṭṭati. Daḍḍhapathaviyā ca yattakaṃ ṭhānaṃ usumāya anugataṃ, sabbaṃ vikopetuṃ vaṭṭati.
如果有比丘不懂规矩,用火燧生起火后,用手把火拿起来,问“我该怎么做”,就应当对他说“把它点燃”。如果他说“手会被烧到”,就应当对他说“想办法让手不被烧到”。但不应当对他说“把它扔到地上”。如果手被烧着时他把火丢下,因为他不是存心“我要烧地”才丢的,所以无犯;不过火落下的那个地方,是可以生火的。像这样说如法的话——“你把这根柱子的坑弄清楚,把大黏土弄清楚,把糠黏土弄清楚,给我大黏土,给我糠黏土,拿黏土来,拿尘土来,要黏土,要尘土,你把这根柱子的坑做成如法的,把这黏土做成如法的,把这尘土做成如法的”——用这类如法的说法,就可以让人做任何事。如果比丘心不在焉,跟人说着话,同时用脚趾或木杖在地上划来划去地站着,这样因为失念而划地或弄坏地面,无犯。
Yo pana ajānanako bhikkhu araṇisahitena aggiṃ nibbattetvā hatthena ukkhipitvā ‘‘kiṃ karomī’’ti vadati, ‘‘jālehī’’ti vattabbo. ‘‘Hattho ḍayhatī’’ti vadati, ‘‘yathā na ḍayhati, tathā karohī’’ti vattabbo. ‘‘Bhūmiyaṃ pātehī’’ti pana na vattabbo. Sace hatthe ḍayhamāne pāteti, ‘‘pathaviṃ dahissāmī’’ti apātitattā anāpatti, patitaṭṭhāne pana aggiṃ kātuṃ vaṭṭati. ‘‘Imassa thambhassa āvāṭaṃ jāna, mahāmattikaṃ jāna, thusamattikaṃ jāna, mahāmattikaṃ dehi, thusamattikaṃ dehi, mattikaṃ āhara, paṃsuṃ āhara, mattikāya attho, paṃsunā attho , imassa thambhassa āvāṭaṃ kappiyaṃ karohi, imaṃ mattikaṃ kappiyaṃ karohi, imaṃ paṃsuṃ kappiyaṃ karohī’’ti evaṃ kappiyavohārena yaṃ kiñci kārāpetuṃ vaṭṭati. Aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena kattarayaṭṭhiyā vā pathaviṃ vilikhanto tiṭṭhati, evaṃ asatiyā vilikhantassa bhindantassa vā anāpatti.