八、受持与净施决断论
8. Adhiṭṭhānavikappanavinicchayakathā
44关于受持与净施——世尊说:‘诸比丘,我允许受持三衣,不可净施;雨浴衣在雨期四个月内可受持,此后应净施;坐具可受持,不可净施;敷具可受持,不可净施;疮衣在病未愈前可受持,此后应净施;拭面布可受持,不可净施;资具布可受持,不可净施。’(《大品》358)依此所说,若欲受持三衣等并按规定使用而受用者,应说出‘我受持此僧伽帝’等名称来受持。而净施时,则只需不取名称,说出‘我净施此衣给你’而作净施。其中(《波罗夷注》2.469),受持三衣时,应染色、作标记(点),并依量受持。其量度,上限以善逝衣量为准,稍小亦可;下限,僧伽帝与郁多罗僧长为五拳、宽为三拳即可。下衣长五拳、宽两拳亦可,因披着时也能遮盖肚脐。超出或不足上述量度的,应作为‘资具布’来受持。
44.Adhiṭṭhānavikappanesu pana – anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) vacanato ticīvarādiniyāmeneva adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukaāmena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana nāmaṃ aggahetvāva ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vatvā vikappetabbaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 2.469) ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena rajitvā kappabinduṃ datvā pamāṇayuttameva adhiṭṭhātabbaṃ. Assa pamāṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedena sugatacīvarato ūnakaṃ vaṭṭati, lāmakaparicchedena saṅghāṭiyā uttarāsaṅgassa ca dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ muṭṭhittikaṃ pamāṇaṃ vaṭṭati. Antaravāsako dīghaso muṭṭhipañcako, tiriyaṃ dvihatthopi vaṭṭati. Pārupanenapi hi sakkā nābhiṃ paṭicchādetunti. Vuttappamāṇato pana atirekañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷaka’’nti adhiṭṭhātabbaṃ.
其中,因说:‘衣的受持有两种:以身受持,或以语受持’(《波利》322),因此,应先舍旧僧伽帝,说‘我舍此僧伽帝’,然后手执新僧伽帝,作意‘我受持此僧伽帝’,作出身表,以身受持。这是以身受持,若不触及身体任何部分则无效。以语受持时,则应出声以语受持。此中受持又分两种情形:若衣在手边及范围内,应出声说‘我受持此僧伽帝’;若衣在内室、楼上或邻近寺院,认清放置处后,也应出声说‘我受持此僧伽帝’。此规则同样适用于郁多罗僧和下衣。由于仅是名称差别,一切僧伽帝、郁多罗僧、下衣,皆应以各自的名称受持。若受持后,对放置的衣物作僧伽帝等,在染色和作标记完成时,应舍去,说‘我舍此’,再重新受持。若与已受持的衣缝合更大的一块或碎布,则需重新受持;若同等或更小,则无需受持。
Tattha yasmā ‘‘dve cīvarassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭhetī’’ti (pari. 322) vuttaṃ, tasmā purāṇasaṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā navaṃ saṅghāṭiṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena adhiṭṭhātabbā. Idaṃ kāyena adhiṭṭhānaṃ, taṃ yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Vācāya adhiṭṭhāne pana vacībhedaṃ katvā vācāya adhiṭṭhātabbā. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Atha antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Esa nayo uttarāsaṅge antaravāsake ca. Nāmamattameva hi viseso, tasmā sabbāni saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgaṃ antaravāsakanti evaṃ attano nāmeneva adhiṭṭhātabbāni. Sace adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi saṅghāṭiādīni karoti, niṭṭhite rajane ca kappe ca ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbāni. Adhiṭṭhitena pana saddhiṃ mahantatarameva dutiyapaṭṭaṃ vā khaṇḍaṃ vā sibbantena puna adhiṭṭhātabbaṃ. Same vā khuddake vā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi.
那么,三衣能否作为资具布而受持,还是不可?据说大莲华长老曾这样说:“三衣只应作为三衣来受持。如果允许将其作为资具布受持,那么对于‘未放置’学处所设的开许,便将成为无意义。”他这样说了之后,其余比丘便说道:“资具布也是世尊开许‘应受持’的,因此是可行的。”《大波恰利》中也说:“资具布是另一种储藏的方式。将三衣作为‘资具布’受持而使用是可行的,但在‘未放置’学处中,唯有作为三衣受持并加以守护时,才说罪得开许。”被称为“双部分诵者”、“普纳瓦利住者”的大帝须长老据说也曾说:“我们过去曾从大长老们那里听闻:‘住阿兰若的比丘将衣放在树洞等处后,便专心去修行;当去邻近寺院听法时,沙弥或年轻比丘便取走衣钵而去。因此,为了使用的便利,三衣可以作为资具布来受持。’”《大波恰利》中也说:“过去,住阿兰若的比丘在未结界的地方难以守护,因此将三衣只作为资具布受持而使用。”
Ticīvaraṃ pana parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Mahāpadumatthero kirāha ‘‘ticīvaraṃ ticīvarameva adhiṭṭhātabbaṃ, sace parikkhāracoḷādhiṭṭhānaṃ labheyya, udositasikkhāpade parihāro niratthako bhaveyyā’’ti. Evaṃ vutte kira avasesā bhikkhū āhaṃsu ‘‘parikkhāracoḷampi bhagavatāva ‘adhiṭṭhātabba’nti vuttaṃ, tasmā vaṭṭatī’’ti. Mahāpaccariyampi vuttaṃ ‘‘parikkhāracoḷaṃ nāma pāṭekkaṃ nidhānamukhametaṃ. Ticīvaraṃ ‘parikkhāracoḷa’nti adhiṭṭhahitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, udositasikkhāpade (pārā. 471 ādayo) pana ticīvaraṃ adhiṭṭhahitvā pariharantassa parihāro vutto’’ti. Ubhatovibhaṅgabhāṇako puṇṇavālikavāsī mahātissattheropi kirāha ‘‘mayaṃ pubbe mahātherānaṃ assumhā ‘araññavāsino bhikkhū rukkhasusirādīsu cīvaraṃ ṭhapetvā padhānaṃ padahanatthāya gacchanti, sāmantavihāre dhammassavanatthāya gatānañca tesaṃ sūriye uṭṭhite sāmaṇerā vā daharabhikkhū vā pattacīvaraṃ gahetvā gacchanti, tasmā sukhaparibhogatthaṃ ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’’ti. Mahāpaccariyampi vuttaṃ ‘‘pubbe āraññikā bhikkhū abaddhasīmāya dupparihāranti ticīvaraṃ parikkhāracoḷameva adhiṭṭhahitvā paribhuñjiṃsū’’ti.
45雨浴衣若未超出规定尺寸,应依前文所述之法,于雨季四个月中决意受持;此后则应舍出并作净施。纵使仅因颜色不同而另行染就者,此衣亦适用,但两件则不可。坐具应依前文之法决意受持,且仅限一件合于规定尺寸者;两件则不可。敷具亦应决意受持。此种敷具,大的亦适用,一件亦适用,多件亦适用;蓝色、黄色、带有花朵、带叶与花等一切种类,皆可使用。覆疮衣,只要病痛尚在,即应决意受持合量者;病愈后则应舍出并作净施,仅一件适用。擦面布亦应决意受持,当一件在清洗时,另一件可供使用,故两件亦适用。然而,有长老说:‘这是蓄藏的开端,多件亦适用。’资具布则无数量限制,所需多少,便决意受持多少。袋与滤水器,若其尺寸达到可作净施的最后一件衣的量,亦应决意为‘资具布’而受持。其尺寸为:长两搩手,宽一搩手。此即长度为工匠肘量,宽为其一半。于此有圣典文:
‘诸比丘,允许将长八指(依善逝指)、宽四指的最后一件衣作净施。’(《大品》358)
将多件合在一起,决意为:‘我决意这些衣为资具布’,亦是可行的。为医药工作、父母等利益而存放的物品,即使未加决意,亦无罪。至于床垫、椅垫、枕头、
45.Vassikasāṭikā anatirittappamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā. Vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭati, dve pana na vaṭṭanti. Nisīdanaṃ vuttanayena adhiṭṭhātabbameva, tañca kho pamāṇayuttaṃ ekameva, dve na vaṭṭanti. Paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana mahantampi vaṭṭati, ekampi vaṭṭati, bahūnipi vaṭṭanti, nīlampi pītakampi sadasampi pupphadasampīti sabbappakāraṃ vaṭṭati. Kaṇḍuppaṭicchādi yāva ābādho atthi, tāva pamāṇikā adhiṭṭhātabbā. Ābādhe vūpasante paccuddharitvā vikappetabbā, ekāva vaṭṭati. Mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātabbameva, yāva ekaṃ dhovīyati, tāva aññaṃ paribhogatthāya icchitabbanti dvepi vaṭṭanti. Apare pana therā ‘‘nidhānamukhametaṃ, bahūnipi vaṭṭantī’’ti vadanti. Parikkhāracoḷe gaṇanā natthi, yattakaṃ icchati, tattakaṃ adhiṭṭhātabbameva. Thavikāpi parissāvanampi vikappanūpagapacchimacīvarappamāṇaṃ ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbameva. Tassa pamāṇaṃ dīghato dve vidatthiyo tiriyaṃ vidatthi, taṃ pana dīghato vaḍḍhakīhatthappamāṇaṃ, vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ hoti. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358). Bahūnipi ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭhātumpi vaṭṭatiyeva. Bhesajjanavakammamātāpituādīnaṃ atthāya ṭhapentena anadhiṭṭhitepi natthi āpatti. Mañcabhisi pīṭhabhisi bimbohanaṃ pāvāro kojavoti etesu pana senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe ca adhiṭṭhānakiccaṃ natthiyeva.
然而,若从亲属已邀请处获得线,由该亲属已邀请的织工或另付工钱请他人织衣,因织作之缘而无罪。但为防护超过十日之罪,当所织之线达到可作净施的量时,即应就现前状态决意受持。因为若超过十日而衣方织成,则成应舍罪。若由亲属等安排织机后,奉献说:‘尊者,请接受这件衣’,其法亦同。
Sace pana (pārā. aṭṭha. 2.636-38) ñātakapavāritaṭṭhānato suttaṃ labhitvā ñātakapavāriteneva tantavāyena aññena vā mūlaṃ datvā cīvaraṃ vāyāpeti, vāyāpanapaccayā anāpatti. Dasāhātikkamanapaccayā pana āpattiṃ rakkhantena vikappanupagappamāṇamatte vīte tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbaṃ. Dasāhātikkamena niṭṭhāpiyamānañhi nissaggiyaṃ bhaveyyāti. Ñātakādīhi tantaṃ āropāpetvā ‘‘tumhākaṃ, bhante, idaṃ cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti niyyātitepi eseva nayo.
若织工受雇如是,或自愿说:‘尊者,我将于某日织好您的衣并存放’,比丘从所定之日起超过十日,犯应舍波逸提。然而,若织工说:‘我织好您的衣后,将派人传信’,并依此而行,但被派来的比丘未告知该比丘,而他人见闻后说:‘尊者,您的衣已织成’,此言不足为凭。唯当被派者亲自告知时,从闻知之日起超过十日,犯应舍波逸提。
Sace tantavāyo evaṃ payojito vā sayaṃ dātukāmo vā hutvā ‘‘ahaṃ, bhante, tumhākaṃ cīvaraṃ asukadivase nāma vāyitvā ṭhapessāmī’’ti vadati, bhikkhu ca tena paricchinnadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana tantavāyo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ cīvaraṃ vāyitvā sāsanaṃ pesessāmī’’ti vatvā tatheva karoti, tena pesitabhikkhu pana tassa bhikkhuno na āroceti, añño disvā vā sutvā vā ‘‘tumhākaṃ, bhante, cīvaraṃ niṭṭhita’’nti āroceti, etassa ārocanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana tena pesitoyeva āroceti, tassa vacanaṃ sutadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
若织工说:‘我织好您的衣后,将托付某人手中送去’,并依此而行,但取衣而去的比丘将衣放置于自己住处后,未告知他,另有他人说:‘尊者,新送来的衣真是好啊!’他问:‘贤友,衣在何处?’答:‘托付某某手中送来的。’此语也不足为凭。唯当那位比丘交付衣时,从得衣之日起超过十日,犯应舍波逸提。然而,若织作工钱尚未付清,乃至仅剩一迦迦尼迦,则衣仍受保护。
Sace tantavāyo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ cīvaraṃ vāyitvā kassaci hatthe pahiṇissāmī’’ti vatvā tatheva karoti, cīvaraṃ gahetvā gatabhikkhu pana attano pariveṇe ṭhapetvā tassa na āroceti, añño koci bhaṇati ‘‘api, bhante, adhunā ābhataṃ cīvaraṃ sundara’’nti. Kuhiṃ, āvuso, cīvaranti. Itthannāmassa hatthe pesitanti. Etassapi vacanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana so bhikkhu cīvaraṃ deti, laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana vāyāpanamūlaṃ adinnaṃ hoti, yāva kākaṇikamattampi avasiṭṭhaṃ, tāva rakkhati.
4646. 那么,受持衣在使用中,决意如何舍离?因施与他人、被强夺而去、以亲厚想取用、还俗、舍戒、命终、变性、舍出、出现破洞——以此九种因缘而舍离。其中,前八种因缘令一切衣舍离决意;而出现破洞,于一切注释书中唯说三衣舍离决意,且是就指甲片大小的破洞而言。此处,指甲片大小应依小指指甲来理解,而且破洞须为穿透之洞。若洞内尚有一线不断,则仍护持决意。其中,僧伽梨与郁多罗僧,在纵长一搩手量、横宽八指量的区域内出现破洞,则坏决意;安陀会,则在纵长一搩手量、横宽四指量的区域内出现破洞,坏决意,超出此区域则不坏。是故,当破洞出现时,三衣即处于多余衣之位,须缝补后重新决意。然而,若先于薄弱处贴布,然后再剪除薄弱处,则决意不坏。以翻转圆环之法缝补,其义亦同。对于双层衣,若仅一层出现破洞或磨损,决意不坏。将小衣改大,或将大衣改小,决意不坏。若将两端向中间缝合,先剪断再拼接,则决意坏;若先拼接再剪断,则不坏。即使令洗衣工洗涤并染成白色,决意仍为决意。此是决意之判定。
46. Adhiṭṭhitacīvaraṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) pana paribhuñjato kathaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti ? Aññassa dānena acchinditvā gahaṇena vissāsaggāhena hīnāyāvattanena sikkhāpaccakkhānena kālakiriyāya liṅgaparivattanena paccuddharaṇena chiddabhāvenāti imehi navahi kāraṇehi vijahati. Tattha purimehi aṭṭhahi sabbacīvarāni adhiṭṭhānaṃ vijahanti, chiddabhāvena pana ticīvarasseva sabbaṭṭhakathāsu adhiṭṭhānavijahanaṃ vuttaṃ, tañca nakhapiṭṭhippamāṇena chiddena. Tattha nakhapiṭṭhippamāṇaṃ kaniṭṭhaṅgulinakhavasena veditabbaṃ, chiddañca vinividdhachiddameva. Chiddassa hi abbhantare ekatantu cepi acchinno hoti, rakkhati. Tattha saṅghāṭiyā ca uttarāsaṅgassa ca dīghantato vidatthippamāṇassa, tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, antaravāsakassa pana dīghantato vidatthippamāṇasseva, tiriyantato caturaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, parato na bhindati, tasmā jāte chidde ticīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhati, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Yo pana dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayo. Dupaṭṭassa ekasmiṃ paṭale chidde vā jāte gaḷite vā adhiṭṭhānaṃ na bhijjati, khuddakaṃ cīvaraṃ mahantaṃ karoti, mahantaṃ vā khuddakaṃ karoti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Ubho koṭiyo majjhe karonto sace paṭhamaṃ chinditvā pacchā ghaṭeti, adhiṭṭhānaṃ bhijjati. Atha ghaṭetvā chindati, na bhijjati. Rajakehi dhovāpetvā setaṃ kārāpentassapi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānamevāti. Ayaṃ tāva adhiṭṭhāne vinicchayo.
47关于说净,有两种:当面说净与远方说净。何为当面说净?了知衣物的单件或多件数量,以及是否存放在近处之后,说“此衣”或“此诸衣”,或说“彼衣”或“彼诸衣”,接着应说“我以此衣说净与你”,这是第一种当面说净。至此,可许存放,但不得使用、舍弃或作决意。如果对方说“属于我的此衣,属于我的这些衣,你使用、或舍弃、或随宜处理吧”,这样说时,名为收回,从此以后,使用等便得允许。
47.Vikappane pana dve vikappanā sammukhāvikappanā parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ, mayhaṃ santakāni paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
另有方式:同样了知衣物的单件或多件数量,以及是否存放在近处之后,就在那位比丘面前,说“此衣”或“此诸衣”,或说“彼衣”或“彼诸衣”,然后在五位同法者中随意选取一位,称其名而说“我以此衣说净与提舍比丘”,或说“我以此衣说净与提舍比丘尼、提舍在学尼、提舍沙弥、提舍沙弥尼”,这是第二种当面说净。至此,仅可存放,而于使用等,一种也不许。然而,若那位比丘说:“属于提舍比丘的……乃至……属于提舍沙弥尼的,你使用、或舍弃、或随宜处理吧”,这样说时,名为收回,从此以后,使用等便得允许。
Aparo nayo – tatheva cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, tissāya sikkhamānāya, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
何为远方说净?同样了知衣物的单件或多件数量,以及是否存放在近处之后,说“此衣”或“此诸衣”,或说“彼衣”或“彼诸衣”,接着应说“我以此衣作净给你”。对方应问:“你的朋友或相识是谁?”随后,前者依前述方式说出“提舍比丘”……乃至……“提舍沙弥尼”。然后,那位比丘应说“我给提舍比丘”……乃至……“我给提舍沙弥尼”,这是远方说净。至此,仅可存放,而于使用等,一种也不许。然而,若那位比丘如第二种当面说净中所说方式,说“属于某某的,你使用、或舍弃、或随宜处理吧”,这样说时,名为收回,从此以后,使用等便得允许。
Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Tato itarena purimanayeneva ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā…pe… ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
两种委托有何差别?当面委托是自行委托后由他人收回;远方委托是由他人委托后,再由他人收回,这便是此处的差别。然而,若所委托的对象不精通规定,不知如何收回,则应取该衣,前往另一位善巧者处,再次委托后由他人收回。这称为已委托的再委托,是允许的。如是,当知衣的决意与委托之法。
Dvinnaṃ vikappanānaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ? Sammukhāvikappanāyaṃ sayaṃ vikappetvā parena paccuddharāpeti, parammukhāvikappanāyaṃ pareneva vikappāpetvā pareneva paccuddharāpeti, idamettha nānākaraṇaṃ. Sace pana yassa vikappeti, so paññattikovido na hoti, na jānāti paccuddharituṃ, taṃ cīvaraṃ gahetvā aññassa byattassa santikaṃ gantvā puna vikappetvā parena paccuddharāpetabbaṃ. Vikappitavikappanā nāmesā vaṭṭati. Evaṃ tāva cīvare adhiṭṭhānavikappanānayo veditabbo.
48关于钵,方法如下:决意钵时,应决意上、中、下三种中任何一种符合尺寸者。其尺寸依据律藏所述,即“取半阿罗迦饭”等(波罗夷602)的方式。此处抉择(波罗夷注疏2.602等)如下——取未受损的旧产香米,精捣清净的两摩揭陀那利量,以此米煮成无生米、不烂、成团、极清净、如白茉莉花蕾堆、不沥汁的饭,全部放入钵中;然后加入该饭四分之一量、不太稠不太稀、手可持取、具足一切配料的绿豆汤;随后,随每一口饭相应加入鱼、肉等菜肴,直至最后一口饭足够。而酥油、油、糖浆、酸粥等则不计数,因为它们随饭而行,不能减损也不能增加。如此放入的一切,若停在钵口缘的下线齐平,以线或条切割时,触及线或条的下端,此称为上钵。若超过该线而呈堆起状,此称为上中钵。若未达该线而内收,此称为上上钵。
48.Patte pana ayaṃ nayo – pattaṃ adhiṭṭhahantena ukkaṭṭhamajjhimomakānaṃ aññataro pamāṇayuttova adhiṭṭhātabbo. Tassa pamāṇaṃ ‘‘aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātī’’tiādinā (pārā. 602) nayena pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.602 ādayo) – anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhānaṃ dve magadhanāḷiyo gahetvā tehi taṇḍulehi anuttaṇḍulamakilinnamapiṇḍitaṃ suvisadaṃ kundamakuḷarāsisadisaṃ avassāvitodanaṃ pacitvā niravasesaṃ patte pakkhipitvā tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo, tato ālopassa ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabbaṃ, sappitelatakkarasakañjikādīni pana gaṇanūpagāni na honti. Tāni hi odanagatikāni honti, neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti. Evametaṃ sabbampi pakkhittaṃ sace pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto.
中钵的量为上钵的一半;下钵的量为中钵的一半。因此,若以摩揭陀那利一那利饭等全部放入,如前所述方式与下线齐平而停,此即中钵。若超过该线而呈堆起状,此即中下钵。若未达该线而内收,此即中上钵。若以摩揭陀那利半那利饭等全部放入,与下线齐平而停,此即下钵。若超过该线而呈堆起状,此即下下钵。若未达该线而内收,此即下上钵。如是,有九种钵。其中,两种非钵:上上钵与下下钵。因此,此二种应作为器皿来使用,不适用于决意,亦不适用于委托。其余七种,则决意或委托后方可使用。
Ukkaṭṭhato upaḍḍhappamāṇo majjhimo nāma patto. Majjhimato upaḍḍhappamāṇo omako. Tasmā sace magadhanāḷiyā nāḷikodanādisabbampi pakkhittaṃ vuttanayeneva heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimo nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ majjhimukkaṭṭho nāma patto. Sace magadhanāḷiyā upaḍḍhanāḷikodanādisabbampi pakkhittaṃ heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ omako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ omakomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ omakukkaṭṭho nāma patto. Evamete nava pattā. Tesu dve apattā ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako cāti. Tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, na adhiṭṭhānūpagā na vikappanūpagā. Itare pana satta adhiṭṭhahitvā vā vikappetvā vā paribhuñjitabbā.
即使这些钵尺寸合宜,也应如此理解其适用于决意与净施的条件:铁钵须经五次烧制,陶钵须经两次烧制,方堪决意。两种钵都必须在应付的本钱已付讫时,才算成就。若哪怕少了一次烧制,或连一枚迦迦尼迦钱的本钱也未付,则不堪决意。若钵的主人说:‘等你们有了本钱时,再拿来给我看,决意后再用吧’,此钵也不堪决意,因烧制不足则不成为钵,本钱全部或部分未付则不成为自有物,仍属他人所有。因此,唯有烧制与本钱都已妥善成就时,才堪决意。凡堪决意者,才堪净施。无论已到手或未到手,皆应作决意或净施。如果制钵者得本钱后,自己发心给与,说:‘尊者,我为你们制钵后,将于某日烧制存放’,而比丘从他所定的日期起超过十日,则犯舍堕。若制钵者说:‘我为你们制钵并烧制后,将差人送信’,并照此而行,但被差来的比丘并未告知那位比丘,而是其他人见到或听到后说:‘尊者,您的钵已完成’,此种告知不成为有效告知。唯当被差来的比丘亲口告知时,从闻其言之日起过十日,方犯舍堕。若制钵者说:‘我为你们制钵并烧制后,将托人送去’
Pamāṇayuttānampi etesaṃ adhiṭṭhānavikappanūpagattaṃ evaṃ veditabbaṃ – ayopatto pañcahi pākehi, mattikāpatto dvīhi pākehi pakko adhiṭṭhānūpago. Ubhopi yaṃ mūlaṃ dātabbaṃ, tasmiṃ dinneyeva. Sace ekopi pāko ūno hoti, kākaṇikamattampi vā mūlaṃ adinnaṃ, na adhiṭṭhānūpago. Sace pattasāmiko vadati ‘‘yadā tumhākaṃ mūlaṃ bhavissati, tadā dassatha adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti, neva adhiṭṭhānūpago hoti, pākassa hi ūnattā pattasaṅkhyaṃ na gacchati, mūlassa sakalassa vā ekadesassa vā adinnattā sakabhāvaṃ na upeti, aññasseva santako hoti, tasmā pāke ca mūle ca suniṭṭhiteyeva adhiṭṭhānūpago hoti. Yo adhiṭṭhānūpago, sveva vikappanūpago. So hatthaṃ āgatopi anāgatopi adhiṭṭhātabbo vikappetabbo vā. Yadi hi pattakārako mūlaṃ labhitvā sayaṃ vā dātukāmo hutvā ‘‘ahaṃ bhante tumhākaṃ pattaṃ katvā asukadivase nāma pacitvā ṭhapessāmī’’ti vadati, bhikkhu ca tena paricchinnadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana pattakārako ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pattaṃ katvā pacitvā sāsanaṃ pesessāmī’’ti vatvā tatheva karoti, tena pesitabhikkhu pana tassa bhikkhuno na āroceti, añño disvā vā sutvā vā ‘‘tumhākaṃ, bhante, patto niṭṭhito’’ti āroceti, etassa ārocanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana tena pesitoyeva āroceti, tassa vacanaṃ sutadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana pattakārako ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pattaṃ katvā pacitvā kassaci hatthe pahiṇissāmī’’ti vatvā tatheva karoti, pattaṃ gahetvā āgatabhikkhu pana attano pariveṇe ṭhapetvā tassa na āroceti, añño koci bhaṇati ‘‘api, bhante, adhunā ābhato patto sundaro’’ti. ‘‘Kuhiṃ, āvuso, patto’’ti? ‘‘Itthannāmassa hatthe pesito’’ti. Etassapi vacanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana so bhikkhu pattaṃ deti, laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tasmā dasāhaṃ anatikkāmetvāva adhiṭṭhātabbo vikappetabbo vā.
其中,钵的决意有两种:以身决意,或以语决意。依此而行决意者,应先说‘我舍此钵’或‘我舍彼钵’,如此在面前或非面前,将旧钵舍出,或赠与别人后,再以手触按置于某处的新钵,心中忆念‘我决意此钵’,以身表动作而完成身决意;或发出言语而完成语决意。此处的决意有两种方式:若钵在伸手可及处,应当说出‘我决意此钵’;若钵在内室、楼上或邻近住处,则应确定其放置之处后说出‘我决意彼钵’。决意时,可以独自决意,也可于他人面前决意。于他人面前决意有此好处:若自己生起疑惑‘我是否已作决意?’,对方可以提醒而断除疑惑。若有人得到十个钵,想全部留作自用,则不应全部决意;应决意一个钵,次日将其舍出,再决意另一个。依此方法,即使保管百年,也无妨碍。
Tattha dve pattassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭhāti, vācāya vā adhiṭṭhāti. Tesaṃ vasena adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’ti vā ‘‘etaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’ti vā vatvā evaṃ sammukhe vā parammukhe vā ṭhitaṃ purāṇapattaṃ paccuddharitvā aññassa vā datvā navaṃ pattaṃ yattha katthaci ṭhitaṃ hatthena parāmasitvā ‘‘idaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena vā adhiṭṭhātabbo. Vacībhedaṃ katvā vācāya vā adhiṭṭhābhabbo. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā, atha antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Adhiṭṭhahantena pana ekakena adhiṭṭhātumpi vaṭṭati, aññassa santike adhiṭṭhātumpi vaṭṭati. Aññassa santike ayamānisaṃso – sacassa ‘‘adhiṭṭhito nu kho me, no’’ti vimati uppajjati, itaro sāretvā vimatiṃ chindissatīti. Sace koci dasa patte labhitvā sabbe attanāva paribhuñjitukāmo hoti, na sabbe adhiṭṭhātabbā, ekaṃ pattaṃ adhiṭṭhāya punadivase taṃ paccuddharitvā añño adhiṭṭhātabbo. Eteneva upāyena vassasatampi pariharituṃ sakkā.
如此,即便是这样精勤不放逸者,是否会失去决意呢?会的。如果自己将钵给与他人,或还俗,或舍弃学处,或死亡,或性别转变,或主动舍出,或钵上出现破洞,则失去决意。正如所说:
Evaṃ appamattassa siyā adhiṭṭhānavijahananti? Siyā. Sace hi sayaṃ pattaṃ aññassa deti, vibbhamati vā, sikkhaṃ vā paccakkhāti, kālaṃ vā karoti, liṅgaṃ vāssa parivattati, paccuddharati vā, patte vā chiddaṃ hoti, adhiṭṭhānaṃ vijahati. Vuttañcetaṃ –
施与、还俗、舍弃、死亡,
性别改变、舍出,以破洞为第七种。
‘‘Dinnavibbhantapaccakkhā , kālakiriyākatena ca; Liṅgapaccuddharā ceva, chiddena bhavati sattama’’nti. (pārā. aṭṭha. 2.608) –
因被盗、因信任而取回,也会舍失决意。破洞多大时决意被破坏呢?当稗子粒能从中出入时。此即七种谷物中最劣的谷物粒。若以铁粉或楔子将该破洞修补复原,则须在十日内重新决意。以上是关于此处决意的判定。
Coragahaṇavissāsaggāhehipi vijahatiyeva. Kittakena chiddena adhiṭṭhānaṃ bhijjati? Yena kaṅgusitthaṃ nikkhamati ceva pavisati ca. Idañhi sattannaṃ dhaññānaṃ lāmakadhaññasitthaṃ. Tasmiṃ chidde ayacuṇṇena vā āṇiyā vā paṭipākatike kate dasāhabbhantare puna adhiṭṭhātabbo. Ayaṃ tāvettha adhiṭṭhāne vinicchayo.
49关于净施,有两种方式:面前净施与背后净施。什么是面前净施?先了知钵是单个还是多个、现存还是未存,然后说“此钵”或“这些钵”,或者说“彼钵”或“那些钵”,接着说“我净施给你”——这是一类面前净施。至此程度,该钵可以存放,但不得使用、舍弃或决意。若说“我之所有物,你可使用、或舍弃、或随缘处理”,言出即名为舍出,此后便允许使用等。
49.Vikappane pana dve vikappanā sammukhāvikappanā ceva parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Pattānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
又一种方式——同样了知钵的单个或多个、现存或未存之状态,在该比丘面前说“此钵”或“这些钵”,或者说“彼钵”或“那些钵”,然后在五种同法者中,选取自己属意的任何一位,称其名而说:“我净施给提萨比丘”,或“我净施给提萨比丘尼、在学尼、沙弥、提萨沙弥尼”——这也是当面净施。至此程度,可以存放,但一件也不允许受用等。当那位比丘说“提萨比丘的物品……乃至提萨沙弥尼的物品,你可受用、或舍弃、或随缘处理”,这称为舍还,此后便允许受用等。
Aparo nayo – tatheva pattānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati. Paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohīti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
什么是背后净施?同样了知钵的单个或多个、现存或未存之状态,说“此钵”或“这些钵”,或者说“彼钵”或“那些钵”,然后说:“我交给你作净施。”对方应问:“谁是你的朋友或相识?”接着,另一方依前述方式说“提萨比丘”……乃至……“提萨沙弥尼”。随后,那位比丘应说:“我交给提萨比丘”……乃至……“我交给提萨沙弥尼”——这是背后净施。至此程度,可以存放,但一件也不允许受用等。当那位比丘依照第二种当面净施中所说的方法,说“某位的物品,你可受用、或舍弃、或随缘处理”,这称为舍还,此后便允许受用等。这便是净施的方法。
Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Pattānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti . Tato itarena purimanayena ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā…pe… ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti. Ayaṃ vikappane nayo.
50如此决意并净施后而受用时,若钵破损,应如何处理?若钵从口沿边缘向下不足两指长的裂纹,则无需作任何处理。然而,若有任何一条这样的裂纹,则应在该裂纹的最下端用钵钻钻孔,烧制后,以线绳、马毛绳等或铅线绑缚;为使绑缚处不沾食物,应以铅片或某种绑石覆盖。该钵须重新决意后方可受用。或者,钻一小孔后绑缚亦可。但不可用纯净的蜂蜜蜡、虫胶、树脂等绑缚,可用烧过的糖浆混合石粉绑缚。在口沿附近用钵钻钻孔时,因钵缘较厚会破裂,故应在下方钻孔。若有两条裂纹,或一条长达四指,应作两处绑缚。若有三条,或一条长达六指,应作三处绑缚。若有四条,或一条长达八指,应作四处绑缚。若有五条,或一条长达十指——无论已绑缚或未绑缚,此钵即非钵,应另求他钵。以上是陶钵的判定。
50. Evaṃ adhiṭṭhahitvā vikappetvā ca paribhuñjantena patte bhinne kiṃ kātabbanti? Yassa patte rājimukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulappamāṇā na hoti tena na kiñci kātabbaṃ. Yassa (pārā. aṭṭha. 2.612-3) pana tādisā ekāpi rāji hoti, tena tassā rājiyā heṭṭhimapariyante pattavedhakena vijjhitvā pacitvā suttarajjukamakacirajjukādīhi vā tipusuttakena vā bandhitvā taṃ bandhanaṃ āmisassa alagganatthaṃ tipupaṭṭena vā kenaci vā baddhasilesena paṭicchādetabbaṃ. So ca patto adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbo. Sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabbo. Suddhehi pana madhukasitthakalākhāsajjurasādīhi bandhituṃ na vaṭṭati, phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭati. Mukhavaṭṭisamīpe pana pattavedhakena vijjhiyamāno kapālassa bahalattā bhijjati, tasmā heṭṭhā vijjhitabbo. Yassa pana dve rājiyo, ekāyeva vā caturaṅgulā, tassa dve bandhanāni dātabbāni. Yassa tisso, ekāyeva vā chaḷaṅgulā, tassa tīṇi. Yassa catasso, ekāyeva vā aṭṭhaṅgulā, tassa cattāri. Yassa pañca, ekāyeva vā dasaṅgulā, so baddhopi abaddhopi apattoyeva, añño viññāpetabbo. Esa tāva mattikāpatte vinicchayo.
若为铁钵,纵有五个乃至更多孔洞,若以铁粉、铆钉或铁片绑缚后表面平滑,此钵仍可受用,不必另求他钵。然而,若仅有一处大孔,虽以铁片绑缚仍不平滑,以致钵中沾着食物,则不如法,此即非钵,应另求他钵。求钵之时,若于依僧团而受请之处,可用有五处绑缚的钵求取他钵;若于依个人而受请之处,即使绑缚处少于五处,亦可求取。得钵后受用时,不应以之煮粥、染色、烧煮等方式作非受用使用。但于途中生病,且无其他容器时,可涂泥后用以煮粥或烧水。亦不应放置于床、凳、伞、牙杖等不适当之处。钵的放置处,《犍度》中已说:“诸比丘,我允许钵架”等。
Ayopatte pana sacepi pañca vā atirekāni vā chiddāni honti, tāni ca ayacuṇṇena vā āṇiyā vā lohamaṇḍalakena vā baddhāni maṭṭhāni honti, sveva patto paribhuñjitabbo, añño na viññāpetabbo. Atha pana ekampi chiddaṃ mahantaṃ hoti, lohamaṇḍalakena baddhampi maṭṭhaṃ na hoti, patte āmisaṃ laggati, akappiyo hoti, ayaṃ apatto, añño viññāpetabbo. Viññāpentena ca saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva pattena aññaṃ pattaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati, puggalavasena pana pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi vaṭṭati. Pattaṃ labhitvā paribhuñjantena ca yāgurandhanarajanapacanādinā aparibhogena na paribhuñjitabbo, antarāmagge pana byādhimhi uppanne aññasmiṃ bhājane asati mattikāya limpetvā yāguṃ vā pacituṃ udakaṃ vā tāpetuṃ vaṭṭati. Mañcapīṭhachattanāgadantakādike adesepi na nikkhipitabbo. Pattassa hi nikkhipanadeso ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pattādhāraka’’ntiādinā (cūḷava. 254) nayena khandhake vuttoyeva.