关于受持与净施的决断讨论
8. Adhiṭṭhānavikappanavinicchayakathā
44关于受持和净施,世尊允许:比丘们,三衣可以受持,不能净施;雨浴衣在雨季四个月内可以受持,过了这四个月就要净施;坐具可以受持,不能净施;敷具可以受持,不能净施;疮衣在生病期间可以受持,病好之后就要净施;拭面布可以受持,不能净施;资具布可以受持,不能净施。(《大品》358)根据这段话,想要受持三衣等物品并按规定使用的人,应该说出“我受持这件桑喀帝”等名称来受持。而做净施的时候,不用取名称,只要说“我把这件衣净施给你”就可以净施。其中(《巴拉基格注》2.469),受持三衣时,应该先染色、打上标记,并且按照规定的尺寸来受持。尺寸方面,最大以善逝衣的量为上限,比它小一些也可以;最小以桑喀帝和郁多罗僧为准,长五拳、宽三拳就可以。下衣长五拳、宽两肘也可以,因为披着的时候能够遮住肚脐。超过或不足上述尺寸的,就应该作为“资具布”来受持。
44.Adhiṭṭhānavikappanesu pana – anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) vacanato ticīvarādiniyāmeneva adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukaāmena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana nāmaṃ aggahetvāva ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vatvā vikappetabbaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 2.469) ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena rajitvā kappabinduṃ datvā pamāṇayuttameva adhiṭṭhātabbaṃ. Assa pamāṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedena sugatacīvarato ūnakaṃ vaṭṭati, lāmakaparicchedena saṅghāṭiyā uttarāsaṅgassa ca dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ muṭṭhittikaṃ pamāṇaṃ vaṭṭati. Antaravāsako dīghaso muṭṭhipañcako, tiriyaṃ dvihatthopi vaṭṭati. Pārupanenapi hi sakkā nābhiṃ paṭicchādetunti. Vuttappamāṇato pana atirekañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷaka’’nti adhiṭṭhātabbaṃ.
在这里,因为经典中说“衣的受持有两种:以身受持,或以语受持”(《波利》322),所以,先舍掉旧桑喀帝,说“我舍此桑喀帝”,然后用手拿起新桑喀帝,心里作意“我受持此桑喀帝”,同时做出身体的动作,这样就是以身受持。这就是以身受持;如果没有接触到身体的任何一个部分,就不成立。以语受持时,则要出声说出话来,以语受持。这其中受持有两种情形:如果衣在手边能够到的范围内,就要出声说“我受持此桑喀帝”;如果衣在内室、楼上或附近的寺院里,就要认清放置的地方后,出声说“我受持那件桑喀帝”。这个规则同样适用于上衣和下衣。因为只是名称不同而已,所以一切桑喀帝、上衣、下衣,都应该以各自的名称来受持。如果受持之后,又拿放置着的衣物来做桑喀帝等,那么在染色和作标记完成时,要说“我舍此”,舍掉之后再重新受持。如果和已经受持的衣缝在一起的那块布更大,或者缝上一块碎布,就要重新受持。如果大小相同或更小,就不需要再受持。
Tattha yasmā ‘‘dve cīvarassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭhetī’’ti (pari. 322) vuttaṃ, tasmā purāṇasaṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā navaṃ saṅghāṭiṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena adhiṭṭhātabbā. Idaṃ kāyena adhiṭṭhānaṃ, taṃ yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Vācāya adhiṭṭhāne pana vacībhedaṃ katvā vācāya adhiṭṭhātabbā. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Atha antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Esa nayo uttarāsaṅge antaravāsake ca. Nāmamattameva hi viseso, tasmā sabbāni saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgaṃ antaravāsakanti evaṃ attano nāmeneva adhiṭṭhātabbāni. Sace adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi saṅghāṭiādīni karoti, niṭṭhite rajane ca kappe ca ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbāni. Adhiṭṭhitena pana saddhiṃ mahantatarameva dutiyapaṭṭaṃ vā khaṇḍaṃ vā sibbantena puna adhiṭṭhātabbaṃ. Same vā khuddake vā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi.
那么,三衣能不能作为资具布来决意受持呢?玛哈巴杜玛长老据说这样说过:“三衣就只能作为三衣来决意受持。如果允许把三衣作为资具布来决意受持,那‘未放置’学处里的开许就没有意义了。”他这样说之后,其余比丘据说这样回应:“资具布也是世尊亲口说‘应当决意受持’的,所以是可以的。”《大帕扎利》中也说:“所谓资具布,是另一种存放方式。把三衣作为‘资具布’来决意受持并使用,是可以的;但在‘未放置’学处中,说的是把三衣作为三衣来决意受持并守护时,才说有开许。”据说双部分诵者、住在普纳瓦利的玛哈帝萨长老也这样说过:“我们以前从大长老们那里听说:‘住在林野的比丘把衣放在树洞等处,然后去精进修行;他们去附近寺院听法时,太阳升起来后,沙弥或年轻比丘就拿起衣钵走过去。所以,为了方便使用,三衣可以作为资具布来决意受持。’”《大帕扎利》中也说:“以前住林野的比丘在未结界的区域难以守护衣,于是就把三衣直接作为资具布来决意受持并使用。”
Ticīvaraṃ pana parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Mahāpadumatthero kirāha ‘‘ticīvaraṃ ticīvarameva adhiṭṭhātabbaṃ, sace parikkhāracoḷādhiṭṭhānaṃ labheyya, udositasikkhāpade parihāro niratthako bhaveyyā’’ti. Evaṃ vutte kira avasesā bhikkhū āhaṃsu ‘‘parikkhāracoḷampi bhagavatāva ‘adhiṭṭhātabba’nti vuttaṃ, tasmā vaṭṭatī’’ti. Mahāpaccariyampi vuttaṃ ‘‘parikkhāracoḷaṃ nāma pāṭekkaṃ nidhānamukhametaṃ. Ticīvaraṃ ‘parikkhāracoḷa’nti adhiṭṭhahitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, udositasikkhāpade (pārā. 471 ādayo) pana ticīvaraṃ adhiṭṭhahitvā pariharantassa parihāro vutto’’ti. Ubhatovibhaṅgabhāṇako puṇṇavālikavāsī mahātissattheropi kirāha ‘‘mayaṃ pubbe mahātherānaṃ assumhā ‘araññavāsino bhikkhū rukkhasusirādīsu cīvaraṃ ṭhapetvā padhānaṃ padahanatthāya gacchanti, sāmantavihāre dhammassavanatthāya gatānañca tesaṃ sūriye uṭṭhite sāmaṇerā vā daharabhikkhū vā pattacīvaraṃ gahetvā gacchanti, tasmā sukhaparibhogatthaṃ ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’’ti. Mahāpaccariyampi vuttaṃ ‘‘pubbe āraññikā bhikkhū abaddhasīmāya dupparihāranti ticīvaraṃ parikkhāracoḷameva adhiṭṭhahitvā paribhuñjiṃsū’’ti.
45雨浴衣如果没有超过规定尺寸,就按名称受持,依照前面所说的方法,在雨季四个月里决意受持;过了这段时间就要舍掉,然后作净施。这种衣即使只是颜色不同,也还是可以用;但两件就不可以。坐具也要按前面说的方法决意受持,而且只能是尺寸合规定的一件,两件不可以。敷具也要决意受持。敷具大的也可以用,一件也可以用,多件也可以用;蓝色的、黄色的、带花的、带叶带花的,各种样式都可以用。覆疮衣只要病还没好,就按合规定的尺寸决意受持。病好了以后就要舍掉,然后作净施,只有一件可以用。擦面布也要决意受持;当一件拿去洗的时候,另一件可以拿来用,所以两件也可以用。不过其他长老说:“这是储存的开端,多件也可以用。”资具布没有数量限制,想要多少,就决意受持多少。袋子和滤水器,如果达到可以作净施的最后一件衣的尺寸,也要决意受持为“资具布”。它的尺寸是:长等于工匠肘的量,宽是它的一半。这里有一段圣典文:“诸比丘,我允许把长八指、宽四指的最后一件衣作净施,按善逝的指量计算。”(《大品》358)把多件合在一起,决意说:“我决意这些衣为资具布”,也是可以的。为了医药工作、父母等而存放的东西,即使没有决意,也没有罪过。至于床垫、椅垫、枕头、靠枕、上衣、粗毛毯这些,以及为了坐卧资具而布施的敷具,就根本没有决意受持这回事。
45.Vassikasāṭikā anatirittappamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā. Vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭati, dve pana na vaṭṭanti. Nisīdanaṃ vuttanayena adhiṭṭhātabbameva, tañca kho pamāṇayuttaṃ ekameva, dve na vaṭṭanti. Paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana mahantampi vaṭṭati, ekampi vaṭṭati, bahūnipi vaṭṭanti, nīlampi pītakampi sadasampi pupphadasampīti sabbappakāraṃ vaṭṭati. Kaṇḍuppaṭicchādi yāva ābādho atthi, tāva pamāṇikā adhiṭṭhātabbā. Ābādhe vūpasante paccuddharitvā vikappetabbā, ekāva vaṭṭati. Mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātabbameva, yāva ekaṃ dhovīyati, tāva aññaṃ paribhogatthāya icchitabbanti dvepi vaṭṭanti. Apare pana therā ‘‘nidhānamukhametaṃ, bahūnipi vaṭṭantī’’ti vadanti. Parikkhāracoḷe gaṇanā natthi, yattakaṃ icchati, tattakaṃ adhiṭṭhātabbameva. Thavikāpi parissāvanampi vikappanūpagapacchimacīvarappamāṇaṃ ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbameva. Tassa pamāṇaṃ dīghato dve vidatthiyo tiriyaṃ vidatthi, taṃ pana dīghato vaḍḍhakīhatthappamāṇaṃ, vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ hoti. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358). Bahūnipi ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭhātumpi vaṭṭatiyeva. Bhesajjanavakammamātāpituādīnaṃ atthāya ṭhapentena anadhiṭṭhitepi natthi āpatti. Mañcabhisi pīṭhabhisi bimbohanaṃ pāvāro kojavoti etesu pana senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe ca adhiṭṭhānakiccaṃ natthiyeva.
如果从亲属已邀请的地方得到线,由那位亲属已邀请的织工、或者另外给钱请别人来织衣,因为织衣这件事本身,不犯戒。不过,为了防范超过十天的过失,当所织的线达到可以作净施的量时,就应该在它还是织机上原样的时候就直接决意受持。因为如果超过十天以后才织成,就会犯应舍罪。如果是让亲属等人把线装上织机后,他们交给你说“尊者,请收下这件衣”,处理方式也是一样的。
Sace pana (pārā. aṭṭha. 2.636-38) ñātakapavāritaṭṭhānato suttaṃ labhitvā ñātakapavāriteneva tantavāyena aññena vā mūlaṃ datvā cīvaraṃ vāyāpeti, vāyāpanapaccayā anāpatti. Dasāhātikkamanapaccayā pana āpattiṃ rakkhantena vikappanupagappamāṇamatte vīte tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbaṃ. Dasāhātikkamena niṭṭhāpiyamānañhi nissaggiyaṃ bhaveyyāti. Ñātakādīhi tantaṃ āropāpetvā ‘‘tumhākaṃ, bhante, idaṃ cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti niyyātitepi eseva nayo.
如果织工是被这样安排的,或者他自己想布施,说:“尊者,我会在某某天把您的衣织好放着。”那么,比丘从所约定的那一天起超过十天,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
但如果织工说:“我把您的衣织好后,会派人送信到僧团。”并且真的那样做了,而被派去的比丘没有告诉那位比丘,另一个人看见了或听说了,就说:“尊者,您的衣已经织好了。”这个人的告知不算数。
只有当被派去的那个人亲自告知时,从听到他话的那一天起超过十天,才犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
Sace tantavāyo evaṃ payojito vā sayaṃ dātukāmo vā hutvā ‘‘ahaṃ, bhante, tumhākaṃ cīvaraṃ asukadivase nāma vāyitvā ṭhapessāmī’’ti vadati, bhikkhu ca tena paricchinnadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana tantavāyo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ cīvaraṃ vāyitvā sāsanaṃ pesessāmī’’ti vatvā tatheva karoti, tena pesitabhikkhu pana tassa bhikkhuno na āroceti, añño disvā vā sutvā vā ‘‘tumhākaṃ, bhante, cīvaraṃ niṭṭhita’’nti āroceti, etassa ārocanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana tena pesitoyeva āroceti, tassa vacanaṃ sutadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
如果织工说“我织好你们的衣后,会送到某人手里”,并且真的那样做了,而拿了衣离开的比丘把衣放在自己的住处后,没有告诉那位(衣主)比丘,另有人说:“尊者,刚送来的衣真好看啊!”他问:“贤友,衣在哪里?”回答说:“送到某某人手里了。”这个人的话也不算数。只有当那位比丘把衣交出去时,从得到衣的那天算起,超过十天,就犯应舍巴吉帝亚。但如果织作的工钱还没付,哪怕只剩下一丁点没付,衣就仍然受保护。
Sace tantavāyo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ cīvaraṃ vāyitvā kassaci hatthe pahiṇissāmī’’ti vatvā tatheva karoti, cīvaraṃ gahetvā gatabhikkhu pana attano pariveṇe ṭhapetvā tassa na āroceti, añño koci bhaṇati ‘‘api, bhante, adhunā ābhataṃ cīvaraṃ sundara’’nti. Kuhiṃ, āvuso, cīvaranti. Itthannāmassa hatthe pesitanti. Etassapi vacanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana so bhikkhu cīvaraṃ deti, laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana vāyāpanamūlaṃ adinnaṃ hoti, yāva kākaṇikamattampi avasiṭṭhaṃ, tāva rakkhati.
4646. 那么,对于受持了决意衣的比丘,在使用时,决意是怎样失去的呢?通过施与他人、被强行夺走、以信任的方式取用、还俗、舍弃学处、命终、改变性别、舍弃、出现破洞——以这九种原因而失去。其中,前八种原因使一切衣失去决意;而出现破洞,在所有义注中只说三衣失去决意,并且是指指甲盖大小的破洞。这里,指甲盖大小应按照小指指甲来理解,而且破洞必须是穿透的洞。如果洞里面还有一根线没断,那还能保住决意。其中,桑喀帝和郁多罗僧,在纵向一拃长、横向八指宽的范围之内出现破洞,就破坏决意;安陀会则在纵向一拃长、横向四指宽的范围之内出现破洞,就破坏决意,超出这个范围就不破坏。所以,出现破洞时,三衣就处于多余衣的状态,必须缝补之后再重新决意。但如果先在薄弱的地方贴上补丁,然后再剪掉薄弱的部分拿走,决意不会破坏。翻转圆环来缝补的情况,道理也一样。对于双层衣,如果只有一层出现破洞或磨损,决意不破坏。把小衣改大,或者把大衣改小,决意不破坏。如果把两端往中间缝合,先剪断再拼接,决意就破坏;如果先拼接再剪断,就不破坏。即使让洗衣工洗过并染成白色,决意还是决意。以上就是关于决意的判定。
46. Adhiṭṭhitacīvaraṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) pana paribhuñjato kathaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti ? Aññassa dānena acchinditvā gahaṇena vissāsaggāhena hīnāyāvattanena sikkhāpaccakkhānena kālakiriyāya liṅgaparivattanena paccuddharaṇena chiddabhāvenāti imehi navahi kāraṇehi vijahati. Tattha purimehi aṭṭhahi sabbacīvarāni adhiṭṭhānaṃ vijahanti, chiddabhāvena pana ticīvarasseva sabbaṭṭhakathāsu adhiṭṭhānavijahanaṃ vuttaṃ, tañca nakhapiṭṭhippamāṇena chiddena. Tattha nakhapiṭṭhippamāṇaṃ kaniṭṭhaṅgulinakhavasena veditabbaṃ, chiddañca vinividdhachiddameva. Chiddassa hi abbhantare ekatantu cepi acchinno hoti, rakkhati. Tattha saṅghāṭiyā ca uttarāsaṅgassa ca dīghantato vidatthippamāṇassa, tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, antaravāsakassa pana dīghantato vidatthippamāṇasseva, tiriyantato caturaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, parato na bhindati, tasmā jāte chidde ticīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhati, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Yo pana dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayo. Dupaṭṭassa ekasmiṃ paṭale chidde vā jāte gaḷite vā adhiṭṭhānaṃ na bhijjati, khuddakaṃ cīvaraṃ mahantaṃ karoti, mahantaṃ vā khuddakaṃ karoti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Ubho koṭiyo majjhe karonto sace paṭhamaṃ chinditvā pacchā ghaṭeti, adhiṭṭhānaṃ bhijjati. Atha ghaṭetvā chindati, na bhijjati. Rajakehi dhovāpetvā setaṃ kārāpentassapi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānamevāti. Ayaṃ tāva adhiṭṭhāne vinicchayo.
47关于说净,有两种说净:当面说净和隔空说净。怎样是当面说净呢?先弄清楚衣是一件还是多件、放在近处还是不在近处,然后说“这件衣”或“这些衣”,或者说“那件衣”或“那些衣”,接着说“我把它说净给你”,这就是第一种当面说净。做到这一步,可以存放,但不能使用、不能送人、也不能作决意。但如果对方说“我这份衣、我这些衣,你拿去用、送人或者随需要处理吧”,这就叫收回,从那时起,使用等才可以。
47.Vikappane pana dve vikappanā sammukhāvikappanā parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ, mayhaṃ santakāni paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
另一种方式:同样先弄清楚这些衣是一件还是多件、放在近处还是不在近处,然后在那位比丘面前说“这件衣”或“这些衣”,或者说“那件衣”或“那些衣”,接着在五位同法者中,随自己中意挑任何一位,称他的名字说“我把这件衣说净给帝萨比丘”,或者说“我把这件衣说净给帝萨比丘尼、帝萨在学尼、帝萨沙弥、帝萨沙弥尼”,这是第二种当面说净。到这一步为止,只可以存放,但使用等一概不允许。不过,如果那位比丘说“属于帝萨比丘的……属于帝萨沙弥尼的,你拿去用、或者送人、或者随需要处理吧”,这样一说,就叫作收回,从那时起,使用等也就允许了。
Aparo nayo – tatheva cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, tissāya sikkhamānāya, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
远方说净是怎样的?同样要先了解衣是单件还是多件,以及是放在近处还是不在近处,然后说“这件衣”或“这些衣”,或者说“那件衣”或“那些衣”,接着说“我把它给你作净”。对方应当问:“谁是你的朋友或熟人?”然后这个人按照前面同样的方式,说出“帝萨比丘”……中略……或“帝萨沙弥尼”。接着那位比丘应当说“我给帝萨比丘”……中略……或“我给帝萨沙弥尼”,这就是远方说净。做到这一步,只可以存放,但使用等一概不允许。不过,如果那位比丘按照第二种当面说净中所说的方式,说“某某所有的,你使用、或舍弃、或随宜处理吧”,这样一说,就叫作收回,从那时起,使用等也就允许了。
Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Tato itarena purimanayeneva ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā…pe… ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
两种委托方式有什么差别?当面委托是自己先委托,然后由别人来收回;背后委托是让别人去委托,再让别人来收回,这就是两者的差别。不过,如果被委托的那个人不熟悉相关规定,不知道怎么收回,那就应该拿着那件衣,到另一位善巧的人那里,重新委托后再让别人收回。这叫做“已委托的再委托”,是允许的。以上就是关于衣的决意与委托的做法,应当这样理解。
Dvinnaṃ vikappanānaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ? Sammukhāvikappanāyaṃ sayaṃ vikappetvā parena paccuddharāpeti, parammukhāvikappanāyaṃ pareneva vikappāpetvā pareneva paccuddharāpeti, idamettha nānākaraṇaṃ. Sace pana yassa vikappeti, so paññattikovido na hoti, na jānāti paccuddharituṃ, taṃ cīvaraṃ gahetvā aññassa byattassa santikaṃ gantvā puna vikappetvā parena paccuddharāpetabbaṃ. Vikappitavikappanā nāmesā vaṭṭati. Evaṃ tāva cīvare adhiṭṭhānavikappanānayo veditabbo.
4848. 关于钵,规则是这样的:决意钵的时候,应当决意上等、中等、下等三种当中符合尺寸的那一种。它的尺寸,律藏里按照“装半阿罗迦饭”等说法(巴拉基格602)已经讲过。这里的判定如下(巴拉基格注疏2.602等):取没有损坏的旧香稻米,精捣干净,拿两摩揭陀那利,用这些米煮成饭——没有生米粒、不烂、不结块、非常清净、像白茉莉花蕾堆一样、不流汁——全部放进钵里;然后放入相当于这饭四分之一量的绿豆汤,不太稠也不太稀,手能拿得起来,具备一切配料;接着,随着每一口饭的量,相应地放入鱼、肉等菜肴,直到最后一口饭也够用。而酥油、油、糖浆、酸粥之类不算在内,因为它们属于饭的附带物,既不能减少也不能增加。这样放进去的所有东西,如果停在钵口边缘下方那条线的位置,用线或细绳切过去时,线或绳的下端能碰到,这叫上等钵。如果超过那条线、堆起来,这叫上下等钵。如果没到那条线、往里凹,这叫上上等钵。
48.Patte pana ayaṃ nayo – pattaṃ adhiṭṭhahantena ukkaṭṭhamajjhimomakānaṃ aññataro pamāṇayuttova adhiṭṭhātabbo. Tassa pamāṇaṃ ‘‘aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātī’’tiādinā (pārā. 602) nayena pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.602 ādayo) – anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhānaṃ dve magadhanāḷiyo gahetvā tehi taṇḍulehi anuttaṇḍulamakilinnamapiṇḍitaṃ suvisadaṃ kundamakuḷarāsisadisaṃ avassāvitodanaṃ pacitvā niravasesaṃ patte pakkhipitvā tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo, tato ālopassa ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabbaṃ, sappitelatakkarasakañjikādīni pana gaṇanūpagāni na honti. Tāni hi odanagatikāni honti, neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti. Evametaṃ sabbampi pakkhittaṃ sace pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto.
上等钵的一半量,叫做中等钵。中等钵的一半量,叫做下等钵。所以,如果把摩揭陀那利量的一那利饭等全部放进去,按照前面说的方式,正好停在下线齐平的位置,这就是中等钵。如果超过那条线,堆起来停住,这就是中下钵。如果到不了那条线,只是收在内部,这就是中上钵。如果把摩揭陀那利量的半那利饭等全部放进去,正好停在下线齐平的位置,这就是下等钵。如果超过那条线,堆起来停住,这就是下下钵。如果到不了那条线,只是收在内部,这就是下上钵。这样一共就是九种钵。其中有两种不算钵:上上钵和下下钵。所以这两种只能当作器皿来用,不能用来决意,也不能用来净施。其余七种,则要决意或净施之后才能使用。
Ukkaṭṭhato upaḍḍhappamāṇo majjhimo nāma patto. Majjhimato upaḍḍhappamāṇo omako. Tasmā sace magadhanāḷiyā nāḷikodanādisabbampi pakkhittaṃ vuttanayeneva heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimo nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ majjhimukkaṭṭho nāma patto. Sace magadhanāḷiyā upaḍḍhanāḷikodanādisabbampi pakkhittaṃ heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ omako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ omakomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ omakukkaṭṭho nāma patto. Evamete nava pattā. Tesu dve apattā ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako cāti. Tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, na adhiṭṭhānūpagā na vikappanūpagā. Itare pana satta adhiṭṭhahitvā vā vikappetvā vā paribhuñjitabbā.
即使是尺寸合宜的钵,也应这样理解它们是否适合决意和净施:铁钵要经过五次烧制,陶钵要经过两次烧制,才算适合决意。两种钵都必须在本钱已经付清时,才算数。如果少了一次烧制,或者连一枚小钱的本钱都没付,就不适合决意。如果钵的主人说“等你们有钱的时候,再给(我),决意之后再用吧”,这钵也不适合决意。因为烧制不够,它就不算真正的钵;本钱全部或部分没付,它就不算自己的东西,仍然属于别人。所以,只有烧制完好、本钱也付清了,才适合决意。凡是适合决意的,才适合净施。不管钵已经拿到手还是还没拿到手,都应该作决意或净施。如果制钵的人拿到本钱后,自己愿意给,说“尊者,我给你们做好钵,某日烧制好后放着”,而比丘从他说的那个日期算起超过十天,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。如果制钵的人说“我给你们做好钵、烧制好后,会派人送信来”,并且真的这样做了,但被派来的比丘没有告诉那位比丘,而是别人看到或听到后说“尊者,您的钵做好了”,这种告知不算数。只有当被派来的那个人亲口告诉他时,从听到那句话那天算起超过十天,才犯尼萨耆亚巴吉帝亚。如果制钵的人说“我给你们做好钵、烧制好后,会托人送去”,并且真的这样做了,而拿钵回来的比丘把钵放在自己的住处,没有告诉那位比丘,别人说“尊者,刚送来的钵真好看”,他问“贤友,钵在哪里”,对方说“已经托人送给某某了”,这个人的话也不算数。只有当那位比丘把钵交给他时,从拿到钵那天算起超过十天,才犯尼萨耆亚巴吉帝亚。所以,不要超过十天,就应该作决意或净施。
Pamāṇayuttānampi etesaṃ adhiṭṭhānavikappanūpagattaṃ evaṃ veditabbaṃ – ayopatto pañcahi pākehi, mattikāpatto dvīhi pākehi pakko adhiṭṭhānūpago. Ubhopi yaṃ mūlaṃ dātabbaṃ, tasmiṃ dinneyeva. Sace ekopi pāko ūno hoti, kākaṇikamattampi vā mūlaṃ adinnaṃ, na adhiṭṭhānūpago. Sace pattasāmiko vadati ‘‘yadā tumhākaṃ mūlaṃ bhavissati, tadā dassatha adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti, neva adhiṭṭhānūpago hoti, pākassa hi ūnattā pattasaṅkhyaṃ na gacchati, mūlassa sakalassa vā ekadesassa vā adinnattā sakabhāvaṃ na upeti, aññasseva santako hoti, tasmā pāke ca mūle ca suniṭṭhiteyeva adhiṭṭhānūpago hoti. Yo adhiṭṭhānūpago, sveva vikappanūpago. So hatthaṃ āgatopi anāgatopi adhiṭṭhātabbo vikappetabbo vā. Yadi hi pattakārako mūlaṃ labhitvā sayaṃ vā dātukāmo hutvā ‘‘ahaṃ bhante tumhākaṃ pattaṃ katvā asukadivase nāma pacitvā ṭhapessāmī’’ti vadati, bhikkhu ca tena paricchinnadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana pattakārako ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pattaṃ katvā pacitvā sāsanaṃ pesessāmī’’ti vatvā tatheva karoti, tena pesitabhikkhu pana tassa bhikkhuno na āroceti, añño disvā vā sutvā vā ‘‘tumhākaṃ, bhante, patto niṭṭhito’’ti āroceti, etassa ārocanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana tena pesitoyeva āroceti, tassa vacanaṃ sutadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana pattakārako ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pattaṃ katvā pacitvā kassaci hatthe pahiṇissāmī’’ti vatvā tatheva karoti, pattaṃ gahetvā āgatabhikkhu pana attano pariveṇe ṭhapetvā tassa na āroceti, añño koci bhaṇati ‘‘api, bhante, adhunā ābhato patto sundaro’’ti. ‘‘Kuhiṃ, āvuso, patto’’ti? ‘‘Itthannāmassa hatthe pesito’’ti. Etassapi vacanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana so bhikkhu pattaṃ deti, laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tasmā dasāhaṃ anatikkāmetvāva adhiṭṭhātabbo vikappetabbo vā.
在这里,钵的决意有两种方式:用身体决意,或者用言语决意。按照这两种方式作决意时,先说出“我舍掉这个钵”或“我舍掉那个钵”。接着舍掉放在面前或不在面前的旧钵,或者把它送给别人;然后用手碰触放在任何地方的新钵,心里作意“我决意这个钵”,同时身体做出动作,这就是用身体决意。或者发出言语,这就是用言语决意。其中决意有两种情况:如果钵在伸手可及的范围内,就要说出“我决意这个钵”;如果钵在内室、楼上或附近的住处,就要先确认它放置的位置,然后说出“我决意那个钵”。作决意时,一个人独自决意也可以,在别人面前决意也可以。在别人面前决意有这样的好处:如果自己生起疑惑“我到底决意了没有”,对方可以提醒,从而断除疑惑。如果有人得到十个钵,想全部自己用,那就不应该全部决意;应该先决意一个钵,第二天把它舍掉,再决意另一个。用这个方法,即使保管一百年也没问题。
Tattha dve pattassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭhāti, vācāya vā adhiṭṭhāti. Tesaṃ vasena adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’ti vā ‘‘etaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’ti vā vatvā evaṃ sammukhe vā parammukhe vā ṭhitaṃ purāṇapattaṃ paccuddharitvā aññassa vā datvā navaṃ pattaṃ yattha katthaci ṭhitaṃ hatthena parāmasitvā ‘‘idaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena vā adhiṭṭhātabbo. Vacībhedaṃ katvā vācāya vā adhiṭṭhābhabbo. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā, atha antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Adhiṭṭhahantena pana ekakena adhiṭṭhātumpi vaṭṭati, aññassa santike adhiṭṭhātumpi vaṭṭati. Aññassa santike ayamānisaṃso – sacassa ‘‘adhiṭṭhito nu kho me, no’’ti vimati uppajjati, itaro sāretvā vimatiṃ chindissatīti. Sace koci dasa patte labhitvā sabbe attanāva paribhuñjitukāmo hoti, na sabbe adhiṭṭhātabbā, ekaṃ pattaṃ adhiṭṭhāya punadivase taṃ paccuddharitvā añño adhiṭṭhātabbo. Eteneva upāyena vassasatampi pariharituṃ sakkā.
像这样精勤不放逸的人,会不会失去决意呢?会的。如果自己把钵送给别人,或者还俗,或者舍弃学处,或者死去,或者性别发生变化,或者主动把钵舍出,或者钵上有了破洞,就会失去决意。正如所说的:
Evaṃ appamattassa siyā adhiṭṭhānavijahananti? Siyā. Sace hi sayaṃ pattaṃ aññassa deti, vibbhamati vā, sikkhaṃ vā paccakkhāti, kālaṃ vā karoti, liṅgaṃ vāssa parivattati, paccuddharati vā, patte vā chiddaṃ hoti, adhiṭṭhānaṃ vijahati. Vuttañcetaṃ –
“施钵与人、归投异道、舍学处、命终;
转相、解所受持,钵有穿漏为第七。”
‘‘Dinnavibbhantapaccakkhā , kālakiriyākatena ca; Liṅgapaccuddharā ceva, chiddena bhavati sattama’’nti. (pārā. aṭṭha. 2.608) –
就算是被偷了、或者因为信任对方而拿回来,决意也一样会失效。那破洞要大到什么程度,决意才算被破坏呢?当稗子粒能从破洞里进出的时候。这稗子粒是七种谷物里最差的一种谷粒。如果那个破洞用铁粉或者木楔修补好了,那么在十天之内必须重新决意。以上就是关于决意问题的判定。
Coragahaṇavissāsaggāhehipi vijahatiyeva. Kittakena chiddena adhiṭṭhānaṃ bhijjati? Yena kaṅgusitthaṃ nikkhamati ceva pavisati ca. Idañhi sattannaṃ dhaññānaṃ lāmakadhaññasitthaṃ. Tasmiṃ chidde ayacuṇṇena vā āṇiyā vā paṭipākatike kate dasāhabbhantare puna adhiṭṭhātabbo. Ayaṃ tāvettha adhiṭṭhāne vinicchayo.
49关于净施,有两种净施方式:当面净施和背后净施。什么是当面净施呢?先弄清楚钵是一个还是多个、放在跟前还是没放在跟前,然后说“这个钵”或“这些钵”,或者说“那个钵”或“那些钵”,接着说“我净施给你”——这是一种当面净施。做到这一步,就可以把钵存放起来,但不能使用、不能送人、也不能决意。如果说了“这是我所有的东西,你拿去用、拿去送人、或者随缘处理”,这就叫舍出,从那时起就可以使用等等了。
49.Vikappane pana dve vikappanā sammukhāvikappanā ceva parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Pattānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
另一种做法是:同样先弄清楚钵是一个还是多个、放在近处还是不在近处,然后在那位比丘面前说“这个钵”或“这些钵”,或者说“那个钵”或“那些钵”,接着在五位同法者中,任选一位自己中意的,称他的名字说“我净施给提萨比丘”,或者说“我净施给提萨比丘尼、在学尼、沙弥、提萨沙弥尼”——这也是另一种当面净施。做到这一步,就可以存放了,但受用等一件都不允许。不过,当那位比丘说“提萨比丘的东西……乃至提萨沙弥尼的东西,你受用也好、舍弃也好、随缘处理也好”,这就叫舍还,从那时起,受用等也就允许了。
Aparo nayo – tatheva pattānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati. Paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohīti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.
什么是背后净施?先同样了解钵是单个还是多个、是放在近处还是远处,然后说“这个钵”或“这些钵”,或者说“那个钵”或“那些钵”,接着说:“我把它交给你作净施。”对方应当问:“谁是你的朋友或熟人?”然后另一方按前面说过的方式说“帝萨比丘”……中略……“帝萨沙弥尼”。接着,那位比丘应当说:“我交给帝萨比丘”……中略……“我交给帝萨沙弥尼”——这就是背后净施。做到这一步,就可以存放,但一件也不允许受用等。当那位比丘按照第二种当面净施中所说的方式,说“某人的物品,你受用也好、舍弃也好、随缘处理也好”,这就叫舍还,从那时起,受用等也就允许了。这就是净施的方法。
Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Pattānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti . Tato itarena purimanayena ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā…pe… ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti. Ayaṃ vikappane nayo.
50已经这样决意并净施之后,受用钵的人如果钵破了,该怎么办呢?如果钵从口沿往下的裂纹长不满两指,那就不用做任何处理。但如果有一条那样的裂纹,就要在裂纹的最下端用钵钻钻一个孔,烧过之后,用线绳、马毛绳之类或者铅线绑好;为了让绑缚处不粘食物,要用铅片或者某种绑石把它盖住。这个钵要重新决意之后才能受用。或者钻一个小孔再绑也可以。但不能用纯净的蜂蜜蜡、虫胶、树脂之类来绑,可以用烧过的糖浆混合石粉来绑。如果在口沿附近用钵钻钻孔,因为钵壁那里太厚会裂开,所以要在下面钻。如果有两条裂纹,或者一条长达四指,就要做两处绑缚。如果有三条,或者一条长达六指,就要做三处。如果有四条,或者一条长达八指,就要做四处。如果有五条,或者一条长达十指——不管已经绑过还是没绑过,这个钵就不再是钵了,应该另外求一个钵。以上就是关于陶钵的判定。
50. Evaṃ adhiṭṭhahitvā vikappetvā ca paribhuñjantena patte bhinne kiṃ kātabbanti? Yassa patte rājimukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulappamāṇā na hoti tena na kiñci kātabbaṃ. Yassa (pārā. aṭṭha. 2.612-3) pana tādisā ekāpi rāji hoti, tena tassā rājiyā heṭṭhimapariyante pattavedhakena vijjhitvā pacitvā suttarajjukamakacirajjukādīhi vā tipusuttakena vā bandhitvā taṃ bandhanaṃ āmisassa alagganatthaṃ tipupaṭṭena vā kenaci vā baddhasilesena paṭicchādetabbaṃ. So ca patto adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbo. Sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabbo. Suddhehi pana madhukasitthakalākhāsajjurasādīhi bandhituṃ na vaṭṭati, phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭati. Mukhavaṭṭisamīpe pana pattavedhakena vijjhiyamāno kapālassa bahalattā bhijjati, tasmā heṭṭhā vijjhitabbo. Yassa pana dve rājiyo, ekāyeva vā caturaṅgulā, tassa dve bandhanāni dātabbāni. Yassa tisso, ekāyeva vā chaḷaṅgulā, tassa tīṇi. Yassa catasso, ekāyeva vā aṭṭhaṅgulā, tassa cattāri. Yassa pañca, ekāyeva vā dasaṅgulā, so baddhopi abaddhopi apattoyeva, añño viññāpetabbo. Esa tāva mattikāpatte vinicchayo.
如果是铁钵,就算有五个或更多的孔,只要用铁粉、铆钉或铁片补好、磨平了,这个钵还是可以继续用,不用另外再要一个钵。但如果有一个大孔,就算用铁片补了也磨不平,食物会粘在钵上,那就不如法,这就不算合格的钵,应该另外再要一个钵。去要钵的时候,如果是依僧团受请的场合,要用有五种绑缚的钵去要另一个钵;如果是依个人受请的场合,即使绑缚不到五处也可以。拿到钵以后使用时,不能拿它来煮粥、染色、煮东西等等,做那些不是钵的正常用途的事。但在路上生病了,又没有别的容器,那就可以涂上泥,用来煮粥或烧水。也不应该把钵放在床、椅、伞、象牙钩等不合适的地方。关于放钵的地方,律藏《犍度》里已经说过:“诸比丘,我允许用钵架”等等。
Ayopatte pana sacepi pañca vā atirekāni vā chiddāni honti, tāni ca ayacuṇṇena vā āṇiyā vā lohamaṇḍalakena vā baddhāni maṭṭhāni honti, sveva patto paribhuñjitabbo, añño na viññāpetabbo. Atha pana ekampi chiddaṃ mahantaṃ hoti, lohamaṇḍalakena baddhampi maṭṭhaṃ na hoti, patte āmisaṃ laggati, akappiyo hoti, ayaṃ apatto, añño viññāpetabbo. Viññāpentena ca saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva pattena aññaṃ pattaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati, puggalavasena pana pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi vaṭṭati. Pattaṃ labhitvā paribhuñjantena ca yāgurandhanarajanapacanādinā aparibhogena na paribhuñjitabbo, antarāmagge pana byādhimhi uppanne aññasmiṃ bhājane asati mattikāya limpetvā yāguṃ vā pacituṃ udakaṃ vā tāpetuṃ vaṭṭati. Mañcapīṭhachattanāgadantakādike adesepi na nikkhipitabbo. Pattassa hi nikkhipanadeso ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pattādhāraka’’ntiādinā (cūḷava. 254) nayena khandhake vuttoyeva.