7. 不可触摸之决断论
7. Anāmāsavinicchayakathā
40“不可触摸”即不应触碰。于此有如是决断:因为无论母亲、女儿还是姐妹,一切女人皆是梵行的障碍,亦不可触摸。因此,即使以世间亲情想“这是我母亲,这是我女儿,这是我姐妹”而触碰,亦犯恶作。然而,忆念世尊此教诫者,纵见母亲为河流所漂,也不可用手触之;有智慧的比丘当递予船、木板、芭蕉茎或木块。若皆无有,纵递与袈裟置于其前,亦不应说“抓住此”。当她抓住时,应说“我拉资具”而拉行。若她惊恐,应前行安慰:“莫怕”。若她因恐惧骤而攀上儿子肩膀或捉其手,不应说“走开,老太婆”而将她甩开,而应带到干地。若陷入泥沼或落入井中,亦同此法。于他们情形,应投入绳或布,知其用手抓住后拉出,然绝不可触碰。
40.Anāmāsanti na parāmasitabbaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.281) – yasmā mātā vā hotu dhītā vā bhaginī vā, itthī nāma sabbāpi brahmacariyassa pāribanthikāva anāmāsā ca, tasmā ‘‘ayaṃ me mātā, ayaṃ me dhītā, ayaṃ me bhaginī’’ti gehassitapemena āmasatopi dukkaṭameva vuttaṃ. Imaṃ pana bhagavato āṇaṃ anussarantena sacepi nadīsotena vuyhamānaṃ mātaraṃ passati, neva hatthena parāmasitabbā, paṇḍitena pana bhikkhunā nāvā vā phalakaṃ vā kadalikkhandho vā dārukkhandho vā upasaṃharitabbo. Tasmiṃ asati kāsāvampi upasaṃharitvā purato ṭhapetabbaṃ, ‘‘ettha gaṇhāhī’’ti pana na vattabbā. Gahite ‘‘parikkhāraṃ kaḍḍhāmī’’ti kaḍḍhantena gantabbaṃ. Sace pana bhāyati, purato purato gantvā ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetabbā. Sace bhāyamānā puttassa sahasā khandhe vā abhiruhati, hatthe vā gaṇhāti, na ‘‘apehi mahallike’’ti niddhunitabbā, thalaṃ pāpetabbā. Kaddame laggāyapi kūpe patitāyapi eseva nayo. Tatrāpi hi yottaṃ vā vatthaṃ vā pakkhipitvā hatthena gahitabhāvaṃ ñatvā uddharitabbā, na tveva āmasitabbā.
不仅女人的身体不可触摸,其下衣、上衣、装饰物,乃至草编凉鞋或棕榈叶戒指,亦同不可触摸。而且,那仅为装饰而放置的下衣、上衣才不可触摸。若将下衣或上衣翻转,为作衣料而置足边,则允许。于装饰物中,头饰、牙签等可许之物,若被施时说:“尊者,我等以此供养,请纳受”,则可接受,用作针筒、针等资具。然而,金、银、珍珠等所成者,则不可触摸,纵被施与,亦不可受。不仅这些身体形像不可触摸,以女人形像所制之木像、牙像、铁像、铜像、锡像、布像、一切宝像,乃至面做之像,皆不可触摸。然而,若为受用而得“此物与汝等”后,除一切宝所成者外,其余可打破,适合做资具的用作资具,适合受用的用作受用。
Na kevalañca mātugāmassa sarīrameva anāmāsaṃ, nivāsanapārupanampi ābharaṇabhaṇḍampi antamaso tiṇaṇḍupakaṃ vā tālapaṇṇamuddikaṃ vā upādāya anāmāsameva. Tañca kho nivāsanapāvuraṇaṃ piḷandhanatthāya ṭhapitameva. Sace pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā parivattetvā cīvaratthāya pādamūle ṭhapeti, vaṭṭati. Ābharaṇabhaṇḍesu pana sīsapasādhanadantasūciādikappiyabhaṇḍaṃ ‘‘imaṃ, bhante, tumhākaṃ dema, gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ sipāṭikāsūciādiupakaraṇatthāya gahetabbaṃ. Suvaṇṇarajatamuttādimayaṃ pana anāmāsameva, dīyamānampi na gahetabbaṃ. Na kevalañca etāsaṃ sarīrūpagameva anāmāsaṃ, itthisaṇṭhānena kataṃ kaṭṭharūpampi dantarūpampi ayarūpampi loharūpampi tipurūpampi potthakarūpampi sabbaratanarūpampi antamaso piṭṭhamayarūpampi anāmāsameva. Paribhogatthāya pana ‘‘idaṃ tumhākaṃ hotū’’ti labhitvā ṭhapetvā sabbaratanamayaṃ avasesaṃ bhinditvā upakaraṇārahaṃ upakaraṇe, paribhogārahaṃ paribhoge upanetuṃ vaṭṭati.
41如同女人像,七种谷物也不可触摸。因此,穿过田间时,即使对生长在那里的谷物果实,也不可触碰着行走。若在屋门前或路中间摊晒谷物,而旁边另有路可走,则不应踩踏谷物而行。若无其他路可行,应决意一条路径行走。在村落内,如果有人在谷物上铺设座位让与,可以就坐。有些人在集会堂撒谷物,若能让人移走,就应让人移走;若无法移走,则应不踩踏谷物,在一侧铺设凳子而坐。如果没有任何空间,人们就在谷物中铺设座位让与,也可以就坐。那里生长的绿豆、黄豆等豆类,或是棕榈果、面包果等果实,玩耍时不可触碰。被人堆成堆的那些,也依此方法处理。然而,在森林中从树上掉落的果实,若心想‘我将给与未受具足戒者’而拿取,是允许的。
41. Yathā ca itthirūpakaṃ, evaṃ sattavidhaṃ dhaññampi anāmāsameva. Tasmā khettamajjhena gacchantena tatthajātakampi dhaññaphalaṃ na āmasantena gantabbaṃ. Sace gharadvāre vā antarāmagge vā dhaññaṃ pasāritaṃ hoti, passena ca maggo atthi, na maddantena gantabbaṃ. Gamanamagge asati maggaṃ adhiṭṭhāya gantabbaṃ. Antaraghare dhaññassa upari āsanaṃ paññapetvā denti, nisīdituṃ vaṭṭati. Keci āsanasālāya dhaññaṃ ākiranti, sace sakkā hoti harāpetuṃ, harāpetabbaṃ. No ce, ekamantaṃ dhaññaṃ amaddantena pīṭhakaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Sace okāso na hoti, manussā dhaññamajjheyeva paññapetvā denti, nisīditabbaṃ. Tatthajātakāni muggamāsādīni aparaṇṇānipi tālapanasādīni vā phalāni kīḷantena na āmasitabbāni. Manussehi rāsikatesupi eseva nayo. Araññe pana rukkhato patitāni phalāni ‘‘anupasampannānaṃ dassāmī’’ti gaṇhituṃ vaṭṭati.
42珍珠、宝石、琉璃、贝、石、珊瑚、银、金、红宝石、猫眼石——在这十种宝物中,有人说未洗、未穿孔、保持原状的珍珠可以触摸,其余不可触摸,此种说法不应采纳。然而,《大护持》中说:‘珍珠无论已洗或未洗,皆不可触摸,也不可为获取物品的价值而接受,但为了治疗麻风病则允许接受。’此说合理。乃至天然水晶,以及一切蓝、黄等颜色的宝石,若已洗、已穿孔、已打磨,则不可触摸;但对于原状、刚从矿中取出者,若为了钵等物品的价值而接受,据说允许——此事也被《大护持》所禁止。据说只有经过烧制而成的玻璃宝石才被允许。琉璃的判定也与宝石类似。
42. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallanti imesu dasasu ratanesu muttā adhotā aviddhā yathājātāva āmasituṃ vaṭṭati, sesā anāmāsāti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘muttā dhotāpi adhotāpi anāmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, kuṭṭharogassa bhesajjatthāya pana vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Antamaso jātiphalikaṃ upādāya sabbopi nīlapītādivaṇṇabhedo maṇi dhotaviddhavaṭṭito anāmāso, yathājāto pana ākaramutto pattādibhaṇḍamūlatthaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, tampi mahāpaccariyaṃ paṭikkhittaṃ. Pacitvā kato kācamaṇiyeveko vaṭṭatīti vuttaṃ. Veḷuriyepi maṇisadisova vinicchayo.
在贝壳中,吹螺与已洗、已穿孔、夹杂宝物者不可触摸;饮水用的螺,无论已洗或未洗,都可以触摸。其余为了眼药等药物用途以及物品的价值而接受,也是允许的。在石类中,已洗、已穿孔、夹杂宝物、呈绿豆色者不可触摸;其余为了磨刀等用途而拿取,是允许的。于此,‘夹杂宝物’据说是指与金合在一起烧制而成。珊瑚,有人说已洗、已穿孔者不可触摸,其余的可以触摸并可为物品的价值而接受;此种说法不应采纳。然而,《大护持》中说:‘无论已洗或未洗,一切珊瑚都不可触摸,也不可接受。’此说合理。
Saṅkho dhamanasaṅkho ca dhotaviddho ca ratanamisso anāmāso, pānīyasaṅkho dhotopi adhotopi āmāsova. Sesañca añjanādibhesajjatthāyapi bhaṇḍamūlatthāyapi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Silā dhotaviddhā ratanasaṃyuttā muggavaṇṇāva anāmāsā, sesā satthakanighaṃsanādiatthāya gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca ratanasaṃyuttāti suvaṇṇena saddhiṃ yojetvā pacitvā katāti vadanti. Pavāḷaṃ dhotaviddhaṃ anāmāsaṃ, sesaṃ āmāsañca bhaṇḍamūlatthañca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ . Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotampi adhotampi sabbaṃ anāmāsañca na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ.
金银以及金银制品,无论是已加工的还是未加工的,从作为种子原料开始,一切皆不可触碰,也不可接受。据说,优多罗王子建造了一座金塔后,派人赠予大莲华长老。长老以‘不如法’为由拒绝了。塔殿中的金莲花、金水泡等物,这些同样不可触碰。然而,塔殿的管理者处于丢弃银币之处,因此说他们可以处理这些。但在《库伦达注》中,连这也被禁止了,只允许在金塔中清除垃圾,仅此而已。黄铜也如同黄金一样不可触碰,这在所有注释书中都有说明。但在卧具受用方面,一切都是如法的,因此一切由金银制成的卧具资具都是可触碰的。在比丘们讲解法与律的地方,他们建造的饰有宝石的殿堂中,有水晶柱,饰以宝石花环,在那里,所有用具都可以为比丘们保管。红宝石、绿宝石,凡经过清洗和穿孔的则不可触碰,其他的则可触碰,并且说为了物品的根本价值而接受是如法的。但在《大护法注》中则禁止说:‘无论清洗过还是未清洗过,都完全不可触碰,也不可接受。’
Rajatañca jātarūpañca katabhaṇḍampi akatabhaṇḍampi sabbena sabbaṃ bījato paṭṭhāya anāmāsañca asampaṭicchanīyañca. Uttararājaputto kira suvaṇṇacetiyaṃ kārāpetvā mahāpadumattherassa pesesi. Thero ‘‘na kappatī’’ti paṭikkhipi. Cetiyaghare suvaṇṇapadumasuvaṇṇabubbuḷakādīni honti, etānipi anāmāsāni. Cetiyagharagopakā pana rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne ṭhitā , tasmā tesaṃ keḷāpayituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Kurundhiyaṃ pana tampi paṭikkhittaṃ, suvaṇṇacetiye kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti ettakameva anuññātaṃ. Ārakūṭalohampi jātarūpagatikameva anāmāsanti sabbaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Senāsanaparibhoge pana sabbopi kappiyo, tasmā jātarūparajatamayā sabbepi senāsanaparikkhārā āmāsā, bhikkhūnaṃ dhammavinayavaṇṇanaṭṭhāne ratanamaṇḍape karonti phalikatthambhe ratanadāmapaṭimaṇḍite, tattha sabbūpakaraṇāni bhikkhūnaṃ paṭijaggituṃ vaṭṭanti. Lohitaṅkamasāragallā dhotaviddhā anāmāsā, itare āmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotāpi adhotāpi sabbaso anāmāsā, na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭantī’’ti paṭikkhittaṃ.
43一切武器类物品皆不可触碰,即便为了物品的根本价值而给予,也不可接受。所谓武器买卖,是不如法的。即便是光身的弓、弓弦,乃至刺棒、矛、钩,以及斧头、凿子等,只要是作为武器而制造的,都不可触碰。如果某寺院中放置了矛或刺棒,照管寺院者应通知物主:‘请将此物拿走。’如果物主不拿走,则应在不移动该物的情况下照料寺院。然而,如果在战场上看到掉落的剑、矛或刺棒,可以用石头或其他东西将剑打断后,取作刀具之用。其他武器也可以拆解后,部分取作刀具之用,部分取作剪刀柄等之用。如果是被给予说‘请拿这个’,则可以将其破坏后,心想‘我将作成如法物品’,而全部接受。
43. Sabbaṃ āvudhabhaṇḍaṃ anāmāsaṃ, bhaṇḍamūlatthāya dīyamānampi na sampaṭicchitabbaṃ. Satthavaṇijjā nāma na vaṭṭati. Suddhadhanudaṇḍopi dhanujiyāpi patodopi tomaropi aṅkusopi antamaso vāsipharasuādīnipi āvudhasaṅkhepena katāni anāmāsāni. Sace kenaci vihāre satti vā tomaro vā ṭhapito hoti, vihāraṃ jaggantena ‘‘harantū’’ti sāmikānaṃ pesetabbaṃ. Sace na haranti, taṃ acālentena vihāro paṭijaggitabbo. Yuddhabhūmiyaṃ pana patitaṃ asiṃ vā sattiṃ vā tomaraṃ vā disvā pāsāṇena vā kenaci vā asiṃ bhinditvā satthakatthāya gahetuṃ vaṭṭati. Itarānipi viyojetvā kiñci satthakatthāya, kiñci kattaradaṇḍādiatthāya gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Idaṃ gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ pana vināsetvā ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ karissāmī’’ti sabbampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati.
渔网、捕鸟网等,以及板网等,还有防箭器,这一切都不可触碰。然而,在为了受用目的而获得的情况下,对于网,可以心想‘我将把它绑在座位或塔的上方’或‘我将用它来包裹伞盖’而取用。防箭器则可以完全为了物品的根本价值而接受。因为它是用于防御他人障碍的,而非制造障碍的。至于板网,可以心想‘我将用它来做牙签容器’而取用。
Macchajālapakkhijālādīnipi phalakajālikādīnipi saraparittāṇānipi sabbāni anāmāsāni, paribhogatthāya labbhamānesu pana jālaṃ tāva ‘‘āsanassa vā cetiyassa vā upari bandhissāmi, chattaṃ vā veṭhessāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Saraparittāṇaṃ sabbampi bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Parūparodhanivāraṇañhi etaṃ, na uparodhakaranti. Phalakaṃ ‘‘dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.
蒙皮的琵琶、鼓等乐器不可触碰。《库伦达注》中说:‘鼓身、琵琶身、空心的鼓腔、蒙在面口的皮以及琵琶的琴颈,这一切都不可触碰。’既不可自己绷皮或令人绷皮,也不可自己演奏或令人演奏。在塔院中,若看见人们供养后丢弃的乐器,也不可挪动,只能在空隙处清扫。然而,丢弃垃圾时,可依处理垃圾的方式将其取走,放置一旁。此说见于《大护法注》。若为物品的根本价值而接受,也是如法的。然而,若是以受用为目的而获得时,可心想:‘我们将用琵琶的琴箱与鼓的鼓腔来做牙签容器,用皮来做刀鞘’,如此为各种资具的用途而取用,并相应制作。
Cammavinaddhāni vīṇābheriādīni anāmāsāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘bherisaṅghāṭopi vīṇāsaṅghāṭopi tucchapokkharampi mukhavaṭṭiyaṃ āropitacammampi vīṇādaṇḍakopi sabbaṃ anāmāsa’’nti vuttaṃ. Onahituṃ vā onahāpetuṃ vā vādetuṃ vā vādāpetuṃ vā na labbhatiyeva. Cetiyaṅgaṇe pūjaṃ katvā manussehi chaḍḍitaṃ disvāpi acāletvāva antarantare sammajjitabbaṃ, kacavarachaḍḍanakāle pana kacavaraniyāmeneva haritvā ekamantaṃ nikkhipituṃ vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchitumpi vaṭṭati, paribhogatthāya labbhamānesu pana vīṇādoṇikañca bheripokkharañca dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāma, cammaṃ satthakakosakanti evaṃ tassa tassa parikkhārassa upakaraṇatthāya gahetvā tathā tathā kātuṃ vaṭṭati.