7. 关于不可触摸的判定
7. Anāmāsavinicchayakathā
40不可触摸,就是不应该去碰。这里有个判定标准:不管她是母亲、女儿还是姐妹,凡是女人,全都是修梵行的障碍,都不可以碰。所以,就算心里想着“这是我母亲,这是我女儿,这是我姐妹”,带着世俗之爱去碰她,也照样犯恶作罪。但是,如果比丘忆念着世尊的这条教诫,即使看见母亲被河水冲走,也绝不能用双手去碰她;有智慧的比丘应该把船、木板、芭蕉树干或者木块递过去。如果这些都没有,就算把袈裟递过去放在她面前也行,但不该说“抓住这个”。等她抓住了,就说着“我拉资具”把她拉上来。如果她害怕,就走到她前面安慰说“别怕”。如果她因为害怕,突然爬上儿子的肩膀或者抓住他的手,不该说“走开,老太婆”把她甩开,而应该把她带到干地上。陷在泥里或者掉进井里,也是同样的做法。那种情况下,应该把绳子或者布扔过去,知道她用手抓住了,再拉上来,但绝对不能去碰她。
40.Anāmāsanti na parāmasitabbaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.281) – yasmā mātā vā hotu dhītā vā bhaginī vā, itthī nāma sabbāpi brahmacariyassa pāribanthikāva anāmāsā ca, tasmā ‘‘ayaṃ me mātā, ayaṃ me dhītā, ayaṃ me bhaginī’’ti gehassitapemena āmasatopi dukkaṭameva vuttaṃ. Imaṃ pana bhagavato āṇaṃ anussarantena sacepi nadīsotena vuyhamānaṃ mātaraṃ passati, neva hatthena parāmasitabbā, paṇḍitena pana bhikkhunā nāvā vā phalakaṃ vā kadalikkhandho vā dārukkhandho vā upasaṃharitabbo. Tasmiṃ asati kāsāvampi upasaṃharitvā purato ṭhapetabbaṃ, ‘‘ettha gaṇhāhī’’ti pana na vattabbā. Gahite ‘‘parikkhāraṃ kaḍḍhāmī’’ti kaḍḍhantena gantabbaṃ. Sace pana bhāyati, purato purato gantvā ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetabbā. Sace bhāyamānā puttassa sahasā khandhe vā abhiruhati, hatthe vā gaṇhāti, na ‘‘apehi mahallike’’ti niddhunitabbā, thalaṃ pāpetabbā. Kaddame laggāyapi kūpe patitāyapi eseva nayo. Tatrāpi hi yottaṃ vā vatthaṃ vā pakkhipitvā hatthena gahitabhāvaṃ ñatvā uddharitabbā, na tveva āmasitabbā.
不只是女人的身体不能碰,她们的下衣、上衣和装饰物品也不能碰,哪怕只是草编的鞋垫或棕榈叶做的戒指,都不能碰。而且,那些下衣和上衣只有在被当作装饰品摆放时,才不能碰。如果把下衣或上衣翻过来,放在脚边当作衣料用,那是可以的。在装饰物品中,像头饰、牙签这类允许使用的东西,如果施主说“尊者,这个送给您,请收下”,就可以接受,用来做针筒、针之类的用具。但如果是金、银、珍珠等做成的,就不能碰,即使有人送也不能接受。不只是这些女人的身体形像不能碰,用女人形象做的木像、牙像、铁像、铜像、锡像、布像、各种宝石像,哪怕是用面粉做的像,都不能碰。不过,如果是为了使用而得到,有人说“这个给你们”,那么除了各种宝石做成的以外,其余可以打碎,适合做用具的就拿来做用具,适合受用的就拿来受用。
Na kevalañca mātugāmassa sarīrameva anāmāsaṃ, nivāsanapārupanampi ābharaṇabhaṇḍampi antamaso tiṇaṇḍupakaṃ vā tālapaṇṇamuddikaṃ vā upādāya anāmāsameva. Tañca kho nivāsanapāvuraṇaṃ piḷandhanatthāya ṭhapitameva. Sace pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā parivattetvā cīvaratthāya pādamūle ṭhapeti, vaṭṭati. Ābharaṇabhaṇḍesu pana sīsapasādhanadantasūciādikappiyabhaṇḍaṃ ‘‘imaṃ, bhante, tumhākaṃ dema, gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ sipāṭikāsūciādiupakaraṇatthāya gahetabbaṃ. Suvaṇṇarajatamuttādimayaṃ pana anāmāsameva, dīyamānampi na gahetabbaṃ. Na kevalañca etāsaṃ sarīrūpagameva anāmāsaṃ, itthisaṇṭhānena kataṃ kaṭṭharūpampi dantarūpampi ayarūpampi loharūpampi tipurūpampi potthakarūpampi sabbaratanarūpampi antamaso piṭṭhamayarūpampi anāmāsameva. Paribhogatthāya pana ‘‘idaṃ tumhākaṃ hotū’’ti labhitvā ṭhapetvā sabbaratanamayaṃ avasesaṃ bhinditvā upakaraṇārahaṃ upakaraṇe, paribhogārahaṃ paribhoge upanetuṃ vaṭṭati.
41就像对女人像一样,对七种谷物也不能触摸。所以,走过田地中间时,即使是对那里长出的谷物果实,也不能碰着走过去。如果在家门口或路上摊晒着谷物,而旁边另有路可走,就不该踩着谷物走过去。如果没有别的路可走,就要选定一条路线走过去。在村落里,有人把座位铺在谷物上让人坐,那是可以坐的。有些人在集会堂里撒了谷物,如果能让人搬走,就该让人搬走;如果不能,就该不踩谷物,在一侧铺个小凳子坐下。如果没有空地方,人们就在谷物中间铺好座位让人坐,那也可以坐。那里长出的绿豆、黄豆等豆类,或者棕榈果、面包果等果实,玩耍时都不能碰。人们堆成一堆的,也照这个办法处理。不过在森林里,从树上掉下来的果实,心想“我要给未受具足戒的人”,这样拿来是可以的。
41. Yathā ca itthirūpakaṃ, evaṃ sattavidhaṃ dhaññampi anāmāsameva. Tasmā khettamajjhena gacchantena tatthajātakampi dhaññaphalaṃ na āmasantena gantabbaṃ. Sace gharadvāre vā antarāmagge vā dhaññaṃ pasāritaṃ hoti, passena ca maggo atthi, na maddantena gantabbaṃ. Gamanamagge asati maggaṃ adhiṭṭhāya gantabbaṃ. Antaraghare dhaññassa upari āsanaṃ paññapetvā denti, nisīdituṃ vaṭṭati. Keci āsanasālāya dhaññaṃ ākiranti, sace sakkā hoti harāpetuṃ, harāpetabbaṃ. No ce, ekamantaṃ dhaññaṃ amaddantena pīṭhakaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Sace okāso na hoti, manussā dhaññamajjheyeva paññapetvā denti, nisīditabbaṃ. Tatthajātakāni muggamāsādīni aparaṇṇānipi tālapanasādīni vā phalāni kīḷantena na āmasitabbāni. Manussehi rāsikatesupi eseva nayo. Araññe pana rukkhato patitāni phalāni ‘‘anupasampannānaṃ dassāmī’’ti gaṇhituṃ vaṭṭati.
4242. 在珍珠、宝石、琉璃、螺贝、水晶、珊瑚、银、金、红宝石、猫眼石这十种宝物中,珍珠没有洗过、没有穿孔、保持原状的话,可以触摸;其余的不可触摸——有人这样说,但这不能采纳。《大筏疏》里则说:“珍珠无论洗过还是没洗过,都不可触摸,也不能为了换取物品的价值而接受,但为了治疗麻风病,则可以接受。”这个说法是合理的。甚至包括天然水晶在内,一切蓝、黄等不同颜色的宝石,凡是洗过、穿孔、打磨过的,都不可触摸;但保持原状、刚从矿里取出来的,为了换取钵等物品的价值而接受,据说可以——这一点在《大筏疏》里也被否定了。据说只有烧制而成的玻璃宝石才可以。琉璃的判定也和宝石一样。
42. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallanti imesu dasasu ratanesu muttā adhotā aviddhā yathājātāva āmasituṃ vaṭṭati, sesā anāmāsāti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘muttā dhotāpi adhotāpi anāmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, kuṭṭharogassa bhesajjatthāya pana vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Antamaso jātiphalikaṃ upādāya sabbopi nīlapītādivaṇṇabhedo maṇi dhotaviddhavaṭṭito anāmāso, yathājāto pana ākaramutto pattādibhaṇḍamūlatthaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, tampi mahāpaccariyaṃ paṭikkhittaṃ. Pacitvā kato kācamaṇiyeveko vaṭṭatīti vuttaṃ. Veḷuriyepi maṇisadisova vinicchayo.
螺贝方面:吹奏用的螺贝,以及已经洗净、穿孔、镶有宝石的,不能碰;饮水用的螺贝,不管洗过还是没洗过,都可以碰。其余的螺贝,即使是为了做眼药等药物,或者为了当作货物换取价钱,也可以接受。石头方面:已经洗净、穿孔、镶有宝石、呈绿豆色的,不能碰;其余的石头,为了磨刀等用途,可以拿。这里说的“镶有宝石”,据他们说是跟黄金一起烧制加工而成的。珊瑚方面,有人说洗过、穿孔的不能碰,其余可以碰,也可以为了货物价值而接受;这种说法不能采纳。《大筏疏》里则说:不管洗过还是没洗过,一切珊瑚都不能碰,也不能接受。这个说法是合理的。
Saṅkho dhamanasaṅkho ca dhotaviddho ca ratanamisso anāmāso, pānīyasaṅkho dhotopi adhotopi āmāsova. Sesañca añjanādibhesajjatthāyapi bhaṇḍamūlatthāyapi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Silā dhotaviddhā ratanasaṃyuttā muggavaṇṇāva anāmāsā, sesā satthakanighaṃsanādiatthāya gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca ratanasaṃyuttāti suvaṇṇena saddhiṃ yojetvā pacitvā katāti vadanti. Pavāḷaṃ dhotaviddhaṃ anāmāsaṃ, sesaṃ āmāsañca bhaṇḍamūlatthañca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ . Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotampi adhotampi sabbaṃ anāmāsañca na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ.
银和黄金,不管是加工过的还是没加工过的,从最初作为原料开始,就完全不可触碰,也不可接受。据说优多罗王子造了一座金塔,派人送给玛哈巴杜玛长老。长老说“这不如法”,就拒绝了。塔殿里有金莲花、金水泡之类的东西,这些也不可触碰。不过,看守塔殿的人站在丢弃银币的地方,所以说他们可以处理那些东西。但在《库伦德注》里,连这一点也被否定了,只允许在金塔里清理垃圾,仅此而已。黄铜也跟黄金一样不可触碰,这是所有注释书里都说的。但在受用卧具方面,一切都是如法的,所以所有金银制成的卧具用品都可以触碰。在比丘们讲法和讲律的地方,他们建造的宝石殿堂里,有水晶柱,装饰着宝石花环,在那里,所有用具都可以替比丘们保管。红宝石和绿宝石,凡是洗过、穿过孔的,不可触碰,其他的可以触碰,而且说为了物品本身的价值而接受是如法的。但在《大筏疏》里则否定说:“不管洗过还是没洗过,都完全不可触碰,也不可接受。”
Rajatañca jātarūpañca katabhaṇḍampi akatabhaṇḍampi sabbena sabbaṃ bījato paṭṭhāya anāmāsañca asampaṭicchanīyañca. Uttararājaputto kira suvaṇṇacetiyaṃ kārāpetvā mahāpadumattherassa pesesi. Thero ‘‘na kappatī’’ti paṭikkhipi. Cetiyaghare suvaṇṇapadumasuvaṇṇabubbuḷakādīni honti, etānipi anāmāsāni. Cetiyagharagopakā pana rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne ṭhitā , tasmā tesaṃ keḷāpayituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Kurundhiyaṃ pana tampi paṭikkhittaṃ, suvaṇṇacetiye kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti ettakameva anuññātaṃ. Ārakūṭalohampi jātarūpagatikameva anāmāsanti sabbaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Senāsanaparibhoge pana sabbopi kappiyo, tasmā jātarūparajatamayā sabbepi senāsanaparikkhārā āmāsā, bhikkhūnaṃ dhammavinayavaṇṇanaṭṭhāne ratanamaṇḍape karonti phalikatthambhe ratanadāmapaṭimaṇḍite, tattha sabbūpakaraṇāni bhikkhūnaṃ paṭijaggituṃ vaṭṭanti. Lohitaṅkamasāragallā dhotaviddhā anāmāsā, itare āmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotāpi adhotāpi sabbaso anāmāsā, na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭantī’’ti paṭikkhittaṃ.
43一切武器类的东西都不可接受。就算有人为了抵债而把武器交给你,也不能接受。武器买卖是不允许的。光是弓身、弓弦,还有刺棒、长矛、钩子,甚至斧头、凿子之类,只要算是武器,就都不可触碰。如果某个精舍里放着矛或刺棒,看管精舍的人应该通知物主说“请拿走”。如果物主不拿走,那就在不挪动它的情况下照看精舍。不过,如果在战场上看到掉落的剑、矛或刺棒,可以用石头或其他东西把剑打断,然后拿来当刀具用。其他武器也可以拆开,一部分拿来当刀具用,一部分拿来当剪刀或柄之类用。如果是有人递给你说“请拿这个”,那就可以把它毁掉,心想“我要把它做成如法物品”,然后全部接受。
43. Sabbaṃ āvudhabhaṇḍaṃ anāmāsaṃ, bhaṇḍamūlatthāya dīyamānampi na sampaṭicchitabbaṃ. Satthavaṇijjā nāma na vaṭṭati. Suddhadhanudaṇḍopi dhanujiyāpi patodopi tomaropi aṅkusopi antamaso vāsipharasuādīnipi āvudhasaṅkhepena katāni anāmāsāni. Sace kenaci vihāre satti vā tomaro vā ṭhapito hoti, vihāraṃ jaggantena ‘‘harantū’’ti sāmikānaṃ pesetabbaṃ. Sace na haranti, taṃ acālentena vihāro paṭijaggitabbo. Yuddhabhūmiyaṃ pana patitaṃ asiṃ vā sattiṃ vā tomaraṃ vā disvā pāsāṇena vā kenaci vā asiṃ bhinditvā satthakatthāya gahetuṃ vaṭṭati. Itarānipi viyojetvā kiñci satthakatthāya, kiñci kattaradaṇḍādiatthāya gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Idaṃ gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ pana vināsetvā ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ karissāmī’’ti sabbampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati.
渔网、捕鸟网之类的,板网之类的,还有防箭器具,这些全都不能碰。不过,如果是为了使用而得到它们,那么网可以拿,心想“我要把它绑在座位或佛塔上面”,或者“我要用它包伞盖”。防箭器具完全可以为了它的材料价值而接受,因为那是用来防止他人侵害的,不是用来制造侵害的。木板可以拿,心想“我要拿它做牙签盒”。
Macchajālapakkhijālādīnipi phalakajālikādīnipi saraparittāṇānipi sabbāni anāmāsāni, paribhogatthāya labbhamānesu pana jālaṃ tāva ‘‘āsanassa vā cetiyassa vā upari bandhissāmi, chattaṃ vā veṭhessāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Saraparittāṇaṃ sabbampi bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Parūparodhanivāraṇañhi etaṃ, na uparodhakaranti. Phalakaṃ ‘‘dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.
蒙皮的琵琶、鼓等乐器不可触碰。《库伦德注》里说:“鼓身、琵琶身、空心的鼓腔、蒙在面口的皮以及琵琶的琴颈,这一切都不可触碰。”既不能自己绷皮或让人绷皮,也不能自己演奏或让人演奏。在塔院中,即使看见人们供养后丢弃的乐器,也不可挪动,只能在空隙处清扫;不过丢弃垃圾时,可以按照处理垃圾的方式把它拿走,放在一旁。这见于《大筏疏》。如果是为了物品的根本价值而接受,也可以。但如果是以受用为目的而获得,就可以想:“我们要用琵琶的琴箱和鼓的鼓腔来做牙签容器,用皮来做刀鞘”,这样为了各种资具的用途而取用,并相应地制作。
Cammavinaddhāni vīṇābheriādīni anāmāsāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘bherisaṅghāṭopi vīṇāsaṅghāṭopi tucchapokkharampi mukhavaṭṭiyaṃ āropitacammampi vīṇādaṇḍakopi sabbaṃ anāmāsa’’nti vuttaṃ. Onahituṃ vā onahāpetuṃ vā vādetuṃ vā vādāpetuṃ vā na labbhatiyeva. Cetiyaṅgaṇe pūjaṃ katvā manussehi chaḍḍitaṃ disvāpi acāletvāva antarantare sammajjitabbaṃ, kacavarachaḍḍanakāle pana kacavaraniyāmeneva haritvā ekamantaṃ nikkhipituṃ vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchitumpi vaṭṭati, paribhogatthāya labbhamānesu pana vīṇādoṇikañca bheripokkharañca dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāma, cammaṃ satthakakosakanti evaṃ tassa tassa parikkhārassa upakaraṇatthāya gahetvā tathā tathā kātuṃ vaṭṭati.