五、摄受俗家判定论
5. Kulasaṅgahavinicchayakathā
27摄受俗家:即以花、果等物摄受俗家,称为摄受俗家。对此,有如下判定——为了摄受俗家而种植或令人种植花丛等,或浇水或令人浇水,或摘花或令人摘花,或编结或令人编结,皆不得作。于此,当知此五种:非许可语、许可语、间接说、暗示、作相。
27.Kulasaṅgahoti pupphaphalādīhi kulānaṃ saṅgaho kulasaṅgaho. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.431) – kulasaṅgahatthāya mālāvacchādīni ropetuṃ vā ropāpetuṃ vā siñcituṃ vā siñcāpetuṃ vā pupphāni ocinituṃ vā ocināpetuṃ vā ganthituṃ vā ganthāpetuṃ vā na vaṭṭati. Tattha akappiyavohāro kappiyavohāro pariyāyo obhāso nimittakammanti imāni pañca jānitabbāni.
28二十八、这里,所谓非许可语,是指:捣或令捣生草土,掘或令掘坑,种或令种花丛,绑或令绑堤埂,浇或令浇水,修整水沟,浇许可之水,以及浇洗手水、洗脚水、洗脸水和沐浴水。所谓许可语,是指:‘知道这棵树,知道这个坑,知道这处花丛,知道这里有水’等语,以及修整干涸的水沟。所谓间接说,是指:‘智者应当令人种花丛等,不久便能带来利益’等语。所谓暗示,是指手持锄头、铲子等站在花丛旁。当他这样站着时,沙弥等见了,心想‘长老想让我做’,便上前去做。所谓作相,是指将锄、铲、刀、斧、盛水器等拿来放在近旁。
28. Tattha akappiyavohāro nāma allaharitānaṃ koṭṭanaṃ koṭṭāpanaṃ, āvāṭassa khaṇanaṃ khaṇāpanaṃ, mālāvacchassa ropanaṃ ropāpanaṃ, āḷiyā bandhanaṃ bandhāpanaṃ, udakassa secanaṃ secāpanaṃ, mātikāya sammukhakaraṇaṃ, kappiyaudakasiñcanaṃ, hatthapādamukhadhovananahānodakasiñcanaṃ. Kappiyavohāro nāma ‘‘imaṃ rukkhaṃ jāna, imaṃ āvāṭaṃ jāna, imaṃ mālāvacchaṃ jāna, ettha udakaṃ jānā’’tiādivacanaṃ sukkhamātikāya ujukaraṇañca. Pariyāyo nāma ‘‘paṇḍitena mālāvacchādayo ropāpetabbā, nacirasseva upakārāya saṃvattantī’’tiādivacanaṃ. Obhāso nāma kudālakhaṇittādīni ca mālāvacche ca gahetvā ṭhānaṃ. Evaṃ ṭhitañhi sāmaṇerādayo disvā ‘‘thero kārāpetukāmo’’ti gantvā karonti. Nimittakammaṃ nāma kudālakhaṇittivāsipharasuudakabhājanāni āharitvā samīpe ṭhapanaṃ.
29二十九、这五种方式,若为摄受俗家,在种植、令种植等事中一概不许可。若为受用果实,只有非许可语和许可语两种不许可,其余三种许可。然而,《大护持》中说:‘许可语也是许可的,而且凡是许可为自己受用的,也为此人、僧团或塔庙而许可。’若为园林、树林、树荫,唯非许可语不许可,余者皆许可。不但其余许可,而且修整水沟、浇许可之水、作成浴处而沐浴,以及将洗手、洗脚、洗脸水倒在那里的这些做法,也全都许可。《大护持》和《库伦达》中说:‘在许可地,自种也是许可的。’若为园林等,对所种或令种之果实的受用,也是许可的。
29. Imāni pañcapi kulasaṅgahatthāya ropanaropāpanādīsu na vaṭṭanti. Phalaparibhogatthāya kappiyākappiyavohāradvayameva na vaṭṭati, itarattayaṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘kappiyavohāropi vaṭṭati, yañca attano paribhogatthāya vaṭṭati, taṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā atthāyapi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ārāmatthāya pana vanatthāya chāyatthāya ca akappiyavohāramattameva na vaṭṭati, sesaṃ vaṭṭati. Na kevalañca sesaṃ, yaṃ kiñci mātikampi ujuṃ kātuṃ kappiyaudakaṃ siñcituṃ nahānakoṭṭhakaṃ katvā nahāyituṃ hatthapādamukhadhovanaudakāni ca tattha chaḍḍetumpi vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kurundiyañca ‘‘kappiyapathaviyaṃ sayaṃ ropetumpi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ārāmādiatthāya pana ropitassa vā ropāpitassa vā phalaṃ paribhuñjitumpi vaṭṭati.
30三十、然而,这是从头详细说明罪的判定:为了污染俗家,于非许可地种植花丛,犯波逸提与恶作;以非许可语令种的,也是如此。于许可地自种或令种,唯犯恶作。在两地,一次命令而种多株,也唯犯一个与波逸提相应的恶作,或单纯恶作。为了受用,在许可地或非许可地,以许可语令种的,无罪。为了园林等,于非许可地自种,或以非许可语令种的,犯波逸提。然而,此法在《大注》中并未善加分别,在《大护持》中则已作了分别。
30. Ayaṃ pana ādito paṭṭhāya vitthārena āpattivinicchayo – kuladūsanatthāya akappiyapathaviyaṃ mālāvacchaṃ ropentassa pācittiyañceva dukkaṭañca, tathā akappiyavohārena ropāpentassa. Kappiyapathaviyaṃ ropanepi ropāpanepi dukkaṭameva. Ubhayatrāpi sakiṃ āṇattiyā bahūnampi ropane ekameva sapācittiyadukkaṭaṃ vā suddhadukkaṭaṃ vā hoti. Paribhogatthāya kappiyabhūmiyaṃ vā akappiyabhūmiyaṃ vā kappiyavohārena ropāpane anāpatti. Ārāmādiatthāyapi akappiyapathaviyaṃ ropentassa vā akappiyavacanena ropāpentassa vā pācittiyaṃ. Ayaṃ pana nayo mahāaṭṭhakathāyaṃ na suṭṭhu vibhatto, mahāpaccariyaṃ pana vibhattoti.
在浇灌或指使浇灌时,若使用不许可的水,一切情况皆犯波逸提;若为了污染俗家及受用,还犯恶作。若使用许可的水,仅为此二事而犯恶作;此处,若为受用而以许可的方式指使浇灌,则无罪。在结罪之处,应当知道,由于断流以及加行繁多,所犯之罪亦多。
Siñcanasiñcāpane pana akappiyaudakena sabbattha pācittiyaṃ, kuladūsanaparibhogatthāya dukkaṭampi. Kappiyena tesaṃyeva dvinnaṃ atthāya dukkaṭaṃ, paribhogatthāya cettha kappiyavohārena siñcāpane anāpatti. Āpattiṭṭhāne pana dhārāvacchedavasena payogabahulatāya ca āpattibahulatā veditabbā.
为摄受俗家而摘花时,依花朵数量结恶作及波逸提;于其他情况,唯结波逸提。然而,若以一次加行摘取多朵花,应依加行次数处置。在指使摘花中,为了污染俗家,一次命令而指使摘取许多花,唯结一伴有恶作的波逸提;于其他情况,唯结波逸提。
Kulasaṅgahatthāya ocinane pupphagaṇanāya dukkaṭapācittiyāni, aññattha pācittiyāneva. Bahūni pana pupphāni ekapayogena ocinanto payogavasena kāretabbo. Ocināpane kuladūsanatthāya sakiṃ āṇatto bahumpi ocināti, ekameva sapācittiyadukkaṭaṃ, aññatra pācittiyameva.
31三十一、于自作编织或令作编织中,当知所有六种花之造法,即:编、束、穿、缠、填、织。其中,“编”,应见于有枝的青莲花、红莲花等,或其他长梗之花。以枝与枝相连,或以梗与梗相连而作,即名为“编”。比丘或比丘尼自作,或以不许可的方式指使他人作,皆不许可;但若以“如此知、如此作则佳,为使此花不散,应如此作”等许可的方式指使作,则是许可的。
31. Ganthanaganthāpanesu pana sabbāpi cha pupphavikatiyo veditabbā – ganthimaṃ gopphimaṃ vedhimaṃ veṭhimaṃ pūrimaṃ vāyimanti. Tattha ganthimaṃ nāma sadaṇḍakesu vā uppalapadumādīsu aññesu vā dīghavaṇṭesu pupphesu daṭṭhabbaṃ. Daṇḍakena vā daṇḍakaṃ, vaṇṭena vā vaṇṭaṃ ganthetvā katameva hi ganthimaṃ. Taṃ bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kātumpi akappiyavacanena kārāpetumpi na vaṭṭati, ‘‘evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyya, yathā etāni pupphāni na vikiriyanti, tathā karohī’’tiādinā pana kappiyavacanena kārāpetuṃ vaṭṭati.
所谓“束”,是指用线或树皮等,将夏生花等做成单侧有梗或双侧有梗的花鬘而束扎;或者将树皮或绳折为双股,把无梗的尼帕花等依次插入绑缚,这也属于“束”。凡此种种,依前法皆不许可。
Gopphimaṃ nāma suttena vā vākādīhi vā vassikapupphādīnaṃ ekatovaṇṭikaubhatovaṇṭikamālāvasena gopphanaṃ, vākaṃ vā rajjuṃ vā diguṇaṃ katvā tattha avaṇṭakāni nīpapupphādīni pavesetvā paṭipāṭiyā bandhanti, etampi gopphimameva. Sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati.
所谓“刺穿”,是指用针状细棍等,将带梗的夏生花等穿在花梗上,将无梗的木槿花等穿透其本身的孔洞再串缀起来,这称为刺穿。此依前法亦不许可。然而,有些人将细棍或棕榈叶脉等插入芭蕉树干,然后刺穿花朵安置其上;有些人安置在带刺的枝条上;有些人为了做成花伞盖、花塔顶,将细棍插入伞盖与墙壁,固定在绑好的细棍上;有些人直接绑在法座华盖上;也有些人用细签刺穿无忧花等,做成伞盖重盖的样子——这些作法都太粗俗了。为了插花而在法座华盖上绑刺,或用刺等刺穿花朵,哪怕只是一朵,或将花枝插入花中,都不合适。但在网状华盖、栏杆、龙牙花、花遮的棕榈叶卷等孔洞中,或在无忧花簇的间隙中安插花朵,则无过失,这不算是刺穿。对于法绳,也同此规则。
Vedhimaṃ nāma savaṇṭakāni vassikapupphādīni vaṇṭe, avaṇṭakāni vakulapupphādīni attano chiddesu sūcitālahīrādīhi vinivijjhitvā āvunanti, etaṃ vedhimaṃ nāma. Taṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Keci pana kadalikkhandhamhi kaṇṭake vā tālahīrādīni vā pavesetvā tattha pupphāni vinivijjhitvā ṭhapenti, keci kaṇṭakasākhāsu, keci pupphachattapupphakūṭāgārakaraṇatthaṃ chatte ca bhittiyañca pavesetvā ṭhapitakaṇṭakesu, keci dhammāsanavitāne baddhakaṇṭakesu, keci kaṇikārapupphādīni salākāhi vijjhanti, chattādhichattaṃ viya karonti, taṃ atioḷārikameva. Pupphavijjhanatthaṃ pana dhammāsanavitāne kaṇṭakampi bandhituṃ kaṇṭakādīhi vā ekapupphampi vijjhituṃ puppheyeva vā pupphaṃ pavesetuṃ na vaṭṭati. Jālavitānavedikanāgadantakapupphapaṭicchakatālapaṇṇaguḷakādīnaṃ pana chiddesu asokapiṇḍiyā vā antaresu pupphāni pavesetuṃ na doso. Na hetaṃ vedhimaṃ hoti. Dhammarajjuyampi eseva nayo.
所谓“穿绕”,应依花鬘与花束来理解。有些人制作顶鬘时,为展现下部如瓶的形状,便用花朵缠绕;有些人将八朵或十朵一组的睡莲等,用线或树皮绳绑在小棍上,做成睡莲花束或莲花束,这些依前法皆不许可。沙弥拔出地上的睡莲等,用袈裟布料绑成花束,也不合适。然而,用他们的树皮绳或小棍绑缚,或制作肩挎花囊,则是允许的。所谓肩挎花囊,是指将搭在肩上的袈裟两端抽合打成囊状,像袋子一样把花放入其中,这称为肩挎花囊,这样做是允许的。用小棍刺穿莲叶,以莲叶裹住睡莲等花系好,于此情形,只允许绑在花朵上方的莲叶上,而不允许绑在下方的小棍上。
Veṭhimaṃ nāma pupphadāmapupphahatthakesu daṭṭhabbaṃ. Keci hi matthakadāmaṃ karontā heṭṭhā ghaṭakākāraṃ dassetuṃ pupphehi veṭhenti, keci aṭṭha aṭṭha vā dasa dasa vā uppalapupphādīni suttena vā vākena vā daṇḍakesu bandhitvā uppalahatthake vā padumahatthake vā karonti, taṃ sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Sāmaṇerehi uppāṭetvā thale ṭhapitauppalādīni kāsāvena bhaṇḍikampi bandhituṃ na vaṭṭati. Tesaṃyeva pana vākena vā daṇḍakena vā bandhituṃ aṃsabhaṇḍikaṃ vā kātuṃ vaṭṭati. Aṃsabhaṇḍikaṃ nāma khandhe ṭhapitakāsāvassa ubho ante āharitvā bhaṇḍikaṃ katvā tasmiṃ pasibbake viya pupphāni pakkhipanti, ayaṃ vuccati aṃsabhaṇḍikā, etaṃ kātuṃ vaṭṭati. Daṇḍakehi paduminipaṇṇaṃ vijjhitvā uppalādīni paṇṇena veṭhetvā gaṇhanti, tatrāpi pupphānaṃ upari paduminipaṇṇameva bandhituṃ vaṭṭati, heṭṭhā daṇḍakaṃ pana bandhituṃ na vaṭṭati.
所谓“围绕”,应从花绳与花帷来理解。若有人用花绳围绕塔、菩提树或栏杆,又将其拉回并越过原处,至此即构成围绕,更何况是多次围绕。将花环穿过龙牙花间隙,使之垂下,再绕回龙牙花,这也称为围绕。然而,仅将花环穿入龙牙花是允许的。他们用花绳制作花帷时,在那里也只允许牵拉一根花绳;若再拉回,便成了围绕。这一切依前述方法,同样不适用。但若获得以多根花绳制成的花环,绑在座位上方等处,则是允许的。如果花绳过长,牵引围绕一次后,转交给另一位比丘是允许的,那位比丘以同样方式接续,亦为许可。
Pūrimaṃ nāma mālāguṇe ca pupphapaṭe ca daṭṭhabbaṃ. Yo hi mālāguṇena cetiyaṃ vā bodhiṃ vā vedikaṃ vā parikkhipanto puna ānetvā purimaṭṭhānaṃ atikkāmeti, ettāvatā pūrimaṃ nāma hoti, ko pana vādo anekakkhattuṃ parikkhipantassa. Nāgadantakantarehi pavesetvā haranto olambakaṃ katvā puna nāgadantakaṃ parikkhipati, etampi pūrimaṃ nāma. Nāgadantake pana pupphavalayaṃ pavesetuṃ vaṭṭati. Mālāguṇehi pupphapaṭaṃ karonti, tatrāpi ekameva mālāguṇaṃ harituṃ vaṭṭati. Puna paccāharato pūrimameva hoti. Taṃ sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Mālāguṇehi pana bahūhipi kataṃ pupphadāmaṃ labhitvā āsanamatthakādīsu bandhituṃ vaṭṭati. Atidīghaṃ pana mālāguṇaṃ ekavāraṃ haritvā parikkhipitvā puna itarassa bhikkhuno dātuṃ vaṭṭati, tenapi tatheva kātuṃ vaṭṭati.
所谓“编织”,应从花网、花帷与花像来理解。在塔上制作花网,每一个网孔即犯恶作。于墙壁、伞盖、菩提树柱等处,亦是同理。然而花帷即使由他人填满,也不可编织。他们仅用踝节花做成象、马等形像,这些也属于编织的范畴。这一切依前述方法,皆不适用。然而,在他人做好的隔间中安置花朵,制作象、马等像是允许的。而在《大跋蹉律》中,则说到垂环、半月与八种花饰。
Vāyimaṃ nāma pupphajālapupphapaṭapuppharūpesu daṭṭhabbaṃ. Cetiye pupphajālaṃ karontassa ekamekamhi jālachiddake dukkaṭaṃ. Bhittichattabodhitthambhādīsupi eseva nayo. Pupphapaṭaṃ pana parehi pūritampi vāyituṃ na labbhati. Gopphimapuppheheva hatthiassādirūpakāni karonti, tānipi vāyimaṭṭhāne tiṭṭhanti. Purimanayeneva sabbaṃ na vaṭṭati. Aññehi kataparicchede pana pupphāni ṭhapentena hatthiassādirūpakampi kātuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kaḷambakena aḍḍhacandakena ca saddhiṃ aṭṭha pupphavikatiyo vuttā.
3232. 其中,所谓“垂环”,是指半月形间距中的瓶状花串。所谓“半月”,是指呈半月形的花绳围绕。这两者也都摄入前文“围绕”之中。而《古伦地注》中说:“将两三根花绳合在一处制作花环,亦属编织。”在此处也同样摄入“围绕”的范畴。不仅限于花环,《古伦地注》中还提到了背带状花环与球状花环。硬叶花环由于制戒通于比丘与比丘尼,故既不应自作,亦不应教人作;但为供养故,宣说净语在一切处皆得允许。随顺文义所作的说明,必然是许可的。
32. Tattha kaḷambakoti aḍḍhacandakantare ghaṭikadāmaolambako vutto. Aḍḍhacandakoti aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepo. Tadubhayampi pūrimeyeva paviṭṭhaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘dve tayo mālāguṇe ekato katvā pupphadāmakaraṇampi vāyimaṃyevā’’ti vuttaṃ. Tampi idha pūrimaṭṭhāneyeva paviṭṭhaṃ. Na kevalañca pupphadāmameva, piṭṭhamayadāmampi geṇḍukapupphadāmampi kurundiyaṃ vuttaṃ. Kharapattadāmampi sikkhāpadassa sādhāraṇattā bhikkhūnampi bhikkhunīnampi neva kātuṃ, na kārāpetuṃ vaṭṭati, pūjānimittaṃ pana kappiyavacanaṃ sabbattha vattuṃ vaṭṭati. Pariyāyaobhāsanimittakammāni vaṭṭantiyeva.
凡自己携带或令人携带、召唤或令人召唤,乃至对方自行前来时,为了摄受俗家而施予任何属于自己的花,犯恶作;施予属于他人的花,同样犯恶作。若以盗心施予,则按所盗物品价值处以重盗罪。僧团物亦同此理。但此处有一特例:将指定为住处用品的物品,凭执事人的威势给予者,犯粗罪。
Yo haritvā vā harāpetvā vā pakkositvā vā pakkosāpetvā vā sayaṃ vā upagatānaṃ yaṃ kiñci attano santakaṃ pupphaṃ kulasaṅgahatthāya deti, tassa dukkaṭaṃ, parasantakaṃ deti, dukkaṭameva. Theyyacittena deti, bhaṇḍagghena kāretabbo. Esa nayo saṅghikepi. Ayaṃ pana viseso – senāsanatthāya niyamitaṃ issaravatāya dadato thullaccayanti.
33花应施予谁,不应施予谁?首先,对于父母,无论是自己带去、请人带去,还是唤来给、令人唤来给,均可;对于其余亲属,则只能令人唤来后给。而且,这只是为了供养圣物的目的;若为了装饰,或为了供养湿婆林伽等目的,则给予任何人都不可以。若让父母带花而去,只应由有亲属关系的沙马内拉带往。其他人若自己愿意,则也可以。被选任的分花人在分花时,给予在场的沙马内拉们一半份额,是可以的。《库伦达》中说:“可给在场的在家人一半份额。”《大筏》中说:“可给少量。”未被选任者,应征得同意后给。对师长与戒师恭敬的沙马内拉们采来许多花,堆成一堆放着,长老们清晨对前来的共住弟子或优婆塞等说:“你拿这个,你拿这个”,这不叫作给花。以“我们要供养塔”为由取花而去的人,在供养时,将花分给各处遇到的人以供塔所用,这也不叫作给花。见到优婆塞们用牛角瓜花等供养时,说:“寺里有迦尼迦罗花等,优婆塞们可取那些去供养”,这样说也是可以的。比丘们供花后,于白天过早入村,被问到:“尊者,为何过早入村?”便回答:“寺里花很多,我们做了供养。”人们听后说:“听说寺里花很多”,第二天便带了……
33. Pupphaṃ nāma kassa dātuṃ vaṭṭati, kassa na vaṭṭatīti? Mātāpitūnaṃ tāva haritvāpi harāpetvāpi pakkositvāpi pakkosāpetvāpi dātuṃ vaṭṭati , sesañātakānaṃ pakkosāpetvāva. Tañca kho vatthupūjanatthāya, maṇḍanatthāya pana sivaliṅgādipūjanatthāya vā kassacipi dātuṃ na vaṭṭati. Mātāpitūnañca harāpentena ñātisāmaṇereheva harāpetabbaṃ. Itare pana yadi sayameva icchanti, vaṭṭati. Sammatena pupphabhājakena pupphabhājanakāle sampattānaṃ sāmaṇerānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana ‘‘sampattagihīnaṃ upaḍḍhabhāgaṃ’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘cūḷakaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Ācariyupajjhāyesu sagāravā sāmaṇerā bahūni pupphāni āharitvā rāsiṃ katvā ṭhapenti, therā pātova sampattānaṃ saddhivihārikādīnaṃ upāsakādīnaṃ vā ‘‘tvaṃ idaṃ gaṇha, tvaṃ idaṃ gaṇhā’’ti denti, pupphadānaṃ nāma na hoti. ‘‘Cetiyaṃ pūjessāmā’’ti gahetvā gacchantāpi pūjaṃ karontāpi tattha tattha sampattānaṃ cetiyapūjanatthāya denti, etampi pupphadānaṃ nāma na hoti. Upāsake akkapupphādīhi pūjente disvā ‘‘vihāre kaṇikārapupphādīni atthi, upāsakā tāni gahetvā pūjethā’’ti vattumpi vaṭṭati. Bhikkhū pupphapūjaṃ katvā divātaraṃ gāmaṃ paviṭṭhe ‘‘kiṃ, bhante, atidivā paviṭṭhatthā’’ti pucchanti, ‘‘vihāre pupphāni bahūni, pūjaṃ akarimhā’’ti vadanti. Manussā ‘‘bahūni kira vihāre pupphānī’’ti punadivase pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ gahetvā vihāraṃ gantvā pupphapūjañca karonti dānañca denti, vaṭṭati.
34人们请求了花日,说道:“尊者,我们将在某日供养。”在许可之日,他们前来,沙马内拉们清早便采下花放着。他们见树上无花,便问:“尊者,花在哪里?”(比丘回应:)“沙马内拉们采了放在那里,你们先去供养,僧团可以改日再供。”他们供养后,布施了便离去,这是可以的。但《大筏》与《库伦达》中说:“长老们不可令沙马内拉们给花;若他们亲自把那些花给他们,是可以的。然而,长老们只应说:‘沙马内拉们采了放着’,仅此而已。”若已请求花日,花尚未采时,带着粥饭等前来,对沙马内拉们说:“采了给吧”,此时,只有有亲属关系的沙马内拉可以采了给。非亲属若举起手放在树枝上,不应下来逃跑,也可以采了给。但若有说法者说:“优婆塞们,寺里花很多,带着粥饭等去供花吧”,这对他自身而言是不如法的,《大筏》与《库伦达》如此说。《大注疏》中则不加分别地说为:“这是不如法的,不可为。”
34. Manussā ‘‘mayaṃ, bhante, asukadivasaṃ nāma pūjessāmā’’ti pupphavāraṃ yācitvā anuññātadivase āgacchanti, sāmaṇerehi ca pageva pupphāni ocinitvā ṭhapitāni honti, te rukkhesu pupphāni apassantā ‘‘kuhiṃ, bhante, pupphānī’’ti vadanti, sāmaṇerehi ocinitvā ṭhapitāni, tumhe pana pūjetvā gacchatha, saṅgho aññaṃ divasaṃ pūjessatīti. Te pūjetvā dānaṃ datvā gacchanti, vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kurundiyañca ‘‘therā sāmaṇerehi dāpetuṃ na labhanti, sace sayameva tāni pupphāni tesaṃ denti, vaṭṭati. Therehi pana ‘sāmaṇerehi ocinitvā ṭhapitānī’ti ettakameva vattabba’’nti vuttaṃ. Sace pana pupphavāraṃ yācitvā anocitesu pupphesu yāgubhattādīni ādāya āgantvā sāmaṇere ‘‘ocinitvā dethā’’ti vadanti, ñābhisāmaṇerānaṃyeva ocinitvā dātuṃ vaṭṭati. Aññātake ukkhipitvā rukkhasākhāya ṭhapenti, na orohitvā palāyitabbaṃ, ocinitvā dātuṃ vaṭṭati . Sace pana koci dhammakathiko ‘‘bahūni upāsakā vihāre pupphāni, yāgubhattādīni ādāya gantvā pupphapūjaṃ karothā’’ti vadati, tasseva na kappatīti mahāpaccariyañca kurundiyañca vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘etaṃ akappiyaṃ na vaṭṭatī’’ti avisesena vuttaṃ.
35对于属于自己的果实,可依前述方法给予父母及其他亲属。若为了摄护俗家而给予,则依前述方法,对于属于自己的、他人的、僧团的以及被指定用于住所的,应知有恶作等罪。唯有属于自己的,可以给病人、到访的权威者或资具耗尽者,这不称为施果。被选任的分果人,在僧团分配果实时,可给后来者一半份额,这是可以的;未被选任者须征求同意后方可给予。在寺院中,可按果实或按树木制定规约:‘从此处,给病人或其他求果者,按规定给四五个果,或指示树说“从此处可取”。’但不应说:‘这里的果好,从这里拿吧。’若把自己的苏利萨粉或其他任何迦沙瓦为摄护俗家而给,犯恶作。对于他人所有等情形,也应依前述方法了知判断。但有一差别:僧团所守护保管的树皮亦属重物。对于土、齿木、竹、叶,了知属于重物后,应依粉中所说的方法了知判断。
35. Phalampi attano santakaṃ vuttanayeneva mātāpitūnañca sesañātīnañca dātuṃ vaṭṭati. Kulasaṅgahatthāya pana dentassa vuttanayeneva attano santake parasantake saṅghike senāsanatthāya niyamite ca dukkaṭādīni veditabbāni. Attano santakaṃyeva gilānamanussānaṃ vā sampattaissarānaṃ vā khīṇaparibbayānaṃ vā dātuṃ vaṭṭati, phaladānaṃ na hoti. Phalabhājakenapi sammatena saṅghassa phalabhājanakāle sampattamanussānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭati, asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Saṅghārāmepi phalaparicchedena vā rukkhaparicchedena vā katikā kātabbā ‘‘tato gilānamanussānaṃ vā aññesaṃ vā phalaṃ yācantānaṃ yathāparicchedena cattāri pañca phalāni dātabbāni, rukkhā vā dassetabbā ‘ito gahetuṃ labbhatī’’’ti. ‘‘Idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’’ti evaṃ pana na vattabbaṃ. Attano santakaṃ sirīsacuṇṇaṃ vā aññaṃ vā yaṃ kiñci kasāvaṃ kulasaṅgahatthāya deti, dukkaṭaṃ. Parasantakādīsupi vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana viseso – saṅghassa rakkhitagopitāpi rukkhachalli garubhaṇḍamevāti. Mattikadantakaṭṭhaveḷupaṇṇesupi garubhaṇḍūpagaṃ ñatvā cuṇṇe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
36‘Jaṅghapesaniya’是指为在家人充当信使、传递消息的工作,此事不应做。若为在家人带信,每行一步即犯恶作。靠此工作所得的食物,每吞咽一口亦犯恶作。即使最初未受委托,后来心想‘这就是那个村子,我现在就去传达消息吧’,为此离开道路,每走一步也犯恶作。传达消息后得食而食,如前述犯恶作。然而,若未受委托而来,被问道‘尊者,那个村子里某某人情况如何?’时,可以讲述;仅回答所问并无过失。为五种同法者——父母、病人、为自己服务者——带信是允许的;为在家人传递如法的消息,也是允许的。因此,对于‘以此名义礼敬世尊双足’‘礼敬舍利塔、佛像、菩提树、僧团长老’‘于塔前供香’‘供花’‘请召集比丘们,我们将行布施,并请说法’这类消息,不应心生疑惑。因为这些是如法的消息,并非与在家人世俗事务相关。然而,通过那八种败坏俗家行为所得的资具,即使对五种同法者也不允许。它们与通过妄语和金银交易所获资具的性质相同。
36.Jaṅghapesaniyanti gihīnaṃ dūteyyaṃ sāsanaharaṇakammaṃ vuccati, taṃ na kātabbaṃ. Gihīnañhi sāsanaṃ gahetvā gacchantassa pade pade dukkaṭaṃ. Taṃ kammaṃ nissāya laddhabhojanaṃ bhuñjantassapi ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvāpi pacchā ‘‘ayaṃ dāni so gāmo, handa naṃ sāsanaṃ ārocemī’’ti maggā okkamantassapi pade pade dukkaṭaṃ. Sāsanaṃ ārocetvā laddhabhojanaṃ bhuñjato purimanayeneva dukkaṭaṃ. Sāsanaṃ aggahetvā āgatena pana ‘‘bhante, tasmiṃ gāme itthannāmassa kā pavattī’’ti pucchiyamānena kathetuṃ vaṭṭati, pucchitapañhe doso natthi. Pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ mātāpitūnaṃ paṇḍupalāsassa attano veyyāvaccakarassa sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati, gihīnañca kappiyasāsanaṃ, tasmā ‘‘mama vacanena bhagavato pāde vandathā’’ti vā ‘‘cetiyaṃ paṭimaṃ bodhiṃ saṅghattheraṃ vandathā’’ti vā ‘‘cetiye gandhapūjaṃ karothā’’ti vā ‘‘pupphapūjaṃ karothā’’ti vā ‘‘bhikkhū sannipātetha, dānaṃ dassāma, dhammaṃ desāpayissāmā’’ti vā īdisesu sāsanesu kukkuccaṃ na kātabbaṃ. Kappiyasāsanāni hi etāni, na gihīnaṃ gihikammapaṭisaṃyuttānīti. Imehi pana aṭṭhahi kuladūsakakammehi uppannapaccayā pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappanti. Abhūtārocanarūpiyasaṃvohārehi uppannapaccayasadisāva honti.
被行驱摈羯磨者,在他曾造作败坏俗家行为的村庄或城镇,以及他所住的寺院,既不能在该村庄或城镇行走,也不能在该寺院居住。即使羯磨被撤销,他也不能接受从前曾败坏过的那些家庭所生的资具;即使证得漏尽者也不能接受,这些资具是不允许的。若被问‘为何不接受?’,回答‘因为以前曾那样做’。如果对方说‘我们并非因那件事而供养,现在是因为您具戒而供养’,则可以接受。若败坏俗家行为是在常行布施的家庭所造,则可以接受其常行的布施。若他们于常行布施之外增加供养,则不允许。由于回答所问没有过失,因此若有其他比丘在午前或傍晚进入村落,有人问‘尊者,您为何行走?’,如实说明行走的目的后,若对方问‘得到了吗?’,若未得到,答‘未得到’后,对方所给予的可以接受。
Pabbājanīyakammakato pana yasmiṃ gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Paṭippassaddhakammenapi ca tena yesu kulesu pubbe kuladūsakakammaṃ kataṃ, tato uppannapaccayā na gahetabbā, āsavakkhayapattenapi na gahetabbā, akappiyāva honti. ‘‘Kasmā na gaṇhathā’’ti pucchitena ‘‘pubbe evaṃ katattā’’ti vutte sace vadanti ‘‘na mayaṃ tena kāraṇena dema, idāni sīlavantatāya demā’’ti, gahetabbā. Pakatiyā dānaṭṭhāneyeva kuladūsakakammaṃ kataṃ hoti, tato pakatidānameva gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ vaḍḍhetvā denti, taṃ na vaṭṭati. Yasmā ca pucchitapañhe doso natthi, tasmā aññampi bhikkhuṃ pubbaṇhe vā sāyanhe vā antaragharaṃ paviṭṭhaṃ koci puccheyya ‘‘kasmā, bhante, carathā’’ti. Yenatthena carati, taṃ ācikkhitvā ‘‘laddhaṃ na laddha’’nti vutte sace na laddhaṃ, ‘‘na laddha’’nti vatvā yaṃ so deti, taṃ gahetuṃ vaṭṭati.
37世尊说:“诸比丘,不应怀着期望而住于林中,若住者,犯恶作。诸比丘,不应怀着期望而乞食……不应怀着期望而经行……不应怀着期望而站立……不应怀着期望而坐……不应怀着期望而铺卧具,若铺者,犯恶作。”因此,不应这样想:“我若住于林中,众人便会认为我是阿罗汉或处于有学位,由此我将受到世人的恭敬、尊重、推崇、供养。”怀着这样的愿望,不应住于林中。若心想“我要住林”而前往,每迈一步犯恶作;同样,在林中建造小屋、经行、坐、穿衣、披衣等一切行为中,每个动作都犯恶作。因此,不应这样住于林中。如此住者,无论是否得到推崇,都犯恶作。然而,若受持头陀支者想:“我要守护头陀支”,或想:“住在村落边令我心散乱,林中才适合”,或想:“我必定能在林中证得三种远离之一”,或想:“进入林间,不证阿罗汉果就不出来”,或想:“林住为世尊所赞叹,我若住林,许多同梵行者将舍弃村落边而成为林住者”,如此以无过的愿望而住,则可许可。乞食者若想:“我要整理好威仪等再去乞食”,从穿衣、披衣等事开始,直到用餐结束,每个动作都犯恶作,无论是否……”},{
37. ‘‘Na ca, bhikkhave, paṇidhāya araññe vatthabbaṃ, yo vaseyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya piṇḍāya caritabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya caṅkamitabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya ṭhātabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya nisīditabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya seyyā kappetabbā, yo kappeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 223 ādayo) vuttattā ‘‘evaṃ (pārā. aṭṭha. 2.223) araññe vasantaṃ maṃ jano arahatte vā sekkhabhūmiyaṃ vā sambhāvessati, tato lokassa sakkato bhavissāmi garukato mānito pūjito’’ti evaṃ patthanaṃ katvā araññe na vasitabbaṃ. Evaṃ paṇidhāya ‘‘araññe vasissāmī’’ti gacchantassa padavāre padavāre dukkaṭaṃ, tathā araññe kuṭikaraṇacaṅkamananisīdananivāsanapārupanādīsu sabbakiccesu payoge payoge dukkaṭaṃ, tasmā evaṃ araññe na vasitabbaṃ. Evaṃ vasanto hi sambhāvanaṃ labhatu vā mā vā, dukkaṭaṃ āpajjati. Yo pana samādinnadhutaṅgo ‘‘dhutaṅgaṃ rakkhissāmī’’ti vā ‘‘gāmante me vasato cittaṃ vikkhipati, araññaṃ sappāya’’nti cintetvā vā ‘‘addhā araññe tiṇṇaṃ vivekānaṃ aññataraṃ pāpuṇissāmī’’ti vā ‘‘araññaṃ pavisitvā arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī’’ti vā ‘‘araññavāso nāma bhagavatā pasattho, mayi ca araññe vasante bahū sabrahmacārī gāmantaṃ hitvā āraññakā bhavissantī’’ti vā evaṃ anavajjavāsaṃ vasitukāmo hoti, teneva vasitabbaṃ. Piṇḍāya carantassapi ‘‘abhikkantādīni saṇṭhapetvā piṇḍāya carissāmī’’ti nivāsanapārupanakiccato pabhuti yāva bhojanapariyosānaṃ, tāva payoge payoge dukkaṭaṃ, sambhāvanaṃ labhatu vā mā vā, dukkaṭameva. Khandhakavattasekhiyavattaparipūraṇatthaṃ pana sabrahmacārīnaṃ diṭṭhānugatiāpajjanatthaṃ vā pāsādikehi abhikkamapaṭikkamādīhi piṇḍāya pavisanto anupavajjo viññūnaṃ. Caṅkamanādīsupi eseva nayo.