第五,关于摄受俗家的判定
5. Kulasaṅgahavinicchayakathā
27摄受俗家:就是用花果等东西去拉拢在家人,这叫摄受俗家。对此的判定如下——为了拉拢在家人而种花丛等,或叫人种,或浇水,或叫人浇水,或摘花,或叫人摘花,或编花,或叫人编花,都不允许做。在这里,应当知道五种情况:非许可语、许可语、间接说、暗示、作相。
27.Kulasaṅgahoti pupphaphalādīhi kulānaṃ saṅgaho kulasaṅgaho. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.431) – kulasaṅgahatthāya mālāvacchādīni ropetuṃ vā ropāpetuṃ vā siñcituṃ vā siñcāpetuṃ vā pupphāni ocinituṃ vā ocināpetuṃ vā ganthituṃ vā ganthāpetuṃ vā na vaṭṭati. Tattha akappiyavohāro kappiyavohāro pariyāyo obhāso nimittakammanti imāni pañca jānitabbāni.
28在这里,所谓“不合宜的表示”,是指:捣碎或叫人捣碎新鲜青草,挖或叫人挖坑,种或叫人种花丛,绑或叫人绑堤埂,浇或叫人浇水,把水沟修整好,浇合宜的水,以及浇洗手、洗脚、洗脸和沐浴用的水。所谓“合宜的表示”,是指说“你知道这棵树,你知道这个坑,你知道这处花丛,你知道这里有水”这类话,以及把干涸的水沟修整好。所谓“间接说法”,是指说“智者应当叫人种花丛等,不久就能带来利益”这类话。所谓“暗示”,是指拿着锄头、铲子等站在花丛旁边。因为这样站着时,沙弥等人看见了,就会想“长老想让人做”,于是走过去做。所谓“作相”,是指把锄头、铲子、刀、斧、盛水器拿来放在近旁。
28. Tattha akappiyavohāro nāma allaharitānaṃ koṭṭanaṃ koṭṭāpanaṃ, āvāṭassa khaṇanaṃ khaṇāpanaṃ, mālāvacchassa ropanaṃ ropāpanaṃ, āḷiyā bandhanaṃ bandhāpanaṃ, udakassa secanaṃ secāpanaṃ, mātikāya sammukhakaraṇaṃ, kappiyaudakasiñcanaṃ, hatthapādamukhadhovananahānodakasiñcanaṃ. Kappiyavohāro nāma ‘‘imaṃ rukkhaṃ jāna, imaṃ āvāṭaṃ jāna, imaṃ mālāvacchaṃ jāna, ettha udakaṃ jānā’’tiādivacanaṃ sukkhamātikāya ujukaraṇañca. Pariyāyo nāma ‘‘paṇḍitena mālāvacchādayo ropāpetabbā, nacirasseva upakārāya saṃvattantī’’tiādivacanaṃ. Obhāso nāma kudālakhaṇittādīni ca mālāvacche ca gahetvā ṭhānaṃ. Evaṃ ṭhitañhi sāmaṇerādayo disvā ‘‘thero kārāpetukāmo’’ti gantvā karonti. Nimittakammaṃ nāma kudālakhaṇittivāsipharasuudakabhājanāni āharitvā samīpe ṭhapanaṃ.
29这五种方式,如果是为了摄受在家人,那么在种植、让人种植等事情上都不适用。如果是为了受用果实,那么只有非许可语和许可语这两种不适用,其余三种适用。不过《大筏疏》中说:“许可语也适用,而且凡是为自己受用而适用的,为他人、僧团或塔庙的利益也同样适用。”如果是为了园林、树林和树荫,那么只有非许可语这一种不适用,其余的都适用。不但其余的都适用,甚至把水沟修直、浇许可的水、做成浴室在里面洗澡,以及把洗手、洗脚、洗脸的水倒在那里,也都适用。《大筏疏》和《库伦达》中说:“在许可地上,自己种植也适用。”如果是为了园林等目的,那么对所种或让人种下的果实,受用也是适用的。
29. Imāni pañcapi kulasaṅgahatthāya ropanaropāpanādīsu na vaṭṭanti. Phalaparibhogatthāya kappiyākappiyavohāradvayameva na vaṭṭati, itarattayaṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘kappiyavohāropi vaṭṭati, yañca attano paribhogatthāya vaṭṭati, taṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā atthāyapi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ārāmatthāya pana vanatthāya chāyatthāya ca akappiyavohāramattameva na vaṭṭati, sesaṃ vaṭṭati. Na kevalañca sesaṃ, yaṃ kiñci mātikampi ujuṃ kātuṃ kappiyaudakaṃ siñcituṃ nahānakoṭṭhakaṃ katvā nahāyituṃ hatthapādamukhadhovanaudakāni ca tattha chaḍḍetumpi vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kurundiyañca ‘‘kappiyapathaviyaṃ sayaṃ ropetumpi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ārāmādiatthāya pana ropitassa vā ropāpitassa vā phalaṃ paribhuñjitumpi vaṭṭati.
3030. 那么,这是从一开始就详细判定罪的地方:为了败坏俗家,在非许可的地上种花丛,犯波逸提和恶作;用非许可的说法让人种,也一样。在许可的地上,自己种或让人种,都只犯恶作。在两种地上,一次命令而种下很多株,都只算一个罪,要么是与波逸提相应的恶作,要么只是单纯的恶作。为了受用,在许可的地上或非许可的地上,用许可的说法让人种,无犯。为了园林等目的,在非许可的地上自己种,或用非许可的说法让人种,犯波逸提。不过,这个判定方式在《大注》里没有好好区分清楚,在《大筏疏》里则有区分。
30. Ayaṃ pana ādito paṭṭhāya vitthārena āpattivinicchayo – kuladūsanatthāya akappiyapathaviyaṃ mālāvacchaṃ ropentassa pācittiyañceva dukkaṭañca, tathā akappiyavohārena ropāpentassa. Kappiyapathaviyaṃ ropanepi ropāpanepi dukkaṭameva. Ubhayatrāpi sakiṃ āṇattiyā bahūnampi ropane ekameva sapācittiyadukkaṭaṃ vā suddhadukkaṭaṃ vā hoti. Paribhogatthāya kappiyabhūmiyaṃ vā akappiyabhūmiyaṃ vā kappiyavohārena ropāpane anāpatti. Ārāmādiatthāyapi akappiyapathaviyaṃ ropentassa vā akappiyavacanena ropāpentassa vā pācittiyaṃ. Ayaṃ pana nayo mahāaṭṭhakathāyaṃ na suṭṭhu vibhatto, mahāpaccariyaṃ pana vibhattoti.
用水浇灌或指使别人浇灌时,如果用的是不许可的水,一切情况都犯波逸提;如果是为了污染俗家和受用,还犯恶作。如果用许可的水,只是为这两件事而犯恶作;但在这里,如果是为了受用而以许可的方式指使浇灌,则无犯。在判罪的地方,应当知道,因为断流以及加行繁多,所犯的罪也就多。
Siñcanasiñcāpane pana akappiyaudakena sabbattha pācittiyaṃ, kuladūsanaparibhogatthāya dukkaṭampi. Kappiyena tesaṃyeva dvinnaṃ atthāya dukkaṭaṃ, paribhogatthāya cettha kappiyavohārena siñcāpane anāpatti. Āpattiṭṭhāne pana dhārāvacchedavasena payogabahulatāya ca āpattibahulatā veditabbā.
为了摄受俗家而摘花时,按所摘花朵的数量结恶作和波逸提;在其他情况下,只结波逸提。不过,如果以一次动作摘取许多花,就应按动作的次数来结罪。在指使他人摘花时,如果是为了污染俗家,只命令一次而对方摘了许多花,也只结一个伴随恶作的波逸提;在其他情况下,只结波逸提。
Kulasaṅgahatthāya ocinane pupphagaṇanāya dukkaṭapācittiyāni, aññattha pācittiyāneva. Bahūni pana pupphāni ekapayogena ocinanto payogavasena kāretabbo. Ocināpane kuladūsanatthāya sakiṃ āṇatto bahumpi ocināti, ekameva sapācittiyadukkaṭaṃ, aññatra pācittiyameva.
3131. 不过,在自作编织和叫人编织这两件事上,应当知道所有六种花的制作方式:编、束、穿、缠、填、织。其中,“编”应当理解为:在有枝的青莲花、红莲花等,或者其他长梗的花上,用枝和枝相编,或者用梗和梗相编而做成的,就是“编”。比丘或比丘尼自己动手做,或者用不合许可的说法叫人做,都不可以;但如果用合乎许可的说法叫人做,比如“你要这样知道,这样做才好看,为了让这些花不散开,你就这样做”,那就是可以的。
31. Ganthanaganthāpanesu pana sabbāpi cha pupphavikatiyo veditabbā – ganthimaṃ gopphimaṃ vedhimaṃ veṭhimaṃ pūrimaṃ vāyimanti. Tattha ganthimaṃ nāma sadaṇḍakesu vā uppalapadumādīsu aññesu vā dīghavaṇṭesu pupphesu daṭṭhabbaṃ. Daṇḍakena vā daṇḍakaṃ, vaṇṭena vā vaṇṭaṃ ganthetvā katameva hi ganthimaṃ. Taṃ bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kātumpi akappiyavacanena kārāpetumpi na vaṭṭati, ‘‘evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyya, yathā etāni pupphāni na vikiriyanti, tathā karohī’’tiādinā pana kappiyavacanena kārāpetuṃ vaṭṭati.
所谓“束”,就是用线或树皮等,把夏生花等做成单梗或双梗的花环来扎束;或者把树皮或绳子折成两股,再把去掉梗的尼帕花等依次插进去绑起来,这也属于“束”。这些全都和前面一样,是不允许的。
Gopphimaṃ nāma suttena vā vākādīhi vā vassikapupphādīnaṃ ekatovaṇṭikaubhatovaṇṭikamālāvasena gopphanaṃ, vākaṃ vā rajjuṃ vā diguṇaṃ katvā tattha avaṇṭakāni nīpapupphādīni pavesetvā paṭipāṭiyā bandhanti, etampi gopphimameva. Sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati.
所谓“贯穿式”,就是把带梗的夏生花等穿在花梗上,把无梗的木槿花等用针状细棍之类穿透它自己的孔洞再串起来,这就叫贯穿式。这种做法依照前面的原则同样不允许。不过有些人把细棍或棕榈叶脉等插进芭蕉树干里,再把花穿透后固定在上面;有些人固定在带刺的枝条上;有些人为了做花伞盖、花塔顶,把细棍插进伞盖和墙壁里,固定在绑好的刺棍上;有些人绑在法座华盖的刺棍上;有些人用细签穿透无忧花等,做成伞上叠伞的样子——这些都太粗陋了。为了穿花而在法座华盖上绑刺,或者用刺之类穿透哪怕一朵花,或者把花插进花里,都不合适。但在网状华盖、栏杆、龙牙花、花遮的棕榈叶卷等孔洞里,或者在无忧花簇的间隙中插花,就没有过失,因为这不算是贯穿式。法绳也是同样的规则。
Vedhimaṃ nāma savaṇṭakāni vassikapupphādīni vaṇṭe, avaṇṭakāni vakulapupphādīni attano chiddesu sūcitālahīrādīhi vinivijjhitvā āvunanti, etaṃ vedhimaṃ nāma. Taṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Keci pana kadalikkhandhamhi kaṇṭake vā tālahīrādīni vā pavesetvā tattha pupphāni vinivijjhitvā ṭhapenti, keci kaṇṭakasākhāsu, keci pupphachattapupphakūṭāgārakaraṇatthaṃ chatte ca bhittiyañca pavesetvā ṭhapitakaṇṭakesu, keci dhammāsanavitāne baddhakaṇṭakesu, keci kaṇikārapupphādīni salākāhi vijjhanti, chattādhichattaṃ viya karonti, taṃ atioḷārikameva. Pupphavijjhanatthaṃ pana dhammāsanavitāne kaṇṭakampi bandhituṃ kaṇṭakādīhi vā ekapupphampi vijjhituṃ puppheyeva vā pupphaṃ pavesetuṃ na vaṭṭati. Jālavitānavedikanāgadantakapupphapaṭicchakatālapaṇṇaguḷakādīnaṃ pana chiddesu asokapiṇḍiyā vā antaresu pupphāni pavesetuṃ na doso. Na hetaṃ vedhimaṃ hoti. Dhammarajjuyampi eseva nayo.
所谓“缠绕”,应当从花鬘和花束这两方面来看。有些人做顶鬘时,为了显示下面像瓶子的形状,就用花来缠绕;有些人把八朵或十朵一组的睡莲等,用线或树皮绳绑在小棍上,做成睡莲花束或莲花束——这些按照前面说的标准都不允许。沙弥把睡莲等从地上拔出来,用袈裟布绑成花束,也不允许。但用他们自己的树皮绳或小棍来绑,或者做成肩挎花囊,则是允许的。所谓肩挎花囊,就是把搭在肩上的袈裟两端拉过来打成囊状,像往袋子里一样把花放进去,这叫做肩挎花囊,这样做是允许的。有人用小棍刺穿莲叶,用莲叶把睡莲等裹起来拿着,在这种情况下,只允许把莲叶绑在花朵上方,不允许绑在下方的小棍上。
Veṭhimaṃ nāma pupphadāmapupphahatthakesu daṭṭhabbaṃ. Keci hi matthakadāmaṃ karontā heṭṭhā ghaṭakākāraṃ dassetuṃ pupphehi veṭhenti, keci aṭṭha aṭṭha vā dasa dasa vā uppalapupphādīni suttena vā vākena vā daṇḍakesu bandhitvā uppalahatthake vā padumahatthake vā karonti, taṃ sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Sāmaṇerehi uppāṭetvā thale ṭhapitauppalādīni kāsāvena bhaṇḍikampi bandhituṃ na vaṭṭati. Tesaṃyeva pana vākena vā daṇḍakena vā bandhituṃ aṃsabhaṇḍikaṃ vā kātuṃ vaṭṭati. Aṃsabhaṇḍikaṃ nāma khandhe ṭhapitakāsāvassa ubho ante āharitvā bhaṇḍikaṃ katvā tasmiṃ pasibbake viya pupphāni pakkhipanti, ayaṃ vuccati aṃsabhaṇḍikā, etaṃ kātuṃ vaṭṭati. Daṇḍakehi paduminipaṇṇaṃ vijjhitvā uppalādīni paṇṇena veṭhetvā gaṇhanti, tatrāpi pupphānaṃ upari paduminipaṇṇameva bandhituṃ vaṭṭati, heṭṭhā daṇḍakaṃ pana bandhituṃ na vaṭṭati.
所谓“前绕”,要从花绳和花布这两方面来看。如果有人用花绳绕塔、菩提树或栏杆,绕了一圈又拉回来、越过了原来开始的地方,这样就已经算“前绕”了,更何况反复绕很多次。把花环从龙牙花之间的缝隙穿进去,让它垂下来,再绕回龙牙花上,这也算“前绕”。不过,把花环穿进龙牙花里是可以的。人们用花绳做成花布,在这种情况下也只可以拉一根花绳;如果再拉回来,就又成了“前绕”。这一切按照前面说的标准,都是不可以的。但如果拿到的是用很多根花绳做成的花环,把它绑在座位上方等地方,那是可以的。如果花绳太长,拉过去绕一圈之后,再交给另一位比丘,也是可以的,那位比丘也照同样的方式来做就行。
Pūrimaṃ nāma mālāguṇe ca pupphapaṭe ca daṭṭhabbaṃ. Yo hi mālāguṇena cetiyaṃ vā bodhiṃ vā vedikaṃ vā parikkhipanto puna ānetvā purimaṭṭhānaṃ atikkāmeti, ettāvatā pūrimaṃ nāma hoti, ko pana vādo anekakkhattuṃ parikkhipantassa. Nāgadantakantarehi pavesetvā haranto olambakaṃ katvā puna nāgadantakaṃ parikkhipati, etampi pūrimaṃ nāma. Nāgadantake pana pupphavalayaṃ pavesetuṃ vaṭṭati. Mālāguṇehi pupphapaṭaṃ karonti, tatrāpi ekameva mālāguṇaṃ harituṃ vaṭṭati. Puna paccāharato pūrimameva hoti. Taṃ sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Mālāguṇehi pana bahūhipi kataṃ pupphadāmaṃ labhitvā āsanamatthakādīsu bandhituṃ vaṭṭati. Atidīghaṃ pana mālāguṇaṃ ekavāraṃ haritvā parikkhipitvā puna itarassa bhikkhuno dātuṃ vaṭṭati, tenapi tatheva kātuṃ vaṭṭati.
所谓“编织”,应当从花网、花帷和花像这几方面来看。在塔上做花网时,每有一个网孔,就犯一个恶作。在墙壁、伞盖、菩提树柱等处,也是同样的道理。不过花帷即使是由别人填满的,也不可以拿来编织。他们只用踝节花做成象、马等形象,这些也属于编织的情况。按照前面所说的方式,这一切都不允许。但在别人做好的隔间里放置花朵时,做象、马等形象是允许的。而在《大筏疏》中,则说到了垂环、半月以及八种花饰。
Vāyimaṃ nāma pupphajālapupphapaṭapuppharūpesu daṭṭhabbaṃ. Cetiye pupphajālaṃ karontassa ekamekamhi jālachiddake dukkaṭaṃ. Bhittichattabodhitthambhādīsupi eseva nayo. Pupphapaṭaṃ pana parehi pūritampi vāyituṃ na labbhati. Gopphimapuppheheva hatthiassādirūpakāni karonti, tānipi vāyimaṭṭhāne tiṭṭhanti. Purimanayeneva sabbaṃ na vaṭṭati. Aññehi kataparicchede pana pupphāni ṭhapentena hatthiassādirūpakampi kātuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kaḷambakena aḍḍhacandakena ca saddhiṃ aṭṭha pupphavikatiyo vuttā.
3232. 其中,“垂环”是指挂在半月形空隙中的瓶状花串。“半月”是指围成半月形状的花绳。这两者也都归入前面所说的“围绕”之中。不过《库伦达》中说:“把两三根花绳合在一起做成花环,也属于编织。”这一点在这里也同样归入前面“围绕”的范围。而且不只是花环,《库伦达》中还说到背带状花环和球状花环。硬叶花环因为这条戒同时适用于比丘和比丘尼,所以无论自己做还是叫别人做都不可以;但为了供养,在一切场合说净语都是允许的。间接说、暗示、作相这三者都是许可的。
32. Tattha kaḷambakoti aḍḍhacandakantare ghaṭikadāmaolambako vutto. Aḍḍhacandakoti aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepo. Tadubhayampi pūrimeyeva paviṭṭhaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘dve tayo mālāguṇe ekato katvā pupphadāmakaraṇampi vāyimaṃyevā’’ti vuttaṃ. Tampi idha pūrimaṭṭhāneyeva paviṭṭhaṃ. Na kevalañca pupphadāmameva, piṭṭhamayadāmampi geṇḍukapupphadāmampi kurundiyaṃ vuttaṃ. Kharapattadāmampi sikkhāpadassa sādhāraṇattā bhikkhūnampi bhikkhunīnampi neva kātuṃ, na kārāpetuṃ vaṭṭati, pūjānimittaṃ pana kappiyavacanaṃ sabbattha vattuṃ vaṭṭati. Pariyāyaobhāsanimittakammāni vaṭṭantiyeva.
如果有人自己拿花去、叫人拿花去、把施主叫来、或叫人把施主叫来,或者施主自己前来,他为了拉拢俗家而把自己拥有的任何花送出去,犯恶作;送别人的花,也同样犯恶作。如果是怀着偷盗的心送出去,就按所送物品的价值来治罪。对僧团的东西也是同样的道理。不过这里有一个差别:把指定作住处用的物品,凭着自己有权支配而送出去,犯偷兰遮。
Yo haritvā vā harāpetvā vā pakkositvā vā pakkosāpetvā vā sayaṃ vā upagatānaṃ yaṃ kiñci attano santakaṃ pupphaṃ kulasaṅgahatthāya deti, tassa dukkaṭaṃ, parasantakaṃ deti, dukkaṭameva. Theyyacittena deti, bhaṇḍagghena kāretabbo. Esa nayo saṅghikepi. Ayaṃ pana viseso – senāsanatthāya niyamitaṃ issaravatāya dadato thullaccayanti.
3333. 花应该给谁,不应该给谁呢?首先,对父母,无论是自己拿去、叫人拿去、把他们叫来给、还是叫人把他们叫来给,都可以。对其他亲属,只有把人叫来之后才能给。而且这只是为了供养圣物;如果是为了装饰,或者为了供养湿婆林伽等目的,那给任何人都不可以。如果差人送花去给父母,只应该让有亲属关系的沙弥送去。其他人如果自己愿意,那也可以。被选任的分花人在分花的时候,可以把一半的份额给到场的沙弥。《库伦达》里说“可以给到场的在家人一半份额”,《大筏疏》里说“可以给少量”。没有被选任的人,要先征得同意才能给。对师长和戒师怀有恭敬的沙弥们采来许多花,堆成一堆放在那里,长老们清晨对前来的共住弟子或近事男等人说“你拿这个,你拿这个”,这不算是在给花。以“我们要供养塔”为由拿了花走,在供养时把花分给各处遇到的人以供塔用,这也不算是在给花。看到近事男们用牛角瓜花等供养时,说“精舍里有迦尼迦罗花等,近事男们可以拿那些去供养”,这样说也可以。比丘们供完花后,太晚进村,被人问“尊者,怎么这么晚进村”,就回答“精舍里花很多,我们做了供养”。人们听说“精舍里花很多”,第二天就带了很多嚼食和饭食去精舍,既作花供又作布施,这也是可以的。
33. Pupphaṃ nāma kassa dātuṃ vaṭṭati, kassa na vaṭṭatīti? Mātāpitūnaṃ tāva haritvāpi harāpetvāpi pakkositvāpi pakkosāpetvāpi dātuṃ vaṭṭati , sesañātakānaṃ pakkosāpetvāva. Tañca kho vatthupūjanatthāya, maṇḍanatthāya pana sivaliṅgādipūjanatthāya vā kassacipi dātuṃ na vaṭṭati. Mātāpitūnañca harāpentena ñātisāmaṇereheva harāpetabbaṃ. Itare pana yadi sayameva icchanti, vaṭṭati. Sammatena pupphabhājakena pupphabhājanakāle sampattānaṃ sāmaṇerānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana ‘‘sampattagihīnaṃ upaḍḍhabhāgaṃ’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘cūḷakaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Ācariyupajjhāyesu sagāravā sāmaṇerā bahūni pupphāni āharitvā rāsiṃ katvā ṭhapenti, therā pātova sampattānaṃ saddhivihārikādīnaṃ upāsakādīnaṃ vā ‘‘tvaṃ idaṃ gaṇha, tvaṃ idaṃ gaṇhā’’ti denti, pupphadānaṃ nāma na hoti. ‘‘Cetiyaṃ pūjessāmā’’ti gahetvā gacchantāpi pūjaṃ karontāpi tattha tattha sampattānaṃ cetiyapūjanatthāya denti, etampi pupphadānaṃ nāma na hoti. Upāsake akkapupphādīhi pūjente disvā ‘‘vihāre kaṇikārapupphādīni atthi, upāsakā tāni gahetvā pūjethā’’ti vattumpi vaṭṭati. Bhikkhū pupphapūjaṃ katvā divātaraṃ gāmaṃ paviṭṭhe ‘‘kiṃ, bhante, atidivā paviṭṭhatthā’’ti pucchanti, ‘‘vihāre pupphāni bahūni, pūjaṃ akarimhā’’ti vadanti. Manussā ‘‘bahūni kira vihāre pupphānī’’ti punadivase pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ gahetvā vihāraṃ gantvā pupphapūjañca karonti dānañca denti, vaṭṭati.
34人们请求花日时说:“尊者,我们将在某日供养。”到了允许的那天,他们来了。沙弥们早已把花采好放在那里。他们见树上没有花,就问:“尊者,花在哪里?”(比丘回答:)“沙弥们采了放在那里了。你们先供养了再走,僧团改天再供养。”他们供养、布施之后离去,这是可以的。但《大筏疏》和《库伦达》中说:“长老们不能叫沙弥们给花。如果沙弥们自己愿意把那些花给他们,那就可以。长老们只应说‘沙弥们采了放在那里了’,仅此而已。”如果已经请求了花日,花还没采,有人带着粥饭等来,对沙弥们说“采了给吧”,这时只有有亲属关系的沙弥可以采了给。在家人把非亲属的沙弥托举到树枝上,不应下树逃跑,也可以采了给。但如果有说法的人说:“近事男们,寺院里花很多,带上粥饭等去作花供吧”,这对他自己来说是不允许的。《大筏疏》和《库伦达》是这样说的。《大注疏》中则不加区分地说:“这是不允许的,不可以。”
34. Manussā ‘‘mayaṃ, bhante, asukadivasaṃ nāma pūjessāmā’’ti pupphavāraṃ yācitvā anuññātadivase āgacchanti, sāmaṇerehi ca pageva pupphāni ocinitvā ṭhapitāni honti, te rukkhesu pupphāni apassantā ‘‘kuhiṃ, bhante, pupphānī’’ti vadanti, sāmaṇerehi ocinitvā ṭhapitāni, tumhe pana pūjetvā gacchatha, saṅgho aññaṃ divasaṃ pūjessatīti. Te pūjetvā dānaṃ datvā gacchanti, vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kurundiyañca ‘‘therā sāmaṇerehi dāpetuṃ na labhanti, sace sayameva tāni pupphāni tesaṃ denti, vaṭṭati. Therehi pana ‘sāmaṇerehi ocinitvā ṭhapitānī’ti ettakameva vattabba’’nti vuttaṃ. Sace pana pupphavāraṃ yācitvā anocitesu pupphesu yāgubhattādīni ādāya āgantvā sāmaṇere ‘‘ocinitvā dethā’’ti vadanti, ñābhisāmaṇerānaṃyeva ocinitvā dātuṃ vaṭṭati. Aññātake ukkhipitvā rukkhasākhāya ṭhapenti, na orohitvā palāyitabbaṃ, ocinitvā dātuṃ vaṭṭati . Sace pana koci dhammakathiko ‘‘bahūni upāsakā vihāre pupphāni, yāgubhattādīni ādāya gantvā pupphapūjaṃ karothā’’ti vadati, tasseva na kappatīti mahāpaccariyañca kurundiyañca vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘etaṃ akappiyaṃ na vaṭṭatī’’ti avisesena vuttaṃ.
35果实方面,也应当照前面说过的方式,把属于自己的果实送给父母和其他亲属。如果是为了摄受、维系在家人而送,那么按照前面所说的方式,对于属于自己的、属于他人的、属于僧团的,以及被指定为僧团住所之用的果实,应当知道会犯恶作等罪。只有属于自己的果实,才可以送给病人、到访的权贵,或者资具耗尽的人,这不算是在施果。被僧团委任为分果人的人,在僧团分果时,可以给后来到场的人一半份额;如果没有被委任,就必须先征得同意才能给。在僧团园林里,也应当按果实数量或按树木数量立下约定:“从这里,给病人或其他来讨果实的人,按规定给四五个果实;或者指示树说‘可以从这里摘取’。”但不应当说:“这里的果实很好,从这里拿吧。”如果把自己拥有的西里沙粉或其他任何一种涩味药,为了摄受在家人而送出去,犯恶作。对于属于他人等情况,也应当照前面所说的方式来判断。但这里有一个差别:即使是僧团守护、保护的树皮,也属于重物。对于泥土、齿木、竹子、树叶,也要知道其中可作为重物的部分,然后按照粉那一段所说的方式来判断。
35. Phalampi attano santakaṃ vuttanayeneva mātāpitūnañca sesañātīnañca dātuṃ vaṭṭati. Kulasaṅgahatthāya pana dentassa vuttanayeneva attano santake parasantake saṅghike senāsanatthāya niyamite ca dukkaṭādīni veditabbāni. Attano santakaṃyeva gilānamanussānaṃ vā sampattaissarānaṃ vā khīṇaparibbayānaṃ vā dātuṃ vaṭṭati, phaladānaṃ na hoti. Phalabhājakenapi sammatena saṅghassa phalabhājanakāle sampattamanussānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭati, asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Saṅghārāmepi phalaparicchedena vā rukkhaparicchedena vā katikā kātabbā ‘‘tato gilānamanussānaṃ vā aññesaṃ vā phalaṃ yācantānaṃ yathāparicchedena cattāri pañca phalāni dātabbāni, rukkhā vā dassetabbā ‘ito gahetuṃ labbhatī’’’ti. ‘‘Idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’’ti evaṃ pana na vattabbaṃ. Attano santakaṃ sirīsacuṇṇaṃ vā aññaṃ vā yaṃ kiñci kasāvaṃ kulasaṅgahatthāya deti, dukkaṭaṃ. Parasantakādīsupi vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana viseso – saṅghassa rakkhitagopitāpi rukkhachalli garubhaṇḍamevāti. Mattikadantakaṭṭhaveḷupaṇṇesupi garubhaṇḍūpagaṃ ñatvā cuṇṇe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
36“Jaṅghapesaniya”是指为在家人当信使、替他们传递消息的行为,这种事不应该做。为在家人带信而走,每走一步都犯恶作。依靠这种差事得到食物,每咽一口也犯恶作。即使一开始没有接信,后来心想“现在就是那个村子了,我去把消息告诉他们吧”,为此离开原路而走,每走一步也犯恶作。把消息传达后得到食物来吃,也和前面一样犯恶作。但如果没有接信就来了,别人问“尊者,那个村子里某某人怎么样了?”这时可以回答,回答所问并没有过失。为五种同法者、父母、黄叶者、自己的侍者带信,是可以的;为在家人传如法的消息,也可以。所以,像“请以我的话礼敬世尊双足”“请礼敬塔、像、菩提树、僧团长老”“请在塔前供香”“请供花”“请召集比丘们,我们要布施,要请人说法”这类消息,不应起疑惑。因为这些是如法的消息,不是和在家人世俗事务相关的事。然而,由那八种败坏俗家的行为所引生的资具,即使对五种同法者也不允许。它们和由妄语、金银交易所得资具的性质是一样的。
36.Jaṅghapesaniyanti gihīnaṃ dūteyyaṃ sāsanaharaṇakammaṃ vuccati, taṃ na kātabbaṃ. Gihīnañhi sāsanaṃ gahetvā gacchantassa pade pade dukkaṭaṃ. Taṃ kammaṃ nissāya laddhabhojanaṃ bhuñjantassapi ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvāpi pacchā ‘‘ayaṃ dāni so gāmo, handa naṃ sāsanaṃ ārocemī’’ti maggā okkamantassapi pade pade dukkaṭaṃ. Sāsanaṃ ārocetvā laddhabhojanaṃ bhuñjato purimanayeneva dukkaṭaṃ. Sāsanaṃ aggahetvā āgatena pana ‘‘bhante, tasmiṃ gāme itthannāmassa kā pavattī’’ti pucchiyamānena kathetuṃ vaṭṭati, pucchitapañhe doso natthi. Pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ mātāpitūnaṃ paṇḍupalāsassa attano veyyāvaccakarassa sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati, gihīnañca kappiyasāsanaṃ, tasmā ‘‘mama vacanena bhagavato pāde vandathā’’ti vā ‘‘cetiyaṃ paṭimaṃ bodhiṃ saṅghattheraṃ vandathā’’ti vā ‘‘cetiye gandhapūjaṃ karothā’’ti vā ‘‘pupphapūjaṃ karothā’’ti vā ‘‘bhikkhū sannipātetha, dānaṃ dassāma, dhammaṃ desāpayissāmā’’ti vā īdisesu sāsanesu kukkuccaṃ na kātabbaṃ. Kappiyasāsanāni hi etāni, na gihīnaṃ gihikammapaṭisaṃyuttānīti. Imehi pana aṭṭhahi kuladūsakakammehi uppannapaccayā pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappanti. Abhūtārocanarūpiyasaṃvohārehi uppannapaccayasadisāva honti.
被作了驱摈羯磨的人,在他曾经造过败坏俗家行为的村子或城镇里,以及他居住的精舍里,既不能在那个村子或城镇里走动,也不能住在精舍里。即使羯磨已经被撤销,他也不能接受那些从前被他败坏过的家庭所供养的资具;即使已经证得漏尽的人也不能接受,这些资具本身就是不合法的。如果有人问“为什么不接受”,他回答“因为以前曾经那样做过”。如果对方说“我们不是因为那件事才供养,现在是因为您持戒清净才供养”,那就可以接受。如果败坏俗家行为是发生在原本就行布施的家庭里,那接受原本的布施是可以的。如果他们额外增加来供养,那就不可以。因为回答别人的提问并没有过失,所以如果有其他比丘在上午或傍晚进入村落,有人问他“尊者,您为什么走动”,他把走动的目的说明之后,对方问“得到了吗”,如果没得到,就说“没得到”,然后对方给的东西可以接受。
Pabbājanīyakammakato pana yasmiṃ gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Paṭippassaddhakammenapi ca tena yesu kulesu pubbe kuladūsakakammaṃ kataṃ, tato uppannapaccayā na gahetabbā, āsavakkhayapattenapi na gahetabbā, akappiyāva honti. ‘‘Kasmā na gaṇhathā’’ti pucchitena ‘‘pubbe evaṃ katattā’’ti vutte sace vadanti ‘‘na mayaṃ tena kāraṇena dema, idāni sīlavantatāya demā’’ti, gahetabbā. Pakatiyā dānaṭṭhāneyeva kuladūsakakammaṃ kataṃ hoti, tato pakatidānameva gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ vaḍḍhetvā denti, taṃ na vaṭṭati. Yasmā ca pucchitapañhe doso natthi, tasmā aññampi bhikkhuṃ pubbaṇhe vā sāyanhe vā antaragharaṃ paviṭṭhaṃ koci puccheyya ‘‘kasmā, bhante, carathā’’ti. Yenatthena carati, taṃ ācikkhitvā ‘‘laddhaṃ na laddha’’nti vutte sace na laddhaṃ, ‘‘na laddha’’nti vatvā yaṃ so deti, taṃ gahetuṃ vaṭṭati.
37诸比丘,不应带着期求心住在林中;谁若住,就犯恶作罪。诸比丘,不应带着期求心去乞食……不应带着期求心去经行……不应带着期求心站立……不应带着期求心坐下……不应带着期求心铺设卧具;谁若铺设,就犯恶作罪。由于《波罗夷》等中这样说,所以不应这样怀着期求心住在林中:“我住在林中,人们会认为我是阿罗汉或处于有学地,因此我会受到世间的恭敬、尊重、推崇、供养。”如此怀着期求心,若心想“我要住在林中”而前往,每迈一步都犯恶作罪;同样,在林中造小屋、经行、坐下、穿衣服、披衣等一切事务中,每做一个动作都犯恶作罪。因此,不应这样住在林中。这样住的人,无论是否得到推崇,都犯恶作罪。然而,若受持头陀支的人想“我要守护头陀支”,或想“住在村落边让我心散乱,林中才适合”,或想“我必定能在林中证得三种远离中的某一种”,或想“进入林中,不证阿罗汉果就不出来”,或想“林住是世尊所赞叹的,我住在林中时,许多同梵行者会舍弃村落边而成为林住者”,这样以无可指责的愿望想住,就可以住。乞食的人若想“我要整理好前进后退等威仪再去乞食”,从穿衣服、披衣等事开始,直到吃完饭为止,每做一个动作都犯恶作罪,无论是否得到推崇,都只是恶作罪。然而,为了圆满犍度行仪和有学行仪,或为了让同梵行者效仿,以令人信服的前进后退等威仪进入村落乞食,在智者看来是无可指责的。经行等也是如此。
37. ‘‘Na ca, bhikkhave, paṇidhāya araññe vatthabbaṃ, yo vaseyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya piṇḍāya caritabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya caṅkamitabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya ṭhātabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya nisīditabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya seyyā kappetabbā, yo kappeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 223 ādayo) vuttattā ‘‘evaṃ (pārā. aṭṭha. 2.223) araññe vasantaṃ maṃ jano arahatte vā sekkhabhūmiyaṃ vā sambhāvessati, tato lokassa sakkato bhavissāmi garukato mānito pūjito’’ti evaṃ patthanaṃ katvā araññe na vasitabbaṃ. Evaṃ paṇidhāya ‘‘araññe vasissāmī’’ti gacchantassa padavāre padavāre dukkaṭaṃ, tathā araññe kuṭikaraṇacaṅkamananisīdananivāsanapārupanādīsu sabbakiccesu payoge payoge dukkaṭaṃ, tasmā evaṃ araññe na vasitabbaṃ. Evaṃ vasanto hi sambhāvanaṃ labhatu vā mā vā, dukkaṭaṃ āpajjati. Yo pana samādinnadhutaṅgo ‘‘dhutaṅgaṃ rakkhissāmī’’ti vā ‘‘gāmante me vasato cittaṃ vikkhipati, araññaṃ sappāya’’nti cintetvā vā ‘‘addhā araññe tiṇṇaṃ vivekānaṃ aññataraṃ pāpuṇissāmī’’ti vā ‘‘araññaṃ pavisitvā arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī’’ti vā ‘‘araññavāso nāma bhagavatā pasattho, mayi ca araññe vasante bahū sabrahmacārī gāmantaṃ hitvā āraññakā bhavissantī’’ti vā evaṃ anavajjavāsaṃ vasitukāmo hoti, teneva vasitabbaṃ. Piṇḍāya carantassapi ‘‘abhikkantādīni saṇṭhapetvā piṇḍāya carissāmī’’ti nivāsanapārupanakiccato pabhuti yāva bhojanapariyosānaṃ, tāva payoge payoge dukkaṭaṃ, sambhāvanaṃ labhatu vā mā vā, dukkaṭameva. Khandhakavattasekhiyavattaparipūraṇatthaṃ pana sabrahmacārīnaṃ diṭṭhānugatiāpajjanatthaṃ vā pāsādikehi abhikkamapaṭikkamādīhi piṇḍāya pavisanto anupavajjo viññūnaṃ. Caṅkamanādīsupi eseva nayo.