业与非业的判定论
33. Kammākammavinicchayakathā
249业与非业:在这里,业有四种——告白甘马、白甘马、白二甘马、白四甘马。这四种业以几种方式不成?以五种方式不成:由事由、由动议、由宣告、由界场、由众会。
249.Kammākammanti ettha (pari. 482-484) pana kammāni cattāri – apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammanti. Imāni cattāri kammāni katihākārehi vipajjanti? Pañcahākārehi vipajjanti – vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā.
甘马怎样从事由方面失败?对应当面做的甘马,却不当面做,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当先询问再做的甘马,却不先询问就做,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当依承认而做的甘马,却不依承认就做,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当给予忆念毗尼的人,却给予不痴毗尼,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当给予不痴毗尼的人,却对他做觅罪相甘马,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当做觅罪相甘马的人,却做呵责甘马,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当做呵责甘马的人,却做依止甘马,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当做依止甘马的人,却做驱出甘马,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当做驱出甘马的人,却做下意甘马,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当做下意甘马的人,却做举罪甘马,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当做举罪甘马的人,却给予别住,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当给予别住的人,却退回原本,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当退回原本的人,却给予敬悦,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当受敬悦的人,却给予出罪,就是事由有缺陷的非法甘马。对应当出罪的人,却给予具足戒,就是事由有缺陷的非法甘马。在非伍波萨他日举行伍波萨他,就是事由有缺陷的非法甘马。在非自恣时举行自恣,就是事由有缺陷的非法甘马。让黄门受具足戒,就是事由有缺陷的非法甘马。让贼住者、投靠外道者、畜生趣者、杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、污比丘尼者、破僧者、出佛身血者、二根者,以及未满二十岁的人受具足戒,就是事由有缺陷的非法甘马。这样,甘马就从事由方面失败。
Kathaṃ vatthuto kammāni vipajjanti? Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭipucchā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭiññāya karaṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Amūḷhavinayārahassa tassa pāpiyasikakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tassa pāpiyasikakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Parivāsārahassa mūlāya paṭikassati, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mānattārahaṃ abbheti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Abbhānārahaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Anuposathe uposathaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Apavāraṇāya pavāreti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṇḍakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Theyyasaṃvāsakaṃ, titthiyapakkantakaṃ, tiracchānagataṃ, mātughātakaṃ, pitughātakaṃ, arahantaghātakaṃ, bhikkhunidūsakaṃ, saṅghabhedakaṃ, lohituppādakaṃ, ubhatobyañjanakaṃ, ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Evaṃ vatthuto kammāni vipajjanti.
怎样因为白(提案)而让甘马失败?有五种情况会因为白而让甘马失败:不说明事由、不说明僧团、不说明个人、不说明白,或者事后才立白。这五种情况就是会因为白而让甘马失败。
Kathaṃ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, ñattiṃ na parāmasati, pacchā vā ñattiṃ ṭhapeti. Imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.
僧团甘马怎样会因为宣告而失败?有五种情况会让甘马因为宣告而失败——不说明事由、不说明僧团、不说明个人、省略宣告,或者在不合适的时间宣告。这五种情况都会让甘马因为宣告而失败。
Kathaṃ anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, sāvanaṃ hāpeti, akāle vā sāveti. Imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.
如何因界而导致甘马失败?以十一种方式因界而导致甘马失败——认定过小的界、认定过大的界、认定标相残缺的界、认定以影为相的界、认定无相的界、立于界外认定界、以河流作界、以大海作界、以自然湖作界、界与界相混杂、界与界相重叠。以此十一种方式,因界而导致甘马失败。
Kathaṃ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti – atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannati, atimahatiṃ sīmaṃ sammannati, khaṇḍanimittaṃ sīmaṃ sammannati, chāyānimittaṃ sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde sīmaṃ sammannati, jātassare sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmaṃ sambhindati, sīmāya sīmaṃ ajjhottharati. Imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti.
僧团中的事务怎样会失败?僧团中的事务以十二种方式失败——在需要四人僧才能完成的事务中,应当到场的比丘们没有到场,应当送来同意之人的同意没有被送来,在场的比丘提出反对;在需要四人僧才能完成的事务中,应当到场的比丘们已经到场,应当送来同意之人的同意没有被送来,在场的比丘提出反对;在需要四人僧才能完成的事务中,应当到场的比丘们已经到场,应当送来同意之人的同意已经被送来,在场的比丘提出反对。
Kathaṃ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti – catuvaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti.
在需要五众才能完成的甘马中……中略……在需要十众才能完成的甘马中……中略……在需要二十众才能完成的甘马中,凡是应当到场的比丘没有到场,应当送欲的人没有送欲,在场的比丘提出反对;在需要二十众才能完成的甘马中,凡是应当到场的比丘已经到场,应当送欲的人没有送欲,在场的比丘提出反对;在需要二十众才能完成的甘马中,凡是应当到场的比丘已经到场,应当送欲的人已经送欲,在场的比丘提出反对。由于这十二种情况,僧团中的甘马失败。
Pañcavaggakaraṇe kamme…pe… dasavaggakaraṇe kamme…pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti.
在需要四人僧团表决的甘马中,四位清净比丘是必须到场的人,其余清净比丘需要送欲。僧团为他作甘马的那个人,既不需要到场,也不需要送欲,但他正是甘马的对象。在需要五人僧团表决的甘马中,五位清净比丘是必须到场的人,其余清净比丘需要送欲。僧团为他作甘马的那个人,既不需要到场,也不需要送欲,但他正是甘马的对象。在需要十人僧团表决的甘马中,十位清净比丘是必须到场的人,其余清净比丘需要送欲。僧团为他作甘马的那个人,既不需要到场,也不需要送欲,但他正是甘马的对象。在需要二十人僧团表决的甘马中,二十位清净比丘是必须到场的人,其余清净比丘需要送欲。僧团为他作甘马的那个人,既不需要到场,也不需要送欲,但他正是甘马的对象。
Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho. Pañcavaggakaraṇe kamme pañca bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho . Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho.
250白众甘马要经过几个处所?白一甘马、白二甘马、白四甘马各要经过几个处所?白众甘马要经过五个处所,白一甘马要经过九个处所,白二甘马要经过七个处所,白四甘马也要经过七个处所。
250.Apalokanakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Apalokanakammaṃ pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṃ nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchati.
白众甘马适用于哪五个处呢?就是:接纳、驱出、剃发、梵罚,以及甘马相这第五项。白众甘马适用的就是这五个处。
Apalokanakammaṃ katamāni pañca ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.
白一甘马涉及哪九种情形?就是:接纳、驱出、伍波萨他、自恣、认可、施与、接受、撤回,以及甘马相这第九项。白一甘马就涉及这九种情形。
Ñattikammaṃ katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ uposathaṃ pavāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ paṭiggahaṇaṃ paccukkaḍḍhanaṃ kammalakkhaṇaññeva navamaṃ. Ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.
白二甘马行于哪七处?即:接纳、驱出、认可、施与、举罪、说戒,以及第七项甘马相。白二甘马就行于这七处。
Ñattidutiyakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ uddharaṇaṃ desanaṃ kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ. Ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.
白四甘马要经过哪七种场合呢?就是接纳、驱出、认可、施与、呵责、数数谏诲,以及第七项甘马相。白四甘马就是经过这七种场合。以上就是律典的理趣。
Ñatticatutthakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ niggahaṃ samanubhāsanaṃ kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ. Ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Ayaṃ tāva pāḷinayo.
251251. 不过,这里从开头依次作出的判定如下:所谓白众甘马,就是先清净界内的僧团,收取应取欲者的欲,然后在和合僧团的同意下,宣告三次而应作的甘马。所谓白一甘马,就是按前面所说的方式,在和合僧团的同意下,只以一次白而应作的甘马。所谓白二甘马,就是按前面所说的方式,在和合僧团的同意下,以一次白和一次甘马语——也就是以白二的一次甘马语而应作的甘马。所谓白四甘马,就是按前面所说的方式,在和合僧团的同意下,以一次白和三次甘马语——也就是以白四的三次甘马语而应作的甘马。
251. Ayaṃ panettha ādito paṭṭhāya vinicchayakathā (pari. aṭṭha. 482) – apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbakammaṃ. Ñattikammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā kattabbakammaṃ. Ñattidutiyakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā ekāya ca anussāvanāyāti evaṃ ñattidutiyāya anussāvanāya kattabbakammaṃ. Ñatticatutthakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā tīhi ca anussāvanāhīti evaṃ ñatticatutthāhi tīhi anussāvanāhi kattabbakammaṃ.
在这里,白众甘马只应该用白众的方式来做,不应该用白一甘马等方式来做。白一甘马也只应该确立一次白之后来做,不应该用白众甘马等方式来做。但白二甘马则有可以用白众方式做、也不可以用白众方式做的情况。其中,界认可、界废除、施咖提那、出咖提那、小屋处说、精舍处说——这六种是重事,不允许用白众方式来做,必须宣告白二甘马语之后才能做。其余十三种认可,比如分座、分亡者衣等认可,这些是轻事,用白众方式来做也可以,但绝不应该用白一甘马或白四甘马的方式来做。有人说:“用白四甘马的方式来做会更坚固,所以应该这样做。”但这样一来就造成甘马混杂,所以不应该这样做,这是被禁止的。不过,如果出现缺字、缺句或者言辞不善的情况,为了修正它们,可以反复重说。这是让不动甘马变得坚固的做法,在可动甘马中则成为甘马而成立。白四甘马必须宣告一次白和三次甘马语之后才能做,不应该用白众甘马等方式来做。
Tatra apalokanakammaṃ apaloketvāva kātabbaṃ, ñattikammādivasena na kātabbaṃ. Ñattikammampi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Ñattidutiyakammaṃ pana apaloketvā kātabbampi akātabbampi atthi. Tattha sīmāsammuti sīmāsamūhanaṃ kathinadānaṃ kathinuddhāro kuṭivatthudesanā vihāravatthudesanāti imāni chakammāni garukāni apaloketvā kātuṃ na vaṭṭati, ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva kātabbāni. Avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhakamatakacīvaradānādisammutiyo cāti etāni lahukakammāni, apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭanti, ñattikammañatticatutthakammavasena pana na kātabbameva. ‘‘Ñatticatutthakammavasena kayiramānaṃ daḷhataraṃ hoti, tasmā kātabba’’nti ekacce vadanti. Evaṃ pana sati kammasaṅkaro hoti, tasmā na kātabbanti paṭikkhittameva. Sace pana akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā duruttapadaṃ vā hoti, tassa sodhanatthaṃ punappunaṃ vattuṃ vaṭṭati. Idaṃ akuppakammassa daḷhīkammaṃ hoti, kuppakamme kammaṃ hutvā tiṭṭhati. Ñatticatutthakammaṃ ñattiñca tisso ca kammavācāyo sāvetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ.
应该当面做的甘马,却在当事人不在场的情况下做,就成了事有缺失的非法甘马。不过在这里,有些甘马是应该当面做的,也有些甘马是不必当面做的。其中,不必当面做的有八种:派使者授具足戒、覆钵、开钵、对疯癫比丘的疯癫认可、对有学家族的认可、对恰那比丘的梵罚、对提婆达多的宣告甘马、比丘尼僧团对示现不恭敬的比丘所应作的不礼敬甘马。这八种甘马即使不在场而做,也算做得妥当、不可动摇。其余一切甘马都必须当面做。必须具足僧现前、法现前、律现前、人现前这四种现前毗尼来做。这样做了才算做得妥当;如果不这样做,就因为缺少这个叫做现前毗尼的事由,而被称为事有缺失。所以说:“应该当面做的甘马,却在当事人不在场的情况下做,就成了事有缺失的非法甘马。”在应反问所作等甘马中,反问等做法本身就是事由,因为缺少这个事由而做,那些甘马的事有缺失也应知道。另外,让人受具足戒时,如果对方未满二十岁、或曾经犯过根本罪、或是十一种不堪受戒者中的任何一种,那也是事有缺失的非法甘马。以上就是从事由方面对甘马失败的判定。
Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammanti ettha pana atthi kammaṃ sammukhākaraṇīyaṃ, atthi kammaṃ asammukhākaraṇīyaṃ. Tattha asammukhākaraṇīyaṃ nāma dūtenūpasampadā, pattanikkujjanaṃ, pattukkujjanaṃ, ummattakassa bhikkhuno ummattakasammuti, sekkhānaṃ kulānaṃ sekkhasammuti, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo, devadattassa pakāsanīyakammaṃ, apasādanīyaṃ dassentassa bhikkhuno bhikkhunisaṅghena kātabbaṃ avandiyakammanti aṭṭhavidhaṃ hoti. Idaṃ aṭṭhavidhampi kammaṃ asammukhā kataṃ sukataṃ hoti akuppaṃ, sesāni sabbakammāni sammukhā eva kātabbāni. Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatāti imaṃ catubbidhaṃ sammukhāvinayaṃ upanetvāva kātabbāni. Evaṃ katāni hi sukatāni honti, evaṃ akatāni panetāni imaṃ sammukhāvinayasaṅkhātaṃ vatthuṃ vinā katattā vatthuvipannāni nāma honti. Tena vuttaṃ ‘‘sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakamma’’nti. Paṭipucchākaraṇīyādīsupi paṭipucchādikaraṇameva vatthu, taṃ vatthuṃ vinā katattā tesampi vatthuvipannatā veditabbā. Apica ūnavīsativassaṃ vā antimavatthuṃ ajjhāpannapubbaṃ vā ekādasasu vā abhabbapuggalesu aññataraṃ upasampādentassapi vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ hoti. Ayaṃ vatthuto kammavipattiyaṃ vinicchayo.
在“因白而起的失败”这一项里,所谓“不提及对象”,意思是:当他为某人做授达上等甘马时,不提及那个人,不称那个人的名字。本来应该说“尊者僧伽,请听!这位丹玛·拉奇达是具寿佛护的受达上申请者”,他却说“尊者僧伽,请听!具寿佛护的受达上申请者”。这样就是不提及对象。
Ñattito vipattiyaṃ pana vatthuṃ na parāmasatīti yassa upasampadādikammaṃ karoti, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ vatthuṃ na parāmasati.
不触及僧团,是指不称僧团的名字。本来应该说“尊者,请僧团听我说,这位丹玛·拉奇达……”,却说成“尊者,请听我说,这位丹玛·拉奇达……”。这样就是不触及僧团。
Saṅghaṃ na parāmasatīti saṅghassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadati. Evaṃ saṅghaṃ na parāmasati.
不点名那个人,意思是:对求受达上者的戒师,不提他,不称他的名字。本来应该说“尊者僧团,请听!这位丹玛·拉奇达是具寿佛护的求受达上者”,却说成“尊者僧团,请听!这位丹玛·拉奇达是求受达上者”。这样就是不点名那个人。
Puggalaṃ na parāmasatīti yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ puggalaṃ na parāmasati.
不触及白文,是指完全不用白文。在白二甘马中,省掉白文,只靠甘马语宣告两次来完成;在白四甘马中,也省掉白文,只靠甘马语宣告四次来完成。这样就是不触及白文。
Ñattiṃ na parāmasatīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na parāmasati, ñattidutiyakamme ñattiṃ aṭṭhapetvā dvikkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti, ñatticatutthakammepi ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti. Evaṃ ñattiṃ na parāmasati.
后来才提出公告:先以甘马语做了宣告,然后说“这是公告”,再说“僧团认可,因此默然,我如此受持”。这样就是后来才提出公告。如此,以这五种方式,甘马因为公告而失败。
Pacchā vā ñattiṃ ṭhapetīti paṭhamaṃ kammavācāya anussāvanakammaṃ katvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vadati. Evaṃ pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.
在宣告失败的情况里,事等应先按前面所说的方式来了知。那么,对他们来说,不触及是这样发生的:在第一次宣告时,或在第二、第三次宣告时,本应说“尊者,请僧团听我说,这位丹玛·拉奇达是具寿佛护的求受达上者”,如果说成“尊者,请僧团听我说,具寿佛护的……”,那就叫作不触及事。本应说“尊者,请僧团听我说,这位丹玛·拉奇达……”,如果说成“尊者,请听我说,这位丹玛·拉奇达……”,那就叫作不触及僧团。本应说“尊者,请僧团听我说,这位丹玛·拉奇达是具寿佛护的……”,如果说成“尊者,请僧团听我说,这位丹玛·拉奇达是求受达上者”,那就叫作不触及人。
Anussāvanato vipattiyaṃ pana vatthuādīni tāva vuttanayeneva veditabbāni. Evaṃ pana nesaṃ aparāmasanaṃ hoti – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti paṭhamānussāvanāya vā ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti dutiyatatiyānussāvanāsu vā ‘‘ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, āyasmato buddharakkhitassā’’ti vadanto vatthuṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadanto saṅghaṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassā’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadanto puggalaṃ na parāmasati nāma.
省略宣告,就是指完全不做甘马语的宣告。在白二甘马中,只安立白文两次;在白四甘马中,只安立白文四次。这样就是省略宣告。如果在白二甘马中,安立一次白文之后,做一次甘马语宣告时,漏掉一个音节,或者把词说错,这也是省略宣告。在白四甘马中,安立一次白文之后,只做一次或两次甘马语宣告,或者漏掉音节,或者漏掉词,或者说错,都应当知道是省略宣告。
Sāvanaṃ hāpetīti sabbena sabbaṃ kammavācāya anussāvanaṃ na karoti, ñattidutiyakamme dvikkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti, ñatticatutthakamme catukkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti. Evaṃ sāvanaṃ hāpeti. Yopi ñattidutiyakamme ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā ekaṃ kammavācaṃ anussāvento akkharaṃ vā chaḍḍeti, padaṃ vā duruttaṃ karoti, ayampi sāvanaṃ hāpetiyeva. Ñatticatutthakamme pana ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakimeva vā dvikkhattuṃ vā kammavācāya anussāvanaṃ karontopi akkharaṃ vā padaṃ vā chaḍḍentopi duruttaṃ karontopi anussāvanaṃ hāpetiyevāti veditabbo.
252252. 关于“说错话”这件事,判定是这样的:如果本该发某个音,却发了别的音,这就叫说错话。所以,比丘在念诵甘马语时,凡是——
252. ‘‘Duruttaṃ karotī’’ti ettha pana ayaṃ vinicchayo. Yo hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, ayaṃ duruttaṃ karoti nāma. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –
“松弛音和紧绷音,长音和短音,重音和轻音,鼻音;
连声、分声、离声——依靠对字音的智慧,分类共有十种。”
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahitaṃ; Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. –
已经讲过了,这一点要好好辨认清楚。这里,所谓“松音”,就是五类字母中的第一和第三音;所谓“紧音”,就是这五类中的第二和第四音。所谓“长音”,是指要用长时间发出的ā等音;所谓“短音”,是指要用一半时间发出的a等音。所谓“重音”,就是长音本身,或者像说“尊者佛护长老,若有人不认可”这样,把后词与前词连接起来发出的音。所谓“轻音”,就是短音本身,或者像说“尊者佛护长老,若有人不认可”这样,不与前词连接起来发出的音。所谓“鼻音”,是指闭住发音器官、不放开,不张口而带鼻音发出的音。所谓“连声”,是指与后词连接起来,说成“tuṇhissā”或“tuṇhassā”的音。所谓“分声”,是指不与后词连接,断开来说成“tuṇhī assā”或“tuṇha assā”的音。所谓“离声”,是指不闭住发音器官、放开,张口而不带鼻音发出的音。
Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo. Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaākārādi. Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaakārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahitanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhissā’’ti vā ‘‘tuṇhassā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.
在这里,本来应该说“suṇātu me”,却把 ta 音改成 tha 音,说成“suṇāthu me”,这就叫把松音变成紧音。同样,本来应该说“pattakallaṃ esā ñattī”,却说成“patthakallaṃ esā ñatthī”等等,也是这一类。本来应该说“Bhante saṅgho”,却把 bha 音和 gha 音改成 ba 音和 ga 音,说成“bante saṃgo”,这就叫把紧音变成松音。本来应该张开口说“suṇātu me”,却闭着口、不带鼻音说成“suṇātu me”;或者本来应该说“esā ñattī”,却说成“esā ñattī”,这就叫把离声变成鼻音。本来应该闭着口、带鼻音说“pattakallaṃ”,却张开口、不带鼻音说成“pattakallā”,这就叫把鼻音变成离声。这样一来,该用松音的地方用了紧音,该用紧音的地方用了松音,该用离声的地方用了鼻音,该用鼻音的地方用了离声——这四种字音会破坏甘马语中的甘马。因为这样念的人,本该说某个字音时却说成了另一个字音,这就叫作说错了。
Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ esā ñatthī’’tiādivacanaṃ. ‘‘Bhante saṅgho’’ti vattabbe bha-kāragha-kārānaṃ ba-kāraga-kāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe pana ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena ananunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.
至于其余长音、短音等六种字母,在长音的位置上就读长音,在短音的位置上就读短音,也就是说,按照每个字母各自应在的位置读出来,不破坏依次传承下来的读音传统,这样来念诵甘马语。如果不这样做,而是在该念长音的地方念成短音,或者在该念短音的地方念成长音;同样,在该念重音的地方念成轻音,或者在该念轻音的地方念成重音;在该念连声的地方念成定音,或者在该念定音的地方念成连声——即使这样念了,甘马语也不会失效。因为这六种字母不会让甘马失效。不过,经师们说:“d音会变成t音,t音会变成d音,c音会变成j音,j音会变成c音,y音会变成k音,k音会变成y音,所以在该念d音等的地方念成t音等并不相违。”这种说法放到甘马语里就不适用了。因此,持律者不应把d音念成t音……乃至……不应把k音念成y音。应当依照巴利原文的读音规则加以厘清,避开十种字母读音法中所说的过失,然后念诵甘马语。否则的话,就会使听闻失效。
Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva, rassaṭṭhāne rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati, tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti. Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādivacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma.
在不合适的时间宣告,是指在不宜听闻、不恰当的场合,没有先提出动议,而是先做了宣告甘马,之后才提出动议。这样一来,由于这五种方式,从宣告这一点来说,甘马就失败了。
Akāle vā sāvetīti sāvanāya akāle anokāse ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvā pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.
253253. 关于“界的过失”中的“过小界”,是指容不下二十一位比丘的界。不过《库伦德注》里说:“二十一位比丘坐不下的地方。”所以这样的界,即使已经结过界,也跟没结一样,和村落、田地差不多,在那里做的甘马会失效。其余几种界也是同样的道理。这里说的“过大界”,是指哪怕只超出一根头发丝的量、但整体超过三由旬而结的界。“残缺标相”是指标相没有连接好。在东方标好标相后,依次在南方、西方、北方标好标相,然后再回到东方,把先前标过的标相重新确认后安立,这样才算是“无残缺标相”。如果依次标过去,在北方标完标相后就停在那里安立,那就成了“残缺标相”。还有一种“残缺标相”,是指把不适合做标相的活树、树桩、土堆、沙堆等任何一种放在中间当作标相来结的界。“阴影标相”是指以山影等任何一种阴影作为标相来结的界。“无标相”是指完全不在任何地方标标相就结的界。“站在界外结界”是指标好标相后,站在标相外面结界。“在河中、海中、自然湖中结界”,是指在河等这些地方无论怎么结,由于“诸比丘,一切河无界,一切海无界,一切自然湖无界”(《大品》147)这句话,即使这样结了,也还是等于没结。“界与界相混杂”是指用自己的界去和他人的界混在一起。“界与界相重叠”是指用自己的界去覆盖他人的界。其中怎样算混杂、怎样算重叠,这些在《界论》里都已经讲过了。以上这十一种界都不是真正的界,和村落、田地一样,在其中坐着做的甘马会失效。所以说:“由于这十一种情形,甘马因界而失败。”
253.Sīmatovipattiyaṃ pana atikhuddakasīmā nāma yā ekavīsati bhikkhū na gaṇhāti . Kurundiyaṃ pana ‘‘yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ. Tasmā yā evarūpā sīmā, ayaṃ sammatāpi asammatā gāmakhettasadisāva hoti, tattha kataṃ kammaṃ kuppati. Esa nayo sesasīmāsupi. Ettha pana atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā hoti. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ nimittaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Chāyānimittā nāma yā pabbatacchāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Animittā nāma yā sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā hoti. Bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhito sammannati. Nadiyā samudde jātassare sīmaṃ sammannatīti etesu nadīādīsu yaṃ sammannati, sā evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindati. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharati. Tattha yathā sambhedo ca ajjhottharaṇañca hoti, taṃ sabbaṃ sīmākathāyaṃ vuttameva. Iti imā ekādasapi sīmā asīmā gāmakhettasadisā eva, tāsu nisīditvā kataṃ kammaṃ kuppati. Tena vuttaṃ ‘‘imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti.
关于僧团甘马失败的部分,其实没有任何一点是没有讲清楚的。其中本该说明的“甘马资格者和有资格予欲者的标志”,在其他地方也已经按照“四位如法比丘具足甘马资格”这样的方式讲过了。那里说“如法比丘具足甘马资格”,意思是:在作需要四位比丘的甘马时,四位如法、未被举罪、未被驱摈、戒行清净的比丘,就是具足甘马资格的人,是甘马的应得者、适宜者、合法主人。没有他们,那个甘马就做不成;他们的欲或清净不会送来。至于其余的人,即使有一千个,只要他们是共住者,全都堪予欲,那么他们给了欲和清净之后,来或不来,甘马照样成立。但是,如果僧团对某人作别住之类的甘马,那个人既不是具足甘马资格的人,也不是堪予欲的人;不过,因为僧团是以这个人为对象来作甘马的,所以称他为“堪作甘马者”。其余各种甘马也是同样的道理。
Parisato kammavipattiyaṃ pana kiñci anuttānaṃ nāma natthi. Yampi tattha kammappattachandārahalakkhaṇaṃ vattabbaṃ siyā, tampi parato ‘‘cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā’’tiādinā nayena vuttameva. Tattha pakatattā kammappattāti catuvaggakaraṇe kamme cattāro pakatattā anukkhittā anissāritā parisuddhasīlā cattāro bhikkhū kammappattā kammassa arahā anucchavikā sāmino. Na tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti, avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā mā vā, kammaṃ pana tiṭṭhati. Yassa pana saṅgho parivāsādikammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica yasmā taṃ puggalaṃ vatthuṃ katvā saṅgho kammaṃ karoti, tasmā kammārahoti vuccati. Sesakammesupi eseva nayo.
254告知甘马适用于哪五种情况?即:恢复、驱摈、光头甘马、梵罚,以及第五种“甘马相本身”。这里说“恢复、驱摈”,是因为文句紧密相连才这样说的;但实际上,先有驱摈,后有恢复。其中,对羯吒迦沙弥所行的惩罚性灭摈,应当理解为“驱摈”。因此,如今如果有沙弥诽谤佛、法、僧,把不合戒律的说成合戒律的,成为邪见者,持有极端执着的见解,就应当再三劝阻,让他舍弃那种执见。如果他不舍弃,就应当集合僧众,对他说“你要舍弃”。如果他仍不舍弃,就应当由一位贤能的比丘作告知甘马,把他驱摈出去。这甘马应当这样作:
254.Apalokanakammaṃ katamāni pañca ṭhānāni gacchati, osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamanti ettha ‘‘osāraṇaṃ nissāraṇa’’nti padasiliṭṭhatāyetaṃ vuttaṃ, paṭhamaṃ pana nissāraṇā hoti, pacchā osāraṇā. Tattha yā sā kaṇṭakassa sāmaṇerassa daṇḍakammanāsanā, sā nissāraṇāti veditabbā. Tasmā etarahi sacepi sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhaṇati, akappiyaṃ ‘‘kappiya’’nti dīpeti, micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, so yāvatatiyaṃ nivāretvā taṃ laddhiṃ vissajjāpetabbo. No ce vissajjeti, saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘vissajjehī’’ti vattabbo. No ce vissajjeti, byattena bhikkhunā apalokanakammaṃ katvā nissāretabbo. Evañca pana kammaṃ kātabbaṃ –
尊者,我请问僧团:这位名叫某某的沙弥,是诽谤佛、法、僧的人,持有邪见。其他沙弥能获得与比丘共住两三夜的权利,为了使他得不到这个(权利),僧团是否同意把他驱摈出去?第二次。第三次,尊者,我请问僧团:这位名叫某某的沙弥……僧团是否同意?去吧,你已经完了。
‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassā alābhāya nissāraṇā ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi. Tatiyampi bhante saṅghaṃ pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero…pe… ruccati saṅghassā’ti, cara pire vinassā’’ti.
后来,他在某个时候这样说:“尊者,我因为愚痴、无知、不幸,才做了这样的事。我现在向僧团忏悔,请求原谅。”他这样忏悔并恳求三次之后,应当通过白告甘马把他重新接纳。具体应当这样接纳:在僧团中间,由一位贤能的比丘得到僧团同意后,应当宣布:
So aparena samayena ‘‘ahaṃ, bhante, bālatāya añāṇatāya alakkhikatāya evaṃ akāsiṃ, svāhaṃ saṅghaṃ khamāpemī’’ti khamāpento yāvatatiyaṃ yācāpetvā apalokanakammeneva osāretabbo, evañca pana osāretabbo. Saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
尊者,我向僧团请示:这位名叫某某的沙弥,曾毁谤佛、法、僧,执持邪见。别的沙弥能与比丘共宿两三夜,他却因为这件事被驱摈,得不到这个待遇。如今他已经调柔顺从、谦卑行事,进入了知惭的品性,安住在惭与愧之中,接受了处罚,并发露自己的过失。对于这位沙弥,僧团是否同意像从前那样,给予他身和同住的待遇?
‘‘Saṅghaṃ , bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassā alābhāya nissārito, svāyaṃ idāni sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito katadaṇḍakammo accayaṃ deseti, imassa sāmaṇerassa yathā pure kāyasambhogasāmaggidānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti.
应当这样说三遍。这样的白众甘马适用于接纳和驱出。剃度甘马在出家决断的讨论中已经说过了。
Evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammaṃ osāraṇañca nissāraṇañca gacchati. Bhaṇḍukammaṃ pabbajjāvinicchayakathāya vuttameva.
不过,梵罚并不只是为恰那一个人制定的。如果还有其他比丘是多嘴多舌者,其他比丘用粗恶的话刺激他、嘲讽他、贬低他,对他也应该施以这个罚。施罚的方式是这样的:在僧团中间,应该由一位能干的比丘,得到僧团同意后,宣告:
Brahmadaṇḍo pana na kevalaṃ channasseva paññatto, yo aññopi bhikkhu mukharo hoti, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, tassapi dātabbo, evañca pana dātabbo. Saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
尊者,有位叫某某名字的比丘爱多嘴饶舌,用粗恶的话去刺激、辱骂、贬损其他比丘。那位比丘想说什么就说什么。比丘们不应该跟这位比丘说话,不应该劝诫他,不应该教导他。尊者,我请问僧团:对这位比丘施以梵罚,僧团同意吗?我第二次请问……我第三次请问:对这位比丘施以梵罚,僧团同意吗?
‘‘Bhante, itthannāmo bhikkhu mukharo, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, so bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya, bhikkhūhi itthannāmo bhikkhu neva vattabbo, na ovaditabbo na anusāsitabbo, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi pucchāmi…pe… tatiyampi pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti.
后来,过了一段时间,那位比丘如法行事、请求原谅之后,梵罚就应当解除。解除的方式是这样的:应当由一位能干的比丘在僧团中间宣告:
Tassa aparena samayena sammā vattitvā khamāpentassa brahmadaṇḍo paṭippassambhetabbo, evañca pana paṭippassambhetabbo. Byattena bhikkhunā saṅghamajjhe sāvetabbaṃ –
尊者,僧团曾对某位比丘施以梵罚。那位比丘如今柔和、谦下,进入了惭愧之法,安住在惭与愧中,经过反思,安住于未来的防护。尊者,我请问僧团:解除那位比丘的梵罚,僧团是否同意?
‘‘Bhante, bhikkhusaṅgho asukassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ adāsi, so bhikkhu sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhati, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘tassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa paṭippassaddhi ruccati saṅghassā’’’ti.
这样说到第三遍后,就只通过白众甘马来解除梵罚。
Evaṃ yāvatatiyaṃ vatvā apalokanakammeneva brahmadaṇḍo paṭippassambhetabboti.
“业相就是第五”——这是世尊在《比丘尼犍度》里说的:
Kammalakkhaṇaññevapañcamanti yaṃ taṃ bhagavatā bhikkhunikkhandhake –
那时,六群比丘用泥水泼洒比丘尼,心想:“也许她们会因此对我们生起贪恋。”他们向比丘尼露出身体,露出大腿,露出男根。他们对比丘尼挑逗调笑,与比丘尼纠缠在一起,心想:“也许她们会因此对我们生起贪恋。”
‘‘Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti, kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti. Bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’’’nti (cūḷava. 411) –
在这些事当中,对某些比丘先制定了恶作,然后说“比丘们,我允许对那位比丘作惩罚甘马”。当疑惑生起——“到底应该作何种惩罚甘马呢”——又允许了不礼敬甘马,说“比丘们,比丘尼僧团应当对那位比丘作不礼敬甘马”。这样,不礼敬甘马得到了开许。它就是第五种业相,也是这个白甘马的适用场合。因为它的特征就是甘马本身,不包括出罪、复归等程序,所以称为业相。我们将详细说明它的执行和解除。在比丘尼住处,聚集的比丘尼僧团同意后,应由一位能干的比丘尼宣告:
Imesu vatthūsu yesaṃ bhikkhūnaṃ dukkaṭaṃ paññapetvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu’’nti vatvā ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti saṃsaye uppanne ‘‘avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’ti evaṃ avandiyakammaṃ anuññātaṃ, taṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ, imassa apalokanakammassa ṭhānaṃ hoti. Tassa hi kammaññeva lakkhaṇaṃ, na osāraṇādīni, tasmā kammalakkhaṇanti vuccati. Tassa karaṇaṃ paṭippassaddhiyā saddhiṃ vitthārato dassayissāma. Bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –
“尊者,有一位名叫某某的尊者,对比丘尼们表现出不恭敬的行为。对这位尊者作不礼敬甘马,大家是否同意?”我请问比丘尼僧团。“尊者,有一位名叫某某的尊者,对比丘尼们表现出不恭敬的行为。对这位尊者作不礼敬甘马,大家是否同意?”我第二次请问。“尊者,有一位名叫某某的尊者,对比丘尼们表现出不恭敬的行为。对这位尊者作不礼敬甘马,大家是否同意?”我第三次请问比丘尼僧团。
‘‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’’ti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmi. ‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’ti dutiyampi. Tatiyampi bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti.
这样宣告三遍之后,应当通过白众甘马来作不礼敬甘马。
Evaṃ tikkhattuṃ sāvetvā apalokanakammena avandiyakammaṃ kātabbaṃ.
从那时起,比丘尼们就不应该再礼敬那位比丘。如果他不被礼敬之后,生起惭愧心,如法而行,他就应当请求比丘尼们原谅。请求原谅时,不应该去比丘尼的住处,而应该在寺院里,走到僧团、僧众或某一位比丘面前,蹲跪下来,合掌说:“尊者,我经过反省,今后会守护好自己的行为,不再做出让人不信任的事。请比丘尼僧团原谅我。”僧团或僧众应该派一位比丘去,或者那位比丘自己去,对比丘尼们说:“这位比丘已经反省,今后会守护好自己的行为。他发露了过失,请求比丘尼僧团原谅。请比丘尼僧团恢复对他的礼敬。”应当为他做恢复礼敬的甘马,做法是这样的:在比丘尼住处集合的比丘尼僧团一致同意后,由一位能干的比丘尼宣布:
Tato paṭṭhāya so bhikkhu bhikkhunīhi na vanditabbo. Sace avandiyamāno hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā sammā vattati, tena bhikkhuniyo khamāpetabbā. Khamāpentana bhikkhunupassayaṃ agantvā vihāreyeva saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā ekaṃ bhikkhuṃ vā upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ, bhante, paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhāmi, na puna apāsādikaṃ dassessāmi, bhikkhunisaṅgho mayhaṃ khamatū’’ti khamāpetabbaṃ. Tena saṅghena vā gaṇena vā ekaṃ bhikkhuṃ pesetvā ekabhikkhunā vā sayameva gantvā bhikkhuniyo vattabbā ‘‘ayaṃ bhikkhu paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, iminā accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅgho khamāpito, bhikkhunisaṅgho imaṃ bhikkhuṃ vandiyaṃ karotū’’ti. So vandiyo kātabbo, evañca pana kātabbo. Bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –
尊者,某位名叫某某的尊者因为向比丘尼们示现了不适当的行为,被比丘尼僧团作了不礼敬甘马。后来他生起了惭愧心,反省之后,安住于今后要防护自己,发露了过失,并请求比丘尼僧团原谅。请问比丘尼僧团,是否同意对这位尊者作礼敬甘马?
‘‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dassetīti bhikkhunisaṅghena avandiyo kato, so lajjidhammaṃ okkamitvā paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅghaṃ khamāpesi, tassa ayyassa vandiyakaraṇaṃ ruccatīti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti –
应当说三遍。像这样,只通过白众甘马,就应当作礼敬。
Tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammeneva vandiyo kātabbo.
255255. 不过在这里,还有一种超出巴利原文范围的业相判定(《附随注》495-496)。这个所谓的“业相”,是以比丘尼僧团为根源制定的,但比丘僧团也同样适用。比丘僧团在筹食、伍波萨他堂等场合做白众甘马,这也是业相。对于衣被截断、衣旧、衣失的比丘们,要集合僧团,由一位善巧的比丘三次宣告后,做白众甘马,然后才可以给衣。但如果是在分配少量物品,比如在为作衣者分配资具的说明中提到的针等物,即使不白众也可以给。给这些东西时,他本人就是做主的人;如果给得超过这个量,就要白众之后才能给,因为超过这个量的布施,僧团才是做主的一方。病药也按照那里所说的种类,可以自己直接给;如果有人想要更多,就要白众之后才能给。还有那些体弱、行动不便、乞食之路中断或重病的人,在大住处中,从该处所生的物品里,每天给一那利或半那利米,或者一天给五那利或十那利米时,都要做了白众甘马之后才能给。对于品行端正的比丘,从该处所生的物品中,可以拿来替他还债;对于多闻、能承担僧团事务的比丘,可以给他不需铺设的坐卧处;对于为僧团办事的净人等,可以给饭食工钱——这些都要通过白众甘马来给。
255. Ayaṃ panettha pāḷimuttakopi kammalakkhaṇavinicchayo (pari. aṭṭha. 495-496). Idañhi kammalakkhaṇaṃ nāma bhikkhunisaṅghamūlakaṃ paññattaṃ, bhikkhusaṅghassapi panetaṃ labbhatiyeva. Yañhi bhikkhusaṅgho salākabhattauposathaggesu ca apalokanakammaṃ karoti, etampi kammalakkhaṇameva. Acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvarānañhi saṅghaṃ sannipātetvā byattena bhikkhunā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvā cīvaraṃ dātuṃ vaṭṭati. Appamattakavissajjakena pana cīvaraṃ karontassa paccayabhājanīyakathāyaṃ vuttappabhedāni sūciādīni anapaloketvāpi dātabbāni. Tesaṃ dāne soyeva issaro, tato atirekaṃ dentena apaloketvā dātabbaṃ. Tato hi atirekadāne saṅgho sāmī. Gilānabhesajjampi tattha vuttappakāraṃ sayameva dātabbaṃ, atirekaṃ icchantassa apaloketvā dātabbaṃ. Yopi ca dubbalo vā chinniriyāpatho vā pacchinnabhikkhācārapatho vā mahāgilāno, tassa mahāvāsesu tatruppādato devasikaṃ nāḷi vā upaḍḍhanāḷi vā, ekadivasaṃyeva vā pañca vā dasa vā taṇḍulanāḷiyo dentena apalokanakammaṃ katvāva dātabbā. Pesalassa bhikkhuno tatruppādato iṇapalibodhampi bahussutassa saṅghabhāranittharakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampi saṅghakiccaṃ karontānaṃ kappiyakārakādīnaṃ bhattavetanampi apalokanakammena dātuṃ vaṭṭati.
按四种资具的因缘,从施给该处所而生的物品,可以用来维护僧团住处。不过,为了截断“这位比丘以主宰者的姿态行事”这种议论,在筹食等处或临时集会时,必须先禀告僧团,才能维护。对于为衣、食而特别指定施给该处所而生的物品,也应先禀告之后维护住处;即使不禀告也可以。不过,为了截断“这位比丘真大胆,竟用为衣、食特别指定施给该处所而生的物品来维护住处”这种已经生起的议论,就必须先作禀告甘马,然后才能维护。
Catupaccayavasena dinnatatruppādato saṅghikaṃ āvāsaṃ jaggāpetuṃ vaṭṭati, ‘‘ayaṃ bhikkhu issaravatāya vicāretī’’ti kathāpacchindanatthaṃ pana salākaggādīsu vā antarasannipāte vā saṅghaṃ āpucchitvāva jaggāpetabbo. Cīvarapiṇḍapātatthāya odissa dinnatatruppādatopi apaloketvā āvāso jaggāpetabbo, anapaloketvāpi vaṭṭati, ‘‘sūro vatāyaṃ bhikkhu cīvarapiṇḍapātatthāya odissa dinnato āvāsaṃ jaggāpetī’’ti evaṃ uppannakathāpacchedanatthaṃ pana apalokanakammameva katvā jaggāpetabbo.
在塔庙那里,无论是造伞盖、栏杆、菩提树屋或座堂,还是修补旧的,或是做涂灰工程,都应该劝化人们来做。如果没有工匠,就应该从塔的寄存物中取来办。如果连寄存物也没有,就作白众甘马后,从那里所生的物品中取来办。即使是僧团的东西,白众之后也可以用来办塔的事务。但塔的东西,即使白众之后,也不能用来办僧团的事务,只能暂时借用,之后归还原样。不过,在塔上做涂灰等工程的人,如果从乞食或僧团那里得不到维持生活的东西,可以从塔的财物中取来维持生活并受用,同时履行义务。但不能以“我们在履行义务”为理由,用鱼肉等来做僧团饭食。
Cetiye chattaṃ vā vedikaṃ vā bodhigharaṃ vā āsanagharaṃ vā akataṃ vā karontena jiṇṇaṃ vā paṭisaṅkharontena sudhākammaṃ vā karontena manusse samādapetvā kātuṃ vaṭṭati. Sace kārako natthi, cetiyassa upanikkhepato kāretabbaṃ. Upanikkhepepi asati apalokanakammaṃ katvā tatruppādato kāretabbaṃ, saṅghikenapi apaloketvā cetiyakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiyassa santakena apaloketvāpi saṅghikakiccaṃ na vaṭṭati, tāvakālikaṃ pana gahetvā paṭipākatikaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiye sudhākammādīni karontehi pana bhikkhācārato vā saṅghato vā yāpanamattaṃ alabhantehi cetiyasantakato yāpanamattaṃ gahetvā paribhuñjantehi vattaṃ kātuṃ vaṭṭati, ‘‘vattaṃ karomā’’ti macchamaṃsādīhi saṅghabhattaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
如果精舍里种的果树是由僧团执受的,就可以得到照料。对于那些敲钟分果给大家吃用的果树,不必对它们作白众甘马。但如果果树没有被僧团执受,那就必须对它们作白众甘马。这种甘马在筹食处、施食处、饭食处和中间集会处也可以做,在伍波萨他堂里更是应该做。因为在伍波萨他堂里,连没到场的比丘的意乐清净也会被纳入,所以那里最为清净。应该这样做:由一位能干的比丘,经过比丘僧团同意后,向大家宣告:
Ye vihāre ropitā phalarukkhā saṅghena pariggahitā honti, jagganakammaṃ labhanti. Yesaṃ phalāni ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā paribhuñjanti, tesu apalokanakammaṃ na kātabbaṃ. Ye pana apariggahitā, tesu apalokanakammaṃ kātabbaṃ, taṃ pana salākaggayāgaggabhattaggaantarasaaāpātesupi kātuṃ vaṭṭati, uposathagge pana vaṭṭatiyeva. Tattha hi anāgatānampi chandapārisuddhi āharīyati, tasmā taṃ suvisodhitaṃ hoti. Evañca pana kātabbaṃ, byattena bhikkhunā bhikkhusaṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
尊者,在这个精舍的界内,凡属于僧团的根、皮、叶、芽、花、果、嚼食之类的东西,我想请问僧团:是否同意让来来往往的比丘们随自己的方便受用?
‘‘Bhante, yaṃ imasmiṃ vihāre antosīmāya saṅghasantakaṃ mūlatacapattaaṅkurapupphaphalakhādanīyādi atthi, taṃ sabbaṃ āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ ruccatīti saṅghaṃ pucchāmī’’ti –
应该问三遍。
Tikkhattuṃ pucchitabbaṃ.
四位或五位比丘共同制定的规定,就是如法作成的。如果一座精舍里住着两三个人,他们坐下来共同制定的规定,也等同于僧团所作。如果只有一位比丘,这位比丘在伍波萨他日做完前行和前务之后,坐下来制定的规定,也等同于僧团所作。制定的时候,可以按果实收获的周期来定,也可以限定四个月、六个月或一年,这样限定时间或不限定时间都可以。如果限定了时间,就按限定的期限享用,到期后必须重新制定。如果没有限定时间,只要树木还在,就可以一直享用。如果用那些树的种子种出了别的树,那些树也同样适用这个规定。
Catūhi pañcahi bhikkhūhi kataṃ sukatameva. Yasmimpi vihāre dve tayo janā vasanti, tehi nisīditvā katampi saṅghena katasadisameva. Yasmiṃ pana eko bhikkhu hoti, tena bhikkhunā uposathadivase pubbakaraṇapubbakiccaṃ katvā nisinnena katampi katikavattaṃ saṅghena katasadisameva hoti. Karontena pana phalavārena kātumpi cattāro māse cha māse ekasaṃvaccharanti evaṃ paricchinditvāpi aparicchinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Paricchinne yathāparicchedaṃ paribhuñjitvā puna kātabbaṃ. Aparicchinne yāva rukkhā dharanti, tāva vaṭṭati. Yepi tesaṃ rukkhānaṃ bījehi aññe rukkhā ropitā honti, tesampi sā eva katikā.
如果树木是种在另一座精舍里,那么它们种在哪座精舍,那座精舍的僧团就是所有者。即使是从别处拿来种子、后来种在前一座精舍里的树木,对它们也要另外订立约定;约定订立之后,它们就归个人所有,可以随意享用果实等。但如果在这里把各处围起来建成别院并加以照料,这些树木就归那些比丘个人所有,其他人不能享用。不过他们要把十分之一的份额交给僧团之后才能享用。即使有人在精舍中间用树枝围护树木加以保护,也同样适用这个原则。
Sace pana aññasmiṃ vihāre ropitā honti, tesaṃ yattha ropitā, tasmiṃyeva vihāre saṅgho sāmī. Yepi aññato bījāni āharitvā purimavihāre pacchā ropitā, tesu aññā katikā kātabbā, katikāya katāya puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, yathāsukhaṃ phalādīni paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Sace panettha taṃ taṃ okāsaṃ parikkhipitvā pariveṇāni katvā jagganti, tesaṃ bhikkhūnaṃ puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, aññe paribhuñjituṃ na labhanti. Tehi pana saṅghassa dasamabhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Yopi majjhevihāre rukkhaṃ sākhāhi parivāretvā rakkhati, tassapi eseva nayo.
有位受人尊敬的长老比丘来到古寺时,人们会说“长老来了”,然后把各种水果拿来供养。如果那座寺里原本住着一位通达全部教法、博学多闻的比丘,就可以想“这里肯定早就定好了长期规矩”,毫无顾虑地享用。在僧院里,水果之类的东西对常行乞食的比丘也是允许的,不算破坏头陀支。沙弥们把很多水果送给自己的戒师和依止师,其他比丘得不到就抱怨,那也只是抱怨而已。如果碰上饥荒,靠一棵面包果树就能养活六十个人,在这种时候,为了照顾所有人,应该分配后再吃。这是如法的做法。只要共同约定的规矩还没有取消,他们吃下去的就都是清净受用的。那么,规矩什么时候取消呢?当僧团和合聚集,宣告“从今以后,分配后再吃”,规矩就取消了。如果僧院里只有一位比丘,即使这样宣告,旧的规矩也照样取消。规矩取消之后,如果沙弥们不从树上打果子,也不从地上捡起来送给比丘,反而用脚踢着掉落的果子走来走去,那就应该以果实的十分之一到一半作为酬劳分给他们。他们多半是贪图这份酬劳才把果子拿来给人看的。后来食物又丰富起来,净人来了,用树枝围护等办法保护树木,这时就不该再给沙弥们酬劳,而应分配后受用。
Porāṇakavihāraṃ gatassa sambhāvanīyabhikkhuno ‘‘thero āgato’’ti phalāphalaṃ āharanti, sace tattha mūle sabbapariyattidharo bahussutabhikkhu vihāsi, ‘‘addhā ettha dīghā katikā katā bhavissatī’’ti nikkukkuccena paribhuñjitabbaṃ. Vihāre phalāphalaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati, dhutaṅgaṃ na kopeti. Sāmaṇerā attano ācariyupajjhāyānaṃ bahūni phalāni denti, aññe bhikkhū alabhantā khiyyanti, khiyyanamattameva taṃ hoti. Sace dubbhikkhaṃ hoti, ekaṃ panasarukkhaṃ nissāya saṭṭhipi janā jīvanti, tādise kāle sabbesaṃ saṅgahakaraṇatthāya bhājetvā khāditabbaṃ. Ayaṃ sāmīci. Yāva pana katikavattaṃ na paṭippassambhati, tāva tehi khāyitaṃ sukhāyitameva. Kadā pana katikavattaṃ paṭippassambhati? Yadā samaggo saṅgho sannipatitvā ‘‘ito paṭṭhāya bhājetvā khādantū’’ti sāvebhi, ekabhikkhuke pana vihāre etena sāvitepi purimakatikā paṭippassambhatiyeva . Sace paṭippassaddhāya katikāya sāmaṇerā neva rukkhato pātenti, na bhūmito gahetvā bhikkhūnaṃ denti, patitaphalāni pādehi paharantā vicaranti, tesaṃ dasamabhāgato paṭṭhāya yāva upaḍḍhaphalabhāgena phātikammaṃ kātabbaṃ. Addhā phātikammalobhena āharitvā dassenti, puna subhikkhe jāte kappiyakārakesu āgantvā sākhāparivārādīni katvā rukkhe rakkhantesu sāmaṇerānaṃ phātikammaṃ na kātabbaṃ, bhājetvā paribhuñjitabbaṃ.
“精舍里有各种水果。”附近村里的人为了病人或孕妇前来,说:“请给一个椰子,给一个芒果,给一个面包果。”他们这样乞求时,该给还是不该给?该给。因为如果不给,他们会心生忧恼。不过,给的人应该先召集僧团,三次宣告之后,做了告白甘马,才能给;或者先立下约定规矩,再放置在那里。而且应该这样做:由一位贤能的比丘在僧团同意下宣告——
‘‘Vihāre phalāphalaṃ atthī’’ti sāmantagāmehi manussā gilānānaṃ vā gabbhinīnaṃ vā atthāya āgantvā ‘‘ekaṃ nāḷikeraṃ detha, ambaṃ detha, labujaṃ dethā’’ti yācanti, dātabbaṃ, na dātabbanti? Dātabbaṃ. Adīyamāne hi te domanassikā honti. Dentena pana saṅghaṃ sannipātetvā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvāva dātabbaṃ, katikavattaṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, evañca pana kātabbaṃ. Byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
附近村子的人来了以后,为了病人等乞求各种果实。比丘僧团同意:他们拿两个椰子、两个棕榈果、两个菠萝蜜、五个芒果、五个香蕉,都不加阻拦;从这棵树或那棵树摘取果实,也不加阻拦。
‘‘Sāmantagāmehi manussā āgantvā gilānādīnaṃ atthāya phalāphalaṃ yācanti, dve nāḷikerāni dve tālaphalāni dve panasāni pañca ambāni pañca kadaliphalāni gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ, asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ ruccati bhikkhusaṅghassā’’ti –
要宣说三遍。从那时起,取了病人等的名字而来乞求的人,不应该说“拿去吧”,而应该说明规定:“对于按这个限量取用椰子等物的人,以及从某某树和某某树摘取果实的人,已经做了不阻止的规定。”另外,巡视之后,也不应该说“这棵是甜芒果,从这里摘吧”。
Tikkhattuṃ vattabbaṃ. Tato paṭṭhāya gilānādīnaṃ nāmaṃ gahetvā yācantā ‘‘gaṇhathā’’ti na vattabbā , vattaṃ pana ācikkhitabbaṃ ‘‘nāḷikerādīni iminā nāma paricchedena gaṇhantānaṃ asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ kata’’nti. Anuvicaritvā pana ‘‘ayaṃ madhuraphalo ambo, ito gaṇhathā’’tipi na vattabbā.
分配果实时,若是僧团正式委派的人,应给他一半份额;若未经正式委派,则须先向僧团禀白之后才能给。若是路费用尽的人、或带队商旅的人、或其他有权势的人前来索要,也须先禀白之后才能给;若他强行拿走吃了,不应阻拦。因为这种人一旦发怒,可能会砍树,也可能做出别的破坏。若有人来到私人别院,以病人的名义索要,应当对他说:这些是我们为了遮荫等用途种下的,若有果实,你们自己看着办。但若树上确实结满了果实,他们用荆棘围起来,按果实轮流采摘,那就应当不抱任何期待地给他们;若他们强行采摘,也不应阻拦。理由与前面所说的一样。
Phalabhājanakāle pana āgatānaṃ sammatena upaḍḍhabhāgo dātabbo, asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Khīṇaparibbayo vā maggagamiyasatthavāho vā añño vā issaro āgantvā yācati, apaloketvāva dātabbaṃ, balakkārena gahetvā khādanto na vāretabbo. Kuddho hi so rukkhepi chindeyya, aññampi anatthaṃ kareyya. Puggalikapariveṇaṃ āgantvā gilānassa nāmena yācanto ‘‘amhehi chāyādīnaṃ atthāya ropitaṃ, sace atthi, tumhe jānāthā’’ti vattabbo. Yadi pana phalabharitāva rukkhā honti, kaṇṭake bandhitvā phalavārena gaṇhanti, apaccāsīsantena hutvā dātabbaṃ, balakkārena gaṇhanto na vāretabbo. Pubbe vuttamevettha kāraṇaṃ.
僧团的果园,得不到照料。如果有人以义务心来照料,那果园还是属于僧团。如果僧团把这件事托付给某位有能力的比丘,说“贤者,你来照料,然后交回来”,他若以义务心去照料,这样也还是属于僧团。但对于想要得到酬劳的人,就应当以三分之一或一半的份额作为酬劳给他。如果他嫌“这活儿太重”,不愿只拿这么一点,那就应该说:“全部归你所有,你交上十分之一作为根本份额,然后去照料吧。”不过因为这是重要物品,不应该以断根的方式给出去。他交了根本份额之后,可以食用,或者建未建的住处、照料已建的住处,然后照料完毕,把园子交给依止弟子们,他们也必须交上根本份额。
Saṅghassa phalārāmo hoti, paṭijagganaṃ na labhati. Sace taṃ koci vattasīsena jaggati, saṅghasseva hoti. Athāpi kassaci paṭibalassa bhikkhuno ‘‘imaṃ sappurisa jaggitvā dehī’’ti saṅgho bhāraṃ karoti, so ce vattasīsena jaggati, evampi saṅghasseva hoti. Phātikammaṃ paccāsīsantassa pana tatiyabhāgena vā upaḍḍhabhāgena vā phātikammaṃ kātabbaṃ. ‘‘Bhāriyaṃ kamma’’nti vatvā ettakena anicchanto pana ‘‘sabbaṃ taveva santakaṃ katvā mūlabhāgaṃ dasamabhāgamattaṃ datvā jaggāhī’’tipi vattabbo, garubhaṇḍattā pana na mūlacchejjavasena dātabbaṃ. So mūlabhāgaṃ datvā khādanto akatāvāsaṃ vā katvā katāvāsaṃ vā jaggitvā nissitakānaṃ ārāmaṃ niyyāteti, tehipi mūlabhāgo dātabbova.
当比丘们自己有能力看守时,就不应该再安排他们去看守;但如果他们已经在看守了,就不该去阻止,只有在他们即将开始看守时才应当阻止。应该说:“你们已经吃了很多,现在不要再看了,让比丘僧团自己来看守吧。”如果既没有人以义务心来看守,也没有人为了报酬来看守,而僧团自己又没有能力看守,这时有人没有事先请示就自己去看守,并且增加报酬后有所期待,那就应该通过告白甘马,把增加的报酬给他。这样一来,这一切都属于甘马的范畴。告白甘马适用于这五种情形。
Yadā pana bhikkhū sayaṃ jaggituṃ pahonti, atha tesaṃ jaggituṃ na dātabbaṃ, jaggitakāle pana na vāretabbā, jagganakāleyeva vāretabbā. ‘‘Bahu tumhehi khāyitaṃ, idāni mā jaggittha, bhikkhusaṅghoyeva jaggissatī’’ti vattabbaṃ. Sace pana neva vattasīsena jagganto atthi, na phātikammena, na saṅgho jaggituṃ pahoti, eko anāpucchitvāva jaggitvā phātikammaṃ vaḍḍhetvā paccāsīsati, apalokanakammena phātikammaṃ vaḍḍhetvāva dātabbaṃ. Iti imaṃ sabbampi kammalakkhaṇameva hoti. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.
256关于单白甘马的各种情形之差别,见《附随注》第495–496页。
256.Ñattikammaṭṭhānabhede pana (pari. aṭṭha. 495-496) –
尊者,请僧团听我说:某甲求受达上,是某乙尊者的弟子,我已教诫过他。如果僧团觉得时机合适,就让某甲过来,应当对他说:来吧。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya, ‘āgacchāhī’ti vattabbo’’ti –
对求受达上者来说,这样让他进入僧团,就叫作“引入”。
Evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma.
诸位尊者,请听我说:这位名叫某某的比丘是说法者,但他对经既不熟悉,对经分别也不了解,他不把握义理,反而凭借文辞的表面去排斥义理。如果诸位尊者觉得时机合适,我们就让这位名叫某某的比丘退出,由其余的人来平息这件诤事。
‘‘Suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti –
在差使裁决中,对说法比丘的驱摈,就叫做驱摈。
Evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma.
尊者,请僧团听我说:今天是十五伍波萨他日。如果僧团觉得合适,僧团就举行伍波萨他。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti –
按照伍波萨他甘马的方式所立的公告,就叫作伍波萨他。
Evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma.
尊者,请僧团听我说:今天是十五日自恣日,如果僧团觉得时机合适,请僧团行自恣。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti –
按照自恣甘马的方式所立的公告,就叫作自恣。
Evaṃ pavāraṇakammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma.
尊者,请僧团听我说:某某是向某某尊者请求达上的候选人。如果僧团觉得时机合适,我就去教导某某。如果僧团觉得时机合适,某某就去教导某某。如果僧团觉得时机合适,我就去问某某那些会造成障碍的法。如果僧团觉得时机合适,某某就去问某某那些会造成障碍的法。如果僧团觉得时机合适,我就去问某某律。如果僧团觉得时机合适,某某就去问某某律。如果僧团觉得时机合适,我被某某问到律时就回答。如果僧团觉得时机合适,某某被某某问到律时就回答。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti –
像这样,为了任命自己或他人而提出的动议,就叫作任命。
Evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma.
尊者,请僧团听我说:这件衣是某某比丘的尼萨耆亚物,已经舍给僧团。如果僧团觉得时机合适,僧团就把这件衣还给某某比丘。如果各位尊者觉得时机合适,各位尊者就把这件衣还给某某比丘。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti –
像这样,把已经舍出去的衣、钵等物品再送给人,这才叫作“布施”。
Evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma.
尊者,请僧团听我说。这位名叫某某的比丘,忆念、披露、显露、发露自己的犯戒。如果僧团认为合适,我就接受这位名叫某某的比丘的犯戒。如果诸位尊者认为合适,我就接受这位名叫某某的比丘的犯戒。然后应当对他说:你看见了吗?是的,我看见了。今后应当守护自制。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘‘passasī’’ti. Āma, passāmīti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti –
接受犯戒这件事,就叫作“接受”。
Evaṃ āpattipaṭiggaho paṭiggaho nāma.
诸位住在寺院里的尊者,请听我说。如果各位尊者觉得时机合适,我们现在就来举行伍波萨他、诵巴帝摩卡,等到了黑月的时候再举行自恣。
‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti.
比丘们,如果那些比丘——制造争吵、制造口角、制造争论、制造闲话、在僧团中制造纠纷的——要在那个时段继续住下去,那么一位聪明能干的常住比丘应当告知常住比丘们:
Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kāḷaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā –
诸位尊者,常住的各位,请听我说。如果各位尊者觉得时机合适,我们现在就举行伍波萨他、诵巴帝摩卡,等到了月圆之日再举行自恣。
‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti –
如此做成的自恣延期,名为延期。
Evaṃ katā pavāraṇāpaccukkaḍḍhanā paccukkaḍḍhanā nāma.
所有人都应当聚到一处。聚齐之后,由一位聪明能干的比丘向僧团禀告:
Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者,请僧团听我说。我们住在一起,陷入争吵、口角、争执,已经积下很多不像沙门的行为,说了很多越界的话。如果我们因为这些过错互相追究,这件争端可能会变得激烈、粗暴,甚至导致分裂。如果僧团觉得时机合适,僧团应该用如草覆地的方式平息这件争端,但粗重罪和涉及在家人之事除外。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ, sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta’’nti –
就这样,以如草覆地灭诤法处理完毕后,最初那项总摄一切的单白甘马,就叫做甘马相。
Evaṃ tiṇavatthārakasamathena katvā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti kammalakkhaṇaṃ nāma.
同样地,此后对每一方各作一次,就成了两个单白。这样,按照上面所说的各种分类——引入、移除……乃至甘马相——共有九种,其中甘马相正是第九。单白甘马涉及这九种情况。
Tathā tato parā ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ katvā dve ñattiyo. Iti yathāvuttappabhedaṃ osāraṇaṃ nissāraṇaṃ…pe… kammalakkhaṇaññeva navamanti ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.
257257. 关于白二甘马的区分(《附随注》495–496),还应知道:依离车人瓦达被覆钵一事,《犍度》中所说的驱摈;以及依同一人被揭钵一事,《犍度》中所说的恢复。正如这样记载(《小品》265–266):
257.Ñattidutiyakammaṭṭhānabhede (pari. aṭṭha. 495-496) pana vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā nissāraṇā, tasseva pattukkujjanavasena khandhake vuttā osāraṇā ca veditabbā. Vuttañhetaṃ (cūḷava. 265-266) –
比丘们,具备八种情况的在家男信徒,应该对他作覆钵(即僧团与他断绝往来)。他设法让比丘们得不到供养,设法让比丘们遭受损害,设法让比丘们没有住处,他辱骂比丘、诽谤比丘,他挑拨比丘与比丘之间的关系,他说佛陀的坏话,说法的坏话,说僧团的坏话。比丘们,我允许对具备这八种情况的在家男信徒作覆钵。
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikkujjituṃ.
比丘们,覆钵就应该这样作。应该由一位有能力、能胜任的比丘向僧团报告:
Evañca pana bhikkhave nikkujjitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者,请僧团听我说:离车族人瓦达以毫无根据的戒行败坏来诽谤具寿达巴·末罗子。如果僧团认为时机合适,僧团应当对离车族人瓦达作覆钵,使他不能与僧团共同受用。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjeyya, asambhogaṃ saṅghena kareyya, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:离车族人瓦达以没有根据的戒行过失诽谤具寿达巴·末罗子。僧团对离车族人瓦达作覆钵,不让他与僧团共同受用。哪位尊者同意对离车族人瓦达作覆钵、不让他与僧团共同受用,就请保持沉默;不同意的,就请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjati, asambhogaṃ saṅghena karoti, yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā asambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团对离车族人瓦达作了覆钵,他的钵被僧团弃置,不得与僧团共同受用。僧团认可此事,所以默然。我这样受持。
‘‘Nikkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto asambhogo saṅghena, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
比丘们,男居士若具备八种特质,就应翻转他的钵。他不为使比丘们得不到利养而奔走,也不为使比丘们遭受损害而奔走……不说僧团的坏话。比丘们,我允许为具备这八种特质的男居士翻转钵。
Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo. Na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati…pe… na saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ ukkujjituṃ.
比丘们,应当这样揭钵。比丘们,那位离车族人瓦达应当前往僧团,把上衣偏袒到一边肩膀,顶礼比丘们的双足,然后蹲踞而坐,双手合掌举在胸前,这样说道:
Evañca pana, bhikkhave, ukkujjitabbo. Tena, bhikkhave, vaḍḍhena licchavinā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo –
尊者,僧团已经对我作了覆钵,我不能和僧团共同受用。尊者,我现在如法而行,低头顺从,行出离之道,恳请僧团为我解除覆钵。
‘‘Saṅghena me, bhante, patto nikkujjito, asambhogomhi saṅghena, sohaṃ, bhante, sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācāmī’’ti.
第二次也应当恳请。第三次也应当恳请。
Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.
应由一位聪明能干的比丘向僧团禀告:
Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者,请僧团听我说。僧团已经对离车族人瓦达作了覆钵,不让他与僧团共住受用。现在他如法而行,低头认错,请求出罪,向僧团请求解除覆钵。如果僧团觉得时机合适,僧团应当对离车族人瓦达解除覆钵,让他与僧团共住受用。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena, so sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjeyya, sambhogaṃ saṅghena kareyya, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:僧团已经对离车族人瓦达作了覆钵处置,不让他与僧团共同受用。现在他如法而行,低头认错,求得出罪,向僧团请求解除覆钵。僧团现在为离车族人瓦达解除覆钵,让他与僧团共同受用。哪位尊者同意为离车族人瓦达解除覆钵、让他与僧团共同受用,就请默然;哪位不同意,就请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena, so sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjati, sambhogaṃ saṅghena karoti, yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanā sambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已为离车族人瓦达解除了覆钵,允许他与僧团共同受用。僧团认可这件事,所以默然。我这样受持。
‘‘Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto sambhogo saṅghena, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
在这里,按照《小品义注》第265段,对于具足八支中任何一支的人,都可以作覆钵甘马;也可以在界内做,也可以出界到河边等地做覆钵。对这样被覆钵的人,不应在他家里接受任何布施物,还应派人到别的住处传话:“不要在某人家中接受施食。”解覆钵时,应让他再三乞请,令其离开手触距离,然后以白二甘马来解覆钵。
Ettha (cūḷava. aṭṭha. 265) ca aṭṭhasu aṅgesu ekakenapi aṅgena samannāgatassa pattanikkujjanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, antosīmāya vā nissīmaṃ gantvā nadīādīsu vā nikkujjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ nikkujjite pana patte tassa gehe koci deyyadhammo na gahetabbo, ‘‘asukassa gehe bhikkhaṃ mā gaṇhitthā’’ti aññavihāresupi pesetabbaṃ. Ukkujjanakāle pana yāvatatiyaṃ yācāpetvā hatthapāsaṃ vijahāpetvā ñattidutiyakammena ukkujjitabbo.
应知这些认可,依以下各种认可来理解:结界的认可、不离三衣的认可、敷具的认可,以及差遣施食者、差遣分配房舍者、差遣管库者、差遣接受衣者、差遣分配衣者、差遣分配粥者、差遣分配嚼食者、差遣分配果者、差遣分配少量杂物者、差遣分配沐浴衣者、差遣分配钵者、差遣净人者、差遣沙弥者的认可。
应知布施,依咖提那衣布施和亡者衣布施来理解。应知迦絺那衣的解除,依咖提那衣解除来理解。应知指示,依小屋地基和精舍地基的指示来理解。
然而,在如草覆地诤事的平息中,除了一总摄动议,以及每方各一动议——这三条动议之外,又说每方各一条,即两条白二甘马语;应依这些来理解甘马的特征。这样,白二甘马遍及这七处。
Sīmāsammuti, ticīvarena avippavāsasammuti, santhatasammuti, bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgāriyacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājakayāgubhājakakhajjabhājakaphalabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kathinacīvaradānamatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Kathinuddhāravasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekañattiñcāti tisso ñattiyo ṭhapetvā puna ekekasmiṃ pakkhe ekekāti dve ñattidutiyakammavācā vuttā, tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.
258在白四甘马的处所分类中,应依呵责甘马等七种甘马而了知为驱摈;依这七种甘马的平息而了知为恢复;依比丘尼教诫者的选任而了知为认可;依别住之授予、敬悦之授予而了知为施予;依牵回本处甘马而了知为折伏;依托举罪比丘之随顺者、八种乃至第三次者、阿利塔、参达咖离——这些乃至第三次者——依这十一种数数谏告而了知为谏告;依达上甘马、出罪甘马而了知为甘马相。如此,白四甘马遍及这七处。应当这样了知甘马、甘马的失败、僧团执行这些甘马的界定,以及无失败甘马时处所分类的遍及。
258.Ñatticatutthakammaṭṭhānabhede pana tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena sammuti veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena niggaho veditabbo. Ukkhittānuvattikā, aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca imete yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā veditabbā. Upasampadakammaabbhānakammavasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Evaṃ kammāni ca kammavipatti ca tesaṃ kammānaṃ kārakasaṅghaparicchedo ca vipattivirahitānaṃ kammānaṃ ṭhānabhedagamanañca veditabbaṃ.
杂项篇论母
Pakiṇṇakakaṇḍamātikā
团食、次第食,未问而受、粪扫衣;
夺衣、辩才,及未竟之诵说。
三年长坐,称誉看护病者;
不顾己堕,石上研磨涂抹。
邪见、牛施、如法守护、大便等;
洗澡搓身、黄门这类,长发这类、镜子这类。
舞、断肢、宝藏,得一切粪扫衣;
滤水囊、裸形,及花香所熏。
葫芦形钵单钵、布巾和拭足具;
扇子、伞、指甲剪,腰带和内衣。
擔負重擔、嚼齒木,攀樹與隨欲攀樹;
順世論、噴嚏、大蒜,皆不可踐踏。
不应礼拜的还有:棉花填的坐垫、枕头、靠椅等。
高座与大座,以及衣的非法处所。
信施之物、衣服,寄存与手术等事;
理发师、十分之一份、旅途所需、大准则;
功德利益就是纲目。
Gaṇabhojaṃ paramparaṃ, nāpucchā paṃsukūlakaṃ; Acchinnaṃ paṭibhānañca, vippakatauddisanaṃ. Tivassantaṃ dīghāsanaṃ, gilānupaṭṭhavaṇṇanaṃ; Attapātamanavekkhaṃ, silāpavijjhalimpanaṃ. Micchādiṭṭhigopadānaṃ, dhammikārakkhuccārādi; Nhānaghaṃsaṃ paṇḍakādi, dīghakesādyādāsādi. Naccādaṅgachedaniddhi, patto sabbapaṃsukūlaṃ; Parissāvanaṃ naggo ca, pupphagandhaāsittakaṃ. Maḷorikekabhājanaṃ, celapaṭi pādaghaṃsī; Bījanī chattanakhādi, kāyabandhanivāsanaṃ. Kājaharaṃ dantakaṭṭhaṃ, rukkhāroho chandāropo; Lokāyataṃ khipitako, lasuṇaṃ nakkamitabbaṃ. Avandiyo tūlabhisi, bimbohanaāsandādi; Uccāsanamahāsanaṃ, cīvaraadhammokāso. Saddhādeyyaṃ santuttaraṃ, nikkhepo satthakammādi; Nahāpito dasabhāgo, pātheyyaṃ mahāpadeso; Ānisaṃsoti mātikā.