三十三、业与非业判定论
33. Kammākammavinicchayakathā
249业与非业:在此(注释482-484),有四种业——告白羯磨、白羯磨、白二甘马、白四甘马。此四种业以几种方式失败?以五种方式失败:由事由、由动议、由宣告、由界场、由众会。
249.Kammākammanti ettha (pari. 482-484) pana kammāni cattāri – apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammanti. Imāni cattāri kammāni katihākārehi vipajjanti? Pañcahākārehi vipajjanti – vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā.
如何由事由而令业失败?对于应现前作的业,却于非现前作,事由失败,为非法业。对于应问询而作的业,却未问询而作,事由失败,为非法业。对于应依承认而作的业,却不依承认而作,事由失败,为非法业。对于应授与忆念调伏者,却授与不痴调伏,事由失败,为非法业。对于应授与不痴调伏者,却为其作恶见调伏业,事由失败,为非法业。对于应作恶见调伏业者,却作呵责业,事由失败,为非法业。对于应作呵责业者,却作依止业,事由失败,为非法业。对于应作依止业者,却作驱出业,事由失败,为非法业。对于应作驱出业者,却作下意悦众业,事由失败,为非法业。对于应作下意悦众业者,却作举罪业,事由失败,为非法业。对于应作举罪业者,却授与别住,事由失败,为非法业。对于应授与别住者,却遣回根本,事由失败,为非法业。对于应遣回根本者,却授与敬悦,事由失败,为非法业。对于应受敬悦者,却予以出罪,事由失败,为非法业。对于应出罪者,却予以具足戒,事由失败,为非法业。于非布萨日行布萨,事由失败,为非法业。于非自恣时行自恣,事由失败,为非法业。令黄门受具足戒,事由失败,为非法业。
Kathaṃ vatthuto kammāni vipajjanti? Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭipucchā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭiññāya karaṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Amūḷhavinayārahassa tassa pāpiyasikakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tassa pāpiyasikakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Parivāsārahassa mūlāya paṭikassati, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mānattārahaṃ abbheti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Abbhānārahaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Anuposathe uposathaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Apavāraṇāya pavāreti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṇḍakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Theyyasaṃvāsakaṃ, titthiyapakkantakaṃ, tiracchānagataṃ, mātughātakaṃ, pitughātakaṃ, arahantaghātakaṃ, bhikkhunidūsakaṃ, saṅghabhedakaṃ, lohituppādakaṃ, ubhatobyañjanakaṃ, ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Evaṃ vatthuto kammāni vipajjanti.
如何因白而导致羯磨失败?以五种方式因白而导致羯磨失败——不提及事由、不提及僧团、不提及个人、不提及白,或事后搁置白。以此五种方式,因白而导致羯磨失败。
Kathaṃ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, ñattiṃ na parāmasati, pacchā vā ñattiṃ ṭhapeti. Imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.
如何因宣告而导致羯磨失败?以五种方式因宣告而导致羯磨失败——不提及事由、不提及僧团、不提及个人、遗漏宣告,或于非时宣告。以此五种方式,因宣告而导致羯磨失败。
Kathaṃ anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, sāvanaṃ hāpeti, akāle vā sāveti. Imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.
如何因界而导致羯磨失败?以十一种方式因界而导致羯磨失败——认定过小的界、认定过大的界、认定标相残缺的界、认定以影为相的界、认定无相的界、立于界外认定界、以河流作界、以大海作界、以自然湖作界、界与界相混杂、界与界相重叠。以此十一种方式,因界而导致羯磨失败。
Kathaṃ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti – atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannati, atimahatiṃ sīmaṃ sammannati, khaṇḍanimittaṃ sīmaṃ sammannati, chāyānimittaṃ sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde sīmaṃ sammannati, jātassare sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmaṃ sambhindati, sīmāya sīmaṃ ajjhottharati. Imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti.
云何于僧集中羯磨不成?以十二种行相,于僧集中羯磨不成——于应由四众所作羯磨中,应到场之比丘未至,应送欲者未送欲,现前比丘提出异议;于应由四众所作羯磨中,应到场之比丘已至,应送欲者未送欲,现前比丘提出异议;于应由四众所作羯磨中,应到场之比丘已至,应送欲者已送欲,现前比丘提出异议。
Kathaṃ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti – catuvaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti.
于应由五众所作羯磨中……(中略)……于应由十众所作羯磨中……(中略)……于应由二十众所作羯磨中,应到场之比丘未至,应送欲者未送欲,现前比丘提出异议;于应由二十众所作羯磨中,应到场之比丘已至,应送欲者未送欲,现前比丘提出异议;于应由二十众所作羯磨中,应到场之比丘已至,应送欲者已送欲,现前比丘提出异议。以此十二种行相,于僧集中羯磨不成。
Pañcavaggakaraṇe kamme…pe… dasavaggakaraṇe kamme…pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti.
于应由四众所作羯磨中,四位本性比丘为应到场者,其余本性比丘为应送欲者。僧团为其作羯磨者,既非应到场者,亦非应送欲者,而是应受羯磨者。于应由五众所作羯磨中,五位本性比丘为应到场者,其余本性比丘为应送欲者。僧团为其作羯磨者,既非应到场者,亦非应送欲者,而是应受羯磨者。于应由十众所作羯磨中,十位本性比丘为应到场者,其余本性比丘为应送欲者。僧团为其作羯磨者,既非应到场者,亦非应送欲者,而是应受羯磨者。于应由二十众所作羯磨中,二十位本性比丘为应到场者,其余本性比丘为应送欲者。僧团为其作羯磨者,既非应到场者,亦非应送欲者,而是应受羯磨者。
Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho. Pañcavaggakaraṇe kamme pañca bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho . Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho.
250白众羯磨行于几处?白一羯磨、白二甘马、白四甘马各行于几处?白众羯磨行于五处,白一羯磨行于九处,白二甘马行于七处,白四甘马也行于七处。
250.Apalokanakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Apalokanakammaṃ pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṃ nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchati.
白众羯磨行于哪五处?即:接纳、驱出、剃发、梵罚,以及羯磨相这第五项。白众羯磨即行于此五处。
Apalokanakammaṃ katamāni pañca ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.
白一羯磨行于哪九处?即:接纳、驱出、布萨、自恣、认可、施与、接受、召回,以及羯磨相这第九项。白一羯磨即行于此九处。
Ñattikammaṃ katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ uposathaṃ pavāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ paṭiggahaṇaṃ paccukkaḍḍhanaṃ kammalakkhaṇaññeva navamaṃ. Ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.
白二甘马行于哪七处?即接纳、驱出、认可、施与、举罪、说戒,以及第七项羯磨相。白二甘马即行于此七处。
Ñattidutiyakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ uddharaṇaṃ desanaṃ kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ. Ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.
白四甘马行于哪七处?即接纳、驱出、认可、施与、呵责、数数谏诲,以及第七项羯磨相。白四甘马即行于此七处。这便是律典的理趣。
Ñatticatutthakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ niggahaṃ samanubhāsanaṃ kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ. Ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Ayaṃ tāva pāḷinayo.
251251. 然而,此处从起始依次决断的论说(《普端严》注482)如下:白众羯磨者,即净化界内僧团、收取应取欲者之欲后,在和合僧团的许可下,三次宣告而应作之羯磨。白一羯磨者,即依前述方式,在和合僧团的许可下,单以一次白而应作之羯磨。白二甘马者,即依前述方式,在和合僧团的许可下,以一次白与一次甘马语——即以白二之一次甘马语而应作之羯磨。白四甘马者,即依前述方式,在和合僧团的许可下,以一次白与三次甘马语——即以白四之三次甘马语而应作之羯磨。
251. Ayaṃ panettha ādito paṭṭhāya vinicchayakathā (pari. aṭṭha. 482) – apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbakammaṃ. Ñattikammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā kattabbakammaṃ. Ñattidutiyakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā ekāya ca anussāvanāyāti evaṃ ñattidutiyāya anussāvanāya kattabbakammaṃ. Ñatticatutthakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā tīhi ca anussāvanāhīti evaṃ ñatticatutthāhi tīhi anussāvanāhi kattabbakammaṃ.
其中,白众羯磨仅应以白众的方式作,不应以白一羯磨等方式作。白一羯磨也仅应确立一次白而作,不应以白众羯磨等方式作。然而,白二甘马有以白众方式可作与不可作的情况。于此,界认可、界废除、施咖提那、出咖提那、小屋处说、精舍处说——此六种为重事,以白众方式作是不允许的,唯应宣告白二甘马语而作。其余如分座、分亡者衣等十三种认可,这些是轻事,以白众方式作是允许的,但绝不应以白一羯磨或白四甘马的方式作。有人说:‘以白四甘马方式作则更为坚固,故应作。’然而,若如此,则成羯磨混杂,故不应作,这是被禁止的。但若字句有缺、或文句有缺、或言辞不善,为清净它们,可一再重说。这是令不动羯磨坚固之法,于可动羯磨中则成为羯磨而成立。白四甘马唯应宣告一次白及三次甘马语而作,不应以白众羯磨等方式作。
Tatra apalokanakammaṃ apaloketvāva kātabbaṃ, ñattikammādivasena na kātabbaṃ. Ñattikammampi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Ñattidutiyakammaṃ pana apaloketvā kātabbampi akātabbampi atthi. Tattha sīmāsammuti sīmāsamūhanaṃ kathinadānaṃ kathinuddhāro kuṭivatthudesanā vihāravatthudesanāti imāni chakammāni garukāni apaloketvā kātuṃ na vaṭṭati, ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva kātabbāni. Avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhakamatakacīvaradānādisammutiyo cāti etāni lahukakammāni, apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭanti, ñattikammañatticatutthakammavasena pana na kātabbameva. ‘‘Ñatticatutthakammavasena kayiramānaṃ daḷhataraṃ hoti, tasmā kātabba’’nti ekacce vadanti. Evaṃ pana sati kammasaṅkaro hoti, tasmā na kātabbanti paṭikkhittameva. Sace pana akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā duruttapadaṃ vā hoti, tassa sodhanatthaṃ punappunaṃ vattuṃ vaṭṭati. Idaṃ akuppakammassa daḷhīkammaṃ hoti, kuppakamme kammaṃ hutvā tiṭṭhati. Ñatticatutthakammaṃ ñattiñca tisso ca kammavācāyo sāvetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ.
应现前所作的羯磨,若于非现前而作,则为事坏、非法羯磨。然而,此处有应现前所作的羯磨,也有非现前所作的羯磨。其中,非现前所作,即:由使者授具足戒、覆钵、开钵、对疯癫比丘的疯癫认可、对有学家族的学处认可、对阐那比丘的梵罚、对提婆达多的宣告羯磨、对示现不恭敬的比丘由比丘尼僧团所作的不礼敬羯磨——共有八种。此八种羯磨虽于非现前而作,亦为善作、不动。其余一切羯磨唯应现前而作。应具足僧现前、法现前、律现前、人现前——此四种现前律而作。如此作者,则为善作;若不如此作,则因缺此名为现前律之事,而名为事坏。故说:‘应现前所作的羯磨,若于非现前而作,则为事坏、非法羯磨。’于应反问所作等中,反问等所作即是事,因缺此事而作,他们的事坏也应知。又,若令未满二十岁者、或曾犯根本罪者、或十一种非器人中的任何一种受具足戒,亦为事坏、非法羯磨。此是于事上羯磨失败的决断。
Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammanti ettha pana atthi kammaṃ sammukhākaraṇīyaṃ, atthi kammaṃ asammukhākaraṇīyaṃ. Tattha asammukhākaraṇīyaṃ nāma dūtenūpasampadā, pattanikkujjanaṃ, pattukkujjanaṃ, ummattakassa bhikkhuno ummattakasammuti, sekkhānaṃ kulānaṃ sekkhasammuti, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo, devadattassa pakāsanīyakammaṃ, apasādanīyaṃ dassentassa bhikkhuno bhikkhunisaṅghena kātabbaṃ avandiyakammanti aṭṭhavidhaṃ hoti. Idaṃ aṭṭhavidhampi kammaṃ asammukhā kataṃ sukataṃ hoti akuppaṃ, sesāni sabbakammāni sammukhā eva kātabbāni. Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatāti imaṃ catubbidhaṃ sammukhāvinayaṃ upanetvāva kātabbāni. Evaṃ katāni hi sukatāni honti, evaṃ akatāni panetāni imaṃ sammukhāvinayasaṅkhātaṃ vatthuṃ vinā katattā vatthuvipannāni nāma honti. Tena vuttaṃ ‘‘sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakamma’’nti. Paṭipucchākaraṇīyādīsupi paṭipucchādikaraṇameva vatthu, taṃ vatthuṃ vinā katattā tesampi vatthuvipannatā veditabbā. Apica ūnavīsativassaṃ vā antimavatthuṃ ajjhāpannapubbaṃ vā ekādasasu vā abhabbapuggalesu aññataraṃ upasampādentassapi vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ hoti. Ayaṃ vatthuto kammavipattiyaṃ vinicchayo.
于白之失败中,‘不触及事’:即作其受具足戒等羯磨时,不触及彼事,不称彼名。当应说:‘尊者僧伽,请听!此法护是具寿佛护的受具足戒应求者’时,却说:‘尊者僧伽,请听!具寿佛护的受具足戒应求者’。如此即是不触及事。
Ñattito vipattiyaṃ pana vatthuṃ na parāmasatīti yassa upasampadādikammaṃ karoti, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ vatthuṃ na parāmasati.
“不触及僧团”是指不称僧团之名。当应说:“尊者僧团,请听!这位法护……”时,却说:“尊者,请听!这位法护……”如此即是不触及僧团。
Saṅghaṃ na parāmasatīti saṅghassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadati. Evaṃ saṅghaṃ na parāmasati.
“不触及人”是指对于求受具足戒者的戒师,不提及他,不称其名。当应说:“尊者僧团,请听!这位法护是具寿佛护的求受具足戒者”时,却说:“尊者僧团,请听!这位法护是求受具足戒者”。如此即是不触及人。
Puggalaṃ na parāmasatīti yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ puggalaṃ na parāmasati.
“不触及白文”是指完全不使用白文。在白二甘马中,省略白文,唯以甘马语宣说两次;在白四甘马中,省略白文,唯以甘马语宣说四次。如此即是不触及白文。
Ñattiṃ na parāmasatīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na parāmasati, ñattidutiyakamme ñattiṃ aṭṭhapetvā dvikkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti, ñatticatutthakammepi ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti. Evaṃ ñattiṃ na parāmasati.
事后置白:指先以甘马语作宣告已,然后说“此为白”,再说“僧团认可,是故默然,我如是持”。如此即为事后置白。以此五种方式,羯磨因白文而失败。
Pacchā vā ñattiṃ ṭhapetīti paṭhamaṃ kammavācāya anussāvanakammaṃ katvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vadati. Evaṃ pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.
于宣告的失败中,事等应依前述方式了知。至于不触及的情形:在第一次宣告时,当应说“尊者,请僧团听我言,这位法护是具寿佛护的求受具足戒者”,若说“尊者,请僧团听我言,具寿佛护的……”,即名不触及事。当应说“尊者,请僧团听我言,这位法护……”,若说“尊者,请听我言,这位法护……”,即名不触及僧团。当应说“尊者,请僧团听我言,这位法护是具寿佛护的……”,若说“尊者,请僧团听我言,这位法护是求受具足戒者”,即名不触及人。
Anussāvanato vipattiyaṃ pana vatthuādīni tāva vuttanayeneva veditabbāni. Evaṃ pana nesaṃ aparāmasanaṃ hoti – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti paṭhamānussāvanāya vā ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti dutiyatatiyānussāvanāsu vā ‘‘ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, āyasmato buddharakkhitassā’’ti vadanto vatthuṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadanto saṅghaṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassā’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadanto puggalaṃ na parāmasati nāma.
省略宣告:指完全不作甘马语的宣告。在白二甘马中,仅置白文两次;在白四甘马中,仅置白文四次。如此为省略宣告。若在白二甘马中,置一白文后,作一次甘马语宣告时,或舍弃音节,或说错词语,此亦为省略宣告。在白四甘马中,置一白文后,仅作一次或两次甘马语宣告,或舍弃音节,或舍弃词语,或说错,当知皆为省略宣告。
Sāvanaṃ hāpetīti sabbena sabbaṃ kammavācāya anussāvanaṃ na karoti, ñattidutiyakamme dvikkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti, ñatticatutthakamme catukkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti. Evaṃ sāvanaṃ hāpeti. Yopi ñattidutiyakamme ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā ekaṃ kammavācaṃ anussāvento akkharaṃ vā chaḍḍeti, padaṃ vā duruttaṃ karoti, ayampi sāvanaṃ hāpetiyeva. Ñatticatutthakamme pana ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakimeva vā dvikkhattuṃ vā kammavācāya anussāvanaṃ karontopi akkharaṃ vā padaṃ vā chaḍḍentopi duruttaṃ karontopi anussāvanaṃ hāpetiyevāti veditabbo.
252“说不当语”的裁断如下:若于应发某字音之处而发余音,此即名为“说不当语”。因此,比丘在宣读甘马语时,凡此——
252. ‘‘Duruttaṃ karotī’’ti ettha pana ayaṃ vinicchayo. Yo hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, ayaṃ duruttaṃ karoti nāma. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –
松音与紧音,长音与短音,重音与轻音,鼻音,以及连声、分声、离声——依字音之智,如此差别有十种。
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahitaṃ; Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. –
对此,应如是善加辨别:其中,松音是指五类字母中的第一、第三音;紧音是指其中的第二、第四音。长音是指应以长时间发出的ā等音;短音是指应以半长时间发出的a等音。重音即是长音本身,或如说“尊者佛护长老,若有人不认可”——这样与前词结合而发出者;轻音即是短音本身,或如说“尊者佛护长老,若有人认可”——这样不与前词结合而发出者。鼻音是指闭合发音器官、保持不释放,以不张口的方式带鼻音发出者。连声是指与后词相连,说为“tuṇhissā”或“tuṇhassā”者;分声是指不与后词相连,断开说为“tuṇhī assā”或“tuṇha assā”者。离声是指不闭合发音器官、予以释放,以张口的方式不带鼻音发出者。
Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo. Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaākārādi. Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaakārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahitanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhissā’’ti vā ‘‘tuṇhassā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.
其中,当应说“suṇātu me”时,将ta音改为tha音而说成“suṇāthu me”,这便是将松音作紧音;同样,当应说“pattakallaṃ esā ñattī”而说成“patthakallaṃ esā ñatthī”等,也是如此。当应说“Bhante saṅgho”时,将bha音、gha音改为ba音、ga音而说成“bante saṃgo”,这便是将紧音作松音。当应以张口方式说“suṇātu me”时,却以不张口的方式不带鼻音而说成“suṇaṃtu me”;或当应说“esā ñattī”而说成“esaṃ ñattī”,这便是将离声作鼻音。当应以不张口方式带鼻音说“pattakallaṃ”时,却以张口的方式不带鼻音而说成“pattakallā”,这便是将鼻音作离声。如是,应将松音处而作紧音,应将紧音处而作松音,应将离声处而作鼻音,应将鼻音处而作离声——这四种字音在甘马语中会毁坏羯磨。像这样宣说者,当应说某字音时却说成了另一字音,即称为“说错”。
Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ esā ñatthī’’tiādivacanaṃ. ‘‘Bhante saṅgho’’ti vattabbe bha-kāragha-kārānaṃ ba-kāraga-kāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe pana ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena ananunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.
然而,对于其余长、短等六种辅音而言,在长音位只应读长音,在短音位只应读短音,如此各依其位读出该字而不破坏次第相承的发音法则,应这样来作甘马语。若不这样作,而于应读长音处读为短音,或于应读短音处读为长音;于应读重音处说成轻音,于应读轻音处说成重音;于应说连声处说成定音,于应说定音处说成连声——即使这样说,甘马语也不失效,因为这六种辅音不会令羯磨失效。然而,经师们说:“d音转为t音,t音转为d音,c音转为j音,j音转为c音,y音转为k音,k音转为y音,因此在应读d音等处说成t音等并不相违。”这种说法违背了羯磨法则,是不恰当的。因此,持律者不应将d音作t音……乃至……不应将k音作y音。应当依照巴利的发音法则善加厘清,避开十种辅音发音法中所说的过失来作甘马语;否则,便会破坏听闻。
Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva, rassaṭṭhāne rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati, tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti. Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādivacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma.
“于不适时宣告”是指:在不适时、不适当的场合,未先提出白(ñatti),便先作了宣告羯磨,之后才提出白。如此,由于这五种方式,就宣告而言,羯磨便告失败。
Akāle vā sāvetīti sāvanāya akāle anokāse ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvā pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.
253253. 关于界的过患:所谓“过小界”,是指不能容纳二十一位比丘的界。在《古伦地注》中则说:“二十一位比丘无法就座之处”。因此,这样的界,即便已作结界,也如同未结界一般,与村落、田地相似,在其中举办的羯磨即告失败。其余诸界亦同此理。其中,所谓“过大界”,是指结界范围虽仅超出一根发丝之量,却也超过了三由旬。所谓“残缺标相”,是指未妥善连接的标相。在东方立下标相后,依次在南方、西方、北方立下标相,而后再返回东方,重新确认先前所立的标相而完成安立,如此便为“无残缺标相”。如果依次连接,在北方立下标相后便直接在该处安立,则为“残缺标相”。另一种“残缺标相”是指:将没有标相的活树、死树干、草堆、沙堆等任何一种作为中间标相而结界。所谓“阴影标相”,是指以山影等任何阴影作为标相而结界。所谓“无标相”,是指完全不立任何标相而结界。所谓“站在界外结界”,是指立下标相后,站在标相之外结界。所谓“在河中、海中、自然湖中结界”,是指在这些河等之中无论结何种界,即使这样结了界,由于“诸比丘,一切河无界,一切海无界,一切自然湖
253.Sīmatovipattiyaṃ pana atikhuddakasīmā nāma yā ekavīsati bhikkhū na gaṇhāti . Kurundiyaṃ pana ‘‘yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ. Tasmā yā evarūpā sīmā, ayaṃ sammatāpi asammatā gāmakhettasadisāva hoti, tattha kataṃ kammaṃ kuppati. Esa nayo sesasīmāsupi. Ettha pana atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā hoti. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ nimittaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Chāyānimittā nāma yā pabbatacchāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Animittā nāma yā sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā hoti. Bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhito sammannati. Nadiyā samudde jātassare sīmaṃ sammannatīti etesu nadīādīsu yaṃ sammannati, sā evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindati. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharati. Tattha yathā sambhedo ca ajjhottharaṇañca hoti, taṃ sabbaṃ sīmākathāyaṃ vuttameva. Iti imā ekādasapi sīmā asīmā gāmakhettasadisā eva, tāsu nisīditvā kataṃ kammaṃ kuppati. Tena vuttaṃ ‘‘imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti.
关于僧众羯磨的失败,已无任何未阐明之处。其中本应说明的“羯磨资格与欲清净之相”,也在他处依“四位如法比丘具足羯磨资格”等理则作了说明。其中,“如法比丘具足羯磨资格”是指:在作四种羯磨时,四位如法、未被举罪、未被驱摈、戒行清净的比丘,是具足羯磨资格者,是羯磨的合法主人。若没有他们,便不能举办该羯磨;他们的欲或清净若未送达,羯磨即不成立。而其余的人,即便有上千位,若是共住者且全都是应表达欲者,无论他们前来表达了欲与清净,还是未前来,羯磨依然成立。然而,若僧团对某人行别住羯磨,此人既非具足羯磨资格者,亦非应表达欲者,但由于僧团是以此人为对象(事)而作羯磨,故称其为“羯磨的堪能者”。其余羯磨亦同此理。
Parisato kammavipattiyaṃ pana kiñci anuttānaṃ nāma natthi. Yampi tattha kammappattachandārahalakkhaṇaṃ vattabbaṃ siyā, tampi parato ‘‘cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā’’tiādinā nayena vuttameva. Tattha pakatattā kammappattāti catuvaggakaraṇe kamme cattāro pakatattā anukkhittā anissāritā parisuddhasīlā cattāro bhikkhū kammappattā kammassa arahā anucchavikā sāmino. Na tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti, avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā mā vā, kammaṃ pana tiṭṭhati. Yassa pana saṅgho parivāsādikammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica yasmā taṃ puggalaṃ vatthuṃ katvā saṅgho kammaṃ karoti, tasmā kammārahoti vuccati. Sesakammesupi eseva nayo.
254254.白告羯磨适用于哪五种场合?即:驱出、摈出、下意羯磨、梵罚,以及第五的“唯取羯磨相”。这里,所谓“驱出即摈出”,是就文句的紧密关联而言;然事实上,先是摈出,后为驱出。其中,对迦兰陀沙弥所行的惩罚羯磨之灭除,应理解为“摈出”。因此,如今若有沙弥诽谤佛、法、僧,将不清净说为清净,成为邪见者,具足执取边见,则应再三劝阻,令其舍弃该执见。若不舍弃,应集合僧众令其“舍弃”。若仍不舍弃,则应由一位贤能的比丘作白告羯磨,将其摈出。此羯磨应如此行:
254.Apalokanakammaṃ katamāni pañca ṭhānāni gacchati, osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamanti ettha ‘‘osāraṇaṃ nissāraṇa’’nti padasiliṭṭhatāyetaṃ vuttaṃ, paṭhamaṃ pana nissāraṇā hoti, pacchā osāraṇā. Tattha yā sā kaṇṭakassa sāmaṇerassa daṇḍakammanāsanā, sā nissāraṇāti veditabbā. Tasmā etarahi sacepi sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhaṇati, akappiyaṃ ‘‘kappiya’’nti dīpeti, micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, so yāvatatiyaṃ nivāretvā taṃ laddhiṃ vissajjāpetabbo. No ce vissajjeti, saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘vissajjehī’’ti vattabbo. No ce vissajjeti, byattena bhikkhunā apalokanakammaṃ katvā nissāretabbo. Evañca pana kammaṃ kātabbaṃ –
“尊者,我请问僧团:‘这位名叫某某的沙弥,是谤佛、谤法、谤僧者,是邪见者。其他沙弥所获得与比丘共住两夜三夜的权利,为了剥夺他的这一权利,僧团是否同意将其摈出?’第二次……第三次,尊者,我请问僧团:‘这位名叫某某的沙弥……僧团是否同意?’去吧,你已灭没。”
‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassā alābhāya nissāraṇā ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi. Tatiyampi bhante saṅghaṃ pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero…pe… ruccati saṅghassā’ti, cara pire vinassā’’ti.
其后,他若这样说:“尊者,我因愚痴、因无知、因不幸而造作了此事。我今向僧团忏悔,请求原谅。”在他如此忏悔,并经过三次恳求后,应以白告羯磨将其重新接纳。接纳的作法如下:在僧团中,应由一位贤能的比丘在得到僧团的认可后宣布:
So aparena samayena ‘‘ahaṃ, bhante, bālatāya añāṇatāya alakkhikatāya evaṃ akāsiṃ, svāhaṃ saṅghaṃ khamāpemī’’ti khamāpento yāvatatiyaṃ yācāpetvā apalokanakammeneva osāretabbo, evañca pana osāretabbo. Saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
尊者,我请示僧团:‘这位名叫某某的沙弥,是佛、法、僧的毁谤者,执持邪见。其余沙弥得以与比丘共宿两夜三夜,而他已因此被驱摈,不得此利。如今他已温和顺从、谦卑自处,具足惭法,安住于惭愧之中,已受治罚,发露己过。对此沙弥,僧团是否同意恢复其之前的身和同住之给与?’”
‘‘Saṅghaṃ , bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassā alābhāya nissārito, svāyaṃ idāni sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito katadaṇḍakammo accayaṃ deseti, imassa sāmaṇerassa yathā pure kāyasambhogasāmaggidānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti.
应如此说三次。如是,白二甘马涵盖驱出与接纳。剃度羯磨已于出家决断中说。
Evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammaṃ osāraṇañca nissāraṇañca gacchati. Bhaṇḍukammaṃ pabbajjāvinicchayakathāya vuttameva.
然而,梵罚并非仅为阐那制定。若有其他比丘多语饶舌,以粗恶语触恼、轻蔑、诋毁诸比丘而住,也应施予此罚。施予的方式如下:在僧团中,应由一位有能力的比丘征得僧团同意后宣告:
Brahmadaṇḍo pana na kevalaṃ channasseva paññatto, yo aññopi bhikkhu mukharo hoti, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, tassapi dātabbo, evañca pana dātabbo. Saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
“尊者,某位比丘多言饶舌,常以粗恶言语恼害、辱骂、轻视诸比丘而住。那位比丘想说什么就说什么。比丘们不应与该比丘说话,不应教诫他,不应教导他。尊者,我请问僧团:‘对那位比丘施以梵罚,僧团是否同意?’第二次我也请问……第三次我也请问:‘对那位比丘施以梵罚,僧团是否同意?’”
‘‘Bhante, itthannāmo bhikkhu mukharo, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, so bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya, bhikkhūhi itthannāmo bhikkhu neva vattabbo, na ovaditabbo na anusāsitabbo, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi pucchāmi…pe… tatiyampi pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti.
后来,若那位比丘如法行持并乞求原谅,其梵罚应被解除。而解除方式如下:应由一位有能力的比丘在僧团中宣告:
Tassa aparena samayena sammā vattitvā khamāpentassa brahmadaṇḍo paṭippassambhetabbo, evañca pana paṭippassambhetabbo. Byattena bhikkhunā saṅghamajjhe sāvetabbaṃ –
“尊者,比丘僧团曾对某位比丘施以梵罚。如今那位比丘柔和、谦下,具足惭愧,安住于惭、愧,经过反思而安住于未来的防护。尊者,我请问僧团:‘解除那位比丘的梵罚,僧团是否同意?’”
‘‘Bhante, bhikkhusaṅgho asukassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ adāsi, so bhikkhu sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhati, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘tassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa paṭippassaddhi ruccati saṅghassā’’’ti.
如此说过三遍后,应以白二甘马解除梵罚。
Evaṃ yāvatatiyaṃ vatvā apalokanakammeneva brahmadaṇḍo paṭippassambhetabboti.
“业相即是第五种”——这是世尊在《比丘尼犍度》中所说的:
Kammalakkhaṇaññevapañcamanti yaṃ taṃ bhagavatā bhikkhunikkhandhake –
那时,六群比丘用泥水泼洒比丘尼,心想:“希望她们对我们生起爱慕。”他们向比丘尼显露身体,显露大腿,显露男根。他们与比丘尼调笑,与比丘尼交合,心想:“希望她们对我们生起爱慕。”
‘‘Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti, kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti. Bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’’’nti (cūḷava. 411) –
在这些事中,对于某些比丘,世尊制定了恶作后,曾开许说:“比丘们,我允许对那位比丘行惩罚羯磨。”当生起“应如何行惩罚羯磨”的疑惑时,世尊则允许不礼敬羯磨,说:“比丘们,应令比丘尼僧团对那位比丘作不礼敬羯磨。”这即是第五种业相,也是此白二甘马的缘起。由于其特征唯是羯磨本身,无有接纳等事,故称为业相。我们将详细说明其执行与解除。在比丘尼住处,经由聚集的比丘尼僧团同意,应由一位有能力的比丘尼这样宣告:
Imesu vatthūsu yesaṃ bhikkhūnaṃ dukkaṭaṃ paññapetvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu’’nti vatvā ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti saṃsaye uppanne ‘‘avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’ti evaṃ avandiyakammaṃ anuññātaṃ, taṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ, imassa apalokanakammassa ṭhānaṃ hoti. Tassa hi kammaññeva lakkhaṇaṃ, na osāraṇādīni, tasmā kammalakkhaṇanti vuccati. Tassa karaṇaṃ paṭippassaddhiyā saddhiṃ vitthārato dassayissāma. Bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –
“圣姊们,某位尊者向比丘尼们示现了不端的行为。对于这位尊者,是否同意作不礼敬羯磨?”我请问比丘尼僧团。“圣姊们,某位尊者向比丘尼们示现了不端的行为。对于这位尊者,是否同意作不礼敬羯磨?”我第二次请问。“圣姊们……是否同意?”我第三次请问比丘尼僧团。
‘‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’’ti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmi. ‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’ti dutiyampi. Tatiyampi bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti.
如此宣告三次之后,应以白二甘马行不礼敬羯磨。
Evaṃ tikkhattuṃ sāvetvā apalokanakammena avandiyakammaṃ kātabbaṃ.
从那时起,那位比丘不应被比丘尼们礼敬。如果不被礼敬时,他生起惭与愧,如法而住,便应请求比丘尼们原谅。请求原谅时,不应前往比丘尼住处,而应在寺院中,走到僧团、僧众或某位比丘跟前,蹲身而坐,合掌后说:“尊者,我反省后已安住于未来的防护,不再示现不清净的行为。愿比丘尼僧团原谅我。”应由该僧团或僧众派遣一位比丘,或由一位比丘亲自前往,对比丘尼们说:“这位比丘反省后,已安住于未来的防护。他发露了过失,并请求比丘尼僧团原谅。愿比丘尼僧团使这位比丘成为可礼敬者。”他应被作礼敬羯磨。作法如下:在比丘尼住处聚集的比丘尼僧团和合同意时,由一位有能力的比丘尼宣告:
Tato paṭṭhāya so bhikkhu bhikkhunīhi na vanditabbo. Sace avandiyamāno hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā sammā vattati, tena bhikkhuniyo khamāpetabbā. Khamāpentana bhikkhunupassayaṃ agantvā vihāreyeva saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā ekaṃ bhikkhuṃ vā upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ, bhante, paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhāmi, na puna apāsādikaṃ dassessāmi, bhikkhunisaṅgho mayhaṃ khamatū’’ti khamāpetabbaṃ. Tena saṅghena vā gaṇena vā ekaṃ bhikkhuṃ pesetvā ekabhikkhunā vā sayameva gantvā bhikkhuniyo vattabbā ‘‘ayaṃ bhikkhu paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, iminā accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅgho khamāpito, bhikkhunisaṅgho imaṃ bhikkhuṃ vandiyaṃ karotū’’ti. So vandiyo kātabbo, evañca pana kātabbo. Bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –
“诸位圣尼,名为某甲的圣者因向比丘尼们示现不清净行,被比丘尼僧团作不礼敬羯磨。如今他进入惭耻法,反省后安住于未来的防护,发露过失并求得比丘尼僧团原谅。请问僧团,是否同意对这位圣者作礼敬羯磨?”
‘‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dassetīti bhikkhunisaṅghena avandiyo kato, so lajjidhammaṃ okkamitvā paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅghaṃ khamāpesi, tassa ayyassa vandiyakaraṇaṃ ruccatīti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti –
应说三次。如此,通过白二甘马即可作礼敬羯磨。
Tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammeneva vandiyo kātabbo.
255然而,此处还有超出巴利原文的羯磨相判析(参见《附随·义释》495-496)。所谓羯磨相,是以比丘尼僧团为根本而制定的,但比丘僧团也同样适用。比丘僧团在筹食、布萨堂中所作的白二甘马,也是羯磨相。对于衣破、衣旧或失衣的比丘,应集合僧团,由一位有能力的比丘三度宣告,作白二甘马后,方可施与衣。若施物微少,譬如在为作衣者分配资具时所说的针等物,即使不白二也可施与。施与这些物品时,他本人即是主事者;若施与超过此量,则须白二后方可施与,因超过此量的施与,僧团才是主事者。病药亦如彼处所说之种类,可自行施与;若有人欲求更多,则须白二后施与。若有羸弱、行路断绝、乞食路断或重病者,在大住处中,从彼处所生资具,每日施与一两或半两米,或一日施与五两或十两米时,须作白二甘马后方可施与。对于持戒比丘,从彼处所生资具,可施与以解除债务之累;对于多闻、能承担僧团事务的比丘,可施与不需铺设的坐卧处;对于为僧团办事的净人等,可施与饭食工钱。凡此种种,皆须通过白二甘马施与。
255. Ayaṃ panettha pāḷimuttakopi kammalakkhaṇavinicchayo (pari. aṭṭha. 495-496). Idañhi kammalakkhaṇaṃ nāma bhikkhunisaṅghamūlakaṃ paññattaṃ, bhikkhusaṅghassapi panetaṃ labbhatiyeva. Yañhi bhikkhusaṅgho salākabhattauposathaggesu ca apalokanakammaṃ karoti, etampi kammalakkhaṇameva. Acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvarānañhi saṅghaṃ sannipātetvā byattena bhikkhunā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvā cīvaraṃ dātuṃ vaṭṭati. Appamattakavissajjakena pana cīvaraṃ karontassa paccayabhājanīyakathāyaṃ vuttappabhedāni sūciādīni anapaloketvāpi dātabbāni. Tesaṃ dāne soyeva issaro, tato atirekaṃ dentena apaloketvā dātabbaṃ. Tato hi atirekadāne saṅgho sāmī. Gilānabhesajjampi tattha vuttappakāraṃ sayameva dātabbaṃ, atirekaṃ icchantassa apaloketvā dātabbaṃ. Yopi ca dubbalo vā chinniriyāpatho vā pacchinnabhikkhācārapatho vā mahāgilāno, tassa mahāvāsesu tatruppādato devasikaṃ nāḷi vā upaḍḍhanāḷi vā, ekadivasaṃyeva vā pañca vā dasa vā taṇḍulanāḷiyo dentena apalokanakammaṃ katvāva dātabbā. Pesalassa bhikkhuno tatruppādato iṇapalibodhampi bahussutassa saṅghabhāranittharakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampi saṅghakiccaṃ karontānaṃ kappiyakārakādīnaṃ bhattavetanampi apalokanakammena dātuṃ vaṭṭati.
以四资具因缘而施的所生物,可用以维护僧团住处。然而,为遮止“此比丘以主宰者姿态行事”的讥嫌,于筹食等或临时集会时,应先告知僧团,方可维护。为衣、食而特别指定施与的所生物,即便不白二,亦可维护住处;但为遮止“此比丘真能干,竟以为衣、食特别指定施与之物来维护住处”的讥嫌,则须作白二甘马后方可维护。
Catupaccayavasena dinnatatruppādato saṅghikaṃ āvāsaṃ jaggāpetuṃ vaṭṭati, ‘‘ayaṃ bhikkhu issaravatāya vicāretī’’ti kathāpacchindanatthaṃ pana salākaggādīsu vā antarasannipāte vā saṅghaṃ āpucchitvāva jaggāpetabbo. Cīvarapiṇḍapātatthāya odissa dinnatatruppādatopi apaloketvā āvāso jaggāpetabbo, anapaloketvāpi vaṭṭati, ‘‘sūro vatāyaṃ bhikkhu cīvarapiṇḍapātatthāya odissa dinnato āvāsaṃ jaggāpetī’’ti evaṃ uppannakathāpacchedanatthaṃ pana apalokanakammameva katvā jaggāpetabbo.
若有人建造塔上的伞盖、栏杆、菩提树屋或座堂,或修补旧者,或作涂灰工程,可劝化众人来做。若无工匠,应从塔的寄存物中出资来做。若寄存物亦无,则作白二甘马后,从彼处所生物中出资来做。即使以僧团之物,作白二后,亦可办理塔的事务。但以塔的财物,即便白二后,亦不可作僧团的事务,唯可暂时借用,事后归还原状。于塔上作涂灰等工程者,若从乞食或僧团得不到足够维生之物,可从塔的财物中取用维生之物,并履行义务,但不得以“我们履行义务”为由,而以鱼肉等作为僧团之食。
Cetiye chattaṃ vā vedikaṃ vā bodhigharaṃ vā āsanagharaṃ vā akataṃ vā karontena jiṇṇaṃ vā paṭisaṅkharontena sudhākammaṃ vā karontena manusse samādapetvā kātuṃ vaṭṭati. Sace kārako natthi, cetiyassa upanikkhepato kāretabbaṃ. Upanikkhepepi asati apalokanakammaṃ katvā tatruppādato kāretabbaṃ, saṅghikenapi apaloketvā cetiyakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiyassa santakena apaloketvāpi saṅghikakiccaṃ na vaṭṭati, tāvakālikaṃ pana gahetvā paṭipākatikaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiye sudhākammādīni karontehi pana bhikkhācārato vā saṅghato vā yāpanamattaṃ alabhantehi cetiyasantakato yāpanamattaṃ gahetvā paribhuñjantehi vattaṃ kātuṃ vaṭṭati, ‘‘vattaṃ karomā’’ti macchamaṃsādīhi saṅghabhattaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
寺院中由僧团执受而种植的果树,可得照料。若敲钟分其果而食用者,对此不须作白二甘马。若果树未被执受,则须作白二甘马。此羯磨于筹食、施食、饭食处及中间集会时亦可作,于布萨堂中亦适宜作。因布萨堂中,未到者也会送来欲与清净,故那里最为清净。应如此作:由一位能干的比丘,经比丘僧团同意后宣告:
Ye vihāre ropitā phalarukkhā saṅghena pariggahitā honti, jagganakammaṃ labhanti. Yesaṃ phalāni ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā paribhuñjanti, tesu apalokanakammaṃ na kātabbaṃ. Ye pana apariggahitā, tesu apalokanakammaṃ kātabbaṃ, taṃ pana salākaggayāgaggabhattaggaantarasaaāpātesupi kātuṃ vaṭṭati, uposathagge pana vaṭṭatiyeva. Tattha hi anāgatānampi chandapārisuddhi āharīyati, tasmā taṃ suvisodhitaṃ hoti. Evañca pana kātabbaṃ, byattena bhikkhunā bhikkhusaṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
“诸位尊者,凡此寺院界内属于僧团的根、皮、叶、芽、花、果、嚼食等物,是否同意让往来的比丘们随宜受用?我请问僧团。”
‘‘Bhante, yaṃ imasmiṃ vihāre antosīmāya saṅghasantakaṃ mūlatacapattaaṅkurapupphaphalakhādanīyādi atthi, taṃ sabbaṃ āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ ruccatīti saṅghaṃ pucchāmī’’ti –
如此应问三次。
Tikkhattuṃ pucchitabbaṃ.
由四位或五位比丘所行,即为善作。若寺院中仅住二三人,他们坐着所作的规定,也与僧团所作相同。若唯有比丘一人,该比丘于布萨日完成前行与前务后,坐着所作的规定,亦与僧团所作相同。作时,可以果期而作,也可限定四月、六月或一年,如此限定或不限定而作皆可。若已限定,则依限定受用后,须再作;若未限定,则只要树木存在,即可受用。若以那些树木的种子种植了其他树木,那些树木也同样适用这一规定。
Catūhi pañcahi bhikkhūhi kataṃ sukatameva. Yasmimpi vihāre dve tayo janā vasanti, tehi nisīditvā katampi saṅghena katasadisameva. Yasmiṃ pana eko bhikkhu hoti, tena bhikkhunā uposathadivase pubbakaraṇapubbakiccaṃ katvā nisinnena katampi katikavattaṃ saṅghena katasadisameva hoti. Karontena pana phalavārena kātumpi cattāro māse cha māse ekasaṃvaccharanti evaṃ paricchinditvāpi aparicchinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Paricchinne yathāparicchedaṃ paribhuñjitvā puna kātabbaṃ. Aparicchinne yāva rukkhā dharanti, tāva vaṭṭati. Yepi tesaṃ rukkhānaṃ bījehi aññe rukkhā ropitā honti, tesampi sā eva katikā.
然而,若树木植于另一座僧院,则种植所在的那座僧院的僧团即是所有者。即使从别处取来种子、后来种在前一座僧院的树木,对此也应另作规定;规定制定后,这些树木便处于个人所有处,可随意享用果实等。但若在此处将各处围建成别院并加以照料,则这些树木即处于那些比丘的个人所有处,他人不得享用。不过,他们应将十分之一的份额给予僧团之后方可享用。即使在僧院中央用树枝围护树木加以保护,也同样适用这一原则。
Sace pana aññasmiṃ vihāre ropitā honti, tesaṃ yattha ropitā, tasmiṃyeva vihāre saṅgho sāmī. Yepi aññato bījāni āharitvā purimavihāre pacchā ropitā, tesu aññā katikā kātabbā, katikāya katāya puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, yathāsukhaṃ phalādīni paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Sace panettha taṃ taṃ okāsaṃ parikkhipitvā pariveṇāni katvā jagganti, tesaṃ bhikkhūnaṃ puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, aññe paribhuñjituṃ na labhanti. Tehi pana saṅghassa dasamabhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Yopi majjhevihāre rukkhaṃ sākhāhi parivāretvā rakkhati, tassapi eseva nayo.
当一位应受尊敬的比丘来到古寺时,人们以“长老来了”为由奉上各种果实。若该处原住有一位通达一切教法、多闻的比丘,心想“此处必定制定了长期的规定”,则可无顾虑地受用。于僧院中,果实等对常行乞食的比丘亦属许可,并不违犯头陀支。沙弥们将许多果实供给各自的戒师和依止师,其余比丘未得而抱怨,那不过是抱怨而已。若遇饥荒,有六十人依靠一棵面包果树维生,此时为摄受所有人,应分配后食用。这是如法之行。只要规定尚未废止,他们所吃的便是善食。那么,规定何时废止呢?当和合僧团聚集后宣告:“从今以后,分配后食用吧。”而在只有一位比丘的僧院,即便这样宣告,旧规定也告废止。规定废止后,若沙弥们既不从树上打落果实,也不从地上拾取后供给比丘,反而用脚踢着落果来回走动,则应处以十分之一份额乃至一半果实的罚则。若他们确实因贪图罚则而取来展示,待日后食物丰足时,净人前来用树枝围护等方式保护树木,便不应再对沙弥们施以罚则,而应分配后受用。
Porāṇakavihāraṃ gatassa sambhāvanīyabhikkhuno ‘‘thero āgato’’ti phalāphalaṃ āharanti, sace tattha mūle sabbapariyattidharo bahussutabhikkhu vihāsi, ‘‘addhā ettha dīghā katikā katā bhavissatī’’ti nikkukkuccena paribhuñjitabbaṃ. Vihāre phalāphalaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati, dhutaṅgaṃ na kopeti. Sāmaṇerā attano ācariyupajjhāyānaṃ bahūni phalāni denti, aññe bhikkhū alabhantā khiyyanti, khiyyanamattameva taṃ hoti. Sace dubbhikkhaṃ hoti, ekaṃ panasarukkhaṃ nissāya saṭṭhipi janā jīvanti, tādise kāle sabbesaṃ saṅgahakaraṇatthāya bhājetvā khāditabbaṃ. Ayaṃ sāmīci. Yāva pana katikavattaṃ na paṭippassambhati, tāva tehi khāyitaṃ sukhāyitameva. Kadā pana katikavattaṃ paṭippassambhati? Yadā samaggo saṅgho sannipatitvā ‘‘ito paṭṭhāya bhājetvā khādantū’’ti sāvebhi, ekabhikkhuke pana vihāre etena sāvitepi purimakatikā paṭippassambhatiyeva . Sace paṭippassaddhāya katikāya sāmaṇerā neva rukkhato pātenti, na bhūmito gahetvā bhikkhūnaṃ denti, patitaphalāni pādehi paharantā vicaranti, tesaṃ dasamabhāgato paṭṭhāya yāva upaḍḍhaphalabhāgena phātikammaṃ kātabbaṃ. Addhā phātikammalobhena āharitvā dassenti, puna subhikkhe jāte kappiyakārakesu āgantvā sākhāparivārādīni katvā rukkhe rakkhantesu sāmaṇerānaṃ phātikammaṃ na kātabbaṃ, bhājetvā paribhuñjitabbaṃ.
“僧院中有果实”——附近村人为了病人或孕妇前来乞求:“请给一个椰子、给一个芒果、给一个面包果。”是否应当给予?应当给予。因为若不给,他们会心生忧恼。然而,施予者应先召集僧团,三度宣告后,依告白羯磨方可施与;或先制定规约,再行存放。此事应这样做:由一位贤能的比丘在僧团同意下郑重宣告——
‘‘Vihāre phalāphalaṃ atthī’’ti sāmantagāmehi manussā gilānānaṃ vā gabbhinīnaṃ vā atthāya āgantvā ‘‘ekaṃ nāḷikeraṃ detha, ambaṃ detha, labujaṃ dethā’’ti yācanti, dātabbaṃ, na dātabbanti? Dātabbaṃ. Adīyamāne hi te domanassikā honti. Dentena pana saṅghaṃ sannipātetvā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvāva dātabbaṃ, katikavattaṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, evañca pana kātabbaṃ. Byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –
“附近村人前来,为病人等乞求果实。比丘僧团同意:允许他们不加阻止地取用两个椰子、两个棕榈果、两个菠萝蜜、五个芒果以及五串香蕉,并允许他们不加阻止地从某某树及某某树摘取果实。”
‘‘Sāmantagāmehi manussā āgantvā gilānādīnaṃ atthāya phalāphalaṃ yācanti, dve nāḷikerāni dve tālaphalāni dve panasāni pañca ambāni pañca kadaliphalāni gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ, asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ ruccati bhikkhusaṅghassā’’ti –
应作三次宣告。此后,对于记下病人等名字而来乞求者,不应说“拿去吧”,而应告知此规定:“对于按此名称分类取用椰子等物,以及从某某树及某某树摘取果实者,已作不加阻止的规定。”并且,事后不得说“这棵是甜芒果,从这里摘吧”。
Tikkhattuṃ vattabbaṃ. Tato paṭṭhāya gilānādīnaṃ nāmaṃ gahetvā yācantā ‘‘gaṇhathā’’ti na vattabbā , vattaṃ pana ācikkhitabbaṃ ‘‘nāḷikerādīni iminā nāma paricchedena gaṇhantānaṃ asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ kata’’nti. Anuvicaritvā pana ‘‘ayaṃ madhuraphalo ambo, ito gaṇhathā’’tipi na vattabbā.
然而,分配果实时,若来人是经僧团任命者,应给与一半份额;若未经任命,须白僧后方可给与。若有旅费耗尽者、或带队商旅、或其他有势力者前来乞求,白后即应给与;若其强行取食,不应阻止。因为若他发怒,可能砍伐树木,或作出其他损害。若有人来到个人别院,以病人名义乞求,应说:‘这些是我们为遮荫等目的所种,若有果实,你们自便。’但若树木确实果实累累,他们绑上荆棘后,按果实轮番取用,则应不怀期待地给与;若其强行取用,不应阻止。理由如前。
Phalabhājanakāle pana āgatānaṃ sammatena upaḍḍhabhāgo dātabbo, asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Khīṇaparibbayo vā maggagamiyasatthavāho vā añño vā issaro āgantvā yācati, apaloketvāva dātabbaṃ, balakkārena gahetvā khādanto na vāretabbo. Kuddho hi so rukkhepi chindeyya, aññampi anatthaṃ kareyya. Puggalikapariveṇaṃ āgantvā gilānassa nāmena yācanto ‘‘amhehi chāyādīnaṃ atthāya ropitaṃ, sace atthi, tumhe jānāthā’’ti vattabbo. Yadi pana phalabharitāva rukkhā honti, kaṇṭake bandhitvā phalavārena gaṇhanti, apaccāsīsantena hutvā dātabbaṃ, balakkārena gaṇhanto na vāretabbo. Pubbe vuttamevettha kāraṇaṃ.
僧团有座果园,却无人照料。若有人依义务而加以照料,仍属僧团所有。或者,僧团将此事委付某位有能力的比丘:‘贤者,请照料后给与。’若他依义务照料,如此也仍属僧团。然而,对于期求酬劳者,应以三分之一份额或一半份额作为酬劳。若他以‘工作繁重’为由不愿接受此份额,则可说:‘全部归你所有,上交十分之一的根本份额后,你便去照料吧。’但因为是重物,不应以断根的方式给与。他上交根本份额后可食用,或建造未建之住处、或照料已建之住处后,将园子交付依止者,他们也须上交根本份额。
Saṅghassa phalārāmo hoti, paṭijagganaṃ na labhati. Sace taṃ koci vattasīsena jaggati, saṅghasseva hoti. Athāpi kassaci paṭibalassa bhikkhuno ‘‘imaṃ sappurisa jaggitvā dehī’’ti saṅgho bhāraṃ karoti, so ce vattasīsena jaggati, evampi saṅghasseva hoti. Phātikammaṃ paccāsīsantassa pana tatiyabhāgena vā upaḍḍhabhāgena vā phātikammaṃ kātabbaṃ. ‘‘Bhāriyaṃ kamma’’nti vatvā ettakena anicchanto pana ‘‘sabbaṃ taveva santakaṃ katvā mūlabhāgaṃ dasamabhāgamattaṃ datvā jaggāhī’’tipi vattabbo, garubhaṇḍattā pana na mūlacchejjavasena dātabbaṃ. So mūlabhāgaṃ datvā khādanto akatāvāsaṃ vā katvā katāvāsaṃ vā jaggitvā nissitakānaṃ ārāmaṃ niyyāteti, tehipi mūlabhāgo dātabbova.
然而,当比丘们自己能够照料时,则不应交与他们照料;若已开始照料,不应阻止,应在即将照料时加以阻止。应说:‘你们已取食甚多,现在不可再照料,比丘僧团自将照料。’但若既无人依义务照料,也无人为酬劳而照料,僧团自身又无力照料,有人不待询问便自行照料,增加报酬后提出期望,则应通过告白羯磨,将所增报酬给与他。如是,这一切唯是羯磨所摄。这五种情形,即告白羯磨所行。
Yadā pana bhikkhū sayaṃ jaggituṃ pahonti, atha tesaṃ jaggituṃ na dātabbaṃ, jaggitakāle pana na vāretabbā, jagganakāleyeva vāretabbā. ‘‘Bahu tumhehi khāyitaṃ, idāni mā jaggittha, bhikkhusaṅghoyeva jaggissatī’’ti vattabbaṃ. Sace pana neva vattasīsena jagganto atthi, na phātikammena, na saṅgho jaggituṃ pahoti, eko anāpucchitvāva jaggitvā phātikammaṃ vaḍḍhetvā paccāsīsati, apalokanakammena phātikammaṃ vaḍḍhetvāva dātabbaṃ. Iti imaṃ sabbampi kammalakkhaṇameva hoti. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.
256256. 至于单白羯磨与白二甘马等种种业处的差别,见《附随注》第495-496页。
256.Ñattikammaṭṭhānabhede pana (pari. aṭṭha. 495-496) –
“尊者们,请听我说:僧团中有一位名为某甲的求受具足戒者,是某乙尊者的弟子,他已由我教诫。若僧团认为时机恰当,便请某甲前来,应对他说:‘来吧!’”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya, ‘āgacchāhī’ti vattabbo’’ti –
如是,对求受具足戒者的引入,便称为引入。
Evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma.
诸尊者,请听我说:这位名为某某的比丘是说法者,他既不谙熟经教,也不通晓经分别,不善了达义理,却执著于辞藻的浮影而排斥义理。若诸尊者以为适宜,我等应令某某比丘退出,再由余者平息此诤事。
‘‘Suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti –
如此,在委派裁决中,对说法比丘的摒出,即称为“摒出”。
Evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma.
尊者,请僧团听我说:今日是十五布萨日。若僧团认为合宜,僧团应行布萨。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti –
如是,依布萨羯磨所立的动议,便称为布萨。
Evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma.
尊者们,请僧团听我说:今日是十五日自恣,若僧团时宜,僧团应行自恣。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti –
如是,依自恣羯磨所立的动议,便称为自恣。
Evaṃ pavāraṇakammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma.
“尊者们,请听我说,这位名为某某者,是向某某尊者请求达上的候选人。若僧团已到适时,我将教授某某。”[“若僧团已到适时,某某应教授某某。”][“若僧团已到适时,我将向某某询问障碍法。”][“若僧团已到适时,某某应向某某询问障碍法。”][“若僧团已到适时,我将向某某询问律。”][“若僧团已到适时,某某应向某某询问律。”][“若僧团已到适时,我将回答某某所问之律。”][“若僧团已到适时,某某应回答某某所问之律。”]
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti –
这样,为任命自己或他人而提出的动议,便称为任命。
Evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma.
“尊者们,请听我说,这件衣是比丘某某的舍堕物,已舍予僧团。若僧团已到适时,僧团可将此衣给与比丘某某。”[“若诸位尊者已到适时,请诸位尊者将此衣给与比丘某某。”]
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti –
如此,对于已舍出的衣、钵等物的给予,即名为“给予”。
Evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma.
「尊者们,请听我说。这位名为某某的比丘,记得犯戒、公开犯戒、显露犯戒、发露犯戒。如果僧团觉得合宜,我应接受某某比丘的犯戒。」「如果诸位具寿觉得合宜,我应接受某某比丘的犯戒。」然后应对他说:「你看见了吗?」「是的,我看见了。」「今后应当自制。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘‘passasī’’ti. Āma, passāmīti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti –
如此,对犯戒的接受,即名为“接受”。
Evaṃ āpattipaṭiggaho paṭiggaho nāma.
请住处的诸位具寿听我说,若诸位具寿认为时机适宜,我们现在便举行布萨、诵巴帝摩卡,待日后黑月时分再举行自恣。
‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti.
诸比丘,如果那些制造纷争、制造争吵、制造争论、制造口舌、在僧团中制造诤事的比丘,拖延到那黑月时分,则应由一位聪慧能干的常住比丘告知常住比丘们:
Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kāḷaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā –
请住处的诸位具寿听我说,若诸位具寿认为时机适宜,我们现在便举行布萨、诵巴帝摩卡,待日后月明时分再举行自恣。
‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti –
如此作,即名为自恣的延期。
Evaṃ katā pavāraṇāpaccukkaḍḍhanā paccukkaḍḍhanā nāma.
全体比丘必须集於一处。聚集后,由一位聪慧能干的比丘告知僧团:
Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
“尊者们,请听我说。我们这些陷入争执、争吵、争论而共住者,已积下诸多非沙门行,言语越轨。若因这些犯行互相追责,此诤事恐会变得苛酷、粗野,乃至导向分裂。若僧团认为合宜,僧团应以‘如草覆地’的方式平息此诤事,唯重罪及涉及在家人之事除外。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ, sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta’’nti –
如此,以如草覆地灭诤法作完后,这最初总摄一切的单白,即称为‘羯磨相’。
Evaṃ tiṇavatthārakasamathena katvā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti kammalakkhaṇaṃ nāma.
同样地,从那以后,便对每一方各以一遍单白而成立两个单白。这样,如上所述的种种分类:引入、移除……乃至羯磨相,共有九种。单白羯磨即适用于此九种情况。
Tathā tato parā ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ katvā dve ñattiyo. Iti yathāvuttappabhedaṃ osāraṇaṃ nissāraṇaṃ…pe… kammalakkhaṇaññeva navamanti ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.
257257. 至于白二甘马处之区别(参见《附随·注疏》第495至496页),应知在《犍度》中,因离车族的跋耆而说的覆钵之移除,以及因他而说的揭钵之引入。正如所记载的(《小品》265-266):
257.Ñattidutiyakammaṭṭhānabhede (pari. aṭṭha. 495-496) pana vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā nissāraṇā, tasseva pattukkujjanavasena khandhake vuttā osāraṇā ca veditabbā. Vuttañhetaṃ (cūḷava. 265-266) –
诸比丘,对于具足八支的优婆塞,应作覆钵。他为了比丘们的损失而奔走,为了比丘们的损害而奔走,为了比丘们无住处而奔走;他辱骂诽谤比丘,离间比丘;他说佛陀的坏话,说法的坏话,说僧的坏话。诸比丘,我允许对具足此八支的优婆塞作覆钵。
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikkujjituṃ.
诸比丘,覆钵应如此行:应由一位能干、胜任的比丘告知僧团:
Evañca pana bhikkhave nikkujjitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者们,请僧团听我说:离车人瓦达以无根的戒失坏诽谤尊者达巴·末罗子。如果僧团认为适当,僧团应对离车人瓦达作覆钵,使其不得与僧团共受用。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjeyya, asambhogaṃ saṅghena kareyya, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:离车族人瓦达以无根的戒失坏诽谤具寿达巴·末罗子。僧团对离车族人瓦达作覆钵,令其不得与僧团共受用。若哪位尊者同意对离车族人瓦达作覆钵、令其不得与僧团共受用,请默然;若不同意,请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjati, asambhogaṃ saṅghena karoti, yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā asambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
离车族人瓦达的钵已被僧团所覆,不得与僧团共受用。僧团同意,故默然。我如是受持。
‘‘Nikkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto asambhogo saṅghena, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
比丘们,对于具足八法的优婆塞,应当给予解覆钵。他不为使比丘们得不到利养而奔走,也不为使比丘们遭受无利益而奔走……不说损害僧团声誉的话。比丘们,我允许为具足此八法的优婆塞解覆钵。
Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo. Na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati…pe… na saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ ukkujjituṃ.
再者,比丘们,覆钵应当如此解除。比丘们,那位离车族人瓦达应前往僧团,偏袒上衣,顶礼比丘们的双足后,蹲踞一旁,合掌当胸,应如此说:
Evañca pana, bhikkhave, ukkujjitabbo. Tena, bhikkhave, vaḍḍhena licchavinā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo –
“尊者,僧团已对我行覆钵,我因此不得与僧团共受用。尊者,我今如法而行,臣服悔过,行出离道,恳请僧团为我解除覆钵。”
‘‘Saṅghena me, bhante, patto nikkujjito, asambhogomhi saṅghena, sohaṃ, bhante, sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācāmī’’ti.
应当第二次恳请。应当第三次恳请。
Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.
应由一位得力、胜任的比丘告知僧团:
Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者僧团,请听我说。僧团已对离车族人瓦达作覆钵,不与僧团共受用。如今他如法而行,诚心悔过,求忏悔出罪,向僧团乞请解覆钵。若僧团时机适宜,僧团应对离车族人瓦达解覆钵,许其与僧团共受用。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena, so sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjeyya, sambhogaṃ saṅghena kareyya, esā ñatti.
尊者僧团,请听我说。僧团已对离车族人瓦达作覆钵,不与僧团共受用。如今他如法而行,诚心悔过,求忏悔出罪,向僧团乞请解覆钵。僧团现对离车族人瓦达解覆钵,许其与僧团共受用。若哪位尊者同意对离车族人瓦达解覆钵并与僧团共受用,请默然。若不同意,请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena, so sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjati, sambhogaṃ saṅghena karoti, yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanā sambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
离车族人瓦达的钵,僧团已予解覆,许其与僧团共受用。僧团认可,故默然。我如此受持。
‘‘Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto sambhogo saṅghena, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
在《小品义释》265中,八支中哪怕仅具足一支,也可对其作覆钵羯磨;既可在界内进行,也可出界外,于河边等处作覆钵。如此覆钵后,不应在其家中接受任何施物,并应派人到其他住处告知:“勿在某人家中接受施食。”解覆钵时,应令其三次乞请,然后将手伸出界外,以白二甘马解。
Ettha (cūḷava. aṭṭha. 265) ca aṭṭhasu aṅgesu ekakenapi aṅgena samannāgatassa pattanikkujjanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, antosīmāya vā nissīmaṃ gantvā nadīādīsu vā nikkujjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ nikkujjite pana patte tassa gehe koci deyyadhammo na gahetabbo, ‘‘asukassa gehe bhikkhaṃ mā gaṇhitthā’’ti aññavihāresupi pesetabbaṃ. Ukkujjanakāle pana yāvatatiyaṃ yācāpetvā hatthapāsaṃ vijahāpetvā ñattidutiyakammena ukkujjitabbo.
结界的认可、不离三衣的认可、敷具的认可,差遣施食者、差遣分配房舍者、差遣管库者、差遣接受衣物者、差遣分配衣物者、差遣分配粥者、差遣分配硬食者、差遣分配果者、差遣分配杂物者、差遣分配覆肩衣者、差遣分配钵者、差遣差使净人者、差遣差使沙弥者——应知这些为认可。应知咖提那衣布施、亡者衣布施为布施。应知咖提那衣出罪为出罪。应知小屋地基、精舍地基的指示为指示。然而,在草覆地诤事中,除了一总摄动议及每方各一动议这三动议外,又说每方各一,即二白二甘马语;应准此而知羯磨相。如是,白二甘马遍行于这七处。
Sīmāsammuti, ticīvarena avippavāsasammuti, santhatasammuti, bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgāriyacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājakayāgubhājakakhajjabhājakaphalabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kathinacīvaradānamatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Kathinuddhāravasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekañattiñcāti tisso ñattiyo ṭhapetvā puna ekekasmiṃ pakkhe ekekāti dve ñattidutiyakammavācā vuttā, tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.
258258. 于白四甘马的处所分类中,依呵责羯磨等七种羯磨,应知为驱出;依这些羯磨的平息,应知为纳入。依比丘尼教诫者之选任,应知为认可。依别住之授予、行法之授予,应知为施予。依牵回本处羯磨,应知为折伏。依托举罪比丘之随顺者、八种乃至三次者、阿利吒、暴恶迦利——这些乃至三次者,依此十一种数数谏告,应知为谏告。依具足戒羯磨、出罪羯磨,应知为羯磨事。如是,白四甘马周遍于此七处。应如是了知羯磨与羯磨之失败,以及这些羯磨执行僧团之界定,及无失败羯磨之处所分类的周遍。
258.Ñatticatutthakammaṭṭhānabhede pana tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena sammuti veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena niggaho veditabbo. Ukkhittānuvattikā, aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca imete yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā veditabbā. Upasampadakammaabbhānakammavasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Evaṃ kammāni ca kammavipatti ca tesaṃ kammānaṃ kārakasaṅghaparicchedo ca vipattivirahitānaṃ kammānaṃ ṭhānabhedagamanañca veditabbaṃ.
杂项篇纲目
Pakiṇṇakakaṇḍamātikā
众食、次第、未问、粪扫衣;
未截断、辩才、未了指定。
关于三年、长座、看护病人的解说
自杀、不观察、涂石、掷石
邪见、牛施、如法守护、大便等
沐浴、涂身、黄门等,长发等、镜等。
舞蹈、断肢、魔术,以及一切粪扫衣;
滤水器、裸体外道,以及花、香、涂油;
葫芦罐、单钵与擦脚布
扇子、伞、指甲剪,腰带与下衣
担水、齿木,爬树及任意上下
顺世论、掷骰子、大蒜,不应行持。
信施物、殊胜寂静,寄存与剃发等事;
理发师、十分之一份额,旅费、大征验;
此是功德总纲。
Gaṇabhojaṃ paramparaṃ, nāpucchā paṃsukūlakaṃ; Acchinnaṃ paṭibhānañca, vippakatauddisanaṃ. Tivassantaṃ dīghāsanaṃ, gilānupaṭṭhavaṇṇanaṃ; Attapātamanavekkhaṃ, silāpavijjhalimpanaṃ. Micchādiṭṭhigopadānaṃ, dhammikārakkhuccārādi; Nhānaghaṃsaṃ paṇḍakādi, dīghakesādyādāsādi. Naccādaṅgachedaniddhi, patto sabbapaṃsukūlaṃ; Parissāvanaṃ naggo ca, pupphagandhaāsittakaṃ. Maḷorikekabhājanaṃ, celapaṭi pādaghaṃsī; Bījanī chattanakhādi, kāyabandhanivāsanaṃ. Kājaharaṃ dantakaṭṭhaṃ, rukkhāroho chandāropo; Lokāyataṃ khipitako, lasuṇaṃ nakkamitabbaṃ. Avandiyo tūlabhisi, bimbohanaāsandādi; Uccāsanamahāsanaṃ, cīvaraadhammokāso. Saddhādeyyaṃ santuttaraṃ, nikkhepo satthakammādi; Nahāpito dasabhāgo, pātheyyaṃ mahāpadeso; Ānisaṃsoti mātikā.