第30章 重物判决的讨论
30. Garubhaṇḍavinicchayakathā
227关于重物:在这里,依照“诸比丘,有五种不可弃舍之物,僧团、群体或个人都不应弃舍,即使弃舍了也仍然算未弃舍;如果有人弃舍,就犯土喇咤亚罪”等这样的方式(《律藏·小品》321)所说明的,就是:园、园地、精舍、精舍地、床、椅、褥、枕、铜釜、铜盆、铜桶、铜锅、斧、锛、凿、锄、铲、藤、竹、文茅草、蒲草、草、土、木器、陶器。这些就叫作五种重物。
227.Garubhaṇḍānīti ettha ‘‘pañcimāni, bhikkhave, avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitānipi avissajjitāni honti, yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā’’tiādinā (cūḷava. 321) nayena dassitāni ārāmo ārāmavatthu, vihāro vihāravatthu, mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ, lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhārī kudālo nikhādanaṃ, valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍanti imāni pañca garubhaṇḍāni nāma.
在这里(《律藏·小品》注释321),“园”指花园或果园。“园地”就是专门为这些园划出来、留出来的地方;或者这些园毁掉之后,原来那块地。“住处”指任何殿堂之类的住所。“住处地”就是它建立的地方。“床”指涂泥床、捆扎床、曲脚床、抽脚床这四种床中的一种。“椅”指涂泥椅等四种椅中的一种。“垫”指毛垫等五种垫中的一种。“枕”指木棉、藤棉、棉团、棉花等做成的枕头。“铜壶”指用铁、铜或任何一种金属做的壶;金属盆等也照这样理解。这里说的“盆”是指大水瓮;“水罐”是指水罐;“锅”就是锅。斧头、藤条之类,名称都不难懂。所谓“五”,是按类别说的;如果按具体形态来分,这些一共有二十五种。因此说:
Tattha (cūḷava. aṭṭha. 321) ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso, tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo. Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādi senāsanaṃ. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Mañco nāma masārako bundikābaddho kuḷīrapādako āhaccapādakoti imesaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataro. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ aññatarā. Bimbohanaṃ nāma rukkhatūlalatātūlapoṭakītūlānaṃ aññataraṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci lohena katakumbhī. Lohabhāṇakādīsupi eseva nayo. Ettha pana bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Kaṭāhaṃ kaṭāhameva. Vāsiādīsu valliādīsu ca duviññeyyaṃ nāma natthi. Pañcāti ca rāsivasena vuttaṃ, sarūpavasena panetāni pañcavīsatividhāni honti. Vuttañhetaṃ –
有两种二摄,第三是四摄;
第四是九分位,第五是八种分别。
“就这样,以五种分类,具足清净五眼的人;
导师宣说了二十五种重物。”
‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ; Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ. ‘‘Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano; Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayī’’ti.
这里就是抉择论:这所有的重物,在〈坐卧处品〉里被称为“不可弃”,在枳吒山的事例中则被说成“不可分”,而在〈附随〉里则说:
Tatrāyaṃ vinicchayakathā – idañhi sabbampi garubhaṇḍaṃ senāsanakkhandhake ‘‘avissajjiya’’nti vuttaṃ, kīṭāgirivatthusmiṃ ‘‘avebhaṅgiya’’nti dassitaṃ, parivāre pana –
“不可舍弃、不可分割,
大仙宣说了这五种。
施与者和受用者都无犯。
这是善者们所思考的问题。”
‘‘Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ, Pañca vuttā mahesinā; Vissajjentassa paribhuñjantassa anāpatti, Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479) –
这段的意思是这样:从彻底断除根本的角度来说,它是不可舍弃、也不可分割的;但如果从转换的角度来说,舍弃它、受用它的人都没有犯戒。应当这样理解这里的意趣。
Āgataṃ. Tasmā mūlacchejjavasena avissajjiyañca avebhaṅgiyañca, parivattanavasena pana vissajjentassa paribhuñjantassa ca anāpattīti evamettha adhippāyo veditabbo.
228228. 这里按顺序说明:首先,这五种东西都不适合拿来换取衣、食、药等资具;但用不动产换不动产,用重物换重物,是允许的。至于不动产中的田地、宅地、池塘、水渠这类东西,不适合由比丘僧团去交涉、接受或同意,只有通过净人处理过的如法物品才可以。而用园换园、园地、精舍、精舍地,这四种都可以互换。
228. Tatrāyaṃ anupubbikathā – idaṃ tāva pañcavidhampi cīvarapiṇḍapātabhesajjatthāya upanetuṃ na vaṭṭati, thāvarena ca thāvaraṃ, garubhaṇḍena ca garubhaṇḍaṃ parivattetuṃ vaṭṭati. Thāvare pana khettaṃ vatthu taḷākaṃ mātikāti evarūpaṃ bhikkhusaṅghassa vicāretuṃ vā sampaṭicchituṃ vā adhivāsetuṃ vā na vaṭṭati, kappiyakārakeheva vicāritato kappiyabhaṇḍaṃ vaṭṭati. Ārāmena pana ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthunti imāni cattāripi parivattetuṃ vaṭṭati.
这里讲一下交换的方式。僧团的椰子园离得远,净人吃掉的很多,没吃掉的,付了车费以后也只能运回来一点点。而另一些住在那个园子附近村里的人,他们的园子在精舍旁边,他们就来僧团,想用自己的园子换那个园子。这时僧团应当以“僧团欢喜”这句话征询僧团同意后接受。即使比丘这边有一千棵树,对方只有五百棵,也不该说“你们的园子小”。因为虽然这个园子小,但它比那个园子带来的收益更多。即使带来的收益相同,也要想到在需要的时候随时可以用,所以还是应当接受。但如果对方的树更多,就该说:“你们的树不是更多吗?”如果他们说:“我们多出来的福报,就供养僧团吧”,那就告知僧团后接受,这是可以的。比丘的树已经结果,对方的树还没结果,虽然还没结果,也要想“不久就会结果”,而接受。对方的树已经结果,比丘的树还没结果,就该说:“你们的树不是已经结果了吗?”如果他们说:“尊者,请拿去吧,这会成为我们的福报”,那就告知后接受,这是可以的。这样就是以园换园。按照同样的道理,园地、住处、住处地,也都可以用园来交换;用园地来交换时,不论是大是小,都可以换园、园地、住处、住处地。
Tatrāyaṃ parivattananayo – saṅghassa nāḷikerārāmo dūre hoti, kappiyakārakā bahutaraṃ khādanti, yampi na khādanti, tato sakaṭavetanaṃ datvā appameva āharanti, aññesaṃ pana tassa ārāmassa avidūre gāmavāsīnaṃ manussānaṃ vihārassa samīpe ārāmo hoti, te saṅghaṃ upasaṅkamitvā sakena ārāmena taṃ ārāmaṃ yācanti, saṅghena ‘‘ruccati saṅghassā’’ti apaloketvā sampaṭicchitabbo. Sacepi bhikkhūnaṃ rukkhasahassaṃ hoti, manussānaṃ pañca satāni, ‘‘tumhākaṃ ārāmo khuddako’’ti na vattabbaṃ. Kiñcāpi hi ayaṃ khuddako, atha kho itarato bahutaraṃ āyaṃ deti. Sacepi samakameva deti, evampi icchiticchitakkhaṇe paribhuñjituṃ sakkāti gahetabbameva. Sace pana manussānaṃ bahutarā rukkhā honti, ‘‘nanu tumhākaṃ bahutarā rukkhā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘atirekaṃ amhākaṃ puññaṃ hotu, saṅghassa demā’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ rukkhā phaladhārino, manussānaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, kiñcāpi na gaṇhanti, ‘‘na cirena gaṇhissantī’’ti sampaṭicchitabbameva. Manussānaṃ rukkhā phaladhārino, bhikkhūnaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, ‘‘nanu tumhākaṃ rukkhā phaladhārino’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘gaṇhatha, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissatī’’ti denti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ ārāmena ārāmo parivattetabbo. Eteneva nayena ārāmavatthupi vihāropi vihāravatthupi ārāmena parivattetabbaṃ, ārāmavatthunā ca mahantena vā khuddakena vā ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthūni.
怎样用住处换住处?如果僧团在村里有一处房屋,而人们在寺院中间有一座楼阁,两者价值相等,若人们想用那座楼阁换取那处房屋,可以接受。如果比丘们的房屋价值更高,比丘们说“我们的房屋价值更高”时,就说:“虽然价值更高,但对出家人不合适,出家人没法住在那里,而这座才合适,请拿去吧。”这样说也可以接受。但如果人们的房屋价值更高,就该说:“你们的房屋不是价值更高吗?”如果对方说:“尊者,没关系,这会成为我们的功德,请拿去吧。”那就可以接受。这样就是用住处换住处。按同样的道理,住处地、园林、园林地,也都可以用来换住处;而用住处地,不管价值高还是低,也都可以换住处、住处地、园林、园林地中的任何一种。应当知道,这就是以不动产换不动产。
Kathaṃ vihārena vihāro parivattetabbo? Saṅghassa antogāme gehaṃ hoti, manussānaṃ vihāramajjhe pāsādo hoti, ubhopi agghena samakā, sace manussā tena pāsādena taṃ gehaṃ yācanti, sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ ce mahagghataraṃ gehaṃ hoti, ‘‘mahagghataraṃ amhākaṃ geha’’nti vutte ca ‘‘kiñcāpi mahagghataraṃ pabbajitānaṃ asāruppaṃ, na sakkā tattha pabbajitehi vasituṃ, idaṃ pana sāruppaṃ, gaṇhathā’’ti vadanti, evampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Sace pana manussānaṃ mahagghaṃ hoti, ‘‘nanu tumhākaṃ gehaṃ mahaggha’’nti vattabbaṃ. ‘‘Hotu, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissati, gaṇhathā’’ti vutte pana sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evampi vihārena vihāro parivattetabbo. Eteneva nayena vihāravatthupi ārāmopi ārāmavatthupi vihārena parivattetabbaṃ, vihāravatthunā ca mahagghena vā appagghena vā vihāravihāravatthuārāmaārāmavatthūni. Evaṃ thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ.
如果是用重物来交换重物,那么床或凳子,不管是大是小,哪怕小到只有四指高的床脚,是村里的孩子们在沙堆里玩耍时做出来的,从布施给僧团的那一刻起,就成了重物。即使国王、大臣等人一次性布施一百张床或一千张床,所有如法的床都应该接受。接受之后,应该这样说:“请按照长幼次序,作为僧团共用的物品来使用。”不应该把它分给个人。多出来的床,可以放在库房等地方,也可以用来放钵和袈裟。在界外,如果有人布施床并说“我布施给僧团”,这张床应该放在僧团上座的住处。如果那里已经有很多床,那这张床就没有特别的用途。如果某个住处有需要,就应该说:“请作为僧团共用的物品来使用。”用价值百钱或千钱的高价床,可以换到另外一百张床,应该交换后取来。不只是床可以换床,园林、园林用地、寺院、寺院用地、凳子、褥子、枕头也都可以交换。这个道理同样适用于凳子、褥子和枕头。不过,其中不如法的不能用,如法的应该作为僧团共用的物品来使用。不如法的或者高价如法的物品,应该交换后取得前面说的那些东西。至于褥子和枕头,则没有不属于重物的。
Garubhaṇḍena garubhaṇḍaparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu khuddakaṃ vā, antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti. Sacepi rājarājamahāmattādayo ekappahāreneva mañcasataṃ vā mañcasahassaṃ vā denti, sabbe kappiyamañcā sampaṭicchitabbā, sampaṭicchitvā ‘‘vuḍḍhapaṭipāṭiyā saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbā, puggalikavasena na dātabbā. Atirekamañce bhaṇḍāgārādīsu paññapetvā pattacīvaraṃ nikkhipitumpi vaṭṭati. Bahisīmāya ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnamañco saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dātabbo. Tattha ce bahū mañcā honti, mañcena kammaṃ natthi. Yassa vasanaṭṭhāne kammaṃ atthi, tattha ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbo. Mahagghena satagghanakena vā sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasataṃ labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibimbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭanti. Esa nayo pīṭhabhisibimbohanesupi. Etesu pana akappiyaṃ na paribhuñjitabbaṃ, kappiyaṃ saṅghikaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vā parivattetvā vuttavatthūni gahetabbāni. Agarubhaṇḍupagaṃ pana bhisibimbohanaṃ nāma natthi.
229铁锅、铁壶、铁盆这三种,不管是大是小,哪怕小到只能盛一捧水,都是重物。但铁制滤水器,不管是用黑铁、铜、钒铁、青铜、黄铜哪一种做的,在锡兰岛,凡是能盛一 pāda 水量的,就应当拿来分配。所谓一 pāda,按摩揭陀的量器来算,是五 nāḷi 的量;超过这个容量的,就是重物。以上是巴利圣典中提到的铁器。至于圣典中没有提到的,如水壶、接水器、长柄勺、汤匙、杓子、钵盖、浅盘、小碟、盒子、炭火盆、烟匙等,不管大小,全都是重物。钵、锡杖、铜钵,这些则是可分配物。青铜、钒铁等制成的器皿之类,可以按僧团共用的方式受用,也可以作为在家众所施的资具来用,但不能作为个人所有的受用来用。即使有人把青铜等器皿布施给僧团,也不能当作随身物来用,只能作为在家众所施的资具来使用——这是《大护持》中所说的。
229.Lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohakaṭāhanti imāni tīṇi mahantāni vā hontu khuddakāni vā, antamaso pasatamattaudakagaṇhanakānipi garubhaṇḍāniyeva. Lohavārako pana kāḷalohatambalohavaṭṭalohakaṃsalohānaṃ yena kenaci kato sīhaḷadīpe pādagaṇhanako bhājetabbo. Pādo ca nāma magadhanāḷiyā pañcanāḷimattaṃ gaṇhāti , tato atirekagaṇhanako garubhaṇḍaṃ. Imāni tāva pāḷiyaṃ āgatāni lohabhājanāni. Pāḷiyaṃ pana anāgatāni bhiṅgārapaṭiggahauḷauṅkadabbikaṭacchupātitaṭṭakasarakasamuggaaṅgārakapalladhūmakaṭacchuādīni khuddakāni vā mahantāni vā sabbāni garubhaṇḍāni. Patto ayathālakaṃ tambalohathālakanti imāni pana bhājanīyāni. Kaṃsalohavaṭṭalohabhājanavikati saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭā vā vaṭṭati, puggalikaparibhogena na vaṭṭati. Kaṃsalohādibhājanaṃ saṅghassa dinnampi hi pārihāriyaṃ na vaṭṭati, gihivikaṭanīhāreneva paribhuñjitabbanti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
不过,除了器皿类以外,在其他如法的铁制品中,眼药筒、眼药棒、耳垢勺、针、叶针、小剪刀、小锥子、钥匙、门闩、拐杖、穿孔器、鼻饲管、双刃剑、铁锤、铁刀、铁球、铁块、铁轮,以及其他各种未完工的铁制品,都是可分配物。至于烟管、犁头、灯柱、灯盘、悬挂灯,以及女人像、男人像、畜生像等,或者其他用于墙壁、屋顶、门扇等处的装饰物,乃至小铁钉,以上一切铁制品都是重物。即使是自己得到的,也不能留作个人受用而使用;可以以僧团共用的方式使用,或者作为在家众所施的资具来使用。锡制品也是同样的道理。乳石制成的浅盘、小碟等,都是重物。
Ṭhapetvā pana bhājanavikatiṃ aññasmimpi kappiyalohabhaṇḍe añjanī añjanisalākā kaṇṇamalaharaṇī sūci paṇṇasūci khuddako pipphalako khuddakaṃ ārakaṇṭakaṃ kuñcikā tāḷaṃ kattarayaṭṭhi vedhako natthudānaṃ bhiṇḍivālo lohakūṭo lohakutti lohaguḷo lohapiṇḍi lohacakkalikaṃ aññampi vippakatalohabhaṇḍaṃ bhājanīyaṃ. Dhūmanettaphāladīparukkhadīpakapallakaolambakadīpaitthipurisatiracchānagatarūpakāni pana aññāni vā bhitticchadanakavāṭādīsu upanetabbāni antamaso lohakhilakaṃ upādāya sabbāni lohabhaṇḍāni garubhaṇḍāniyeva honti, attanā laddhānipi pariharitvā puggalikaparibhogena na paribhuñjitabbāni, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. Tipubhaṇḍepi eseva nayo. Khīrapāsāṇamayāni taṭṭakasarakādīni garubhaṇḍāniyeva.
不过,陶罐如果是油瓶,或者容量超过一跋陀(pāda,合五量器 nāḷi)的容器,就属于重物。金、银、琉璃、水晶、宝石做的器皿,即使是在家人所施的资具,也不可以用,更不用说以僧团共用受用或个人受用而使用了。但在坐卧处的受用中,无论可触摸或不可触摸之物,一切都可以使用。
Ghaṭako pana telabhājanaṃ vā pādagaṇhanakato atirekameva garubhaṇḍaṃ. Suvaṇṇarajatahārakūṭajātiphalikabhājanāni gihivikaṭānipi na vaṭṭanti, pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā. Senāsanaparibhoge pana āmāsampi anāmāsampi sabbaṃ vaṭṭati.
在斧头这类工具里,如果一把斧头除了砍齿木或削甘蔗之外,不能用来做其他大活儿,那它就属于可分物。比这更大的斧头,不管做成什么样子,都是重物。砍刀呢,哪怕是医生用来放血的砍刀,也全都是重物。小斧头的判断跟砍刀一样。如果是做成武器样式的,就不能碰。锄头哪怕只有四指大小,也是重物。凿子,不管是方口的、槽口的、弯的还是直的,哪怕只是用来钻扫帚柄孔的,只要装了柄,就是重物;而用来挖扫帚柄孔的那种没装柄的凿子,只有刃片,能放进袋子里带着走的,就属于可分物。尖头工具也算在凿子这一类里。如果有人把斧头这类工具布施给了精舍,后来他们的房子被火烧了或者被贼抢了,他们来说:“尊者,请把工具还给我们,我们以后会重新置办。”那就应该还。如果他们送回来,不该拦着;如果他们不送回来,也不该去催。
Vāsiādīsu yāya vāsiyā ṭhapetvā dantakaṭṭhacchedanaṃ vā ucchutacchanaṃ vā aññaṃ mahākammaṃ kātuṃ na sakkā, ayaṃ bhājanīyā. Tato mahantatarā yena kenaci ākārena katā vāsi garubhaṇḍameva. Pharasu pana antamaso vejjānaṃ sirāvedhanapharasupi garubhaṇḍameva. Kuṭhāriyaṃ pharasusadisoyeva vinicchayo. Yā pana āvudhasaṅkhepena katā, ayaṃ anāmāsā. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi garubhaṇḍameva. Nikhādanaṃ caturassamukhaṃ vā hotu doṇimukhaṃ vā vaṅkaṃ vā ujukaṃ vā, antamaso sammuñjanīdaṇḍakavedhanampi daṇḍabaddhaṃ ce, garubhaṇḍameva. Sammuñjanīdaṇḍakhaṇanakaṃ pana adaṇḍakaṃ phalamattameva. Yaṃ sakkā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ, taṃ bhājanīyaṃ. Sikharampi nikhādaneneva saṅgahitaṃ. Yehi manussehi vihāre vāsiādīni dinnāni honti, te ce ghare daḍḍhe vā corehi vā vilutte ‘‘detha no, bhante, upakaraṇe, puna pākatike karissāmā’’ti vadanti, dātabbā. Sace āharanti, na vāretabbā, anāharantāpi na codetabbā.
铁匠、木匠、车匠、箭匠、珠宝匠、补钵匠所用的砧、锤、钳、秤等一切铁制工具,从施给僧团之时起,就是重物。锡匠、金匠、皮匠的工具也一样。但有一点不同:锡匠的工具中,剪锡刀;金匠的工具中,剪金刀;皮匠的工具中,已加工好的裁皮小刀——这些是可分配物。理发匠和裁缝的工具中,除了大剪刀、大钳子、大烙铁之外,其余都是可分配物;大剪刀等则是重物。
Kammāratacchakāracundakāranaḷakāramaṇikārapattabandhakānaṃ adhikaraṇimuṭṭhikasaṇḍāsatulādīni sabbāni lohamayaupakaraṇāni saṅghe dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍāni. Tipukoṭṭakasuvaṇṇakāracammakāraupakaraṇesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – tipukoṭṭakaupakaraṇesupi tipucchedanakasatthakaṃ, suvaṇṇakāraupakaraṇesu suvaṇṇacchedanakasatthakaṃ, cammakāraupakaraṇesu kataparikammacammacchedanakakhuddakasatthakanti imāni bhājanīyabhaṇḍāni. Nahāpitatunnakāraupakaraṇesupi ṭhapetvā mahākattariṃ mahāsaṇḍāsaṃ mahāpipphalikañca sabbaṃ bhājanīyaṃ, mahākattariādīni garubhaṇḍāni.
在藤蔓这一类东西里,像竹藤之类的任何一种藤,只要长度大约有半臂那么长,不管是布施给僧团的,还是当地自然生长的,只要有人守护保管,就属于重物。如果僧团事务和塔的事务办完后还有多余的,也可以拿去用在个人的事务上。但如果没有守护保管,就不算重物。用线、马尼拉麻、树皮、椰子壳纤维、兽皮做成的绳子或绳索,以及用树皮和椰子壳纤维搓成一股或两股的绳,从布施给僧团的那一刻起,就是重物。但如果没有搓成绳就布施的线、马尼拉麻、树皮、椰子壳纤维,则属于可分之物。如果布施这些绳子、绳索的人因为自己要用而拿回去,不应该阻拦。
Valliādīsu vettavalliādikā yā kāci aḍḍhabāhuppamāṇā valli saṅghassa dinnā vā tatthajātakā vā rakkhitagopitā garubhaṇḍaṃ hoti, sā saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate sace atirekā hoti, puggalikakammepi upanetuṃ vaṭṭati. Arakkhitā pana garubhaṇḍameva na hoti. Suttamakacivākanāḷikerahīracammamayā rajjukā vā yottāni vā vāke ca nāḷikerahīre ca vaṭṭetvā katā ekavaṭṭā vā dvivaṭṭā vā saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ. Suttaṃ pana avaṭṭetvā dinnaṃ makacivākanāḷikerahīrā ca bhājanīyā. Yehi panetāni rajjukayottādīni dinnāni honti, te attano karaṇīyena harantā na vāretabbā.
不管是多小的竹子,哪怕只有八指长的针筒那么细,只要是布施给僧团的,或者是在当地生长的,并且有人守护保管,那就属于重物。僧团事务和塔事做完之后如果还有多余的,也可以拿去做个人的事。不过,涂脚油的油筒、手杖、鞋撑、伞柄、伞骨,这些在这里属于可分之物。房屋被烧的人拿了就走,不应该阻拦。拿取有人守护保管的竹子时,要先以等值或超值的固定物作补偿,哪怕是用等值的藤条作补偿,之后才能拿;如果不作补偿就拿,那就只能就地使用。离开的时候,应该把它留在僧团住所再走;如果无意中带走了,要派人送回来。到了别的地方,应该放在所到寺院的僧团住所里。
Yo koci antamaso aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopi veḷu saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito garubhaṇḍaṃ, sopi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atireko puggalikakamme ca dātuṃ vaṭṭati. Pādagaṇhanakatelanāḷi pana kattarayaṭṭhi upāhanadaṇḍako chattadaṇḍako chattasalākāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ. Daḍḍhagehamanussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā. Rakkhitagopitaṃ veḷuṃ gaṇhantena samakaṃ vā atirekaṃ vā thāvaraṃ antamaso taṃagghanakavallikāyapi phātikammaṃ katvā gahetabbo, phātikammaṃ akatvā gaṇhantena tattheva vaḷañjetabbo. Gamanakāle saṅghike āvāse ṭhapetvā gantabbaṃ, asatiyā gahetvā gatena pahiṇitvā dātabbo. Desantaragatena sampattavihāro saṅghikāvāse ṭhapetabbo.
“草”是指除了文阇草和波婆阇草以外,剩下的一切草。可是在没有草的地方,人们就用树叶来遮盖,所以树叶也算在草这一类里。这样一来,文阇草等里面,不管哪一种,只要有一把那么多;以及多罗叶等里面,哪怕只有一片叶子,如果是布施给僧团的,或者是当地生长的,或者是在寺院外的僧团草地里生长的,或者是受到守护保管的,那就成了重物。僧团事务或塔事做完以后,如果还有多余的,也可以送给个人事务。房屋被烧的人拿了走,不应该阻拦。哪怕只有八指长的空白贝叶册,也是重物。
Tiṇanti muñjañca pabbajañca ṭhapetvā avasesaṃ yaṃ kiñci tiṇaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha paṇṇehi chādenti, tasmā paṇṇampi tiṇeneva saṅgahitaṃ. Iti muñjādīsu yaṃ kiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ tālapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahārāme saṅghassa tiṇavatthuto jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati, daḍḍhagehamanussā gahetvā gacchantā na vāretabbā. Aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako garubhaṇḍameva.
陶土,不论是天然陶土,还是五色土,或是石灰,或是从赭石、雄黄、白垩、石板等难得之处取来布施的,或是当地本来就有的,只要被守护保管着,分量达到一个成熟多罗果大小,就成了重物。僧团事务和塔事完成之后若有剩余,也可以布施给个人事务。但朱砂、红铅、黄赭、青黛、黑眼膏这些,属于可分配的物品。
Mattikā pakatimattikā vā hotu pañcavaṇṇā vā sudhā vā sajjurasakaṅguṭṭhasilesādīsu vā yaṃ kiñci dullabhaṭṭhāne ānetvā dinnaṃ tatthajātakaṃ vā, rakkhitagopitaṃ tālaphalapakkamattaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca niṭṭhite atirekaṃ puggalikakamme ca dātuṃ vaṭṭati, hiṅguhiṅgulakaharitālamanosilañjanāni pana bhājanīyabhaṇḍāni.
关于木制器具,《库伦德》中说:“任何木制小件,哪怕只有八指长的针杆那么大,如果是在木材难得的地方布施给僧团的,或者是当地出产的、被守护保管的,这就是重物。”但在《大注》中,则把一切木、竹、皮革、石头等各类制品都归入木制器具,从椅子开始对木制器具作了判定。其中的原则是这样的:椅子、七支床、好座具、小凳、独脚凳、带圆盘和柄的凳、平板、床板、草席座——在这些当中,不论是小还是大,只要是布施给僧团的,就是重物。这里,草席座也包括芭蕉叶等做成的座具。即使是以虎皮覆盖、周围饰有猛兽形象、镶有宝石的床板,也是重物。弯板、长板、洗袈裟板、捶打板、捶打槌、截齿木用的结节块、棒槌、研磨板、染色槽、水过滤器——无论是木制、牙制还是竹制,有脚或无脚,匣子、箱子、超过脚握器尺寸的容器、水槽、水缸、舀水器、汤匙、饮水碗、饮水螺杯——在这些当中,凡是布施给僧团的,都是重物。而螺盘则属于可分配物,木制水瓢也是如此。
Dārubhaṇḍe ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattopi dārubhaṇḍako dārudullabhaṭṭhāne saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito, ayaṃ garubhaṇḍaṃ hotī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana sabbampi dāruveḷucammapāsāṇādivikatiṃ dārubhaṇḍena saṅgaṇhitvā āsandikato paṭṭhāya dārubhaṇḍe vinicchayo vutto. Tatrāyaṃ nayo – āsandiko sattaṅgo bhaddapīṭhaṃ pīṭhikā ekapādakapīṭhaṃ āmaṇḍakavaṇṭakapīṭhaṃ phalakaṃ kocchaṃ palālapīṭhanti imesu tāva yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, saṅghassa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Palālapīṭhena cettha kadalipattādipīṭhānipi saṅgahitāni. Byagghacammaonaddhampi vāḷarūpaparikkhittaṃ ratanaparisibbitaṃ kocchaṃ garubhaṇḍameva, vaṅkaphalakaṃ dīghaphalakaṃ cīvaradhovanaphalakaṃ ghaṭṭanaphalakaṃ ghaṭṭanamuggaro dantakaṭṭhacchedanagaṇṭhikā daṇḍamuggaro ambaṇaṃ rajanadoṇi udakapaṭicchako dārumayo vā dantamayo vā veḷumayo vā sapādakopi apādakopi samuggo mañjūsā pādagaṇhanakato atirekappamāṇo karaṇḍo udakadoṇi udakakaṭāhaṃ uḷuṅko kaṭacchu pānīyasarāvaṃ pānīyasaṅkhoti etesupi yaṃ kiñci saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ. Saṅkhathālakaṃ pana bhājanīyaṃ, tathā dārumayo udakatumbo.
脚垫圆板,无论是木制的,还是布、叶等做的,都属于重物。托盘、钵盖、棕榈叶扇、团扇、小筐、篓子、长柄扫帚、手扫帚——这些当中,不论小的还是大的,用木、竹、叶、皮等任何材料做的,全都是重物。柱子、横梁、台阶板等当中,无论是木制还是石制,任何属于房屋构件的东西;任何草席;任何不合用的皮革——凡是布施给僧团的,全都是重物,但草席可以用来铺地。山羊皮则归入铺具一类,那也是重物。合用的皮革属于可分之物。不过《库伦德》中说:“凡是床座大小的皮革,都是重物。”
Pādakathalikamaṇḍalaṃ dārumayaṃ vā hotu coḷapaṇṇādimayaṃ vā, sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. Ādhārako pattapidhānaṃ tālavaṇṭaṃ bījanī caṅkoṭakaṃ pacchi yaṭṭhisammuñjanī muṭṭhisammuñjanīti etesupi yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, dāruveḷupaṇṇacammādīsu yena kenaci kataṃ garubhaṇḍameva. Thambhatulāsopānaphalakādīsu dārumayaṃ vā pāsāṇamayaṃ vā yaṃ kiñci gehasambhārarūpaṃ yo koci kaṭasārako yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ yaṃ kiñci akappiyacammaṃ, sabbaṃ saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ, bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakacammaṃ pana paccattharaṇagatikaṃ hoti, tampi garubhaṇḍameva. Kappiyacammāni bhājanīyāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘sabbaṃ mañcappamāṇaṃ cammaṃ garubhaṇḍa’’nti vuttaṃ.
臼、杵、簸箕、磨石、小磨石、石槽、石缸、织机、风箱等一切织工用具,一切农具,一切带轮的车乘,都是重物。床脚、床横档、凳脚、凳横档,以及斧头、凿子等的柄——在这些当中,凡是尚未完成刨削加工、还没做好的,属于可分之物;已经刨削光滑的,则成为重物。然而,允许使用的刀柄、伞柄叶、手杖、凉鞋、带取火木的取火具、滤水器,以及不超过脚握器大小的余甘子瓢、余甘子罐、葫芦瓢、葫芦罐、角制瓢——这一切都属于可分之物,比这些更大的则是重物。象牙或任何角类,未经雕琢、保持原状的,属于可分之物。用它们制成床脚等物时,判定方法与前面相同。即使已经雕琢完成,如阿魏小盒、结节块、小筒、眼药管、眼药棒、擦水布——这一切都属于可分之物。
Udukkhalaṃ musalaṃ suppaṃ nisadaṃ nisadapoto pāsāṇadoṇi pāsāṇakaṭāhaṃ turivemabhastādi sabbaṃ pesakārādibhaṇḍaṃ sabbaṃ kasibhaṇḍaṃ sabbaṃ cakkayuttakaṃ yānaṃ garubhaṇḍameva. Mañcapādo mañcaaṭanī pīṭhapādo pīṭhaaṭanī vāsipharasuādīnaṃ daṇḍāti etesu yaṃ kiñci vippakatatacchanakammaṃ aniṭṭhitameva bhājanīyaṃ, tacchitamaṭṭhaṃ pana garubhaṇḍaṃ hoti. Anuññātavāsiyā pana daṇḍo chattamuṭṭhipaṇṇaṃ kattarayaṭṭhi upāhanā araṇisahitaṃ dhammakaraṇo pādagaṇhanakato anatirittaṃ āmalakatumbaṃ āmalakaghaṭo lābukatumbaṃ lābughaṭo visāṇakatumbanti sabbamevetaṃ bhājanīyaṃ, tato mahantataraṃ garubhaṇḍaṃ. Hatthidanto vā yaṃ kiñci visāṇaṃ vā atacchitaṃ yathāgatameva bhājanīyaṃ. Tehi katamañcapādādīsu purimasadisoyeva vinicchayo. Tacchitaniṭṭhitopi hiṅgukaraṇḍako gaṇṭhikā vidho añjanī añjanīsalākā udakapuñchanīti idaṃ sabbaṃ bhājanīyameva.
陶制器具里,凡是人们受用和使用的物品,比如罐、锅等陶匠做的器皿,还有钵缸、炭火盆、熏香器、灯柱、灯盏、堆砌砖、覆盖砖、塔尖这些,从供养给僧团的时候起,就算重物。不过,不超过脚握器尺寸的小罐、钵、盘、金碗、水瓶这些,在这里属于可分物。就像陶制器具一样,金属器具也是同样的道理,水瓶也归入可分物的范围——这就是这里的次第解说。
Mattikābhaṇḍe sabbaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ghaṭapīṭharādikulālabhājanaṃ pattakaṭāhaṃ aṅgārakaṭāhaṃ dhūmadānaṃ dīparukkhako dīpakapallikā cayaniṭṭhakā chadaniṭṭhakā thūpikāti saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ, pādagaṇhanakato anatirittappamāṇo pana ghaṭako pattaṃ thālakaṃ kañcanako kuṇḍikāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ. Yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatīti ayamettha anupubbikathā.