30. 重物抉择论
30. Garubhaṇḍavinicchayakathā
227关于“重物”:此处,依“诸比丘,有五种不可弃物,不应被僧团、众或个人弃舍,即便弃舍亦属未弃;若有人弃舍,则犯粗罪”等方式(《律藏·小品》321)所示,即:园、园地、住处、住处地、床、椅、床垫、枕头、铜壶、铜盆、铜滤水器、铜锅、斧、锛、锄、铲、藤、竹、文茅草、草、土、木器、陶器。这些即名为五种重物。
227.Garubhaṇḍānīti ettha ‘‘pañcimāni, bhikkhave, avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitānipi avissajjitāni honti, yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā’’tiādinā (cūḷava. 321) nayena dassitāni ārāmo ārāmavatthu, vihāro vihāravatthu, mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ, lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhārī kudālo nikhādanaṃ, valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍanti imāni pañca garubhaṇḍāni nāma.
在此(《律藏·小品》注释321)中,“园”指花园或果园。“园地”即专为这些园所划定、安立的区域,或当这些园毁坏后,其原有的土地部分。“住处”指任何殿堂等处的住所。“住处地”即其所在之处。“床”指涂泥床、捆缚床、曲脚床、可抽脚床这四种床中的一种。“椅”指涂泥椅等四种椅中的一种。“垫”指毛垫等五种垫中的一种。“枕”指以木棉、藤蔓棉、棉团或棉花等制成的枕头。“铜壶”指由黑铜、黄铜或任何铜所制的壶;铜盆等也依此类推。其中,“盆”指铜盆;“滤水器”即水罐;“锅”即锅。斧等与藤等之中,其名称不难理解。所谓“五”,是依种类而言;若依具体形态,则共有二十五种。故说。
Tattha (cūḷava. aṭṭha. 321) ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso, tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo. Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādi senāsanaṃ. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Mañco nāma masārako bundikābaddho kuḷīrapādako āhaccapādakoti imesaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataro. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ aññatarā. Bimbohanaṃ nāma rukkhatūlalatātūlapoṭakītūlānaṃ aññataraṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci lohena katakumbhī. Lohabhāṇakādīsupi eseva nayo. Ettha pana bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Kaṭāhaṃ kaṭāhameva. Vāsiādīsu valliādīsu ca duviññeyyaṃ nāma natthi. Pañcāti ca rāsivasena vuttaṃ, sarūpavasena panetāni pañcavīsatividhāni honti. Vuttañhetaṃ –
‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ; Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ. ‘‘Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano; Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayī’’ti.
此处之抉择论如下:所有重物,在坐卧品中被称为“不可弃”,在基多山事中被称为“不可分”,而在附随中则说:
Tatrāyaṃ vinicchayakathā – idañhi sabbampi garubhaṇḍaṃ senāsanakkhandhake ‘‘avissajjiya’’nti vuttaṃ, kīṭāgirivatthusmiṃ ‘‘avebhaṅgiya’’nti dassitaṃ, parivāre pana –
“不可弃、不可分,
大仙宣说此五者;
弃舍者与受用者,无犯,
此为智者所思择。」(附随479)——
‘‘Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ, Pañca vuttā mahesinā; Vissajjentassa paribhuñjantassa anāpatti, Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479) –
此义已明。因此,从根本截断的角度而言,是不可弃舍、不可分割的;然而从转换的角度而言,弃舍者与受用者皆无罪。应如此了知此中意趣。
Āgataṃ. Tasmā mūlacchejjavasena avissajjiyañca avebhaṅgiyañca, parivattanavasena pana vissajjentassa paribhuñjantassa ca anāpattīti evamettha adhippāyo veditabbo.
228228. 于此,依次解说如下:首先,此五种皆不适合用以换取衣、食、药等资具;然而,以不动产换取不动产,以重物换取重物,则是适合的。至于不动产中的田、地、池、渠等类,不应由比丘僧团设法、接受或认可,只适合由净人净施后所得的净物。以园换园、园地、住处、住处地——这四种皆可转换。
228. Tatrāyaṃ anupubbikathā – idaṃ tāva pañcavidhampi cīvarapiṇḍapātabhesajjatthāya upanetuṃ na vaṭṭati, thāvarena ca thāvaraṃ, garubhaṇḍena ca garubhaṇḍaṃ parivattetuṃ vaṭṭati. Thāvare pana khettaṃ vatthu taḷākaṃ mātikāti evarūpaṃ bhikkhusaṅghassa vicāretuṃ vā sampaṭicchituṃ vā adhivāsetuṃ vā na vaṭṭati, kappiyakārakeheva vicāritato kappiyabhaṇḍaṃ vaṭṭati. Ārāmena pana ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthunti imāni cattāripi parivattetuṃ vaṭṭati.
此中转换之理如下:若僧团的椰子园在远方,净人食用甚多,其未食用部分,支付车费后也只能运来少许。而另一些住在该园附近村落的人,其园在精舍附近,他们来到僧团,想以自己的园换取那个椰子园。此时,僧团应在不事先告知的情况下,说“僧团欢喜”而接受。若比丘有千棵树,对方有五百棵,不应说“你们的园子小”。虽然此园小,但相比他园,此园出产更多。若所给的是同等园,也应考虑到在需要或不需要的当下便能受用而应接受。然而,若对方的树更多,则应说:“你们的树不是更多吗?”若他们言:“我等有余福,愿施僧团”,则告知后接受合适。若比丘的树已结果,对方的树尚未结果,虽未结果,作“不久将结果”想,也应接受。若对方的树已结果,比丘的树尚未结果,应说:“你们的树不是已结果了吗?”若他们言:“尊者!请取用,我等将得福”而施与,则告知后接受合适。如是,以园换园。依此理,园地与住处及住处地,也应以园来转换;以园地,无论大小,皆可转换园、园地、住处、住处地。
Tatrāyaṃ parivattananayo – saṅghassa nāḷikerārāmo dūre hoti, kappiyakārakā bahutaraṃ khādanti, yampi na khādanti, tato sakaṭavetanaṃ datvā appameva āharanti, aññesaṃ pana tassa ārāmassa avidūre gāmavāsīnaṃ manussānaṃ vihārassa samīpe ārāmo hoti, te saṅghaṃ upasaṅkamitvā sakena ārāmena taṃ ārāmaṃ yācanti, saṅghena ‘‘ruccati saṅghassā’’ti apaloketvā sampaṭicchitabbo. Sacepi bhikkhūnaṃ rukkhasahassaṃ hoti, manussānaṃ pañca satāni, ‘‘tumhākaṃ ārāmo khuddako’’ti na vattabbaṃ. Kiñcāpi hi ayaṃ khuddako, atha kho itarato bahutaraṃ āyaṃ deti. Sacepi samakameva deti, evampi icchiticchitakkhaṇe paribhuñjituṃ sakkāti gahetabbameva. Sace pana manussānaṃ bahutarā rukkhā honti, ‘‘nanu tumhākaṃ bahutarā rukkhā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘atirekaṃ amhākaṃ puññaṃ hotu, saṅghassa demā’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ rukkhā phaladhārino, manussānaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, kiñcāpi na gaṇhanti, ‘‘na cirena gaṇhissantī’’ti sampaṭicchitabbameva. Manussānaṃ rukkhā phaladhārino, bhikkhūnaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, ‘‘nanu tumhākaṃ rukkhā phaladhārino’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘gaṇhatha, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissatī’’ti denti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ ārāmena ārāmo parivattetabbo. Eteneva nayena ārāmavatthupi vihāropi vihāravatthupi ārāmena parivattetabbaṃ, ārāmavatthunā ca mahantena vā khuddakena vā ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthūni.
如何以住处交换住处?若僧团在村内有一房屋,而人们在寺院中有一楼阁,两者价值相等,当人们以该楼阁请求换取那房屋时,可以接受。若比丘的房屋价值更高,而对方却说“我们的房屋价值更高”,则可说:“虽然价值更高,但不适合出家人,出家人无法在那里居住,而此处则合适,请取用吧。”这样说也可接受。然而,若人们的房屋价值更高,则应说:“你们的房屋不是价值更高吗?”若对方说:“尊者,无妨,这将成为我们的功德,请取用吧。”则可以接受。依此方式,住处与住处可以交换。同理,寺院地与寺院地、园地与园地、寺院地与住处、寺院地与寺院地、住处、园地、园地之间,无论价值高低,皆可交换。应知,这便是以不动产交换不动产。
Kathaṃ vihārena vihāro parivattetabbo? Saṅghassa antogāme gehaṃ hoti, manussānaṃ vihāramajjhe pāsādo hoti, ubhopi agghena samakā, sace manussā tena pāsādena taṃ gehaṃ yācanti, sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ ce mahagghataraṃ gehaṃ hoti, ‘‘mahagghataraṃ amhākaṃ geha’’nti vutte ca ‘‘kiñcāpi mahagghataraṃ pabbajitānaṃ asāruppaṃ, na sakkā tattha pabbajitehi vasituṃ, idaṃ pana sāruppaṃ, gaṇhathā’’ti vadanti, evampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Sace pana manussānaṃ mahagghaṃ hoti, ‘‘nanu tumhākaṃ gehaṃ mahaggha’’nti vattabbaṃ. ‘‘Hotu, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissati, gaṇhathā’’ti vutte pana sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evampi vihārena vihāro parivattetabbo. Eteneva nayena vihāravatthupi ārāmopi ārāmavatthupi vihārena parivattetabbaṃ, vihāravatthunā ca mahagghena vā appagghena vā vihāravihāravatthuārāmaārāmavatthūni. Evaṃ thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ.
以重物交换重物:床与凳,无论大小,乃至村童们在沙土小屋中玩耍时所做的四指高床脚,从被赠予僧团之时起,即成为重物。即使国王、大臣等一次性布施百张或千张床,所有如法之床皆应接受。接受后,应说:“请按长幼次第,以僧团共用之受用而使用。”不应作为个人所有而给予。多余的床可安放于库房等处,也可用来放置钵与衣。在界外,若有人布施床,说“我供养僧团”,应将其置于僧团上座的住处。若该处床已很多,则此床无特定用途。若某住处有需要,则应说:“请以僧团共用之受用而使用。”以价值百钱或千钱的高价床,可换得百张其他床,应交换后取用。不仅床与床可交换,园地、园地基、寺院、寺院地、凳、褥、枕等皆可交换。此理趣也适用于凳、褥、枕。然而,其中不如法者不得使用,如法者应以僧团共用之受用而使用。不如法或高价如法之物,应交换后取得前述诸物。至于褥与枕,则无不属重物者。
Garubhaṇḍena garubhaṇḍaparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu khuddakaṃ vā, antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti. Sacepi rājarājamahāmattādayo ekappahāreneva mañcasataṃ vā mañcasahassaṃ vā denti, sabbe kappiyamañcā sampaṭicchitabbā, sampaṭicchitvā ‘‘vuḍḍhapaṭipāṭiyā saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbā, puggalikavasena na dātabbā. Atirekamañce bhaṇḍāgārādīsu paññapetvā pattacīvaraṃ nikkhipitumpi vaṭṭati. Bahisīmāya ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnamañco saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dātabbo. Tattha ce bahū mañcā honti, mañcena kammaṃ natthi. Yassa vasanaṭṭhāne kammaṃ atthi, tattha ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbo. Mahagghena satagghanakena vā sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasataṃ labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibimbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭanti. Esa nayo pīṭhabhisibimbohanesupi. Etesu pana akappiyaṃ na paribhuñjitabbaṃ, kappiyaṃ saṅghikaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vā parivattetvā vuttavatthūni gahetabbāni. Agarubhaṇḍupagaṃ pana bhisibimbohanaṃ nāma natthi.
229铁锅、铁壶、铁盆——这三者,无论大小,乃至仅能盛一捧水之量,皆为重物。然而,铁制滤水器,无论由黑铁、铜、钒铁、青铜中任何一种所制,在锡兰岛,能容一脚量之水者,为可分配物。所谓一脚量,约容摩揭陀量器之五升;超过此容量者,即为重物。以上是巴利圣典中所提到的铁器。至于圣典中未提及的,如水壶、承接器、长柄勺、汤匙、杓、钵盖、浅盘、小碟、盒、炭火盆、烟匙等,无论大小,皆为重物。钵、锡杖、铜钵——这些则为可分配物。以青铜、钒铁所制的器皿之属,可以僧团共用之受用而使用,或作为在家者所施之资具而使用,不得作为个人所有之受用而使用。据《大护持》说:即使布施给僧团的青铜等器皿,亦不可作为随身物,仅可作为在家者所施之资具来使用。
229.Lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohakaṭāhanti imāni tīṇi mahantāni vā hontu khuddakāni vā, antamaso pasatamattaudakagaṇhanakānipi garubhaṇḍāniyeva. Lohavārako pana kāḷalohatambalohavaṭṭalohakaṃsalohānaṃ yena kenaci kato sīhaḷadīpe pādagaṇhanako bhājetabbo. Pādo ca nāma magadhanāḷiyā pañcanāḷimattaṃ gaṇhāti , tato atirekagaṇhanako garubhaṇḍaṃ. Imāni tāva pāḷiyaṃ āgatāni lohabhājanāni. Pāḷiyaṃ pana anāgatāni bhiṅgārapaṭiggahauḷauṅkadabbikaṭacchupātitaṭṭakasarakasamuggaaṅgārakapalladhūmakaṭacchuādīni khuddakāni vā mahantāni vā sabbāni garubhaṇḍāni. Patto ayathālakaṃ tambalohathālakanti imāni pana bhājanīyāni. Kaṃsalohavaṭṭalohabhājanavikati saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭā vā vaṭṭati, puggalikaparibhogena na vaṭṭati. Kaṃsalohādibhājanaṃ saṅghassa dinnampi hi pārihāriyaṃ na vaṭṭati, gihivikaṭanīhāreneva paribhuñjitabbanti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
然而,除器皿类外,其他如法铁具中,如下所列:眼药筒、眼药棒、耳垢勺、针、叶针、小胡椒磨、小锥子、钥匙、锁闩、剪刀杖、穿孔器、鼻饲管、双刃剑、铁锤、铁刀、铁球、铁块、铁轮,以及其他已加工的铁具,皆为可分配物。至若烟囱、犁头、灯柱、灯盘、悬挂灯、女人像、男人像、畜生像等,或用于墙壁、屋顶、门扇等的装饰物,乃至铁钉及以上一切铁具,皆是重物。纵使为自己所得,也不可保留作个人所有受用而使用;可作僧团共用受用而使用,或作为在家者所施资具而使用。锡器亦同此理。以乳石所制浅盘、小碟等,皆为重物。
Ṭhapetvā pana bhājanavikatiṃ aññasmimpi kappiyalohabhaṇḍe añjanī añjanisalākā kaṇṇamalaharaṇī sūci paṇṇasūci khuddako pipphalako khuddakaṃ ārakaṇṭakaṃ kuñcikā tāḷaṃ kattarayaṭṭhi vedhako natthudānaṃ bhiṇḍivālo lohakūṭo lohakutti lohaguḷo lohapiṇḍi lohacakkalikaṃ aññampi vippakatalohabhaṇḍaṃ bhājanīyaṃ. Dhūmanettaphāladīparukkhadīpakapallakaolambakadīpaitthipurisatiracchānagatarūpakāni pana aññāni vā bhitticchadanakavāṭādīsu upanetabbāni antamaso lohakhilakaṃ upādāya sabbāni lohabhaṇḍāni garubhaṇḍāniyeva honti, attanā laddhānipi pariharitvā puggalikaparibhogena na paribhuñjitabbāni, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. Tipubhaṇḍepi eseva nayo. Khīrapāsāṇamayāni taṭṭakasarakādīni garubhaṇḍāniyeva.
然而,陶罐若为油瓶,或容量超出一脚量者,即是重物。金、银、琉璃、水晶、宝石所制器皿,纵使作为在家者所施资具亦不可使用,更遑论以僧团共用受用或个人所有受用而使用。但在坐卧处的受用中,无论可触摸或不可触摸之物,一切皆可使用。
Ghaṭako pana telabhājanaṃ vā pādagaṇhanakato atirekameva garubhaṇḍaṃ. Suvaṇṇarajatahārakūṭajātiphalikabhājanāni gihivikaṭānipi na vaṭṭanti, pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā. Senāsanaparibhoge pana āmāsampi anāmāsampi sabbaṃ vaṭṭati.
于斧头等工具中,凡不能用来砍齿木、削甘蔗或作其他大活的斧头,属于可分配物。凡大于此、以任何方式制成的斧头,皆为重物。砍刀,乃至医生所用的放血刀,亦全是重物。小斧头的判定与砍刀相同。若制成武器一类,则不可触碰。锄头,纵使仅四指大小,也是重物。凿子,无论刃口是四方口、槽口、弯形还是直形,乃至用来钻扫帚柄孔的,只要装了柄,就是重物;而用来挖扫帚柄孔的无柄凿子,仅刃片,若能放入袋中携带,则属于可分配物。尖头工具亦归凿子一类。若有在家人将斧头等工具施与寺院,其后他们的房屋遭火焚或被盗贼劫掠,他们说:‘尊者,请将工具还回我们,我们以后再恢复原样’,则应归还。若他们送回,不应阻止;若不送回,也不应催促。
Vāsiādīsu yāya vāsiyā ṭhapetvā dantakaṭṭhacchedanaṃ vā ucchutacchanaṃ vā aññaṃ mahākammaṃ kātuṃ na sakkā, ayaṃ bhājanīyā. Tato mahantatarā yena kenaci ākārena katā vāsi garubhaṇḍameva. Pharasu pana antamaso vejjānaṃ sirāvedhanapharasupi garubhaṇḍameva. Kuṭhāriyaṃ pharasusadisoyeva vinicchayo. Yā pana āvudhasaṅkhepena katā, ayaṃ anāmāsā. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi garubhaṇḍameva. Nikhādanaṃ caturassamukhaṃ vā hotu doṇimukhaṃ vā vaṅkaṃ vā ujukaṃ vā, antamaso sammuñjanīdaṇḍakavedhanampi daṇḍabaddhaṃ ce, garubhaṇḍameva. Sammuñjanīdaṇḍakhaṇanakaṃ pana adaṇḍakaṃ phalamattameva. Yaṃ sakkā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ, taṃ bhājanīyaṃ. Sikharampi nikhādaneneva saṅgahitaṃ. Yehi manussehi vihāre vāsiādīni dinnāni honti, te ce ghare daḍḍhe vā corehi vā vilutte ‘‘detha no, bhante, upakaraṇe, puna pākatike karissāmā’’ti vadanti, dātabbā. Sace āharanti, na vāretabbā, anāharantāpi na codetabbā.
铁匠、木匠、车匠、箭匠、珠宝匠、补钵匠所用的砧、锤、钳、秤等一切铁制工具,从施给僧团之时起,即为重物。锡匠、金匠、皮匠的工具也同理。不过另有一点不同:锡匠工具中的剪锡刀,金匠工具中的剪金刀,皮匠工具中已加工好的裁皮小刀——这些是可分配物。理发匠与裁缝的工具中,除大剪刀、大钳子、大烙铁外,其余都是可分配物;大剪刀等则是重物。
Kammāratacchakāracundakāranaḷakāramaṇikārapattabandhakānaṃ adhikaraṇimuṭṭhikasaṇḍāsatulādīni sabbāni lohamayaupakaraṇāni saṅghe dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍāni. Tipukoṭṭakasuvaṇṇakāracammakāraupakaraṇesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – tipukoṭṭakaupakaraṇesupi tipucchedanakasatthakaṃ, suvaṇṇakāraupakaraṇesu suvaṇṇacchedanakasatthakaṃ, cammakāraupakaraṇesu kataparikammacammacchedanakakhuddakasatthakanti imāni bhājanīyabhaṇḍāni. Nahāpitatunnakāraupakaraṇesupi ṭhapetvā mahākattariṃ mahāsaṇḍāsaṃ mahāpipphalikañca sabbaṃ bhājanīyaṃ, mahākattariādīni garubhaṇḍāni.
在藤蔓等物中,任何藤蔓,如竹藤等,长度约半臂,若施给僧团或于当地生长,且被守护保管,即为重物。若僧团事或塔事完成后尚有剩余,也可用于个人事。若未被守护,则不是重物。线、马尼拉麻、椰子壳纤维、皮所制成的绳或索,以及用椰子壳纤维搓成的一股或两股的绳,从施给僧团之时起,即为重物。但未搓成绳而施的线、马尼拉麻、椰子壳纤维,则是可分配物。若施这些绳索的人因自己需用而取走,不应阻止。
Valliādīsu vettavalliādikā yā kāci aḍḍhabāhuppamāṇā valli saṅghassa dinnā vā tatthajātakā vā rakkhitagopitā garubhaṇḍaṃ hoti, sā saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate sace atirekā hoti, puggalikakammepi upanetuṃ vaṭṭati. Arakkhitā pana garubhaṇḍameva na hoti. Suttamakacivākanāḷikerahīracammamayā rajjukā vā yottāni vā vāke ca nāḷikerahīre ca vaṭṭetvā katā ekavaṭṭā vā dvivaṭṭā vā saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ. Suttaṃ pana avaṭṭetvā dinnaṃ makacivākanāḷikerahīrā ca bhājanīyā. Yehi panetāni rajjukayottādīni dinnāni honti, te attano karaṇīyena harantā na vāretabbā.
任何竹子,乃至仅八指长的针筒大小,若施给僧团或于当地生长,且被守护保管,即为重物。僧团事或塔事完成后若有剩余,也可施与个人事。但涂足油筒、剪刀柄、鞋撑、伞柄、伞骨这些此处是可分配物。房屋被烧的人取用时,不应阻止。取用被守护保管的竹子时,应先以等值或超值的固定物,乃至以等值的藤条作补偿后,方可取用;若不补偿而取用,则只能就地使用。离开时,应留在僧团住所再走;若无意中带走,应派人送回。到了别处,应放在所到寺院的僧团住所。
Yo koci antamaso aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopi veḷu saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito garubhaṇḍaṃ, sopi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atireko puggalikakamme ca dātuṃ vaṭṭati. Pādagaṇhanakatelanāḷi pana kattarayaṭṭhi upāhanadaṇḍako chattadaṇḍako chattasalākāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ. Daḍḍhagehamanussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā. Rakkhitagopitaṃ veḷuṃ gaṇhantena samakaṃ vā atirekaṃ vā thāvaraṃ antamaso taṃagghanakavallikāyapi phātikammaṃ katvā gahetabbo, phātikammaṃ akatvā gaṇhantena tattheva vaḷañjetabbo. Gamanakāle saṅghike āvāse ṭhapetvā gantabbaṃ, asatiyā gahetvā gatena pahiṇitvā dātabbo. Desantaragatena sampattavihāro saṅghikāvāse ṭhapetabbo.
“草”指除文阇草与波婆阇草之外的一切草。若无草之处,则以树叶覆盖,故树叶亦归入草类。如是,文阇草等中,任何一把量的草,以及多罗叶等中,乃至一片叶,若施与僧团,或于当地所生,或寺外属于僧团的草料地所生,且被守护保管者,即成重物。僧团事或塔事完成后若有剩余,亦可施与个人事。房屋被烧者取用时,不应阻止。乃至八指长的空贝叶册,亦是重物。
Tiṇanti muñjañca pabbajañca ṭhapetvā avasesaṃ yaṃ kiñci tiṇaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha paṇṇehi chādenti, tasmā paṇṇampi tiṇeneva saṅgahitaṃ. Iti muñjādīsu yaṃ kiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ tālapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahārāme saṅghassa tiṇavatthuto jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati, daḍḍhagehamanussā gahetvā gacchantā na vāretabbā. Aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako garubhaṇḍameva.
“土”指天然土,或五色土,或石灰,或从难得之处运来施与、或于当地所生的任何赭石、雄黄、白垩、石板等,凡量如多罗果成熟大小,且被守护保管的,即成重物。僧团事或塔事完成后若有剩余,亦可施与个人事。但朱砂、红铅、黄赭、青黛、黑眼膏,则属可分配物。
Mattikā pakatimattikā vā hotu pañcavaṇṇā vā sudhā vā sajjurasakaṅguṭṭhasilesādīsu vā yaṃ kiñci dullabhaṭṭhāne ānetvā dinnaṃ tatthajātakaṃ vā, rakkhitagopitaṃ tālaphalapakkamattaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca niṭṭhite atirekaṃ puggalikakamme ca dātuṃ vaṭṭati, hiṅguhiṅgulakaharitālamanosilañjanāni pana bhājanīyabhaṇḍāni.
关于木制器具,《库伦达》中说:“任何木制小器物,即使小如八指长针杆,若在木材难得之处供养僧团,或于当地所生、被守护保管的,皆成重物。”而在《大注》中,则将一切木、竹、皮革、石等制品悉皆归入木制器具,从椅子起判定木制器具,其原则如下:椅子、七支床、优良座具、凳子、独脚凳、带圆盘与柄的凳子、平板、床板、草席座——这些当中,不论大小,只要是供养僧团的,都是重物。而且,此处的草席座亦包括芭蕉叶等所制成的座具。即使是以虎皮蒙覆、饰以猛兽形象、镶有宝石的床板,也是重物。弯板、长板、洗袈裟板、捶打板、捶打槌、截齿木用的结节块、棒槌、碾磨板、染色槽、水过滤器——无论木制、牙制还是竹制,有脚或无脚,匣子、箱子、超过脚握器尺寸的容器、水槽、水缸、舀水器、汤匙、饮水碗、饮水螺杯——这些当中,凡供养僧团者,皆是重物。而螺盘则属可分配物,木制水瓢亦是如此。
Dārubhaṇḍe ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattopi dārubhaṇḍako dārudullabhaṭṭhāne saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito, ayaṃ garubhaṇḍaṃ hotī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana sabbampi dāruveḷucammapāsāṇādivikatiṃ dārubhaṇḍena saṅgaṇhitvā āsandikato paṭṭhāya dārubhaṇḍe vinicchayo vutto. Tatrāyaṃ nayo – āsandiko sattaṅgo bhaddapīṭhaṃ pīṭhikā ekapādakapīṭhaṃ āmaṇḍakavaṇṭakapīṭhaṃ phalakaṃ kocchaṃ palālapīṭhanti imesu tāva yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, saṅghassa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Palālapīṭhena cettha kadalipattādipīṭhānipi saṅgahitāni. Byagghacammaonaddhampi vāḷarūpaparikkhittaṃ ratanaparisibbitaṃ kocchaṃ garubhaṇḍameva, vaṅkaphalakaṃ dīghaphalakaṃ cīvaradhovanaphalakaṃ ghaṭṭanaphalakaṃ ghaṭṭanamuggaro dantakaṭṭhacchedanagaṇṭhikā daṇḍamuggaro ambaṇaṃ rajanadoṇi udakapaṭicchako dārumayo vā dantamayo vā veḷumayo vā sapādakopi apādakopi samuggo mañjūsā pādagaṇhanakato atirekappamāṇo karaṇḍo udakadoṇi udakakaṭāhaṃ uḷuṅko kaṭacchu pānīyasarāvaṃ pānīyasaṅkhoti etesupi yaṃ kiñci saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ. Saṅkhathālakaṃ pana bhājanīyaṃ, tathā dārumayo udakatumbo.
脚踏垫圈,不论以木、布、叶等制成,皆属重物。托盘、钵盖、棕榈扇、团扇、小篮、篓、长柄扫帚、手帚——这些物品,不论大小,凡是以木、竹、叶、皮革等任何材料所制,均为重物。柱、横梁、阶梯板等,无论是木制还是石制,凡是房屋构件;任何草席;任何不适用的皮革——凡是供养僧团者,皆为重物,但可铺设于地使用。山羊皮属于可作铺具之物,亦为重物。适用的皮革属于可分配物。然而,《库伦达》中说:“一切床座大小的皮革,皆为重物。”
Pādakathalikamaṇḍalaṃ dārumayaṃ vā hotu coḷapaṇṇādimayaṃ vā, sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. Ādhārako pattapidhānaṃ tālavaṇṭaṃ bījanī caṅkoṭakaṃ pacchi yaṭṭhisammuñjanī muṭṭhisammuñjanīti etesupi yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, dāruveḷupaṇṇacammādīsu yena kenaci kataṃ garubhaṇḍameva. Thambhatulāsopānaphalakādīsu dārumayaṃ vā pāsāṇamayaṃ vā yaṃ kiñci gehasambhārarūpaṃ yo koci kaṭasārako yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ yaṃ kiñci akappiyacammaṃ, sabbaṃ saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ, bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakacammaṃ pana paccattharaṇagatikaṃ hoti, tampi garubhaṇḍameva. Kappiyacammāni bhājanīyāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘sabbaṃ mañcappamāṇaṃ cammaṃ garubhaṇḍa’’nti vuttaṃ.
臼、杵、簸箕、磨石、小磨石、石槽、石缸、织机、风箱等一切织工器具,一切农具,一切带轮车辆,皆是重物。床脚、床横档、凳脚、凳横档,以及斧、凿等的柄——这些当中,凡是尚未完成刨削、未完工的,属于可分配物;已刨削光滑者,则成为重物。然而,允许使用的刀柄、伞柄叶、杖、鞋、带燧木的取火具、法槌,以及不超过脚握器尺寸的余甘子瓢、余甘子罐、葫芦瓢、葫芦罐、角制瓢——这些都属于可分配物,比之大者则为重物。象牙或任何角类,未经雕琢、保持原状的,属于可分配物。若用这些制成床脚等,其判定与前述相同。纵使已雕琢完成,如朱砂小盒、结节块、小筒、眼药管、眼药棒、擦水布——这一切都属于可分配物。
Udukkhalaṃ musalaṃ suppaṃ nisadaṃ nisadapoto pāsāṇadoṇi pāsāṇakaṭāhaṃ turivemabhastādi sabbaṃ pesakārādibhaṇḍaṃ sabbaṃ kasibhaṇḍaṃ sabbaṃ cakkayuttakaṃ yānaṃ garubhaṇḍameva. Mañcapādo mañcaaṭanī pīṭhapādo pīṭhaaṭanī vāsipharasuādīnaṃ daṇḍāti etesu yaṃ kiñci vippakatatacchanakammaṃ aniṭṭhitameva bhājanīyaṃ, tacchitamaṭṭhaṃ pana garubhaṇḍaṃ hoti. Anuññātavāsiyā pana daṇḍo chattamuṭṭhipaṇṇaṃ kattarayaṭṭhi upāhanā araṇisahitaṃ dhammakaraṇo pādagaṇhanakato anatirittaṃ āmalakatumbaṃ āmalakaghaṭo lābukatumbaṃ lābughaṭo visāṇakatumbanti sabbamevetaṃ bhājanīyaṃ, tato mahantataraṃ garubhaṇḍaṃ. Hatthidanto vā yaṃ kiñci visāṇaṃ vā atacchitaṃ yathāgatameva bhājanīyaṃ. Tehi katamañcapādādīsu purimasadisoyeva vinicchayo. Tacchitaniṭṭhitopi hiṅgukaraṇḍako gaṇṭhikā vidho añjanī añjanīsalākā udakapuñchanīti idaṃ sabbaṃ bhājanīyameva.
陶制器具中,凡是人们受用、使用的,如罐、凳等陶师所制器皿,钵缸、炭火盆、熏香器、灯柱、灯盏、堆砌砖、覆盖砖、塔尖等,自供养僧团之时起,即为重物。然而,不超过脚握器尺寸的小罐、钵、盘、金碗、水瓶等,于此属于可分配物。如同陶制器具,金属器具亦然,水瓶属于可分配物的范畴——这是此处的次第解说。
Mattikābhaṇḍe sabbaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ghaṭapīṭharādikulālabhājanaṃ pattakaṭāhaṃ aṅgārakaṭāhaṃ dhūmadānaṃ dīparukkhako dīpakapallikā cayaniṭṭhakā chadaniṭṭhakā thūpikāti saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ, pādagaṇhanakato anatirittappamāṇo pana ghaṭako pattaṃ thālakaṃ kañcanako kuṇḍikāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ. Yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatīti ayamettha anupubbikathā.