二十九、咖提那衣敷展裁决论
29. Kathinatthāravinicchayakathā
226「咖提那衣」者,此处(《大品义释》306)就咖提那衣之敷展而言,哪些人可得,哪些人不得?先就人数而言,下限至少为五人,五人可得;多则乃至十万众亦可得;少于五人则不得。就雨安居住满而言,凡于前安居入雨安居、并于第一次自恣时已行自恣者,可得;断雨安居者或于后安居入者,则不得。于《大护持》中说:「在另一寺院住满雨安居者,亦不得。」然而,于前安居入者,虽皆成为满众者,却不得分利;分利唯属其余(前安居)者。若前安居入者为四人、三人、二人或一人,则应将余者作为满众者而敷展咖提那衣。若有四位比丘入前安居,另有一位戒腊圆满的沙弥,若彼于后安居受具足戒,则既可为满众者,亦得分利。三位比丘与二位沙弥、二位比丘与三位沙弥、一位比丘与四位沙弥等,亦同此理。若前安居入者不谙敷展咖提那衣,则应寻访并请来熟悉敷展、持诵《犍度》的长老,请其唱念甘马语、敷展咖提那衣后,受用供养然后离去,但分利唯属其余比丘。
226.Kathinanti ettha (mahāva. aṭṭha. 306) pana kathinaṃ attharituṃ ke labhanti, ke na labhanti? Gaṇanavasena tāva pacchimakoṭiyā pañca janā labhanti, uddhaṃ satasahassampi, pañcannaṃ heṭṭhā na labhanti. Vuṭṭhavassavasena purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritā labhanti. Chinnavassā vā pacchimikāya upagatā vā na labhanti. ‘‘Aññasmiṃ vihāre vuṭṭhavassāpi na labhantī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Purimikāya upagatānaṃ pana sabbe gaṇapūrakā honti, ānisaṃsaṃ na labhanti, ānisaṃso itaresaṃyeva hoti. Sace purimikāya upagatā cattāro vā honti tayo vā dve vā eko vā, itare gaṇapūrake katvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Atha cattāro bhikkhū upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero, so ce pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti ānisaṃsañca labhati. Tayo bhikkhū dve sāmaṇerā, dve bhikkhū tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya upagatā kathinatthārakusalā na honti, atthārakusalā khandhakabhāṇakattherā pariyesitvā ānetabbā. Kammavācaṃ sāvetvā kathinaṃ attharāpetvā dānañca bhuñjitvā gamissanti, ānisaṃso pana itaresaṃyeva hoti.
咖提那衣由谁施与方为如法?由任何天神或人类,或五位同梵行者中的某一位所施,皆为如法。施咖提那衣者有其义务,若彼不知而问:「尊者,咖提那衣应如何施与?」则应如此告知:「于日出时,将足以成就三衣中任意一件的布料,以‘我施咖提那衣’之语施与,即为如法。为作其资具,可施与如此数量的针、如此数量的线、如此数量的染料,并为作资具的如此数量的比丘施与粥食。」
Kathinaṃ kena dinnaṃ vaṭṭati? Yena kenaci devena vā manussena vā pañcannaṃ vā sahadhammikānaṃ aññatarena dinnaṃ vaṭṭati. Kathinadāyakassa vattaṃ atthi, sace so taṃ ajānanto pucchati – ‘‘bhante, kathaṃ kathinaṃ dātabba’’nti, tassa evaṃ ācikkhitabbaṃ ‘‘tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakaṃ sūriyuggamanasamaye vatthaṃ ‘kathinacīvaraṃ demā’ti dātuṃ vaṭṭati. Tassa parikammatthaṃ ettakā nāma sūciyo, ettakaṃ suttaṃ, ettakaṃ rajanaṃ, parikammaṃ karontānaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattañca dātuṃ vaṭṭatī’’ti.
敷展咖提那衣的比丘,也应知晓如法、如律地敷展所得咖提那衣的义务。从织工家取来的、由经线所成、沾有浆粉的布料,不堪使用;污秽的布料,亦不堪使用。是故,得咖提那衣敷展布后,应善加清洗,备办针等作衣资具,与众多比丘一同即日缝制,完成缝制后染色,点上规定之点记,然后敷展咖提那衣。若于彼尚未敷展时,有人持来另一件咖提那衣布,并施与众多其他咖提那衣分利之物,则应以施与更多分利者之所有物而敷展。对另一人则应善加劝导,令其理解。
Kathinatthārakenapi dhammena samena uppannaṃ kathinaṃ attharantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tantavāyagehato hi ābhatasantāneneva khalimakkhitasāṭako na vaṭṭati, malīnasāṭakopi na vaṭṭati, tasmā kathinatthārasāṭakaṃ labhitvā suṭṭhu dhovitvā sūciādīni cīvarakammūpakaraṇāni sajjetvā bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ tadaheva sibbitvā niṭṭhitasūcikammaṃ rajitvā kappabinduṃ datvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Sace tasmiṃ anatthateyeva aññaṃ kathinasāṭakaṃ āharati, aññāni ca bahūni kathinānisaṃsavatthāni deti, yo ānisaṃsaṃ bahuṃ deti, tassa santakena attharitabbaṃ. Itaro tathā tathā ovaditvā saññāpetabbo.
咖提那衣应由谁敷展?由僧团授予咖提那衣者。僧团又应授予何人?授予衣着破旧者。若有多位衣着破旧者,应授予上座。上座之中,若有随众多、能于当日成衣并敷展者,则应授予他。若上座不能,而较新者能,则应授予较新者。然而,僧团可对上座行摄益,故应对上座说:'尊者,请您接受,待我等作成后再奉上。'于三衣之中,哪件破旧,便应为此而授予。若原为双层衣者,即应为双层衣而授予。若其单层衣厚实,而咖提那布轻薄,为使其合适,应授予足够作双层衣之量。即使他说:'我若不得双层衣,便只披单层衣。'也应授予双层衣。但若属本性悭贪者,则不应授予。受者也应摒弃'敷展咖提那之后,再拆开做成两件衣'的心念而接受。对于执取与受用而言——
Kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti. Saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti. Sace bahū jiṇṇacīvarā, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāpariso tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti, navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Apica saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘tumhe, bhante, gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’’ti vattabbaṃ. Tīsu cīvaresu yaṃ jiṇṇaṃ hoti, tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭakā ca pelavā, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ, ‘‘ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassapi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenapi ‘‘kathinaṃ attharitvā pacchā visibbitvā dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ. Yassa pana dīyati, tassa –
“尊者,请僧团听我言:此咖提那布已为僧团所得。若僧团认为时机合宜,僧团可将此咖提那布授予某甲比丘,以敷展咖提那。此是白。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ, esā ñatti.
“尊者,请僧团听我言:此咖提那布已为僧团所得。僧团将此咖提那布授予某甲比丘,以敷展咖提那。若诸尊者认可将此咖提那布授予某甲比丘以敷展咖提那者,请默然;若不认可者,当说。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ, yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
此咖提那布已由僧伽授予某甲比丘,用以敷展咖提那衣。僧伽认可,是故默然。我如是受持。
‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 307) –
如是,应以第二甘马语授予。
Evaṃ dutiyakammavācāya dātabbaṃ.
如是授予咖提那衣后,若此咖提那布料已完成预备工序,此即为善。若未完成预备工序,不得以‘我是上座’或‘我是多闻者’为由而一人不参与,必须全体聚集,完成清洗、缝制、染色等。盖此咖提那义务,乃为佛陀所称赞。过去莲华上佛世尊亦曾行此义务。据说,彼之上首弟子善生长老曾受咖提那衣。彼大师与六十八万比丘共坐而作之。
Evaṃ dinne pana kathine sace taṃ kathinadussaṃ niṭṭhitaparikammameva hoti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce niṭṭhitaparikammaṃ hoti, ‘‘ahaṃ thero’’ti vā ‘‘bahussuto’’ti vā ekenapi akātuṃ na labbhati , sabbeheva sannipatitvā dhovanasibbanarajanāni niṭṭhāpetabbāni. Idañhi kathinavattaṃ nāma buddhappasatthaṃ. Atīte padumuttaropi bhagavā kathinavattaṃ akāsi. Tassa kira aggasāvako sujātatthero nāma kathinaṃ gaṇhi. Taṃ satthā aṭṭhasaṭṭhiyā bhikkhusatasahassehi saddhiṃ nisīditvā akāsi.
待所应作之事已办,持迦提那衣的比丘若欲以桑嘎帝衣敷展迦提那,当舍弃旧桑嘎帝衣,决意新桑嘎帝衣,并宣告:“我以此桑嘎帝衣敷展迦提那。”若欲以上衣敷展迦提那,当舍弃旧上衣,决意新上衣,并宣告:“我以此上衣敷展迦提那。”若欲以内衣敷展迦提那,当舍弃旧内衣,决意新内衣,并宣告:“我以此内衣敷展迦提那。”
Katapariyositaṃ pana kathinaṃ gahetvā atthārakena bhikkhunā sace saṅghāṭiyā kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā, ‘‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’’ti vācā bhinditabbā. Sace uttarāsaṅgena kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇako uttarāsaṅgo paccuddharitabbo, navo uttarāsaṅgo adhiṭṭhātabbo, ‘‘iminā uttarāsaṅgena kathinaṃ attharāmī’’ti vācā bhinditabbā. Sace antaravāsakena kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇako antaravāsako paccuddharitabbo, navo antaravāsako adhiṭṭhātabbo, ‘‘iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmī’’ti vācā bhinditabbā.
那位敷展迦提那的比丘(《附随》413)应来到僧团前,偏袒上衣,合掌,如此禀告:“诸尊,僧团之迦提那已敷展,此迦提那之敷展如法,请予随喜。”那些随喜的比丘们应当偏袒上衣,合掌,如此回应:“贤友,僧团之迦提那已敷展,此迦提那之敷展如法,我等随喜。”敷展迦提那的比丘应来到众多比丘前,偏袒上衣,合掌,如此禀告:“诸尊,僧团之迦提那已敷展,此迦提那之敷展如法,请予随喜。”那些随喜的比丘们应当偏袒上衣,合掌,如此回应:“贤友,僧团之迦提那已敷展,此迦提那之敷展如法,我等随喜。”敷展迦提那的比丘应来到一位比丘前,偏袒上衣,合掌,如此禀告:“贤友,僧团之迦提那已敷展,此迦提那之敷展如法,请予随喜。”那位随喜的比丘应当偏袒上衣,合掌,如此回应:“贤友,僧团之迦提那已敷展,此迦提那之敷展如法,我随喜。”如此,则一切皆已敷展迦提那。此在《附随》中已说,即:“两人之迦提那得敷展:敷展者与随喜者。”(《附随》403)又复说到:“非僧团敷展迦提那,非团体敷展迦提那,而是个人敷展迦提那;借由僧团之随喜、”
},
{
Tena (pari. 413) kathinatthārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāhī’’ti. Tena anumodakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmī’’ti. Evaṃ sabbesaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ. Vuttañhetaṃ parivāre ‘‘dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ atthārakassa ca anumodakassa cā’’ti (pari. 403). Punapi vuttaṃ ‘‘na saṅgho kathinaṃ attharati, na gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharati, saṅghassa anumodanāya gaṇassa anumodanāya puggalassa attharāya saṅghassa atthataṃ hoti kathinaṃ, gaṇassa atthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthataṃ hoti kathina’’nti (pari. 414).
然而,当迦提那如此铺展后,如果施主们将与迦提那衣一起带来的功德衣资具,以‘我们给予那位受持我们迦提那衣的人’的方式给予,则比丘僧团无权支配。如果他们没有经过询问就给予后离去,则比丘僧团有权支配。因此,如果铺展迦提那者的其余衣物也已破旧,僧团应通过征询同意后,也为他们提供布料。然而,甘马语只需一次即可。其余的迦提那功德衣资具中,坚固耐用的物品应按雨安居住所的固定分配来给予;若无固定分配,则应从长老座开始给予;重物不应分配。然而,若同一界内有多个寺院,则应召集所有比丘聚集一处铺展迦提那,不得各自分别铺展。
Evaṃ atthate pana kathine sace kathinacīvarena saddhiṃ ābhataṃ ānisaṃsaṃ dāyakā ‘‘yena amhākaṃ kathinaṃ gahitaṃ, tasseva demā’’ti denti, bhikkhusaṅgho anissaro. Atha avicāretvāva datvā gacchanti, bhikkhusaṅgho issaro. Tasmā sace kathinatthārakassa sesacīvarānipi dubbalāni honti, saṅghena apaloketvā tesampi atthāya vatthāni dātabbāni, kammavācā pana ekāyeva vaṭṭati. Avasesakathinānisaṃse balavavatthāni vassāvāsikaṭhitikāya dātabbāni, ṭhitikāya abhāve therāsanato paṭṭhāya dātabbāni, garubhaṇḍaṃ na bhājetabbaṃ. Sace pana ekasīmāya bahū vihārā honti, sabbehi bhikkhūhi sannipātāpetvā ekattha kathinaṃ attharitabbaṃ, visuṃ visuṃ attharituṃ na vaṭṭati.
依《大品》306所说:“诸比丘,对于已张施迦提那的你们,将有五种许可:无告知行、无持衣行、团体食、随所需衣,以及彼处所生之衣。这些将属于你们。”由此,已张施迦提那的比丘们获得无告知行等五种功德。其中,“无告知行”指未行告知而行,意即只要迦提那未被撤销,依行持学处便无犯。“无持衣行”指未携带衣而行,意即离衣宿。“团体食”指依团体食学处开许无犯。“随所需衣”指只要对衣有需要,即使未经决意、未作净施的衣也可使用,此为其义。“以及彼处所生之衣”指在那张施迦提那的界内,无论是亡者衣,或是为僧团所施的衣,或是通过僧团资具所得,无论以何种方式产生的僧团衣,都将属于他们,此即是其义。
‘‘Atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, pañca kappissanti, anāmantacāro asamādānacāro gaṇabhojanaṃ yāvadatthacīvaraṃ yo ca tattha cīvaruppādo. So nesaṃ bhavissatī’’ti (mahāva. 306) vacanato atthatakathinānaṃ bhikkhūnaṃ anāmantacārādayo pana pañcānisaṃsā labbhanti. Tattha anāmantacāroti anāmantetvā caraṇaṃ, yāva kathinaṃ na uddharīyati, tāva cārittasikkhāpadena anāpattīti vuttaṃ hoti. Asamādānacāroti cīvaraṃ asamādāya caraṇaṃ, cīvaravippavāsoti attho. Gaṇabhojananti gaṇabhojanasikkhāpadena anāpatti vuttā. Yāvadatthacīvaranti yāvatā cīvarena attho, tāvatakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ vaṭṭatīti attho. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāya matakacīvaraṃ vā hotu saṅghaṃ uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā, yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikaṃ cīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho.