二十八、四资具分别判定论
28. Catupaccayabhājanīyavinicchayakathā
194四资具分别,即对衣等四种资具的分别。其中,于衣的分别中,当知:受衣者、藏衣者、掌库者、库房、分衣者及衣的分配。
194.Catupaccayabhājananti cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ bhājanaṃ. Tattha cīvarabhājane tāva cīvarapaṭiggāhako veditabbo, cīvaranidahako veditabbo, bhaṇḍāgāriko veditabbo, bhaṇḍāgāraṃ veditabbaṃ, cīvarabhājako veditabbo, cīvarabhājanaṃ veditabbaṃ.
于此(《大品义注》340-342),依“诸比丘,我允许僧伽认可具足五支的比丘为受衣者:他不以欲而行,不以嗔而行,不以痴而行,不以怖而行,且知已取与未取”(《大品》342)之言,具足此五支者,应被认可为受衣者。其中,若因后来者是自己的亲戚等而先予接受,或对某人示好而接受,或因贪性而转为己用,此名为以欲而行。若因嗔怒,对先来者后予接受,或轻蔑贫苦之人而接受,或说“你们家中没有存放之处吗?拿上你们的东西走吧”,如此障碍僧伽得利,此名为以嗔而行。若失念不正知,此名为以痴而行。若因畏惧权贵而对后来者先予接受,或战栗地想“受衣者这个职位实在是沉重”,此名为以怖而行。若知“我已取此与此,未取此与此”,则名为知已取与未取。因此,凡不因欲等而行,对亲戚非亲戚、富者贫者不加区别,按来序接受,具足戒行与正行,有念、聪慧、多闻,能以流畅的言辞、圆满的字句为施主们作随喜而生净信者,如此之人应被认可。
Tattha (mahāva. aṭṭha. 340-342) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyyā’’ti (mahāva. 342) vacanato imehi pañcahaṅgehi samannāgato cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo. Tattha pacchā āgatānampi attano ñātakādīnaṃ paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ekaccasmiṃ pemaṃ dassetvā gaṇhanto vā lobhapakatitāya attano pariṇāmento vā chandāgatiṃ gacchati nāma. Paṭhamataraṃ āgatassapi kodhavasena pacchā gaṇhanto vā duggatamanussesu avamaññaṃ katvā gaṇhanto vā ‘‘kiṃ vo ghare ṭhapanokāso natthi, tumhākaṃ santakaṃ gahetvā gacchathā’’ti evaṃ saṅghassa lābhantarāyaṃ karonto vā dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana muṭṭhassati asampajāno, ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Pacchā āgatānampi issarānaṃ bhayena paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ‘‘cīvarapaṭiggāhakaṭṭhānaṃ nāmetaṃ bhāriya’’nti santasanto vā bhayāgatiṃ gacchati nāma. ‘‘Mayā idañcidañca gahitaṃ, idañcidañca na gahita’’nti evaṃ jānanto gahitāgahitaṃ jānāti nāma. Tasmā yo chandāgatiādivasena na gacchati, ñātakaaññātakaaḍḍhaduggatesu visesaṃ akatvā āgatapaṭipāṭiyā gaṇhāti, sīlācārapaṭipattiyutto hoti satimā medhāvī bahussuto, sakkoti dāyakānaṃ vissaṭṭhāya vācāya parimaṇḍalehi padabyañjanehi anumodanaṃ karonto pasādaṃ janetuṃ, evarūpo sammannitabbo.
而应如此认可:先应请求一位比丘;请求之后,应由一位聪明能干的比丘告知僧团——
Evañca pana sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
“尊者们,请僧团听我说:若僧团时机成熟,僧团应认可某甲比丘为衣的接受者。此是动议。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammanneyya, esā ñatti.
“尊者们,请僧团听我说:僧团认可某甲比丘为衣的接受者。若有尊者同意某甲比丘为衣的接受者,请默然;若不同意,请说。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
“僧团已认可某甲比丘为受衣者,僧团默然,我如是受持。”(《大品》342)
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 342) –
如此,通过此甘马语或以白告的方式,即在寺内全体僧众中,乃至在界内,亦得以认可。被此认可者,不应居于寺院边隅或精舍,而应置身于往来之人容易看见的重要寺院中心处,置扇于旁,整束衣服,端坐。
Iti imāya kammavācāya vā apalokanena vā antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyampi sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ sammatena ca vihārapaccante vā padhānaghare vā na acchitabbaṃ. Yattha pana āgatāgatā manussā sukhaṃ passanti, tādise dhuravihāraṭṭhāne bījaniṃ passe ṭhapetvā sunivatthena supārutena nisīditabbaṃ.
195195. 衣物的收藏者亦是如此:“诸比丘,我允许僧团认可具足五支的比丘为衣物的收藏者:他不行于贪欲,不行于嗔恚,不行于愚痴,不行于恐惧,且知已收藏与未收藏者。”依据此说,具足五支的比丘——
195.Cīvaranidahakopi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, nihitānihitañca jāneyyā’’ti vacanato pañcaṅgasamannāgato bhikkhu –
尊者们,请僧团垂听:若僧团应时,僧团可选出某甲比丘为衣的收藏者。此为动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammanneyya, esā ñatti.
尊者们,请僧团垂听:僧团现选出某甲比丘为衣之收藏者。若哪位尊者认可某甲比丘担任衣之收藏者,请默然;若不认可,请说。
‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidahakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
某甲比丘已由僧团选出为衣之收藏者。僧团认可,故默然。我如此受持。”(《大品》342)
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidahako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 342) –
即应以上述甘马语,或以白二的方式,依所说的方法予以认可。
Iti imāya kammavācāya vā apalokanena vā vuttanayeneva sammannitabbo.
196196. 关于库房管理者,依于“诸比丘,我允许僧团认可具足五支的比丘为库房管理者:他不以欲而行,不以嗔而行,不以痴而行,不以怖而行,且知已护与未护”(《大品》343)这一教示,具足此五支的比丘,应以“尊者们,请僧团听我说,若僧团时机适当,僧团应认可某甲比丘为库房管理者”等(《大品》343)方式,以甘马语或白二予以认可。
196.Bhaṇḍāgārikopi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, guttāguttañca jāneyyā’’ti (mahāva. 343) vacanato pañcaṅgasamannāgato bhikkhu ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammanneyyā’’tiādinā (mahāva. 343) nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabbo.
此处(《大品义注》343),凡屋顶等处无任何缺陷者,称为“已护”。凡屋顶葺草或瓦片有脱落之处,由此漏雨,或有鼠类等得以进入,或墙壁等处出现孔洞,或生白蚁,这一切都称为“未护”。库房管理者应觉察这些状况并加以修补。寒冷时应紧闭门窗,因为寒冷会导致衣物被虫蛀。炎热时则应时时开窗通风。能够如此而行者,即名为知已护与未护。
Ettha (mahāva. aṭṭha. 343) ca yattha chadanādīsu koci doso natthi, taṃ guttaṃ. Yattha pana chadanatiṇaṃ vā chadaniṭṭhakā vā yattha katthaci patitā, yena ovassati vā, mūsikādīnaṃ vā paveso hoti, bhittiādīsu vā katthaci chiddaṃ hoti, upacikā vā uṭṭhahanti, taṃ sabbaṃ aguttaṃ nāma. Taṃ sallakkhetvā bhaṇḍāgārikena paṭisaṅkharitabbaṃ. Sītasamaye dvārañca vātapānañca supihitaṃ kātabbaṃ. Sītena hi cīvarāni kaṇṇakitāni honti. Uṇhasamaye antarantarā vātappavesanatthaṃ vivaritabbaṃ. Evaṃ karonto hi guttāguttaṃ jānāti nāma.
197“我允许比丘们指定一处库房。僧团若愿意,可将精舍、半檐屋、殿堂、楼阁或石窟作为库房。”(《大品》343)依此言教,应先指定库房而后存放。此处,位于寺院中央,未与寺工、沙弥等隔离,作为大众集会处的精舍或半檐屋,应被指定为库房。边隅处的孤邸则不应被指定。然而,不可前往界内别众处,由坐在界内别众中的人来指定此库房。应在寺院中央,以“尊者僧请听,若僧团时机成熟,僧团应将某精舍指定为库房”等语,通过白二甘马的方式指定。
197. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhaṇḍāgāraṃ sammannituṃ, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā’’ti (mahāva. 343) vacanato bhaṇḍāgāraṃ sammannitvā ṭhapetabbaṃ. Ettha ca yo ārāmamajjhe ārāmikasāmaṇerādīhi avivitto sabbesaṃ samosaraṇaṭṭhāne vihāro vā aḍḍhayogo vā hoti, so sammannitabbo. Paccantasenāsanaṃ pana na sammannitabbaṃ. Imaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāya nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati. Vihāramajjheyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyyā’’tiādinā (mahāva. 343) nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabbaṃ.
衣物接受者等三者,亦应各知自身职责。其中,衣物接受者首先应将人们所施,无论是“适时衣”、“非适时衣”、“急施衣”、“雨浴衣”、“坐具”、“敷具”还是“擦面布”,全部收拢后,不应混同取用,而应分类别别取来,如实向衣物存放者说明后交付。衣物存放者交付库房管理员时,亦应说明“这是适时衣……这是擦面布”而后交付。库房管理员也应同样分别作好标记后存放。此后,当僧团说“取适时衣来”时,便只给适时衣……当说“取擦面布来”时,便只给擦面布。如此,世尊许立衣物接受者,许立衣物存放者,许立库房管理员,许设库房,并非为了多积财物,也非为了不知足,而是为了护持僧团。因为若比丘们随得随分,他们将既不知已取来、未取来,不知已给、未给,不知已得、未得;可能将取来的衣物置于上座座位,或将其割裂成碎片而拿取。如此,便会有不如法的受用,且不能做到对所有人的护持。而若将衣物收存于库房中,在衣物富余时,可以给每位比丘三衣、或两衣、或一衣,他们将知道得与未得,知道未得之后,便会起护持之心。
Cīvarapaṭiggāhakādīhi pana tīhipi attano vattaṃ jānitabbaṃ. Tattha cīvarapaṭiggāhakena tāva yaṃ yaṃ manussā ‘‘kālacīvara’’nti vā ‘‘akālacīvara’’nti vā ‘‘accekacīvara’’nti vā ‘‘vassikasāṭika’’nti vā ‘‘nisīdana’’nti vā ‘‘paccattharaṇa’’nti vā ‘‘mukhapuñchanacoḷa’’nti vā denti, taṃ sabbaṃ ekarāsiṃ katvā missetvā na gaṇhitabbaṃ, visuṃ visuṃ katvāva gaṇhitvā cīvaranidahakassa tatheva ācikkhitvā dātabbaṃ. Cīvaranidahakenapi bhaṇḍāgārikassa dadamānena ‘‘idaṃ kālacīvaraṃ…pe… idaṃ mukhapuñchanacoḷa’’nti ācikkhitvāva dātabbaṃ. Bhaṇḍāgārikenapi tatheva visuṃ visuṃ saññāṇaṃ katvā ṭhapetabbaṃ. Tato saṅghena ‘‘kālacīvaraṃ āharā’’ti vutte kālacīvarameva dātabbaṃ…pe… ‘‘mukhapuñchanacoḷaṃ āharā’’ti vutte tadeva dātabbaṃ. Iti bhagavatā cīvarapaṭiggāhako anuññāto, cīvaranidahako anuññāto, bhaṇḍāgāriko anuññāto, bhaṇḍāgāraṃ anuññātaṃ, na bāhulikatāya, na asantuṭṭhitāya, apica kho saṅghānuggahāya. Sace hi āhaṭāhaṭaṃ gahetvā bhikkhū bhājeyyuṃ, neva āhaṭaṃ, na anāhaṭaṃ, na dinnaṃ, na adinnaṃ, na laddhaṃ, na aladdhaṃ jāneyyuṃ, āhaṭāhaṭaṃ therāsane vā dadeyyuṃ, khaṇḍākhaṇḍaṃ vā chinditvā gaṇheyyuṃ, evaṃ sati ayuttaparibhogo ca hoti, na ca sabbesaṃ saṅgaho kato hoti. Bhaṇḍāgāre pana cīvaraṃ ṭhapetvā ussannakāle ekekassa bhikkhuno ticīvaraṃ vā dve dve vā ekekaṃ vā cīvaraṃ dassanti, laddhāladdhaṃ jānissanti, aladdhabhāvaṃ ñatvā saṅgahaṃ kātuṃ maññissantīti.
198“我允许比丘们指定一位具足五法的比丘为分衣人:他不因贪欲而行,不因瞋恚而行,不因愚痴而行,不因恐惧而行,且能了知已分与未分。”(《大品》343)依此言教,应指定一位具足五法者,以“尊者僧请听,若僧团时机成熟,僧团应指定某比丘为分衣人”等语,通过白二甘马的方式指定后委任。
198.Cīvarabhājakovi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyyā’’ti (mahāva. 343) vacanato pañcahaṅgehi samannāgatoyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammanneyyā’’ti(mahāva. 343) ādinā nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitvā ṭhapetabbo.
于此,若将贵价衣授予不应得之同分比丘,即名为行于贪欲;若不给其他更为上座者应得的贵价衣,而给予廉价衣,即名为行于嗔恚;愚痴懵懂、不知施衣仪轨者,即名为行于愚痴;若因畏惧多言的新学比丘,而将贵价衣给予不应得者,即名为行于恐惧。不如此行者,便能如秤、如量、公正平等,应被选任。分衣者在分衣时,应先检视布料:‘这是粗的,这是细的,这是厚的,这是薄的,这是已用过的,这是未用过的,这是长若干、宽若干。’然后确定其价值:‘此值若干,此值若干。’若能每位比丘各得一件价值十钱的,那很好。若不能,便将价值九钱或八钱的衣,与另一件价值一钱和两钱的衣合在一起,以此方便令各份均等,然后掷签。若逐一发放衣物时,一天内不足完成,则可按十位比丘计算,将十份衣物的份额捆作一捆,放置一份衣物份额。在如此放置的衣物份额上掷签。得到份额的那些比丘,也应再行掷签而分。
Ettha sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ apāpuṇantampi mahagghacīvaraṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Aññesaṃ vuḍḍhatarānaṃ pāpuṇantampi mahagghacīvaraṃ adatvā appagghaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Mohamūḷho cīvaradānavattaṃ ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharānaṃ navakānampi bhayena apāpuṇantaṃ eva mahagghaṃ cīvaraṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto, so sammannitabbo. Tenapi cīvaraṃ bhājentena paṭhamaṃ ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ saṇhaṃ, idaṃ ghanaṃ, idaṃ tanukaṃ, idaṃ paribhuttaṃ, idaṃ aparibhuttaṃ, idaṃ dīghato ettakaṃ, puthulato ettaka’’nti evaṃ vatthāni vicinitvā ‘‘idaṃ ettakaṃ agghati, idaṃ ettaka’’nti evaṃ agghaparicchedaṃ katvā sace sabbesaṃ ekekameva dasadasaagghanakaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pāpuṇāti, yaṃ nava vā aṭṭha vā agghati, taṃ aññena ekaagghanakena ca dviagghanakena ca saddhiṃ bandhitvā etena upāyena same paṭivīse ṭhapetvā kuso pātetabbo. Sace ekekassa dīyamāne cīvare divaso nappahoti, dasa dasa bhikkhū gaṇetvā dasa dasa cīvarapaṭivīse ekato bandhitvā bhaṇḍikaṃ katvā eko cīvarapaṭivīso ṭhapetabbo . Evaṃ ṭhapitesu cīvarapaṭivīsesu kuso pātetabbo. Tehipi bhikkhūhi puna kusapātaṃ katvā bhājetabbaṃ.
由‘我允许,诸比丘,给予沙弥半份’(《大品》343)之语可知:那些不听从比丘僧团吩咐之事的沙弥,仅在诵习和提问上承事自己的亲教师与戒师,行对他们应行之义务,而不对他人行义务者,只应给予他们半份。而那些食前食后皆为比丘僧团承担应做之事的沙弥,则应给予同等份额。这在后文衣篇所述,从衣库中取出非时衣之时已有说明;若为时衣,则应给予同等份额。其中,由雨季住处等产生的扫帚、绑绳之类,在完成僧团的修缮工作后应取走。这是此处所有人应尽之义务。在衣库的衣物中,若有沙弥来后不满地说:‘尊者,我们煮粥、煮饭、做干粮,做嚼食、拿取牙刷、处理染色碎布的净施,有什么是我们没做的呢?’此时也应给予同等份额。正是为了舍弃这种不满而作此事,而对那些看不出有应做义务的沙弥,才说:‘我允许,诸比丘,给予沙弥半份。’而在《古伦地》中则说:‘若沙弥请求:尊者,为何我们不参与做僧团之事?我们愿意去做,则应给予同等份额。’
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātu’’nti (mahāva. 343) vacanato ye sāmaṇerā attissarā bhikkhusaṅghassa kattabbakammaṃ na karonti, uddesaparipucchāsu yuttā ācariyupajjhāyānaṃyeva vattapaṭivattaṃ karonti, aññesaṃ na karonti, etesaṃyeva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Ye pana purebhattañca pacchābhattañca bhikkhusaṅghasseva kattabbakiccaṃ karonti, tesaṃ samako dātabbo. Idañca piṭṭhisamaye uppannena bhaṇḍāgāre ṭhapitena akālacīvareneva kathitaṃ, kālacīvaraṃ pana samakaṃyeva dātabbaṃ. Tatruppādavassāvāsikaṃ sammuñjanībandhanādi saṅghassa phātikammaṃ katvā gahetabbaṃ. Etañhettha sabbesaṃ vattaṃ. Bhaṇḍāgāracīvarepi sace sāmaṇerā āgantvā ‘‘bhante, mayaṃ yāguṃ pacāma, bhattaṃ pacāma, khajjakaṃ pacāma, appaharitaṃ karoma, dantakaṭṭhaṃ āharāma, raṅgachalliṃ kappiyaṃ katvā dema, kiṃ amhehi na kataṃ nāmā’’ti ukkuṭṭhiṃ karonti, samabhāgova dātabbo. Etaṃyeva virajjhitvā karonti, yesañca karaṇabhāvo na paññāyati, te sandhāya vuttaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātu’’nti. Kurundiyaṃ pana ‘‘sace sāmaṇerā ‘kasmā mayaṃ, bhante, saṅghakammaṃ na karoma, karissāmā’ti yācanti, samapaṭivīso dātabbo’’ti vuttaṃ.
若有比丘拿取自己份后获得资具,想要渡河或穿越旷野前往他方,依‘我允许,诸比丘,远行者应给予其份’(《大品》343)之语,在衣物从衣库中搬到外面之后,应敲击木梆,待比丘僧团集会时,分衣者应推算:‘此位比丘的份额应值此数’,依此推算准则给予同等价值的衣。由于无法做到如秤称量般完全等分,所以或多或少,依此推算准则给与,即已妥善给予。既不应再补不足之数,也不应接受多余。若有十位比丘,衣也只有十件,其中一件值十二钱,其余各值十钱。依每人均为十钱之准则抽签时,若抽得值十二钱之比丘签,此份额中超出的部分,他应给出等值于自有净物的补偿,然后取走这份超额的衣。若每人各得五件衣,仍有剩余,但每人再分不到完整一件,则应剪开分配。
Sace koci bhikkhu sakaṃ bhāgaṃ gahetvā satthaṃ labhitvā nadiṃ vā kantāraṃ vā uttaritvā disāpakkamitukāmo hoti, tassa ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uttarantassa sakaṃ bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 343) vacanato cīvaresu bhaṇḍāgārato bahi nīhaṭesu ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhusaṅghe sannipatite cīvarabhājakena ‘‘imassa bhikkhuno koṭṭhāsena ettakena bhavitabba’’nti takketvā nayaggāhena samabhāgena cīvaraṃ dātabbaṃ. Tulāya tulitamiva hi samasamaṃ dātuṃ na sakkā, tasmā ūnaṃ vā hotu adhikaṃ vā, evaṃ takkena nayena dinnaṃ sudinnaṃ. Neva ūnakaṃ puna dātabbaṃ, nātirittaṃ paṭiggaṇhitabbaṃ. Sace dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, tena yattakaṃ tasmiṃ paṭivīse adhikaṃ, tattakaṃ agghanakaṃ yaṃ kiñci attano santakaṃ kappiyabhaṇḍaṃ datvā so atirekabhāgo gahetabbo. Sace sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni.
剪裁时,应将半圆毡等或鞋袋等剪成足够的小块给予。按最低限度,即使剪成四指宽、顺经线足够长的布块也可以给予,但不应造成浪费。若某位比丘的份额连一两件衣都不足,则可放入其他沙弥的资具;他若对此满意,便将其作为他的份额,之后再抽签。若按十人一组计算,有一组未满,只有八人或九人,则应将这八人或九人的份额交付他们,说:‘你们取走这些,自行分配。’如此交付后,再行抽签。
Chindantena ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanatthavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni. Heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati, aparibhogaṃ pana na kātabbaṃ. Sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ katvā pacchā kusapāto kātabbo. Sace dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo.
199现在,为显示衣的获得之田(来源),而说:“比丘们,有八种根本作为衣的生起:由界施、由协定施、由乞食规定施、由僧团施、由两部僧团施、由雨安居僧团施、由指定施、由个人施。”(《大品》379)应依这八种根本来进行判定。
199. Idāni ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya, sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa detī’’ti (mahāva. 379) cīvarānaṃ paṭilābhakhettadassanatthaṃ yā tā aṭṭha mātikā vuttā, tāsaṃ vasena vinicchayo veditabbo.
其中,若执取界而说‘我施与界’并行布施,即称为‘施与界’。如此施与界的,凡在界内的比丘有多少,便应由那些比丘分配。而所谓‘界’,有十五种:分界、近行界、共住界、不离界、利得界、村界、镇界、城界、内界、掷水界、地方界、国界、王界、岛界、轮围界。其中,分界已于界论中说。近行界者,若有围墙的寺院,即以围墙为限;若无围墙,则以适宜立墙之处为限。又,应知从比丘常集会处,或从位于边缘的施食堂,或从常住的精舍,以中等体力之人两次掷土块所及的范围,即是近行界。然而,此近行界在精舍扩大时即扩大,在精舍缩小时即缩小。但《大护持》中说:‘比丘增多时,近行界亦扩大。’因此,若在寺院中,与聚集的比丘们连成一片,安坐乃至一百由旬,则一百由旬亦皆成为近行界,所有比丘皆得利养。共住界与不离界二者,亦如前说。利得界,既非正自觉者所开许,亦非法结集长老们所设立,而是国王、大臣等建造寺院后,划定周围一牛呼、半由旬或一由旬的范围,并树立写有‘此为我等寺院之利得界’的柱子,说:‘凡在此范围内所生之物,皆施与我等寺院。’如此设立界限后,
Tattha ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma. Evaṃ sīmāya dinnaṃ yāvatikā bhikkhū antosīmāgatā, tehi bhājetabbaṃ. Sīmā ca nāmesā khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmāti pannarasavidhā hoti. Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttāva. Upacārasīmā nāma parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmāti veditabbā. Sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva. Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmā ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva.
区域界,即迦尸、拘萨罗等国境内有众多区域,每一区域的划分界限即为区域界。国界,即迦尸、拘萨罗等国的疆域界限。王权界,即如“朱罗领地、喀拉拉领地”等,每一位国王的教令所及之范围。岛界,即由海岸线所划分的大岛与小岛。轮围界,即以轮围山为边界所划分之界。这些诸界中,若见僧团因任何羯磨而聚集于界内,施者说“我即于此界内施予僧团”,则凡进入该界内的比丘,应由他们分配;该物唯归属于他们,纵然是站在界隙或近行界的其他比丘亦不得分。然而,站在界内树上或山上者,乃至处地下正中者,则确实得份。若说“我于此近行界内施予僧团”,则站在界内与界隙的比丘皆得。若说“我施于共住界内”,则站在界内与界隙的比丘不得。于不离衣界及得界内所施,归属于进入他们界的比丘。于村界等中所施,亦归属于他们界内结界的比丘。于内界及水掷界中所施,唯归属于进入其中的比丘。于区域界、国界、王权界、岛界、轮围界中,其判定亦与村界等处所述相同。
Janapadasīmā nāma kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, tattha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma ‘‘coḷabhogo keraḷabhogo’’ti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena paricchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā cakkavāḷapabbateneva paricchinnā. Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmāgatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti, aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathavīvemajjhagatassa pāpuṇātiyeva. ‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃ pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.
然而,若有人立于赡部洲说“我施予铜色岛的僧团”,则即使从铜色岛仅来一人,也能为所有同分者领取;纵使那里只有一位同分比丘为同分者领取份额,也不应阻止。如此,对指定界而施者的分配判定,当先了知。若施者不知说“某界”,仅知晓“界”一词,来到寺院说“我施予界”或“我施予界内僧团”,则应问他:“界有多种,你所指的是何种界?”若他说“我不知是某界,请界内僧团自行分配领取”,那么应在哪一界分配?据称大吉祥长老说:“在不离衣界。”于是众人对他说:“不离衣界可达三由旬。若如此,立于三由旬内者将获得利养;客比丘立于三由旬处,完成义务后须进入寺院;行路比丘行至三由旬后,须告别住处;依止行者若超过三由旬,依止便失效;别住者须超出三由旬令黎明升起;比丘尼须立于三由旬处请求入寺。这一切唯依近行界的范围而行,因此应在近行界分配。”
Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambavaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti vadati, tambapaṇṇidīpato ekopi āgantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo. Yo pana ‘‘asukasīmāya’’nti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, katarasīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti. Sace vadati ‘‘ahaṃ ‘asukasīmā’ti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhatū’’ti, katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayappaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhapetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāparicchedavaseneva kātuṃ vaṭṭati, tasmā upacārasīmāya bhājetabba’’nti.
200所谓“依约定而施”,此处的约定是指同利约定。应如此制定约定:聚集于一寺院的比丘们,若欲将另一寺院纳入同利,便取其名,说“某寺是古寺”“佛曾住此”或“利养少”等任何理由,然后三度唱言:“将此寺与此寺作同一利养,僧团是否同意?”至此,坐在彼寺者即如同坐于此寺。于彼寺中,僧团亦应同样举行。至此,坐于此寺者亦如同坐于彼寺。当一寺分配利养时,立于他寺者亦可领取份额。如此,可与一寺同利,将众多住处作同一利养。这样操作之后,于一处住处所施,便等于于一切处所施。
200.Katikāyadetīti ettha pana katikā nāma samānalābhakatikā. Tatrevaṃ katikā kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti , tassa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako’’ti vā ‘‘buddhādhivuttho’’ti vā ‘‘appalābho’’ti vā ya kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti. Tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ vihāre lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbā. Evañca kate ekasmiṃ āvāse dinne sabbattha dinnaṃ hoti.
201所谓“施食规定”,即供养者宣布施舍的处所,于该处为僧团设立常施。这其中,若某寺院有该衣施主的资具,为僧团供应常食;或某寺院的比丘将其视作自己的负担,长年在家供养;或是由他建造了住所,或固定了筹食等,都称为常施。若有人整座寺院都建造了,更不待言。因此,若他说“我在作常施的地方施与”或“在那里施与”,即使有多处常施,也于一切处都已施与。但如果一处寺院比丘较多,他们应该说:“您设常施的地方,一处比丘多,一处比丘少。”若他说“按比丘人数领取”,则可如此分配后领取。在这种情况下,哪怕少量的资具、药物等也容易分配。但若只有一张床或一把椅子,则应问明是哪座寺院的,或者即使在同一寺院,是哪一间住所的;待他指定后,就施予该处。若他说“请某比丘领取”,也是可以的。若他说“给我的常施处”之后,没有指定便离去了,僧团也可以指定。应当如此指定:说“给僧团长老的住处”。如果那里住所已满,就供给不足的地方。若有一比丘说:“我的住处没有住所资具”,则应施予那里。
201.Bhikkhāpaññatti nāma attano pariccāgapaññāpanaṭṭhānaṃ, yattha saṅghassa dhuvakārā karīyanti. Ettha ca yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavaṭṭaṃ vā vattati, yasmiṃ vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā tena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, ime dhuvakārā nāma. Yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti. Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū, ekattha appakā’’ti. Sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājīyati. Yadi pana mañco vā pīṭhaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vihārassa, ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sacepi ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvā gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ, ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.
202所谓“施与僧团”,在此是说:若进入寺院后说“我将这些衣施与僧团”,则应由站在近行界内的僧团鸣钟、唱时之后进行分配;即使有未进入界内者,他人为其代领份额时,也不应阻止。若寺院很大,从长老座开始分发衣时,有些生性懒惰的大长老后来才到,不应说:“尊者,这是给二十夏者的,你们的位次已过了。”而应保留其位次,先给他们,然后再按位次分发。如果听说“某寺好像出了很多衣”,即使相距一由旬的寺院也有比丘前来,已到达者应依其所在位次给予;未到达者,若已进入近行界,在其弟子等代领时,也应当给予。若有人说“给站在近行界外的人”,则不应给予。但是,如果他们进入近行界后,与界内僧众连成一片,不论是在自己寺院门口还是寺院内部,此界即成为因人数而扩展的界,因此应当给予。即使已经给了僧团中的最下座,后来者仍应给予。但在第二份时,若已登上长老座者这时才到,则不能得到第一份,应从第二份起按戒腊给予。
202.Saṅghassa detīti ettha pana sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti deti, upacārasīmāya ṭhitena saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbāni, sīmaṭṭhakassa asampattassapi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu dīyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitibhāya dātabbaṃ. ‘‘Asukavihāre kira bahu cīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ, asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.
某寺院有十位比丘,有人拿来十件衣说“我们施与僧团”,应当逐一分配。如果他们心想“这些全都归我们”而取走,则既不如法获得,也成为不善持,在所到之处仍属僧团物。但如果取出一件,交给僧团长老说“这一件归你”,然后说“其余的归我们”而取,则是允许的。若有人拿来仅仅一件衣说“施与僧团”,未加分配就说“归我们”而取,则既不如法获得,也成为不善持。如果借助刀或姜黄等划出标记,分出一份,交给僧团长老说“这一份归你”,然后说“其余的归我们”而取,是允许的。但如果仅凭衣上的花纹或褶皱来划分,则不允许。如果抽出一根线,交给长老说“这一份归你”,然后说“其余的归我们”而取,是允许的。将衣切成一片一片来分配,也是允许的。
Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, dasa vatthāni ‘‘saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni. Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca, gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Ekameva vatthaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti āharanti, abhājetvāva ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca. Satthakena vā haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekakoṭṭhāsaṃ ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti therassa datvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.
若在仅有单一比丘的寺院,当有衣供养僧团时,若那位比丘依前述方式思惟“所有衣都归属于我”而取,则算善取,但位次则未成立。若他逐一取出后,心想“此衣归属于我”而取,位次即成立。在位次未成立的情形下,后来又出现其他衣时,若另有比丘到来,则应将衣从中间分断,由两人共取。在位次已成立的情形下,后来再出现其他衣时,若有较下座比丘来,位次便向下推移;若有较上座比丘来,位次便向上推移。若再无其他人来,衣应再度归己而取。然而,但凡以“施与僧团”或“施与比丘僧团”等任何方式指定施与僧团的衣,粪扫衣者皆不可受用,这并不是因为衣不清净,而是因为他已承诺“我拒绝居士衣,我受持粪扫衣支”。即使僧团行表白后所施的衣,也不可取。但若是比丘施舍自己的所有物,则称为“比丘施物”,这是允许的,但并非粪扫衣。即便如此,头陀支并未因此破坏。若说“我们施与比丘们”“我们施与长老们”,则粪扫衣者亦可受用。若说“我们将此布施僧团,供他们制作鞋袋、钵袋、系带、肩带等”,所施物也是允许的。为制作钵袋等而施的布,即使有很多,若足够作衣,由此作成衣而披着,亦是允许的。若僧团分配后有剩余的
Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni , ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. ‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi, paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā. Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati, paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati, ‘‘idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karontū’’ti dinnampi vaṭṭati. Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ. Paṃsukūlikaṃ ‘‘saṅghassa dhammakaraṇapaṭādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati, parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo. Sace pana bahiupacārasīmāya addhānamaggappaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.
203关于“施与双方僧团”的施物:此处,即使说“我施与双方僧团”,或者说“我施与二部僧团”、“我施与二僧团”、“我施与比丘僧团及比丘尼僧团”,都同样是施与双方僧团。其中,如果有众多比丘,而只有一位比丘尼,则应付给一半,即分成两份,施与一份。如果有众多比丘尼,而只有一位比丘,亦应付给一半。如果说“我施与双方僧团及你”,那么假如有十位比丘与十位比丘尼,则将衣分成二十一份,一份给那位个人,十份给比丘僧团,十份给比丘尼僧团。得到个人份的那人,亦可依自己的戒腊从僧团份中取得。为什么呢?因为已由“双方僧团”所摄。如果说“我施与双方僧团及塔”,道理相同。但这里塔并不从僧团中另分份额,塔的份额等同于一人所得的份额。如果说“我施与双方僧团、你及塔”,则应分成二十二份,十份给比丘们,十份给比丘尼们,一份给个人,一份给塔。其中,个人亦可依自己的戒腊从僧团份中取得,塔只得一份。
203.Ubhatosaṅghassa detīti ettha ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvidhā saṅghassa dammī’’ti, ‘‘dvinnaṃ saṅghānaṃ dammī’’ti, ‘‘bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīsaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Tattha sace bahukāpi bhikkhū honti, ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ, dve bhāge same katvā eko bhāgo dātabboti attho. Sace bahukāpi bhikkhuniyo honti, eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū ca bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunīsaṅghassa. Yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva.
若说“我施与比丘僧团及比丘尼们”,则不应从中间破分后施与,而应计比丘与比丘尼人数后施与。若说“我施与比丘僧团及比丘尼们及你”,则个人不单独得一份,只能从应得处得一份。为什么呢?因为已由“比丘僧团”所摄。若说“我施与比丘僧团及比丘尼们及你及塔”,塔得到等同于一人份额的一份,个人不单独得一份,因此在付给塔一份后,剩余部分应计比丘与比丘尼人数而作分配。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati, tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.
若云“我施予比丘及比丘尼”,亦不应从中割截另给,当唯依人数分配。若云“我施予比丘及比丘尼及你”“比丘及比丘尼及塔”“比丘及比丘尼及你及塔”,塔得一份份额,个人无别份,应计算比丘与比丘尼之人数而分配。正如依比丘僧团为首所说之法,依比丘尼僧团为首时亦应如此配合。
‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca cetiyassa ca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunīsaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo.
若云“我施予比丘僧团及你”,个人不别得一份,当依戒腊而得。若云“我施予比丘僧团及塔”,则塔别得一份份额。若云“我施予比丘僧团及你及塔”,亦唯塔别得一份,个人不得。若云“我施予比丘众及你”,亦不别得一份;若云“我施予比丘众及塔”,塔得一份。若云“我施予比丘众及你及塔”,亦唯塔别得一份,个人不得。若以比丘尼僧团为首,亦应如是配合。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati, ‘‘bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunīsaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.
往昔,众人布施以佛陀为首的二部僧团,世尊坐于中间,右侧比丘众坐,左侧比丘尼众坐,世尊为二部僧团之上座。其时,世尊将自身所得资具自行受用,亦令比丘众受用。而今,有智之人安置有舍利的佛像或塔,布施以佛陀为首的二部僧团:于佛像或塔前供台置钵,奉献净水后称“我们供养诸佛”,随后先供奉嚼食、啖食;或建造精舍后称“我们供养塔”,并供奉施食、花鬘、香等。此处应如何行持?花鬘、香等当奉于塔上,布作幡,油燃灯。施食、蜂蜜、糖等,则应给予常住守护塔者,无论出家或在家人。若无常住守护者,可将所携食物放置已,履行义务后受用,于临近适宜之时食用,事后再履行义务亦可。于花鬘、香等,若言“将这些持往塔处作供养”,纵远亦当持往供养;若言“持往比丘僧团”,亦当持往。然若有人谓“我往乞食,斋堂中有比丘,他们会持去”,而对方言:“尊者,我即是施予你”,则可食用。又,若持“我将施予比丘僧团”之想前往,于半途临近适宜之时,可自受用。
Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū, vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero, tadā bhagavā attanā laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti, tattha paṭhamaṃ khādanīyabhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā. Piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva. Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiye pūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ, ‘‘bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhameva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.
204关于‘施与安居僧团’,在此,若有人进入寺院后说:‘这些衣,我施与安居僧团’,则应由在该住处未破安居而住前安居的比丘们分配,余者不得。即使有比丘离去,只要仍有受取者,在咖提那衣未出之前都应给予。但精通义理者说:‘若在咖提那衣未敷、冬季内如此说而施与,后安居者亦得。’然而,此说在注释书中并未讨论。若站在外护界内说:‘我施与安居僧团’,则所有在场的比丘皆得。若说:‘施与某寺的安居僧团’,则唯有在该处安居者,于咖提那衣未出之前可得。若从热季的第一天起如此说,则所有在场的比丘皆得。何以故?因为是在后时产生的。若在雨安居内说:‘我施与正在安居者’,则破安居者不得,唯正在安居者可得。若在衣月说:‘我施与正在安居者’,则唯后安居者可得,前安居者及破安居者不得。
204.Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa detīti ettha pana sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti deti, yattakā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassapi sati gāhake yāva kathinassubbhārā dātabbaṃ. ‘‘Anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇātī’’ti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ na vicāritaṃ. Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvuṭṭhānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.
从衣月开始,直到冬季的最后一天,若说:‘我们施与雨安居衣’,无论咖提那衣已敷或未敷,唯过去安居者可得。若从热季的第一天起说,则应列出纲要:‘过去的雨安居已过五个月,未来的雨安居将在四个月后到来,你施与哪个雨安居的衣?’若说:‘我施与过去安居者’,则唯有在那次雨安居中安居者可得,即使比丘离去,同分者亦可领取。若说:‘我施与未来的雨安居衣’,则应存放,于迎雨安居日领取。若因‘寺院无人守护,有盗贼之怖,无法存放,亦无法携带行走’,而说:‘我施与在场者’,则应分配后领取。若说:‘尊者,我第三个雨安居的雨安居衣尚未布施,我施与那次安居’,则此衣属于在那次雨安居中安居的比丘们。若他们已离去,由其他可信者代领,应给予。若仅剩一人,其余已命终,则全部归此一人所有。若一位也没有,则归僧团,由在场比丘分配。
Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītapassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃ antovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti. Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Athekoyeva avasiṭṭho, sesā kālakatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbaṃ.
205关于‘指定施与’,在此,预先指定粥、食物、嚼食、衣、坐卧处或药,加以限定而施与,即名为指定施与。此中判别如下:若有比丘受邀今日或明日前去应供粥食,进入施主家,施主施粥;施粥之后,在粥已喝毕时说:‘这些衣,我施与那些喝了我所施之粥的人’,则唯受邀而喝了粥的比丘可得。然而,依乞食行仪路过其门或入内而得粥者,或从座堂取了钵被人带去者,或被长老派遣者,皆不得。若与受邀比丘同来者甚多,坐满屋内外,施主如是说:‘无论受邀或未受邀,凡我施与粥的人,愿这些衣都归他们所有’,则所有人皆得。然而,那些从长老手中得到粥的人不得。若他说:‘愿所有喝了我粥的人都得到’,则所有人皆得。食物与嚼食亦同此法。关于衣,若他此前曾请比丘们于安居后施衣,在供养比丘们食物后说:‘凡我以前曾施衣者,愿此衣、线、酥油、蜂蜜、糖等悉归他们’,则一切都唯归他们。关于坐卧处,若说:‘凡住在我所建造的寺院或精舍者,愿此归他所有’,则唯归此人。关于药,若说:‘我们时常布施长老们酥油等药,凡得受此药者,愿此归之’,其事亦同。
205.Ādissa detīti ettha pana yāguyā vā bhatte vā khādanīye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā ādisitvā paricchinditvā dento ādissa deti nāma. Tatrāyaṃ vinicchayo – bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti. Yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantihabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇāti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇāti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hotū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇāti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo. Cīvare pana pubbepi tena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti. Senāsanepi ‘‘yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti. Bhesajjepi ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hoti.
206关于“施与个人”,若背向而说:“我把这件衣施与某某”,或面对面地放在脚边说:“尊者,我把这施与您”——如此施与时,那件衣便归他所有。若说明:“我把这施与您和您的弟子们”,则长老与其弟子们都得到。
206.Puggalassa detīti ettha pana ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā, pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā deti, taṃ tasseva hoti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassapi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ ‘‘puggalassa detī’’ti imasmiṃ pade vinicchayo.
若有比丘独自一人住雨安居,当地的人们说“我们供养僧团”而施与布料,此时应如何处理?按照“比丘们,我允许这些布料归他所有,直到咖提那衣出期为止”(《大品》363)的开许,若召集到足够人数的比丘而举行了咖提那衣,则在五个月之内;若未举行咖提那衣,则在一个衣月之内,即使这些布料被带到其他地方,也仍归他所有,其他人无权支配。凡是以“我们供养僧团”、“我们为僧团而施”、“我们供养雨安居僧团”、“我们施雨安居衣”而施与的,即使有亡故比丘的衣尚未分配而进入该住处,这一切都归那位比丘所有。他为了雨安居住处,通过借贷或从该处产生的收益所取得的雨安居衣,也全部是如法取得的。此处的要点是:以任何方式为僧团产生的物品,在已举行咖提那衣时,于五个月内归他所得;未举行咖提那衣时,于一个衣月内归他所得。然而,若某比丘在雨安居以外的时节独自居住,当地人们说“我们供养僧团”而施与布料,该比丘应作决意:“这些布料属于我。”作决意时,应知此程序:该比丘应敲钟或宣告时间,稍等片刻,若有比丘因钟声或时间通告而来,则应与他们分配。
Sace koci bhikkhu ekova vassaṃ vasati, tattha manussā ‘‘saṅghassa demā’’ti cīvarāni denti, tattha kiṃ kātabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārā’’ti (mahāva. 363) vacanato sace (mahāva. aṭṭha. 363) gaṇapūrake bhikkhū labhitvā kathinaṃ atthataṃ hoti, pañca māse, no ce atthataṃ hoti, ekaṃ cīvaramāsaṃ aññattha gahetvā nītānipi tasseva tāni cīvarāni, na tesaṃ añño koci issaro. Yaṃ yañhi ‘‘saṅghassa demā’’ti vā ‘‘saṅghaṃ uddissa demā’’ti vā ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā denti, sacepi matakacīvaraṃ avibhajitvā taṃ vihāraṃ pavisati, taṃ sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti. Yampi so vassāvāsatthāya vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato vā tatruppādato vā vassāvāsikaṃ gaṇhāti, sabbaṃ suggahitameva hoti. Idañhettha lakkhaṇaṃ – yena tenākārena saṅghassa uppannavatthaṃ atthatakathinassa pañca māse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇāti. Sace pana koci bhikkhu vassānato aññasmiṃ utukāle ekako vasati, tattha manussā ‘‘saṅghassa demā’’ti cīvarāni denti, tena bhikkhunā adhiṭṭhātabbaṃ ‘‘mayhimāni cīvarānī’’ti. Adhiṭṭhahantena pana vattaṃ jānitabbaṃ. Tena hi bhikkhunā ghaṇṭiṃ vā paharitvā kālaṃ vā ghosetvā thokaṃ āgametvā sace ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ bhājetabbāni. Tehi ce bhikkhūhi tasmiṃ cīvare bhājiyamāne apātite kuse añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo, pātite kuse añño bhikkhu āgacchati, na akāmā dātabbo bhāgo. Ekakoṭṭhāsepi hi kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ, tasmā na akāmā bhāgo dātabbo. Sace pana attano ruciyā dātukāmā honti, dentu. Anubhāgepi eseva nayo.
若因钟声或时间通告而没有其他比丘前来,则应决意:“这些布料归我所得。”如此决意后,所有布料都归他所有,但所有权尚未稳固。若他一件件取出,心想“这第一份归我所得,这第二份归我所得”而取,则所取为如法取得,且所有权得以稳固;如此分配而取,也属于已决意。然而,若他敲钟或不敲钟、宣告时间或不宣告时间,心想“这里只有我,这些布料就是我的”而取,则为不如法取得。若心想“这里没有其他人,这些布料归我所得”而取,则为如法取得。若他未作决意便取走布料,心想“我要去其他住处,与那里的比丘们分配”,则这些布料在所到之处仍属僧团共有。此处仅以比丘们的所见为凭。因此,若有人在路上迎面而来,问:“贤友,你去哪里?”听闻此事后说:“贤友,难道我们不是僧团吗?”就在那里分配而取,则为如法取得。即使他离开道路,进入某寺院、集会堂,或乞食时进入某家,那里的比丘们见到他并询问此事后分配而取,也是如法取得。
Atha ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā aññe bhikkhū na āgacchanti, ‘‘mayhimāni cīvarāni pāpuṇantī’’ti adhiṭṭhātabbāni. Evaṃ adhiṭṭhite sabbāni tasseva honti, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ gaṇhāti, gahitāni ca suggahitāni honti, ṭhitikā ca tiṭṭhati, evaṃ pāpetvā gaṇhantenapi adhiṭṭhitameva hoti. Sace pana ghaṇṭiṃ paharitvā vā appaharitvā vā kālampi ghosetvā vā aghosetvā vā ‘‘ahamevettha , mayhameva imāni cīvarānī’’ti gaṇhāti , duggahitāni honti. Atha ‘‘añño koci idha natthi, mayhaṃ etāni pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni. Atha anadhiṭṭhahitvāva tāni cīvarāni gahetvā aññaṃ vihāraṃ uddissa gacchati ‘‘tattha bhikkhūhi saddhiṃ bhājessāmī’’ti, tāni cīvarāni gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Bhikkhūhi diṭṭhamattamevettha pamāṇaṃ. Tasmā sace keci paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘kuhiṃ, āvuso, gacchasī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘kiṃ, āvuso, mayaṃ saṅgho na homā’’ti tattheva bhājetvā gaṇhanti, suggahitāni. Sacepi esa maggā okkamitvā kañci vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā piṇḍāya caranto ekagehameva vā pavisati, tatra ca naṃ bhikkhū disvā tamatthaṃ pucchitvā bhājetvā gaṇhanti, suggahitāneva.
依据“诸比丘,除了已住雨安居者,不得受取他人的衣份,若受取者,犯恶作”(《大品》364)这一规定,未住雨安居者若取衣份,即犯恶作。此处,虽属轻罪,但已取之衣仍须归还原处。纵使衣物已丢失或破损,其责亦在于彼。若被要求“归还”而不归还,则应依物品价值作处罚。
‘‘Na, bhikkhave, aññatra vassaṃvuṭṭhena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo, yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 364) vacanato aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra bhāgaṃ gaṇhāti, dukkaṭaṃ. Ettha pana kiñcāpi lahukā āpatti, atha kho gahitāni cīvarāni gahitaṭṭhāne dātabbāni. Sacepi naṭṭhāni vā jiṇṇāni vā honti, tasseva gīvā. ‘‘Dehī’’ti vutte adento dhuranikkhepe bhaṇḍagghena kāretabbo.
若有一位比丘,在两个住处安居,心想:“如此我便可多得衣料”,他实际上只得一人之份。是故,若他在每一寺院各住一日或各住七日,则在每一寺院中,应依该处一人所得之份,各取其半而予之。如此一来,便相当于给予了一人之份。若他在一个寺院久住,而在另一寺院仅为七日事由而住一夜,则应由其久住之寺院给予他的份额。这样,一人之份亦得施与。这是就同属一界而利养与行处各异的寺院而言;若寺院属于不同结界,卧坐具的分配权则不生效。因此,在彼处他不得衣份,但其余如食物、药品等一切资具,凡入彼界内者皆应得。
Eko bhikkhu dvīsu āvāsesu vassaṃ vasati ‘‘evaṃ me bahu cīvaraṃ uppajjissatī’’ti, ekaṃ puggalapaṭivīsaṃyeva labhati. Tasmā sace ekekasmiṃ vihāre ekāhamekāhaṃ vā sattāhaṃ vā vasati, ekekasmiṃ vihāre yaṃ eko puggalo labhati, tato tato upaḍḍhaṃ upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Evañhi ekapuggalapaṭivīso dinno hoti. Sace pana ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpeti, bahutaraṃ vasitavihārato tassa paṭivīso dātabbo. Evampi ekapuggalapaṭivīsoyeva dinno hoti. Idañca nānālābhehi nānūpacārehi ekasīmāvihārehi kathitaṃ, nānāsīmāvihāre pana senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā tattha cīvarapaṭivīso na pāpuṇāti, sesaṃ pana āmisabhesajjādi sabbaṃ sabbattha antosīmāgatassa pāpuṇāti.
207根据“诸比丘,比丘命终后,僧团即为衣钵之主。然而,看护病者有大恩德。诸比丘,我允许僧团将三衣和钵施与看护病者。其中,凡是轻物品、轻资具,可由在场僧团分配;凡是重物品、重资具,则属于已来及未来之四方僧团,不可施舍,不可分割”(《大品》369)这一开许,比丘命终后,可作白二甘马,或……
207. ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā, anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ, yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ, yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatacātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) vacanato bhikkhusmiṃ kālakate apaloketvā vā –
尊者们,请僧团听我说:名为某某的比丘已命终,这是他的三衣和钵。若僧团认为时机适当,可将此三衣与钵给予看护病人者。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo bhikkhu kālakato, idaṃ tassa ticīvarañca patto ca, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya, esā ñatti.
尊者们,请僧团听我说:名为某某的比丘已命终,这是他的三衣和钵。僧团将此三衣与钵给予看护病人者。若哪位尊者同意将此三衣与钵给予看护病人者,应保持沉默;若不同意,请说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo bhikkhu kālakato, idaṃ tassa ticīvarañca patto ca, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti, yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
此三衣与钵已由僧团给予看护病人者,僧团认可,故保持沉默。此事我如是受持。
‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena ticīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 367) –
如此,在宣告甘马语后,应将衣钵给予看护病人者,其余轻便资具则由在场的僧团分配后领取。
Evaṃ kammavācaṃ vā sāvetvā gilānupaṭṭhākānaṃ pattacīvaraṃ datvā sesaṃ lahuparikkhāraṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetvā gahetabbaṃ.
208208. 然而,关于看护病人者所得,有如此判定:比丘若在全体僧团看护期间命终,则所有看护者皆为物主。若在某些人轮值、某些人尚未轮值时命终,对此有些老师说:“所有人都应在轮到自己班次时进行看护,因此所有人都是物主。”另一些老师说:“只有实际照料者得到,其余人不得。”沙弥命终时,若有衣,应给予看护病人者;若无衣,则有什么便给什么。若有其他资具,应提供三衣资具。若比丘与沙弥同等看护,应给同等份额。若只有沙弥看护,比丘仅是安排者,应给沙弥较大份额。若沙弥用比丘取来的水煮粥,只是负责接受供养等事,而比丘实际在看护,应给比丘较大份额。众多比丘齐心协力共同看护,应给所有人同等份额。然而,其中若有特别用心看护者,应给其特别份额。
208. Gilānupaṭṭhākānaṃ lābhe pana ayaṃ vinicchayo – sace sakale bhikkhusaṅghe upaṭṭhahante kālaṃ karoti, sabbepi sāmikā. Atha ekaccehi vāre kate ekaccehi akateyeva kālaṃ karoti, tatra ekacce ācariyā vadanti ‘‘sabbepi attano vāre sampatte kareyyuṃ, tasmā sabbepi sāmino’’ti. Ekacce vadanti ‘‘yehi jaggito, te eva labhanti, itare na labhantī’’ti. Sāmaṇerepi kālakate sace cīvaraṃ atthi, gilānupaṭṭhākānaṃ dātabbaṃ. No ce atthi, yaṃ atthi, taṃ dātabbaṃ. Aññasmiṃ parikkhāre sati cīvarabhāgaṃ katvā dātabbaṃ. Bhikkhu ca sāmaṇero ca sace samaṃ upaṭṭhahiṃsu, samako bhāgo dātabbo. Atha sāmaṇerova upaṭṭhahati, bhikkhussa saṃvidahanamattameva hoti, sāmaṇerassa jeṭṭhakoṭṭhāso dātabbo. Sace sāmaṇero bhikkhunā ānītaudakena yāguṃ pacitvā paṭiggahāpanamattameva karoti, bhikkhu upaṭṭhahati, bhikkhussa jeṭṭhabhāgo dātabbo. Bahū bhikkhū sabbe samaggā hutvā upaṭṭhahanti, sabbesaṃ samako bhāgo dātabbo. Yo panettha visesena upaṭṭhahati, tassa viseso kātabbo.
然而,若有人哪怕仅一天以看护病人者的身份煮粥或饭给予病人,或安排洗浴,此人也属看护病人者。若有人未到近前,只是派人送药、米等,此人不算看护病人者。若有人寻找并取来后亲自前来,此人是看护病人者。一人以履行义务而照料,一人出于期望而照料,在病人命终时两人都期望得到,应给予两人。一人看护后,或因病人的事或因自己的事去了某处,心想“我会再回来照料”,此人也应得到。一人长时间看护后,说“我现在不能继续了”而放下责任离去,即使病人就在当天命终,也不应给予看护者份额。所谓看护病人者,无论是在家人、出家人,乃至女性,所有人都能得到份额。若该比丘只有衣钵,别无他物,全部都应给予看护病人者。即使衣钵价值千钱,而其他众多资具他们得不到,那些资具便归僧团。若剩余物品既多且贵,而三衣价值低,应从中取出三衣资具给予,而这一切都是从僧团物中取得。然而,若他在生前就将自己所有资具舍给了某人,或有人以亲厚想而取用,则给谁、谁取用就归谁,看护病人者只有在他乐意的情况下才能得到。未给他人而放在远处的资具,各处都归僧团。两人共有未分割之物,
Yena pana ekadivasampi gilānupaṭṭhākavasena yāgubhattaṃ vā pacitvā dinnaṃ, nhānaṃ vā paṭisāditaṃ, sopi gilānupaṭṭhākova. Yo pana samīpaṃ anāgantvā bhesajjataṇḍulādīni peseti, ayaṃ gilānupaṭṭhāko na hoti. Yo pariyesitvā gāhetvā āgacchati, ayaṃ gilānupaṭṭhākova . Eko vattasīsena jaggati, eko paccāsāya, matakāle ubhopi paccāsīsanti, ubhinnampi dātabbaṃ. Eko upaṭṭhahitvā gilānassa vā kammena attano vā kammena katthaci gato ‘‘puna āgantvā jaggissāmī’’ti, etassapi dātabbaṃ. Eko ciraṃ upaṭṭhahitvā ‘‘idāni na sakkomī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā gacchati, sacepi taṃ divasameva gilāno kālaṃ karoti, upaṭṭhākabhāgo na dātabbo. Gilānupaṭṭhāko nāma gihī vā hotu pabbajito vā antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhanti. Sace tassa bhikkhuno pattacīvaramattameva hoti, aññaṃ natthi, sabbaṃ gilānupaṭṭhākānaṃyeva dātabbaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, aññaṃ pana bahumpi parikkhāraṃ te na labhanti, saṅghasseva hoti. Avasesaṃ bhaṇḍaṃ bahu ceva mahagghañca, ticīvaraṃ appagghaṃ, tato gahetvā ticīvaraparikkhāro dātabbo, sabbañcetaṃ saṅghikatova labbhati. Sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti, tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhanti. Aññesaṃ adatvā dūre ṭhapitaparikkhārāpi tattha tattha saṅghasseva honti. Dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī. Bahūnampi santake eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃ hoti. Sacepi avibhajitvā saddhivihārikādīnaṃ denti, adinnameva hoti, vibhajitvā dinnaṃ pana sudinnaṃ. Taṃ tesu matesupi saddhivihārikādīnaṃyeva hoti, na saṅghassa.
若比丘度过雨安居后,在衣尚未出现或虽已出现但未分配时便离去——若是发狂者、心散乱者、受剧痛者或被举罪者,只要有合适的代领人,应给予其份额。然而,若是还俗、命终、自称沙弥、舍戒、犯极重罪、黄门、贼住者、皈依外道者、畜生、杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、污比丘尼者、破僧者、出佛身血者或二根者,僧团为衣主,不应给予份额。
Sace vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne vā uppanne vā cīvare abhājite vā pakkamati, ummattako khittacitto vedanāṭṭo ukkhittako vā hoti, sante patirūpe gāhake bhāgo dātabbo. Sace pana vibbhamati vā kālaṃ vā karoti sāmaṇero vā paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako, antimavatthuṃ ajjhāpannako, paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunīdūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanako vā paṭijānāti, saṅgho sāmī, bhāgo na dātabbo.
若雨安居比丘们的衣尚未出现时,僧团发生分裂,如同憍赏弥比丘那样分成两派。此时,信众若在一方供养净水、香等,在另一方供养衣,说“施与僧团”;或无论水施于何处,衣也随同施于该处,说“施与僧团”——这些衣唯属于全体僧团,两派都能获得,应敲铃后两方合在一处分配。然而,若信众在一方供养净水、香等,在另一方供养衣,说“施与此方”,这些衣则唯属于所说的那一方。因为如此施与时,水施与哪一方,水便只属那一方;衣施与哪一方,衣便只属那一方。在依净水为量决定分配时,一方因得到净水而得衣,另一方唯因得到衣而得衣,两者应合在一处依戒腊分配。《大注》中说:“据说这是海外的规矩。”若在施水的那一方,他们施与衣说“施与此方”,这些衣唯属此方,另一方无权分享。然而,若雨安居比丘们的衣已出现且尚未分配时,僧团发生分裂,则应平等分配给所有人。
Sace vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati, kosambakabhikkhū viya dve koṭṭhāsā honti, tattha manussā ekasmiṃ pakkhe dakkhiṇodakañca gandhādīni ca denti, ekasmiṃ cīvarāni denti ‘‘saṅghassa demā’’ti, yattha vā udakaṃ dinnaṃ, yasmiṃyeva pakkhe cīvarāni denti ‘‘saṅghassa demā’’ti, saṅghasseva tāni cīvarāni, dvinnampi koṭṭhāsānaṃ pāpuṇanti, ghaṇṭiṃ paharitvā dvīhipi pakkhehi ekato bhājetabbāni. Sace pana manussā ekasmiṃ pakkhe dakkhiṇodakaṃ gandhādīni ca denti, ekasmiṃ pakkhe cīvarāni denti ‘‘pakkhassa demā’’ti, pakkhasseva tāni cīvarāni. Evañhi dinne yassa koṭṭhāsassa udakaṃ dinnaṃ, tassa udakameva hoti. Yassa cīvaraṃ dinnaṃ, tasseva cīvaraṃ. Yasmiṃ padese dakkhiṇodakaṃ pamāṇaṃ hoti, tattha eko pakkho dakkhiṇodakassa laddhattā cīvarāni labhati, eko cīvarānameva laddhattāti ubhohi ekato hutvā yathāvuḍḍhaṃ bhājetabbaṃ. ‘‘Idaṃ kira parasamudde lakkhaṇa’’nti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sace yasmiṃ pakkhe udakaṃ dinnaṃ, tasmiṃyeva pakkhe cīvarāni denti ‘‘pakkhassa demā’’ti, pakkhasseva tāni cīvarāni, itaro pakkho anissaroyeva. Sace pana vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati, sabbesaṃ samakaṃ bhājetabbaṃ.
若众多比丘行于旅途时,有些比丘为取粪扫衣进入墓地,有些比丘不等他们便离去,不应将份额给予不等他们的人;对于等待他们的人,即使他们不愿意,也应给予份额。然而,若施主说“让在此处的人拿取”,或者比丘们留下标记后离去说“到达者拿取”,则所有到达者都能获得。若他们舍弃后离去,谁拿取谁便是主人。若有些比丘先进入墓地,有些后进入,先进入者得粪扫衣,后进入者不得。依“比丘们,我允许不将份额给予不愿接受的后入者”之语,不应将份额给予后入者。然而,若所有人同时进入,有人得到,有人没得到。依“比丘们,我允许将份额给予同时进入者,即使他们不愿意”之语,应将份额给予同时进入者,即使他们不愿意。再者,若他们事先约定“得到粪扫衣后我们大家平分”,之后进入墓地,有人得到,有人没得到。依“比丘们,我允许将份额给予有约在先而进入者,即使他们不愿意”之语,也应将份额给予有约在先而进入者,即使他们不愿意。以上是衣分配的论处。
Sace sambahulesu bhikkhūsu addhānamaggappaṭipannesu keci bhikkhū paṃsukūlatthāya susānaṃ okkamanti, keci anāgamentā pakkamanti, anāgamentānaṃ na akāmā bhāgo dātabbo, āgamentānaṃ pana akāmāpi dātabbo bhāgo. Yadi pana manussā ‘‘idhāgatā eva gaṇhantū’’ti denti, saññāṇaṃ vā katvā gacchanti ‘‘sampattā gaṇhantū’’ti, sampattānaṃ sabbesampi pāpuṇāti . Sace chaḍḍetvā gatā, yena gahitaṃ, so eva sāmī. Sace keci bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamanti, keci pacchā, tattha paṭhamaṃ okkantā paṃsukūlaṃ labhanti, pacchā okkantā na labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pacchā okkantānaṃ na akāmā bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato pacchā okkantānaṃ akāmā bhāgo na dātabbo. Sace pana sabbepi samaṃ okkantā, keci labhanti, keci na labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sadisānaṃ okkantānaṃ akāmāpi bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato samaṃ okkantānaṃ akāmāpi bhāgo dātabbo. Sace pana ‘‘laddhaṃ paṃsukūlaṃ sabbe bhājetvā gaṇhissāmā’’ti bahimeva katikaṃ katvā susānaṃ okkantā keci labhanti, keci na labhanti, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, katikaṃ katvā okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato katikaṃ katvā okkantānampi akāmā bhāgo dātabbo. Ayaṃ tāva cīvarabhājanīyakathā.
209在分配团食时,世尊曾这样开许:“比丘们,我允许僧团食、指定食、邀请食、筹食、半月食、布萨食、斋日食。”(《小品》325)关于这些僧团食等,有如下判定(《小品注》325)——
209.Piṇḍapātabhājane pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadika’’nti (cūḷava. 325) evaṃ anuññātesu saṅghabhattādīsu ayaṃ vinicchayo (cūḷava. aṭṭha. 325) –
“僧团食”是指应施予全体僧团的饮食。因此,在僧团食中,并没有所谓“常驻僧”的份额。正因如此,不得说:“今天我们十人、十二人在此用餐,现在去别处请比丘来”;也不得说:“前几天我们没有得到,现在你们拿取我们的那份。”因为那必定是属于所有前来者的。
Saṅghabhattaṃ nāma sakalassa saṅghassa dātabbaṃ bhattaṃ. Tasmā saṅghabhatte ṭhitikā nāma natthi, tatoyeva ca ‘‘amhākaṃ ajja dasa dvādasa divasā bhuñjantānaṃ, idāni aññato bhikkhū ānethā’’ti na evaṃ tattha vattabbaṃ, ‘‘purimadivasesu amhehi na laddhaṃ, idāni taṃ amhākaṃ gāhethā’’ti evampi vattuṃ na labhati. Tañhi āgatāgatānaṃ pāpuṇātiyeva.
在指定食等之中,规则如下:若国王或大臣派人来说“指定人数后,带这么多比丘来”,应宣告时间并询问是否有常驻僧。若有,则从他们开始给予;若无,则从长老座开始给予。分派者不可越过常行乞食者而不给。不过,那些守护头陀支的人自然会自行越过不取。如此给予时,若有生性懈怠的大长老后来才到,不应说:“尊者,这是二十年的份额,您的常驻期已经过了。”应为常驻僧保留份额,给予他们之后,再以常驻僧的份额给予后来者。听到“某寺院有大量指定食”的消息后,即使是从一由旬外的寺院,也有比丘前来。应从到达者抵达驻地之时起给予;对于未到达者,如果已进入外围界,当弟子等在收取时,也应给予他们。若说“给与停留在外围界外的人”,则不应给予。若与进入外围界者结伴,而他们就在自己的寺门或寺院内,应依集会所扩展的结界而给予。即使施主施食予九位比丘,后来者也应给予。然而,在进行第二分时,如果长老已经升座,后来者不能得到第一分,应从第二分中随意给予。
Uddesabhattādīsu pana ayaṃ nayo – raññā vā rājamahāmattena vā ‘‘saṅghato uddisitvā ettake bhikkhū ānethā’’ti pahite kālaṃ ghosetvā ṭhitikā pucchitabbā. Sace atthi, tato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. No ce, therāsanato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. Uddesakena piṇḍapātikānampi na atikkāmetabbaṃ. Te pana dhutaṅgaṃ rakkhantā sayameva atikkamissanti. Evaṃ gāhiyamāne alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ gāhīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ gāhetvā pacchā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. ‘‘Asukavihāre bahu uddesabhattaṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya gāhetabbaṃ, asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu gāhetabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāyaṃ ṭhitānaṃ gāhethā’’ti vadanti, na gāhetabbaṃ. Sace upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā gāhetabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ gāhetabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe puna āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena gāhetabbaṃ.
在某寺院中,划定一处指定饭食处后,即使在近行区界内任何地方——范围可达一牛呼(约两公里)——被通知的指定饭食,也必须在那个指定饭食处领取。若有施主派人来对一位比丘说:‘请明天从僧团中指定十位比丘派来。’此人应将此事告知分配饭食者。倘若当天忘记,应在次日清晨告知;若忘记后直到入村乞食时才想起,只要尚未越过近行区界,便应依指定饭食处中原本的常规定位领取。即便已经越过近行区界,若比丘们与近行区界内的人保持连贯、未中断,彼此不弃十二肘间距而行,仍应依常规定位领取。然而,若比丘们没有这样连贯成片,在近行区界外何处想起,便应在该处新立定位后领取。在村内的坐具堂中想起者,应依坐具堂的定位领取。无论在任何地方想起,都必须领取,不得拒绝领取,因为此事到了第二天便不再有份了。
Ekasmiṃ vihāre ekaṃ bhattuddesaṭṭhānaṃ paricchinditvā gāvutappamāṇāyapi upacārasīmāya yattha katthaci ārocitaṃ uddesabhattaṃ tasmiṃyeva bhattuddesaṭṭhāne gāhetabbaṃ. Eko ekassa bhikkhuno pahiṇati ‘‘sve saṅghato uddisitvā dasa bhikkhū pahiṇathā’’ti, tena so attho bhattuddesakassa ārocetabbo. Sace taṃ divasaṃ pamussati, dutiyadivase pātova ārocetabbo, atha pamussitvāva piṇḍāya pavisanto sarati, yāva upacārasīmaṃ nātikkamati, tāva yā bhojanasālāya pakatiṭhitikā, tassāyeva vasena gāhetabbaṃ. Sacepi upacārasīmaṃ atikkanto, bhikkhū ca upacārasīmaṭṭhakehi ekābaddhā honti, aññamaññaṃ dvādasahatthantaraṃ avijahitvā gacchanti, pakatiṭhitikāya vasena gāhetabbaṃ. Bhikkhūnaṃ pana tādise ekābaddhe asati bahiupacārasīmāya yasmiṃ ṭhāne sarati, tattha navaṃ ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Antogāme āsanasālāya sarantena āsanasālāya ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Yattha katthaci saritvā gāhetabbameva, agāhetuṃ na vaṭṭati. Na hi etaṃ dutiyadivase labbhatīti.
若比丘们正离开自寺前往他寺时,有人看见后为他们指定了某份指定饭食,只要他们还处于近行区内,或依前述方式与近行区界内的人保持连贯未散,就应依自寺的常规定位来领取。若在近行区外有人供养饭食并说:‘尊者,请从僧团中指派这么多比丘。’则应给予刚好抵达的比丘们。在此应当知道,即使远在十二肘间距内不弃舍而连贯行进者,也算作刚好抵达。如果他们前往某寺院,并在进入后通知了该寺的人,则应依该寺院的常规定位领取。即使在村门口、街道、十字路口或屋宅之间看见比丘,有人告知僧团指派饭食之事,这些地方若在近行区内,那些比丘们便都应领取。
Sace sakavihārato aññaṃ vihāraṃ gacchante bhikkhū disvā koci uddesabhattaṃ uddisāpeti, yāva antoupacāre vā upacārasīmaṭṭhakehi saddhiṃ vuttanayena ekābaddhā vā honti, tāva sakavihāre ṭhitikāvasena gāhetabbaṃ. Bahiupacāre ṭhitānaṃ dinnaṃ pana ‘‘saṅghato, bhante, ettake nāma bhikkhū uddisathā’’ti vutte sampattasampattānaṃ gāhetabbaṃ. Tattha dvādasahatthantaraṃ avijahitvā ekābaddhanayena dūre ṭhitāpi sampattāyevāti veditabbā. Sace yaṃ vihāraṃ gacchanti, tattha paviṭṭhānaṃ ārocenti, tassa vihārassa ṭhitikāvasena gāhetabbaṃ. Sacepi gāmadvāre vā vīthiyaṃ vā catukke vā antaraghare vā bhikkhū disvā koci saṅghuddesaṃ āroceti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne antoupacāragatānaṃ gāhetabbaṃ.
此处,屋宅的近行区应依这四种而了知:一屋一近行区、一屋多近行区、多屋一近行区、多屋多近行区。其中,若一单一家族的房屋,经同一门户共同使用,在垃圾坑界限之内,就称为一近行区;于此生起的指定所得,即使比丘们依乞食行仪立于各处,也能遍及该一近行区内的所有人。这就叫作‘一屋一近行区’。然而,若一间屋子为两位妻子各自安居而于中间筑墙,建成不同门户分开使用,在那里产生的指定所得不遍及墙的另一侧,只遍及各自所在处就座者。这就叫作‘一屋多近行区’。又若在某屋内邀请众多比丘,从屋中开始便使其座次相连,乃至坐满邻家之屋,在那里产生的指定所得遍及所有的人。同理,即便多家族住处未在中间筑墙,仅以一门共同使用,也同此理。这就叫作‘多屋一近行区’。可是,若指定所得产生于就座在不同住处中的比丘们,即使透过墙缝能看见另一位比丘,也只遍及各自住处中在座者。这就叫作‘多屋多近行区’。
Gharūpacāro cettha ekagharaṃ ekūpacāraṃ, ekagharaṃ nānūpacāraṃ, nānāgharaṃ ekūpacāraṃ, nānāgharaṃ nānūpacāranti imesaṃ vasena veditabbo. Tattha yaṃ ekakulassa gharaṃ ekavaḷañjaṃ hoti, taṃ suppapātaparicchedassa anto ekūpacāraṃ nāma, tatthuppanno uddesalābho ekasmiṃ upacāre bhikkhācāravattenapi ṭhitānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Etaṃ ekagharaṃ ekūpacāraṃ nāma. Yaṃ pana ekagharaṃ dvinnaṃ bhariyānaṃ sukhavihāratthāya majjhe bhittiṃ uṭṭhapetvā nānādvāravaḷañjaṃ kataṃ, tatthuppanno uddesalābho bhittiantarikassa na pāpuṇāti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne nisinnasseva pāpuṇāti. Etaṃ ekagharaṃ nānūpacāraṃ nāma. Yasmiṃ pana ghare bahū bhikkhū nimantetvā antogehato paṭṭhāya ekābaddhe katvā paṭivissakagharānipi pūretvā nisīdāpenti, tattha uppanno uddesalābho sabbesaṃ pāpuṇāti. Yampi nānākulassa nivesanaṃ majjhe bhittiṃ akatvā ekadvāreneva vaḷañjanti, tatrāpi eseva nayo. Etaṃ nānāgharaṃ ekūpacāraṃ nāma. Yo pana nānānivesanesu nisinnānaṃ bhikkhūnaṃ uddesalābho uppajjati, kiñcāpi bhitticchiddena bhikkhū dissanti, tasmiṃ tasmiṃ nivesane nisinnānaṃyeva pāpuṇāti. Etaṃ nānāgharaṃ nānūpacāraṃ nāma.
然而,若有人在村口、街道或十字路口的某一处得到指定食物,而当时没有其他比丘,他便自己受取;若第二天他又在同一处得到另一份指定食物,那么当他见到任何其他比丘时——无论该比丘是年少新学还是年长长老——都应该把食物交给那位比丘。如果没有任何其他比丘,方才自己受取食用。若比丘们坐在座堂中等候进食,有人前来说:‘请为僧团指定此钵、请指定而给此钵、请为僧团而指定后给钵、请为僧团给此钵’,则应按照固定位次受取指定钵后给予。若那人说:‘请为僧团指定比丘、请为僧团而指定后给比丘、请为僧团给比丘’,其处理的道理亦与此相同。
Yo pana gāmadvāravīthicatukkesu aññatarasmiṃ ṭhāne uddesabhattaṃ labhitvā aññasmiṃ bhikkhusmiṃ asati attanova pāpuṇāpetvā dutiyadivasepi tasmiṃyeva ṭhāne aññaṃ labhati, tena yaṃ aññaṃ navakaṃ vā vuḍḍhaṃ vā bhikkhuṃ passati, tassa gāhetabbaṃ. Sace koci natthi, attanova pāpetvā bhuñjitabbaṃ. Sace āsanasālāya nisīditvā kālaṃ paṭimānentesu bhikkhūsu koci āgantvā ‘‘saṅghuddesapattaṃ detha, uddesapattaṃ detha, saṅghato uddisitvā pattaṃ detha, saṅghikaṃ pattaṃ dethā’’ti vā vadati, uddesapattaṃ ṭhitikāya gāhetvā dātabbaṃ. ‘‘Saṅghuddesabhikkhuṃ detha, saṅghato uddisitvā bhikkhuṃ detha, saṅghikaṃ bhikkhuṃ dethā’’ti vuttepi eseva nayo.
在此,指定者应当是一位贤善、有惭、有慧的比丘。他应先三次询问固定位次,若无人知道固定位次,便从长老座开始依次取人。然而,若有人说:‘我知道,是十腊者所受取的’,他便应问:‘贤友,有十腊的比丘们吗?’若听闻此言,许多比丘纷纷说‘我们是十腊、我们是十腊’而前来,此时不应说‘给你、给你’,而应说‘请大家安静下来’,然后将比丘们按戒腊次第排列。排好之后,应问优婆塞:‘您需要多少位比丘?’当优婆塞说‘尊者,需要这么多位’时,同样不应说‘给你、给你’,而应先询问其中最下腊者的戒腊数、季节、日分与影量。若在询问影量时有更为年长的比丘到来,便应将指定食物给那位年长者。若已问完影量并说了‘给你’之后,更为年长的比丘方才到来,则不应再给予他。因为,即便正坐着或打瞌睡,若依照‘言说纷繁’的方式给予了,便是善给予;若已错过了,便是善错过。这便是所说的‘可分物品,唯归恰巧到达者’;在此,‘恰巧到达’的范围应以近行区来判断。座堂的内围墙即是近行区,站立于其中者的所得,便归其所有。
Uddesako panettha pesalo lajjī medhāvī icchitabbo, tena tikkhattuṃ ṭhitikaṃ pucchitvā sace koci ṭhitikaṃ jānanto natthi, therāsanato gāhetabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ jānāmi, dasavassena laddha’’nti koci bhaṇati, ‘‘atthāvuso, dasavassā bhikkhū’’ti pucchitabbaṃ. Sace tassa sutvāva ‘‘dasavassamha dasavassamhā’’ti bahū āgacchanti, ‘‘tuyhaṃ pāpuṇāti, tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti agatvā ‘‘sabbe appasaddā hothā’’ti vatvā paṭipāṭiyā ṭhapetabbā, ṭhapetvā ‘‘kati bhikkhū icchathā’’ti upāsako pucchitabbo, ‘‘ettake nāma, bhante’’ti vutte ‘‘tuyhaṃ pāpuṇāti, tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti avatvā sabbanavakassa vassaggañca utu ca divasabhāgo ca chāyā ca pucchitabbā. Sace chāyāyapi pucchiyamānāya añño vuḍḍhataro āgacchati, tassa dātabbaṃ. Atha chāyaṃ pucchitvā ‘‘tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti vutte vuḍḍhataro āgacchati, na labhati. Kathāpapañcena hi nisinnassapi niddāyantassapi gāhitaṃ suggāhitaṃ, atikkantaṃ suatikkantaṃ. Bhājanīyabhaṇḍañhi nāmetaṃ sampattasseva pāpuṇāti, tattha sampattabhāvo upacārena paricchinditabbo. Āsanasālāya ca antoparikkhepo upacāro, tasmiṃ ṭhitassa lābho pāpuṇāti.
有人从座堂取来八份指定食钵,其中七份盛满殊胜食物,一份盛满水,送到座堂。取钵来的人什么也不说,将钵一一放在比丘们的手中便离开了。谁得到哪一份,那一份便归谁。但得到水的人,若已过了进食时间,则除了其按固定位次应得的那一份之外,还应另得一份指定食物;无论那份食物是粗食、殊胜食,或是三衣等资具,都归他所有。这是属于他的特有福报差别:因为水并非食物,所以他另外得到一份指定食物。然而,如果取钵来的人说:‘尊者,据说这些全都是需要大家分着吃的’,说完后离开,那么食物应由大众共同分食,水也一同饮用。若有人说:‘从僧团中指定之后,请给八位大长老、请给中座比丘、请给新学比丘、请给满十腊的沙弥、请给诵持中篇经者等、请给我的亲戚比丘’,则应回答:‘居士,你虽这样说,但按照固定位次,这些还轮不到他们’,然后只按固定位次来给予。当幼小的沙弥们获得指定食物时,若施主家正值庆典,则应告诉他们:‘请把这些食物送去供养你们的戒师和依止师’。在指定食物的分配中,若第一份轮到沙弥们,第二份轮到大长老们,沙弥们并不能因为‘我们得到了第一份’便走在前头,必须依照戒腊顺序而行。若有人说:‘从僧团中指定之后,请你们来吧’,便应回答:‘你日后自会认识我,但固定……’
Koci āsanasālato aṭṭha uddesapatte āharāpetvā satta patte paṇītabhojanānaṃ, ekaṃ udakassa pūretvā āsanasālaṃ pahiṇati, gahetvā āgatā kiñci avatvā bhikkhūnaṃ hatthesu patiṭṭhapetvā pakkamanti, yena yaṃ laddhaṃ, tasseva taṃ hoti. Yena pana udakaṃ laddhaṃ, tassa atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ uddesabhattaṃ gāhetabbaṃ, tañca lūkhaṃ vā labhatu paṇītaṃ vā ticīvaraparivāraṃ vā, tasseva taṃ hoti. Īdiso hissa puññaviseso, udakaṃ pana yasmā āmisaṃ na hoti, tasmā aññaṃ uddesabhattaṃ labhati. Sace pana te gahetvā āgatā ‘‘idaṃ kira, bhante, sabbaṃ bhājetvā bhuñjathā’’ti vatvā gacchanti, sabbehi bhājetvā bhuñjitvā udakaṃ pātabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā aṭṭha mahāthere detha, majjhime detha, navake detha, paripuṇṇavasse sāmaṇere detha, majjhimabhāṇakādayo detha, mayhaṃ ñātibhikkhū dethā’’ti vadantassa pana ‘‘upāsaka, tvaṃ evaṃ vadasi, ṭhitikāya pana tesaṃ na pāpuṇātī’’ti vatvā ṭhitikāvaseneva dātabbā. Daharasāmaṇerehi pana uddesabhattesu laddhesu sace dāyakānaṃ ghare maṅgalaṃ hoti, ‘‘tumhākaṃ ācariyupajjhāye pesethā’’ti vattabbaṃ. Yasmiṃ pana uddesabhatte paṭhamabhāgo sāmaṇerānaṃ pāpuṇāti, anubhāgo mahātherānaṃ, na tattha sāmaṇerā ‘‘mayaṃ paṭhamabhāgaṃ labhimhā’’ti purato gantuṃ labhanti, yathāpaṭipāṭiyā eva gantabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā tumhe ethā’’ti vutte ‘‘mayhaṃ aññadāpi jānissasi, ṭhitikā pana evaṃ gacchatī’’ti ṭhitikāvaseneva gāhetabbaṃ. Atha ‘‘saṅghuddesapattaṃ dethā’’ti vatvā aggāhiteyeva patte yassa kassaci pattaṃ gahetvā pūretvā āharati, āhaṭampi ṭhitikāya eva gāhetabbaṃ.
有一人被差去说‘把僧团指定钵取来’,他却说:‘尊者,给我一个钵,我去取邀请食。’如果比丘们知道‘此人是从指定食家来的’,便问他:‘你不是从某家来的吗?’他回答:‘是的,尊者,不是邀请食,是指定食。’则应依固定分配给予。若有人被吩咐‘取一个钵来’时,问:‘我该怎么说然后取来?’被告知‘随你方便’而后去,此人便是‘自由使者’。无论是指定钵、顺序钵还是个人钵,只要他想要,都可以给他。有一个愚钝无知的人被派去‘取指定钵’,却不会说话,默然站着。不应问他‘你从谁那里来?’或‘你要为谁拿钵?’因为若被这样问,他可能顺着问话回答:‘我从您这里来’或‘我要为您拿钵’。那样的话,其他比丘会厌恶那位比丘而不看他。但可以问他:‘你去哪里?你走来走去是要做什么?’当他回答‘我是为指定钵而来的’时,便取钵给他。
Eko ‘‘saṅghuddesapattaṃ āharā’’ti pesito ‘‘bhante, ekaṃ pattaṃ detha, nimantanabhattaṃ āharissāmī’’ti vadati, so ce ‘‘uddesabhattagharato ayaṃ āgato’’ti ñatvā bhikkhūhi ‘‘nanu tvaṃ asukagharato āgato’’ti vutto ‘‘āma, bhante, na nimantanabhattaṃ, uddesabhatta’’nti bhaṇati, ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Yo pana ‘‘ekaṃ pattaṃ āharā’’ti vutte ‘‘kinti vatvā āharāmī’’ti vatvā ‘‘yathā te ruccatī’’ti vutto āgacchati, ayaṃ vissaṭṭhadūto nāma. Uddesapattaṃ vā paṭipāṭipattaṃ vā puggalikapattaṃ vā yaṃ icchati, taṃ etassa dātabbaṃ. Eko bālo abyatto ‘‘uddesapattaṃ āharā’’ti pesito vattuṃ na jānāti, tuṇhībhūto tiṭṭhati, so ‘‘kassa santikaṃ āgatosī’’ti vā ‘‘kassa pattaṃ harissasī’’ti vā na vattabbo. Evañhi vutto pucchāsabhāgena ‘‘tumhākaṃ santikaṃ āgatomhī’’ti vā ‘‘tumhākaṃ pattaṃ harissāmī’’ti vā vadeyya. Tato taṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū jigucchantā na olokeyyuṃ, ‘‘kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti pana vattabbo. Tassa ‘‘uddesapattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa gāhetvā patto dātabbo.
有一种情况名为‘虚假固定分配’。在国王或大臣家中,常有八份极其殊胜的指定食作为常施。比丘们将这些指定食当作一巡食,各自依固定分配而受用。有的比丘心想:‘明天该轮到我们了。’记下自己的轮次后便离去。在他们尚未返回时,有其他客比丘到来,坐在集会堂中。正在那时,国王的人前来说:‘交出盛殊胜食的钵。’客比丘们不知固定轮次,便交了出去。恰在此时,知道轮次的比丘们回来,问道:‘你们在交什么?’(答:)‘王家的殊胜食。’(问:)‘从多少夏腊开始轮?’(答:)‘从这么多夏腊开始,名叫……’应阻止说:‘不要交出!’然后依固定分配给予。哪怕是在刚交出时回来,在正给钵时回来,在钵已给与时回来,在从王家盛满钵送回来时回来,乃至国王派人来说‘今天就让比丘们来’,并将施食直接放入比丘们手中——在取得这样给予的施食而返回时,知道轮次的比丘们仍应阻止说:‘不要食用!’然后只依固定分配给予。
Ekā kūṭaṭṭhitikā nāma hoti. Rañño vā rājamahāmattassa vā gehe atipaṇītāni aṭṭha uddesabhattāni niccaṃ dīyanti, tāni ekacārikabhattāni katvā bhikkhū visuṃ ṭhitikāya paribhuñjanti. Ekacce bhikkhū ‘‘sve dāni amhākaṃ pāpuṇissantī’’ti attano ṭhitikaṃ sallakkhetvā gatā. Tesu anāgatesuyeva aññe āgantukā bhikkhū āgantvā āsanasālāya nisīdanti. Taṅkhaṇaññeva rājapurisā āgantvā ‘‘paṇītabhattapatte dethā’’ti vadanti, āgantukā ṭhitikaṃ ajānantā gāhenti, taṅkhaṇaññeva ca ṭhitikaṃ jānanakabhikkhū āgantvā ‘‘kiṃ gāhethā’’ti vadanti . Rājagehe paṇītabhattanti. Kativassato paṭṭhāyāti. Ettakavassato nāmāti. ‘‘Mā gāhethā’’ti nivāretvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Gāhite āgatehipi, pattadānakāle āgatehipi, dinnakāle āgatehipi, rājagehato patte pūretvā āhaṭakāle āgatehipi, rājā ‘‘ajja bhikkhūyeva āgacchantū’’ti pesetvā bhikkhūnaṃyeva hatthe piṇḍapātaṃ deti, evaṃ dinnaṃ piṇḍapātaṃ gahetvā āgatakāle āgatehipi ṭhitikaṃ jānanakabhikkhūhi ‘‘mā bhuñjitthā’’ti vāretvā ṭhitikāyameva gāhetabbaṃ.
随后,国王让他们进食后,又盛满他们的钵而给与。凡是取回来的,应依固定分配给予。但如果只是出于‘别让他们空手而归’而仅在钵中放了一点点,则不应依固定分配给予。对此,大善长老说:‘他们吃后空钵而归,所吃的便成了他们的负担。’大莲花长老则说:‘此处并无负担。然而,在不知固定分配的人等待知情者到来的期间,他们应当坐着等待。即便如此,比丘们所吃已是善食,现在应依钵位给予。’
Atha ne rājā bhojetvā pattepi nesaṃ pūretvā deti, yaṃ āhaṭaṃ, taṃ ṭhitikāya gāhetabbaṃ . Sace pana ‘‘mā tucchahatthā gacchantū’’ti thokameva pattesu pakkhittaṃ hoti, taṃ na gāhetabbaṃ. ‘‘Atha bhuñjitvā tucchapattāva āgacchanti, yaṃ tehi bhuttaṃ, taṃ nesaṃ gīvā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘gīvākiccaṃ ettha natthi, ṭhitikaṃ pana ajānantehi yāva jānanakā āgacchanti, tāva nisīditabbaṃ siyā, evaṃ santepi bhikkhūhi bhuttaṃ subhuttaṃ, idāni pattaṭṭhānena gāhetabba’’nti.
一位比丘仅持三衣,得到一份价值一百的供养,是施予住雨安居期满比丘的指定食。他在寺院中写下“此供养已施与安居期满者”后存放起来。六十年后,又有同样一份供养出现,此供应按安居期满者的规定取用,还是按六十年住期者的规定取用?答:按六十年住期者的规定。因为此比丘的住期是依受比丘戒的年数而增长的。有人受了指定食后成为沙弥,后来又得到按沙弥住期规定应得的食物,可以取用,这称为“中间断失者”。若一位满了岁数的沙弥心想“明天将得到指定食”,便于当天受具足戒,其住期便已超过。一位比丘得到指定食,钵并不空,他让坐在旁边的比丘把钵递过来,若此时有人以盗心取走,则成偷盗。但若那位比丘自己说“我把我的钵给你”而亲手给予,则不成偷盗。又或者他对那食物无所需,而对另一人说:“我饱足了,此食给你,差人送钵来取。”从彼处取来的,一切都归钵主所有。若有人以盗心取走钵,这属于善取,因为食物已施予,故不构成偷盗。
Eko ticīvaraparivāro satagghanako piṇḍapāto avassikassa bhikkhuno patto, vihāre ca ‘‘evarūpo piṇḍapāto avassikassa patto’’ti likhitvā ṭhapesuṃ. Atha saṭṭhivassaccayena añño tathārūpo piṇḍapāto uppanno, ayaṃ kiṃ avassikaṭhitikāya gāhetabbo, udāhu saṭṭhivassaṭhitikāyāti? Saṭṭhivassaṭhitikāyāti vuttaṃ. Ayañhi bhikkhuṭhitikaṃ gahetvāyeva vaḍḍhitoti. Eko uddesabhattaṃ bhuñjitvā sāmaṇero jāto, puna taṃ bhattaṃ sāmaṇeraṭhitikāya pattaṃ gaṇhituṃ labhati. Ayaṃ kira antarābhaṭṭhako nāma. Yo pana paripuṇṇavasso sāmaṇero ‘‘sve uddesabhattaṃ labhissatī’’ti ajjeva upasampajjati, atikkantā tassa ṭhitikā. Ekassa bhikkhuno uddesabhattaṃ pattaṃ, patto cassa na tuccho hoti, so aññassa samīpe nisinnassa pattaṃ dāpeti, taṃ ce theyyāya haranti, gīvā hoti. Sace pana so bhikkhu ‘‘mayhaṃ pattaṃ dammī’’ti sayameva deti, assa gīvā na hoti. Athāpi tena bhattena anatthiko hutvā ‘‘alaṃ mayhaṃ, tavetaṃ bhattaṃ dammi, pattaṃ pesetvā āharāpehī’’ti aññaṃ vadati, yaṃ tato āharīyati, sabbaṃ pattasāmikassa hoti. Pattaṃ ce theyyāya haranti, suhaṭo, bhattassa dinnattā gīvā na hoti.
寺院里有十位比丘,其中九位是常行乞食者,一位是接受指定供养者。当有人告知“请给十份指定钵食”时,九位乞食者不愿接受。另一位比丘心想“全部都应归我”而接受,如此不构成住期。若逐一分发后再接受,则住期成立。这样接受后,用十个钵取来食物,然后说:“诸位尊者,请帮帮我。”将九个钵给予乞食比丘,这称为“比丘施”,是允许接受的。如果那位优婆塞说:“尊者,请到家中来。”那位比丘便对其他比丘说:“来吧,尊者,做我的朋友。”然后一起去他家,在那里所得的一切都归那位比丘所有,其余人得到由他施与的。如果在他们家中,让他们坐下,供养净水,给予粥、硬食等,并说:“尊者,施主施什么就接受什么。”依这位比丘的话,其余比丘也可以接受。食毕,将钵盛满,拿着供他们带走,一切都归那位比丘所有,由他施与的,其余人可以接受。但是如果那些比丘就在寺院里,被那位比丘说:“尊者,请替我取食,随顺施主的话是合适的。”因此而去的,在那里所食的及所带回的都归他们自己所有。又或者,并没有被说“请替我取食”,仅仅因为“随顺施主的话是合适的”而前往,假如那里有一人以悦耳的音声作随喜。
Vihāre dasa bhikkhū honti, tesu nava piṇḍapātikā, eko sādiyanako, ‘‘dasa uddesapatte dethā’’ti vutte piṇḍapātikā gahetuṃ na icchanti. Itaro bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā na hoti. Ekekaṃ ce pāpetvā gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Evaṃ gāhetvā dasahipi pattehi āharāpetvā ‘‘bhante, mayhaṃ saṅgahaṃ karothā’’ti nava patte piṇḍapātikānaṃ deti, bhikkhudattiyaṃ nāmetaṃ, gahetuṃ vaṭṭati. Sace so upāsako ‘‘bhante, gharaṃ āgantabba’’nti vadati, so ca bhikkhu te bhikkhū ‘‘etha, bhante, mayhaṃ sahāyā hothā’’ti tassa gharaṃ gacchati, yaṃ tattha labhati, sabbaṃ tasseva hoti, itare tena dinnaṃ labhanti. Atha nesaṃ ghareyeva nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā yāgukhajjakādīni denti ‘‘bhante, yaṃ manussā denti, taṃ gaṇhathā’’ti, tassa bhikkhuno vacaneneva itaresaṃ vaṭṭati. Bhuttāvīnaṃ patte pūretvā gaṇhitvā gamanatthāya denti, sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti, tena dinnaṃ itaresaṃ vaṭṭati. Yadi pana te vihāreyeva tena bhikkhunā ‘‘bhante, mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttā gacchanti, tattha yaṃ bhuñjanti ceva nīharanti ca, sabbaṃ taṃ tesaṃyeva santakaṃ. Athāpi ‘‘mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti avuttā ‘‘manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gacchanti, tatra ce ekassa madhurena sarena anumodanaṃ karontassa sutvā therānañca upasame pasīditvā bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ denti, ayaṃ theresu pasādena uppanno akatabhāgo nāma, tasmā sabbesaṃ pāpuṇāti.
有一人从僧团处指定后,将按住期所取得的钵食带走,盛满殊胜的嚼食和啖食后取回,说:“尊者,请全体僧团享用。”应由大众分配而食。但钵的主人即使住期已过,也应搁置住期,另给他一份指定食。如果一开始就说“请交出所有僧团钵食”,则应将钵交予一位有惭比丘持取。取来后若说“请全体僧团享用”,则应当分配而食。有一人用钵带来食物,说:“我作僧团指定施。”不应逐一施予一口,而应按住期作成一人份的量施与。如果他带来食物后,不知说什么而默然坐着,不应问:“你为谁带来,想给谁?”因为若遇好问者,他可能说:“为你们带来,想给你们。”于是其他比丘会厌恶那位比丘,甚至不屑转头看他。但如果问他:“你去了哪里,为何在此徘徊?”他回答:“我取了指定食回来。”则应由一位有惭比丘按住期接受。如果带来的很多,足够所有人食用,则无需住期之事。从长老的座位开始,装满钵后给予。
Eko saṅghato uddisāpetvā ṭhitikāya gāhitapattaṃ haritvā paṇītassa khādanīyabhojanīyassa pūretvā āharitvā ‘‘imaṃ, bhante, sabbo saṅgho paribhuñjatū’’ti deti, sabbehi bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Pattasāmikassa pana atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ uddesabhattaṃ dātabbaṃ. Atha paṭhamaṃyeva ‘‘sabbaṃ saṅghikapattaṃ dethā’’ti vadati, ekassa lajjibhikkhuno santako patto dātabbo. Āharitvā ca ‘‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’’ti vutte bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Eko pātiyā bhattaṃ āharitvā ‘‘saṅghuddesaṃ dammī’’ti vadati, ekekaṃ ālopaṃ adatvā ṭhitikāya ekassa yāpanamattaṃ katvā dātabbaṃ. Atha so bhattaṃ āharitvā kiñci vattuṃ ajānanto tuṇhībhūto acchati, ‘‘kassa te ānītaṃ, kassa dātukāmosī’’ti na vattabbaṃ. Pucchāsabhāgena hi ‘‘tumhākaṃ ānītaṃ, tumhākaṃ dātukāmomhī’’ti vadeyya, tato taṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū jigucchantā gīvaṃ parivattetvā oloketabbampi na maññeyyuṃ. Sace pana ‘‘kuhiṃ yāsi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti vutte ‘‘uddesabhattaṃ gahetvā āgatomhī’’ti vadati, ekena lajjibhikkhunā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Sace ābhataṃ bahu hoti, sabbesaṃ pahoti, ṭhitikākiccaṃ natthi. Therāsanato paṭṭhāya pattaṃ pūretvā dātabbaṃ.
当有人说“请给僧团指定钵食”时,不应问“你要取什么”,而应依平常的住期接受。若有人常得乳粥或汁饭等,对此类殊胜食物应另立住期;同样,对有配料的粥、贵重的果和殊胜的嚼食也应如此。对平常的饭、粥、果、嚼食,则立同一种住期。若说“我将取来酥”,所有酥类立一种住期即可;油类也是如此。若说“我将取来蜜”,蜜立一种住期即可;糖浆、蔗糖等药物也是如此。若有人以香花作僧团指定施,是否归乞食者所有?因为唯遮止食财,故应归其所有。但也有人说:“因为是布施给僧团的,所以不应接受。”
‘‘Saṅghuddesapattaṃ dethā’’ti vutte ‘‘kiṃ āharissasī’’ti avatvā pakatiṭhitikāya eva gāhetabbaṃ. Yo pana pāyāso vā rasapiṇḍapāto vā niccaṃ labbhati, evarūpānaṃ paṇītabhojanānaṃ āveṇikā ṭhitikā kātabbā, tathā saparivārāya yāguyā mahagghānaṃ phalānaṃ paṇītānañca khajjakānaṃ. Pakatibhattayāguphalakhajjakānaṃ ekāva ṭhitikā kātabbā. ‘‘Sappiṃ āharissāmī’’ti vutte sabbasappīnaṃ ekāva ṭhitikā vaṭṭati, tathā sabbatelānaṃ. ‘‘Madhuṃ āharissāmī’’ti vutte pana madhuno ekāva ṭhitikā vaṭṭati, tathā phāṇitassa laṭṭhimadhukādīnañca bhesajjānaṃ. Sace pana gandhamālaṃ saṅghuddesaṃ denti, piṇḍapātikassa vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Āmisasseva paṭikkhittattā vaṭṭati. ‘‘Saṅghaṃ uddissa dinnattā pana na gahetabba’’nti vadanti.
210个人邀请的饭食,当事人自己即是主宰。若是僧团的饭食,则如指定食中所说的方法来分发。若使者机敏,不说“尊者,请在王宫接受比丘僧团的饭食”,而说“请接受食物”,那么对常行乞食者也是可以的。若使者不机敏,说“请接受饭食”,而分食者机敏,则不说“饭食”,而说“尊者,您去,您去”,如此对常行乞食者也可以;但如果说“尊者,按顺序轮到您的饭食了”,则不可以。若前来邀请者进入座堂说“请给八位比丘”或“请给八个钵”,这对常行乞食者也可以,应当说“您和您去”。若说“请给八位比丘,接受饭食”或“请给八个钵,接受饭食”,则应按顺序分发。分发者在分发时,若中断而不说“饭食”,说“您和您去”,对常行乞食者是可以的。但如果说“尊者,请给您的钵,您来”,则应说“好的,居士”而前往。若说“从僧团中指定后,您来”,也应按站立顺序分发。
210.Nimantanaṃ puggalikaṃ ce, sayameva issaro. Saṅghikaṃ pana uddesabhatte vuttanayeneva gāhetabbaṃ. Sace panettha dūto byatto hoti, ‘‘bhante, rājagehe bhikkhusaṅghassa bhattaṃ gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vadati, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Atha dūto abyatto ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattuddesako byatto ‘‘bhatta’’nti avatvā ‘‘bhante , tumhe yātha, tumhe yāthā’’ti vadati, evampi piṇḍapātikānampi vaṭṭati, ‘‘tumhākaṃ, bhante, paṭipāṭiyā bhattaṃ pāpuṇātī’’ti vutte pana na vaṭṭati. Sace nimantituṃ āgatamanusso āsanasālaṃ pavisitvā ‘‘aṭṭha bhikkhū dethā’’ti vā ‘‘aṭṭha patte dethā’’ti vā vadati, evampi piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati, ‘‘tumhe ca tumhe ca gacchathā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘aṭṭha bhikkhū detha, bhattaṃ gaṇhatha, aṭṭha patte detha, bhattaṃ gaṇhathā’’ti vā vadati, paṭipāṭiyā gāhetabbaṃ. Gāhentena pana vicchinditvā ‘‘bhatta’’nti avadantena ‘‘tumhe ca tumhe ca gacchathā’’ti vutte piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. ‘‘Bhante, tumhākaṃ pattaṃ detha, tumhe ethā’’ti vutte pana ‘‘sādhu upāsakā’’ti gantabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā tumhe ethā’’ti vuttepi ṭhitikāya gāhetabbaṃ.
从邀请饭食家为取钵而来者,应按指定食中所说依站立顺序给钵。若有人不说“从僧团按顺序取钵”,而只说“请给一个钵”,在钵尚未分发时,随意取任一钵盛满后带来,此钵仍归其主人所有,不应如指定食那样按站立顺序分发。若有人来后默然站立,不应问他“你来到谁跟前”或“你将取谁的钵”。因为一旦这样问,他可能会答“我来到您跟前,我将取您的钵”,那比丘将因此遭其他比丘厌恶。但若问“你去哪里,正在做什么,为何走动”,他回答说“我为取某人的钵而来”,则应依顺序饭食的站立顺序取钵给他。若说“请给取饭食的钵”,也应按顺序饭食的站立顺序给钵。如果带来后说“全体僧团请用食”,则应分别分配后食用。即使超过了钵主人的站立位,也应搁置其站立位,而分发其他顺序饭食。
Nimantanabhattagharato pana pattatthāya āgatassa uddesabhatte vuttanayeneva ṭhitikāya patto dātabbo. Eko ‘‘saṅghato paṭipāṭiyā patta’’nti avatvā kevalaṃ ‘‘ekaṃ pattaṃ dethā’’ti vatvā aggāhiteyeva patte yassa kassaci pattaṃ gahetvā pūretvā āharati, taṃ pattasāmikasseva hoti. Uddesabhatte viya ṭhitikāya na gāhetabbaṃ. Idhāpi yo āgantvā tuṇhībhūto tiṭṭhati, so ‘‘kassa santikaṃ āgatosī’’ti vā ‘‘kassa pattaṃ harissasī’’ti vā na vattabbo. Pucchāsabhāgena hi ‘‘tumhākaṃ santikaṃ āgato, tumhākaṃ pattaṃ harissāmī’’ti vadeyya, tato so bhikkhu bhikkhūhi jigucchanīyo assa. ‘‘Kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti pana vutte ‘‘tassa pattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa paṭipāṭibhattaṭṭhitikāya gahetvā patto dātabbo. ‘‘Bhattaharaṇapattaṃ dethā’’ti vuttepi paṭipāṭibhattaṭṭhitikāya eva dātabbo. Sace āharitvā ‘‘sabbo saṅgho bhuñjatū’’ti vadati, bhājetvā bhuñjitabbaṃ. Pattasāmikassa atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ paṭipāṭibhattaṃ gāhetabbaṃ.
若有人以钵盛食前来,说“我供养僧团”,则应从一口食的站立位开始,按一口食的份量分配。若他默然而坐,不应问他“这是带给谁的”“你想供养谁”。但若有人问他“你往哪里去,正在做什么而四处走动”,他回答“我带来了僧团的饭食”或“我带来了长老们的饭食”,则应取来,仍按一口食的站立位分配。如此带来的食物若很多,足够全体僧团受用,这称为“已带来的食物”,对于常行乞食者也是如此,无需再问站立位之事,应从长老坐处开始,将钵盛满后分给。
Eko pātiyā bhattaṃ āharitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti vadati, ālopabhattaṭṭhitikato paṭṭhāya ālopasaṅkhepena bhājetabbaṃ. Sace pana tuṇhībhūto acchati, ‘‘kassa te ābhataṃ, kassa dātukāmosī’’ti na vattabbo. Sace pana ‘‘kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti vutte pana ‘‘saṅghassa me bhattaṃ ābhataṃ, therānaṃ me bhattaṃ ābhata’’nti vadati, gahetvā ālopabhattaṭṭhitikāya bhājetabbaṃ. Sace pana evaṃ ābhataṃ bhattaṃ bahu hoti, sakalasaṅghassa pahoti, abhihaṭabhikkhā nāma, piṇḍapātikānampi vaṭṭati, ṭhitikāpucchanakiccaṃ natthi, therāsanato paṭṭhāya pattaṃ pūretvā dātabbaṃ.
优婆塞派人前往僧团长老,或因通达经律与头陀支而闻名者,或分食者之处,说“为了领取我们的饭食,请带八位比丘同来”。纵使是由亲友护持者所遣,这三种人也不得询问,已定的安排即是如此。应从僧团中指定八位比丘,连同自己共九人前往。何以故?比丘僧团正是依凭这些比丘而生起利养。然而,非因通达经律与头陀支而闻名的常住建寺比丘则可询问,因此他应确定安排:“我是从僧团中带人,还是带我所认识的人同去?”随后依施主所说的去做。若说“请带您的依止者或您所认识的人来”,则可带所愿之人同去。若遣人说“请派遣八位比丘”,则应从僧团中派遣。若自己在其他村落能获得食物,即应前往他村;若不能,则应进入该村乞食。
Upāsako saṅghattherassa vā ganthadhutaṅgavasena abhiññātassa vā bhattuddesakassa vā pahiṇati ‘‘amhākaṃ bhattagahaṇatthāya aṭṭha bhikkhū gahetvā āgacchathā’’ti, sacepi ñātiupaṭṭhākehi pesitaṃ hoti, ime tayo janā pucchituṃ na labhanti, āruḷhāyeva mātikaṃ. Saṅghato aṭṭha bhikkhū uddisāpetvā attanavamehi gantabbaṃ. Kasmā? Bhikkhusaṅghassa hi ete bhikkhū nissāya lābho uppajjatīti. Ganthadhutaṅgādīhi pana anabhiññāto āvāsikabhikkhu āpucchituṃ labhati, tasmā tena ‘‘kiṃ saṅghato gaṇhāmi, udāhu ye jānāmi, tehi saddhiṃ āgacchāmī’’ti mātikaṃ āropetvā yathā dāyakā vadanti, tathā paṭipajjitabbaṃ. ‘‘Tumhākaṃ nissitake vā ye vā jānātha, te gahetvā ethā’’ti vutte pana ye icchanti, tehi saddhiṃ gantuṃ labhati. Sace ‘‘aṭṭha bhikkhū pahiṇathā’’ti pesenti, saṅghatova pesetabbā. Attanā sace aññasmiṃ gāme sakkā hoti bhikkhā labhituṃ, añño gāmo gantabbo. Na sakkā ce hoti labhituṃ, soyeva gāmo piṇḍāya pavisitabbo.
受邀的比丘们坐在座堂中。若此时有人前来,说“请给钵”,不应将钵交给未受邀请者,应说“这些是受邀的比丘”。若对方说“你们也给吧”,则可以给。在节庆等场合,人们会自行前往精舍与精勤堂,连同三藏法师、说法师乃至数百比丘一起邀请;那时,他们可以带自己所认识的人同去。何以故?因为需要庞大比丘僧团的人们,并不前往精舍与精勤堂,而是从集会处尽己所能、尽己之力地带比丘前去。
Nimantitabhikkhū āsanasālāya nisinnā honti, tatra ce manussā ‘‘patte dethā’’ti āgacchanti, animantitehi na dātabbā, ‘‘ete nimantitā bhikkhū’’ti vattabbaṃ, ‘‘tumhepi dethā’’ti vutte pana dātuṃ vaṭṭati. Ussavādīsu manussā sayameva pariveṇāni ca padhānagharāni ca gantvā tipiṭake ca dhammakathike ca bhikkhusatenapi saddhiṃ nimantenti, tadā tehi ye jānanti, te gahetvā gantuṃ vaṭṭati. Kasmā? Na hi mahābhikkhusaṅghena atthikā manussā pariveṇapadhānagharāni gacchanti, sannipātaṭṭhānatova yathāsatti yathābalaṃ bhikkhū gaṇhitvā gacchantīti.
然而,若僧团长老、或因受持头陀支而闻名者、或差食者,在别处度过雨安居之后,前往某地又返回原来的住处,而人们对这位来客表示恭敬,那么初次应由认识他的人带领前往。从约定时间开始,若进行第二次,便应由僧团带领前往。若是新到来的访客,说‘我要去看望亲戚或护持者’,而那里的亲戚和护持者对他们表示恭敬,此时由认识他的人带领前往也是可以的。但是,如果某位比丘所得利养丰厚,自己的住处与来访处的利养情况相同,各处的人们都是准备好僧团食之后才坐下,那么他应由僧团带领前往——这是关于邀请的特殊情况。其余所有问题,应按照指定食中所说的方式去理解。而在《库伦达注》中说:‘若有人说“请给八位大长老”,便应给八位大长老。’此原则同样适用于中座等比丘。然而,如果不加区分地说‘请给八位比丘’,则应由僧团给予。
Sace pana saṅghatthero vā ganthadhutaṅgavasena abhiññāto vā bhattuddesako vā aññatra vā vassaṃ vasitvā katthaci vā gantvā puna sakaṭṭhānaṃ āgacchati, manussā ca āgantukassa sakkāraṃ karonti, ekavāraṃ ye jānanti, te gahetvā gantabbaṃ. Paṭibaddhakālato paṭṭhāya dutiyavāre āraddhe saṅghatoyeva gahetvā gantabbaṃ. Abhinavaāgantukāva hutvā ‘‘ñātī vā upaṭṭhāke vā passissāmī’’ti gacchanti, tatra ce tesaṃ ñātī ca upaṭṭhākā ca sakkāraṃ karonti, ettha pana ye jānanti, te gahetvā gantumpi vaṭṭati. Yo pana atilābhī hoti, sakaṭṭhānañca āgantukaṭṭhānañca ekasadisaṃ, sabbattha manussā saṅghabhattaṃ sajjetvāva nisīdanti, tena saṅghatova gahetvā gantabbanti ayaṃ nimantane viseso. Avaseso sabbapañho uddesabhatte vuttanayeneva veditabbo. Kurundiyaṃ pana ‘‘aṭṭha mahāthere dethāti vutte aṭṭha mahātherāva dātabbā’’ti vuttaṃ. Esa nayo majjhimādīsu. Sace pana avisesetvā ‘‘aṭṭha bhikkhū dethā’’ti vadati, saṅghato dātabbāti.
211关于筹食:依‘诸比丘,我允许用筹或牌,系上标记后搅拌混匀以分配食物’(《小品》326)的开许,应以树心木制成的筹,或以竹、藤、棕榈叶等制成的牌,系上‘某某筹食’等文字,放入篮中或衣角中,将所有筹混合,反复上下搅动。由具足五法的差食者,若有常设食,则从常设食开始分配;若无,则从上座座位开始分发筹。对于后来者,以及因同一结界而住在远处者,也应按照指定食中所说的方法给予。
211.Salākabhattaṃ pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, salākāya vā paṭṭikāya vā upanibandhitvā opuñjitvā bhattaṃ uddisitu’’nti (cūḷava. 326) vacanato rukkhasāramayāya salākāya vā veḷuvilīvatālapaṇṇādimayāya paṭṭikāya vā ‘‘asukassa nāma salākabhatta’’nti evaṃ akkharāni upanibandhitvā pacchiyaṃ vā cīvarabhoge vā katvā sabbasalākāyo opuñjitvā punappunaṃ heṭṭhupariyavasena āloḷetvā pañcaṅgasamannāgatena bhattuddesakena sace ṭhitikā atthi, ṭhitikato paṭṭhāya, no ce atthi, therāsanato paṭṭhāya salākā dātabbā. Pacchā āgatānampi ekābaddhavasena dūre ṭhitānampi uddesabhatte vuttanayeneva dātabbā.
如果寺院周围有许多乞食村庄,但比丘并不多,筹也可以按村庄分配。应告知‘你们在某村得到筹食’,并按村庄来执取。如此执取时,即使每个村庄有六十种不同的筹食,也全部都被执取了。如果他前往的村庄附近还有其他两三种筹食,那些也应给予他,因为不可能为了那些筹食再派遣另一位比丘。
Sace vihārassa samantato bahū gocaragāmā, bhikkhū pana na bahū, gāmavasenapi salākā pāpuṇanti. ‘‘Tumhākaṃ asukagāme salākabhattaṃ pāpuṇātī’’ti gāmavaseneva gāhetabbaṃ. Evaṃ gāhentena sacepi ekamekasmiṃ gāme nānappakārāni saṭṭhi salākabhattāni, sabbāni gahitāneva honti. Tassa pattagāmasamīpe aññānipi dve tīṇi salākabhattāni honti, tāni tasseva dātabbāni. Na hi sakkā tesaṃ kāraṇā aññaṃ bhikkhuṃ pahiṇitunti.
若见某些村庄有多份筹食,也应分与七位或八位比丘。分发时,应将四五份食物的签条绑在一起给予。如果经过那个村庄之后另有他村,而那里仅有一份筹食,且是在清晨分发,那么,在这些比丘当中,应搁置一人而给予另一人,并对他说:‘你清晨已领取了它,稍后再去近处的村庄取其余的食物。’若在近处村庄的筹食尚未领取时,便以为已经领取而离去,则应在另一边的村庄领取筹食后,再返回寺院,领取其余筹食,然后前往近处的村庄。因为不得在界外执取僧团利养,这是《库伦达注》中所说的原则。然而,如果比丘众多,筹食按村庄分配不足,则应依街道、或依街中一户、或依一个家族而领取。在街道等处,若食物丰富,便应如村庄中所说的方法,分与多位比丘;若无签条,也可通过指定来给予。
Sace ekaccesu gāmesu bahūni salākabhattāni sallakkhetvā sattannampi aṭṭhannampi bhikkhūnaṃ dātabbāni. Dentena pana catunnaṃ pañcannaṃ bhattānaṃ salākāyo ekato bandhitvā dātabbā. Sace taṃ gāmaṃ atikkamitvā añño gāmo hoti, tasmiñca ekameva salākabhattaṃ, taṃ pana pātova denti, tampi etesu bhikkhūsu ekassa niggahena datvā ‘‘pātova taṃ gahetvā pacchā orimagāme itarāni bhattāni gaṇhāhī’’ti vattabbo. Sace orimagāme salākabhattesu aggahitesveva gahitasaññāya gacchati, parabhāgagāme salākabhattaṃ gahetvā puna vihāraṃ āgantvā itarāni gahetvā orimagāmo gantabbo. Na hi bahisīmāya saṅghalābho gāhetuṃ labbhatīti ayaṃ nayo kurundiyaṃ vutto. Sace pana bhikkhū bahū honti, gāmavasena salākā na pāpuṇanti, vīthivasena vā vīthiyaṃ ekagehavasena vā ekakulavasena vā gāhetabbaṃ. Vīthiādīsu ca yattha bahūni bhattāni, tattha gāme vuttanayeneva bahūnaṃ bhikkhūnaṃ gāhetabbāni, salākāsu asati uddisitvāpi gāhetabbāni.
212212. 分发筹食者则应知义务。他应在清晨即起身,取钵与衣,前往食堂,清扫未扫之处,备好饮用水与洗漱水。估量时间,心想‘现在比丘们应已完成义务’,然后敲钟。比丘们聚集后,首先应领取轮值村的筹食,告知:‘你在某某轮值村得到筹,前往那里吧。’若那个村庄距离超过一伽浮他,当天前往会致疲劳,则应在当天便说:‘明天你在轮值村得到筹。’若被派往轮值村而不去,反而求取其他筹,则不应给予。因为这会令具信者的福德减损,并令僧团利养断绝。因此,第二天、第三天也不应给他其他筹,而应对他说:‘去你自己应得之处用餐。’若他三天都不去,则应让他领取轮值村之前近处村庄的筹。若他仍不接受,从此以后,不应再给他其他筹,应严厉执行羯磨。不应令其从六十或五十中退失。领取轮值村筹后,应领取寺院轮值筹,告知:‘你得到寺院轮值。’应给予寺院轮值者两三份粥筹与三四份食筹,但不应固定给予。因为粥食的施主们可能会心生异念:‘我们的粥食都被寺院守护者吃了。’因此,应在其他家族中给予。
212. Salākadāyakena pana vattaṃ jānitabbaṃ. Tena hi kālasseva vuṭṭhāya pattacīvaraṃ gahetvā bhojanasālaṃ gantvā asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā ‘‘idāni bhikkhūhi vattaṃ kataṃ bhavissatī’’ti kālaṃ sallakkhetvā ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhūsu sannipatitesu paṭhamameva vāragāme salākabhattaṃ gāhetabbaṃ, ‘‘tuyhaṃ asukasmiṃ nāma vāragāme salākā pāpuṇāti, tatra gacchā’’ti vattabbaṃ. Sace abhirekagāvute gāmo hoti, taṃ divasaṃ gacchantā kilamanti, ‘‘sve tuyhaṃ vāragāme pāpuṇātī’’ti ajjeva gāhetabbaṃ. Yo vāragāmaṃ pesiyamāno na gacchati, aññaṃ salākaṃ maggati, na dātabbā. Saddhānañhi manussānaṃ puññahāni ca saṅghassa ca lābhacchedo hoti, tasmā tassa dutiyepi tatiyepi divase aññā salākā na dātabbā, ‘‘attano pattaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjāhī’’ti vattabbo, tīṇi pana divasāni agacchantassa vāragāmato orimavāragāme salākā gāhetabbā. Tañce na gaṇhāti, tato paṭṭhāya tassa aññaṃ salākaṃ dātuṃ na vaṭṭati, daṇḍakammaṃ daḷhaṃ kātabbaṃ . Saṭṭhito vā paṇṇāsato vā na parihāpetabbaṃ. Vāragāme gāhetvā vihāravāro gāhetabbo, ‘‘tuyhaṃ vihāravāro pāpuṇātī’’ti vattabbaṃ. Vihāravārikassa dve tisso yāgusalākāyo tisso catasso bhattasalākāyo ca dātabbā, nibaddhaṃ katvā pana na dātabbā. Yāgubhattadāyakā hi ‘‘amhākaṃ yāgubhattaṃ vihāragopakāvabhuñjantī’’ti aññathattaṃ āpajjeyyuṃ, tasmā aññesu kulesu dātabbā.
若寺院轮值者们取来等份的食物给予,这固然是善的。若不能,则应安排轮流,让人为他们取来粥食,如此他们的签条便只是增长之业。在雨安居结束时的得钵之处,他们也有权领取其他上等食物的签条。对于额外的剩余分配与单次巡行所得的食物,应单独固定后给予签条。若得到签条的人当天未能得到那顿饭食,应在次日再领取。若只得到饭食,而未得到额外分配,也应按此再领取。对于牛奶饭签条,方法亦同。但若只得到牛奶,而未得到饭食,则从得到牛奶时起,不应再领取。若同一个人两三次获得单次巡行所得的食物,在饥荒时由僧团新学比丘得到时,应分开后分别给予。对于常设的签条饭,即使未得之人,次日也应给予领取。
Sace vihāravārikānaṃ sabhāgā āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, vāraṃ gahetvā tesaṃ yāgubhattaṃ āharāpetabbaṃ, tāva nesaṃ salākā phātikammameva bhavanti. Vassaggena pattaṭṭhāne pana aññampi paṇītabhattasalākaṃ gaṇhituṃ labhantiyeva. Atirekauttaribhaṅgassa ekacārikabhattassa visuṃ ṭhitikaṃ katvā salākā dātabbā. Sace yena salākā laddhā, so taṃ divasaṃ taṃ bhattaṃ na labhati, puna divase gāhetabbaṃ. Bhattaññeva labhati, na uttaribhaṅgaṃ, evampi puna gāhetabbaṃ. Khīrabhattasalākāyapi eseva nayo. Sace pana khīrameva labhati, na bhattaṃ, khīralābhato paṭṭhāya puna na gāhetabbaṃ. Dve tīṇi ekacārikabhattāni ekasseva pāpuṇanti, dubbhikkhasamaye saṅghanavakena laddhakāle vijaṭetvā visuṃ gāhetabbāni. Pākatikasalākabhattaṃ aladdhassapi punadivase gāhetabbaṃ.
若为小寺院,所有比丘共享一切利养。分发甘蔗签条时,可将签条交给任何在场者,由大长老等在白昼削皮后给予。分发调味签条时,即便在饭后,也可过滤后制成糖浆等,给予常行乞食者等;对于客比丘,应知其来去情况后给予。若为大寺院,则应确定后给予。酪浆签条也可在等份之处交付,或熏制、煮熟后给予长老们;在大寺院中,应依前述方法处理。水果签条、糕点签条、药物及香花鬘签条,也应分别确定后给予。其中,药物等签条虽亦适用于常行乞食者,然因是以签条形制领取,故不应受用。若仅给予最高乞食量的签条饭,应询问是否确定归属后方可给予;若未确定,则从长老座起依次给予。若此饭食充足,当给每位比丘二三次;若不充足,则每人仅给一次,依座次轮遍后,再从长老座起给予。若中途有所中断,应标记确定归属。若该饭食为常设,应告知得者:‘无论得到与否,你明日也应领取。’若其中有一份为非常设,则于得到之日可尽情受用;若未得之日更多,应告知得者:‘你明日当领取。’
Sace khuddako vihāro hoti, sabbe bhikkhū ekasambhogā, ucchusalākaṃ gāhentena yassa kassaci sammukhībhūtassa pāpetvā mahātherādīnaṃ divā tacchetvā dātuṃ vaṭṭati. Rasasalākaṃ pāpetvā pacchābhattampi parissāvetvā phāṇitaṃ vā kāretvā piṇḍapātikādīnampi dātabbaṃ, āgantukānaṃ āgatānāgatabhāvaṃ ñatvā gāhetabbā. Mahāāvāse ṭhitikaṃ katvā gāhetabbā. Takkasalākampi sabhāgaṭṭhāne pāpetvā vā dhūmāpetvā pacāpetvā vā therānaṃ dātuṃ vaṭṭati. Mahāāvāse vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Phalasalākapūvasalākabhesajjagandhamālāsalākāyopi visuṃ ṭhitikāya gāhetabbā. Bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena pana gāhitattā na sāditabbā. Aggabhikkhāmattaṃ salākabhattaṃ denti, ṭhitikaṃ pucchitvā gāhetabbaṃ. Asatiyā ṭhitikāya therāsanato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. Sace tādisāni bhattāni bahūni honti, ekekassa bhikkhuno dve tīṇi dātabbāni. No ce, ekekameva datvā paṭipāṭiyā gatāya puna therāsanato paṭṭhāya dātabbaṃ. Atha antarāva upacchijjati, ṭhitikā sallakkhetabbā. Yadi pana tādisaṃ bhattaṃ nibaddhameva hoti, yassa pāpuṇāti, so vattabbo ‘‘laddhā vā aladdhā vā svepi gaṇheyyāsī’’ti. Ekaṃ anibaddhaṃ hoti, labhanadivase pana yāvadatthaṃ labhati. Alabhanadivasā bahutarā honti, taṃ yassa pāpuṇāti, so alabhitvā ‘‘sve gaṇheyyāsī’’ti vattabbo.
在签条被领取之后才来的人,他错过的签条不应再补给他。所谓签条,是从敲钟开始,前来并伸出手的人才能得到;对于他人前来站在旁边的情况,错过的就是错过了。但如果有人替他领取,即使他自己没来也能得到;在等份之处,知道“某某没来”后,可以放置说“这是他的签条”。如果他们制定规约说“不应给没来的人”,这是非法的。因为站在界内的人有权得到应分物品。但如果他们大声喊叫“给没来的人”,则应搁置处罚,应说“让他们来领取”。如果有五六支签条丢失了,配食者记不住施主的名字,如果他将丢失的签条交给大长老或自己,然后对诸比丘说:“我在某村将签条饭归于我,你们可以在那里享用所得的签条饭”,这是可以的;但如果没有归于寺院,而在食堂得到那顿饭,就在那里归于自己并食用,则不可以。如果有人说“从今天起,请领取我的签条饭”,在那里于食堂中给予是不可以的,应带回寺院后给予。如果说“从明天起”,则应告知配食者:“从明天起,某家供养签条饭,在领取签条的时候请记住。”在饥荒时中断签条饭后,当丰饶时到来,看到某位比丘后,他们重新设置说“从今天起,请领取我们的签条饭”,不应在村内给予,应带回寺院后给予。因为这种所谓的签条饭,不同于指定饭,是专为寺院而施的,因此在界外给予是不可以的;如果说“从明天起”,则必须在寺院中给予。
Yo salākāsu gahitāsu pacchā āgacchati, tassa atikkantāva salākā na upaṭṭhāpetvā dātabbā. Salākaṃ nāma ghaṇṭiṃ paharaṇato paṭṭhāya āgantvā hatthaṃ pasārentova labhati, aññassa āgantvā samīpe ṭhitassapi atikkantā atikkantāva hoti. Sace panassa añño gaṇhanto atthi, sayaṃ anāgatopi labhati, sabhāgaṭṭhāne ‘‘asuko anāgato’’ti ñatvā ‘‘ayaṃ tassa salākā’’ti ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sace ‘‘anāgatassa na dātabbā’’ti katikaṃ karonti, adhammikā hoti. Antoupacāre ṭhitassa hi bhājanīyabhaṇḍaṃ pāpuṇāti. Sace pana ‘‘anāgatassa dethā’’ti mahāsaddaṃ karonti, daṇḍakammaṃ ṭhapetabbaṃ, ‘‘āgantvā gaṇhantū’’ti vattabbaṃ. Cha pañcasalākā naṭṭhā honti, bhattuddesako dāyakānaṃ nāmaṃ na sarati, so ce naṭṭhasalākā mahātherassa vā attano vā pāpetvā bhikkhū vadeyya ‘‘mayā asukagāme salākabhattaṃ mayhaṃ pāpitaṃ, tumhe tattha laddhasalākabhattaṃ bhuñjeyyāthā’’ti, vaṭṭati, vihāre apāpitaṃ pana āsanasālāya taṃ bhattaṃ labhitvā tattheva pāpetvā bhuñjituṃ na vaṭṭati. ‘‘Ajja paṭṭhāya mayhaṃ salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte tatra āsanasālāya gāhetuṃ na vaṭṭati, vihāraṃ ānetvā gāhetabbaṃ. ‘‘Sve paṭṭhāyā’’ti vutte pana bhattuddesakassa ācikkhitabbaṃ ‘‘sve paṭṭhāya asukakulaṃ nāma salākabhattaṃ deti, salākaggāhaṇakāle sareyyāsī’’ti. Dubbhikkhe salākabhattaṃ pacchinditvā subhikkhe jāte kañci bhikkhuṃ disvā ‘‘ajja paṭṭhāya amhākaṃ salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti puna paṭṭhapenti, antogāme agāhetvā vihāraṃ ānetvā gāhetabbaṃ. Idañhi salākabhattaṃ nāma uddesabhattasadisaṃ na hoti, vihārameva sandhāya dīyati, tasmā bahiupacāre gāhetuṃ na vaṭṭati, ‘‘sve paṭṭhāyā’’ti vutte pana vihāre gāhetabbameva.
一位将行的比丘,若想去某个方向,在那里已由他人得到了轮流村落的签条,他可以拿着那个签条,对另一位比丘说:“你领取我应得的签条吧”,然后离去。但是,必须在他尚未越过界标时,将他的签条交给那位比丘。人们住在被遗弃的寺院后,设置签条饭说:“请维护菩提塔等圣地后享用”,比丘们住在等份之处,于清晨前往那里履行义务后,食用那顿饭,这是可以的。如果他们在为明天将食物归于自己后离去,而一位客比丘住在被遗弃的寺院,于清晨履行义务后,敲钟将签条饭归于自己,然后前往食堂,那么他就是那顿饭的主人。然而,如果在比丘们正在履行义务时,有人只是在地上扫了两三下,就敲钟说“本村的签条饭归我所得”而离去,他由于以偷盗的方式取得,所以不能得到;那顿饭属于履行义务后、归于自己、后来到的比丘们。
Gamiko bhikkhu yaṃ disābhāgaṃ gantukāmo, tattha aññena vāragāmasalākā laddhā hoti, taṃ gahetvā itaraṃ bhikkhuṃ ‘‘mayhaṃ pattasalākaṃ tvaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā gantuṃ vaṭṭati. Tena pana upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbā. Chaḍḍitavihāre vasitvā manussā ‘‘bodhicetiyādīni jaggitvā bhuñjantū’’ti salākabhattaṃ paṭṭhapenti, bhikkhū sabhāgaṭṭhānesu vasitvā kālasseva gantvā tattha vattaṃ karitvā taṃ bhattaṃ bhuñjanti, vaṭṭati. Sace tesu svātanāya attano pāpetvā gatesu āgantuko bhikkhu chaḍḍitavihāre vasitvā kālasseva vattaṃ katvā ghaṇṭiṃ paharitvā salākabhattaṃ attano pāpetvā āsanasālaṃ gacchati, sova tassa bhattassa issaro. Yo pana bhikkhūsu vattaṃ karontesuyeva bhūmiyaṃ dve tayo sammuñjanīpahāre datvā ghaṇṭiṃ paharitvā ‘‘dhuragāme salākabhattaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gacchati, tassa taṃ corikāya gahitattā na pāpuṇāti, vattaṃ katvā pāpetvā pacchāgatabhikkhūnaṃyeva hoti.
如果某个村庄极为偏远,比丘们不愿每日往返,当地的人们说“我们福薄,与僧团疏远了”,那么该村附近同类住处的比丘应告知他们:“比丘们不来的日子,你们就自己食用。”而筹签必须每日送达。仅靠敲钟或摇铃并不能将筹签送达,应手持铃铛,将筹签投入签筒;但手握铃口之处不可。若那里有蛇或蝎,捉持铃口会招致危险,因此应从下方握住铃身,将铃口朝外倒扣,投入筹签,心想:“哪怕有蛇,也只会从这里逃走。”这样投筹之后,应依照前面所说“村庄日”的规则来收取。
Eko gāmo atidūre hoti, bhikkhū niccaṃ gantuṃ na icchanti, manussā ‘‘mayaṃ puññena paribāhirā homā’’ti vadanti, ye tassa gāmassa āsannavihāre sabhāgabhikkhū, te vattabbā ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ anāgatadivase tumhe bhuñjathā’’ti, salākā pana devasikaṃ pāpetabbā. Tā ca kho pana ghaṇṭipaharaṇamattena vā pacchicālanamattena vā pāpitā na honti, pacchiṃ pana gahetvā salākā pīṭhake ākiritabbā, pacchi pana mukhavaṭṭiyaṃ na gahetabbā. Sace hi tattha ahi vā vicchiko vā bhaveyya, dukkhaṃ uppādeyya, tasmā heṭṭhā gahetvā pacchiṃ parammukhaṃ katvā salākā ākiritabbā ‘‘sacepi sappo bhavissati, ettova palāyissatī’’ti. Evaṃ salākā ākiritvā gāmādivasena pubbe vuttanayeneva gāhetabbā.
再者,将一份筹签送至大长老处之后,若有人说“其余归我”,便把自己的那份筹签送出,履行义务,礼拜塔庙。此时,站在思惟棚的比丘应说:“诸位贤友,筹签已送达。”应答:“是的,尊者,请诸位在所到或所经的村庄取用筹食。”这样,筹签才算妥善送达。比丘们为了彻夜听法而前往他寺,说道:“我们将在那里受食,然后再去我们行化的村庄托钵。”于是带着筹签而去,在寺中长老的钵里受用筹食,这是允许的。若大长老也说“我在这里做什么呢”,与比丘们一同前行,到了所往的寺院却没有进食,抵达行化村时,说:“尊者,请给钵,我们要取筹粥等。”此时不应给钵。“尊者,为何不给?”“寺院的食物只限住于此寺者受用,我们住的是其他寺院。”如果对方说:“尊者,请给吧,我们不是以寺院守护人的身份给予,而是直接供养诸位,请接受我们的食物。”那么,这是允许的。
Apica ekaṃ mahātherassa pāpetvā ‘‘avasesā mayhaṃ pāpuṇantī’’ti attano pāpetvā vattaṃ katvā cetiyaṃ vanditvā vitakkamāḷake ṭhitehi bhikkhūhi ‘‘pāpitā, āvuso, salākā’’ti vutte ‘‘āma, bhante, tumhe gatagatagāme salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti vattabbaṃ. Evañhi pāpitāpi supāpitāva honti. Bhikkhū sabbarattiṃ dhammassavanatthaṃ aññaṃ vihāraṃ gacchantā ‘‘mayaṃ tattha dānaṃ aggahetvāva amhākaṃ gocaragāme piṇḍāya caritvā āgamissāmā’’ti salākā aggahetvāva gatā vihāre therassa pattaṃ salākabhattaṃ bhuñjituṃ āgacchanti, vaṭṭati. Atha mahātheropi ‘‘ahaṃ idha kiṃ karomī’’ti tehiyeva saddhiṃ gacchati, tehi gatavihāre abhuñjitvāva gocaragāmaṃ anuppattehi ‘‘detha, bhante, patte, salākayāguādīni āharissāmā’’ti vutte pattā na dātabbā. Kasmā, bhante, na dethāti. Vihāraṭṭhakaṃ bhattaṃ vihāre vutthānaṃ pāpuṇāti, mayaṃ aññavihāre vutthāti. ‘‘Detha, bhante, na mayaṃ vihāre pālikāya dema, tumhākaṃ dema, gaṇhatha amhākaṃ bhikkha’’nti vutte pana vaṭṭati.
213213. 在半月斋等布萨日当中,于特定的十四日、十五日、初五、初八这些斋日,为了令行布萨业的比丘有同修伴侣而布施的食物,称为“斋日食”。这也归入筹食一类,应受取而食。如果筹食和斋日食都很充足,能满足一切大众,那么二种食物都应分别受取。如果僧团庞大,那么受取斋日食之后,依所剩余的量,再受取筹食;或者受取筹食之后,依所剩余的量,再受取斋日食。没有得到的人,应当自行乞食。如果二食都很充足而比丘很少,筹食名为“日日可得”,因此除了筹食之外,只应供给斋日食,并说:“诸位贤友,请用斋日食。”如果所供养的斋日食是殊妙的上味,应将其作为剩余另行存放,并说“明日是斋日”,今天不应受取斋日食。如果施主说:“明天我家里也只有粗食,今天就请指定为斋日食吧。”这样则是可以的。
213.Pakkhikādīsu pana yaṃ abhilakkhitesu cātuddasī pañcadasī pañcamī aṭṭhamīti imesu pakkhesu kammappasutehi uposathaṃ kātuṃ satikaraṇatthāya dīyati, taṃ pakkhikaṃ nāma. Taṃ salākabhattagatikameva hoti, gāhetvā bhuñjitabbaṃ. Sace salākabhattampi pakkhikabhattampi bahuṃ sabbesaṃ vinivijjhitvā gacchati, dvepi bhattāni visuṃ visuṃ gāhetabbāni. Sace bhikkhusaṅgho mahā, pakkhikaṃ gāhetvā tassa ṭhitikāya salākabhattaṃ gāhetabbaṃ, salākabhattaṃ vā gāhāpetvā tassa ṭhitikāya pakkhikaṃ gāhetabbaṃ. Yesaṃ na pāpuṇāti, te piṇḍāya carissanti. Sace dvepi bhattāni bahūni, bhikkhū mandā, salākabhattaṃ nāma devasikaṃ labbhati, tasmā taṃ ṭhapetvā ‘‘pakkhikaṃ, āvuso, bhuñjathā’’ti pakkhikameva dātabbaṃ. Pakkhikaṃ paṇītaṃ denti, visuṃ ṭhitikā kātabbā, ‘‘sve pakkho’’ti ajja pakkhikaṃ na gāhetabbaṃ. Sace pana dāyakā vadanti ‘‘svepi amhākaṃ ghare lūkhabhattaṃ bhavissati, ajjeva pakkhikabhattaṃ uddisathā’’ti, evaṃ vaṭṭati.
所谓“布萨食”,即在每半月布萨日,受持布萨支后,将自己所食用的那份施出。所谓“布萨后食”,是作这样的审察:“布萨日时,众多净信的信众对诸比丘殷重供养;到了布萨次日,比丘们便感到疲劳。在布萨次日所施的饮食,如同饥荒时的施食,能得大果报;或因布萨业而清净者,翌日所施亦获大报”,由此而在布萨次日所施的饮食。这两种食也都归于筹食之列。如是此七种食,对于常行乞食者并不适用,仅作为头陀支的差别而已。
Uposathikaṃ nāma anvaḍḍhamāse uposathadivase uposathaṅgāni samādiyitvā yaṃ attanā bhuñjati, tadeva dīyati. Pāṭipadikaṃ nāma ‘‘uposathe bahū saddhā pasannā bhikkhūnaṃ sakkāraṃ karonti, pāṭipade pana bhikkhū kilamanti, pāṭipade dinnaṃ dubbhikkhadānasadisaṃ mahapphalaṃ hoti, uposathakammena vā parisuddhasīlānaṃ dutiyadivase dinnaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti sallakkhetvā pāṭipade dīyamānakadānaṃ. Tampi ubhayaṃ salākabhattagatikameva. Iti imāni sattapi bhattāni piṇḍapātikānaṃ na vaṭṭanti, dhutaṅgabhedaṃ karontiyeva.
214此外,在《衣犍度》中,由毗舍佉乞求特许而施设的客食、行路食、病食、看病食这四种食,律典中也已记载。其中,施予客僧的饮食称为客食,其余三种准此可知。如果客食和客僧都很多,应让每人各取一份。若食物不足,便按剩余的量来取。若有一客僧最先到来,将一切客食取为己有而坐下,这些食物就全归他所有。后来的客僧则应食用他分给的食物。他也自取一份,其余的分与他人,这是殊胜的做法。如果最先来的人没有取为己有,只是默然坐着,则应和后来的人依次分取。若客僧连续而来,应在来到的当日食用;若间隔而来,可食用两三天。然而《大波咤叉》中说:“可以食用七天。”住处比丘前往某处后归来,他也可以食用客食。如果此食被指定在寺内,应在寺内受取;若寺院较远,被指定在食堂,则应在食堂受取。如果施主曾说过:“没有客僧时,住处比丘也可以食用”,即可行;若未曾说过,便不可行。
214. Aparānipi cīvarakkhandhake (mahāva. 350) visākhāya varaṃ yācitvā dinnāni āgantukabhattaṃ gamikabhattaṃ gilānabhattaṃ gilānupaṭṭhākabhattanti cattāri bhattāni pāḷiyaṃ āgatāneva. Tattha āgantukānaṃ dinnaṃ bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Esa nayo sesesu. Sace panettha āgantukabhattānipi āgantukāpi bahū honti, sabbesaṃ ekekaṃ gāhetabbaṃ. Bhattesu appahontesu ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Eko āgantuko paṭhamameva āgantvā sabbaṃ āgantukabhattaṃ attano gāhetvā nisīdati, sabbaṃ tasseva hoti. Pacchā āgatehi āgantukehi tena dinnāni paribhuñjitabbāni. Tenapi ekaṃ attano gahetvā sesāni dātabbāni. Ayaṃ uḷāratā. Sace pana paṭhamaṃ āgantvāpi attano aggahetvā tuṇhībhūto nisīdati, pacchā āgatehi saddhiṃ paṭipāṭiyā gaṇhitabbaṃ. Sace niccaṃ āgantukā āgacchanti, āgatadivaseyeva bhuñjitabbaṃ. Antarantarā ce āgacchanti, dve tīṇi divasāni bhuñjitabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘satta divasāni bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Āvāsiko katthaci gantvā āgato, tenapi āgantukabhattaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace pana taṃ vihāre nibandhāpitaṃ hoti, vihāre gāhetabbaṃ. Atha vihāro dūre hoti, āsanasālāya nibandhāpitaṃ, āsanasālāya gāhetabbaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘āgantukesu asati āvāsikāpi bhuñjantū’’ti vadanti, vaṭṭati, avutte pana na vaṭṭati.
对于行路食,道理也是如此。不过这里有一个差别:来客只获得客食,而行路者既获得客食,也获得行路食。常住比丘如果想离开,便成为行路者,因而获得行路食。然而,行路食并不像客食那样,可以在两三天乃至七天内反复获得。已经以“我将远行”为由而进食的人,若当天因故未能成行,第二天仍可继续食用,因为他仍有出发的意愿。若已经以“我将远行”为由进食,却被盗贼拦路、或天雨涨水、或商队不行,他应当在怀着出发的意愿下继续食用。《大护持》中说:“考虑到这些障碍,可在两三天内食用。”但如果只是假意说“我要走了、我要走了”而骗取食物,则不应食用。
Gamikabhattepi ayameva kathāmaggo. Ayaṃ pana viseso – āgantuko āgantukabhattameva labhati, gamiko āgantukabhattampi gamikabhattampi. Āvāsikopi pakkamitukāmo gamiko hoti, gamikabhattaṃ labhati. Yathā pana āgantukabhattaṃ, evamidaṃ dve tīṇi vā satta vā divasāni na labhati. ‘‘Gamissāmī’’ti bhuttopi taṃ divasaṃ kenaci kāraṇena na gato, punadivasepi bhuñjituṃ vaṭṭati saussāhattā. ‘‘Gamissāmī’’ti bhuttassa corā vā panthaṃ rundhanti, udakaṃ vā devo vā vassati, sattho vā na gacchati, saussāhena bhuñjitabbaṃ. ‘‘Ete upaddave olokentena dve tayo divase bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ‘‘Gamissāmi gamissāmī’’ti pana lesaṃ oḍḍetvā bhuñjituṃ na labhati.
病食也是如此:如果足够所有病人用,就应分给所有病人;如果不够,则应按规定进行分配。有一位病人看似无病,能进村;另一位不能,这位才称为重病人,应给予他病食。若有两位重病人,一位有得、有名,获得很多嚼食和啖食;另一位无依无靠,所得少而需进村,应给予后者病食。病食没有日限,只要疾病未愈,没有适宜的食物便无法维持,就应一直食用。但当即使喝了杂粥或吃了杂饭,病情也不会恶化时,从此以后便不应再食用。
Gilānabhattampi sace sabbesaṃ gilānānaṃ pahoti, taṃ sabbesaṃ dātabbaṃ. No ce, ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Eko gilāno arogarūpo sakkoti antogāmaṃ gantuṃ, eko na sakkoti, ayaṃ mahāgilāno nāma, etassa gilānabhattaṃ dātabbaṃ. Dve mahāgilānā, eko lābhī abhiññāto bahuṃ khādanīyabhojanīyaṃ labhati, eko anātho appalābhatāya antogāmaṃ pavisati, etassa gilānabhattaṃ dātabbaṃ. Gilānabhatte divasaparicchedo natthi, yāva rogo na vūpasammati, sappāyabhojanaṃ abhuñjanto na yāpeti, tāva bhuñjitabbaṃ. Yadā pana missakayāguṃ vā missakabhattaṃ vā bhuttassapi rogo na kuppati, tato paṭṭhāya na bhuñjitabbaṃ.
看护病人食也是如此:如果足够所有人用,就应分给所有人;如果不够,则应按规定进行分配。在两位病人中,应给予重病人的看护者;在两位重病人中,应给予无依无靠的病人的看护者。若某家既给病食又给看护病人食,那么,哪位病人得到病食,其看护者也应在那里得到看护病人食。看护病人食也没有日限,只要病人得到,其看护者也同样得到。这四种食,如果是这样施与的:‘愿来客、出行者、病人、看护病人者取用我的施食’,那么即使对于常行乞食者也是可以的。但如果这样施与:‘我为来客等四种人固定了食物,愿他们取用我的食物’,那么对于常行乞食者便不可以。
Gilānupaṭṭhākabhattampi yaṃ sabbesaṃ pahoti, taṃ sabbesaṃ dātabbaṃ. No ce pahoti, ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Idampi dvīsu gilānesu mahāgilānupaṭṭhākassa gāhetabbaṃ, dvīsu mahāgilānesu anāthagilānupaṭṭhākassa. Yaṃ kulaṃ gilānabhattampi deti gilānupaṭṭhākabhattampi, tattha yassa gilānassa gilānabhattaṃ pāpuṇāti, tadupaṭṭhākassapi tattheva gāhetabbaṃ. Gilānupaṭṭhākabhattepi divasaparicchedo natthi, yāva gilāno labhati, tāvassa upaṭṭhākopi labhatīti. Imāni cattāri bhattāni sace evaṃ dinnāni honti ‘‘āgantukagamikagilānagilānupaṭṭhākā mama bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Sace pana ‘‘āgantukādīnaṃ catunnaṃ bhattaṃ nibandhāpemi, mama bhattaṃ gaṇhantū’’ti evaṃ dinnāni honti, piṇḍapātikānaṃ na vaṭṭati.
215215. 还有另外三种食:常供食、小屋食、轮值食。其中,常供食是指常恒食,它有两种:僧团的与个人的。其中,若以‘我们向僧团布施常供食’的方式固定下来,那便属于筹票食一类。若说‘愿他们取用我的常恒施食’而施与,则对于常行乞食者也是可以的。在个人食中,若说‘我给你们常供食’,而对方是常行乞食者,则不可以;但若说‘请取用我的常恒施食’,则可以,应接受。如果后来过了几天说‘请取用常供食’,由于最初已妥善接受,所以是可以的。
215. Aparānipi dhurabhattaṃ kuṭibhattaṃ vārakabhattanti tīṇi bhattāni. Tattha dhurabhattanti niccabhattaṃ vuccati, taṃ duvidhaṃ saṅghikañca puggalikañca. Tattha yaṃ ‘‘saṅghassa dhurabhattaṃ demā’’ti nibandhāpitaṃ, taṃ salākabhattagatikaṃ. ‘‘Mama nibaddhabhikkhaṃ gaṇhantū’’ti vatvā dinnaṃ pana piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Puggalikepi ‘‘tumhākaṃ dhurabhattaṃ dammī’’ti vutte piṇḍapātiko ce, na vaṭṭati, ‘‘mama nibaddhabhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vutte pana vaṭṭati, sāditabbaṃ. Sace pacchā katipāhe vītivatte ‘‘dhurabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, mūle suṭṭhu sampaṭicchitattā vaṭṭati.
所谓小屋食,是指为僧团建造住所后,规定“愿住我们精舍的人只取用我们的食物”而固定施设的食物。此食即属筹票食,须领取后食用。但若仅说“愿住我们精舍的人取用我们的施食”,则对常行乞食者亦可行。然而,若有人对某位比丘生起净信,为他建造住所后说“我们供养你”,此食便唯属他所有;当他去往别处时,应由其依止者食用。
Kuṭibhattaṃ nāma yaṃ saṅghassa āvāsaṃ kāretvā ‘‘amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃyeva bhattaṃ gaṇhantū’’ti evaṃ nibandhāpitaṃ, taṃ salākabhattagatikameva hoti, gāhetvā bhuñjitabbaṃ. ‘‘Amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃyeva bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti vutte pana piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Yaṃ pana puggale pasīditvā tassa āvāsaṃ katvā ‘‘tumhākaṃ demā’’ti dinnaṃ, taṃ tasseva hoti, tasmiṃ katthaci gate nissitakehi bhuñjitabbaṃ.
所谓轮值食,是指在饥馑时期,从常供之家开始,以“我们将按轮值照顾比丘们”的方式施与的食物。若是以乞食之语施与,对常行乞食者亦可;但如果明确说是“轮值食”,则属于筹票食。若他们送来米等并说“让沙弥们煮好后给与”,对常行乞食者也是可以的。如此,这三种食加上来客食等四种,共七种;与僧团食等合计,共有十四种食。
Vārakabhattaṃ nāma dubbhikkhasamaye ‘‘vārena bhikkhū jaggissāmā’’ti dhuragehato paṭṭhāya dinnaṃ, tampi bhikkhāvacanena dinnaṃ piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati, ‘‘vārakabhatta’’nti vutte pana salākabhattagatikaṃ hoti. Sace taṇḍulādīni pesenti ‘‘sāmaṇerā pacitvā dentū’’ti, piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. Iti imāni ca tīṇi, āgantukabhattādīni ca cattārīti satta, tāni saṅghabhattādīhi saha cuddasa bhattāni honti.
216216. 又在注疏中提到了另外四种食:精舍食、八人食、四人食、暗食。其中,精舍食是指在精舍中就地产生的食物,已包含在僧团食中。然而,在帝须大精舍、质多罗山等地,那些证得无碍解、断尽诸漏的圣者,是以常行乞食者也可受用的方式接受食物的,因此在这些地方,常行乞食者亦可受用。至于八人食和四人食,是以“我们给八位比丘”“我们给四位比丘”的方式施与的;若以乞食之语施与,对常行乞食者也是可以的。所谓暗食,是指经过盛大的准备,用极美味的糕点盖住钵后施与的食物。这三种食都只属于筹票食。还有另一种暗食:有些人举办盛大的闻法会和精舍供养后,为了限定比丘人数而发放签条,说:“我们无法供养整个僧团,愿两三百位比丘取用我们的施食。”这种食物对常行乞食者也是可以的。
216. Aṭṭhakathāyaṃ pana vihārabhattaṃ aṭṭhakabhattaṃ catukkabhattaṃ guḷhakabhattanti aññānipi cattāri bhattāni vuttāni. Tattha vihārabhattaṃ nāma vihāre tatruppādabhattaṃ, taṃ saṅghabhattena saṅgahitaṃ. Taṃ pana tissamahāvihāracittalapabbatādīsu paṭisambhidāppattehi khīṇāsavehi yathā piṇḍapātikānampi sakkā honti paribhuñjituṃ, tathā paṭiggahitattā tādisesu ṭhānesu piṇḍapātikānampi vaṭṭati. ‘‘Aṭṭhannaṃ bhikkhūnaṃ dema, catunnaṃ demā’’ti evaṃ dinnaṃ pana aṭṭhakabhattañceva catukkabhattañca, tampi bhikkhāvacanena dinnaṃ piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. Mahābhisaṅkhārena atirasakapūvena pattaṃ thaketvā dinnaṃ guḷhakabhattaṃ nāma. Imāni tīṇi salākabhattagatikāneva. Aparampi guḷhakabhattaṃ nāma atthi, idhekacce manussā mahādhammassavanañca vihārapūjañca kāretvā ‘‘sakalasaṅghassa dātuṃ na sakkoma, dve tīṇi bhikkhusatāni amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti bhikkhuparicchedajānanatthaṃ guḷhake denti, idaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati.
217病缘资具的分配,应当这样了知(《小品注》325,随供食等论):对于酥油等药物,国王、大臣们送来寺院的酥油,多时可达成百上千罐。敲钟之后,从长老座位开始,将取到的容器装满给予,即使是常行乞食的比丘也一样适用。若有长老因懈怠而后到,不应说:“尊者,这是给二十夏腊者的,您的戒腊已超过了。”应为这样的长老保留定额,先给予他们,然后再按定额分配。听说“某寺院出产很多酥油”,比丘们甚至从一由旬外的寺院前来。对于已经到达的比丘,应就从其所在之处开始给予。对于尚未到达但已进入近行界者,若由其弟子等代为领取,也应给予。若有人说“给站在近行界外的人”,则不应给予。然而,如果他们进入近行界之后,与界内者会合,就在自己寺院门口或寺院范围内,则因随众而成为扩展了的界,所以应给予。即使先前已给予僧团新到者,后来者仍应给予。但在第二番分配时,长老的座位已升高,后到者不能得到第一番分配,应从第二番按戒腊给予。进入内近行界后,无论在哪里给予的,全部应在集会处进行分配。
217.Gilānapaccayabhājanīyaṃ pana evaṃ veditabbaṃ (cūḷava. aṭṭha. 325 pakkhikabhattādikathā) – sappiādīsu bhesajjesu rājarājamahāmattā sappissa tāva kumbhasatampi kumbhasahassampi vihāraṃ pesenti, ghaṇṭiṃ paharitvā therāsanato paṭṭhāya gahitabhājanaṃ pūretvā dātabbaṃ, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Sace alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ. ‘‘Asukavihāre bahu sappi uppanna’’nti sutvā yojanantaravihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānampi ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbā. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ. Antoupacārasīmaṃ pavisitvā yattha katthaci dinnaṃ hoti, sabbaṃ sannipātaṭṭhāneyeva bhājetabbaṃ.
如果某寺院有十位比丘,恰好也给了十罐酥油,就应每人一罐分配。若只有一罐酥油,应由十位比丘分配后取用。如果他们认为“就这样整个归我们”而取用,则属取用不当,此物无论带至何处,都仍属僧团公有。然而,若将罐倾斜,在盘中倒出少许酥油,说:“这部分归于大长老,剩下的归我们。”然后再将其倒回罐中,取用所需后离去,这样则可。若酥油凝固,可划线后说:“线以外的部分归大长老,剩下的归我们。”这样取用也是善取。比丘人数或酥油罐数多于或少于上述情形时,也应以同样方法分配。若只有一位比丘与一罐酥油,敲钟后说“这归我”而取用,也可以。说“这第一部分归我,这第二部分归我”,如此逐份分取,也可以。此方法也适用于生酥等。如果在澄清的芝麻油等上划线无法保持,则应舀出后分配。生姜、胡椒等药物,以及多余的钵、盘等沙门资具,也都应依照上述方法,善加辨别后分配。这是病缘资具分配论。
Yasmiṃ vihāre dasa bhikkhū, daseva ca sappikumbhā dīyanti, ekekakumbhavasena bhājetabbaṃ. Eko sappikumbho hoti, dasabhikkhūhi bhājetvā gahetabbaṃ. Sace ‘‘yathāṭhitaṃyeva amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duggahitaṃ, taṃ gatagataṭṭhāne saṅghikameva hoti. Kumbhaṃ pana āvajjetvā thālake thokaṃ sappiṃ katvā ‘‘idaṃ mahātherassa pāpuṇāti, avasesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti vatvā tampi kumbheyeva ākiritvā yathicchitaṃ gahetvā gantabbaṃ. Sace thinaṃ sappi hoti, lekhaṃ katvā ‘‘lekhato parabhāgo mahātherassa pāpuṇāti, avasesaṃ amhāka’’nti gahitampi suggahitaṃ. Vuttaparicchedato ūnādhikesu bhikkhūsu sappikumbhesu ca eteneva upāyena bhājetabbaṃ. Sace paneko bhikkhu, eko kumbho hoti, ghaṇṭiṃ paharitvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’tipi gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ thokaṃ thokampi pāpetuṃ vaṭṭati. Esa nayo navanītādīsupi . Yasmiṃ pana vippasannatilatelādimhi lekhā na santiṭṭhati, taṃ uddharitvā bhājetabbaṃ. Siṅgiveramaricādibhesajjampi avasesapattathālakādisamaṇaparikkhāropi sabbo vuttānurūpeneva nayena suṭṭhu sallakkhetvā bhājetabboti. Ayaṃ gilānapaccayabhājanīyakathā.
218今当解说坐卧处分派的裁决(《小品注》318):所谓坐卧处分派,有两种:非雨季时与雨安居时。其中,在非雨季时,有些客比丘于食前到来,有些在食后、初夜、中夜或后夜到来。无论他们何时来,当时就应请起众比丘,为他们安排坐卧处,没有所谓非时。但负责分派坐卧处者应当是智者,应预先保留一两处床位。如果在非时,有一两位长老到来,应对他们说:“尊者,若从一开始就请起,所有比丘都会感到不安,请你们住在我们这里吧。”
218. Idāni senāsanaggāhe vinicchayo veditabbo (cūḷava. aṭṭha. 318) – ayaṃ senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse ca. Tattha utukāle tāva keci āgantukā bhikkhū purebhattaṃ āgacchanti, keci pacchābhattaṃ paṭhamayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ vā. Ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadāva bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi. Senāsanapaññāpakena pana paṇḍitena bhavitabbaṃ, ekaṃ vā dve vā mañcaṭṭhānāni ṭhapetabbāni. Sace vikāle eko vā dve vā therā āgacchanti, te vattabbā ‘‘bhante, ādito paṭṭhāya vuṭṭhāpiyamāne sabbepi bhikkhū ubbhaṇḍikā bhavissanti, tumhe amhākaṃ vasanaṭṭhāne vasathā’’ti.
若来客众多,应令已坐者起身,按次第分配。若每人能分得一座精舍,即每人给一座精舍。其中,火堂、食堂、广场、凉亭等,亦一并归属此人。若如此尚不足够,则按楼宇给予;楼宇不足时,按房间给予;房间不足时,按床铺给予;床铺不足时,按床位给予;床位不足时,按凳位给予。然而,比丘不得只取仅容站立之处,因此处不名为坐卧处。若凳位亦不足,应将一床位或一凳位授予三人,说:“尊者,请轮流休息。”因为于寒季,整夜露宿终不可能。大长老于初夜休息后出,应对第二长老言:“贤友,请入此。”若大长老嗜睡,不明时间,应咳嗽、敲门并言:“尊者,时已至,寒气侵身。”彼应出而让位,不得有违。第二长老于中夜休息后,亦当以同样方式让与下一位。对嗜睡者,亦应按上述方式请起。如此,一夜之中,一个床位可供给三人。然在赡部洲,有诸比丘持此见:“所谓坐卧处即指床位或凳位,有些适合此人,有些适合彼人。”是故,不论有无客比丘到来,皆每日分配坐卧处。此即非雨季时之坐卧处分配。
Bahūsu pana āgatesu vuṭṭhāpetvā paṭipāṭiyā dātabbaṃ. Sace ekekaṃ pariveṇaṃ pahoti, ekekaṃ pariveṇaṃ dātabbaṃ. Tattha aggisālādīghasālāmaṇḍalamāḷādayo sabbepi tasseva pāpuṇanti. Evaṃ appahonte pāsādaggena dātabbaṃ, pāsādesu appahontesu ovarakaggena dātabbaṃ, ovarakesu appahontesu seyyaggena dātabbaṃ, seyyaggesu appahontesu mañcaṭṭhānena dātabbaṃ, mañcaṭṭhāne appahonte ekapīṭhakaṭṭhānavasena dātabbaṃ, bhikkhuno pana ṭhitokāsamattaṃ na gāhetabbaṃ. Etañhi senāsanaṃ nāma na hoti. Pīṭhakaṭṭhāne pana appahonte ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ vā ekaṃ pīṭhaṭṭhānaṃ vā ‘‘vārena vārena, bhante, vissamathā’’ti tiṇṇaṃ janānaṃ dātabbaṃ. Na hi sakkā sītasamaye sabbarattiṃ ajjhokāseva vasituṃ. Mahātherena paṭhamayāmaṃ vissamitvā nikkhamitvā dutiyattherassa vattabbaṃ ‘‘āvuso idha pavisāhī’’ti. Sace mahāthero niddāgaruko hoti, kālaṃ na jānāti, ukkāsitvā dvāraṃ ākoṭetvā ‘‘bhante kālo jāto, sītaṃ anudahatī’’ti vattabbaṃ. Tena nikkhamitvā okāso dātabbo, adātuṃ na labhati. Dutiyattherenapi majjhimayāmaṃ vissamitvā purimanayeneva itarassa dātabbaṃ. Niddāgaruko vuttanayeneva vuṭṭhāpetabbo. Evaṃ ekarattiṃ ekamañcaṭṭhānaṃ tiṇṇaṃ dātabbaṃ. Jambudīpe pana ekacce bhikkhū ‘‘senāsanaṃ nāma mañcaṭṭhānaṃ vā pīṭhaṭṭhānaṃ vā kiñcideva kassaci sappāyaṃ hoti, kassaci asappāya’’nti āgantukā hontu vā mā vā, devasikaṃ senāsanaṃ gāhenti. Ayaṃ utukāle senāsanaggāho nāma.
219二一九.于雨安居期间,有来客之义务,亦有常住者之义务。先说来客,若彼欲离己住处而往他处居住,不应于入安居当日方至彼处。盖因彼处住处或拥挤,或托钵乞食不顺,致使彼无法安住。是故,应提前约一月,作念“大约再过一月即入安居”,便入彼寺。住约一月,若为求学者,则观教学之圆满;若为禅修者,则观业处之适修;若为求资具者,则观资具之获得。如是,则能于安居中安乐而住。从己住处往彼处时,不应扰乱托钵之村落。不应告彼处人言:“仰赖诸位,既无筹食等、粥食点心等,亦无安居之供养。此是塔资具,此是布萨堂资具,此是锁与钥,请诸位收下,此即你们之寺院。”当整理坐卧处,收妥木器、陶器等物品,履行出行义务后,方可离去。
219.Vassāvāse pana atthi āgantukavattaṃ, atthi āvāsikavattaṃ. Āgantukena tāva sakaṭṭhānaṃ muñcitvā aññattha gantvā vasitukāmena vassūpanāyikadivasameva tattha na gantabbaṃ. Vasanaṭṭhānaṃ vā hi tatra sambādhaṃ bhaveyya, bhikkhācāro vā na sampajjeyya, tena na phāsukaṃ vihareyya, tasmā ‘‘idāni māsamattena vassūpanāyikā bhavissatī’’ti taṃ vihāraṃ pavisitabbaṃ. Tattha māsamattaṃ vasanto sace uddesatthiko, uddesasampattiṃ sallakkhetvā, sace kammaṭṭhāniko, kammaṭṭhānasappāyataṃ sallakkhetvā, sace paccayatthiko, paccayalābhaṃ sallakkhetvā antovasse sukhaṃ vasissati. Sakaṭṭhānato ca tattha gacchantena na gocaragāmo ghaṭṭetabbo. Na tattha manussā vattabbā ‘‘tumhe nissāya salākabhattādīni vā yāgukhajjakādīni vā vassāvāsikaṃ vā natthi, ayaṃ cetiyassa parikkhāro, ayaṃ uposathāgārassa, idaṃ tāḷañceva sūci ca, sampaṭicchatha tumhākaṃ vihāra’’nti. Senāsanaṃ pana jaggitvā dārubhaṇḍamattikābhaṇḍāni paṭisāmetvā gamikavattaṃ pūretvā gantabbaṃ.
纵使如是出行,亦不应令沙弥持衣钵等包裹,而自执油筒、拐杖等物,张伞于村口炫示而行;当隐避沿林间小道行去。若无林间小道,不应践踏灌木等而行;应履行出行义务,断除妄想,以清净心,依行脚法而行。若所经道路途经村口,众人望见彼率随从而过,便奔来言:“恰似我等之长老!”复问:“尊者,您携全部资具欲往何处?”若其中一人如是说:“如今是入安居时,诸比丘前往于安居中能获固定施食及衣物庇护之处。”众人闻已,若言:“尊者,此村亦有人供养饮食与衣物,请勿往他处。”即召集亲友,共同商议,于寺中设立常时义务、筹食等及安居供养,而后请求:“尊者,请即住于此。”接受一切人之请求,此为允许,此事如法无过。于《库伦迪耶》中云:“若问‘欲往何处’,答‘某处’后,若复问‘为何往彼处’,应说其因。”此二皆因清净心而无有过失。是名来客之义务。
Evaṃ gacchantenapi daharehi pattacīvarabhaṇḍikāyo ukkhipāpetvā telanāḷikattaradaṇḍādīni gāhetvā chattaṃ paggayha attānaṃ dassentena gāmadvāreneva na gantabbaṃ, paṭicchannena aṭavimaggena gantabbaṃ. Aṭavimagge asati gumbādīni maddantena na gantabbaṃ, gamikavattaṃ pana pūretvā vitakkaṃ chinditvā suddhacittena gamanavatteneva gantabbaṃ. Sace pana gāmadvārena maggo hoti, gacchantañca naṃ saparivāraṃ disvā manussā ‘‘amhākaṃ thero viyā’’ti upadhāvitvā ‘‘kuhiṃ, bhante, sabbaparikkhāre gahetvā gacchathā’’ti vadanti, tesu ce eko evaṃ vadati ‘‘vassūpanāyikakālo nāmāyaṃ, yattha antovassenibaddhabhikkhācāro bhaṇḍapaṭicchādanañca labbhati, tattha bhikkhū gacchantī’’ti, tassa ce sutvā te manussā ‘‘bhante, imasmimpi gāme jano bhuñjati ceva nivāseti ca, mā aññattha gacchathā’’ti vatvā mittāmacce pakkositvā sabbe sammantayitvā vihāre nibaddhavattañca salākabhattādīni ca vassāvāsikañca ṭhapetvā ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti yācanti, sabbesaṃ sādituṃ vaṭṭati. Sabbañcetaṃ kappiyañceva anavajjañca. Kurundiyaṃ pana ‘‘kuhiṃ gacchathāti vutte ‘asukaṭṭhāna’nti vatvā ‘kasmā tattha gacchathā’ti vutte ‘kāraṇaṃ ācikkhitabba’’’nti vuttaṃ. Ubhayampi panetaṃ suddhacittattāva anavajjaṃ. Idaṃ āgantukavattaṃ nāma.
此为常住比丘之义务。常住比丘应提前修整寺院:修补破损之处,平整地面;所有夜间住处、日间住处、厕所、小便处、禅修堂、寺院道路等,一一皆应修整。佛塔应涂灰泥,矮墙应涂油,床椅等应整理。凡此一切,皆应做好,心中念:“愿前来入雨安居者,能教学、问难、修习业处,安隐而住。” 做好这些准备后,从阿沙荼月白分第五日起,应向施主探询雨安居供养。应向谁探询?应向那些常作供养者询问。不应向从未供养过的人询问。为何要探询?因为人们有时会供养,有时因饥荒等困扰而不供养。若不探询便接受雨安居供养,那些不供养的人会使已接受供养的比丘们失去利养,故此须先探询而后接受。
Idaṃ pana āvāsikavattaṃ. Paṭikacceva hi āvāsikehi vihāro jaggitabbo, khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaparibhaṇḍāni kātabbāni, rattiṭṭhānadivāṭṭhānavaccakuṭipassāvaṭṭhānāni padhānagharavihāramaggoti imāni sabbāni paṭijaggitabbāni. Cetiye sudhākammaṃ muṇḍavedikāya telamakkhanaṃ mañcapīṭhajaggananti idampi sabbaṃ kātabbaṃ ‘‘vassaṃ vasitukāmā āgantvā uddesaparipucchākammaṭṭhānānuyogādīni karontā sukhaṃ vasissantī’’ti. Kataparikammehi āsāḷhījuṇhapañcamito paṭṭhāya vassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ. Kattha pucchitabbaṃ? Yato pakatiyā labbhati. Yehi pana na dinnapubbaṃ, te pucchituṃ na vaṭṭati. Kasmā pucchitabbaṃ? Kadāci hi manussā denti, kadāci dubbhikkhādīhi upaddutā na denti, tattha ye na dassanti, te apucchitvā vassāvāsike gāhite gāhitabhikkhūnaṃ lābhantarāyo hoti, tasmā pucchitvāva gāhetabbaṃ.
探询时应说:“各位施主,你们供养雨安居的时节已近。” 若他们回答:“尊者,今年我等为饥荒等所困,无力供养。” 或说:“我们所供将比往年少。” 或说:“如今棉花易得,我们所供将比往年多。” 应记下这些情况,然后依相应方式,为住于这些坐卧处的比丘们接受雨安居供养。若人们说:“谁得到我们的雨安居供养,谁便应提供三个月饮用水、修整寺院道路、打扫佛塔院和菩提树院、为菩提树浇水。” 应告知那位得到供养的比丘。若某村落在距离一由旬或二由旬之处,那里的家庭虽在别处设有寄存,却仍按时送来雨安居供养,那么即使已向那些家庭告别,只要比丘仍在其坐卧处履行义务而住,仍可接受雨安居供养。若有粪扫衣比丘住于他们的坐卧处,他们见他来到,说:“我们将雨安居供养给你。” 他应告知僧团。若那些家庭不愿供养僧团,只说:“我们只供养你。” 则应告知一位同分的比丘:“你履行义务后接受吧。” 但对方若是粪扫衣比丘,这样做是不允许的。应对具信心的施主们如此进行探询。
Pucchantena ‘‘tumhākaṃ vassāvāsikaṃ gāhaṇakālo upakaṭṭho’’ti vattabbaṃ. Sace vadanti ‘‘bhante, imaṃ saṃvaccharaṃ chātakādīhi upaddutamha, na sakkoma dātu’’nti vā ‘‘yaṃ pubbe dema, tato ūnataraṃ dassāmā’’ti vā ‘‘idāni kappāso sulabho, yaṃ pubbe dema, tato bahutaraṃ dassāmā’’ti vā, taṃ sallakkhetvā tadanurūpena nayena tesaṃ senāsane bhikkhūnaṃ vassāvāsikaṃ gāhetabbaṃ. Sace manussā vadanti ‘‘yassa amhākaṃ vassāvāsikaṃ pāpuṇāti, so temāsaṃ pānīyaṃ upaṭṭhāpetu, vihāramaggaṃ jaggatu, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇāni jaggatu, bodhirukkhe udakaṃ āsiñcatū’’ti, yassa taṃ pāpuṇāti, tassa ācikkhitabbaṃ. Yo pana gāmo paṭikkamma yojanadviyojanantare hoti, tatra ce kulāni upanikkhepaṃ ṭhapetvā pahāre vassāvāsikaṃ dentiyeva, tāni kulāni āpucchitvāpi tesaṃ senāsane vattaṃ katvā vasantassa vassāvāsitaṃ gāhetabbaṃ. Sace pana tesaṃ senāsane paṃsukūliko vasati, āgatañca taṃ disvā ‘‘tumhākaṃ vassāvāsikaṃ demā’’ti vadanti, tena saṅghassa ācikkhitabbaṃ. Sace tāni kulāni saṅghassa dātuṃ na icchanti, ‘‘tumhākaṃyeva demā’’ti vadanti, sabhāgo bhikkhu ‘‘vattaṃ katvā gaṇhāhī’’ti vattabbo. Paṃsukūlikassa panetaṃ na vaṭṭati. Iti saddhādeyyadāyakamanussā pucchitabbā.
若有资具出现时,应询问净人。如何询问?“贤友,这个可作僧团的覆布吗?” 若他们回答:“是的,尊者,我们将给每人九肘衣,请接受作为雨安居衣。” 则可接受。若他们说:“布虽没有,但有资具,尊者,请接受。” 即使只有资具,也允许接受。因为当净人手中得到“请用此净物”的资具时,凡属如法者皆可使用。然而,其中若是为托钵食及病缘药而指定布施的,在将其转为衣时,为僧团的妥善,应作白二甘马后转用;若为住所而指定布施的,则成为重物。仅以衣的名义、或以四资具的名义布施的,在转为衣时,不需要作白二甘马。作白二甘马时,应以个人的名义作,不应以僧团的名义作;以金银或生谷的名义作白二甘马则不允许,以净物如衣、米等的名义则允许。应当如此作: “如今食物丰足易得,比丘们却为衣所苦,将这若干份额的米为比丘们作衣,是适宜的。” 或者说:“病缘药易得,或无病人,将这若干份额的米为比丘们作衣,是适宜的。”
Tatruppāde pana kappiyakārakā pucchitabbā. Kathaṃ pucchitabbā? Kiṃ, āvuso, saṅghassa bhaṇḍapaṭicchādanaṃ bhavissatīti? Sace vadanti ‘‘bhavissati, bhante, ekekassa navahatthasāṭakaṃ dassāma, vassāvāsikaṃ gāhethā’’ti, gāhetabbaṃ. Sacepi vadanti ‘‘sāṭakā natthi, vatthu pana atthi, gāhetha, bhante’’ti, vatthumhi santepi gāhetuṃ vaṭṭatiyeva. Kappiyakārakānañhi hatthe ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjathā’’ti dinnavatthuto yaṃ yaṃ kappiyaṃ, sabbaṃ paribhuñjituṃ anuññātaṃ. Yaṃ panettha piṇḍapātatthāya gilānapaccayatthāya ca uddissa dinnaṃ, taṃ cīvare upanāmentehi saṅghasuṭṭhutāya apaloketvā upanāmetabbaṃ, senāsanatthāya pana uddissa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Cīvaravaseneva pana catupaccayavasena vā dinnaṃ cīvare upanāmentānaṃ apalokanakammakiccaṃ natthi. Apalokanakammaṃ karontehi ca puggalavaseneva kātabbaṃ, saṅghavasena na kātabbaṃ. Jātarūparajatavasenapi āmakadhaññavasena vā apalokanakammaṃ na vaṭṭati, kappiyabhaṇḍavasena cīvarataṇḍulādivaseneva ca vaṭṭati. Taṃ pana evaṃ kattabbaṃ ‘‘idāni subhikkhaṃ sulabhapiṇḍaṃ, bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’ti, ‘‘gilānapaccayo sulabho, gilāno vā natthi, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’ti.
如此确定衣资具后,到宣布分配住所时,僧团集会,应选任分房者。选任时,应选任两人,这是如来的教导。这样,新学比丘可为长老分配,长老可为新学比丘分配。然而,在大寺那样的大寺院中,应选任三至四人。在《库伦迪亚》中则说:“选任八人乃至十六人也是允许的。”他们的选任,无论以单白羯磨还是白二甘马,都是允许的。由这些被选任的比丘确定住所。塔庙、菩提树屋、集会堂、扫帚库、柴库、厕所、砖屋、工匠屋、门楼、饮水亭、道路、池塘——这些不是住所;精舍、半圆屋、殿堂、楼阁、石窟、凉亭、树下、竹林——这些是住所,应予以分配。
Evaṃ cīvarapaccayaṃ sallakkhetvā senāsanassa kāle ghosite sannipatite saṅghe senāsanaggāhako sammannitabbo. Sammannantena ca dve sammannitabbāti vuttaṃ. Evañhi navako vuḍḍhassa, vuḍḍho ca navakassa gāhessatīti. Mahante pana mahāvihārasadise vihāre tayo cattāro janā sammannitabbā. Kurundiyaṃ pana ‘‘aṭṭhapi soḷasapi jane sammannituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tesaṃ sammuti kammavācāyapi apalokanenapi vaṭṭatiyeva. Tehi sammatehi bhikkhūhi senāsanaṃ sallakkhetabbaṃ. Cetiyagharaṃ bodhigharaṃ āsanagharaṃ sammuñjaniaṭṭo dāruaṭṭo vaccakuṭi iṭṭhakasālā vaḍḍhakisālā dvārakoṭṭhako pānīyamāḷo maggo pokkharaṇīti etāni hi asenāsanāni, vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā maṇḍapo rukkhamūlaṃ veḷugumboti imāni senāsanāni, tāni gāhetabbāni.
220分配时,依“诸比丘,我允许先计算比丘人数,计算比丘人数后计算卧处数量,计算卧处数量后按卧处分配”等教言,应先计算寺院中的比丘人数,再计算床位,然后将每一床位分配给每一位比丘。若床位有多余,则按寺院分配;若寺院亦有多余,则按区域分配;若区域仍有多余,可再分给一份。当比丘人数极少时,每位比丘可分得两三个区域。分配之后,若在分第二份时有其他比丘到来,不应因自己不乐意而将那份给他;但若已获得者出于自己的乐意,将第二份或第一份让出,则是允许的。
220. Gāhentena ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti(cūḷava. 318) ādivacanato paṭhamaṃ vihāre bhikkhū gaṇetvā mañcaṭṭhānāni gaṇetabbāni, tato ekekaṃ mañcaṭṭhānaṃ ekekassa bhikkhuno gāhetabbaṃ. Sace mañcaṭṭhānāni atirekāni honti, vihāraggena gāhetabbaṃ. Sace vihārāpi atirekā honti, pariveṇaggena gāhetabbaṃ. Pariveṇesupi atirekesu puna aparopi bhāgo dātabbo. Atimandesu hi bhikkhūsu ekekassa bhikkhuno dve tīṇi pariveṇāni dātabbāni. Gahite pana dutiyabhāge añño bhikkhu āgacchati, na attano aruciyā so bhāgo tassa dātabbo. Sace pana yena gahito, so attano ruciyā taṃ dutiyabhāgaṃ vā paṭhamabhāgaṃ vā deti, vaṭṭati.
依“诸比丘,不应为站在界外者分配住所,若分配者,犯恶作”之语,不应为站在近行界外者分配住所;但在近行界内,即使站得较远,也允许获得。
‘‘Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) vacanato upacārasīdhato bahi ṭhitassa na gāhetabbaṃ, antoupacārasīmāya pana dūre ṭhitassapi labbhatiyeva.
根据“诸比丘,我允许给予病人合适的卧处”这一开许,若有人因咳嗽、哮喘、痔疮、痢疾等而患病,需要放置痰盂、便盆等物,或患有麻风病,会弄脏住所,对此类人,应给予下殿、叶屋等中一处偏僻的住所。若此人虽然患病却不会弄脏住所,则也应给予上等卧处。凡是进行油疗、灌肠、灌鼻等任一种治疗者,皆属于病人。对此类人,也应观察后给予合适的住所。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa patirūpaṃ seyyaṃ dātu’’nti (cūḷava. 316) vacanato yo (cūḷava. aṭṭha. 316) kāsasāsabhagandarātisārādīhi gilāno hoti, kheḷamallakavaccakapālādīni ṭhapetabbāni honti, kuṭṭhī vā hoti, senāsanaṃ dūseti, evarūpassa heṭṭhāpāsādapaṇṇasālādīsu aññataraṃ ekamantaṃ senāsanaṃ dātabbaṃ. Yasmiṃ vasante senāsanaṃ na dussati, tassa varaseyyāpi dātabbāva. Yopi sinehapānavirecananatthukammādīsu yaṃ kiñci bhesajjaṃ karoti, sabbo so gilānoyeva. Tassapi sallakkhetvā patirūpaṃ senāsanaṃ dātabbaṃ.
“诸比丘,不应一人占用两处住所,若占用者,犯恶作。”根据此语(《小品》319),一位比丘不得取用两处住所。即使取了,后来的取得会使之前的取得失效。因为取得能使取得失效,取得能使意愿失效,意愿能使取得失效,意愿能使意愿失效。具体如何呢?例如有人在入雨安居日,于一座寺院取得住所后,又前往邻近寺院,并在那里取得住所,他这后一次的取得便使前一次的取得失效。另一人仅仅生起“我将在此住”的意愿,便前往邻近寺院并在那里取得住所,他这后来的取得使先前的意愿失效。又有一人,或取住所或生起“我将在此住”的意愿,去了邻近寺院后,又生起“我现在就住这里”的意愿,这样,意愿使取得失效,或者意愿使意愿失效。无论哪种情况,皆以后面的取得或意愿为准。然而,若有人在一座寺院取得住所后,说“我将在另一寺院住”而离去,当他越过界区时,其住所的取得便告失效。如果他在离开时心想“那里若舒适,我便住下;若不舒适,我就回来”,去了之后发现不舒适,而后再离去,这是允许的。
‘‘Na, bhikkhave, ekena dve paṭibāhetabbā, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 319) vacanato ekena dve senāsanāni na gahetabbāni. Sacepi gaṇheyya, pacchimena gahaṇena purimaggahaṇaṃ paṭippassambhati. Gahaṇena hi gahaṇaṃ paṭippassambhati, gahaṇena ālayo paṭippassambhati, ālayena gahaṇaṃ paṭippassambhati, ālayena ālayo paṭippassambhati. Kathaṃ? Idhekacco (cūḷava. aṭṭha. 319) vassūpanāyikadivase ekasmiṃ vihāre senāsanaṃ gahetvā sāmantavihāraṃ gantvā tatrāpi gaṇhāti, tassa iminā gahaṇena purimaggahaṇaṃ paṭippassambhati. Aparo ‘‘idha vasissāmī’’ti ālayamattaṃ katvā sāmantavihāraṃ gantvā tattha senāsanaṃ gaṇhāti, tassa iminā gahaṇeneva purimo ālayo paṭippassambhati. Eko ‘‘idha vasissāmī’’ti senāsanaṃ vā gahetvā ālayaṃ vā katvā sāmantavihāraṃ gantvā ‘‘idheva dāni vasissāmī’’ti ālayaṃ karoti, iccassa ālayena vā gahaṇaṃ, ālayena vā ālayo paṭippassambhati, sabbattha pacchime gahaṇe vā ālaye vā tiṭṭhati. Yo pana ekasmiṃ vihāre senāsanaṃ gahetvā ‘‘aññasmiṃ vihāre vasissāmī’’ti gacchati, tassa upacārasīmātikkame senāsanaggāho paṭippassambhati. Yadi pana ‘‘tattha phāsu bhavissati, vasissāmi, no ce, āgamissāmī’’ti gantvā aphāsukabhāvaṃ ñatvā pacchā vā gacchati, vaṭṭati.
负责分配住所者,在分完住所之后,还应分配雨安居衣资。分配时,若有僧团资具和信施资具两种衣资,比丘们想先取哪一种,就先分配哪一种;从该住所住定之时起,再分配另一种。摩诃苏摩长老说:“如果在按区域分配住所时,比丘人数不足,而某一区域获得大利益,得到十件或十二件衣,就应当把这些衣资拆散,放入其他没有利益的住处,也分给其他比丘。”然而,摩诃巴都摩长老说:“不应这样做。因为人们是为了维护自己住所而供养资具,所以其他比丘应当进入那个住所居住。”
Senāsanaggāhakena ca senāsanaṃ gāhetvā vassāvāsikaṃ gāhetabbaṃ. Gāhentena sace saṅghiko ca saddhādeyyo cāti dve cīvarapaccayā honti, tesu yaṃ bhikkhū paṭhamaṃ gahituṃ icchanti, taṃ gahetvā tassa ṭhitikato paṭṭhāya itaro gāhetabbo. ‘‘Sace bhikkhūnaṃ appatāya pariveṇaggena senāsane gāhiyamāne ekaṃ pariveṇaṃ mahālābhaṃ hoti, dasa vā dvādasa vā cīvarāni labhanti, taṃ vijaṭetvā aññesu alābhakesu āvāsesu pakkhipitvā aññesampi bhikkhūnaṃ gāhetabba’’nti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘na evaṃ kātabbaṃ. Manussā hi attano āvāsapaṭijagganatthāya paccayaṃ denti, tasmā aññehi bhikkhūhi tattha pavisitabba’’nti.
221如果大长老对此表示反对,说:“贤友,不要这样分配,应遵行世尊的教导。世尊曾这样说:‘诸比丘,我允许按区域分配。’”(《小品》318)纵使大长老反对,也应让他理解:“尊者,比丘众多而资具微少,为此做摄益是合适的。”然后仍应分配。负责分配的比丘在分配时,应前往大长老处这样说:“尊者,您的住所已得,请接受资具。”若大长老问:“贤友,某家的资具和某住所归我了吗?”便答:“尊者,归您了,请接受。”若他说:“贤友,我接受。”这便算是接受。摩诃苏摩长老说:“然而,若在说‘尊者,您已接受了吗?’之后,他说‘我已接受’,或在说‘尊者,您将接受吗?’之后,他说‘我将接受’,则仍不算接受。”而摩诃巴都摩长老说:“无论是过去时、未来时或现在时的言语,此处唯以生起忆念、仅凭意愿为准则,因此便算是接受。”
221. Sace panettha mahāthero paṭikkosati ‘‘mā, āvuso, evaṃ gāhetha, bhagavato anusiṭṭhiṃ karotha. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pariveṇaggena gāhetu’’nti (cūḷava. 318). Tassa paṭikkosanāya aṭṭhatvā ‘‘bhante, bhikkhū bahū, paccayo mando, saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti saññāpetvā gāhetabbameva. Gāhentena ca sammatena bhikkhunā mahātherassa santikaṃ gantvā evaṃ vattabbaṃ ‘‘bhante, tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇāti, paccayaṃ dhārethā’’ti. Asukakulassa paccayo asukasenāsanañca mayhaṃ pāpuṇāti, āvusoti. Pāpuṇāti bhante, gaṇhatha nanti. Gaṇhāmi, āvusoti. Gahitaṃ hoti. ‘‘Sace pana ‘gahitaṃ vo, bhante’ti vutte ‘gahitaṃ me’ti vā, ‘gaṇhissatha, bhante’ti vutte ‘gaṇhissāmī’ti vā vadati, aggahitaṃ hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘atītānāgatavacanaṃ vā hotu vattamānavacanaṃ vā, satuppādamattaṃ ālayakaraṇamattameva cettha pamāṇaṃ, tasmā gahitameva hotī’’ti.
即便粪扫衣比丘取了住所后舍弃资具,这资具也不应放入其他住处,而应在该区域内的火堂、长厅或树下分配给其他人。粪扫衣比丘以‘我住’而照料住所,另一比丘以‘我取资具’而取用,以此二因,住所将得到更好的照料。然而在《大筏》中说:“当粪扫衣比丘为了居住而取住所时,分配住所者应说:‘尊者,这里有资具,应如何处理?’他应说:‘让下面其他比丘取用。’”如果他不作回应便住下,待雨安居结束后,人们将布施物放于他脚边,这是如法的。如果他们说“我们供养雨安居衣”,这归于在该住所度过雨安居的比丘们。对于那些没有固定住所、只供养资具的比丘,可将他们的资具分配给非雨安居期间使用的住所。若有人为塔而让人分配雨安居衣资,由于塔并非住所,应将衣资系附于塔附近的树或凉亭而分配,那位比丘应负责照料塔庙。菩提树、菩提树屋、座堂、扫帚、木柴、柴房、厕所、门楼、饮水堂、饮水台、齿木台,也是同样的方法。然而食堂即是住所,因此可限定给一人或多人而分配。这一切在《大筏》中有详细说明。
Yopi paṃsukūliko bhikkhu senāsanaṃ gahetvā paccayaṃ vissajjeti, ayampi na aññasmiṃ āvāse pakkhipitabbo, tasmiṃyeva pariveṇe aggisālāya vā dīghasālāya vā rukkhamūle vā aññassa gāhetuṃ vaṭṭati. Paṃsukūliko ‘‘vasāmī’’ti senāsanaṃ jaggissati, itaro ‘‘paccayaṃ gaṇhāmī’’ti evaṃ dvīhi kāraṇehi senāsanaṃ sujaggitataraṃ bhavissati. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘paṃsukūlike vāsatthāya senāsanaṃ gaṇhante senāsanaggāhakena vattabbaṃ, ‘bhante idha paccayo atthi, so kiṃ kātabbo’ti. Tena ‘heṭṭhā aññaṃ gāhāpehī’ti vattabbo. Sace pana kiñci avatvāva vasati, vuṭṭhavassassa ca pādamūle ṭhapetvā sāṭakaṃ denti, vaṭṭati. Atha ‘vassāvāsikaṃ demā’ti vadanti, tasmiṃ senāsane vassaṃvuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇātī’’ti. Yesaṃ pana senāsanaṃ natthi, kevalaṃ paccayameva denti, tesaṃ paccayaṃ avassāvāsikasenāsane gāhetuṃ vaṭṭati. Manussā thūpaṃ katvā vassāvāsikaṃ gāhāpenti. Thūpo nāma asenāsanaṃ, tassa samīpe rukkhe vā maṇḍape vā upanibandhitvā gāhetabbaṃ. Tena bhikkhunā cetiyaṃ jaggitabbaṃ. Bodhirukkhabodhigharaāsanagharasammuñjaniaṭṭadāruaṭṭavaccakuṭidvārakoṭṭhakapānīyakuṭipānīyamāḷakadantakaṭṭhamāḷakesupi eseva nayo. Bhojanasālā pana senāsanameva, tasmā taṃ ekassa vā bahūnaṃ vā paricchinditvā gāhetuṃ vaṭṭatīti sabbamidaṃ vitthārena mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
负责分配住所的比丘,应从黎明初现时起,直至次日黎明未破晓前,都可进行分配。因为这是分配住所的有效时段。若在清晨刚分配完住所后,有其他心思游移的比丘前来乞求住所,应如此告知:‘尊者,住所已被分配,僧团已入雨安居,此精舍环境宜人,您可在树下等任何您喜欢的地方居住。’在最后入雨安居日,若鸣钟集僧后,有人拿来十拃长的布料作为雨安居衣供养,若来者是客比丘且为僧团长老,则应给予他。若是新学比丘,应由一位被推选的比丘对僧团长老说:‘尊者,若您愿意,请放弃第一份而接受这块布料。’若长老不愿放弃,则不应给予。若他放弃先前所得而接受,则可以给予。依此方法,从第二长老开始依次轮换,直到轮到客比丘的位置时才给予他。若先入雨安居的比丘们得到了两、三、四或五件布料,应依此方法让他们逐一放弃已得之物,直到与客比丘所得相等为止。当客比丘得到相等份额后,剩余的部分应依长老座次给予。若有现前利养,可依常住规约进行分配,制定规约是可行的。
Senāsanaggāhakena pana pāṭipadaaruṇato paṭṭhāya yāva puna aruṇaṃ na bhijjati, tāva gāhetabbaṃ. Idañhi senāsanaggāhassa khettaṃ. Sace pātova gābhite senāsane añño vitakkacāriko bhikkhu āgantvā senāsanaṃ yācati, ‘‘gahitaṃ, bhante, senāsanaṃ, vassūpagato saṅgho, ramaṇīyo vihāro, rukkhamūlādīsu yattha icchatha, tattha vasathā’’ti vattabbo. Pacchimavassūpanāyikadivase pana sace kālaṃ ghosetvā sannipatite saṅghe koci dasahatthaṃ vatthaṃ āharitvā vassāvāsikaṃ deti, āgantuko ce bhikkhu saṅghatthero hoti, tassa dātabbaṃ. Navako ce hoti, sammatena bhikkhunā saṅghatthero vattabbo ‘‘sace, bhante, icchatha, paṭhamabhāgaṃ muñcitvā idaṃ vatthaṃ gaṇhathā’’ti, amuñcantassa na dātabbaṃ. Sace pana pubbe gāhitaṃ muñcitvā gaṇhāti, dātabbaṃ. Eteneva upāyena dutiyattherato paṭṭhāya parivattetvā pattaṭṭhāneva āgantukassa dātabbaṃ. Sace pana paṭhamavassūpagatā dve tīṇi cattāri pañca vā vatthāni alatthuṃ, laddhaṃ laddhaṃ eteneva upāyena vissajjāpetvā yāva āgantukassa samakaṃ hoti, tāva dātabbaṃ. Tena samake laddhe avasiṭṭho anubhāgo therāsane dātabbo. Paccuppanne lābhe sati ṭhitikāya gāhetuṃ katikaṃ kātuṃ vaṭṭati.
若遇饥荒,在两次入雨安居时入安居的比丘们因乞食而疲惫不堪,便说道:“贤友,我们在此居住都感到疲惫,不如分为两组:那些有亲戚邀请住处的人,可去到彼处居住,到自恣时再回来领取自己应得的雨安居衣。”对于他们当中那些到彼处居住并于自恣时返回的人,应征求同意后给予雨安居衣。因为他们即使接受了,也仍是雨安居衣的应得者;即便常住比丘们抱怨,也不可不给。据《库伦达疏》中说:“应制定规约:‘我们这里粥饭不足,你们去有同等利养的地方居住,之后再回来,将会得到你们应得的雨安居衣。’若有人反对此规约,反对有效。若无人反对,则规约成立。日后,对于那些到彼处居住后返回的人,应征求同意后给予,在征求同意时不可拒绝。”又说:“若入安居的比丘中有一些人未得到雨安居衣,比丘们制定规约:‘我们同意将破夏者的雨安居衣及现在产生的雨安居衣给予这些人。’这样制定规约后,就如同已经分配了一般,此后产生的都应给予他们。”哪怕只是准备了三个月的饮用水,修整了寺院道路、塔院、菩提树院,为菩提树浇了水,而后离去或还俗,也仍然能得到雨安居衣,因为他已完成了应尽的责任。
Sace dubbhikkhaṃ hoti, dvīsupi vassūpanāyikāsu vassūpagatā bhikkhū bhikkhāya kilamantā ‘‘āvuso, idha vasantā sabbeva kilamāma, sādhu vata dve bhāgā homa, yesaṃ ñātipavāritaṭṭhānāni atthi, te tattha vasitvā pavāraṇāya āgantvā attano pattaṃ vassāvāsikaṃ gaṇhantū’’ti vadanti, tesu ye tattha vasitvā pavāraṇāya āgacchanti, tesaṃ apaloketvā vassāvāsikaṃ dātabbaṃ. Sādiyantāpi hi teneva vassāvāsikassa sāmino, khīyantāpi ca āvāsikā neva adātuṃ labhanti. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘katikavattaṃ kātabbaṃ ‘sabbesaṃ no idha yāgubhattaṃ nappahoti, sabhāgaṭṭhāne vasitvā āgacchatha, tumhākaṃ pattaṃ vassāvāsikaṃ labhissathā’ti. Tañce eko paṭibāhati, supaṭibāhitaṃ. No ce paṭibāhati, katikā sukatā. Pacchā tesaṃ tattha vasitvā āgatānaṃ apaloketvā dātabbaṃ, apalokanakāle paṭibāhituṃ na labbhatī’’ti. Punapi vuttaṃ ‘‘sace vassūpagatesu ekaccānaṃ vassāvāsike apāpuṇante bhikkhū katikaṃ karonti ‘chinnavassānaṃ vassāvāsikañca idāni uppajjanakavassāvāsikañca imesaṃ dātuṃ ruccatī’ti, evaṃ katikāya katāya gāhitasadisameva hoti, uppannuppannaṃ tesameva dātabba’’nti. Temāsaṃ pānīyaṃ upaṭṭhāpetvā vihāramaggacetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇāni jaggitvā bodhirukkhe udakaṃ siñcitvā pakkantopi vibbhantopi vassāvāsikaṃ labhatiyeva. Bhatiniviṭṭhañhi tena kataṃ, saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitaṃ antovasse vibbhantopi labhateva, paccayavasena gāhitaṃ pana na labhatīti vadanti.
若一位已出雨安居、将要远行的比丘,从常住比丘手中取走某些如法物品后,交代说:“我在某家应得的雨安居衣,你们去领取吧。”之后在他到达之处还俗,那么这件雨安居衣归僧团所有。但若他当着施主的面让他们承诺接受后才离去,则可以得到。若施主说:“我们将此雨安居衣给予住在我等住所的比丘。”那么被分配到该住所的人便获得。然而,若住所主人出于偏爱,其子女等拿来许多布料说:“我们供养给我们的住所。”那么只应给在此入雨安居的比丘一件布料,其余归僧团所有。雨安居衣应依常住规约分配;若无规约,则从长老上座开始分配。若有人因对住在该住所的入安居比丘生起净信,拿来许多布料说:“我们供养给住所。”也依此原则处理。但若他们将布料放在比丘脚边说:“我们给这位比丘。”则完全归该比丘所有。
Sace vuṭṭhavasso disaṃgamiko bhikkhu āvāsikassa hatthato kiñcideva kappiyabhaṇḍaṃ gahetvā ‘‘asukakule mayhaṃ vassāvāsikaṃ pattaṃ, taṃ gaṇhathā’’ti vatvā gataṭṭhāne vibbhamati, vassāvāsikaṃ saṅghikaṃ hoti. Sace pana manusse sammukhā sampaṭicchāpetvā gacchati, labhati. ‘‘Idaṃ vassāvāsikaṃ amhākaṃ senāsane vutthabhikkhuno demā’’ti vutte yassa gāhitaṃ, tasseva hoti. Sace pana senāsanasāmikassa piyakamyatāya puttadhītādayo bahūni vatthāni āharitvā ‘‘amhākaṃ senāsane demā’’ti denti, tattha vassūpagatassa ekameva vatthaṃ dātabbaṃ, sesāni saṅghikāni honti. Vassāvāsikaṭhitikāya gāhetabbāni, ṭhitikāya asati therāsanato paṭṭhāya gāhetabbāni. Senāsane vassūpagataṃ bhikkhuṃ nissāya uppannena cittappasādena bahūni vatthāni āharitvā ‘‘senāsanassa demā’’ti dinnesupi eseva nayo. Sace pana pādamūle ṭhapetvā ‘‘etassa bhikkhuno demā’’ti vadanti, tasseva honti.
若在一户人家有两份雨安居衣,第一份分给沙弥,第二份依长老上座次第分配。施主送来一块十拃长、一块八拃长的布料,说:“请给予应得雨安居衣的比丘们。”此时应挑选取出后,将较好的部分给沙弥,其余部分依长老上座次第分配。但若施主把两位都请到家中供养饮食后,亲自放在他们脚边,那么谁得到什么就归谁所有。此后是《大筏疏》中的说法:在一户人家,年少的沙弥应得雨安居衣。若有人问:“我们的雨安居衣应给谁?”不应回答“给沙弥”,而应说“布施时你自会知道”。到了布施日,应派一位大长老去取回。若应得雨安居衣的人还俗或去世,施主若问:“我们的雨安居衣应给谁?”应如实告知。若他们说:“我们给你们。”则归该比丘所有。若他们给僧团或给团体,则归僧团或团体所有。若入安居的比丘们都是严格的粪扫衣者,那么送来的雨安居衣应作为住所资具保存,或作成枕头等物品。
Ekassa gehe dve vassāvāsikāni, paṭhamabhāgo sāmaṇerassa gāhito hoti, dutiyo therāsane. So ekaṃ dasahatthaṃ, ekaṃ aṭṭhahatthaṃ sāṭakaṃ peseti ‘‘vassāvāsikaṃ pattabhikkhūnaṃ dethā’’ti, vicinitvā varabhāgaṃ sāmaṇerassa datvā anubhāgo therāsane dātabbo . Sace pana ubhopi gharaṃ netvā bhojetvā sayameva pādamūle ṭhapeti, yaṃ yassa dinnaṃ, tadeva tassa hoti. Ito paraṃ mahāpaccariyaṃ āgatanayo hoti – ekassa ghare daharasāmaṇerassa vassāvāsikaṃ pāpuṇāti, so ce pucchati ‘‘amhākaṃ vassāvāsikaṃ kassa patta’’nti, ‘‘sāmaṇerassā’’ti avatvā ‘‘dānakāle jānissasī’’ti vatvā dānadivase ekaṃ mahātheraṃ pesetvā nīharāpetabbaṃ. Sace yassa vassāvāsikaṃ pattaṃ, so vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, manussā ce pucchanti ‘‘kassa amhākaṃ vassāvāsikaṃ patta’’nti, tesaṃ yathābhūtaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace te vadanti ‘‘tumhākaṃ demā’’ti, tassa bhikkhuno pāpuṇāti. Atha saṅghassa vā gaṇassa vā denti, saṅghassa vā gaṇassa vā pāpuṇāti. Sace vassūpagatā suddhapaṃsukūlikāyeva honti, ānetvā dinnaṃ vassāvāsikaṃ senāsanaparikkhāraṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, bimbohanādīni vā kātabbānīti.
222还应知道,在非雨安居期间,另有一种名为‘中间者’的住所执掌。依日期分,住所执掌有三种:前者、后者与中间者。正如所说:
222. Ayamaparopi utukāle antarāmuttako nāma senāsanaggāho veditabbo. Divasavasena hi tividho senāsanaggāho purimako pacchimako antarāmuttakoti. Vuttañhetaṃ –
比丘们,执掌僧房者有三种:前者、后者与中间者。于阿沙陀月尚未入雨安居时,应由前者执掌;于阿沙陀月已入雨安居时,应由后者执掌;于自恣后,为来年雨安居故,应由中间者执掌。
‘‘Tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā, purimako pacchimako antarāmuttako. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti (mahāva. 318).
在这三种僧房执掌中,前执掌与后执掌是固定的,而中间执掌则是世尊为维护僧房而开许的。譬如,某寺院中有一处利养丰厚的僧房,僧房的施主们恭敬地以一切资具侍奉前来入雨安居的比丘,并于自恣离去时赠予丰厚的沙门资具。大长老们从远方而来,在入雨安居之日接管该僧房,安适地住下,雨安居结束后便取走供养离去。当地的比丘们便因此衰微,心想:‘此处的供养我们得不到,总是让外来大长老们得去,横竖他们来了也会维护的。’即使僧房毁坏,也无人照看。世尊为了该僧房的维护,说道:‘自恣后,为来年雨安居故,应由中间执掌者执掌。’
Etesu (cūḷava. aṭṭha. 318) tīsu senāsanaggāhesu purimako pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā, antarāmuttako pana senāsanapaṭijagganatthaṃ bhagavatā anuññāto. Tathā hi ekasmiṃ vihāre mahālābhaṃ senāsanaṃ hoti, senāsanasāmikā vassūpagataṃ bhikkhuṃ sabbapaccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahitvā pavāretvā gamanakāle bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ denti, mahātherā dūratova āgantvā vassūpanāyikadivase taṃ gahetvā phāsuṃ vasitvā vuṭṭhavassā lābhaṃ gaṇhitvā pakkamanti. Āvāsikā ‘‘mayaṃ etthuppannaṃ lābhaṃ na labhāma, niccaṃ āgantukamahātherāva labhanti, teyeva naṃ āgantvā paṭijaggissantī’’ti palujjantampi na olokenti. Bhagavā tassa paṭijagganatthaṃ ‘‘aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti āha.
当执掌该僧房时,应告知僧团长老:“尊者,请执掌这间中间僧房。”若他接受,便应交予。若不接受,依此方式,从次长老开始,只要有人接受,就应交予,乃至沙弥也不例外。因此,此僧房须在八个月内加以维护:屋顶、墙壁、地面若有任何破损或裂缝,均应予以修缮。白天以诵戒、问答等方式度过,夜晚可住在那里;或者夜晚住在边房,白天在那里度过;也可以日夜全都住在那里。在雨安居期间到来的长老,不应被拒绝入住。然而,当雨安居入安居日到来时,若僧团长老说:“将这僧房给我”,则不得给予。应说:“尊者,这中间僧房已由一位比丘接管维护。”不应交予他,该僧房在八个月内属于维护它的比丘。不过,一年中分两次发放资具(每半年一次)的僧房,不应执掌为中间僧房;一年中分三次发放资具(每四个月一次)的僧房,不应执掌为中间僧房;一年中分四次发放资具(每三个月一次)的僧房,也不应执掌为中间僧房,因为这类僧房将凭资具得到维护。而一年中仅发放一次大量资具的僧房,才应执掌为中间僧房。
Taṃ gāhentena saṅghatthero vattabbo ‘‘bhante, antarāmuttakasenāsanaṃ gaṇhathā’’ti. Sace gaṇhāti , dātabbaṃ. No ce, eteneva upāyena anutheraṃ ādiṃ katvā yo gaṇhāti, tassa antamaso sāmaṇerassapi dātabbaṃ. Tena taṃ senāsanaṃ aṭṭha māse paṭijaggitabbaṃ, chadanabhittibhūmīsu yaṃ kiñci khaṇḍaṃ vā phullaṃ vā hoti, taṃ sabbaṃ paṭisaṅkharitabbaṃ. Uddesaparipucchādīhi divasaṃ khepetvā rattiṃ tattha vasituṃ vaṭṭati, rattiṃ pariveṇe vasitvā tattha divasaṃ khepetumpi vaṭṭati, rattindivaṃ tattheva vasitumpi vaṭṭati, utukāle āgatānaṃ vuḍḍhānaṃ na paṭibāhitabbaṃ. Vassūpanāyikadivase pana sampatte sace saṅghatthero ‘‘mayhaṃ idaṃ pana senāsanaṃ dethā’’ti vadati, na labhati. ‘‘Bhante, idaṃ antarāmuttakaṃ gahetvā ekena bhikkhunā paṭijaggita’’nti vatvā na dātabbaṃ, aṭṭha māse paṭijaggitabhikkhusseva gāhitaṃ hoti. Yasmiṃ pana senāsane ekasaṃvacchare dvikkhattuṃ paccaye denti chamāsaccayena chamāsaccayena, taṃ antarāmuttakaṃ na gāhetabbaṃ. Yasmiṃ vā tikkhattuṃ denti catumāsaccayena catumāsaccayena, yasmiṃ vā catukkhattuṃ denti temāsaccayena temāsaccayena, taṃ antarāmuttakaṃ na gāhetabbaṃ. Paccayeneva hi taṃ paṭijagganaṃ labhissati. Yasmiṃ pana ekasaṃvacchare sakideva bahū paccaye denti, etaṃ antarāmuttakaṃ gāhetabbanti.
223223. “诸比丘,我允许将未建或尚未完工的住所作为新建筑工程交付。审查小型住所的工程后,可交付五六年期的新建筑工程;审查中型住所的工程后,可交付七八年期的新建筑工程;审查大型住所或殿堂的工程后,可交付十至十二年期的建筑工程。”(《小品》323)由此可知,未建或未完工的僧房,在向一位比丘宣告(或以白二甘马)并作为新建筑工程交付后,他便可依所定期限居住。承担新建筑的比丘在雨安居期间可获得该住所,在雨安居期间不可被驱逐。然而,获得新建筑的比丘不应自己拿起锄头、斧头、凿子等去施工,而应了知哪些已做、哪些未做。若该住所朽坏,应告知住所主人或从其家族中出生的人:“你的住所即将毁坏,请维护此住所。”若他无力维护,则应由比丘、亲属或侍者代为维护。若他们也无法做到,应以僧团的资具来维护;若连僧团资具也没有,则可放弃一个住所,以维护其余的;乃至放弃多个而保留一个,也是可以的。
223. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, akataṃ vā vihāraṃ vippakataṃ vā navakammaṃ dātuṃ, khuddake vihāre kammaṃ oloketvā chappañcavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, aḍḍhayoge kammaṃ oloketvā sattaṭṭhavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, mahallake vihāre pāsāde vā kammaṃ oloketvā dasadvādasavassikaṃ navakammaṃ dātu’’nti (cūḷava. 323) vacanato akataṃ vippakataṃ vā senāsanaṃ ekassa bhikkhuno apalokanena vā kammavācāya vā sāvetvā navakammaṃ katvā vasituṃ yathāvuttakālaparicchedavasena dātabbaṃ. Navakammiko bhikkhu antovasse taṃ āvāsaṃ labhati, utukāle paṭibāhituṃ na labhati. Laddhanavakammena pana bhikkhunā vāsipharasunikhādanādīni gahetvā sayaṃ na kātabbaṃ, katākataṃ jānitabbaṃ. Sace so āvāso jīrati, āvāsasāmikassa vā tassa vaṃse uppannassa vā kassaci kathetabbaṃ ‘‘āvāso te nassati, jaggatha etaṃ āvāsa’’nti. Sace so na sakkoti, bhikkhūhi ñātīhi vā upaṭṭhākehi vā samādāpetvā jaggitabbo. Sace tepi na sakkonti, saṅghikena paccayena jaggitabbo, tasmimpi asati ekaṃ āvāsaṃ vissajjetvā avasesā jaggitabbā, bahū vissajjetvā ekaṃ saṇṭhapetumpi vaṭṭatiyeva.
饥荒时,比丘们离去之后,所有住所都将毁坏。因此,应放弃一、二或三个住所,由享用从这些住所所得之粥、食物、衣等资具的比丘,来维护其余的住所。
Dubbhikkhe bhikkhūsu pakkantesu sabbe āvāsā nassanti, tasmā ekaṃ vā dve vā tayo vā āvāse vissajjetvā tato yāgubhattacīvarādīni paribhuñjantehi sesāvāsā jaggitabbāyeva.
《古伦地注》中又说:“若无僧团资具,应吩咐一位比丘:‘你取一处床座之地,善加守护。’若他想要更多,则可将三分之一或一半给他而令他守护。若彼处仅剩柱子,需大量工程而他不愿,便应对他说:‘你当作私属来守护’而交付于他。如此,他将获得‘放置僧团物品处’与‘新学比丘住处’。这样守护的住所,在他生前为私属,命终后则归僧团。若他想要交给同住者,应审查工程后,将三分之一或一半转为私属令其守护,如此他便可以给予同住者。若无这般守护之人,则应以‘放弃一个住处’等方法令其守护。”这也是在那里所说的。
Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘saṅghike paccaye asati eko bhikkhu ‘tuyhaṃ ekamañcaṭṭhānaṃ gahetvā jaggāhī’ti vattabbo. Sace bahutaraṃ icchati, tibhāgaṃ vā upaḍḍhabhāgaṃ vā datvāpi jaggāpetabbaṃ. Atha thambhamattamevettha avasiṭṭhaṃ, bahukammaṃ kātabbanti na icchati, ‘tuyhaṃ puggalikameva katvā jaggāhī’ti dātabbaṃ. Evampi hi ‘saṅghassa bhaṇḍakaṭhapanaṭṭhānañca navakānañca vasanaṭṭhānaṃ labhissatī’ti jaggāpetabbo. Evaṃ jaggito pana tasmiṃ jīvante puggaliko hoti, mate saṅghikova. Sace saddhivihārikānaṃ dātukāmo hoti, kammaṃ oloketvā tibhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā puggalikaṃ katvā jaggāpetabbo. Evañhi saddhivihārikānaṃ dātuṃ labhati. Evaṃ jagganake pana asati ekaṃ āvāsaṃ vissajjetvātiādinā nayena jaggāpetabbo’’ti vuttaṃ. Idampi ca aññaṃ tattheva vuttaṃ.
两位比丘取得僧团土地,清理后建造僧团住处,首先取得该地者为主人。即使两人都建造私属住处,主人仍是那位首先取得土地者。若他建造僧团住处,另一人建造私属住处,而仍有其他多处可作住处之地,则建造私属住处者不应被阻止。然而,若没有其他那样合适的地方,则应阻止他,由建造僧团住处者来建造。至于他在那里已付出的劳作费用,应当给予。此外,若在已建成的住处或建住处之处,有能提供荫凉与果实的树木,则应征得许可后方可砍伐。若那些树属私人所有,应询问其主人。若他们不给,应在询问第三次后说‘我们将付给与树等值的钱’,然后砍伐。
Dve bhikkhū saṅghikabhūmiṃ gahetvā sodhetvā saṅghikasenāsanaṃ karonti, yena sā bhūmi paṭhamaṃ gahitā, so sāmī. Ubhopi puggalikaṃ karonti, soyeva sāmī. So saṅghikaṃ karoti, itaro puggalikaṃ karoti, aññaṃ ce bahu senāsanaṭṭhānaṃ atthi, puggalikaṃ karontopi na vāretabbo. Aññasmiṃ pana tādise patirūpe ṭhāne asati taṃ paṭibāhitvā saṅghikaṃ karonteneva kātabbaṃ. Yaṃ pana tassa tattha vayakammaṃ kataṃ, taṃ dātabbaṃ. Sace pana katāvāse vā āvāsakaraṇaṭṭhāne vā chāyūpagaphalūpagā rukkhā honti, apaloketvā hāretabbā. Puggalikā ce honti, sāmikā āpucchitabbā. No ce denti, yāvatatiyakaṃ āpucchitvā ‘‘rukkhaagghanakamūlaṃ dassāmā’’ti hāretabbā.
224224. 若有人未取得僧团哪怕一根藤条的土地,而用自己带来的资具在僧团土地上建造私属精舍,则一半属僧团,一半属个人。若是殿堂,下层属僧团,上层属个人。若有人想要下层,下层便归他。若他想要下层与上层,则两处各得一半。若建造两处住处,一处属僧团,一处属个人。若采用精舍中已有的资具建造,则得三分之一。若在未建之处建造台基或外墙门廊,则一半归僧团,一半归他。若填平大片高低不平之地,修出道路而建成,则僧团对此无所有权。
224. Yo pana saṅghikaṃ vallimattampi aggahetvā āharimena upakaraṇena saṅghikāya bhūmiyā puggalikavihāraṃ kāreti, upaḍḍhaṃ saṅghikaṃ hoti, upaḍḍhaṃ puggalikaṃ. Pāsādo ce hoti, heṭṭhāpāsādo saṅghiko, upari puggaliko. Sace yo heṭṭhāpāsādaṃ icchati, heṭṭhāpāsādaṃ tassa hoti. Atha heṭṭhā ca upari ca icchati, ubhayattha upaḍḍhaṃ labhati. Dve senāsanāni kāreti, ekaṃ saṅghikaṃ, ekaṃ puggalikaṃ. Sace vihāre uṭṭhitena dabbasambhārena kāreti, tibhāgaṃ labhati. Sace akataṭṭhāne cayaṃ vā pamukhaṃ vā karoti bahikuṭṭe, upaḍḍhaṃ saṅghassa, upaḍḍhaṃ tassa. Atha mahantaṃ visamaṃ pūretvā apade padaṃ dassetvā kataṃ hoti, anissaro tattha saṅgho.
若比丘从僧团精舍取走椽子等物,用于另一僧团住处,则为妥善使用。若用于个人住处,则须支付价值或恢复原状。以盗心取走废弃精舍中的床、椅等物,应按物品价值处以举罪(灭摈)。若心想‘将来有住众时我会归还’而取走,且以僧团共用方式使用者,若有遗失,视为妥善遗失;若有损坏,视为妥善损坏。若物品完好,则须恢复原状。若以个人使用方式使用者,若有遗失或损坏,则须赔偿。是故,门窗等物若用于僧团住处或个人住处,皆须归还。若有僧团精舍即将倒塌,其中的床、椅等物,为安全可移至他处。移至他处后,若以僧团共用方式使用,若有遗失,视为妥善遗失;若有损坏,视为妥善损坏。若物品完好,待此精舍修复后,应恢复原状。若以个人使用方式使用,若有遗失或损坏,则须赔偿,待此精舍修复后,必须归还。此乃住处执持之论。
Sace bhikkhu saṅghikavihārato gopānasiādīni gahetvā aññasmiṃ saṅghikāvāse yojeti, suyojitāni. Puggalikāvāse yojentehi pana mūlaṃ vā dātabbaṃ, paṭipākatikaṃ vā kātabbaṃ. Chaḍḍitavihārato mañcapīṭhādīni theyyacittena gaṇhanto uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo. ‘‘Puna āvāsikakāle dassāmī’’ti gahetvā saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ sunaṭṭhaṃ, jiṇṇaṃ sujiṇṇaṃ. Arogaṃ ce, pākatikaṃ kātabbaṃ, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā gīvā hoti. Tato dvāravātapānādīni saṅghikāvāse vā puggalikāvāse vā yojitāni, paṭidātabbāniyeva. Sace koci saṅghiko vihāro undriyati, yaṃ tattha mañcapīṭhādikaṃ, taṃ guttatthāya aññatra harituṃ vaṭṭati. Tasmā aññatra haritvā saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ sunaṭṭhaṃ, jiṇṇaṃ sujiṇṇaṃ. Sace arogaṃ, tasmiṃ vihāre paṭisaṅkhate puna pākatikaṃ kātabbaṃ. Puggalikaparibhogena paribhuñjato naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā gīvā hoti, tasmiṃ paṭisaṅkhate dātabbameva. Ayaṃ senāsanaggāhakathā.
225225. 此处是四种资具共通的论说(《小品》注第325节,半月食等论):由已选任负责小额分发的比丘,对正在做衣者说‘给我针’时,应给予两根针,一根长,一根短。无须问‘此为未分配的僧团物品吗?’。对于需胡椒者,应给予一粒胡椒;对于需行沙漠者,应给予一双鞋;对于需腰带者,应给予腰带;对于前来告知‘我肩带已破’者,应给予肩带;对于需滤水器者,应给予滤水器;对于需法槌者,应给予法槌。若无木板,法槌应与木板一同给予。对于乞求‘我要安设客比丘的钵’者,应给予足够制作一条长垫和一条半长垫的布料。对于前来告知‘曼陀罗不足’者,应给予一个曼陀罗,或给予两个半曼陀罗;若乞求两个曼陀罗,则不应给予。对于需补缀布者,应给予足够制成一件衣的布料;对于需熟酥、生酥等的病比丘,应将一份药量作一那利量,然后给予其三分之一。如此给予三天后,至第四天那利量满时,应告知僧团后再给予;对于糖团,也应一日给予三分之一。如此三日圆满糖团后,此后应告知僧团后再给予。由选任的粥分发者等,对来到分发处
225. Ayaṃ panettha catupaccayasādhāraṇakathā (cūḷava. aṭṭha. 325 pakkhikabhattādikathā) – sammatena appamattakavissajjakena bhikkhunā cīvarakammaṃ karontassa ‘‘sūciṃ dehī’’ti vadato ekā dīghā, ekā rassāti dve sūciyo dātabbā. ‘‘Avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍa’’nti pucchitabbakiccaṃ natthi. Pipphalatthikassa eko pipphalako, kantāraṃ paṭipajjitukāmassa upāhanayugaḷaṃ, kāyabandhanatthikassa kāyabandhanaṃ, ‘‘aṃsabaddhako me jiṇṇo’’ti āgatassa aṃsabaddhako, parissāvanatthikassa parissāvanaṃ dātabbaṃ, dhammakaraṇatthikassa dhammakaraṇo. Sace paṭṭako na hoti, dhammakaraṇo paṭṭakena saddhiṃ dātabbo. ‘‘Āgantukapattaṃ āropessāmī’’ti yācantassa kusiyā ca aḍḍhakusiyā ca pahonakaṃ dātabbaṃ. ‘‘Maṇḍalaṃ nappahotī’’ti āgatassa maṇḍalaṃ ekaṃ dātabbaṃ, aḍḍhamaṇḍalāni dve dātabbāni, dve maṇḍalāni yācantassa na dātabbāni. Anuvātaparibhaṇḍatthikassa ekassa cīvarassa pahonakaṃ dātabbaṃ, sappinavanītādiatthikassa gilānassa ekaṃ bhesajjaṃ nāḷimattaṃ katvā tato tatiyakoṭṭhāso dātabbo. Evaṃ tīṇi divasāni datvā nāḷiyā paripuṇṇāya catutthadivasato paṭṭhāya saṅghaṃ āpucchitvā dātabbaṃ, guḷapiṇḍepi ekadivasaṃ tatiyabhāgo dātabbo. Evaṃ tīhi divasehi niṭṭhite piṇḍe tato paraṃ saṅghaṃ āpucchitvā dātabbaṃ. Sammannitvā ṭhapitayāgubhājakādīhi ca bhājanīyaṭṭhānaṃ āgatamanussānaṃ anāpucchitvāva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Asammatehi pana apaloketvā dātabboti.
对于僧团的财产,若由被选任者或受命者(如净人等)给予,以及在家人的财产,若由主人或受命者给予,若有人谎称‘另一人’而说‘请给另一人一份’后取走,则犯取物罪(应赔偿)。若取走他人给予之物,应按物品价值处置。若在被未选任者或未受命者给予时,说‘请再给一份’或虚报雨安居数而取走,则应以举罪(灭摈)按物品价值处置。若以同样方式取走由他人所予之物,则犯取物罪(应赔偿)。然而,若是由主人吩咐‘给此人’而给予,或主人亲自给予,则视为善予。这是从诸注释判决中所撷取的精要。
Saṅghassa santakaṃ sammatena vā āṇattehi vā ārāmikādīhi dīyamānaṃ, gihīnañca santakaṃ sāmikena vā āṇattena vā dīyamānaṃ ‘‘aparassa bhāgaṃ dehī’’ti asantaṃ puggalaṃ vatvā gaṇhato bhaṇḍādeyyaṃ. Aññena dīyamānaṃ gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Asammatena vā anāṇattena vā dīyamāne ‘‘aparampi bhāgaṃ dehī’’ti vatvā vā kūṭavassāni gaṇetvā vā gaṇhanto uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo. Itarehi dīyamānaṃ evaṃ gaṇhato bhaṇḍādeyyaṃ sāmikena pana ‘‘imassa dehī’’ti dāpitaṃ vā sayaṃ dinnaṃ vā sudinnanti ayaṃ sabbaṭṭhakathāvinicchayato sāro.
即使已入村中托钵,饭食的份额也唯有立于近行界内时方可接受。但若施主们说:‘尊者,请也接受近行界外之处,来客比丘们会前来食用’,如此,在村内的地点亦可接受。
Piṇḍāya paviṭṭhassapi odanapaṭivīso antoupacārasīmāyaṃ ṭhitasseva gahetuṃ vaṭṭati. Yadi pana dāyakā ‘‘bahiupacārasīmaṭṭhānampi, bhante, gaṇhatha, āgantvā paribhuñjissantī’’ti vadanti, evaṃ antogāmaṭṭhānampi gahetuṃ vaṭṭati.
智者审察巴利圣典与注释之后,
对于僧团资具,应如此不放逸地分配。
Pāḷiṃ aṭṭhakathañceva, oloketvā vicakkhaṇo; Saṅghike paccaye evaṃ, appamattova bhājayeti.