四资具分别判定论
28. Catupaccayabhājanīyavinicchayakathā
194四资具分别,就是对衣等四种资具的分别。其中,在衣的分别里,首先应当知道受衣者,应当知道藏衣者,应当知道管库者,应当知道库房,应当知道分衣者,应当知道衣的分配。
194.Catupaccayabhājananti cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ bhājanaṃ. Tattha cīvarabhājane tāva cīvarapaṭiggāhako veditabbo, cīvaranidahako veditabbo, bhaṇḍāgāriko veditabbo, bhaṇḍāgāraṃ veditabbaṃ, cīvarabhājako veditabbo, cīvarabhājanaṃ veditabbaṃ.
在这里,按照《大品义注》340-342段中“诸比丘,我允许僧团任命一位具足五个条件的比丘做受衣者:他不因贪欲而偏私,不因嗔恨而偏私,不因愚痴而偏私,不因恐惧而偏私,并且清楚知道什么已收、什么未收”(《大品》342)这段话,具足这五个条件的人应当被任命为受衣者。
其中,如果后来的人是自己亲戚等,却先接收他们的衣,或者对某个人表现出偏爱而接收,或者因为本性贪心而把衣转给自己,这就叫因贪欲而偏私。
如果对先来的人因为生气而放到后面才接收,或者轻视贫穷困苦的人而接收,或者说“你们家里没有地方放吗?拿上你们的东西走吧”,这样阻碍僧团获得利养,就叫因嗔恨而偏私。
如果失念、不正知,这就叫因愚痴而偏私。
如果因为害怕有权势的人,让后来的人先接收,或者害怕地想“受衣者这个位置实在是很沉重”,这就叫因恐惧而偏私。
如果能知道“我收了这些和这些,没有收这些和这些”,这就叫清楚知道什么已收、什么未收。
因此,如果有人不因贪欲等而偏私,对亲戚和非亲戚、富有和贫穷困苦的人不加区别,按照来到的先后顺序接收,具足戒行和正行,有正念、有智慧、多闻,能够用流畅的言辞、圆满的字句为施主们随喜,使他们生起信心,这样的人就应当被任命。
Tattha (mahāva. aṭṭha. 340-342) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyyā’’ti (mahāva. 342) vacanato imehi pañcahaṅgehi samannāgato cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo. Tattha pacchā āgatānampi attano ñātakādīnaṃ paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ekaccasmiṃ pemaṃ dassetvā gaṇhanto vā lobhapakatitāya attano pariṇāmento vā chandāgatiṃ gacchati nāma. Paṭhamataraṃ āgatassapi kodhavasena pacchā gaṇhanto vā duggatamanussesu avamaññaṃ katvā gaṇhanto vā ‘‘kiṃ vo ghare ṭhapanokāso natthi, tumhākaṃ santakaṃ gahetvā gacchathā’’ti evaṃ saṅghassa lābhantarāyaṃ karonto vā dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana muṭṭhassati asampajāno, ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Pacchā āgatānampi issarānaṃ bhayena paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ‘‘cīvarapaṭiggāhakaṭṭhānaṃ nāmetaṃ bhāriya’’nti santasanto vā bhayāgatiṃ gacchati nāma. ‘‘Mayā idañcidañca gahitaṃ, idañcidañca na gahita’’nti evaṃ jānanto gahitāgahitaṃ jānāti nāma. Tasmā yo chandāgatiādivasena na gacchati, ñātakaaññātakaaḍḍhaduggatesu visesaṃ akatvā āgatapaṭipāṭiyā gaṇhāti, sīlācārapaṭipattiyutto hoti satimā medhāvī bahussuto, sakkoti dāyakānaṃ vissaṭṭhāya vācāya parimaṇḍalehi padabyañjanehi anumodanaṃ karonto pasādaṃ janetuṃ, evarūpo sammannitabbo.
应该这样任命:先要请一位比丘,请过之后,再由一位聪明能干的比丘向僧团报告——
Evañca pana sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者们,请僧团听我说:如果僧团认为时机合适,僧团应认可某甲比丘为接受衣者。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammanneyya, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:僧团认可某甲比丘为接受衣者。哪位尊者同意某甲比丘为接受衣者,就请保持沉默;谁不同意,就请说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已认可名为某某的比丘为受衣者,僧团同意,因此默然,我这样受持。
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 342) –
因此,通过这条甘马语,或者通过白告的方式,在寺内全体僧众当中,即使在犍陀界内,也可以认可。而如此被认可者,不应该坐在寺院边缘或精进堂里。相反,在人们来来往往都能轻松看到的地方,在像那样重要的寺院位置上,把扇子放在旁边,穿好衣服、披好袈裟,端坐下来。
Iti imāya kammavācāya vā apalokanena vā antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyampi sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ sammatena ca vihārapaccante vā padhānaghare vā na acchitabbaṃ. Yattha pana āgatāgatā manussā sukhaṃ passanti, tādise dhuravihāraṭṭhāne bījaniṃ passe ṭhapetvā sunivatthena supārutena nisīditabbaṃ.
195关于保管衣物的人,世尊也这样说:“比丘们,我允许僧团任命一位具备五个条件的比丘来保管衣物:他不因贪欲而偏行,不因嗔恨而偏行,不因愚痴而偏行,不因恐惧而偏行,并且知道哪些衣物已经收好、哪些还没有收好。”根据这段话,具备五个条件的比丘——
195.Cīvaranidahakopi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, nihitānihitañca jāneyyā’’ti vacanato pañcaṅgasamannāgato bhikkhu –
尊者们,请僧团听我说:如果僧团觉得时机合适,僧团可以推选名叫某某的比丘担任保管衣物的负责人。这就是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammanneyya, esā ñatti.
尊者们,请僧团听我说:僧团现在推选名叫某某的比丘担任保管衣者。如果哪位尊者同意推选名叫某某的比丘担任保管衣者,就请保持沉默;如果不同意,就请说出来。
‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidahakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已经选出名叫某某的比丘担任保管衣者。僧团认可这件事,所以大家保持沉默。我这样受持。
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidahako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 342) –
就这样,应该用这段甘马语,或者用白告的方式,完全按照上面所说的办法来选定。
Iti imāya kammavācāya vā apalokanena vā vuttanayeneva sammannitabbo.
196关于库房管理者,《大品》343中说:“比丘们,我允许僧团任命一位具足五个条件的比丘做库房管理者:他不因贪欲而偏私,不因嗔恨而偏私,不因愚痴而偏私,不因恐惧而偏私,并且知道什么已保护好、什么还没保护好。”根据这段话,应当任命一位具足这五个条件的比丘为库房管理者,按《大品》343中“尊者们,请僧团听我说,如果僧团觉得时机合适,僧团就任命某某比丘为库房管理者”这样的程序,以甘马语或白告来完成任命。
196.Bhaṇḍāgārikopi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, guttāguttañca jāneyyā’’ti (mahāva. 343) vacanato pañcaṅgasamannāgato bhikkhu ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammanneyyā’’tiādinā (mahāva. 343) nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabbo.
在这里(《大品义注》343),如果屋顶等地方没有任何问题,那就叫“已护”。但如果屋顶的草或瓦片掉在某处,因此漏雨,或者老鼠之类能钻进去,或者墙壁等地方有破洞,或者白蚁冒出来,那这一切就叫“未护”。库房管理者要察觉这些情况并加以修补。天冷的时候,要把门窗关严实。因为寒冷会让衣服被虫蛀。天热的时候,要时不时打开通风,让空气流通。能这样做的人,就叫作知道什么是已护、什么是未护。
Ettha (mahāva. aṭṭha. 343) ca yattha chadanādīsu koci doso natthi, taṃ guttaṃ. Yattha pana chadanatiṇaṃ vā chadaniṭṭhakā vā yattha katthaci patitā, yena ovassati vā, mūsikādīnaṃ vā paveso hoti, bhittiādīsu vā katthaci chiddaṃ hoti, upacikā vā uṭṭhahanti, taṃ sabbaṃ aguttaṃ nāma. Taṃ sallakkhetvā bhaṇḍāgārikena paṭisaṅkharitabbaṃ. Sītasamaye dvārañca vātapānañca supihitaṃ kātabbaṃ. Sītena hi cīvarāni kaṇṇakitāni honti. Uṇhasamaye antarantarā vātappavesanatthaṃ vivaritabbaṃ. Evaṃ karonto hi guttāguttaṃ jānāti nāma.
197“比丘们,我允许指定库房。僧团若愿意,可将精舍、半檐屋、殿堂、楼阁或石窟作为库房。”(《大品》343)根据这段话,应当先指定库房,然后再存放物品。这里说的是:位于寺院中央、没有与寺工和沙弥等隔开、作为大众集会场所的精舍或半檐屋,可以被指定为库房。但边远地区的住所不应被指定。不过,不能跑到别众的界内,由坐在别众界内的人来指定这个库房。应当在寺院中央,用“尊者,请僧团听我说。如果僧团觉得时机合适,僧团应当把某某精舍指定为库房”这样的方式,通过甘马文或者告白来指定。
197. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhaṇḍāgāraṃ sammannituṃ, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā’’ti (mahāva. 343) vacanato bhaṇḍāgāraṃ sammannitvā ṭhapetabbaṃ. Ettha ca yo ārāmamajjhe ārāmikasāmaṇerādīhi avivitto sabbesaṃ samosaraṇaṭṭhāne vihāro vā aḍḍhayogo vā hoti, so sammannitabbo. Paccantasenāsanaṃ pana na sammannitabbaṃ. Imaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāya nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati. Vihāramajjheyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyyā’’tiādinā (mahāva. 343) nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabbaṃ.
负责接收衣物等三种职务的人,也应当各自了解自己的职责。其中,负责接收衣物的人是这样的:人们无论布施什么,说是“适时衣”“非适时衣”“急施衣”“雨浴衣”“坐具”“敷具”或“擦面布”,他都不应把这些东西归成一堆、混在一起收下,而应当一类一类分开收下;然后如实告诉负责存放衣物的人,再交给他。负责存放衣物的人在交给库房管理员时,也应当先说“这是适时衣……这是擦面布”,然后再交。库房管理员也同样应当分别做好标记后再存放。之后,僧团说“拿适时衣来”时,就只给适时衣……说“拿擦面布来”时,就只给擦面布。这样,世尊允许设立负责接收衣物的人,允许设立负责存放衣物的人,允许设立库房管理员,允许设立库房,并不是为了多积攒财物,也不是因为不知足,而是为了护持僧团。因为如果比丘们拿到什么就分什么,他们就会既不知道已拿来、未拿来,也不知道已给、未给,不知道已得、未得;可能会把拿来的衣物放到上座的座位上,或者剪成一块一块再拿。这样一来,就会有不恰当的受用,也不能做到对所有人的护持。但如果把衣物存放在库房里,在衣物充裕的时候,可以给每位比丘三衣,或两衣,或一衣,他们就会知道得到和没得到,知道没得到之后,就会想到要护持僧团。
Cīvarapaṭiggāhakādīhi pana tīhipi attano vattaṃ jānitabbaṃ. Tattha cīvarapaṭiggāhakena tāva yaṃ yaṃ manussā ‘‘kālacīvara’’nti vā ‘‘akālacīvara’’nti vā ‘‘accekacīvara’’nti vā ‘‘vassikasāṭika’’nti vā ‘‘nisīdana’’nti vā ‘‘paccattharaṇa’’nti vā ‘‘mukhapuñchanacoḷa’’nti vā denti, taṃ sabbaṃ ekarāsiṃ katvā missetvā na gaṇhitabbaṃ, visuṃ visuṃ katvāva gaṇhitvā cīvaranidahakassa tatheva ācikkhitvā dātabbaṃ. Cīvaranidahakenapi bhaṇḍāgārikassa dadamānena ‘‘idaṃ kālacīvaraṃ…pe… idaṃ mukhapuñchanacoḷa’’nti ācikkhitvāva dātabbaṃ. Bhaṇḍāgārikenapi tatheva visuṃ visuṃ saññāṇaṃ katvā ṭhapetabbaṃ. Tato saṅghena ‘‘kālacīvaraṃ āharā’’ti vutte kālacīvarameva dātabbaṃ…pe… ‘‘mukhapuñchanacoḷaṃ āharā’’ti vutte tadeva dātabbaṃ. Iti bhagavatā cīvarapaṭiggāhako anuññāto, cīvaranidahako anuññāto, bhaṇḍāgāriko anuññāto, bhaṇḍāgāraṃ anuññātaṃ, na bāhulikatāya, na asantuṭṭhitāya, apica kho saṅghānuggahāya. Sace hi āhaṭāhaṭaṃ gahetvā bhikkhū bhājeyyuṃ, neva āhaṭaṃ, na anāhaṭaṃ, na dinnaṃ, na adinnaṃ, na laddhaṃ, na aladdhaṃ jāneyyuṃ, āhaṭāhaṭaṃ therāsane vā dadeyyuṃ, khaṇḍākhaṇḍaṃ vā chinditvā gaṇheyyuṃ, evaṃ sati ayuttaparibhogo ca hoti, na ca sabbesaṃ saṅgaho kato hoti. Bhaṇḍāgāre pana cīvaraṃ ṭhapetvā ussannakāle ekekassa bhikkhuno ticīvaraṃ vā dve dve vā ekekaṃ vā cīvaraṃ dassanti, laddhāladdhaṃ jānissanti, aladdhabhāvaṃ ñatvā saṅgahaṃ kātuṃ maññissantīti.
198比丘们,我允许指定一位具足五法的比丘做分衣人:他不因贪欲而偏私,不因嗔恨而偏私,不因愚痴而偏私,不因恐惧而偏私,并且知道哪些已分、哪些未分。根据这段经文,必须指定一位具足五法的人,按照“尊者,请僧团听我说,如果僧团觉得时机合适,僧团应指定某某比丘为分衣人”这样的程序,通过甘马或告白的方式指定并安立他。
198.Cīvarabhājakovi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyyā’’ti (mahāva. 343) vacanato pañcahaṅgehi samannāgatoyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammanneyyā’’ti(mahāva. 343) ādinā nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitvā ṭhapetabbo.
在这里,如果一位分衣人把贵重的衣给那些不该得到的同分比丘,就叫作行于贪欲。如果其他更年长的比丘本该得到,却不给他们贵重的衣,而给廉价的衣,就叫作行于嗔恚。愚痴糊涂、不懂分衣规矩的人,就叫作行于愚痴。因为害怕爱吵闹的新学比丘,把贵重的衣给那些本来不该得到的人,就叫作行于恐惧。不这样行的人,对所有人都像秤一样、像量器一样,保持中立公正,就应该被选任。分衣的人在分衣时,应先查看布料:这是粗的,这是细的,这是厚的,这是薄的,这是用过的,这是没用过的,这是长多少、宽多少。然后估定价值:这值多少,这值多少。如果每个人都能分到一件各值十钱的衣,那就很好。如果分不到,就把值九钱或八钱的衣,和另一件值一钱、两钱的衣搭配在一起,用这个办法让每份均等,然后掷签。如果一件一件发下去,一天之内不够用,就按每十位比丘算一组,把十份衣的份额捆成一捆,另放一份衣的份额。这样放好衣份之后,再掷签。那些比丘得到份额后,还要再掷一次签来分。
Ettha sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ apāpuṇantampi mahagghacīvaraṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Aññesaṃ vuḍḍhatarānaṃ pāpuṇantampi mahagghacīvaraṃ adatvā appagghaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Mohamūḷho cīvaradānavattaṃ ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharānaṃ navakānampi bhayena apāpuṇantaṃ eva mahagghaṃ cīvaraṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto, so sammannitabbo. Tenapi cīvaraṃ bhājentena paṭhamaṃ ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ saṇhaṃ, idaṃ ghanaṃ, idaṃ tanukaṃ, idaṃ paribhuttaṃ, idaṃ aparibhuttaṃ, idaṃ dīghato ettakaṃ, puthulato ettaka’’nti evaṃ vatthāni vicinitvā ‘‘idaṃ ettakaṃ agghati, idaṃ ettaka’’nti evaṃ agghaparicchedaṃ katvā sace sabbesaṃ ekekameva dasadasaagghanakaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pāpuṇāti, yaṃ nava vā aṭṭha vā agghati, taṃ aññena ekaagghanakena ca dviagghanakena ca saddhiṃ bandhitvā etena upāyena same paṭivīse ṭhapetvā kuso pātetabbo. Sace ekekassa dīyamāne cīvare divaso nappahoti, dasa dasa bhikkhū gaṇetvā dasa dasa cīvarapaṭivīse ekato bandhitvā bhaṇḍikaṃ katvā eko cīvarapaṭivīso ṭhapetabbo . Evaṃ ṭhapitesu cīvarapaṭivīsesu kuso pātetabbo. Tehipi bhikkhūhi puna kusapātaṃ katvā bhājetabbaṃ.
诸比丘,我允许给沙弥半份。(《大品》343)根据这句话,那些自主任性、不为比丘僧团做应做之事的沙弥,他们专注于诵习和问疑,只对自己的亲教师和戒师履行服务义务,对其他人不履行,只应给他们半份。而那些在饭前和饭后都为比丘僧团做应做之事的沙弥,则应给他们同等的份额。这一点是就后时出现并存放在衣库的非时衣而说的;如果是时衣,就应给同等的份额。其中,对于在彼处出现的雨安居衣,应做完僧团的扫帚、绑绳等使僧团获益的事务后,方可取用。这是这里所有人都应尽的义务。在衣库的衣物方面,如果沙弥们来了之后说:“尊者,我们煮粥、煮饭、做干粮,除草,拿牙刷,把染色碎布做成净物,有什么是我们没做的呢?”这样抱怨时,也应给同等的份额。正是他们避开这些而不做,而对于看不出有应尽义务的沙弥,才说“诸比丘,我允许给沙弥半份”。但在《库伦德》中说:“如果沙弥们请求:‘尊者,为什么我们不参与做僧团的事?我们愿意做’,那就应给同等的份额。”
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātu’’nti (mahāva. 343) vacanato ye sāmaṇerā attissarā bhikkhusaṅghassa kattabbakammaṃ na karonti, uddesaparipucchāsu yuttā ācariyupajjhāyānaṃyeva vattapaṭivattaṃ karonti, aññesaṃ na karonti, etesaṃyeva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Ye pana purebhattañca pacchābhattañca bhikkhusaṅghasseva kattabbakiccaṃ karonti, tesaṃ samako dātabbo. Idañca piṭṭhisamaye uppannena bhaṇḍāgāre ṭhapitena akālacīvareneva kathitaṃ, kālacīvaraṃ pana samakaṃyeva dātabbaṃ. Tatruppādavassāvāsikaṃ sammuñjanībandhanādi saṅghassa phātikammaṃ katvā gahetabbaṃ. Etañhettha sabbesaṃ vattaṃ. Bhaṇḍāgāracīvarepi sace sāmaṇerā āgantvā ‘‘bhante, mayaṃ yāguṃ pacāma, bhattaṃ pacāma, khajjakaṃ pacāma, appaharitaṃ karoma, dantakaṭṭhaṃ āharāma, raṅgachalliṃ kappiyaṃ katvā dema, kiṃ amhehi na kataṃ nāmā’’ti ukkuṭṭhiṃ karonti, samabhāgova dātabbo. Etaṃyeva virajjhitvā karonti, yesañca karaṇabhāvo na paññāyati, te sandhāya vuttaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātu’’nti. Kurundiyaṃ pana ‘‘sace sāmaṇerā ‘kasmā mayaṃ, bhante, saṅghakammaṃ na karoma, karissāmā’ti yācanti, samapaṭivīso dātabbo’’ti vuttaṃ.
如果有哪位比丘拿了自己那一份之后,得到同伴,想要渡河或穿过荒野去往别处,那么依据“诸比丘,我允许把份额给要出发的人”(《大品》343)这句话,在衣物从衣库搬出来之后,敲响木梆,等比丘僧团集合好了,分衣的人应当估算“这位比丘的份额应该值这么多”,然后按估算的办法,分给他价值均等的衣料。因为像用秤称过一样完全平均地分是不可能的,所以不管少一点还是多一点,只要这样按估算的办法分下去,就算分得妥当。少了的不再补,多了的不该接受。如果有十位比丘,衣料也只有十件,其中一件值十二钱,其余的都值十钱。按每人十钱的标准来抽签时,哪位比丘抽到了值十二钱的那支签,他就应当拿出自己拥有的、价值相当于这份多出来部分的任何合宜物品交出去,然后才能取走这份多出来的衣料。如果每人都分到五件衣料,还有剩余,但每人再分不到一整件,那就剪开来分。
Sace koci bhikkhu sakaṃ bhāgaṃ gahetvā satthaṃ labhitvā nadiṃ vā kantāraṃ vā uttaritvā disāpakkamitukāmo hoti, tassa ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uttarantassa sakaṃ bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 343) vacanato cīvaresu bhaṇḍāgārato bahi nīhaṭesu ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhusaṅghe sannipatite cīvarabhājakena ‘‘imassa bhikkhuno koṭṭhāsena ettakena bhavitabba’’nti takketvā nayaggāhena samabhāgena cīvaraṃ dātabbaṃ. Tulāya tulitamiva hi samasamaṃ dātuṃ na sakkā, tasmā ūnaṃ vā hotu adhikaṃ vā, evaṃ takkena nayena dinnaṃ sudinnaṃ. Neva ūnakaṃ puna dātabbaṃ, nātirittaṃ paṭiggaṇhitabbaṃ. Sace dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, tena yattakaṃ tasmiṃ paṭivīse adhikaṃ, tattakaṃ agghanakaṃ yaṃ kiñci attano santakaṃ kappiyabhaṇḍaṃ datvā so atirekabhāgo gahetabbo. Sace sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni.
裁剪的时候,应该裁成足以制作半圆布等或者鞋袋等的够用布块再分。按最低标准,就算剪成四指宽、顺着经线方向够长的布块,也可以分,但不能弄成没法用的废料。如果某个比丘的那一份连一两件衣都凑不够,就可以把别的沙门资具放进去;谁对这份满意,就把那一份算给他,之后再抽签。如果十人一组来分组,有一组凑不满,只有八个人或九个人,就把这八份或九份分给他们,说:你们拿去自己分。这样分好之后,再抽签。
Chindantena ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanatthavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni. Heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati, aparibhogaṃ pana na kātabbaṃ. Sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ katvā pacchā kusapāto kātabbo. Sace dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo.
199现在,为了说明哪些范围是获得衣的途径,要依据下面这八种纲目来判定。这八种纲目在《大品》379段中这样说:比丘们,有八种作为衣生起的方式:在界内施、依协定施、依乞食规定施、施给僧团、施给两部僧团、施给雨安居结束的僧团、指定施、施给个人。
199. Idāni ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya, sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa detī’’ti (mahāva. 379) cīvarānaṃ paṭilābhakhettadassanatthaṃ yā tā aṭṭha mātikā vuttā, tāsaṃ vasena vinicchayo veditabbo.
在这里,如果执取“我依结界而施”这样把结界执取之后而布施,就叫做依结界而施。这样依结界而施的,凡有多少比丘进入结界内,就应当由那些比丘来分配。而所谓结界,其实有十五种:小界、近行界、共住界、不离界、利得界、村界、镇界、城界、内界、掷水界、地方界、国界、王界、岛界、轮围界。其中,小界在讲结界的那部分已经说过了。所谓近行界,有围墙的精舍就以围墙为界限,没有围墙的就以适合建围墙的地方为界限。另外,应当知道:从比丘们固定集会的地方,或者从位于边缘的施食堂,或者从常住的住所,以中等体力的人两次掷土块所及的范围之内,就是近行界。不过这个近行界,在住所扩大时就扩大,在住所缩小时就缩小。但《大筏疏》中说:“比丘增多时,近行界也扩大。”所以,如果在精舍里和聚集的比丘们连成一片,坐满乃至一百由旬,那一百由旬也都是近行界,所有比丘都能得到利养。共住界和不离界这两种,前面也已经说过了。所谓利得界,既不是正自觉者所允许的,也不是结集法的长老们所设立的,而是国王、大臣等建好精舍后,划定周围一牛呼、半由旬或一由旬的范围,竖起写有“这是我们精舍的利得界”的柱子,说“在这范围之内所产生的一切,我们都施给我们精舍”,这样设立界限,这就叫利得界。村界、镇界、城界、内界、掷水界,前面也已经说过了。
Tattha ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma. Evaṃ sīmāya dinnaṃ yāvatikā bhikkhū antosīmāgatā, tehi bhājetabbaṃ. Sīmā ca nāmesā khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmāti pannarasavidhā hoti. Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttāva. Upacārasīmā nāma parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmāti veditabbā. Sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva. Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmā ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva.
所谓“地方界”:迦尸、憍萨罗等国境内有许多地方,其中每一个地方的划分范围,就是一处地方界。所谓“国界”,就是迦尸、憍萨罗等国的疆域划分。所谓“王界”,就是像“朱罗领地、喀拉拉领地”这样,每一位国王的教令所管辖的范围。所谓“岛界”,就是被海岸线所界定的大岛和小岛。所谓“轮围界”,就是以轮围山本身为界限。在这些界当中,如果有人看到僧团因某种甘马而聚集在分界内,说“我就在这个界内布施给僧团”,那么凡是进入这个分界内的比丘,就由他们来分配。这东西只归他们所有,其他比丘无论站在界与界之间还是站在近行界,都分不到。但是,如果站在分界内的树上或山上,或者身处地下正中间,那确实能分到。如果说“我在这个近行界内布施给僧团”,那么站在分界和界隙里的比丘也能分到。如果说“我布施给共住界”,那么站在分界和界隙里的比丘就分不到。在不离衣界和利得界内布施的东西,归进入那些界的比丘所有。在村界等界内布施的东西,也归站在那些界内结界处的比丘所有。在内界和掷水界内布施的东西,只归进入其中的比丘所有。在地方界、国界、王界、岛界、轮围界中,判定方法也和村界等处所说的一样。
Janapadasīmā nāma kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, tattha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma ‘‘coḷabhogo keraḷabhogo’’ti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena paricchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā cakkavāḷapabbateneva paricchinnā. Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmāgatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti, aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathavīvemajjhagatassa pāpuṇātiyeva. ‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃ pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.
如果一个人站在赡部洲上说“我布施给铜掌岛的僧团”,那么即使只有一个人从铜掌岛来到这里,他也可以替所有人领取。即使在那里只有一位同分比丘替同分比丘们领取份额,也不应该阻止。像这样,对于指定了结界而布施的人,其布施的判定应当先了解。
如果有人不知道说“某某结界”,只知道“结界”这个词,来到寺院后说“我布施给结界”或“我布施给结界内的僧团”,那就应该问他:“结界有很多种,你指的是哪一种结界?”如果他说“我不知道是哪个结界,请结界内的僧团自行分配领取”,那应该在哪种结界里分配呢?据说大吉祥长老说:“在不离衣界。”于是人们对他说:“不离衣界可以远达三由旬。这样一来,站在三由旬范围内的人都会得到利养;客比丘站在三由旬处,做完该做的礼仪后才能进入寺院;出行的比丘走到三由旬外,就要告别住处;依止某位导师的比丘一旦超出三由旬,依止关系就失效;别住比丘必须走出三由旬外才能让天亮;比丘尼必须站在三由旬处请求进入寺院。这一切都只能按照近行界的范围来操作,所以应该在近行界里分配。”
Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambavaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti vadati, tambapaṇṇidīpato ekopi āgantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo. Yo pana ‘‘asukasīmāya’’nti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, katarasīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti. Sace vadati ‘‘ahaṃ ‘asukasīmā’ti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhatū’’ti, katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayappaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhapetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāparicchedavaseneva kātuṃ vaṭṭati, tasmā upacārasīmāya bhājetabba’’nti.
200200. 关于“依约定而施”这句话,这里的“约定”是指共同获得利养的约定。应该这样制定约定:当比丘们聚集在一座寺院里,想要把另一座寺院纳入共同利养时,就先取那座寺院的名字,说“某某寺是古寺”“佛曾住过”“利养少”等任何理由,然后说三遍:“把这座寺院和这座寺院合为同一利养,僧团同意吗?”做到这一步,坐在那座寺院里的人就等于坐在这里一样。在那座寺院里,僧团也应该同样做。做到这一步,坐在这里的人也等于坐在那里一样。当一座寺院在分配利养时,站在另一座寺院的人也可以领取自己的一份。这样一来,和一座寺院共同利养,就可以把许多住处都合为同一利养。这样做了之后,在一处住处布施,就等于在一切处都布施了。
200.Katikāyadetīti ettha pana katikā nāma samānalābhakatikā. Tatrevaṃ katikā kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti , tassa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako’’ti vā ‘‘buddhādhivuttho’’ti vā ‘‘appalābho’’ti vā ya kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti. Tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ vihāre lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbā. Evañca kate ekasmiṃ āvāse dinne sabbattha dinnaṃ hoti.
201201. 所谓“施食指定”,是指施主自己宣布要布施的地方,在那里为僧团设立常施。在这里,如果某座精舍里有这位衣施主的财物,为僧团提供固定的饮食;或者在某座精舍里,比丘们把它当作自己的负担,长期到施主家中受食;或者那座住所是他建造的,或者筹食等已经固定下来,这些就叫作常施。如果整座精舍都是他建造的,那就更不用说了。因此,如果他说“我在为我做常施的地方布施”,或者说“在那里布施”,那么即使有很多地方都有常施,也等于在一切地方都布施了。但如果在一座精舍里比丘很多,他们就应该说:“您设常施的地方,一处比丘多,一处比丘少。”如果他说“按比丘人数来领取”,那就这样分配后领取,是可以的。在这里,即使是少量的资具、药物等,也容易分配。但如果只有一张床或一把椅子,就要问清楚是哪座精舍的,或者即使在同一座精舍里,是哪间住所的,他指定哪里,就布施到那里。即使他说“请某某比丘领取”,也可以。如果他说了“给我的常施处”之后,没有指定就走了,僧团也可以来指定。应该这样指定:说“给僧团长老住的地方”。如果那里的住所已经满了,就布施到不够的地方。如果有一位比丘说“我住的地方没有住所资具”,就应该布施到那里。
201.Bhikkhāpaññatti nāma attano pariccāgapaññāpanaṭṭhānaṃ, yattha saṅghassa dhuvakārā karīyanti. Ettha ca yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavaṭṭaṃ vā vattati, yasmiṃ vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā tena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, ime dhuvakārā nāma. Yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti. Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū, ekattha appakā’’ti. Sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājīyati. Yadi pana mañco vā pīṭhaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vihārassa, ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sacepi ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvā gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ, ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.
202如果进入精舍后说“我把这些衣布施给僧团”,那就应该由站在近行界内的僧众敲钟、宣布时间之后再进行分配。即使有人还没进入界内,只要他人在代他领取份额,也不应阻止。如果精舍很大,从长老座开始分发衣布时,有些生性懒惰的大长老后来才到,不应对他们说:“尊者,这是给满二十夏者的,你们的位次已经过了。”而应保留他们的位次,先分给他们,然后再按位次分发。如果听说“某精舍出了很多衣”,即使住在相距一由旬的精舍的比丘也赶来,已到达的人应从其所在位次开始分给;未到达的人,只要已进入近行界,在弟子等人代领时,也应当分给。如果有人说“分给站在近行界外的人”,则不应当分给。但如果他们进入近行界后与界内僧众连成一片,不论是在自己精舍门口还是在精舍内部,这个界就成为因人数而扩展的界,因此应当分给。即使已经分给了僧团中最下座的人,后来的人仍应分给。但在分第二份时,如果登上长老座的人这时才到,就得不到第一份,应从第二份起按戒腊分给。
202.Saṅghassa detīti ettha pana sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti deti, upacārasīmāya ṭhitena saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbāni, sīmaṭṭhakassa asampattassapi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu dīyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitibhāya dātabbaṃ. ‘‘Asukavihāre kira bahu cīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ, asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.
在一座精舍里有十位比丘,有人拿来十件衣,说“我们施给僧团”,这些衣应当一件一件分。如果他们想“这些全都归我们”就拿走,那既是没有如法得到,也是没有如法执持,而且他们走到哪里,这些衣都还是属于僧团的。但如果先取出一件,交给僧团长老说“这件归你”,然后说“剩下的归我们”再拿,这是可以的。如果只拿来一件衣,说“施给僧团”,没有分就说“归我们”而拿,那也是没有如法得到,也没有如法执持。如果用刀或姜黄等划一道记号,分出一份,交给僧团长老说“这一份归你”,然后说“剩下的归我们”再拿,这是可以的。但如果只凭衣上的花纹或褶皱来划分,那是不可以的。如果抽出一根线,交给长老说“这一份归你”,然后说“剩下的归我们”再拿,这是可以的。把衣切成一片一片来分,也是可以的。
Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, dasa vatthāni ‘‘saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni. Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca, gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Ekameva vatthaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti āharanti, abhājetvāva ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca. Satthakena vā haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekakoṭṭhāsaṃ ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti therassa datvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.
在只有一位比丘的精舍里,当有衣料作为僧团供养出现时,如果那位比丘按前面说过的方式,认为“全部都归我”而拿取,那算是拿得妥当,但“位次”并没有成立。如果他一件一件抽出来,心想“这件归我”而拿,位次就成立了。在位次没成立的情况下,后来又出现别的衣料时,如果有一位比丘来,就把衣料从中间剪开,两人各拿一份。在位次已经成立的情况下,后来又出现别的衣料时,如果来的是戒腊更浅的比丘,位次就往下降;如果来的是戒腊更长的比丘,位次就往上升。如果再没有别人来,就再归自己拿。不过,只要是以“给僧团”或“给比丘僧团”等任何一种方式,指名给了僧团的东西,穿粪扫衣的人就不能用。这不是因为东西本身不如法,而是因为他已经说过“我拒绝居士给的衣,我受持粪扫衣这一支”。即使僧团作了表白之后给的,也不能拿。但如果是比丘把自己私人的东西送人,这叫“比丘赠物”,是允许的,不过那不算粪扫衣。即使这样,头陀支也不会破。如果说“我们给比丘们”“我们给长老们”,那么穿粪扫衣的人也可以用。如果说“我们把这块布给僧团,让他们做鞋袋、钵袋、系带、肩带等”,给了也可以用。为了做钵袋等而给的布,即使很多,只要够做衣服,拿来做成衣披着,也可以用。但如果僧团把分剩下的布剪开,分给大家做鞋袋、钵袋等,那就不能拿。只有施主自己分出来的才可以拿,别的不能拿。穿粪扫衣的人,即使听到“这是给僧团做法堂布等用的”,也可以拿;资具这东西,穿粪扫衣的人也该接受。其中多出来的,也可以转用到衣服上。如果有人把线给僧团,穿粪扫衣的人也可以拿。以上就是进入精舍后,有人说“这些衣料我给僧团”而布施时的判定。如果在精舍外的近处或界外,看见有比丘在长途路上走,就说“我给僧团”,然后告诉僧团的上座或下座;即使大众遍布一由旬站着,只要是同一团体,就人人有份。但那些在十二肘之外、没被大众涵盖的人,就没有份。
Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni , ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. ‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi, paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā. Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati, paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati, ‘‘idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karontū’’ti dinnampi vaṭṭati. Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ. Paṃsukūlikaṃ ‘‘saṅghassa dhammakaraṇapaṭādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati, parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo. Sace pana bahiupacārasīmāya addhānamaggappaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.
203关于“施与双方僧团”:这里即使说的是“我施与双方僧团”,或者说“我施与二部僧团”“我施与两个僧团”“我施与比丘僧团和比丘尼僧团”,都同样是施与了双方僧团。其中,如果比丘很多,而只有一位比丘尼,就应当给一半,意思是分成两份,给其中一份。如果比丘尼很多,而只有一位比丘,也应当给一半。如果说“我施与双方僧团以及你”,假如有十位比丘和十位比丘尼,就把衣分成二十一份,一份给那个人,十份给比丘僧团,十份给比丘尼僧团。得到个人那份的人,也可以按自己的戒腊从僧团那份中取用。为什么呢?因为已经被“双方僧团”这个说法涵盖进去了。如果说“我施与双方僧团以及塔”,道理也一样。不过这里塔并不从僧团中另分得份额,塔的份额等同于一个人所得的份额。如果说“我施与双方僧团、你以及塔”,那就分成二十二份,十份给比丘们,十份给比丘尼们,一份给那个人,一份给塔。其中,那个人也可以按自己的戒腊从僧团那份中取用,塔则只得一份。
203.Ubhatosaṅghassa detīti ettha ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvidhā saṅghassa dammī’’ti, ‘‘dvinnaṃ saṅghānaṃ dammī’’ti, ‘‘bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīsaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Tattha sace bahukāpi bhikkhū honti, ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ, dve bhāge same katvā eko bhāgo dātabboti attho. Sace bahukāpi bhikkhuniyo honti, eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū ca bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunīsaṅghassa. Yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva.
如果说“我施与比丘僧团和比丘尼们”,那就不能从中间分开来给,而应该把比丘和比丘尼的人数合起来计算后再给。如果说“我施与比丘僧团、比丘尼们以及你”,那么个人并不能单独得到一份,只能从应得的位置上得到一份。为什么?因为已经被“比丘僧团”这个说法涵盖进去了。如果说“我施与比丘僧团、比丘尼们、你以及塔”,塔可以得到相当于一个人的一份,个人不能单独得到一份,所以给了塔一份之后,剩下的部分要把比丘和比丘尼的人数合起来计算再分配。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati, tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.
即使有人说“我布施给比丘们和比丘尼们”,也不该从中间切开另分一份,只应按人数来分配。即使有人说“我布施给比丘们和比丘尼们以及你”“我布施给比丘们和比丘尼们以及塔”“我布施给比丘们和比丘尼们以及你和塔”,塔都得到一份等同一人的份额,个人没有单独的份额,应当把比丘和比丘尼合起来计算人数后再分配。就像以比丘僧团为首所推演的方式一样,也应以比丘尼僧团为首来推演。
‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca cetiyassa ca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunīsaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo.
如果说的是“给比丘僧团和你”,那不能单独分给个人一份,只能按戒腊来接受。如果说的是“给比丘僧团和塔”,那么塔可以单独得到一份。如果说的是“给比丘僧团、你和塔”,那也只有塔单独得到一份,个人得不到。如果说的是“给比丘们和你”,也不能单独分一份;如果说的是“给比丘们和塔”,塔可以得到一份。如果说的是“给比丘们、你和塔”,那也只有塔单独得到一份,个人得不到。以比丘尼僧团为首来套用,也是同样的道理。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati, ‘‘bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunīsaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.
过去,人们布施给以佛陀为首的两部僧团时,世尊坐在中间,右边坐比丘们,左边坐比丘尼们,世尊是两部僧团中的上座。那时,世尊把自己得到的资具自己享用,也让比丘们受用。现在,有智慧的人安放了有舍利的佛像或佛塔之后,布施给以佛陀为首的两部僧团:在佛像或佛塔前面,把钵放在供台上,献上净水,说“我们供养诸佛”,然后先供奉嚼食和啖食;或者把供物带到精舍后说“这个供养佛塔”,也供奉施食、花鬘、香等。那么,这里应该怎么做呢?花鬘、香等应当先供到佛塔上,用布做成幡,用油点灯。至于施食、蜂蜜、糖浆等,则应当交给常住的守塔人,不管是出家人还是在家人。如果没有常住守塔人,可以把带来的食物放好,做完应做的仪式后食用,在快到时间时吃也可以,吃完之后再补做仪式也完全可以。对于花鬘、香等,如果有人吩咐“把这些拿去佛塔供养”,即使很远也要拿去供养;如果说“拿去给比丘僧团”,也要拿去。但如果有人说“我要去乞食,斋堂里有比丘,他们会拿去的”,而对方说“尊者,我就是给你的”,那就可以吃。又或者,有人想着“我要布施给比丘僧团”而拿去,走到半路时快到时间了,自己受用也可以。
Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū, vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero, tadā bhagavā attanā laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti, tattha paṭhamaṃ khādanīyabhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā. Piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva. Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiye pūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ, ‘‘bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhameva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.
204关于“施与安居僧团”,这里的意思是:如果进入寺院后说“这些衣,我施与安居僧团”,那么应由在该住处没有中断安居、住前安居的比丘们来分配,其他人得不到。即使有比丘已经离开去了别处,只要还有接受的人,在咖提那衣未出之前都应给予。精通义理的人说:“如果在咖提那衣未敷的情况下,在冬季内这样说并施与,后安居者也能得到。”不过这一点在注释书中并没有讨论。如果站在近行界外说“我施与安居僧团”,那么所有到场的人都能得到。如果说“施与在某寺安居的僧团”,那就只有在该处安居的人,在咖提那衣未出之前能得到。如果从热季的第一天起就这样说,那么所有在场的人都能得到。为什么?因为是在后时产生的。如果在雨安居期间说“我施与正在安居的人”,破安居者得不到,只有正在安居的人能得到。如果在衣月说“我施与正在安居的人”,那就只有后安居者能得到,前安居者和破安居者都得不到。
204.Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa detīti ettha pana sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti deti, yattakā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassapi sati gāhake yāva kathinassubbhārā dātabbaṃ. ‘‘Anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇātī’’ti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ na vicāritaṃ. Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvuṭṭhānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.
从衣月一开始,直到冬季的最后一天,如果有人说“我们施与雨安居衣”,那么不管咖提那衣已经敷设还是没敷设,只有过去雨安居期间安居的人才能得到。如果从热季第一天开始说,就应该列出纲目:“过去的雨安居已经过了五个月,未来的雨安居还有四个月才到,你施与哪个雨安居的衣?”如果他说“我施与过去安居的人”,那就只有在那个雨安居期间安居的人才能得到,即使他们去了别处,同分的人也可以代领。如果他说“我施与未来雨安居的衣”,那就先放着,到迎雨安居日再领。如果有人说“寺院无人守护,有盗贼的威胁,没法存放,也没法带着到处走”,而施主说“我施与在场的人”,那就分配后领取。如果他说“尊者,我第三个雨安居的雨安居衣还没布施,我施与那一次”,那这件衣就属于在那个雨安居期间安居的比丘们。如果他们去了别处,由其他可信的人代领,应该给他。如果只剩一个人,其余的都去世了,那就全部归这一个人。如果一个都没有,就归僧团,由在场的比丘们分配。
Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītapassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃ antovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti. Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Athekoyeva avasiṭṭho, sesā kālakatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbaṃ.
205205. “指定后施与”在这里是指:先指定粥、饭食、嚼食、衣服、坐卧处或药品,划定范围之后再给,这就叫“指定后施与”。这里的判定如下:比丘们受邀今天或明天来喝粥,进入施主家后,施主给粥;给粥之后,在粥已经喝完后说“这些衣服,我送给那些喝了我这粥的人”,那么只有那些受邀而来喝了粥的比丘才能得到。但如果是靠乞食的行仪路过门口或进入家中而得到粥的,或者从座位堂里取了钵被人带去的,或者被长老派去的,他们就得不到。如果和受邀的比丘们一起,另外还有许多比丘来了,坐满了屋内屋外,施主这样说:“不管受邀没受邀,凡是我给了粥的人,这些布料都归他们所有人”,那就所有人都能得到。但是,从长老手中得到粥的人,他们得不到。如果他说“凡喝了我粥的人,都归他们所有人”,那就所有人都能得到。饭食和嚼食也是同样的道理。关于衣服:如果他之前已经让比丘们结夏安居,并且曾经给过比丘们衣服,他供养比丘们吃完饭之后说“凡是我以前给过衣服的人,这件衣服、线、酥油、蜂蜜、糖浆等,都归他们”,那就全部只归那些人。关于坐卧处:如果说“凡住在我所建的寺院或精舍里的人,这个就归他”,那就只归那个人。关于药品:如果说“我们时常布施酥油等药品给长老们,凡得到这些药的人,这个就归他们”,那也就只归他们。
205.Ādissa detīti ettha pana yāguyā vā bhatte vā khādanīye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā ādisitvā paricchinditvā dento ādissa deti nāma. Tatrāyaṃ vinicchayo – bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti. Yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantihabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇāti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇāti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hotū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇāti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo. Cīvare pana pubbepi tena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti. Senāsanepi ‘‘yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti. Bhesajjepi ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hoti.
206关于“施与个人”,这里的情况是:他背对着某人说“我把这件衣施给某某”,或者把衣放在对方脚边,当面说“尊者,我把这个施给您”——这样施与时,那件衣就归那个人所有。如果他说“我把这个施给您和您的弟子们”,那么长老和他的弟子们都得到。还有一种情况:有人是为了受取教诫而来,受取后正要离去,那衣也归他。如果施主说“我施给与你们一起固定行脚的比丘们”,那么凡是履行教诫弟子的义务、受取教诫和问法等等而四处行脚的,所有人都得到。以上就是关于“施与个人”这一条的判定。
206.Puggalassa detīti ettha pana ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā, pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā deti, taṃ tasseva hoti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassapi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ ‘‘puggalassa detī’’ti imasmiṃ pade vinicchayo.
如果某位比丘独自一人住雨安居,当地的人说“我们供养僧团”,于是布施衣料,那该怎么办?根据“比丘们,我允许这些衣料归他所有,直到咖提那衣被撤销为止”(《大品》363)这句话,如果凑够了人数的比丘举行了咖提那衣,那就是五个月;如果没有举行咖提那衣,那就是一个衣月。即使这些衣料被拿到别处去了,它们仍然归那位比丘所有,其他任何人都没有支配权。因为无论人们是以“我们供养僧团”也好,以“我们为僧团而施”也好,以“我们供养雨安居结束的僧团”也好,以“我们施雨安居衣”也好来布施,即使有亡故比丘的衣未分配就进入了那座精舍,这一切也都归那位比丘所有。他为了雨安居住处而投资放贷后所存放的存款中,或从该处生起之物中取得雨安居衣,也全都是如法取得的。这里的判定标准是这样的:无论以什么方式,为僧团而生的布料,在已举行咖提那衣的情况下,五个月内归他所得;在未举行咖提那衣的情况下,一个衣月内归他所得。不过,如果某位比丘在雨安居以外的季节独自居住,当地的人说“我们供养僧团”而布施衣料,那位比丘应当决意:“这些衣料是我的。”作决意时,应当了解这个程序。那位比丘应当敲钟或者报时,稍等一会儿,如果比丘们因为听到钟声或报时而来,就应当和他们一起分配。如果那些比丘正在分配那些衣料、还没有把签投下时,另一位比丘来了,应当给他一份等量的;如果签已经投下了,另一位比丘才来,不应当未经同意就给他一份。因为即使只在一个份额上,签棒刚一投下,哪怕有一千位比丘,衣料也算已经被取定了,所以不应当未经同意给他一份。不过,如果他们自己愿意给,那就给。关于随份也是同样的道理。
Sace koci bhikkhu ekova vassaṃ vasati, tattha manussā ‘‘saṅghassa demā’’ti cīvarāni denti, tattha kiṃ kātabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārā’’ti (mahāva. 363) vacanato sace (mahāva. aṭṭha. 363) gaṇapūrake bhikkhū labhitvā kathinaṃ atthataṃ hoti, pañca māse, no ce atthataṃ hoti, ekaṃ cīvaramāsaṃ aññattha gahetvā nītānipi tasseva tāni cīvarāni, na tesaṃ añño koci issaro. Yaṃ yañhi ‘‘saṅghassa demā’’ti vā ‘‘saṅghaṃ uddissa demā’’ti vā ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā denti, sacepi matakacīvaraṃ avibhajitvā taṃ vihāraṃ pavisati, taṃ sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti. Yampi so vassāvāsatthāya vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato vā tatruppādato vā vassāvāsikaṃ gaṇhāti, sabbaṃ suggahitameva hoti. Idañhettha lakkhaṇaṃ – yena tenākārena saṅghassa uppannavatthaṃ atthatakathinassa pañca māse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇāti. Sace pana koci bhikkhu vassānato aññasmiṃ utukāle ekako vasati, tattha manussā ‘‘saṅghassa demā’’ti cīvarāni denti, tena bhikkhunā adhiṭṭhātabbaṃ ‘‘mayhimāni cīvarānī’’ti. Adhiṭṭhahantena pana vattaṃ jānitabbaṃ. Tena hi bhikkhunā ghaṇṭiṃ vā paharitvā kālaṃ vā ghosetvā thokaṃ āgametvā sace ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ bhājetabbāni. Tehi ce bhikkhūhi tasmiṃ cīvare bhājiyamāne apātite kuse añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo, pātite kuse añño bhikkhu āgacchati, na akāmā dātabbo bhāgo. Ekakoṭṭhāsepi hi kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ, tasmā na akāmā bhāgo dātabbo. Sace pana attano ruciyā dātukāmā honti, dentu. Anubhāgepi eseva nayo.
如果因为钟声或时间通告而没有其他比丘前来,就应该决意:“这些衣料归我。”这样决意之后,全部都归他所有,但还不算稳固持有。如果他一件一件地拿起来,心想“这第一份归我,这第二份归我”,这样取的话,所取的就是善取,稳固持有也成立。这样分配之后取,也算已经决意了。但如果他敲钟或不敲钟、报时或不报时,心想“这里只有我,这些衣料就是我的”而取,那就是恶取。如果他想“这里没有别人,这些衣料归我”,这样取就是善取。如果他还没有决意就拿走这些衣料,打算去别的精舍,心想“到那里和比丘们一起分”,那么这些衣料到了哪里就属于哪里的僧团。这里只以比丘们亲眼看见为准。所以,如果有人在路上迎面走来,问“贤友,你去哪里?”听了这件事之后说“贤友,难道我们不是僧团吗?”就地分掉拿走,那就是善取。即使他离开道路,进入某个精舍或集会堂,或者乞食时走进某一户人家,那里的比丘们看见他,问清这件事之后分掉拿走,也是善取。
Atha ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā aññe bhikkhū na āgacchanti, ‘‘mayhimāni cīvarāni pāpuṇantī’’ti adhiṭṭhātabbāni. Evaṃ adhiṭṭhite sabbāni tasseva honti, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ gaṇhāti, gahitāni ca suggahitāni honti, ṭhitikā ca tiṭṭhati, evaṃ pāpetvā gaṇhantenapi adhiṭṭhitameva hoti. Sace pana ghaṇṭiṃ paharitvā vā appaharitvā vā kālampi ghosetvā vā aghosetvā vā ‘‘ahamevettha , mayhameva imāni cīvarānī’’ti gaṇhāti , duggahitāni honti. Atha ‘‘añño koci idha natthi, mayhaṃ etāni pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni. Atha anadhiṭṭhahitvāva tāni cīvarāni gahetvā aññaṃ vihāraṃ uddissa gacchati ‘‘tattha bhikkhūhi saddhiṃ bhājessāmī’’ti, tāni cīvarāni gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Bhikkhūhi diṭṭhamattamevettha pamāṇaṃ. Tasmā sace keci paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘kuhiṃ, āvuso, gacchasī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘kiṃ, āvuso, mayaṃ saṅgho na homā’’ti tattheva bhājetvā gaṇhanti, suggahitāni. Sacepi esa maggā okkamitvā kañci vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā piṇḍāya caranto ekagehameva vā pavisati, tatra ca naṃ bhikkhū disvā tamatthaṃ pucchitvā bhājetvā gaṇhanti, suggahitāneva.
比丘们,按照“除了已住雨安居的人,不应接受他人的衣份;谁接受了,就犯恶作罪”(《大品》364)这句话,没有住雨安居的人拿了衣份,就犯恶作罪。不过在这里,虽然这是轻罪,但已经拿到的衣料必须归还原处。即使那些衣料已经丢了或破了,责任也在那个人身上。如果对他说“还回来”,他不还,就要按物品的价值来处罚他。
‘‘Na, bhikkhave, aññatra vassaṃvuṭṭhena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo, yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 364) vacanato aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra bhāgaṃ gaṇhāti, dukkaṭaṃ. Ettha pana kiñcāpi lahukā āpatti, atha kho gahitāni cīvarāni gahitaṭṭhāne dātabbāni. Sacepi naṭṭhāni vā jiṇṇāni vā honti, tasseva gīvā. ‘‘Dehī’’ti vutte adento dhuranikkhepe bhaṇḍagghena kāretabbo.
有一位比丘在两个住处安居,心想“这样我就能多得衣料”,他实际只能得到一个人的份额。所以,如果他在每个寺院各住一天,或各住七天,那么在每个寺院里,就应按该处一个人所得的份额,各分一半给他。这样给的就是一个人的份额。如果他住在一个寺院,而在另一个寺院只以七天为限,天一亮就离开,那么他的份额应按他住得较久的那个寺院来给。这样给的也是一个人的份额。以上说的是在同一界内、但利养和行处各不相同的寺院;如果寺院属于不同的界,那么卧坐具的分配就不成立。因此在那里他得不到衣份,但其余的食物、药品等一切物品,凡是进入该界内的人,都应当得到。
Eko bhikkhu dvīsu āvāsesu vassaṃ vasati ‘‘evaṃ me bahu cīvaraṃ uppajjissatī’’ti, ekaṃ puggalapaṭivīsaṃyeva labhati. Tasmā sace ekekasmiṃ vihāre ekāhamekāhaṃ vā sattāhaṃ vā vasati, ekekasmiṃ vihāre yaṃ eko puggalo labhati, tato tato upaḍḍhaṃ upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Evañhi ekapuggalapaṭivīso dinno hoti. Sace pana ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpeti, bahutaraṃ vasitavihārato tassa paṭivīso dātabbo. Evampi ekapuggalapaṭivīsoyeva dinno hoti. Idañca nānālābhehi nānūpacārehi ekasīmāvihārehi kathitaṃ, nānāsīmāvihāre pana senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā tattha cīvarapaṭivīso na pāpuṇāti, sesaṃ pana āmisabhesajjādi sabbaṃ sabbattha antosīmāgatassa pāpuṇāti.
207比丘们,比丘命终之后,僧团即成为其衣钵的主人。然而,照顾病人者有大恩德。比丘们,我允许僧团将三衣和钵送给照顾病人者。其中,凡属轻物、轻资具,可由在场的僧团分配;凡属重物、重资具,则归已来与未来的四方僧团所有,不可施舍,不可分割。依此经文所说,比丘命终之后,可以经过告白……
207. ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā, anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ, yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ, yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatacātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) vacanato bhikkhusmiṃ kālakate apaloketvā vā –
尊者们,请僧团听我说:名叫某某的比丘已经去世了,这是他的三衣和钵。如果僧团觉得时机合适,僧团可以把这三衣和钵交给看护病人的人。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo bhikkhu kālakato, idaṃ tassa ticīvarañca patto ca, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya, esā ñatti.
尊者们,请僧团听我说:名叫某某的比丘已经去世了,这是他的三衣和钵。僧团把这件三衣和这个钵送给照顾病人的人。哪位尊者同意把这三衣和钵送给照顾病人的人,就保持沉默;谁不同意,就说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo bhikkhu kālakato, idaṃ tassa ticīvarañca patto ca, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti, yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
这件三衣和钵,僧团已经给了照顾病人的人。僧团认可这件事,所以大家保持沉默。我就这样受持。
‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena ticīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 367) –
这样宣告完甘马语之后,把钵和袈裟交给看护病人的人,剩下的轻便资具则由在场的僧团分配后领取。
Evaṃ kammavācaṃ vā sāvetvā gilānupaṭṭhākānaṃ pattacīvaraṃ datvā sesaṃ lahuparikkhāraṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetvā gahetabbaṃ.
208208. 不过,关于看护病人者获得(遗物)的分配,有这样的判定:如果他在全体僧团共同看护期间去世,那么所有看护者都是物主。如果有些人已经轮值看护、有些人还没轮到,他就去世了,对此有些老师说:“所有人都应该在自己轮到时看护,所以所有人都是物主。”另一些老师说:“只有实际守夜看护的人才能得到,其他人得不到。”如果去世的是沙弥,只要有衣,就应给看护病人者;如果没有衣,有什么就给什么。如果有其他资具,就从中分出一份衣的量给他。如果比丘和沙弥同等看护,就应给同等份额。如果只有沙弥在看护,比丘只是帮忙安排,那就应给沙弥较大的份额。如果沙弥用比丘取来的水煮了粥,只是负责让人接受供养,而比丘实际在看护,那就应给比丘较大的份额。如果众多比丘和合一致共同看护,就应给所有人同等份额。但其中如果有人特别用心看护,就应给他特别的份额。
208. Gilānupaṭṭhākānaṃ lābhe pana ayaṃ vinicchayo – sace sakale bhikkhusaṅghe upaṭṭhahante kālaṃ karoti, sabbepi sāmikā. Atha ekaccehi vāre kate ekaccehi akateyeva kālaṃ karoti, tatra ekacce ācariyā vadanti ‘‘sabbepi attano vāre sampatte kareyyuṃ, tasmā sabbepi sāmino’’ti. Ekacce vadanti ‘‘yehi jaggito, te eva labhanti, itare na labhantī’’ti. Sāmaṇerepi kālakate sace cīvaraṃ atthi, gilānupaṭṭhākānaṃ dātabbaṃ. No ce atthi, yaṃ atthi, taṃ dātabbaṃ. Aññasmiṃ parikkhāre sati cīvarabhāgaṃ katvā dātabbaṃ. Bhikkhu ca sāmaṇero ca sace samaṃ upaṭṭhahiṃsu, samako bhāgo dātabbo. Atha sāmaṇerova upaṭṭhahati, bhikkhussa saṃvidahanamattameva hoti, sāmaṇerassa jeṭṭhakoṭṭhāso dātabbo. Sace sāmaṇero bhikkhunā ānītaudakena yāguṃ pacitvā paṭiggahāpanamattameva karoti, bhikkhu upaṭṭhahati, bhikkhussa jeṭṭhabhāgo dātabbo. Bahū bhikkhū sabbe samaggā hutvā upaṭṭhahanti, sabbesaṃ samako bhāgo dātabbo. Yo panettha visesena upaṭṭhahati, tassa viseso kātabbo.
如果有人哪怕只以看护病人的身份,煮了粥或饭送给病人一天,或者帮忙准备好了洗澡的事,这个人也算是看护病人的人。如果有人没有亲自到病人跟前,只是派人送去药、米等东西,这个人不算看护病人的人。如果有人亲自去寻找、拿到并带回来,这个人就是看护病人的人。一个人出于尽义务而照顾病人,另一个人出于有所期待而照顾,病人去世时两个人都怀着期待,那就应该给两个人。一个人照顾了一段时间后,因为病人的事或自己的事去了别处,心想“我还会再回来照顾”,这个人也应该得到。一个人照顾了很久之后,说“我现在做不到了”,放下责任离开,即使病人就在当天去世,也不应该给他看护者的那份。所谓看护病人的人,不管是在家人还是出家人,甚至女人,所有人都能得到那份。如果那位比丘只有衣和钵,没有别的东西,那就全部给看护病人的人。即使那些东西值一千钱,而其他很多资具他们得不到,那些资具就归僧团。如果剩下的物品又多又贵重,而三衣不值钱,那就从中取出三衣资具给他,而这一切都是从僧团的东西里取得的。如果他在活着的时候就把自己所有的资具舍出去给了某人,或者有人以信任的方式拿了,那么给了谁、谁拿了,就归谁,看护病人的人只有在他愿意的情况下才能得到。没有给别人而放在远处的资具,在各处都归僧团。两个人共有的、没有分割的东西,其中一人去世后,另一人就是所有者。很多人共有的东西也是同样的道理。所有人都去世了,就归僧团。即使没有分割就给了同住弟子等人,那不算已给;分割后给了,才算真正给了。在他们去世后,那些东西就归同住弟子等人,不归僧团。
Yena pana ekadivasampi gilānupaṭṭhākavasena yāgubhattaṃ vā pacitvā dinnaṃ, nhānaṃ vā paṭisāditaṃ, sopi gilānupaṭṭhākova. Yo pana samīpaṃ anāgantvā bhesajjataṇḍulādīni peseti, ayaṃ gilānupaṭṭhāko na hoti. Yo pariyesitvā gāhetvā āgacchati, ayaṃ gilānupaṭṭhākova . Eko vattasīsena jaggati, eko paccāsāya, matakāle ubhopi paccāsīsanti, ubhinnampi dātabbaṃ. Eko upaṭṭhahitvā gilānassa vā kammena attano vā kammena katthaci gato ‘‘puna āgantvā jaggissāmī’’ti, etassapi dātabbaṃ. Eko ciraṃ upaṭṭhahitvā ‘‘idāni na sakkomī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā gacchati, sacepi taṃ divasameva gilāno kālaṃ karoti, upaṭṭhākabhāgo na dātabbo. Gilānupaṭṭhāko nāma gihī vā hotu pabbajito vā antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhanti. Sace tassa bhikkhuno pattacīvaramattameva hoti, aññaṃ natthi, sabbaṃ gilānupaṭṭhākānaṃyeva dātabbaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, aññaṃ pana bahumpi parikkhāraṃ te na labhanti, saṅghasseva hoti. Avasesaṃ bhaṇḍaṃ bahu ceva mahagghañca, ticīvaraṃ appagghaṃ, tato gahetvā ticīvaraparikkhāro dātabbo, sabbañcetaṃ saṅghikatova labbhati. Sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti, tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhanti. Aññesaṃ adatvā dūre ṭhapitaparikkhārāpi tattha tattha saṅghasseva honti. Dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī. Bahūnampi santake eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃ hoti. Sacepi avibhajitvā saddhivihārikādīnaṃ denti, adinnameva hoti, vibhajitvā dinnaṃ pana sudinnaṃ. Taṃ tesu matesupi saddhivihārikādīnaṃyeva hoti, na saṅghassa.
如果一位度过雨安居的比丘,在衣还没出现、或者已经出现、或者还没分配的时候就要离开,或者他是个疯子、心散乱的人、被剧痛折磨的人,或者是个被举罪的人,那么只要在场有合适的代领人,就应该给他一份。但是,如果他舍戒还俗了,或者死了,或者自称是沙弥,或者放弃了修行,或者犯了极重罪,或者是黄门,或者是贼住者,或者投靠了外道,或者是畜生,或者是杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、污辱比丘尼者、破僧者、出佛身血者,或者是二根者,那么僧团就是衣的主人,不应该给他一份。
Sace vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne vā uppanne vā cīvare abhājite vā pakkamati, ummattako khittacitto vedanāṭṭo ukkhittako vā hoti, sante patirūpe gāhake bhāgo dātabbo. Sace pana vibbhamati vā kālaṃ vā karoti sāmaṇero vā paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako, antimavatthuṃ ajjhāpannako, paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunīdūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanako vā paṭijānāti, saṅgho sāmī, bhāgo na dātabbo.
如果雨安居结束后的比丘们,在衣还没送来时僧团就分裂了,像憍赏弥的比丘那样分成两派,这时候信众在一派那边供养净水和香等物品,在另一派那边供养衣,说“这是供养僧团的”——那么不管水是在哪一派供养的,只要他们供养衣时说“这是供养僧团的”,这些衣就属于整个僧团,两派都能分到,应该敲钟后由两派合在一起分配。
但如果信众在一派那边供养净水和香等物品,在另一派那边供养衣,说“这是供养这一派的”,那这些衣就只属于那一派。因为这样供养时,水供养给哪一派,水就只属于那一派;衣供养给哪一派,衣就只属于那一派。在根据净水来判断归属的情况下,一派因为得到了净水而分到衣,另一派因为只得到了衣而分到衣,两派应该合在一起按戒腊来分配。《大注》里说:“据说这是海外地方的规矩。”
如果在供养水的那一派,信众供养衣时说“这是供养这一派的”,那这些衣就只属于这一派,另一派没有权利分。
但如果雨安居结束后的比丘们,衣已经送来但还没分配时僧团分裂了,那就应该平等地分给所有人。
Sace vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati, kosambakabhikkhū viya dve koṭṭhāsā honti, tattha manussā ekasmiṃ pakkhe dakkhiṇodakañca gandhādīni ca denti, ekasmiṃ cīvarāni denti ‘‘saṅghassa demā’’ti, yattha vā udakaṃ dinnaṃ, yasmiṃyeva pakkhe cīvarāni denti ‘‘saṅghassa demā’’ti, saṅghasseva tāni cīvarāni, dvinnampi koṭṭhāsānaṃ pāpuṇanti, ghaṇṭiṃ paharitvā dvīhipi pakkhehi ekato bhājetabbāni. Sace pana manussā ekasmiṃ pakkhe dakkhiṇodakaṃ gandhādīni ca denti, ekasmiṃ pakkhe cīvarāni denti ‘‘pakkhassa demā’’ti, pakkhasseva tāni cīvarāni. Evañhi dinne yassa koṭṭhāsassa udakaṃ dinnaṃ, tassa udakameva hoti. Yassa cīvaraṃ dinnaṃ, tasseva cīvaraṃ. Yasmiṃ padese dakkhiṇodakaṃ pamāṇaṃ hoti, tattha eko pakkho dakkhiṇodakassa laddhattā cīvarāni labhati, eko cīvarānameva laddhattāti ubhohi ekato hutvā yathāvuḍḍhaṃ bhājetabbaṃ. ‘‘Idaṃ kira parasamudde lakkhaṇa’’nti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sace yasmiṃ pakkhe udakaṃ dinnaṃ, tasmiṃyeva pakkhe cīvarāni denti ‘‘pakkhassa demā’’ti, pakkhasseva tāni cīvarāni, itaro pakkho anissaroyeva. Sace pana vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati, sabbesaṃ samakaṃ bhājetabbaṃ.
如果许多比丘正在赶路时,有些比丘为了捡粪扫衣而进入墓地,有些比丘不等他们就先走了,那么对不等而先走的人,不应分给他们份额,即使他们愿意也不给;但对等待的人,即使他们不愿意,也应分给份额。但如果人们说“就让已经来到这里的人拿吧”而布施,或者比丘们留下标记后离开,说“到达的人拿吧”,那么所有到达的人都能得到。如果他们是丢弃后离开的,谁拿了,谁就是所有者。如果有些比丘先进入墓地,有些后进入,那么先进入的人得到粪扫衣,后进入的人得不到。根据“比丘们,我允许对后进入的人,不违背其意愿分给份额”这句话,对后进入的人不应违背其意愿分给份额。但如果所有人同时进入,有人得到,有人没得到。根据“比丘们,我允许对同时进入的人,即使违背其意愿也分给份额”这句话,对同时进入的人,即使他们不愿意,也应分给份额。但如果他们事先约定“得到粪扫衣后,我们大家分着拿”,然后进入墓地,有人得到,有人没得到。根据“比丘们,我允许对有约定后进入的人,即使违背其意愿也分给份额”这句话,对有约定后进入的人,即使他们不愿意,也应分给份额。以上就是关于衣分配的讨论。
Sace sambahulesu bhikkhūsu addhānamaggappaṭipannesu keci bhikkhū paṃsukūlatthāya susānaṃ okkamanti, keci anāgamentā pakkamanti, anāgamentānaṃ na akāmā bhāgo dātabbo, āgamentānaṃ pana akāmāpi dātabbo bhāgo. Yadi pana manussā ‘‘idhāgatā eva gaṇhantū’’ti denti, saññāṇaṃ vā katvā gacchanti ‘‘sampattā gaṇhantū’’ti, sampattānaṃ sabbesampi pāpuṇāti . Sace chaḍḍetvā gatā, yena gahitaṃ, so eva sāmī. Sace keci bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamanti, keci pacchā, tattha paṭhamaṃ okkantā paṃsukūlaṃ labhanti, pacchā okkantā na labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pacchā okkantānaṃ na akāmā bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato pacchā okkantānaṃ akāmā bhāgo na dātabbo. Sace pana sabbepi samaṃ okkantā, keci labhanti, keci na labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sadisānaṃ okkantānaṃ akāmāpi bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato samaṃ okkantānaṃ akāmāpi bhāgo dātabbo. Sace pana ‘‘laddhaṃ paṃsukūlaṃ sabbe bhājetvā gaṇhissāmā’’ti bahimeva katikaṃ katvā susānaṃ okkantā keci labhanti, keci na labhanti, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, katikaṃ katvā okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato katikaṃ katvā okkantānampi akāmā bhāgo dātabbo. Ayaṃ tāva cīvarabhājanīyakathā.
209关于钵食的分配,世尊曾经这样允许:“比丘们,我允许僧团食、指定食、邀请食、筹食、半月食、伍波萨他食、斋日食。”对于这些被允许的僧团食等,有如下判定——
209.Piṇḍapātabhājane pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadika’’nti (cūḷava. 325) evaṃ anuññātesu saṅghabhattādīsu ayaṃ vinicchayo (cūḷava. aṭṭha. 325) –
僧团食,就是应当施给整个僧团的饭食。所以在僧团食里,并没有什么“常驻僧的固定份额”。也正因为这样,不能说:“今天我们十天、十二天在这里吃,现在去别处叫些比丘来。”也不能说:“前几天我们没拿到,现在你们把我们那份拿过来。”因为那本来就是所有来的人都能得到的。
Saṅghabhattaṃ nāma sakalassa saṅghassa dātabbaṃ bhattaṃ. Tasmā saṅghabhatte ṭhitikā nāma natthi, tatoyeva ca ‘‘amhākaṃ ajja dasa dvādasa divasā bhuñjantānaṃ, idāni aññato bhikkhū ānethā’’ti na evaṃ tattha vattabbaṃ, ‘‘purimadivasesu amhehi na laddhaṃ, idāni taṃ amhākaṃ gāhethā’’ti evampi vattuṃ na labhati. Tañhi āgatāgatānaṃ pāpuṇātiyeva.
关于指定食等,规则是这样的:如果国王或大臣派人来说“从僧团里指定之后,带这么多比丘来”,那就先宣布时间,然后问清楚常驻份额。如果有常驻份额,就从他们开始拿。如果没有,就从长老座开始拿。负责分配的人也不能跳过常乞食的比丘不给。不过那些守护头陀支的人自己会主动跳过不拿。这样分配的时候,有些生性懒惰的大长老后来才到,不应对他们说“尊者,这是按二十年算的份额,您的常驻期已经过了”,而应该先把常驻份额留出来,给他们拿了之后,再按常驻份额给后来的人。听到“某某寺院出了很多指定食”的消息,哪怕是从一由旬外的寺院,比丘们也会赶来。应该从到达的人抵达住处时开始给;还没到的人,如果已经进入外围界,当他们的弟子等人代领时,也应该给他们。如果有人说“给那些站在外围界外面的人”,那就不该给。如果进入外围界的人连成一片,不管是在自己寺门口还是在寺院里面,只要按集会范围扩展成了界,那就应该给。即使施主是给僧团最末位的新比丘供食,后来的人也应该给。不过到了第二轮分配时,如果长老已经升座,后来的人就得不到第一轮的份,应该从第二轮里按戒腊顺序给他。
Uddesabhattādīsu pana ayaṃ nayo – raññā vā rājamahāmattena vā ‘‘saṅghato uddisitvā ettake bhikkhū ānethā’’ti pahite kālaṃ ghosetvā ṭhitikā pucchitabbā. Sace atthi, tato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. No ce, therāsanato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. Uddesakena piṇḍapātikānampi na atikkāmetabbaṃ. Te pana dhutaṅgaṃ rakkhantā sayameva atikkamissanti. Evaṃ gāhiyamāne alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ gāhīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ gāhetvā pacchā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. ‘‘Asukavihāre bahu uddesabhattaṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya gāhetabbaṃ, asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu gāhetabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāyaṃ ṭhitānaṃ gāhethā’’ti vadanti, na gāhetabbaṃ. Sace upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā gāhetabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ gāhetabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe puna āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena gāhetabbaṃ.
在一座精舍里,划定了一个分配饭食的地方之后,即使是在一俱卢舍以内的近行界内,不管在哪里通知有指定饭食,都必须在那个分配饭食的地方领取。如果有人派一个人去对比丘说:“明天从僧团里指定十位比丘派过来”,这个人应该把这件事告诉分配饭食的人。如果当天忘了,第二天清晨应该告诉他。如果忘了之后,已经入村乞食时才想起来,只要还没走出近行界,就按照饭堂原本的常规定位来领取。即使已经走出了近行界,如果比丘们和近行界内的人连成一片、彼此之间不超过十二肘的距离一起走,仍然按照常规定位来领取。但是,如果比丘们没有这样连成一片,在近行界外哪里想起来,就在那里重新立一个定位再领取。在村内的坐具堂里想起来,就按坐具堂的定位来领取。不管在哪里想起来,都必须领取,不领取是不可以的,因为这件事到了第二天就得不到了。
Ekasmiṃ vihāre ekaṃ bhattuddesaṭṭhānaṃ paricchinditvā gāvutappamāṇāyapi upacārasīmāya yattha katthaci ārocitaṃ uddesabhattaṃ tasmiṃyeva bhattuddesaṭṭhāne gāhetabbaṃ. Eko ekassa bhikkhuno pahiṇati ‘‘sve saṅghato uddisitvā dasa bhikkhū pahiṇathā’’ti, tena so attho bhattuddesakassa ārocetabbo. Sace taṃ divasaṃ pamussati, dutiyadivase pātova ārocetabbo, atha pamussitvāva piṇḍāya pavisanto sarati, yāva upacārasīmaṃ nātikkamati, tāva yā bhojanasālāya pakatiṭhitikā, tassāyeva vasena gāhetabbaṃ. Sacepi upacārasīmaṃ atikkanto, bhikkhū ca upacārasīmaṭṭhakehi ekābaddhā honti, aññamaññaṃ dvādasahatthantaraṃ avijahitvā gacchanti, pakatiṭhitikāya vasena gāhetabbaṃ. Bhikkhūnaṃ pana tādise ekābaddhe asati bahiupacārasīmāya yasmiṃ ṭhāne sarati, tattha navaṃ ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Antogāme āsanasālāya sarantena āsanasālāya ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Yattha katthaci saritvā gāhetabbameva, agāhetuṃ na vaṭṭati. Na hi etaṃ dutiyadivase labbhatīti.
如果比丘们正从自己的住处前往别的精舍,有人看见后,为他们指定了饭食,那么只要他们还在近行区内,或者按照前面所说的方式,与近行区界内的人连成一片没有分开,就应当按他们仍在自己精舍时的常规定位来领取。如果是在近行区外供养饭食,并且说“尊者,请从僧团中指定这么多比丘”,那就应当给刚好到达的比丘们领取。在这里要知道,即使彼此相距十二肘以内没有分开、按连成一片的方式行走,也算作刚好到达。如果他们前往某座精舍,进去后通知了那里的人,就应当按那座精舍的常规定位来领取。如果在村口、街道、十字路口或人家之间看见比丘,有人告知僧团指定饭食的事,那么在那些地方,只要是在近行区内,就应当给那些比丘领取。
Sace sakavihārato aññaṃ vihāraṃ gacchante bhikkhū disvā koci uddesabhattaṃ uddisāpeti, yāva antoupacāre vā upacārasīmaṭṭhakehi saddhiṃ vuttanayena ekābaddhā vā honti, tāva sakavihāre ṭhitikāvasena gāhetabbaṃ. Bahiupacāre ṭhitānaṃ dinnaṃ pana ‘‘saṅghato, bhante, ettake nāma bhikkhū uddisathā’’ti vutte sampattasampattānaṃ gāhetabbaṃ. Tattha dvādasahatthantaraṃ avijahitvā ekābaddhanayena dūre ṭhitāpi sampattāyevāti veditabbā. Sace yaṃ vihāraṃ gacchanti, tattha paviṭṭhānaṃ ārocenti, tassa vihārassa ṭhitikāvasena gāhetabbaṃ. Sacepi gāmadvāre vā vīthiyaṃ vā catukke vā antaraghare vā bhikkhū disvā koci saṅghuddesaṃ āroceti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne antoupacāragatānaṃ gāhetabbaṃ.
在这里,屋宅的近行区要按四种情况来理解:一屋一近行区、一屋多近行区、多屋一近行区、多屋多近行区。其中,如果属于一个家族的房屋,共用同一个门口和通道,那么在垃圾坑的界限以内,就叫作一近行区。在这里产生的指定所得,即使比丘们各自按照乞食的行仪站在不同地方,也会到达这一个近行区内所有的人。这就叫一屋一近行区。但如果一间屋子里住着两位妻子,为了各自住得舒服,在中间砌起墙壁,分成不同的门和通道,那么在那边产生的指定所得不会到达墙的另一边,只到达各自所在之处坐着的人。这就叫一屋多近行区。如果在一间屋子里邀请了许多比丘,从屋内开始把座位连成一片,甚至把邻居家也坐满了,那么在那里产生的指定所得会到达所有人。即使是多个家族的住处,只要中间没有砌墙,大家共用同一个门口和通道,道理也一样。这就叫多屋一近行区。但如果指定所得是在不同住处各自坐着的比丘那里产生的,那么即使透过墙壁的缝隙能看见别的比丘,也只到达各自住处里坐着的人。这就叫多屋多近行区。
Gharūpacāro cettha ekagharaṃ ekūpacāraṃ, ekagharaṃ nānūpacāraṃ, nānāgharaṃ ekūpacāraṃ, nānāgharaṃ nānūpacāranti imesaṃ vasena veditabbo. Tattha yaṃ ekakulassa gharaṃ ekavaḷañjaṃ hoti, taṃ suppapātaparicchedassa anto ekūpacāraṃ nāma, tatthuppanno uddesalābho ekasmiṃ upacāre bhikkhācāravattenapi ṭhitānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Etaṃ ekagharaṃ ekūpacāraṃ nāma. Yaṃ pana ekagharaṃ dvinnaṃ bhariyānaṃ sukhavihāratthāya majjhe bhittiṃ uṭṭhapetvā nānādvāravaḷañjaṃ kataṃ, tatthuppanno uddesalābho bhittiantarikassa na pāpuṇāti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne nisinnasseva pāpuṇāti. Etaṃ ekagharaṃ nānūpacāraṃ nāma. Yasmiṃ pana ghare bahū bhikkhū nimantetvā antogehato paṭṭhāya ekābaddhe katvā paṭivissakagharānipi pūretvā nisīdāpenti, tattha uppanno uddesalābho sabbesaṃ pāpuṇāti. Yampi nānākulassa nivesanaṃ majjhe bhittiṃ akatvā ekadvāreneva vaḷañjanti, tatrāpi eseva nayo. Etaṃ nānāgharaṃ ekūpacāraṃ nāma. Yo pana nānānivesanesu nisinnānaṃ bhikkhūnaṃ uddesalābho uppajjati, kiñcāpi bhitticchiddena bhikkhū dissanti, tasmiṃ tasmiṃ nivesane nisinnānaṃyeva pāpuṇāti. Etaṃ nānāgharaṃ nānūpacāraṃ nāma.
如果有人在一个村子入口、街道或十字路口的某个地方得到了指派给比丘的食物,当时没有别的比丘在场,他就自己拿来受用;如果第二天他又在同一个地方得到另一份指派食物,那么他见到任何一位别的比丘时——不管是新学比丘还是年长比丘——都应该把食物交给他。如果没有任何别的比丘在场,就还是自己拿来吃。如果比丘们坐在集会堂里等着用餐时间到来,有人过来说“请把僧团指派的食物给我,请把指派的食物给我,请从僧团中指派后把食物给我,请把属于僧团的食物给我”,那就应该按照固定次序取出指派的食物再给他。如果那人说“请把僧团指派的比丘给我,请从僧团中指派后把比丘给我,请把属于僧团的比丘给我”,处理方式也是一样。
Yo pana gāmadvāravīthicatukkesu aññatarasmiṃ ṭhāne uddesabhattaṃ labhitvā aññasmiṃ bhikkhusmiṃ asati attanova pāpuṇāpetvā dutiyadivasepi tasmiṃyeva ṭhāne aññaṃ labhati, tena yaṃ aññaṃ navakaṃ vā vuḍḍhaṃ vā bhikkhuṃ passati, tassa gāhetabbaṃ. Sace koci natthi, attanova pāpetvā bhuñjitabbaṃ. Sace āsanasālāya nisīditvā kālaṃ paṭimānentesu bhikkhūsu koci āgantvā ‘‘saṅghuddesapattaṃ detha, uddesapattaṃ detha, saṅghato uddisitvā pattaṃ detha, saṅghikaṃ pattaṃ dethā’’ti vā vadati, uddesapattaṃ ṭhitikāya gāhetvā dātabbaṃ. ‘‘Saṅghuddesabhikkhuṃ detha, saṅghato uddisitvā bhikkhuṃ detha, saṅghikaṃ bhikkhuṃ dethā’’ti vuttepi eseva nayo.
在这里,负责分配的人应当是贤善、有惭耻心、有智慧的人。他应该先问三遍固定位次;如果没有人知道固定位次,就从长老座开始依次分配。如果有人说“我知道,这是十腊比丘所得的”,就应该问他:“贤友,有十腊的比丘吗?”如果他听了之后,很多比丘说着“我们是十腊,我们是十腊”纷纷过来,就不该说“给你,给你”,而应该说“大家安静”,然后让他们按戒腊次序排好。排好之后,应该问近事男:“您需要多少位比丘?”当他说“尊者,要这么多位”时,也不该说“给你,给你”,而应该问其中最下腊者的戒腊、季节、一天中的时段以及影子。如果在问影子的时候,有更年长的比丘来了,就应该给那位。如果问完影子并说了“给你”之后,更年长的比丘才来,他就得不到了。因为通过言语纷杂的方式,即使是对坐着的人或打瞌睡的人,给了也算是给好了,错过了也算是错得好。这可分之物,只归刚好到场的人;在这里,所谓“刚好到场”的范围,应该按近行区来判断。座堂的内围墙就是近行区,站在那里面的人的所得,就归他所有。
Uddesako panettha pesalo lajjī medhāvī icchitabbo, tena tikkhattuṃ ṭhitikaṃ pucchitvā sace koci ṭhitikaṃ jānanto natthi, therāsanato gāhetabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ jānāmi, dasavassena laddha’’nti koci bhaṇati, ‘‘atthāvuso, dasavassā bhikkhū’’ti pucchitabbaṃ. Sace tassa sutvāva ‘‘dasavassamha dasavassamhā’’ti bahū āgacchanti, ‘‘tuyhaṃ pāpuṇāti, tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti agatvā ‘‘sabbe appasaddā hothā’’ti vatvā paṭipāṭiyā ṭhapetabbā, ṭhapetvā ‘‘kati bhikkhū icchathā’’ti upāsako pucchitabbo, ‘‘ettake nāma, bhante’’ti vutte ‘‘tuyhaṃ pāpuṇāti, tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti avatvā sabbanavakassa vassaggañca utu ca divasabhāgo ca chāyā ca pucchitabbā. Sace chāyāyapi pucchiyamānāya añño vuḍḍhataro āgacchati, tassa dātabbaṃ. Atha chāyaṃ pucchitvā ‘‘tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti vutte vuḍḍhataro āgacchati, na labhati. Kathāpapañcena hi nisinnassapi niddāyantassapi gāhitaṃ suggāhitaṃ, atikkantaṃ suatikkantaṃ. Bhājanīyabhaṇḍañhi nāmetaṃ sampattasseva pāpuṇāti, tattha sampattabhāvo upacārena paricchinditabbo. Āsanasālāya ca antoparikkhepo upacāro, tasmiṃ ṭhitassa lābho pāpuṇāti.
有人从座堂那边让人拿来八份指定食钵,其中七钵装满上等食物,一钵装满水,然后送回座堂。来取钵的人什么也不说,把钵一一放到比丘们手里就走了。谁拿到哪一份,那一份就归谁。但拿到水的那个人,如果已经过了固定位次的时间,就要在固定位次应得的那份之外,另外再拿一份指定食物;不管拿到的是粗食还是上等食物,也不管是三衣之类的资具,都归他所有。这就是他特有的福报差别。因为水不算食物,所以他另外得到一份指定食物。可是,如果那些取钵来的人说:“尊者,据说这些全部要分着吃”,说完就走,那就由大家共同分着吃,水也一起喝。如果有人对施主说:“从僧团里指定之后,请给八位大长老,请给中座比丘,请给新学比丘,请给满十腊的沙弥,请给诵中篇经者等人,请给我的亲戚比丘”,那就应当对施主说:“近事男,你虽然这样说,但按固定位次还轮不到他们”,然后只按固定位次来给。幼小沙弥们拿到指定食物时,如果施主家里正在办喜事,就应当告诉他们:“请把这些送去给你们的戒师和依止师。”如果在指定食物的分配中,第一份轮到沙弥们,第二份轮到大长老们,沙弥们不能因为“我们拿到了第一份”就走在前头,必须按戒腊顺序来。如果有人说:“从僧团里指定之后,你们来吧”,就应当回答:“你以后也会认得我,但固定位次是这样走的”,仍然按固定位次来领。如果有人说“把僧团指定食的钵拿来”,而在钵还没被取走时,某人拿了别人的钵装满送来,那么送来的这份也仍然要按固定位次来领。
Koci āsanasālato aṭṭha uddesapatte āharāpetvā satta patte paṇītabhojanānaṃ, ekaṃ udakassa pūretvā āsanasālaṃ pahiṇati, gahetvā āgatā kiñci avatvā bhikkhūnaṃ hatthesu patiṭṭhapetvā pakkamanti, yena yaṃ laddhaṃ, tasseva taṃ hoti. Yena pana udakaṃ laddhaṃ, tassa atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ uddesabhattaṃ gāhetabbaṃ, tañca lūkhaṃ vā labhatu paṇītaṃ vā ticīvaraparivāraṃ vā, tasseva taṃ hoti. Īdiso hissa puññaviseso, udakaṃ pana yasmā āmisaṃ na hoti, tasmā aññaṃ uddesabhattaṃ labhati. Sace pana te gahetvā āgatā ‘‘idaṃ kira, bhante, sabbaṃ bhājetvā bhuñjathā’’ti vatvā gacchanti, sabbehi bhājetvā bhuñjitvā udakaṃ pātabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā aṭṭha mahāthere detha, majjhime detha, navake detha, paripuṇṇavasse sāmaṇere detha, majjhimabhāṇakādayo detha, mayhaṃ ñātibhikkhū dethā’’ti vadantassa pana ‘‘upāsaka, tvaṃ evaṃ vadasi, ṭhitikāya pana tesaṃ na pāpuṇātī’’ti vatvā ṭhitikāvaseneva dātabbā. Daharasāmaṇerehi pana uddesabhattesu laddhesu sace dāyakānaṃ ghare maṅgalaṃ hoti, ‘‘tumhākaṃ ācariyupajjhāye pesethā’’ti vattabbaṃ. Yasmiṃ pana uddesabhatte paṭhamabhāgo sāmaṇerānaṃ pāpuṇāti, anubhāgo mahātherānaṃ, na tattha sāmaṇerā ‘‘mayaṃ paṭhamabhāgaṃ labhimhā’’ti purato gantuṃ labhanti, yathāpaṭipāṭiyā eva gantabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā tumhe ethā’’ti vutte ‘‘mayhaṃ aññadāpi jānissasi, ṭhitikā pana evaṃ gacchatī’’ti ṭhitikāvaseneva gāhetabbaṃ. Atha ‘‘saṅghuddesapattaṃ dethā’’ti vatvā aggāhiteyeva patte yassa kassaci pattaṃ gahetvā pūretvā āharati, āhaṭampi ṭhitikāya eva gāhetabbaṃ.
有一个人被派去说“把僧团指定钵拿来”,他却说:“尊者,请给我一个钵,我去取邀请食。”如果比丘们知道“这个人是从指定食家来的”,就问他:“你不是从某家来的吗?”他回答:“是的,尊者,不是邀请食,是指定食。”那就应该按固定轮次给他。如果有人被吩咐“拿一个钵来”时,先问“我该怎么说再去拿呢?”被告知“随你方便”之后才去,这种人叫“自由使者”。无论他想要指定钵、顺序钵还是个人钵,都可以给他。有一个愚笨无能的人被派去“拿指定钵”,却不会说话,只是默默站着。不应该问他“你从谁那里来?”或者“你要替谁拿钵?”因为一旦这样问,他可能会顺着问话回答:“我从您这里来”或者“我要替您拿钵。”那样的话,其他比丘会厌恶那位比丘,连看都不看他。但可以问他:“你去哪里?你走来走去是在做什么?”当他回答“我是为指定钵来的”,就把钵拿来给他。
Eko ‘‘saṅghuddesapattaṃ āharā’’ti pesito ‘‘bhante, ekaṃ pattaṃ detha, nimantanabhattaṃ āharissāmī’’ti vadati, so ce ‘‘uddesabhattagharato ayaṃ āgato’’ti ñatvā bhikkhūhi ‘‘nanu tvaṃ asukagharato āgato’’ti vutto ‘‘āma, bhante, na nimantanabhattaṃ, uddesabhatta’’nti bhaṇati, ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Yo pana ‘‘ekaṃ pattaṃ āharā’’ti vutte ‘‘kinti vatvā āharāmī’’ti vatvā ‘‘yathā te ruccatī’’ti vutto āgacchati, ayaṃ vissaṭṭhadūto nāma. Uddesapattaṃ vā paṭipāṭipattaṃ vā puggalikapattaṃ vā yaṃ icchati, taṃ etassa dātabbaṃ. Eko bālo abyatto ‘‘uddesapattaṃ āharā’’ti pesito vattuṃ na jānāti, tuṇhībhūto tiṭṭhati, so ‘‘kassa santikaṃ āgatosī’’ti vā ‘‘kassa pattaṃ harissasī’’ti vā na vattabbo. Evañhi vutto pucchāsabhāgena ‘‘tumhākaṃ santikaṃ āgatomhī’’ti vā ‘‘tumhākaṃ pattaṃ harissāmī’’ti vā vadeyya. Tato taṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū jigucchantā na olokeyyuṃ, ‘‘kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti pana vattabbo. Tassa ‘‘uddesapattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa gāhetvā patto dātabbo.
有一种情况叫“虚假固定轮次”。在国王或大臣家里,常常每天固定供养八份特别精美的指定食。比丘们把这些指定食当作轮流分食,各自按自己的轮次去受用。有些比丘心想:“明天就该轮到我们了。”记下自己的轮次后就离开了。他们还没回来时,别的客比丘来了,坐在集会堂里。就在那时,国王的人来了,说:“把盛精美食物的钵交出来。”客比丘不知道轮次,就交了出去。就在那时,知道轮次的比丘回来了,说:“你们在拿什么?”回答:“王家的精美食物。”
问:“从多少夏腊开始轮?”
答:“从这么多夏腊开始,叫……”应该阻止说:“不要交出去!”然后按固定轮次给。即使是在刚交出去时回来,在正给钵时回来,在已经给了钵时回来,在从王家盛满钵送回来时回来,乃至国王派人说“今天就让比丘们来”,然后把食物直接放进比丘们手里——在拿到这样给的食物回来时,知道轮次的比丘也应该阻止说:“不要吃!”然后只按固定轮次给。
Ekā kūṭaṭṭhitikā nāma hoti. Rañño vā rājamahāmattassa vā gehe atipaṇītāni aṭṭha uddesabhattāni niccaṃ dīyanti, tāni ekacārikabhattāni katvā bhikkhū visuṃ ṭhitikāya paribhuñjanti. Ekacce bhikkhū ‘‘sve dāni amhākaṃ pāpuṇissantī’’ti attano ṭhitikaṃ sallakkhetvā gatā. Tesu anāgatesuyeva aññe āgantukā bhikkhū āgantvā āsanasālāya nisīdanti. Taṅkhaṇaññeva rājapurisā āgantvā ‘‘paṇītabhattapatte dethā’’ti vadanti, āgantukā ṭhitikaṃ ajānantā gāhenti, taṅkhaṇaññeva ca ṭhitikaṃ jānanakabhikkhū āgantvā ‘‘kiṃ gāhethā’’ti vadanti . Rājagehe paṇītabhattanti. Kativassato paṭṭhāyāti. Ettakavassato nāmāti. ‘‘Mā gāhethā’’ti nivāretvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Gāhite āgatehipi, pattadānakāle āgatehipi, dinnakāle āgatehipi, rājagehato patte pūretvā āhaṭakāle āgatehipi, rājā ‘‘ajja bhikkhūyeva āgacchantū’’ti pesetvā bhikkhūnaṃyeva hatthe piṇḍapātaṃ deti, evaṃ dinnaṃ piṇḍapātaṃ gahetvā āgatakāle āgatehipi ṭhitikaṃ jānanakabhikkhūhi ‘‘mā bhuñjitthā’’ti vāretvā ṭhitikāyameva gāhetabbaṃ.
然后国王让他们吃完饭,又把他们的钵装满才给回去。凡是带回来的,都应该按固定轮次来分配。但如果只是想着“别让他们空手回去”,只在钵里放了一点点,那就不该按固定轮次来分。大善长老说:“他们吃完后空着钵回来,吃下去的那些就成了他们脖子上的负担。”玛哈巴杜玛长老则说:“这里没有什么脖子上的负担。不过,那些不知道固定轮次的人,在等待知道轮次的人到来期间,应该坐着等。就算这样,比丘们吃下去的还是好好吃了,现在应该按钵的次序来分配。”
Atha ne rājā bhojetvā pattepi nesaṃ pūretvā deti, yaṃ āhaṭaṃ, taṃ ṭhitikāya gāhetabbaṃ . Sace pana ‘‘mā tucchahatthā gacchantū’’ti thokameva pattesu pakkhittaṃ hoti, taṃ na gāhetabbaṃ. ‘‘Atha bhuñjitvā tucchapattāva āgacchanti, yaṃ tehi bhuttaṃ, taṃ nesaṃ gīvā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘gīvākiccaṃ ettha natthi, ṭhitikaṃ pana ajānantehi yāva jānanakā āgacchanti, tāva nisīditabbaṃ siyā, evaṃ santepi bhikkhūhi bhuttaṃ subhuttaṃ, idāni pattaṭṭhānena gāhetabba’’nti.
有位比丘得到一份附带三衣的、价值一百的钵食,是施给无戒腊比丘的。他在精舍里写下“这样的钵食已给了无戒腊者”,然后存放起来。六十年后,又出现了同样的一份钵食,这份该按无戒腊者的住期来取,还是按六十年住期的来取?回答说:按六十年住期的来取。因为这位比丘的住期是依受具足戒的年数而增长的。有人吃了指定供养的食物后成了沙弥,后来又能按沙弥的住期规定得到那份食物,这叫做“中间断失者”。如果一位已满戒龄的沙弥心想“明天就能得到指定供养的食物”,当天就受具足戒,那他的住期就已经超过了。某位比丘得到指定供养的食物,他的钵又不是空的,他让坐在旁边的人把钵递过来,如果这时有人以偷盗心拿走,就构成偷盗。但如果那位比丘自己说“我把我的钵给你”,亲手交出去,就不构成偷盗。又或者他对那份食物没有需要,就对另一个人说:“我够了,这份食物给你,派人把钵送来取。”从那边取来的,全都归钵主所有。如果有人以偷盗心拿走钵,这算取对了,因为食物已经给出去,所以不构成偷盗。
Eko ticīvaraparivāro satagghanako piṇḍapāto avassikassa bhikkhuno patto, vihāre ca ‘‘evarūpo piṇḍapāto avassikassa patto’’ti likhitvā ṭhapesuṃ. Atha saṭṭhivassaccayena añño tathārūpo piṇḍapāto uppanno, ayaṃ kiṃ avassikaṭhitikāya gāhetabbo, udāhu saṭṭhivassaṭhitikāyāti? Saṭṭhivassaṭhitikāyāti vuttaṃ. Ayañhi bhikkhuṭhitikaṃ gahetvāyeva vaḍḍhitoti. Eko uddesabhattaṃ bhuñjitvā sāmaṇero jāto, puna taṃ bhattaṃ sāmaṇeraṭhitikāya pattaṃ gaṇhituṃ labhati. Ayaṃ kira antarābhaṭṭhako nāma. Yo pana paripuṇṇavasso sāmaṇero ‘‘sve uddesabhattaṃ labhissatī’’ti ajjeva upasampajjati, atikkantā tassa ṭhitikā. Ekassa bhikkhuno uddesabhattaṃ pattaṃ, patto cassa na tuccho hoti, so aññassa samīpe nisinnassa pattaṃ dāpeti, taṃ ce theyyāya haranti, gīvā hoti. Sace pana so bhikkhu ‘‘mayhaṃ pattaṃ dammī’’ti sayameva deti, assa gīvā na hoti. Athāpi tena bhattena anatthiko hutvā ‘‘alaṃ mayhaṃ, tavetaṃ bhattaṃ dammi, pattaṃ pesetvā āharāpehī’’ti aññaṃ vadati, yaṃ tato āharīyati, sabbaṃ pattasāmikassa hoti. Pattaṃ ce theyyāya haranti, suhaṭo, bhattassa dinnattā gīvā na hoti.
在精舍里有十位比丘,其中九位是常行乞食的,一位是接受指定供养的。有人来说“请给十份指定钵食”时,那些乞食比丘不愿意接受。另一位比丘心想“这些全都该归我”,就接受了,这样住期不成立。如果是一份一份地分好之后再接受,住期就成立。他这样接受后,用十个钵把食物取来,然后说“各位尊者,请帮帮我”,把九个钵给那些乞食比丘,这叫做“比丘施”,是可以接受的。如果那位施主说“尊者,请到家里来”,那位比丘就对其他比丘说“来吧,尊者们,做我的朋友”,然后一起去那人家。在那里得到的东西,全都归那位比丘所有,其他人得到的是他分给的。如果那人家让他们在家里坐下,供养净水,给粥、嚼食等,并说“尊者,人们给什么就请接受”,那么凭那位比丘的话,其他人也可以接受。吃完后把钵装满,拿着让他们带走,这一切都归那位比丘所有,由他分给的,其他人可以接受。但如果那些比丘是在精舍里,被那位比丘说“尊者,请替我取食,随顺施主的话是应该的”,他们因此而去,那么在那里吃掉的以及带回来的,全都归他们自己所有。又或者,没有被说“请替我取食”,只是因为“随顺施主的话是应该的”而去了,假如在那里听到一个人用悦耳的声音随喜赞叹,又因长老们内心寂静而生起信心,于是布施了许多沙门资具,这种因对长老们的信心而生起的、本来没有分的一份,就应当归所有人所有。
Vihāre dasa bhikkhū honti, tesu nava piṇḍapātikā, eko sādiyanako, ‘‘dasa uddesapatte dethā’’ti vutte piṇḍapātikā gahetuṃ na icchanti. Itaro bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā na hoti. Ekekaṃ ce pāpetvā gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Evaṃ gāhetvā dasahipi pattehi āharāpetvā ‘‘bhante, mayhaṃ saṅgahaṃ karothā’’ti nava patte piṇḍapātikānaṃ deti, bhikkhudattiyaṃ nāmetaṃ, gahetuṃ vaṭṭati. Sace so upāsako ‘‘bhante, gharaṃ āgantabba’’nti vadati, so ca bhikkhu te bhikkhū ‘‘etha, bhante, mayhaṃ sahāyā hothā’’ti tassa gharaṃ gacchati, yaṃ tattha labhati, sabbaṃ tasseva hoti, itare tena dinnaṃ labhanti. Atha nesaṃ ghareyeva nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā yāgukhajjakādīni denti ‘‘bhante, yaṃ manussā denti, taṃ gaṇhathā’’ti, tassa bhikkhuno vacaneneva itaresaṃ vaṭṭati. Bhuttāvīnaṃ patte pūretvā gaṇhitvā gamanatthāya denti, sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti, tena dinnaṃ itaresaṃ vaṭṭati. Yadi pana te vihāreyeva tena bhikkhunā ‘‘bhante, mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttā gacchanti, tattha yaṃ bhuñjanti ceva nīharanti ca, sabbaṃ taṃ tesaṃyeva santakaṃ. Athāpi ‘‘mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti avuttā ‘‘manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gacchanti, tatra ce ekassa madhurena sarena anumodanaṃ karontassa sutvā therānañca upasame pasīditvā bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ denti, ayaṃ theresu pasādena uppanno akatabhāgo nāma, tasmā sabbesaṃ pāpuṇāti.
有一个人从僧团那里得到指派后,把按轮次拿到的钵食带走,装满上好的嚼食和软食再拿回来,说:“尊者,请全体僧团享用。”那就应该由大众分着吃。但如果钵的主人已经过了轮次,就要把轮次的事放下,另外给他一份指定食。如果他一开口就说“把所有僧团的钵都交出来”,那就应该把钵交给一位有惭耻心的比丘拿着。拿回来之后,如果他说“请全体僧团享用”,那就应该分着吃。有一个人用钵带来食物,说:“我供养僧团指定食。”这时不应该一口一口地给,而应该按轮次的做法,做成够一个人维持的量再给。如果他带来食物后,不知道说什么,只是默默坐着,不应该问他:“你这是为谁带来的?想给谁?”因为一经询问,他就会说:“是给你们带来的,想给你们。”这样一来,其他比丘就会厌恶那位比丘,甚至连转头看他都不愿意。但如果有人问他:“你去了哪里?在干什么到处转?”他回答:“我拿了指定食回来。”那就应该由一位有惭耻心的比丘按轮次接受。如果带来的很多,够所有人吃,那就不需要再作轮次的事了。从长老的座位开始,把钵装满后给。
Eko saṅghato uddisāpetvā ṭhitikāya gāhitapattaṃ haritvā paṇītassa khādanīyabhojanīyassa pūretvā āharitvā ‘‘imaṃ, bhante, sabbo saṅgho paribhuñjatū’’ti deti, sabbehi bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Pattasāmikassa pana atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ uddesabhattaṃ dātabbaṃ. Atha paṭhamaṃyeva ‘‘sabbaṃ saṅghikapattaṃ dethā’’ti vadati, ekassa lajjibhikkhuno santako patto dātabbo. Āharitvā ca ‘‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’’ti vutte bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Eko pātiyā bhattaṃ āharitvā ‘‘saṅghuddesaṃ dammī’’ti vadati, ekekaṃ ālopaṃ adatvā ṭhitikāya ekassa yāpanamattaṃ katvā dātabbaṃ. Atha so bhattaṃ āharitvā kiñci vattuṃ ajānanto tuṇhībhūto acchati, ‘‘kassa te ānītaṃ, kassa dātukāmosī’’ti na vattabbaṃ. Pucchāsabhāgena hi ‘‘tumhākaṃ ānītaṃ, tumhākaṃ dātukāmomhī’’ti vadeyya, tato taṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū jigucchantā gīvaṃ parivattetvā oloketabbampi na maññeyyuṃ. Sace pana ‘‘kuhiṃ yāsi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti vutte ‘‘uddesabhattaṃ gahetvā āgatomhī’’ti vadati, ekena lajjibhikkhunā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Sace ābhataṃ bahu hoti, sabbesaṃ pahoti, ṭhitikākiccaṃ natthi. Therāsanato paṭṭhāya pattaṃ pūretvā dātabbaṃ.
有人说“请给僧团指定供食”,这时不该问“你要拿什么来”,而应按照平常的住期规则接受。如果有人经常得到乳粥或汁饭,那么对这类殊胜食物应另立一种住期;对有配菜的粥、贵重的果子和殊胜的嚼食,也同样另立住期。对平常的饭、粥、果子和嚼食,则立同一种住期就行。有人说“我要拿酥来”,那么所有酥类立一种住期就可以;油类也一样。有人说“我要拿蜜来”,那么蜜立一种住期就可以;糖浆、蔗糖棒等药物也一样。如果有人以香花作僧团指定施,这归乞食比丘所有吗?因为只遮止了食物和财物,所以归他所有。但也有人说:“因为是布施给僧团的,所以不应接受。”
‘‘Saṅghuddesapattaṃ dethā’’ti vutte ‘‘kiṃ āharissasī’’ti avatvā pakatiṭhitikāya eva gāhetabbaṃ. Yo pana pāyāso vā rasapiṇḍapāto vā niccaṃ labbhati, evarūpānaṃ paṇītabhojanānaṃ āveṇikā ṭhitikā kātabbā, tathā saparivārāya yāguyā mahagghānaṃ phalānaṃ paṇītānañca khajjakānaṃ. Pakatibhattayāguphalakhajjakānaṃ ekāva ṭhitikā kātabbā. ‘‘Sappiṃ āharissāmī’’ti vutte sabbasappīnaṃ ekāva ṭhitikā vaṭṭati, tathā sabbatelānaṃ. ‘‘Madhuṃ āharissāmī’’ti vutte pana madhuno ekāva ṭhitikā vaṭṭati, tathā phāṇitassa laṭṭhimadhukādīnañca bhesajjānaṃ. Sace pana gandhamālaṃ saṅghuddesaṃ denti, piṇḍapātikassa vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Āmisasseva paṭikkhittattā vaṭṭati. ‘‘Saṅghaṃ uddissa dinnattā pana na gahetabba’’nti vadanti.
210如果是个人邀请的饭食,当事人自己就可以做主。如果是僧团共有的饭食,就要按照“指定食”那一节所说的方法来分配。假如派来的使者很机灵,不说“尊者,请到王宫来接受比丘僧团的饭食”,而是说“请来接受食物”,那么对常行乞食的比丘也可以。如果使者不机灵,说“请来接受饭食”,而负责分配饭食的人机灵,他不说“饭食”,而是说“尊者,您去,您去”,这样对常行乞食的比丘也可以;但如果他说“尊者,按顺序轮到您的饭食了”,那就不可以。如果来邀请的人走进座堂说“请给八位比丘”或“请给八个钵”,这样对常行乞食的比丘也可以,应该说“您和您去”。如果他说“请给八位比丘,接受饭食”或“请给八个钵,接受饭食”,那就要按顺序来分配。负责分配的人在分配时,如果打断顺序,说“饭食”,而说“您和您去”,对常行乞食的比丘也可以。但如果他说“尊者,请把您的钵拿来,您来”,那就应该说“萨度,近事男”然后前往。如果他说“从僧团中指定之后,您来”,那也要按站立顺序来分配。
210.Nimantanaṃ puggalikaṃ ce, sayameva issaro. Saṅghikaṃ pana uddesabhatte vuttanayeneva gāhetabbaṃ. Sace panettha dūto byatto hoti, ‘‘bhante, rājagehe bhikkhusaṅghassa bhattaṃ gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vadati, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Atha dūto abyatto ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattuddesako byatto ‘‘bhatta’’nti avatvā ‘‘bhante , tumhe yātha, tumhe yāthā’’ti vadati, evampi piṇḍapātikānampi vaṭṭati, ‘‘tumhākaṃ, bhante, paṭipāṭiyā bhattaṃ pāpuṇātī’’ti vutte pana na vaṭṭati. Sace nimantituṃ āgatamanusso āsanasālaṃ pavisitvā ‘‘aṭṭha bhikkhū dethā’’ti vā ‘‘aṭṭha patte dethā’’ti vā vadati, evampi piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati, ‘‘tumhe ca tumhe ca gacchathā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘aṭṭha bhikkhū detha, bhattaṃ gaṇhatha, aṭṭha patte detha, bhattaṃ gaṇhathā’’ti vā vadati, paṭipāṭiyā gāhetabbaṃ. Gāhentena pana vicchinditvā ‘‘bhatta’’nti avadantena ‘‘tumhe ca tumhe ca gacchathā’’ti vutte piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. ‘‘Bhante, tumhākaṃ pattaṃ detha, tumhe ethā’’ti vutte pana ‘‘sādhu upāsakā’’ti gantabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā tumhe ethā’’ti vuttepi ṭhitikāya gāhetabbaṃ.
不过,如果是有人从受邀供饭的人家那里为了取钵而来,那就应该按照指定饭食那里所说的方式,按排队的次序把钵给他。如果有人不说“从僧团按次序取钵”,而只是说“请给一个钵”,在钵还没有被领取分发的时候,随便拿了谁的钵装满带来,那个钵仍然属于原来那个钵的主人。不能像指定饭食那样按排队的次序来取。在这里,如果有人来了以后默默站着,不应该问他“你是到谁那里来的”或者“你要拿谁的钵”。因为一旦用盘问的口气说“我来到您那里,我要拿您的钵”,那个比丘就会被其他比丘厌恶。但如果问他“你去哪里,你在做什么到处走”,他回答“我是为了取他的钵来的”,那就应该按顺序饭食的排队次序取了钵给他。即使对方说“请给盛饭的钵”,也还是应该按顺序饭食的排队次序给。如果他把饭带来后说“全体僧团请用”,那就分好后再吃。即使已经超过了钵主人的排队位次,也要把他的位次搁在一边,另外按顺序饭食的次序来取。
Nimantanabhattagharato pana pattatthāya āgatassa uddesabhatte vuttanayeneva ṭhitikāya patto dātabbo. Eko ‘‘saṅghato paṭipāṭiyā patta’’nti avatvā kevalaṃ ‘‘ekaṃ pattaṃ dethā’’ti vatvā aggāhiteyeva patte yassa kassaci pattaṃ gahetvā pūretvā āharati, taṃ pattasāmikasseva hoti. Uddesabhatte viya ṭhitikāya na gāhetabbaṃ. Idhāpi yo āgantvā tuṇhībhūto tiṭṭhati, so ‘‘kassa santikaṃ āgatosī’’ti vā ‘‘kassa pattaṃ harissasī’’ti vā na vattabbo. Pucchāsabhāgena hi ‘‘tumhākaṃ santikaṃ āgato, tumhākaṃ pattaṃ harissāmī’’ti vadeyya, tato so bhikkhu bhikkhūhi jigucchanīyo assa. ‘‘Kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti pana vutte ‘‘tassa pattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa paṭipāṭibhattaṭṭhitikāya gahetvā patto dātabbo. ‘‘Bhattaharaṇapattaṃ dethā’’ti vuttepi paṭipāṭibhattaṭṭhitikāya eva dātabbo. Sace āharitvā ‘‘sabbo saṅgho bhuñjatū’’ti vadati, bhājetvā bhuñjitabbaṃ. Pattasāmikassa atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ paṭipāṭibhattaṃ gāhetabbaṃ.
有一个人用钵把饭食带来,说“我供养僧团”,那就应当从“一口食的站立位”开始,按一口食为单位来分配。如果他默不作声地坐着,就不该问他“这是带给谁的,你想给谁”。但如果有人问他“你去哪里,四处走动是在做什么”,他回答“我带来了给僧团的饭食”或“我带来了给长老们的饭食”,那就应当接过来,仍按一口食的站立位来分配。如果这样带来的饭食很多,足够整个僧团吃,这就叫“已带来的食物”,对常行乞食的比丘也适用,不需要再问站立位的事,应当从长老的座位开始,把钵装满后分给。
Eko pātiyā bhattaṃ āharitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti vadati, ālopabhattaṭṭhitikato paṭṭhāya ālopasaṅkhepena bhājetabbaṃ. Sace pana tuṇhībhūto acchati, ‘‘kassa te ābhataṃ, kassa dātukāmosī’’ti na vattabbo. Sace pana ‘‘kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti vutte pana ‘‘saṅghassa me bhattaṃ ābhataṃ, therānaṃ me bhattaṃ ābhata’’nti vadati, gahetvā ālopabhattaṭṭhitikāya bhājetabbaṃ. Sace pana evaṃ ābhataṃ bhattaṃ bahu hoti, sakalasaṅghassa pahoti, abhihaṭabhikkhā nāma, piṇḍapātikānampi vaṭṭati, ṭhitikāpucchanakiccaṃ natthi, therāsanato paṭṭhāya pattaṃ pūretvā dātabbaṃ.
居士派人去僧团长老那里,或者去因精通经律、头陀支而闻名的比丘那里,或者去分食者那里,说:“请带八位比丘来领我们的饭食。”即使是由亲友护持者派来的,这三种人也不可以询问,安排已经定下了。应当从僧团中指定八位比丘,连同自己一共九人前往。为什么?因为比丘僧团的利养正是依靠这些比丘才产生的。不过,如果不是因精通经律、头陀支等而闻名的常住比丘,就可以询问,因此他应当确定安排:“我是从僧团中带人,还是和我认识的人一起去?”然后按照施主所说的去做。如果对方说“请带您的依止者或您认识的人来”,就可以带自己愿意的人一起去。如果派来的人说“请派八位比丘”,那就应当从僧团中派遣。如果自己在别的村子能获得食物,就应当去别的村子;如果不能获得,就还是进入那个村子乞食。
Upāsako saṅghattherassa vā ganthadhutaṅgavasena abhiññātassa vā bhattuddesakassa vā pahiṇati ‘‘amhākaṃ bhattagahaṇatthāya aṭṭha bhikkhū gahetvā āgacchathā’’ti, sacepi ñātiupaṭṭhākehi pesitaṃ hoti, ime tayo janā pucchituṃ na labhanti, āruḷhāyeva mātikaṃ. Saṅghato aṭṭha bhikkhū uddisāpetvā attanavamehi gantabbaṃ. Kasmā? Bhikkhusaṅghassa hi ete bhikkhū nissāya lābho uppajjatīti. Ganthadhutaṅgādīhi pana anabhiññāto āvāsikabhikkhu āpucchituṃ labhati, tasmā tena ‘‘kiṃ saṅghato gaṇhāmi, udāhu ye jānāmi, tehi saddhiṃ āgacchāmī’’ti mātikaṃ āropetvā yathā dāyakā vadanti, tathā paṭipajjitabbaṃ. ‘‘Tumhākaṃ nissitake vā ye vā jānātha, te gahetvā ethā’’ti vutte pana ye icchanti, tehi saddhiṃ gantuṃ labhati. Sace ‘‘aṭṭha bhikkhū pahiṇathā’’ti pesenti, saṅghatova pesetabbā. Attanā sace aññasmiṃ gāme sakkā hoti bhikkhā labhituṃ, añño gāmo gantabbo. Na sakkā ce hoti labhituṃ, soyeva gāmo piṇḍāya pavisitabbo.
受邀的比丘们坐在集会厅里。这时如果有人走过来说“请给钵”,不该把钵给那些没受邀请的人,应该说“这些是受邀的比丘”。如果对方说“你们也给吧”,那就可以给。在节庆等场合,人们会自己跑到精舍和禅修堂去,连同三藏法师、说法师,甚至带上几百位比丘一起邀请。那时候,他们可以带上自己认识的人一起去。为什么?因为需要大批比丘僧团的人,并不会跑到精舍和禅修堂去,他们是从集会的地方,尽自己所能、尽自己之力,带上比丘就走的。
Nimantitabhikkhū āsanasālāya nisinnā honti, tatra ce manussā ‘‘patte dethā’’ti āgacchanti, animantitehi na dātabbā, ‘‘ete nimantitā bhikkhū’’ti vattabbaṃ, ‘‘tumhepi dethā’’ti vutte pana dātuṃ vaṭṭati. Ussavādīsu manussā sayameva pariveṇāni ca padhānagharāni ca gantvā tipiṭake ca dhammakathike ca bhikkhusatenapi saddhiṃ nimantenti, tadā tehi ye jānanti, te gahetvā gantuṃ vaṭṭati. Kasmā? Na hi mahābhikkhusaṅghena atthikā manussā pariveṇapadhānagharāni gacchanti, sannipātaṭṭhānatova yathāsatti yathābalaṃ bhikkhū gaṇhitvā gacchantīti.
如果来者是僧团长老,或者是因典籍和头陀支而闻名的人,或者是负责分配食物的人;又或者他在别处结夏安居,或去了某个地方之后再回到自己原来的住处,而人们恭敬款待这位新来的人,那么第一次,应该带上认识他们的人一起去。从约定的时候开始,如果到了第二次,就应该从僧团中带人一起去。如果是刚来的客人,说“我要去看望亲戚或侍者”,到了那里,如果他们的亲戚和侍者恭敬款待他们,那么在这里,带上认识他们的人一起去也是可以的。但是,如果有人获得的利养特别丰厚,而且自己原来的住处和所到之处的待遇完全一样,到处人们都是准备好僧团饭食之后才坐下,那么他就应该从僧团中带人一起去——这是有关邀请的特殊情况。其余所有问题,都应该按照分配饭食那段所说的方式来理解。不过在《库伦德》中说:“如果有人说‘请给八位大长老’,就应该给八位大长老。”这个原则也适用于中座长老等。如果他不加区分地说“请给八位比丘”,那就应该由僧团来给。
Sace pana saṅghatthero vā ganthadhutaṅgavasena abhiññāto vā bhattuddesako vā aññatra vā vassaṃ vasitvā katthaci vā gantvā puna sakaṭṭhānaṃ āgacchati, manussā ca āgantukassa sakkāraṃ karonti, ekavāraṃ ye jānanti, te gahetvā gantabbaṃ. Paṭibaddhakālato paṭṭhāya dutiyavāre āraddhe saṅghatoyeva gahetvā gantabbaṃ. Abhinavaāgantukāva hutvā ‘‘ñātī vā upaṭṭhāke vā passissāmī’’ti gacchanti, tatra ce tesaṃ ñātī ca upaṭṭhākā ca sakkāraṃ karonti, ettha pana ye jānanti, te gahetvā gantumpi vaṭṭati. Yo pana atilābhī hoti, sakaṭṭhānañca āgantukaṭṭhānañca ekasadisaṃ, sabbattha manussā saṅghabhattaṃ sajjetvāva nisīdanti, tena saṅghatova gahetvā gantabbanti ayaṃ nimantane viseso. Avaseso sabbapañho uddesabhatte vuttanayeneva veditabbo. Kurundiyaṃ pana ‘‘aṭṭha mahāthere dethāti vutte aṭṭha mahātherāva dātabbā’’ti vuttaṃ. Esa nayo majjhimādīsu. Sace pana avisesetvā ‘‘aṭṭha bhikkhū dethā’’ti vadati, saṅghato dātabbāti.
211关于筹食:按照“诸比丘,我允许把筹或牌系上标记,搅拌混匀后分配食物”(《小品》326)这句话,可以用树心木做的筹,或者用竹子、藤条、棕榈叶等做的牌,在上面写上“某某的筹食”这样的字,放进篮子或衣角里,把所有筹都混在一起,反复上下翻搅。然后由具备五个条件的分食者来分:如果有常设的座位顺序,就从常设顺序开始;如果没有,就从上座的位置开始依次发筹。对后来的人,以及因为同在一个界内而住在远处的人,也按照分配指定食物那里说的方法来给。
211.Salākabhattaṃ pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, salākāya vā paṭṭikāya vā upanibandhitvā opuñjitvā bhattaṃ uddisitu’’nti (cūḷava. 326) vacanato rukkhasāramayāya salākāya vā veḷuvilīvatālapaṇṇādimayāya paṭṭikāya vā ‘‘asukassa nāma salākabhatta’’nti evaṃ akkharāni upanibandhitvā pacchiyaṃ vā cīvarabhoge vā katvā sabbasalākāyo opuñjitvā punappunaṃ heṭṭhupariyavasena āloḷetvā pañcaṅgasamannāgatena bhattuddesakena sace ṭhitikā atthi, ṭhitikato paṭṭhāya, no ce atthi, therāsanato paṭṭhāya salākā dātabbā. Pacchā āgatānampi ekābaddhavasena dūre ṭhitānampi uddesabhatte vuttanayeneva dātabbā.
如果寺院周围有很多可以乞食的村庄,但比丘不多,那么筹食也可以按村庄来分配。应该告诉他们:“你们在某村能领到筹食”,然后按村庄来分配。这样分配时,即使在一个村庄有六十种不同的筹食,也全都算作已经分配了。如果他去的村庄附近还有另外两三种筹食,那些也应该给他,因为不可能为了那些筹食再派另一位比丘去。
Sace vihārassa samantato bahū gocaragāmā, bhikkhū pana na bahū, gāmavasenapi salākā pāpuṇanti. ‘‘Tumhākaṃ asukagāme salākabhattaṃ pāpuṇātī’’ti gāmavaseneva gāhetabbaṃ. Evaṃ gāhentena sacepi ekamekasmiṃ gāme nānappakārāni saṭṭhi salākabhattāni, sabbāni gahitāneva honti. Tassa pattagāmasamīpe aññānipi dve tīṇi salākabhattāni honti, tāni tasseva dātabbāni. Na hi sakkā tesaṃ kāraṇā aññaṃ bhikkhuṃ pahiṇitunti.
如果有些村庄有很多筹食,应当分给七八位比丘。分发的人应该把四五份食物的筹签绑在一起再给。如果过了那个村庄还有另一个村庄,而那里只有一份筹食,而且是一大早就发的,那就在这些比丘当中先不给其中一个人,把那份给他,然后对他说:你早上已经拿了这份,后面再去近处的村庄拿其他的食物。如果在近处村庄的筹食还没领的时候,他就以为已经领了而离开,那就应该在另一边村庄领了筹食之后,再回到精舍,领了其余的筹食,然后再去近处的村庄。因为不能在界外领取僧团的利养,这是《库伦德》里说的原则。如果比丘很多,按村庄分筹食不够分,那就按街道分,或者按街道里的一户人家分,或者按一个家族分。在街道等地方,如果食物很多,就按照村庄里说的办法,分给多位比丘;如果没有筹签,也可以用指定的方式来给。
Sace ekaccesu gāmesu bahūni salākabhattāni sallakkhetvā sattannampi aṭṭhannampi bhikkhūnaṃ dātabbāni. Dentena pana catunnaṃ pañcannaṃ bhattānaṃ salākāyo ekato bandhitvā dātabbā. Sace taṃ gāmaṃ atikkamitvā añño gāmo hoti, tasmiñca ekameva salākabhattaṃ, taṃ pana pātova denti, tampi etesu bhikkhūsu ekassa niggahena datvā ‘‘pātova taṃ gahetvā pacchā orimagāme itarāni bhattāni gaṇhāhī’’ti vattabbo. Sace orimagāme salākabhattesu aggahitesveva gahitasaññāya gacchati, parabhāgagāme salākabhattaṃ gahetvā puna vihāraṃ āgantvā itarāni gahetvā orimagāmo gantabbo. Na hi bahisīmāya saṅghalābho gāhetuṃ labbhatīti ayaṃ nayo kurundiyaṃ vutto. Sace pana bhikkhū bahū honti, gāmavasena salākā na pāpuṇanti, vīthivasena vā vīthiyaṃ ekagehavasena vā ekakulavasena vā gāhetabbaṃ. Vīthiādīsu ca yattha bahūni bhattāni, tattha gāme vuttanayeneva bahūnaṃ bhikkhūnaṃ gāhetabbāni, salākāsu asati uddisitvāpi gāhetabbāni.
212212. 分发筹食的人应当了解自己的职责。他要在清晨就起床,拿上钵和袈裟,前往食堂,把没打扫的地方打扫干净,备好饮用水和洗漱用水,估摸时间心想“现在比丘们应该已经做完该做的事了”,然后敲钟。比丘们聚集之后,首先要让他们领取轮值村的筹食,告诉他:“你在某某轮值村得到筹,去那里吧。”如果那个村庄距离超过一俱卢舍,当天赶去会太累,就应该当天就对他说:“明天你在轮值村得到筹。”如果有人被派去轮值村却不去,反而想要别的筹,就不应该给他。因为这样会让有信仰的人损失福德,也会让僧团失去利养。所以第二天、第三天也不应该给他别的筹,应该对他说:“去你自己该去的地方吃吧。”如果三天都不去,就应该让他领取轮值村之前那个近处村庄的筹。如果他还不接受,从那时起就不应该再给他别的筹,应该严厉执行处罚。不应该让他从六十或五十中退失。领了轮值村的筹之后,应该领取寺院轮值的筹,告诉他:“你得到寺院轮值。”应该给寺院轮值者两三份粥筹和三四份饭筹,但不应该固定给。因为施粥饭的人可能会起这样的念头:“我们的粥饭都被看守寺院的人吃了。”所以应该在其他人家中给予。
212. Salākadāyakena pana vattaṃ jānitabbaṃ. Tena hi kālasseva vuṭṭhāya pattacīvaraṃ gahetvā bhojanasālaṃ gantvā asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā ‘‘idāni bhikkhūhi vattaṃ kataṃ bhavissatī’’ti kālaṃ sallakkhetvā ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhūsu sannipatitesu paṭhamameva vāragāme salākabhattaṃ gāhetabbaṃ, ‘‘tuyhaṃ asukasmiṃ nāma vāragāme salākā pāpuṇāti, tatra gacchā’’ti vattabbaṃ. Sace abhirekagāvute gāmo hoti, taṃ divasaṃ gacchantā kilamanti, ‘‘sve tuyhaṃ vāragāme pāpuṇātī’’ti ajjeva gāhetabbaṃ. Yo vāragāmaṃ pesiyamāno na gacchati, aññaṃ salākaṃ maggati, na dātabbā. Saddhānañhi manussānaṃ puññahāni ca saṅghassa ca lābhacchedo hoti, tasmā tassa dutiyepi tatiyepi divase aññā salākā na dātabbā, ‘‘attano pattaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjāhī’’ti vattabbo, tīṇi pana divasāni agacchantassa vāragāmato orimavāragāme salākā gāhetabbā. Tañce na gaṇhāti, tato paṭṭhāya tassa aññaṃ salākaṃ dātuṃ na vaṭṭati, daṇḍakammaṃ daḷhaṃ kātabbaṃ . Saṭṭhito vā paṇṇāsato vā na parihāpetabbaṃ. Vāragāme gāhetvā vihāravāro gāhetabbo, ‘‘tuyhaṃ vihāravāro pāpuṇātī’’ti vattabbaṃ. Vihāravārikassa dve tisso yāgusalākāyo tisso catasso bhattasalākāyo ca dātabbā, nibaddhaṃ katvā pana na dātabbā. Yāgubhattadāyakā hi ‘‘amhākaṃ yāgubhattaṃ vihāragopakāvabhuñjantī’’ti aññathattaṃ āpajjeyyuṃ, tasmā aññesu kulesu dātabbā.
如果寺院轮值的人取来共同份额的食物分给大家,这是好的。如果不这样做,就应该按轮值安排,让人替他们取来粥和饭,这样他们的筹才算有效增长。在雨安居结束后的分钵处,他们也可以领取其他上等饭食的筹。对于剩余的超额副食和单人巡行所得的食物,应当单独固定下来再发筹。如果领到筹的人当天没拿到那份饭,第二天应该再让他领。如果只拿到饭,没拿到副食,也要这样再领。牛奶饭的筹也是同样的做法。但如果只拿到牛奶,没拿到饭,那么从拿到牛奶开始,就不该再领了。如果同一个人两三次都拿到单人巡行所得的食物,在饥荒时由僧团新学比丘领取时,应该分开来分别领取。常设的筹饭,即使没领到的人,第二天也应该让他领。
Sace vihāravārikānaṃ sabhāgā āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, vāraṃ gahetvā tesaṃ yāgubhattaṃ āharāpetabbaṃ, tāva nesaṃ salākā phātikammameva bhavanti. Vassaggena pattaṭṭhāne pana aññampi paṇītabhattasalākaṃ gaṇhituṃ labhantiyeva. Atirekauttaribhaṅgassa ekacārikabhattassa visuṃ ṭhitikaṃ katvā salākā dātabbā. Sace yena salākā laddhā, so taṃ divasaṃ taṃ bhattaṃ na labhati, puna divase gāhetabbaṃ. Bhattaññeva labhati, na uttaribhaṅgaṃ, evampi puna gāhetabbaṃ. Khīrabhattasalākāyapi eseva nayo. Sace pana khīrameva labhati, na bhattaṃ, khīralābhato paṭṭhāya puna na gāhetabbaṃ. Dve tīṇi ekacārikabhattāni ekasseva pāpuṇanti, dubbhikkhasamaye saṅghanavakena laddhakāle vijaṭetvā visuṃ gāhetabbāni. Pākatikasalākabhattaṃ aladdhassapi punadivase gāhetabbaṃ.
如果是一座小精舍,所有比丘共享一份利养,分发甘蔗签时,可以交给任何在场的人,由大长老等人白天削好后分给众人。分发调味签时,即使过了午斋时间,也可以过滤后做成糖浆等,分给常行乞食者等人;对客比丘,要先了解他们是已到还是未到,然后再分发。在大精舍里,则要先确定归属再分发。酪浆签也可以在等分的地方分发,或者熏制、煮熟后给长老们。在大精舍里,应按前面所说的方法处理。水果签、糕点签、药物签和香花鬘签,也应分别确定归属后分发。其中,药物等签虽然对常行乞食者也适用,但因为是以签的方式领取的,所以不应受用。如果只给最高乞食量的签饭,要先问清楚归属再分发;如果没有确定归属,就从长老座次开始依次分发。如果这类饭食很多,可以给每位比丘两份或三份。如果不够,就每人只给一份,按顺序轮完后,再从长老座次开始分。如果中途断了,就要把归属标记清楚。如果这类饭食是常设的,就应告诉得到的人:“不管你今天有没有拿到,明天也还是你来领。”如果其中有一份不是常设的,那么在能领到的日子可以尽量受用;如果领不到的日子更多,就应告诉得到的人:“你明天去领。”
Sace khuddako vihāro hoti, sabbe bhikkhū ekasambhogā, ucchusalākaṃ gāhentena yassa kassaci sammukhībhūtassa pāpetvā mahātherādīnaṃ divā tacchetvā dātuṃ vaṭṭati. Rasasalākaṃ pāpetvā pacchābhattampi parissāvetvā phāṇitaṃ vā kāretvā piṇḍapātikādīnampi dātabbaṃ, āgantukānaṃ āgatānāgatabhāvaṃ ñatvā gāhetabbā. Mahāāvāse ṭhitikaṃ katvā gāhetabbā. Takkasalākampi sabhāgaṭṭhāne pāpetvā vā dhūmāpetvā pacāpetvā vā therānaṃ dātuṃ vaṭṭati. Mahāāvāse vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Phalasalākapūvasalākabhesajjagandhamālāsalākāyopi visuṃ ṭhitikāya gāhetabbā. Bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena pana gāhitattā na sāditabbā. Aggabhikkhāmattaṃ salākabhattaṃ denti, ṭhitikaṃ pucchitvā gāhetabbaṃ. Asatiyā ṭhitikāya therāsanato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. Sace tādisāni bhattāni bahūni honti, ekekassa bhikkhuno dve tīṇi dātabbāni. No ce, ekekameva datvā paṭipāṭiyā gatāya puna therāsanato paṭṭhāya dātabbaṃ. Atha antarāva upacchijjati, ṭhitikā sallakkhetabbā. Yadi pana tādisaṃ bhattaṃ nibaddhameva hoti, yassa pāpuṇāti, so vattabbo ‘‘laddhā vā aladdhā vā svepi gaṇheyyāsī’’ti. Ekaṃ anibaddhaṃ hoti, labhanadivase pana yāvadatthaṃ labhati. Alabhanadivasā bahutarā honti, taṃ yassa pāpuṇāti, so alabhitvā ‘‘sve gaṇheyyāsī’’ti vattabbo.
如果有人等签条都发完了才来,就不该再补给他,错过了就是错过了。所谓签条,是从敲钟开始,来了并且伸手的人才能拿到;别人来了站在旁边,错过了也一样是错过了。但如果有别人替他拿,那即使他本人没来也能得到。在大家平等分配的地方,知道“某某还没来”之后,可以先把签条放好,标明“这是他的签条”。如果他们定规矩说“没来的人不给”,那就不如法。因为站在寺院范围内的人,就有资格分到应得的那份东西。但如果有人大声嚷嚷“给没来的人”,那就应该处以惩罚,告诉大家“让他们自己来拿”。如果五六根签条弄丢了,分饭的比丘记不住施主的名字,那他把弄丢的签条算给大长老或者算给自己,然后对比丘们说“我在某个村子把签条饭算在我名下了,你们去那里吃拿到的签条饭”,这样可以。但如果没有先算到寺院名下,而是在食堂里拿到那顿饭,就地算给自己、就地吃,那就不可以。如果有人对你说“从今天起,你来领我的签条饭”,那在食堂里直接让他拿是不行的,要带回寺院再让他拿。如果他说“从明天起”,那就应该告诉分饭的比丘:“从明天起,某某家会提供签条饭,到发签条的时候记得。”闹饥荒的时候签条饭中断了,后来年景好了,他们看到某位比丘,又重新开始说“从今天起,你们来领我们的签条饭”,那不能在村子里直接给,要带回寺院再给。因为这种签条饭和指定饭不一样,它是专门针对寺院布施的,所以在寺院范围之外给是不行的;如果说了“从明天起”,那就必须在寺院里给。
Yo salākāsu gahitāsu pacchā āgacchati, tassa atikkantāva salākā na upaṭṭhāpetvā dātabbā. Salākaṃ nāma ghaṇṭiṃ paharaṇato paṭṭhāya āgantvā hatthaṃ pasārentova labhati, aññassa āgantvā samīpe ṭhitassapi atikkantā atikkantāva hoti. Sace panassa añño gaṇhanto atthi, sayaṃ anāgatopi labhati, sabhāgaṭṭhāne ‘‘asuko anāgato’’ti ñatvā ‘‘ayaṃ tassa salākā’’ti ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sace ‘‘anāgatassa na dātabbā’’ti katikaṃ karonti, adhammikā hoti. Antoupacāre ṭhitassa hi bhājanīyabhaṇḍaṃ pāpuṇāti. Sace pana ‘‘anāgatassa dethā’’ti mahāsaddaṃ karonti, daṇḍakammaṃ ṭhapetabbaṃ, ‘‘āgantvā gaṇhantū’’ti vattabbaṃ. Cha pañcasalākā naṭṭhā honti, bhattuddesako dāyakānaṃ nāmaṃ na sarati, so ce naṭṭhasalākā mahātherassa vā attano vā pāpetvā bhikkhū vadeyya ‘‘mayā asukagāme salākabhattaṃ mayhaṃ pāpitaṃ, tumhe tattha laddhasalākabhattaṃ bhuñjeyyāthā’’ti, vaṭṭati, vihāre apāpitaṃ pana āsanasālāya taṃ bhattaṃ labhitvā tattheva pāpetvā bhuñjituṃ na vaṭṭati. ‘‘Ajja paṭṭhāya mayhaṃ salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte tatra āsanasālāya gāhetuṃ na vaṭṭati, vihāraṃ ānetvā gāhetabbaṃ. ‘‘Sve paṭṭhāyā’’ti vutte pana bhattuddesakassa ācikkhitabbaṃ ‘‘sve paṭṭhāya asukakulaṃ nāma salākabhattaṃ deti, salākaggāhaṇakāle sareyyāsī’’ti. Dubbhikkhe salākabhattaṃ pacchinditvā subhikkhe jāte kañci bhikkhuṃ disvā ‘‘ajja paṭṭhāya amhākaṃ salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti puna paṭṭhapenti, antogāme agāhetvā vihāraṃ ānetvā gāhetabbaṃ. Idañhi salākabhattaṃ nāma uddesabhattasadisaṃ na hoti, vihārameva sandhāya dīyati, tasmā bahiupacāre gāhetuṃ na vaṭṭati, ‘‘sve paṭṭhāyā’’ti vutte pana vihāre gāhetabbameva.
一位准备出行的比丘,如果想去某个方向,而那个方向已经由别人领到了轮流村落的签条,他可以拿着那个签条,对另一位比丘说“你替我领我的签条吧”,然后出发。不过,必须在他还没越过界标之前,就把他的签条交给那位比丘。人们住在废弃的寺院里,设置签条饭说“请维护菩提塔等圣地后享用”,比丘们住在同类区域,清晨前往那里做完义务后,吃那顿饭,这是可以的。如果他们在把明天的饭归到自己名下后离开,而一位客比丘住在废弃的寺院,清晨做完义务后敲钟,把签条饭归到自己名下,然后去食堂,那么他就是那顿饭的主人。但如果有人在比丘们正做义务时,只在地上扫了两三下,就敲钟说“本村的签条饭归我所得”然后离开,他因为是以偷盗的方式取得的,所以得不到;那顿饭属于做完义务、把饭归到自己名下、后来到的比丘们。
Gamiko bhikkhu yaṃ disābhāgaṃ gantukāmo, tattha aññena vāragāmasalākā laddhā hoti, taṃ gahetvā itaraṃ bhikkhuṃ ‘‘mayhaṃ pattasalākaṃ tvaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā gantuṃ vaṭṭati. Tena pana upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbā. Chaḍḍitavihāre vasitvā manussā ‘‘bodhicetiyādīni jaggitvā bhuñjantū’’ti salākabhattaṃ paṭṭhapenti, bhikkhū sabhāgaṭṭhānesu vasitvā kālasseva gantvā tattha vattaṃ karitvā taṃ bhattaṃ bhuñjanti, vaṭṭati. Sace tesu svātanāya attano pāpetvā gatesu āgantuko bhikkhu chaḍḍitavihāre vasitvā kālasseva vattaṃ katvā ghaṇṭiṃ paharitvā salākabhattaṃ attano pāpetvā āsanasālaṃ gacchati, sova tassa bhattassa issaro. Yo pana bhikkhūsu vattaṃ karontesuyeva bhūmiyaṃ dve tayo sammuñjanīpahāre datvā ghaṇṭiṃ paharitvā ‘‘dhuragāme salākabhattaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gacchati, tassa taṃ corikāya gahitattā na pāpuṇāti, vattaṃ katvā pāpetvā pacchāgatabhikkhūnaṃyeva hoti.
有一个村子离得很远,比丘们不愿意每天都去,村里的人就说:“我们被排除在福德之外了。”这时,应该告诉住在那个村子附近、同属一个区域的比丘们:“这些比丘不来的日子,你们就自己吃吧。”不过,签条还是必须每天送到。送签条不能只是敲一下钟或者摇一下签筒就算完,要拿着签筒,把签条倒进签盘里;但拿签筒的时候不能抓筒口。因为如果那里有蛇或者蝎子,抓筒口会带来危险。所以要从下面拿住签筒,把筒口朝外,再倒签条,心里想:“就算有蛇,它也只能从这儿跑掉。”这样倒完签条之后,再按照前面说过的“按村庄轮次”的办法来收签。
Eko gāmo atidūre hoti, bhikkhū niccaṃ gantuṃ na icchanti, manussā ‘‘mayaṃ puññena paribāhirā homā’’ti vadanti, ye tassa gāmassa āsannavihāre sabhāgabhikkhū, te vattabbā ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ anāgatadivase tumhe bhuñjathā’’ti, salākā pana devasikaṃ pāpetabbā. Tā ca kho pana ghaṇṭipaharaṇamattena vā pacchicālanamattena vā pāpitā na honti, pacchiṃ pana gahetvā salākā pīṭhake ākiritabbā, pacchi pana mukhavaṭṭiyaṃ na gahetabbā. Sace hi tattha ahi vā vicchiko vā bhaveyya, dukkhaṃ uppādeyya, tasmā heṭṭhā gahetvā pacchiṃ parammukhaṃ katvā salākā ākiritabbā ‘‘sacepi sappo bhavissati, ettova palāyissatī’’ti. Evaṃ salākā ākiritvā gāmādivasena pubbe vuttanayeneva gāhetabbā.
另外,把一份筹签送到大长老那里之后,如果心里想“剩下的都会送到我这儿来”,就把他自己那份也送出去,完成自己的义务,然后去礼拜佛塔。这时,站在思惟棚里的比丘们如果说“贤友,筹签已经送到了”,就应该回答:“是的,尊者,你们在所到或所经过的村庄取用筹食吧。”这样,即使筹签已经送到,也算是送得很妥当了。比丘们为了整夜听法而前往别的精舍时,心想“我们在那里不受供养,先到我们行化的村庄托钵后再回来”,于是不拿筹签就去了;到了那座精舍,却来吃长老钵里的筹食,这是允许的。如果大长老也想“我留在这里做什么呢”,就和他们一起走;到了他们要去的那座精舍却没有进食,回到行化村时,他们说“尊者,请把钵给我们,我们要去取筹粥等”,这时不应把钵给他们。为什么不应给呢,尊者?因为住在精舍里的食物,是给住在该精舍的人享用的,而我们是住在别的精舍。但如果对方说:“尊者,请给吧,我们不是按精舍执事的方式给,而是供养你们,请接受我们的食物。”那么,这是允许的。
Apica ekaṃ mahātherassa pāpetvā ‘‘avasesā mayhaṃ pāpuṇantī’’ti attano pāpetvā vattaṃ katvā cetiyaṃ vanditvā vitakkamāḷake ṭhitehi bhikkhūhi ‘‘pāpitā, āvuso, salākā’’ti vutte ‘‘āma, bhante, tumhe gatagatagāme salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti vattabbaṃ. Evañhi pāpitāpi supāpitāva honti. Bhikkhū sabbarattiṃ dhammassavanatthaṃ aññaṃ vihāraṃ gacchantā ‘‘mayaṃ tattha dānaṃ aggahetvāva amhākaṃ gocaragāme piṇḍāya caritvā āgamissāmā’’ti salākā aggahetvāva gatā vihāre therassa pattaṃ salākabhattaṃ bhuñjituṃ āgacchanti, vaṭṭati. Atha mahātheropi ‘‘ahaṃ idha kiṃ karomī’’ti tehiyeva saddhiṃ gacchati, tehi gatavihāre abhuñjitvāva gocaragāmaṃ anuppattehi ‘‘detha, bhante, patte, salākayāguādīni āharissāmā’’ti vutte pattā na dātabbā. Kasmā, bhante, na dethāti. Vihāraṭṭhakaṃ bhattaṃ vihāre vutthānaṃ pāpuṇāti, mayaṃ aññavihāre vutthāti. ‘‘Detha, bhante, na mayaṃ vihāre pālikāya dema, tumhākaṃ dema, gaṇhatha amhākaṃ bhikkha’’nti vutte pana vaṭṭati.
213在半月食等当中,凡是在特定斋日——十四日、十五日、初五、初八这些半月斋日里,为了让致力于善业的居士们能记得并举行伍波萨他,而布施的食物,就叫作“半月食”。它同样属于筹食一类,要受取之后食用。如果筹食和半月食都很多,多到能分给所有人,那两种食物就应各自分别受取。如果僧团人数众多,就先受取半月食,再按剩余的量受取筹食;或者先受取筹食,再按剩余的量受取半月食。那些分不到的人,就自己去乞食。如果两种食物都很多,而比丘人数少,因为筹食是每天都能得到的,所以就把它放下,只给半月食,说:“贤友们,请用半月食。”如果施主供养的半月食很精美,就应另外留出一份,说“明天才是半月斋日”,今天不应受取半月食。但如果施主说:“明天我们家里也只有粗食,今天就把半月食指定给我们吧。”这样是可以的。
213.Pakkhikādīsu pana yaṃ abhilakkhitesu cātuddasī pañcadasī pañcamī aṭṭhamīti imesu pakkhesu kammappasutehi uposathaṃ kātuṃ satikaraṇatthāya dīyati, taṃ pakkhikaṃ nāma. Taṃ salākabhattagatikameva hoti, gāhetvā bhuñjitabbaṃ. Sace salākabhattampi pakkhikabhattampi bahuṃ sabbesaṃ vinivijjhitvā gacchati, dvepi bhattāni visuṃ visuṃ gāhetabbāni. Sace bhikkhusaṅgho mahā, pakkhikaṃ gāhetvā tassa ṭhitikāya salākabhattaṃ gāhetabbaṃ, salākabhattaṃ vā gāhāpetvā tassa ṭhitikāya pakkhikaṃ gāhetabbaṃ. Yesaṃ na pāpuṇāti, te piṇḍāya carissanti. Sace dvepi bhattāni bahūni, bhikkhū mandā, salākabhattaṃ nāma devasikaṃ labbhati, tasmā taṃ ṭhapetvā ‘‘pakkhikaṃ, āvuso, bhuñjathā’’ti pakkhikameva dātabbaṃ. Pakkhikaṃ paṇītaṃ denti, visuṃ ṭhitikā kātabbā, ‘‘sve pakkho’’ti ajja pakkhikaṃ na gāhetabbaṃ. Sace pana dāyakā vadanti ‘‘svepi amhākaṃ ghare lūkhabhattaṃ bhavissati, ajjeva pakkhikabhattaṃ uddisathā’’ti, evaṃ vaṭṭati.
所谓“伍波萨他食”,是在每半月的伍波萨他日受持伍波萨他支之后,把自己所吃的那一份布施出去。所谓“伍波萨他次日食”,则是指先作这样的考虑:“伍波萨他日时,许多有信心的信众对比丘们作恭敬供养;到了伍波萨他次日,比丘们就累了。在伍波萨他次日布施的食物,就像饥荒时布施的食物一样,能得大果报;或者因为伍波萨他的修行,在第二天布施给戒行清净者的食物,也能得大果报。”考虑之后,才在伍波萨他次日布施的食物。这两种食也都属于筹食一类。这样一来,这七种食对常行乞食的比丘来说都不适用,只会破坏头陀支。
Uposathikaṃ nāma anvaḍḍhamāse uposathadivase uposathaṅgāni samādiyitvā yaṃ attanā bhuñjati, tadeva dīyati. Pāṭipadikaṃ nāma ‘‘uposathe bahū saddhā pasannā bhikkhūnaṃ sakkāraṃ karonti, pāṭipade pana bhikkhū kilamanti, pāṭipade dinnaṃ dubbhikkhadānasadisaṃ mahapphalaṃ hoti, uposathakammena vā parisuddhasīlānaṃ dutiyadivase dinnaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti sallakkhetvā pāṭipade dīyamānakadānaṃ. Tampi ubhayaṃ salākabhattagatikameva. Iti imāni sattapi bhattāni piṇḍapātikānaṃ na vaṭṭanti, dhutaṅgabhedaṃ karontiyeva.
214另外,在《衣犍度》(大品350)里,毗舍佉请求特许后施设的四种食物——客食、行路食、病食、看病食——在律典中也有记载。其中,给来客的食物叫客食,其余三种也照这样理解。如果来客和客食都很多,就应该让每个人各拿一份。如果食物不够,就按现有的份量来拿。如果一个来客最先到,把全部客食都拿到自己名下然后坐下,那这些就全归他。后来到的来客就吃他分出来的那些。他也应该自己留一份,剩下的分给别人,这是比较慷慨的做法。如果最先到的人没有拿自己那份,只是默默坐着,那就和后来的人按顺序依次拿。如果来客是经常来的,就在来的当天吃;如果是隔一阵子来,可以吃两三天。《大筏疏》里则说:“可以吃七天。”住在这里的比丘去别处再回来,他也可以吃客食。如果这份食物是指定在寺院里的,就在寺院里拿;如果寺院很远,而是指定在食堂的,就在食堂拿。如果施主说过“没有来客时,常住比丘也可以吃”,那就可以;如果没说过,就不可以。
214. Aparānipi cīvarakkhandhake (mahāva. 350) visākhāya varaṃ yācitvā dinnāni āgantukabhattaṃ gamikabhattaṃ gilānabhattaṃ gilānupaṭṭhākabhattanti cattāri bhattāni pāḷiyaṃ āgatāneva. Tattha āgantukānaṃ dinnaṃ bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Esa nayo sesesu. Sace panettha āgantukabhattānipi āgantukāpi bahū honti, sabbesaṃ ekekaṃ gāhetabbaṃ. Bhattesu appahontesu ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Eko āgantuko paṭhamameva āgantvā sabbaṃ āgantukabhattaṃ attano gāhetvā nisīdati, sabbaṃ tasseva hoti. Pacchā āgatehi āgantukehi tena dinnāni paribhuñjitabbāni. Tenapi ekaṃ attano gahetvā sesāni dātabbāni. Ayaṃ uḷāratā. Sace pana paṭhamaṃ āgantvāpi attano aggahetvā tuṇhībhūto nisīdati, pacchā āgatehi saddhiṃ paṭipāṭiyā gaṇhitabbaṃ. Sace niccaṃ āgantukā āgacchanti, āgatadivaseyeva bhuñjitabbaṃ. Antarantarā ce āgacchanti, dve tīṇi divasāni bhuñjitabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘satta divasāni bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Āvāsiko katthaci gantvā āgato, tenapi āgantukabhattaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace pana taṃ vihāre nibandhāpitaṃ hoti, vihāre gāhetabbaṃ. Atha vihāro dūre hoti, āsanasālāya nibandhāpitaṃ, āsanasālāya gāhetabbaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘āgantukesu asati āvāsikāpi bhuñjantū’’ti vadanti, vaṭṭati, avutte pana na vaṭṭati.
行路食也是同样的道理。不过这里有一个区别:外来客只能得到客食,而行路者既能得到客食,也能得到行路食。常住比丘如果想离开,就成为行路者,能得到行路食。但行路食不像客食那样,两三天甚至七天都得不到。已经以“我要走了”为由吃过饭的人,如果当天因为某种原因没有走成,第二天仍然可以继续吃,因为他还有出发的意愿。已经以“我要走了”为由吃过饭,结果被盗贼拦路,或者被水阻、或者天降大雨,或者商队不走,他可以在保持出发意愿的情况下继续吃。《大筏疏》中说:“考虑到这些障碍,可以吃两三天。”但如果只是假装说“我要走了,我要走了”来骗取食物,那就不可以吃。
Gamikabhattepi ayameva kathāmaggo. Ayaṃ pana viseso – āgantuko āgantukabhattameva labhati, gamiko āgantukabhattampi gamikabhattampi. Āvāsikopi pakkamitukāmo gamiko hoti, gamikabhattaṃ labhati. Yathā pana āgantukabhattaṃ, evamidaṃ dve tīṇi vā satta vā divasāni na labhati. ‘‘Gamissāmī’’ti bhuttopi taṃ divasaṃ kenaci kāraṇena na gato, punadivasepi bhuñjituṃ vaṭṭati saussāhattā. ‘‘Gamissāmī’’ti bhuttassa corā vā panthaṃ rundhanti, udakaṃ vā devo vā vassati, sattho vā na gacchati, saussāhena bhuñjitabbaṃ. ‘‘Ete upaddave olokentena dve tayo divase bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ‘‘Gamissāmi gamissāmī’’ti pana lesaṃ oḍḍetvā bhuñjituṃ na labhati.
病食也是这样:如果足够分给所有病人,就该分给所有病人。如果不够,就按固定份额分配后再让他们领取。有的病人看起来像没病一样,能自己进村;有的不能,这种才叫重病人,应该给他病食。如果有两个重病人,一个是有利养、有名声的人,能得到很多嚼食和啖食;另一个无依无靠,因为所得很少,还得进村去,就应该给后者病食。病食没有天数限制,只要病还没好,没有适合的食物就撑不下去,那就应该一直吃。但当吃了杂粥或杂饭之后,病情也不会恶化,从那时起就不应该再吃了。
Gilānabhattampi sace sabbesaṃ gilānānaṃ pahoti, taṃ sabbesaṃ dātabbaṃ. No ce, ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Eko gilāno arogarūpo sakkoti antogāmaṃ gantuṃ, eko na sakkoti, ayaṃ mahāgilāno nāma, etassa gilānabhattaṃ dātabbaṃ. Dve mahāgilānā, eko lābhī abhiññāto bahuṃ khādanīyabhojanīyaṃ labhati, eko anātho appalābhatāya antogāmaṃ pavisati, etassa gilānabhattaṃ dātabbaṃ. Gilānabhatte divasaparicchedo natthi, yāva rogo na vūpasammati, sappāyabhojanaṃ abhuñjanto na yāpeti, tāva bhuñjitabbaṃ. Yadā pana missakayāguṃ vā missakabhattaṃ vā bhuttassapi rogo na kuppati, tato paṭṭhāya na bhuñjitabbaṃ.
看护病人食也是这样:如果够所有人用,就该分给所有人;如果不够,就按规定分配后让大家领取。如果病人有两位,就该让重病人的看护者领取;如果重病人有两位,就该让无依无靠病人的看护者领取。如果某一家既供病食,也供看护病人食,那么哪位病人得到病食,他的看护者也就在同一处领取。看护病人食也没有天数限制,只要病人还能得到,他的看护者也就同样能得到。这四种食,如果是这样布施的:“愿来客、出行者、病人、看护病人者取用我的施食”,那么即使对常行乞食者也可以。但如果这样布施:“我为来客等四种人固定了食物,愿他们取用我的食物”,那么对常行乞食者就不可以。
Gilānupaṭṭhākabhattampi yaṃ sabbesaṃ pahoti, taṃ sabbesaṃ dātabbaṃ. No ce pahoti, ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Idampi dvīsu gilānesu mahāgilānupaṭṭhākassa gāhetabbaṃ, dvīsu mahāgilānesu anāthagilānupaṭṭhākassa. Yaṃ kulaṃ gilānabhattampi deti gilānupaṭṭhākabhattampi, tattha yassa gilānassa gilānabhattaṃ pāpuṇāti, tadupaṭṭhākassapi tattheva gāhetabbaṃ. Gilānupaṭṭhākabhattepi divasaparicchedo natthi, yāva gilāno labhati, tāvassa upaṭṭhākopi labhatīti. Imāni cattāri bhattāni sace evaṃ dinnāni honti ‘‘āgantukagamikagilānagilānupaṭṭhākā mama bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Sace pana ‘‘āgantukādīnaṃ catunnaṃ bhattaṃ nibandhāpemi, mama bhattaṃ gaṇhantū’’ti evaṃ dinnāni honti, piṇḍapātikānaṃ na vaṭṭati.
215215. 另外还有三种食物:常供食、小屋食和轮值食。其中,常供食是指长期固定的食物,分两种:属于僧团的和属于个人的。其中,如果是以“我们向僧团供养常供食”这样的话固定下来的,那就归入筹票食那一类。但如果说“请他们取用我的长期施食”而布施,那么对常行乞食的比丘也可以。在个人常供食中,如果说“我给你们常供食”,而对方是常行乞食的比丘,那就不可以;但如果说“请取用我的长期施食”,那就可以,应当接受。如果后来过了几天才说“请取用常供食”,因为最初已经妥善接受了,所以可以。
215. Aparānipi dhurabhattaṃ kuṭibhattaṃ vārakabhattanti tīṇi bhattāni. Tattha dhurabhattanti niccabhattaṃ vuccati, taṃ duvidhaṃ saṅghikañca puggalikañca. Tattha yaṃ ‘‘saṅghassa dhurabhattaṃ demā’’ti nibandhāpitaṃ, taṃ salākabhattagatikaṃ. ‘‘Mama nibaddhabhikkhaṃ gaṇhantū’’ti vatvā dinnaṃ pana piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Puggalikepi ‘‘tumhākaṃ dhurabhattaṃ dammī’’ti vutte piṇḍapātiko ce, na vaṭṭati, ‘‘mama nibaddhabhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vutte pana vaṭṭati, sāditabbaṃ. Sace pacchā katipāhe vītivatte ‘‘dhurabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, mūle suṭṭhu sampaṭicchitattā vaṭṭati.
所谓“小屋食”,是指为僧团建好住处后,规定“住在我们住处的人,只拿我们的食物”,这样固定下来的食物。这种食属于筹票食那一类,必须领取之后再吃。但如果只是说“住在我们住处的人,拿我们的施食就好”,那么对常行乞食的人也适用。可是,如果是对某个人生起信心,为他建了住处,然后说“这是我们给你的”,那这份食物就只属于他本人;当他去了别处,就由他的依止弟子来吃。
Kuṭibhattaṃ nāma yaṃ saṅghassa āvāsaṃ kāretvā ‘‘amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃyeva bhattaṃ gaṇhantū’’ti evaṃ nibandhāpitaṃ, taṃ salākabhattagatikameva hoti, gāhetvā bhuñjitabbaṃ. ‘‘Amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃyeva bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti vutte pana piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Yaṃ pana puggale pasīditvā tassa āvāsaṃ katvā ‘‘tumhākaṃ demā’’ti dinnaṃ, taṃ tasseva hoti, tasmiṃ katthaci gate nissitakehi bhuñjitabbaṃ.
轮值食,是指在饥荒时期,从固定施食的人家开始,以“我们按轮次来照顾比丘们”这样的方式布施的食物。如果是以乞食的说法来布施,对常行乞食的比丘来说也是可以的;但如果明确说这是“轮值食”,那就属于筹票食那一类。如果他们送来米等食材,说“让沙弥们煮好后给与”,对常行乞食的比丘也是可以的。这样,这三种食,加上来客食等四种,一共七种;再和僧团食等合在一起,就成了十四种食。
Vārakabhattaṃ nāma dubbhikkhasamaye ‘‘vārena bhikkhū jaggissāmā’’ti dhuragehato paṭṭhāya dinnaṃ, tampi bhikkhāvacanena dinnaṃ piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati, ‘‘vārakabhatta’’nti vutte pana salākabhattagatikaṃ hoti. Sace taṇḍulādīni pesenti ‘‘sāmaṇerā pacitvā dentū’’ti, piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. Iti imāni ca tīṇi, āgantukabhattādīni ca cattārīti satta, tāni saṅghabhattādīhi saha cuddasa bhattāni honti.
216不过,注疏里还提到了另外四种食物:精舍食、八人食、四人食和暗食。其中,精舍食是指在精舍里就地产生的食物,这已经包含在僧团食里了。不过,在帝须大精舍、质多罗山等地,那些已经证得无碍解、断尽诸漏的圣者,接受食物的方式是常行乞食者也能受用的,所以在这些地方,常行乞食者也可以受用。至于八人食和四人食,是以“我们给八位比丘”“我们给四位比丘”这样的方式布施的;如果是以乞食的说法布施,对常行乞食者也是可以的。所谓暗食,是指经过大肆准备,用极美味的糕点把钵盖住之后布施的食物。这三种都只属于筹票食那一类。还有另一种暗食:有些人办了盛大的闻法会和精舍供养之后,为了限定比丘人数而发放签条,说“我们没办法供养整个僧团,请两三百位比丘来接受我们的施食”,这种食物对常行乞食者也是可以的。
216. Aṭṭhakathāyaṃ pana vihārabhattaṃ aṭṭhakabhattaṃ catukkabhattaṃ guḷhakabhattanti aññānipi cattāri bhattāni vuttāni. Tattha vihārabhattaṃ nāma vihāre tatruppādabhattaṃ, taṃ saṅghabhattena saṅgahitaṃ. Taṃ pana tissamahāvihāracittalapabbatādīsu paṭisambhidāppattehi khīṇāsavehi yathā piṇḍapātikānampi sakkā honti paribhuñjituṃ, tathā paṭiggahitattā tādisesu ṭhānesu piṇḍapātikānampi vaṭṭati. ‘‘Aṭṭhannaṃ bhikkhūnaṃ dema, catunnaṃ demā’’ti evaṃ dinnaṃ pana aṭṭhakabhattañceva catukkabhattañca, tampi bhikkhāvacanena dinnaṃ piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. Mahābhisaṅkhārena atirasakapūvena pattaṃ thaketvā dinnaṃ guḷhakabhattaṃ nāma. Imāni tīṇi salākabhattagatikāneva. Aparampi guḷhakabhattaṃ nāma atthi, idhekacce manussā mahādhammassavanañca vihārapūjañca kāretvā ‘‘sakalasaṅghassa dātuṃ na sakkoma, dve tīṇi bhikkhusatāni amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti bhikkhuparicchedajānanatthaṃ guḷhake denti, idaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati.
217关于病缘资具的分配,应当这样理解(《小品注》325,随供食等论):在酥油等药物中,国王、大臣们会向寺院送来酥油,有时上百罐,有时上千罐。敲钟之后,从长老的座位开始,把拿到的容器装满再给,对常行乞食的比丘也一样适用。如果有些长老天性懈怠,来得晚,不应对他们说:“尊者,这是给二十夏腊者的,您的戒腊已经超过了。”应当先为他们保留应得的那份,给他们之后,再按后来者的戒腊分配。听说“某寺院出了很多酥油”,比丘们甚至从一由旬外的寺院赶来。对已经到达的比丘,就从他们所在的位置开始给。对还没到但已经进入近行界的比丘,如果他们的弟子等人代为领取,也应当给。如果有人说“给站在近行界外的人”,那就不该给。不过,如果进入近行界的人会合在一起,无论在自己寺院门口还是在寺院内,因为随众而形成了扩展的界,所以应当给。即使已经给了僧团中新到的比丘,后来的人仍然应当给。但在第二轮分配时,长老的座位已经升座,后来的人得不到第一轮的那份,应当从第二轮开始按戒腊给。进入内近行界后,无论在哪里给的,全部都要在集会处统一分配。
217.Gilānapaccayabhājanīyaṃ pana evaṃ veditabbaṃ (cūḷava. aṭṭha. 325 pakkhikabhattādikathā) – sappiādīsu bhesajjesu rājarājamahāmattā sappissa tāva kumbhasatampi kumbhasahassampi vihāraṃ pesenti, ghaṇṭiṃ paharitvā therāsanato paṭṭhāya gahitabhājanaṃ pūretvā dātabbaṃ, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Sace alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ. ‘‘Asukavihāre bahu sappi uppanna’’nti sutvā yojanantaravihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānampi ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbā. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ. Antoupacārasīmaṃ pavisitvā yattha katthaci dinnaṃ hoti, sabbaṃ sannipātaṭṭhāneyeva bhājetabbaṃ.
如果某个精舍里有十位比丘,也正好布施了十罐酥油,那就应当按一罐一份来分。如果只有一罐酥油,就应由十位比丘分好后取用。要是他们想“就照原样整罐归我们”,然后拿走,那就是取用不当,这罐酥油无论被带到哪里,都仍然属于僧团。不过,如果把罐子倾斜,在盘子里倒出一点酥油,说“这一份归大长老,剩下的归我们”,然后再把它倒回罐里,之后按需要取走,这样是可以的。如果酥油凝固了,就划一道线,说“线以外的部分归大长老,剩下的归我们”,这样取用也算取用得当。比丘人数或酥油罐数比上面说的多或少时,也用同样的办法来分。如果只有一位比丘、一罐酥油,敲钟后说“这归我”然后取用,也可以。说“这第一份归我,这第二份归我”,这样一点一点分给自己,也可以。这个办法对生酥等也一样适用。如果是在澄清的芝麻油等上面划线留不住,那就先舀出来再分。生姜、胡椒等药物,以及多余的钵、盘等沙门用具,也都要按照上面说的办法,仔细考虑后再分配。这就是关于病缘资具分配的说法。
Yasmiṃ vihāre dasa bhikkhū, daseva ca sappikumbhā dīyanti, ekekakumbhavasena bhājetabbaṃ. Eko sappikumbho hoti, dasabhikkhūhi bhājetvā gahetabbaṃ. Sace ‘‘yathāṭhitaṃyeva amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duggahitaṃ, taṃ gatagataṭṭhāne saṅghikameva hoti. Kumbhaṃ pana āvajjetvā thālake thokaṃ sappiṃ katvā ‘‘idaṃ mahātherassa pāpuṇāti, avasesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti vatvā tampi kumbheyeva ākiritvā yathicchitaṃ gahetvā gantabbaṃ. Sace thinaṃ sappi hoti, lekhaṃ katvā ‘‘lekhato parabhāgo mahātherassa pāpuṇāti, avasesaṃ amhāka’’nti gahitampi suggahitaṃ. Vuttaparicchedato ūnādhikesu bhikkhūsu sappikumbhesu ca eteneva upāyena bhājetabbaṃ. Sace paneko bhikkhu, eko kumbho hoti, ghaṇṭiṃ paharitvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’tipi gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ thokaṃ thokampi pāpetuṃ vaṭṭati. Esa nayo navanītādīsupi . Yasmiṃ pana vippasannatilatelādimhi lekhā na santiṭṭhati, taṃ uddharitvā bhājetabbaṃ. Siṅgiveramaricādibhesajjampi avasesapattathālakādisamaṇaparikkhāropi sabbo vuttānurūpeneva nayena suṭṭhu sallakkhetvā bhājetabboti. Ayaṃ gilānapaccayabhājanīyakathā.
218218. 现在要了解关于坐卧处的分配裁决(《小品注》318):这种坐卧处的分配有两种情况:非雨季时和雨安居时。其中,在非雨季时,有些客比丘在午饭前到来,有些在午饭后、初夜、中夜或后夜到来。无论他们什么时候来,都应该立刻请起其他比丘,给他们安排坐卧处,没有所谓“不是时候”这回事。不过,负责分配坐卧处的人应该是个有智慧的人,应该预先留出一两个床位。如果在不合适的时间,有一两位长老到来,应该对他们说:“尊者,如果从一开始就一个个请起来,所有比丘都会弄得行李散乱、不得安宁。请你们住在我们住的地方吧。”
218. Idāni senāsanaggāhe vinicchayo veditabbo (cūḷava. aṭṭha. 318) – ayaṃ senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse ca. Tattha utukāle tāva keci āgantukā bhikkhū purebhattaṃ āgacchanti, keci pacchābhattaṃ paṭhamayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ vā. Ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadāva bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi. Senāsanapaññāpakena pana paṇḍitena bhavitabbaṃ, ekaṃ vā dve vā mañcaṭṭhānāni ṭhapetabbāni. Sace vikāle eko vā dve vā therā āgacchanti, te vattabbā ‘‘bhante, ādito paṭṭhāya vuṭṭhāpiyamāne sabbepi bhikkhū ubbhaṇḍikā bhavissanti, tumhe amhākaṃ vasanaṭṭhāne vasathā’’ti.
如果来了很多人,让他们起身后,应当按顺序分配。如果每个人都能分到一间精舍,就每人给一间精舍。其中,火堂、长厅、圆亭等一切也都归那个人所有。这样还不够的话,就按楼阁分配;楼阁不够时,按房间分配;房间不够时,按床铺分配;床铺不够时,按床位分配;床位不够时,按凳子位分配。但不能给比丘只够站立的地方,因为那不算坐卧处。如果连凳子位也不够,就把一个床位或一个凳子位分给三个人,说:“尊者,请轮流休息。”因为在寒冷的时候,不可能整夜都在露天里住。大长老在初夜休息后出来,应当对第二长老说:“贤友,你进去这里吧。”如果大长老贪睡,不知道时间,就咳嗽一声、敲门,然后说:“尊者,时间到了,寒气逼人了。”他应当出来让出位置,不可以不让。第二长老在中夜休息后,也按同样的方式让给下一个人。对贪睡的人,也按上面说的方式叫他起来。这样,一夜之中,一个床位可以分给三个人。但在赡部洲,有些比丘认为:“所谓坐卧处,就是床位或凳子位,有些适合这个人,有些不适合那个人。”所以不管有没有客比丘来,他们每天都分配坐卧处。这就叫非雨季时的坐卧处分配。
Bahūsu pana āgatesu vuṭṭhāpetvā paṭipāṭiyā dātabbaṃ. Sace ekekaṃ pariveṇaṃ pahoti, ekekaṃ pariveṇaṃ dātabbaṃ. Tattha aggisālādīghasālāmaṇḍalamāḷādayo sabbepi tasseva pāpuṇanti. Evaṃ appahonte pāsādaggena dātabbaṃ, pāsādesu appahontesu ovarakaggena dātabbaṃ, ovarakesu appahontesu seyyaggena dātabbaṃ, seyyaggesu appahontesu mañcaṭṭhānena dātabbaṃ, mañcaṭṭhāne appahonte ekapīṭhakaṭṭhānavasena dātabbaṃ, bhikkhuno pana ṭhitokāsamattaṃ na gāhetabbaṃ. Etañhi senāsanaṃ nāma na hoti. Pīṭhakaṭṭhāne pana appahonte ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ vā ekaṃ pīṭhaṭṭhānaṃ vā ‘‘vārena vārena, bhante, vissamathā’’ti tiṇṇaṃ janānaṃ dātabbaṃ. Na hi sakkā sītasamaye sabbarattiṃ ajjhokāseva vasituṃ. Mahātherena paṭhamayāmaṃ vissamitvā nikkhamitvā dutiyattherassa vattabbaṃ ‘‘āvuso idha pavisāhī’’ti. Sace mahāthero niddāgaruko hoti, kālaṃ na jānāti, ukkāsitvā dvāraṃ ākoṭetvā ‘‘bhante kālo jāto, sītaṃ anudahatī’’ti vattabbaṃ. Tena nikkhamitvā okāso dātabbo, adātuṃ na labhati. Dutiyattherenapi majjhimayāmaṃ vissamitvā purimanayeneva itarassa dātabbaṃ. Niddāgaruko vuttanayeneva vuṭṭhāpetabbo. Evaṃ ekarattiṃ ekamañcaṭṭhānaṃ tiṇṇaṃ dātabbaṃ. Jambudīpe pana ekacce bhikkhū ‘‘senāsanaṃ nāma mañcaṭṭhānaṃ vā pīṭhaṭṭhānaṃ vā kiñcideva kassaci sappāyaṃ hoti, kassaci asappāya’’nti āgantukā hontu vā mā vā, devasikaṃ senāsanaṃ gāhenti. Ayaṃ utukāle senāsanaggāho nāma.
219219. 在雨安居期间,有来客的义务,也有常住者的义务。先说客比丘:如果他想离开自己的住处,到别的地方去住,不应该在入安居那天才到那里。因为那里的住处可能很拥挤,或者托钵乞食不顺利,他就没法住得舒服。所以应该在“再过一个月就要入安居了”的时候,就提前进入那座寺院。在那里住上大约一个月,如果他是想学法的,就观察教学条件是否圆满;如果是修禅的,就观察业处是否适合修;如果是求资具的,就观察能否得到资具。这样,他在安居期间就能住得安乐。从自己的住处去那里的时候,不应该打扰托钵的村落。到了那里,不应该对人说:“依靠你们,这里既没有筹食等,也没有粥食点心等,也没有安居供养。这是塔的资具,这是伍波萨他堂的资具,这是锁和钥匙,请你们收下,这就是你们的寺院。”离开的时候,应该整理好坐卧处,收好木器、陶器等物品,完成出行前该做的事,然后才走。
219.Vassāvāse pana atthi āgantukavattaṃ, atthi āvāsikavattaṃ. Āgantukena tāva sakaṭṭhānaṃ muñcitvā aññattha gantvā vasitukāmena vassūpanāyikadivasameva tattha na gantabbaṃ. Vasanaṭṭhānaṃ vā hi tatra sambādhaṃ bhaveyya, bhikkhācāro vā na sampajjeyya, tena na phāsukaṃ vihareyya, tasmā ‘‘idāni māsamattena vassūpanāyikā bhavissatī’’ti taṃ vihāraṃ pavisitabbaṃ. Tattha māsamattaṃ vasanto sace uddesatthiko, uddesasampattiṃ sallakkhetvā, sace kammaṭṭhāniko, kammaṭṭhānasappāyataṃ sallakkhetvā, sace paccayatthiko, paccayalābhaṃ sallakkhetvā antovasse sukhaṃ vasissati. Sakaṭṭhānato ca tattha gacchantena na gocaragāmo ghaṭṭetabbo. Na tattha manussā vattabbā ‘‘tumhe nissāya salākabhattādīni vā yāgukhajjakādīni vā vassāvāsikaṃ vā natthi, ayaṃ cetiyassa parikkhāro, ayaṃ uposathāgārassa, idaṃ tāḷañceva sūci ca, sampaṭicchatha tumhākaṃ vihāra’’nti. Senāsanaṃ pana jaggitvā dārubhaṇḍamattikābhaṇḍāni paṭisāmetvā gamikavattaṃ pūretvā gantabbaṃ.
像这样出门时,也不该让年轻比丘替自己扛衣钵包裹,自己却拿着油筒、拐杖之类的东西,撑着伞在村口显摆自己;应当隐蔽地从林间小路走。如果没有林间小路,也不该踩着草丛等地方走,而应尽到出行前该做的准备,断除杂念,以清净心,按照行脚出行的规矩走。如果道路正好经过村口,人们看见他带着随从经过,就会跑过来问:“这就像我们的长老!”接着问:“尊者,您带着全部资具要去哪里?”如果其中有人这样说:“现在是入雨安居的时节,比丘们会去安居期间有固定托钵处并能遮蔽资具的地方。”那些人听了他的话之后,如果对他说:“尊者,此村亦有人供养饮食与衣物,请勿往他处。”他们就会召集亲友,共同商议,在寺中设立常时义务、筹食等及安居供养,而后请求:“尊者,请即住于此。”这一切都值得众人欢喜接受,既是允许的,也是无过的。然而《库伦德》中说:“被问‘去哪里’时,说‘去某处’;被问‘为什么去那里’时,应说明原因。”这两者也都因为心清净而无过。这名为客比丘的义务。
Evaṃ gacchantenapi daharehi pattacīvarabhaṇḍikāyo ukkhipāpetvā telanāḷikattaradaṇḍādīni gāhetvā chattaṃ paggayha attānaṃ dassentena gāmadvāreneva na gantabbaṃ, paṭicchannena aṭavimaggena gantabbaṃ. Aṭavimagge asati gumbādīni maddantena na gantabbaṃ, gamikavattaṃ pana pūretvā vitakkaṃ chinditvā suddhacittena gamanavatteneva gantabbaṃ. Sace pana gāmadvārena maggo hoti, gacchantañca naṃ saparivāraṃ disvā manussā ‘‘amhākaṃ thero viyā’’ti upadhāvitvā ‘‘kuhiṃ, bhante, sabbaparikkhāre gahetvā gacchathā’’ti vadanti, tesu ce eko evaṃ vadati ‘‘vassūpanāyikakālo nāmāyaṃ, yattha antovassenibaddhabhikkhācāro bhaṇḍapaṭicchādanañca labbhati, tattha bhikkhū gacchantī’’ti, tassa ce sutvā te manussā ‘‘bhante, imasmimpi gāme jano bhuñjati ceva nivāseti ca, mā aññattha gacchathā’’ti vatvā mittāmacce pakkositvā sabbe sammantayitvā vihāre nibaddhavattañca salākabhattādīni ca vassāvāsikañca ṭhapetvā ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti yācanti, sabbesaṃ sādituṃ vaṭṭati. Sabbañcetaṃ kappiyañceva anavajjañca. Kurundiyaṃ pana ‘‘kuhiṃ gacchathāti vutte ‘asukaṭṭhāna’nti vatvā ‘kasmā tattha gacchathā’ti vutte ‘kāraṇaṃ ācikkhitabba’’’nti vuttaṃ. Ubhayampi panetaṃ suddhacittattāva anavajjaṃ. Idaṃ āgantukavattaṃ nāma.
这是常住在寺者的义务。常住在寺的人应当事先就把住处照看好,把破损裂缝修补好,把资具整理好;夜间住处、白天住处、厕所、小便处、禅修堂、寺院道路,这些全都要照料好。佛塔要涂灰泥,矮墙要涂油,床和椅子要整理,这一切也都应当做,心里想:“想来这里入雨安居的人,能安心地诵经、问法、修禅修业处,安稳地住下来。”做好这些准备之后,从阿沙荼月白分第五天起,就该去问雨安居的供养。向谁问呢?向那些平常就会供养的人问。至于那些以前从来没给过的人,就不该去问。为什么要问呢?因为人们有时会给,有时遇到饥荒等困难就不给。如果不先问就去接受雨安居供养,那些不肯供养的人会让已经接受供养的比丘们失去利养,所以要先问过之后再接受。
Idaṃ pana āvāsikavattaṃ. Paṭikacceva hi āvāsikehi vihāro jaggitabbo, khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaparibhaṇḍāni kātabbāni, rattiṭṭhānadivāṭṭhānavaccakuṭipassāvaṭṭhānāni padhānagharavihāramaggoti imāni sabbāni paṭijaggitabbāni. Cetiye sudhākammaṃ muṇḍavedikāya telamakkhanaṃ mañcapīṭhajaggananti idampi sabbaṃ kātabbaṃ ‘‘vassaṃ vasitukāmā āgantvā uddesaparipucchākammaṭṭhānānuyogādīni karontā sukhaṃ vasissantī’’ti. Kataparikammehi āsāḷhījuṇhapañcamito paṭṭhāya vassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ. Kattha pucchitabbaṃ? Yato pakatiyā labbhati. Yehi pana na dinnapubbaṃ, te pucchituṃ na vaṭṭati. Kasmā pucchitabbaṃ? Kadāci hi manussā denti, kadāci dubbhikkhādīhi upaddutā na denti, tattha ye na dassanti, te apucchitvā vassāvāsike gāhite gāhitabhikkhūnaṃ lābhantarāyo hoti, tasmā pucchitvāva gāhetabbaṃ.
去询问时,应该说:“诸位施主,你们供养雨安居的时节快到了。”如果他们这样说:“尊者,今年我们遭了饥荒之类的困难,没办法供养。”或者说:“我们会比以前供养得少。”或者说:“现在棉花容易得到,我们会比以前供养得多。”那就把这些情况记下来,然后按照相应的情况,让他们在那些住处为比丘们提供雨安居供养。如果人们说:“谁得到我们的雨安居供养,谁就要负责提供三个月的饮用水、维护寺院道路、打扫佛塔庭院和菩提树庭院、给菩提树浇水。”那就应该告诉那个得到供养的比丘。如果有个村子离这里一由旬或两由旬远,但那里的家庭虽然把东西寄放在别处,仍然按时送来雨安居供养,那么即使已经跟那些家庭打过招呼,只要比丘还在他们的住处履行义务并住着,就应该接受雨安居供养。如果他们的住处有穿粪扫衣的比丘住着,他们来了见到他,说“我们把雨安居供养给你”,他就应该告诉僧团。如果那些家庭不愿意供养僧团,只说“我们只供养你”,那就应该对一位同分的比丘说:“你履行义务后接受吧。”但对方如果是穿粪扫衣的比丘,这样做是不允许的。应该这样向有信心的施主们询问。
Pucchantena ‘‘tumhākaṃ vassāvāsikaṃ gāhaṇakālo upakaṭṭho’’ti vattabbaṃ. Sace vadanti ‘‘bhante, imaṃ saṃvaccharaṃ chātakādīhi upaddutamha, na sakkoma dātu’’nti vā ‘‘yaṃ pubbe dema, tato ūnataraṃ dassāmā’’ti vā ‘‘idāni kappāso sulabho, yaṃ pubbe dema, tato bahutaraṃ dassāmā’’ti vā, taṃ sallakkhetvā tadanurūpena nayena tesaṃ senāsane bhikkhūnaṃ vassāvāsikaṃ gāhetabbaṃ. Sace manussā vadanti ‘‘yassa amhākaṃ vassāvāsikaṃ pāpuṇāti, so temāsaṃ pānīyaṃ upaṭṭhāpetu, vihāramaggaṃ jaggatu, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇāni jaggatu, bodhirukkhe udakaṃ āsiñcatū’’ti, yassa taṃ pāpuṇāti, tassa ācikkhitabbaṃ. Yo pana gāmo paṭikkamma yojanadviyojanantare hoti, tatra ce kulāni upanikkhepaṃ ṭhapetvā pahāre vassāvāsikaṃ dentiyeva, tāni kulāni āpucchitvāpi tesaṃ senāsane vattaṃ katvā vasantassa vassāvāsitaṃ gāhetabbaṃ. Sace pana tesaṃ senāsane paṃsukūliko vasati, āgatañca taṃ disvā ‘‘tumhākaṃ vassāvāsikaṃ demā’’ti vadanti, tena saṅghassa ācikkhitabbaṃ. Sace tāni kulāni saṅghassa dātuṃ na icchanti, ‘‘tumhākaṃyeva demā’’ti vadanti, sabhāgo bhikkhu ‘‘vattaṃ katvā gaṇhāhī’’ti vattabbo. Paṃsukūlikassa panetaṃ na vaṭṭati. Iti saddhādeyyadāyakamanussā pucchitabbā.
这时候如果有物品要送过来,应该去问净人。怎么问呢?要这样问:“贤友,这些能作为僧团的衣布吗?”如果他们回答:“尊者,会有布,我们给每人九肘的布,请接受雨安居衣。”那就应该接受。即使他们说:“没有布,但有物品,尊者,请接受。”即使只有物品,也允许接受。因为净人手里一旦得到“请使用这些净物”的许可,凡是如法的物品,全都允许使用。不过,其中如果是为托钵食物和病缘药物而指定布施的,在把这些转作衣时,为了僧团的妥善,应当先向僧团告白,然后再转用;如果是为住所而指定布施的,那就成了重物。如果只是以衣的名义、或者以四种资具的名义布施的,在转作衣时,就不需要作告白甘马。作告白甘马时,应该以个人的名义作,不应以僧团的名义作。以金银或者生谷的名义作告白甘马是不允许的,以净物如衣、米等的名义则允许。具体应该这样说:“现在食物丰足,托钵容易,比丘们却为衣所困,把这若干份额的米拿来给比丘们做衣,是合适的。”或者说:“病缘药物容易得到,或者没有病人,把这若干份额的米拿来给比丘们做衣,是合适的。”
Tatruppāde pana kappiyakārakā pucchitabbā. Kathaṃ pucchitabbā? Kiṃ, āvuso, saṅghassa bhaṇḍapaṭicchādanaṃ bhavissatīti? Sace vadanti ‘‘bhavissati, bhante, ekekassa navahatthasāṭakaṃ dassāma, vassāvāsikaṃ gāhethā’’ti, gāhetabbaṃ. Sacepi vadanti ‘‘sāṭakā natthi, vatthu pana atthi, gāhetha, bhante’’ti, vatthumhi santepi gāhetuṃ vaṭṭatiyeva. Kappiyakārakānañhi hatthe ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjathā’’ti dinnavatthuto yaṃ yaṃ kappiyaṃ, sabbaṃ paribhuñjituṃ anuññātaṃ. Yaṃ panettha piṇḍapātatthāya gilānapaccayatthāya ca uddissa dinnaṃ, taṃ cīvare upanāmentehi saṅghasuṭṭhutāya apaloketvā upanāmetabbaṃ, senāsanatthāya pana uddissa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Cīvaravaseneva pana catupaccayavasena vā dinnaṃ cīvare upanāmentānaṃ apalokanakammakiccaṃ natthi. Apalokanakammaṃ karontehi ca puggalavaseneva kātabbaṃ, saṅghavasena na kātabbaṃ. Jātarūparajatavasenapi āmakadhaññavasena vā apalokanakammaṃ na vaṭṭati, kappiyabhaṇḍavasena cīvarataṇḍulādivaseneva ca vaṭṭati. Taṃ pana evaṃ kattabbaṃ ‘‘idāni subhikkhaṃ sulabhapiṇḍaṃ, bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’ti, ‘‘gilānapaccayo sulabho, gilāno vā natthi, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’ti.
这样确认了衣资具之后,到了宣布分配住所、僧团集会的时候,应当选任一位分房者。选任时应选任两人——律中是这样说的。因为这样,新学比丘就能为长老分配,长老也能为新学比丘分配。不过,在大寺那样的大寺院里,应当选任三四人。但在《库伦德》中说:“选任八人或十六人也是可以的。”他们的选任,无论用甘马作法还是求听作法,都是可以的。应当由这些被选任的比丘来确认住所。塔庙、菩提树屋、座堂、扫帚库、柴库、厕所、砖屋、木工房、门楼、饮水亭、道路、池塘——这些不算住所;精舍、半屋顶建筑、殿堂、楼阁、石窟、凉亭、树下、竹林——这些才是住所,应当予以分配。
Evaṃ cīvarapaccayaṃ sallakkhetvā senāsanassa kāle ghosite sannipatite saṅghe senāsanaggāhako sammannitabbo. Sammannantena ca dve sammannitabbāti vuttaṃ. Evañhi navako vuḍḍhassa, vuḍḍho ca navakassa gāhessatīti. Mahante pana mahāvihārasadise vihāre tayo cattāro janā sammannitabbā. Kurundiyaṃ pana ‘‘aṭṭhapi soḷasapi jane sammannituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tesaṃ sammuti kammavācāyapi apalokanenapi vaṭṭatiyeva. Tehi sammatehi bhikkhūhi senāsanaṃ sallakkhetabbaṃ. Cetiyagharaṃ bodhigharaṃ āsanagharaṃ sammuñjaniaṭṭo dāruaṭṭo vaccakuṭi iṭṭhakasālā vaḍḍhakisālā dvārakoṭṭhako pānīyamāḷo maggo pokkharaṇīti etāni hi asenāsanāni, vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā maṇḍapo rukkhamūlaṃ veḷugumboti imāni senāsanāni, tāni gāhetabbāni.
220分配时,按照“诸比丘,我允许先数比丘,数完比丘后数床位,数完床位后按床位分配”等教导,应先数精舍里的比丘人数,再数床位,然后把每一张床位逐一分配给每一位比丘。如果床位有多余,就按精舍来分配;如果精舍也有多余,就按僧园来分配。如果僧园也有多余,还可以再分一份。因为比丘人数很少时,每位比丘可以分到两三个僧园。不过,分到第二份时,如果有别的比丘来了,不应该因为自己不乐意就把那份给他。但如果已分到的人自己乐意,把第二份或第一份让给别人,那是可以的。
220. Gāhentena ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti(cūḷava. 318) ādivacanato paṭhamaṃ vihāre bhikkhū gaṇetvā mañcaṭṭhānāni gaṇetabbāni, tato ekekaṃ mañcaṭṭhānaṃ ekekassa bhikkhuno gāhetabbaṃ. Sace mañcaṭṭhānāni atirekāni honti, vihāraggena gāhetabbaṃ. Sace vihārāpi atirekā honti, pariveṇaggena gāhetabbaṃ. Pariveṇesupi atirekesu puna aparopi bhāgo dātabbo. Atimandesu hi bhikkhūsu ekekassa bhikkhuno dve tīṇi pariveṇāni dātabbāni. Gahite pana dutiyabhāge añño bhikkhu āgacchati, na attano aruciyā so bhāgo tassa dātabbo. Sace pana yena gahito, so attano ruciyā taṃ dutiyabhāgaṃ vā paṭhamabhāgaṃ vā deti, vaṭṭati.
比丘们,不应把住所分配给站在界外的人;谁要是分配了,就犯恶作罪。根据这句话,不应分配给站在近行界之外的人;但在近行界之内,即使站得远,也还是可以得到的。
‘‘Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) vacanato upacārasīdhato bahi ṭhitassa na gāhetabbaṃ, antoupacārasīmāya pana dūre ṭhitassapi labbhatiyeva.
佛陀说“比丘们,我允许把适合病人的住处给他”,根据这句话,如果有人得了咳嗽、哮喘、痔疮、痢疾之类的病,需要放置痰盂、便盆等东西,或者得了麻风病,会弄脏住处,对这样的人,就应该在下层殿堂、茅草屋等里面,另外给他一处单独的住处。如果一个人住在那里不会弄脏住处,那也应该给他上等的住处。还有,凡是做油疗、灌肠、清洗等任何一种治疗的,全都属于病人。对这样的人,也应该观察之后,给他合适的住处。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa patirūpaṃ seyyaṃ dātu’’nti (cūḷava. 316) vacanato yo (cūḷava. aṭṭha. 316) kāsasāsabhagandarātisārādīhi gilāno hoti, kheḷamallakavaccakapālādīni ṭhapetabbāni honti, kuṭṭhī vā hoti, senāsanaṃ dūseti, evarūpassa heṭṭhāpāsādapaṇṇasālādīsu aññataraṃ ekamantaṃ senāsanaṃ dātabbaṃ. Yasmiṃ vasante senāsanaṃ na dussati, tassa varaseyyāpi dātabbāva. Yopi sinehapānavirecananatthukammādīsu yaṃ kiñci bhesajjaṃ karoti, sabbo so gilānoyeva. Tassapi sallakkhetvā patirūpaṃ senāsanaṃ dātabbaṃ.
“比丘们,一个人不应该同时占两处住所;谁要是占了,就犯恶作罪。”根据这段话(《小品》319),一个人不可以拿两处住所。即使拿了,后拿的那次会让先拿的那次失效。因为拿能让拿失效,拿能让意图失效,意图能让拿失效,意图能让意图失效。这是怎么说的呢?比如有人在入雨安居那天,在一座寺院拿了住所,又去旁边的寺院,在那里也拿了,那么他这次拿就让先前那次拿失效了。另一个人只是起了“我要在这里住”的念头,然后去旁边的寺院,在那里拿了住所,那么他这次一拿,先前的念头就失效了。还有一个人,或者拿了住所,或者起了“我要在这里住”的念头,然后去旁边的寺院,又起了“我现在就要住这里”的念头,这样,念头让拿失效,或者念头让念头失效。不管哪种情况,都以最后那次拿或最后那个念头为准。但如果有人在一座寺院拿了住所后,心想“我要去另一座寺院住”就离开了,那么当他越过界区时,他拿住所这件事就失效了。不过,如果他离开时想的是“那里如果住得舒服,我就住下;如果不舒服,我就回来”,去了之后发现不舒服,然后再离开,这是可以的。
‘‘Na, bhikkhave, ekena dve paṭibāhetabbā, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 319) vacanato ekena dve senāsanāni na gahetabbāni. Sacepi gaṇheyya, pacchimena gahaṇena purimaggahaṇaṃ paṭippassambhati. Gahaṇena hi gahaṇaṃ paṭippassambhati, gahaṇena ālayo paṭippassambhati, ālayena gahaṇaṃ paṭippassambhati, ālayena ālayo paṭippassambhati. Kathaṃ? Idhekacco (cūḷava. aṭṭha. 319) vassūpanāyikadivase ekasmiṃ vihāre senāsanaṃ gahetvā sāmantavihāraṃ gantvā tatrāpi gaṇhāti, tassa iminā gahaṇena purimaggahaṇaṃ paṭippassambhati. Aparo ‘‘idha vasissāmī’’ti ālayamattaṃ katvā sāmantavihāraṃ gantvā tattha senāsanaṃ gaṇhāti, tassa iminā gahaṇeneva purimo ālayo paṭippassambhati. Eko ‘‘idha vasissāmī’’ti senāsanaṃ vā gahetvā ālayaṃ vā katvā sāmantavihāraṃ gantvā ‘‘idheva dāni vasissāmī’’ti ālayaṃ karoti, iccassa ālayena vā gahaṇaṃ, ālayena vā ālayo paṭippassambhati, sabbattha pacchime gahaṇe vā ālaye vā tiṭṭhati. Yo pana ekasmiṃ vihāre senāsanaṃ gahetvā ‘‘aññasmiṃ vihāre vasissāmī’’ti gacchati, tassa upacārasīmātikkame senāsanaggāho paṭippassambhati. Yadi pana ‘‘tattha phāsu bhavissati, vasissāmi, no ce, āgamissāmī’’ti gantvā aphāsukabhāvaṃ ñatvā pacchā vā gacchati, vaṭṭati.
负责分配住处的人,分好住处之后,还要分配雨安居的衣资。分配的时候,如果同时有僧团的和信众布施的两种衣资,比丘们想先拿哪一种,就先分哪一种;从那个住处确定下来的时候起,再分另一种。大苏摩长老说:“如果在按区域分配住处时,因为比丘人数少,某一个区域得到很多利益,能拿到十件或十二件衣,那就把这些衣资拆开,放到其他没有利益的住处去,也分给其他比丘。”但大巴都摩长老说:“不该这样做。因为人们是为了维护自己的住处才供养资具的,所以其他比丘应该住到那个住处去。”
Senāsanaggāhakena ca senāsanaṃ gāhetvā vassāvāsikaṃ gāhetabbaṃ. Gāhentena sace saṅghiko ca saddhādeyyo cāti dve cīvarapaccayā honti, tesu yaṃ bhikkhū paṭhamaṃ gahituṃ icchanti, taṃ gahetvā tassa ṭhitikato paṭṭhāya itaro gāhetabbo. ‘‘Sace bhikkhūnaṃ appatāya pariveṇaggena senāsane gāhiyamāne ekaṃ pariveṇaṃ mahālābhaṃ hoti, dasa vā dvādasa vā cīvarāni labhanti, taṃ vijaṭetvā aññesu alābhakesu āvāsesu pakkhipitvā aññesampi bhikkhūnaṃ gāhetabba’’nti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘na evaṃ kātabbaṃ. Manussā hi attano āvāsapaṭijagganatthāya paccayaṃ denti, tasmā aññehi bhikkhūhi tattha pavisitabba’’nti.
221221. 如果大长老对此阻止,说:“贤友,不要这样让人接受,你们要遵行世尊的教导。世尊确实这样说过:‘诸比丘,我允许按区域让人接受。’”(《小品》318)即使大长老阻止,也应当站在劝阻他的立场上,用“尊者,比丘众多,资具微少,应当做摄受”来劝服他,然后仍然要让人接受。负责让人接受的比丘,在被僧团委派之后,应前往大长老那里这样说:“尊者,您的住所已经分到了,请接受资具。”或者说:“贤友,某家的资具和某住所归我了。”[对方答:]“尊者,归您了,请接受。”[他答:]“贤友,我接受。”这就算已接受。摩诃苏摩长老说:“然而,如果问‘尊者,您接受了吗?’之后,他说‘我接受了’,或者问‘尊者,您会接受吗?’之后,他说‘我会接受’,那就不算接受。”摩诃巴都摩长老则说:“不管是过去时的说法还是未来时的说法,还是现在时的说法,这里只以能生起忆念、仅仅表达意愿为准则,所以就算已经接受了。”
221. Sace panettha mahāthero paṭikkosati ‘‘mā, āvuso, evaṃ gāhetha, bhagavato anusiṭṭhiṃ karotha. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pariveṇaggena gāhetu’’nti (cūḷava. 318). Tassa paṭikkosanāya aṭṭhatvā ‘‘bhante, bhikkhū bahū, paccayo mando, saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti saññāpetvā gāhetabbameva. Gāhentena ca sammatena bhikkhunā mahātherassa santikaṃ gantvā evaṃ vattabbaṃ ‘‘bhante, tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇāti, paccayaṃ dhārethā’’ti. Asukakulassa paccayo asukasenāsanañca mayhaṃ pāpuṇāti, āvusoti. Pāpuṇāti bhante, gaṇhatha nanti. Gaṇhāmi, āvusoti. Gahitaṃ hoti. ‘‘Sace pana ‘gahitaṃ vo, bhante’ti vutte ‘gahitaṃ me’ti vā, ‘gaṇhissatha, bhante’ti vutte ‘gaṇhissāmī’ti vā vadati, aggahitaṃ hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘atītānāgatavacanaṃ vā hotu vattamānavacanaṃ vā, satuppādamattaṃ ālayakaraṇamattameva cettha pamāṇaṃ, tasmā gahitameva hotī’’ti.
即使是穿粪扫衣的比丘,取了住处之后又把资具让出去,这份资具也不应该放到别的住处去,而应该就在同一个区域内,在火堂、长厅或者树下,分配给其他人。穿粪扫衣的比丘想着“我要住在这里”而照料住处,另一位比丘想着“我领受资具”而领受,这样一来,因为这两个原因,住处就会得到更好的照料。不过《大筏疏》里说:“当穿粪扫衣的比丘为了居住而取住处时,负责分配住处的人应该对他说:‘尊者,这里有资具,该怎么处理?’他应该说:‘让下面的人另外去领受吧。’”如果他什么都不说就住下来,雨安居结束后,人们把布料放在他脚边送给他,这是可以的。如果他们说“我们供养雨安居衣”,那就归在该住处度过雨安居的比丘们。至于那些没有住处、只是供养资具的人,可以把他们的资具分配给非雨安居期间使用的住处。人们建了塔之后,让人分配雨安居衣。塔并不算住处,应该把衣系在塔附近的树上或凉亭里再分配,那位比丘应该负责照料塔庙。菩提树、菩提树屋、座堂、扫帚、木柴、柴房、厕所、门楼、饮水堂、饮水台、齿木台,也都是同样的做法。而食堂本身就是住处,所以可以限定给一个人或几个人来分配。这一切在《大筏疏》里都有详细说明。
Yopi paṃsukūliko bhikkhu senāsanaṃ gahetvā paccayaṃ vissajjeti, ayampi na aññasmiṃ āvāse pakkhipitabbo, tasmiṃyeva pariveṇe aggisālāya vā dīghasālāya vā rukkhamūle vā aññassa gāhetuṃ vaṭṭati. Paṃsukūliko ‘‘vasāmī’’ti senāsanaṃ jaggissati, itaro ‘‘paccayaṃ gaṇhāmī’’ti evaṃ dvīhi kāraṇehi senāsanaṃ sujaggitataraṃ bhavissati. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘paṃsukūlike vāsatthāya senāsanaṃ gaṇhante senāsanaggāhakena vattabbaṃ, ‘bhante idha paccayo atthi, so kiṃ kātabbo’ti. Tena ‘heṭṭhā aññaṃ gāhāpehī’ti vattabbo. Sace pana kiñci avatvāva vasati, vuṭṭhavassassa ca pādamūle ṭhapetvā sāṭakaṃ denti, vaṭṭati. Atha ‘vassāvāsikaṃ demā’ti vadanti, tasmiṃ senāsane vassaṃvuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇātī’’ti. Yesaṃ pana senāsanaṃ natthi, kevalaṃ paccayameva denti, tesaṃ paccayaṃ avassāvāsikasenāsane gāhetuṃ vaṭṭati. Manussā thūpaṃ katvā vassāvāsikaṃ gāhāpenti. Thūpo nāma asenāsanaṃ, tassa samīpe rukkhe vā maṇḍape vā upanibandhitvā gāhetabbaṃ. Tena bhikkhunā cetiyaṃ jaggitabbaṃ. Bodhirukkhabodhigharaāsanagharasammuñjaniaṭṭadāruaṭṭavaccakuṭidvārakoṭṭhakapānīyakuṭipānīyamāḷakadantakaṭṭhamāḷakesupi eseva nayo. Bhojanasālā pana senāsanameva, tasmā taṃ ekassa vā bahūnaṃ vā paricchinditvā gāhetuṃ vaṭṭatīti sabbamidaṃ vitthārena mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
负责分配住所的比丘,从黎明出现开始,到第二天黎明尚未破晓之前,都可以进行分配。因为这是负责分配住所者的职责范围。如果清晨已经分配好了住所,后来有另一位喜欢四处游走的比丘来了,请求住所,就应该对他说:“尊者,住所已经分配了,僧团已经入雨安居了,这座精舍很宜人,树下等地方,你们想住在哪里就住哪里。”但在最后入雨安居日,如果鸣钟召集僧团之后,有人拿来一块十肘长的布,作为雨安居衣供养,如果来的客比丘是僧团中的长老,就应该给他。如果他是新学比丘,就应由一位被僧团选派的比丘对僧团长老说:“尊者,如果您愿意,请放弃第一份,接受这块布。”如果他不肯放弃,就不该给他。如果他放弃之前所得的而接受这块布,那就应该给他。用同样的方法,从第二位长老开始依次轮换,轮到客比丘的位置时,就给他。如果先入雨安居的比丘们得到了两块、三块、四块或五块布,就应该用同样的方法让他们一块一块地放弃已得的,直到和客比丘所得相等为止。等他们得到相等的份额后,剩余的部分应按长老的座位次序分配。如果有现前的利养,可以按照常住规约来分配,制定规约是允许的。
Senāsanaggāhakena pana pāṭipadaaruṇato paṭṭhāya yāva puna aruṇaṃ na bhijjati, tāva gāhetabbaṃ. Idañhi senāsanaggāhassa khettaṃ. Sace pātova gābhite senāsane añño vitakkacāriko bhikkhu āgantvā senāsanaṃ yācati, ‘‘gahitaṃ, bhante, senāsanaṃ, vassūpagato saṅgho, ramaṇīyo vihāro, rukkhamūlādīsu yattha icchatha, tattha vasathā’’ti vattabbo. Pacchimavassūpanāyikadivase pana sace kālaṃ ghosetvā sannipatite saṅghe koci dasahatthaṃ vatthaṃ āharitvā vassāvāsikaṃ deti, āgantuko ce bhikkhu saṅghatthero hoti, tassa dātabbaṃ. Navako ce hoti, sammatena bhikkhunā saṅghatthero vattabbo ‘‘sace, bhante, icchatha, paṭhamabhāgaṃ muñcitvā idaṃ vatthaṃ gaṇhathā’’ti, amuñcantassa na dātabbaṃ. Sace pana pubbe gāhitaṃ muñcitvā gaṇhāti, dātabbaṃ. Eteneva upāyena dutiyattherato paṭṭhāya parivattetvā pattaṭṭhāneva āgantukassa dātabbaṃ. Sace pana paṭhamavassūpagatā dve tīṇi cattāri pañca vā vatthāni alatthuṃ, laddhaṃ laddhaṃ eteneva upāyena vissajjāpetvā yāva āgantukassa samakaṃ hoti, tāva dātabbaṃ. Tena samake laddhe avasiṭṭho anubhāgo therāsane dātabbo. Paccuppanne lābhe sati ṭhitikāya gāhetuṃ katikaṃ kātuṃ vaṭṭati.
如果遇到饥荒,在两次入雨安居日入安居的比丘们因为乞食而疲惫,就会说:“贤友,我们住在这里全都疲惫不堪,不如分成两组:那些有亲戚邀请住处的人,就去那里住,到自恣日再回来,领取自己那份雨安居衣。”在他们当中,那些去那里住、到自恣日回来的人,要征得同意后再给雨安居衣。因为他们即使接受了,也仍然是雨安居衣的应得者;就算常住比丘们抱怨,也不能不给。不过《库伦德》中说:“应当制定一条约定:‘我们这里粥和饭不够,你们去有同等利养的地方住,然后再回来,就能得到你们那份雨安居衣。’如果有一人反对,反对就算有效。如果没人反对,约定就算成立。以后对那些去那里住过再回来的人,要征得同意后再给;在征得同意的时候,不能拒绝。”又说:“如果入安居的比丘中有些人得不到雨安居衣,比丘们就制定约定:‘我们同意把破夏者的雨安居衣,以及现在新产生的雨安居衣,都给这些人。’这样制定约定之后,就等于已经分配了一样,以后每产生一份,都要给他们。”即使只是准备了三个月的饮用水,维护了寺院道路、塔院、菩提树院,给菩提树浇了水,然后离开或者还俗,也仍然能得到雨安居衣。因为他已经尽了自己那份责任。至于属于僧团的东西,如果做了征得同意的手续后领取,即使在中途离开,也还是能得到;但如果是靠关系拿到的,就得不到。有人是这样说的。
Sace dubbhikkhaṃ hoti, dvīsupi vassūpanāyikāsu vassūpagatā bhikkhū bhikkhāya kilamantā ‘‘āvuso, idha vasantā sabbeva kilamāma, sādhu vata dve bhāgā homa, yesaṃ ñātipavāritaṭṭhānāni atthi, te tattha vasitvā pavāraṇāya āgantvā attano pattaṃ vassāvāsikaṃ gaṇhantū’’ti vadanti, tesu ye tattha vasitvā pavāraṇāya āgacchanti, tesaṃ apaloketvā vassāvāsikaṃ dātabbaṃ. Sādiyantāpi hi teneva vassāvāsikassa sāmino, khīyantāpi ca āvāsikā neva adātuṃ labhanti. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘katikavattaṃ kātabbaṃ ‘sabbesaṃ no idha yāgubhattaṃ nappahoti, sabhāgaṭṭhāne vasitvā āgacchatha, tumhākaṃ pattaṃ vassāvāsikaṃ labhissathā’ti. Tañce eko paṭibāhati, supaṭibāhitaṃ. No ce paṭibāhati, katikā sukatā. Pacchā tesaṃ tattha vasitvā āgatānaṃ apaloketvā dātabbaṃ, apalokanakāle paṭibāhituṃ na labbhatī’’ti. Punapi vuttaṃ ‘‘sace vassūpagatesu ekaccānaṃ vassāvāsike apāpuṇante bhikkhū katikaṃ karonti ‘chinnavassānaṃ vassāvāsikañca idāni uppajjanakavassāvāsikañca imesaṃ dātuṃ ruccatī’ti, evaṃ katikāya katāya gāhitasadisameva hoti, uppannuppannaṃ tesameva dātabba’’nti. Temāsaṃ pānīyaṃ upaṭṭhāpetvā vihāramaggacetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇāni jaggitvā bodhirukkhe udakaṃ siñcitvā pakkantopi vibbhantopi vassāvāsikaṃ labhatiyeva. Bhatiniviṭṭhañhi tena kataṃ, saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitaṃ antovasse vibbhantopi labhateva, paccayavasena gāhitaṃ pana na labhatīti vadanti.
如果一位结束雨安居、准备远行的比丘,从常住比丘手里拿了某些如法的物品,然后说:“我在某某家应得的雨安居衣,你们去拿吧。”说完就走了,到了别处却还俗了,那这件雨安居衣就归僧团所有。但如果他是当着那些人的面,让他们当面接受之后才离开,那他就能得到。如果施主说:“我们把这份雨安居衣,给住在我们住所里的那位比丘。”那么谁被指定住在那里,就归谁所有。可是,如果住所主人出于偏爱,让自己的儿子、女儿等人拿来很多布料,说:“我们供养给我们自己的住所。”那么,只应该给在这住所里入雨安居的那位比丘一件布料,其余的归僧团所有。雨安居衣应该按照常住规约来分配;如果没有规约,就从长老上座开始依次分配。如果有人因为对住在该住所里入雨安居的比丘生起净信,拿来很多布料,说:“我们供养给住所。”也按同样的原则处理。但如果他们把布料放在比丘脚边,说:“我们给这位比丘。”那就完全归这位比丘所有。
Sace vuṭṭhavasso disaṃgamiko bhikkhu āvāsikassa hatthato kiñcideva kappiyabhaṇḍaṃ gahetvā ‘‘asukakule mayhaṃ vassāvāsikaṃ pattaṃ, taṃ gaṇhathā’’ti vatvā gataṭṭhāne vibbhamati, vassāvāsikaṃ saṅghikaṃ hoti. Sace pana manusse sammukhā sampaṭicchāpetvā gacchati, labhati. ‘‘Idaṃ vassāvāsikaṃ amhākaṃ senāsane vutthabhikkhuno demā’’ti vutte yassa gāhitaṃ, tasseva hoti. Sace pana senāsanasāmikassa piyakamyatāya puttadhītādayo bahūni vatthāni āharitvā ‘‘amhākaṃ senāsane demā’’ti denti, tattha vassūpagatassa ekameva vatthaṃ dātabbaṃ, sesāni saṅghikāni honti. Vassāvāsikaṭhitikāya gāhetabbāni, ṭhitikāya asati therāsanato paṭṭhāya gāhetabbāni. Senāsane vassūpagataṃ bhikkhuṃ nissāya uppannena cittappasādena bahūni vatthāni āharitvā ‘‘senāsanassa demā’’ti dinnesupi eseva nayo. Sace pana pādamūle ṭhapetvā ‘‘etassa bhikkhuno demā’’ti vadanti, tasseva honti.
某一家有两份雨安居衣,第一份由沙弥接受,第二份放在长老的座位上。那人送来一块十肘长的布和一块八肘长的布,说:“请把雨安居衣给应得的比丘们。”挑选之后,把好的那份给沙弥,剩下的那份应当分配给长老的座位。但如果把两人都请到家里供养饮食,然后亲自放在他们脚边,那么谁得到哪份,那份就归谁。接下来是《大筏疏》里说的做法:在某人家里,年轻的沙弥应得雨安居衣。如果有人问:“我们的雨安居衣该给谁?”不要直接说“给沙弥”,而要说“布施的时候你们自然会知道”。到了布施那天,派一位大长老去把它取出来。如果应得雨安居衣的人还俗了或者死了,施主们若问:“我们的雨安居衣该给谁?”就照实告诉他们。如果他们说“这是给你们的”,那就归那位比丘。如果他们给僧团或给某个团体,那就归僧团或那个团体。如果入雨安居的比丘们全都是只穿粪扫衣的,那就把送来的雨安居衣收好,作为住所资具存放,或者用来做枕头等物品。
Ekassa gehe dve vassāvāsikāni, paṭhamabhāgo sāmaṇerassa gāhito hoti, dutiyo therāsane. So ekaṃ dasahatthaṃ, ekaṃ aṭṭhahatthaṃ sāṭakaṃ peseti ‘‘vassāvāsikaṃ pattabhikkhūnaṃ dethā’’ti, vicinitvā varabhāgaṃ sāmaṇerassa datvā anubhāgo therāsane dātabbo . Sace pana ubhopi gharaṃ netvā bhojetvā sayameva pādamūle ṭhapeti, yaṃ yassa dinnaṃ, tadeva tassa hoti. Ito paraṃ mahāpaccariyaṃ āgatanayo hoti – ekassa ghare daharasāmaṇerassa vassāvāsikaṃ pāpuṇāti, so ce pucchati ‘‘amhākaṃ vassāvāsikaṃ kassa patta’’nti, ‘‘sāmaṇerassā’’ti avatvā ‘‘dānakāle jānissasī’’ti vatvā dānadivase ekaṃ mahātheraṃ pesetvā nīharāpetabbaṃ. Sace yassa vassāvāsikaṃ pattaṃ, so vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, manussā ce pucchanti ‘‘kassa amhākaṃ vassāvāsikaṃ patta’’nti, tesaṃ yathābhūtaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace te vadanti ‘‘tumhākaṃ demā’’ti, tassa bhikkhuno pāpuṇāti. Atha saṅghassa vā gaṇassa vā denti, saṅghassa vā gaṇassa vā pāpuṇāti. Sace vassūpagatā suddhapaṃsukūlikāyeva honti, ānetvā dinnaṃ vassāvāsikaṃ senāsanaparikkhāraṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, bimbohanādīni vā kātabbānīti.
222222. 还应当知道,在非雨安居期间,另有一种叫做“中间者”的住所执掌。按天数来分,住所执掌有三种:前者、后者和中间者。确实是这样说的:
222. Ayamaparopi utukāle antarāmuttako nāma senāsanaggāho veditabbo. Divasavasena hi tividho senāsanaggāho purimako pacchimako antarāmuttakoti. Vuttañhetaṃ –
比丘们,有三种僧房执掌:前者、后者和中间者。阿沙陀月到了第二天的时候,应该由前者来执掌;阿沙陀月已经过了一个月的时候,应该由后者来执掌;自恣后第二天,为了来年雨安居的缘故,应该由中间者来执掌。
‘‘Tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā, purimako pacchimako antarāmuttako. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti (mahāva. 318).
关于这三种僧房执掌,前面的执掌和后面的执掌是固定的,而中间执掌则是世尊为了维护僧房才允许的。就像这样:某个寺院里有一处供养丰厚的僧房,僧房的主人们恭敬地用各种资具照顾来入雨安居的比丘,等他们自恣要离开时,又送很多沙门用品。大长老们从很远的地方赶来,在入雨安居那天接过这间僧房,舒舒服服地住下来,雨安居结束后拿了供养就走。常住比丘们心想:“这里得到的供养我们拿不到,总是那些外来的大长老们拿去,反正他们来了也会维护的。”于是即使僧房坏了也没人管。世尊为了让人维护这间僧房,就说:“自恣次日,为了来年雨安居,应该执取中间执掌。”
Etesu (cūḷava. aṭṭha. 318) tīsu senāsanaggāhesu purimako pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā, antarāmuttako pana senāsanapaṭijagganatthaṃ bhagavatā anuññāto. Tathā hi ekasmiṃ vihāre mahālābhaṃ senāsanaṃ hoti, senāsanasāmikā vassūpagataṃ bhikkhuṃ sabbapaccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahitvā pavāretvā gamanakāle bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ denti, mahātherā dūratova āgantvā vassūpanāyikadivase taṃ gahetvā phāsuṃ vasitvā vuṭṭhavassā lābhaṃ gaṇhitvā pakkamanti. Āvāsikā ‘‘mayaṃ etthuppannaṃ lābhaṃ na labhāma, niccaṃ āgantukamahātherāva labhanti, teyeva naṃ āgantvā paṭijaggissantī’’ti palujjantampi na olokenti. Bhagavā tassa paṭijagganatthaṃ ‘‘aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti āha.
分配这间僧房的人应该对僧团长老说:“尊者,请您接管这间中间僧房。”如果他接受了,就该交给他。如果他不接受,就用同样的办法,从下一位长老开始,谁接受就交给谁,哪怕对方是沙弥,也可以交给他。接管之后,这位比丘要在八个月里维护这间僧房:屋顶、墙壁、地面,不管哪里有破损或裂开,都要全部修好。白天可以用诵戒、问答等方式度过,晚上可以住在那里;也可以晚上住在边房,白天在那里度过;也可以日夜都住在那里。在非雨安居期到来的长老,不应该被拒绝入住。但到了入雨安居那天,如果僧团长老说“把这间僧房给我”,他不能得到。应该说:“尊者,这间中间僧房已经由一位比丘接管维护了。”不能交给他,因为这间僧房在八个月内已经归维护它的比丘使用。不过,如果一间僧房一年分两次发放资具,每半年一次,那就不应该把它作为中间僧房来接管;如果一年分三次发放,每四个月一次,也不应该接管;如果一年分四次发放,每三个月一次,也不应该接管。因为这类僧房本身就能靠资具得到维护。但如果一间僧房一年只发放一次,而且发放很多资具,那就应该把它作为中间僧房来接管。
Taṃ gāhentena saṅghatthero vattabbo ‘‘bhante, antarāmuttakasenāsanaṃ gaṇhathā’’ti. Sace gaṇhāti , dātabbaṃ. No ce, eteneva upāyena anutheraṃ ādiṃ katvā yo gaṇhāti, tassa antamaso sāmaṇerassapi dātabbaṃ. Tena taṃ senāsanaṃ aṭṭha māse paṭijaggitabbaṃ, chadanabhittibhūmīsu yaṃ kiñci khaṇḍaṃ vā phullaṃ vā hoti, taṃ sabbaṃ paṭisaṅkharitabbaṃ. Uddesaparipucchādīhi divasaṃ khepetvā rattiṃ tattha vasituṃ vaṭṭati, rattiṃ pariveṇe vasitvā tattha divasaṃ khepetumpi vaṭṭati, rattindivaṃ tattheva vasitumpi vaṭṭati, utukāle āgatānaṃ vuḍḍhānaṃ na paṭibāhitabbaṃ. Vassūpanāyikadivase pana sampatte sace saṅghatthero ‘‘mayhaṃ idaṃ pana senāsanaṃ dethā’’ti vadati, na labhati. ‘‘Bhante, idaṃ antarāmuttakaṃ gahetvā ekena bhikkhunā paṭijaggita’’nti vatvā na dātabbaṃ, aṭṭha māse paṭijaggitabhikkhusseva gāhitaṃ hoti. Yasmiṃ pana senāsane ekasaṃvacchare dvikkhattuṃ paccaye denti chamāsaccayena chamāsaccayena, taṃ antarāmuttakaṃ na gāhetabbaṃ. Yasmiṃ vā tikkhattuṃ denti catumāsaccayena catumāsaccayena, yasmiṃ vā catukkhattuṃ denti temāsaccayena temāsaccayena, taṃ antarāmuttakaṃ na gāhetabbaṃ. Paccayeneva hi taṃ paṭijagganaṃ labhissati. Yasmiṃ pana ekasaṃvacchare sakideva bahū paccaye denti, etaṃ antarāmuttakaṃ gāhetabbanti.
223223. “比丘们,我允许把还没建好的精舍,或者已经动工但还没完工的,交给别人去做新建工程。查看小精舍的工程后,可以交给别人做五六年期限的新建工程;查看中精舍的工程后,可以交给别人做七八年期限的新建工程;查看大精舍或楼阁的工程后,可以交给别人做十到十二年期限的新建工程。”(《小品》323)根据这段话,还没建好或还没完工的住处,在向一位比丘告知(或者通过甘马宣告)之后,作为新建工程交给他,他就可以按照上面说的期限住进去。承担新建工程的比丘在雨安居期间可以获得那个住处,在非雨季时不能拒绝他人进入。但是,获得新建工程的比丘不应该自己拿着凿子、斧头、锛子等工具去干活,而应该了解哪些已经做了、哪些还没做。如果那个住处朽坏了,应该告诉住处的主人,或者告诉从他家族中出生的人:“你的住处快要坏了,请维护这个住处。”如果他没办法维护,比丘们就应当劝导亲属或侍从来维护。如果他们也做不到,就应该用僧团的资具来维护;如果连僧团的资具也没有,就可以放弃一个住处,用它的资源来维护其余的住处;即使放弃多个住处而保留一个,也是可以的。
223. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, akataṃ vā vihāraṃ vippakataṃ vā navakammaṃ dātuṃ, khuddake vihāre kammaṃ oloketvā chappañcavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, aḍḍhayoge kammaṃ oloketvā sattaṭṭhavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, mahallake vihāre pāsāde vā kammaṃ oloketvā dasadvādasavassikaṃ navakammaṃ dātu’’nti (cūḷava. 323) vacanato akataṃ vippakataṃ vā senāsanaṃ ekassa bhikkhuno apalokanena vā kammavācāya vā sāvetvā navakammaṃ katvā vasituṃ yathāvuttakālaparicchedavasena dātabbaṃ. Navakammiko bhikkhu antovasse taṃ āvāsaṃ labhati, utukāle paṭibāhituṃ na labhati. Laddhanavakammena pana bhikkhunā vāsipharasunikhādanādīni gahetvā sayaṃ na kātabbaṃ, katākataṃ jānitabbaṃ. Sace so āvāso jīrati, āvāsasāmikassa vā tassa vaṃse uppannassa vā kassaci kathetabbaṃ ‘‘āvāso te nassati, jaggatha etaṃ āvāsa’’nti. Sace so na sakkoti, bhikkhūhi ñātīhi vā upaṭṭhākehi vā samādāpetvā jaggitabbo. Sace tepi na sakkonti, saṅghikena paccayena jaggitabbo, tasmimpi asati ekaṃ āvāsaṃ vissajjetvā avasesā jaggitabbā, bahū vissajjetvā ekaṃ saṇṭhapetumpi vaṭṭatiyeva.
饥荒时,比丘们纷纷离开后,所有住处都会荒废。所以,应该舍弃一处、两处或三处住处,用从这些住处得到的粥、饭、衣服等来维持生活,同时必须守护好其余的住处。
Dubbhikkhe bhikkhūsu pakkantesu sabbe āvāsā nassanti, tasmā ekaṃ vā dve vā tayo vā āvāse vissajjetvā tato yāgubhattacīvarādīni paribhuñjantehi sesāvāsā jaggitabbāyeva.
在《库伦德》中则这样说:如果没有僧团资具,就应当对一位比丘说:“你取一处床座的地方,好好守护。”如果他想要更多,就把三分之一或一半给他,让他守护。如果那里只剩下一根柱子的量,需要做很多工程,而他不愿意,就应当对他说:“你把它当作私人所有来守护。”然后交给他。因为这样僧团也能得到“放置僧团物品的地方”和“新学比丘居住的地方”,所以就让他守护。这样守护之后,在他活着的时候,那地方属于私人;他死了以后,就归僧团。如果他想交给同住弟子,就应当先看看工程,把三分之一或一半算作私人所有,再让他守护。这样他才能交给同住弟子。如果没有这样守护的人,就应当按“放弃一处住所”等办法,让人来守护。这也是就在那里说的。
Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘saṅghike paccaye asati eko bhikkhu ‘tuyhaṃ ekamañcaṭṭhānaṃ gahetvā jaggāhī’ti vattabbo. Sace bahutaraṃ icchati, tibhāgaṃ vā upaḍḍhabhāgaṃ vā datvāpi jaggāpetabbaṃ. Atha thambhamattamevettha avasiṭṭhaṃ, bahukammaṃ kātabbanti na icchati, ‘tuyhaṃ puggalikameva katvā jaggāhī’ti dātabbaṃ. Evampi hi ‘saṅghassa bhaṇḍakaṭhapanaṭṭhānañca navakānañca vasanaṭṭhānaṃ labhissatī’ti jaggāpetabbo. Evaṃ jaggito pana tasmiṃ jīvante puggaliko hoti, mate saṅghikova. Sace saddhivihārikānaṃ dātukāmo hoti, kammaṃ oloketvā tibhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā puggalikaṃ katvā jaggāpetabbo. Evañhi saddhivihārikānaṃ dātuṃ labhati. Evaṃ jagganake pana asati ekaṃ āvāsaṃ vissajjetvātiādinā nayena jaggāpetabbo’’ti vuttaṃ. Idampi ca aññaṃ tattheva vuttaṃ.
两位比丘取得僧团的土地,清理之后建造僧团的住处。这块地最初由谁取得,谁就是主人。即使两个人都建成私属的,主人也还是最初取得的那个人。如果他建僧团的,另一个人建私属的,而另外还有多处可以作住处的地方,那么建私属住处的人也不该被阻止。但如果没有其他那样合适的地方,就该阻止他,只能由建僧团住处的人来建。至于他在那里已经付出的工程费用,应当付给他。如果在已经建成的住处或正在建住处的地方,有能提供荫凉和果实的树,应当先征得同意再砍。如果那些树是私属的,应当询问树主。如果他们不给,就询问到第三次,说“我们会付与树等值的钱”,然后砍掉。
Dve bhikkhū saṅghikabhūmiṃ gahetvā sodhetvā saṅghikasenāsanaṃ karonti, yena sā bhūmi paṭhamaṃ gahitā, so sāmī. Ubhopi puggalikaṃ karonti, soyeva sāmī. So saṅghikaṃ karoti, itaro puggalikaṃ karoti, aññaṃ ce bahu senāsanaṭṭhānaṃ atthi, puggalikaṃ karontopi na vāretabbo. Aññasmiṃ pana tādise patirūpe ṭhāne asati taṃ paṭibāhitvā saṅghikaṃ karonteneva kātabbaṃ. Yaṃ pana tassa tattha vayakammaṃ kataṃ, taṃ dātabbaṃ. Sace pana katāvāse vā āvāsakaraṇaṭṭhāne vā chāyūpagaphalūpagā rukkhā honti, apaloketvā hāretabbā. Puggalikā ce honti, sāmikā āpucchitabbā. No ce denti, yāvatatiyakaṃ āpucchitvā ‘‘rukkhaagghanakamūlaṃ dassāmā’’ti hāretabbā.
224如果有人没有先取得僧团哪怕一根藤条那么大的地,就用自己带来的材料在僧团的地上建私人住所,那么一半属于僧团,一半属于个人。如果是楼房,下层属于僧团,上层属于个人。如果他要下层,下层就归他。如果他要下层和上层都要,那两处各得一半。如果他建两座住所,一座属于僧团,一座属于个人。如果他用精舍里现成的材料来建,那他只得到三分之一。如果他在还没建的地方筑台基或造门廊、外墙,那一半属于僧团,一半属于他。如果他把一大片高低不平的地方填平,铺出道路再建起来,那么僧团对那里没有所有权。
224. Yo pana saṅghikaṃ vallimattampi aggahetvā āharimena upakaraṇena saṅghikāya bhūmiyā puggalikavihāraṃ kāreti, upaḍḍhaṃ saṅghikaṃ hoti, upaḍḍhaṃ puggalikaṃ. Pāsādo ce hoti, heṭṭhāpāsādo saṅghiko, upari puggaliko. Sace yo heṭṭhāpāsādaṃ icchati, heṭṭhāpāsādaṃ tassa hoti. Atha heṭṭhā ca upari ca icchati, ubhayattha upaḍḍhaṃ labhati. Dve senāsanāni kāreti, ekaṃ saṅghikaṃ, ekaṃ puggalikaṃ. Sace vihāre uṭṭhitena dabbasambhārena kāreti, tibhāgaṃ labhati. Sace akataṭṭhāne cayaṃ vā pamukhaṃ vā karoti bahikuṭṭe, upaḍḍhaṃ saṅghassa, upaḍḍhaṃ tassa. Atha mahantaṃ visamaṃ pūretvā apade padaṃ dassetvā kataṃ hoti, anissaro tattha saṅgho.
如果比丘从僧团精舍拿走椽子之类的东西,装到另一处僧团住处上,那就算装得妥当。如果装到个人住处上,那就必须赔偿原价,或者恢复原样。以偷盗心从废弃精舍拿走床、椅等物的人,应令其按物品价值赔偿。如果心想“等以后有住众时我再还”,拿走之后又以僧团共用的方式使用,那么丢了就算丢得妥当,坏了就算坏得妥当。如果东西还完好,就必须恢复原样。如果是以个人使用的方式使用,那么丢了或坏了,就犯颈罪。因此,门窗等物,不论装在僧团住处还是个人住处,都必须归还。如果某座僧团精舍快要倒塌,里面的床、椅等物,为了保住它们,可以搬到别处去。搬走之后,如果以僧团共用的方式使用,丢了就算丢得妥当,坏了就算坏得妥当。如果东西还完好,等那座精舍修好之后,必须恢复原样。如果是以个人使用的方式使用,丢了或坏了就犯颈罪,等那座精舍修好之后,还必须归还。以上就是关于住处执持的论述。
Sace bhikkhu saṅghikavihārato gopānasiādīni gahetvā aññasmiṃ saṅghikāvāse yojeti, suyojitāni. Puggalikāvāse yojentehi pana mūlaṃ vā dātabbaṃ, paṭipākatikaṃ vā kātabbaṃ. Chaḍḍitavihārato mañcapīṭhādīni theyyacittena gaṇhanto uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo. ‘‘Puna āvāsikakāle dassāmī’’ti gahetvā saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ sunaṭṭhaṃ, jiṇṇaṃ sujiṇṇaṃ. Arogaṃ ce, pākatikaṃ kātabbaṃ, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā gīvā hoti. Tato dvāravātapānādīni saṅghikāvāse vā puggalikāvāse vā yojitāni, paṭidātabbāniyeva. Sace koci saṅghiko vihāro undriyati, yaṃ tattha mañcapīṭhādikaṃ, taṃ guttatthāya aññatra harituṃ vaṭṭati. Tasmā aññatra haritvā saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ sunaṭṭhaṃ, jiṇṇaṃ sujiṇṇaṃ. Sace arogaṃ, tasmiṃ vihāre paṭisaṅkhate puna pākatikaṃ kātabbaṃ. Puggalikaparibhogena paribhuñjato naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā gīvā hoti, tasmiṃ paṭisaṅkhate dātabbameva. Ayaṃ senāsanaggāhakathā.
225225. 这里接着是四种资具共通的规定(《小品注》第325节,关于半月食等的讨论):被僧团选任、负责小额物品分发的比丘,遇到正在缝制袈裟的比丘说“给我针”,应当给两根针,一根长的、一根短的。不需要问“这是还没分配的僧团物品吗?”有人需要胡椒,就给一粒胡椒;有人想穿越荒野,就给一双鞋;有人需要腰带,就给腰带;有人来说“我的肩带破了”,就给肩带;有人需要滤水器,就给滤水器;有人需要法槌(刮板),就给法槌。如果没有木板,法槌要连木板一起给。有人请求说“我要安放客比丘的钵”,就应给足够的长条布和半长条布。有人来说“圆片不够”,应给一个圆片;要两个半圆片的,应给两个半圆片;要两个圆片的,不应给。有人需要防风补缀的布,应给够做一件衣的布。生病的比丘需要熟酥、生酥等,应把一份药量做成一那利,然后从中给三分之一。这样给了三天之后,到第四天那利满了,从第四天起要先禀告僧团再给。糖团也是,一天给三分之一。这样三天把糖团给完后,此后要先禀告僧团再给。被选任负责分粥等的人,对来到分发处的人,不用禀告僧团就可以给半份。但没被选任的人,则要先禀告僧团才能给。
225. Ayaṃ panettha catupaccayasādhāraṇakathā (cūḷava. aṭṭha. 325 pakkhikabhattādikathā) – sammatena appamattakavissajjakena bhikkhunā cīvarakammaṃ karontassa ‘‘sūciṃ dehī’’ti vadato ekā dīghā, ekā rassāti dve sūciyo dātabbā. ‘‘Avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍa’’nti pucchitabbakiccaṃ natthi. Pipphalatthikassa eko pipphalako, kantāraṃ paṭipajjitukāmassa upāhanayugaḷaṃ, kāyabandhanatthikassa kāyabandhanaṃ, ‘‘aṃsabaddhako me jiṇṇo’’ti āgatassa aṃsabaddhako, parissāvanatthikassa parissāvanaṃ dātabbaṃ, dhammakaraṇatthikassa dhammakaraṇo. Sace paṭṭako na hoti, dhammakaraṇo paṭṭakena saddhiṃ dātabbo. ‘‘Āgantukapattaṃ āropessāmī’’ti yācantassa kusiyā ca aḍḍhakusiyā ca pahonakaṃ dātabbaṃ. ‘‘Maṇḍalaṃ nappahotī’’ti āgatassa maṇḍalaṃ ekaṃ dātabbaṃ, aḍḍhamaṇḍalāni dve dātabbāni, dve maṇḍalāni yācantassa na dātabbāni. Anuvātaparibhaṇḍatthikassa ekassa cīvarassa pahonakaṃ dātabbaṃ, sappinavanītādiatthikassa gilānassa ekaṃ bhesajjaṃ nāḷimattaṃ katvā tato tatiyakoṭṭhāso dātabbo. Evaṃ tīṇi divasāni datvā nāḷiyā paripuṇṇāya catutthadivasato paṭṭhāya saṅghaṃ āpucchitvā dātabbaṃ, guḷapiṇḍepi ekadivasaṃ tatiyabhāgo dātabbo. Evaṃ tīhi divasehi niṭṭhite piṇḍe tato paraṃ saṅghaṃ āpucchitvā dātabbaṃ. Sammannitvā ṭhapitayāgubhājakādīhi ca bhājanīyaṭṭhānaṃ āgatamanussānaṃ anāpucchitvāva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Asammatehi pana apaloketvā dātabboti.
对僧团所有的物品,如果是由被正式委派的人、或者由受命办事的净人等给予的,以及属于在家人的物品,如果是由物主、或者由受命者给予的,有人却对并不存在的那个人说“请给另一个人一份”,然后拿走,这就犯取物罪。如果拿走的是别人正在给予的东西,就要按物品的价值来处罚。如果是在没有正式委派、也没有受命的人正在给予时,说“请再给一份”,或者虚报雨安居数之后拿走,那就应当以举罪处分,并按物品的价值来处罚。用同样的方式拿走别人给予的东西,就犯取物罪。不过,如果是物主吩咐“把这个给他”而给的,或者是物主亲自给的,那就属于善给。以上是从全部注释的判定中提取出来的要点。
Saṅghassa santakaṃ sammatena vā āṇattehi vā ārāmikādīhi dīyamānaṃ, gihīnañca santakaṃ sāmikena vā āṇattena vā dīyamānaṃ ‘‘aparassa bhāgaṃ dehī’’ti asantaṃ puggalaṃ vatvā gaṇhato bhaṇḍādeyyaṃ. Aññena dīyamānaṃ gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Asammatena vā anāṇattena vā dīyamāne ‘‘aparampi bhāgaṃ dehī’’ti vatvā vā kūṭavassāni gaṇetvā vā gaṇhanto uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo. Itarehi dīyamānaṃ evaṃ gaṇhato bhaṇḍādeyyaṃ sāmikena pana ‘‘imassa dehī’’ti dāpitaṃ vā sayaṃ dinnaṃ vā sudinnanti ayaṃ sabbaṭṭhakathāvinicchayato sāro.
已经进村托钵的人,也只有在近行界内站着时,才可以接受那份饭食。但如果施主们说:“尊者,请连近行界外的地方也接受吧,来的比丘们会过来吃。”那么,在村内的地点也可以接受。
Piṇḍāya paviṭṭhassapi odanapaṭivīso antoupacārasīmāyaṃ ṭhitasseva gahetuṃ vaṭṭati. Yadi pana dāyakā ‘‘bahiupacārasīmaṭṭhānampi, bhante, gaṇhatha, āgantvā paribhuñjissantī’’ti vadanti, evaṃ antogāmaṭṭhānampi gahetuṃ vaṭṭati.
有智慧的人看过巴利圣典和注疏之后,
对僧团所得的资源,就该这样毫不放逸地分配。
Pāḷiṃ aṭṭhakathañceva, oloketvā vicakkhaṇo; Saṅghike paccaye evaṃ, appamattova bhājayeti.