3. 药等事决择论
3. Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā
15关于制药、护卫与摄益,首先就制药而言,抉择如下(《波罗夷义注》2.185-7):不应为任何前来的外人制药,若制则犯恶作。但应为五类同法者而制,即:比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼。对于这些戒、信、慧相等、于三学中精勤者,不可不为他们制药。制作时,如果他们有药,应取用他们自己的药调配后给予;若无,则应以自己的药制作。若自己也无药,应依乞食行仪,或从亲戚、自恣处寻求;若求不得,即使未作邀请,也可为病者取来制作。
15.Bhesajjakaraṇaparittapaṭisanthāresu pana bhesajjakaraṇe tāva ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.185-7) – āgatāgatassa parajanassa bhesajjaṃ na kātabbaṃ, karonto dukkaṭaṃ āpajjati. Pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ kātabbaṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyāti. Samasīlasaddhāpaññānañhi etesaṃ tīsu sikkhāsu yuttānaṃ bhesajjaṃ akātuṃ na labbhati. Karontena ca sace tesaṃ atthi, tesaṃ santakaṃ gahetvā yojetvā dātabbaṃ, sace natthi, attano santakaṃ kātabbaṃ. Sace attanopi natthi, bhikkhācāravattena vā ñātakapavāritaṭṭhānato vā pariyesitabbaṃ, alabhantena gilānassa atthāya akataviññattiyāpi āharitvā kātabbaṃ.
16此外,为另外五类人制药也属开许,即:母亲、父亲、他们的侍护者、自己的执事者,以及黄叶者。所谓“黄叶者”,是指渴望出家,在准备衣钵期间住在寺中的人。在这些当中,如果父母身为富主而不期望,可以不制;但如果即使居于王位也期望,则不可不制。对期望药物者应给予药物,对不知如何调配者应调配后给予。为一切人寻求药物,应准照为同法者所说的方法而行。然而,若将母亲带到寺中照料,一切护理工作应由不触者来做,嚼食、啖食则应亲手给予。对于父亲,则应如同对沙弥那样,亲手为其洗浴、按摩等而侍奉。那些照料、看护父母的人,也应同样对待。所谓执事者,是指领取报酬在林中砍柴或做其他任何工作的人,当他生病时,在亲戚尚未见到之前,应为他制药。如果某人完全依止比丘而做一切事务,则必须为其制药。对于黄叶者,应如同对沙弥那样对待。
16. Aparesampi pañcannaṃ kātuṃ vaṭṭati mātu pitu tadupaṭṭhākānaṃ attano veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa cāti. Paṇḍupalāso nāma yo pabbajjāpekkho yāva pattacīvaraṃ paṭiyādiyati, tāva vihāre vasati. Tesu sace mātāpitaro issarā honti na paccāsīsanti, akātuṃ vaṭṭati. Sace pana rajjepi ṭhitā paccāsīsanti, akātuṃ na vaṭṭati. Bhesajjaṃ paccāsīsantānaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ, yojetuṃ ajānantānaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sabbesaṃ atthāya sahadhammikesu vuttanayeneva pariyesitabbaṃ. Sace pana mātaraṃ vihāraṃ ānetvā jaggati, sabbaṃ parikammaṃ anāmasantena kātabbaṃ, khādanīyabhojanīyaṃ sahatthā dātabbaṃ. Pitā pana yathā sāmaṇero, evaṃ sahatthena nhāpanasambāhanādīni katvā upaṭṭhātabbo. Ye ca mātāpitaro upaṭṭhahanti paṭijagganti, tesampi evameva kātabbaṃ. Veyyāvaccakaro nāma yo vetanaṃ gahetvā araññe dārūni vā chindati, aññaṃ vā kiñci kammaṃ karoti, tassa roge uppanne yāva ñātakā na passanti, tāva bhesajjaṃ kātabbaṃ. Yo pana bhikkhunissitakova hutvā sabbakammāni karoti, tassa bhesajjaṃ kātabbameva. Paṇḍupalāsepi sāmaṇere viya paṭipajjitabbaṃ.
17此外,也允许为另外十种人制药:兄长、弟弟、姐姐、妹妹、姨母、伯母、叔父、伯父、姑母、舅父。然而,为所有这些亲属制药时,应只取用他们自己的药,仅仅调配后给予。若他们的药不够,他们请求说:‘尊者,请给我们,我们会奉还的。’则可暂时给予。即使他们不请求,也可说:‘我们有药,你们暂且拿去用吧。’或心中作意:‘等他们有了就会偿还。’然后给予。若他们归还,可以接受;若不还,不应催促。除了这十种亲戚,不应为其他人制药。
17. Aparesampi dasannaṃ kātuṃ vaṭṭati jeṭṭhabhātu kaniṭṭhabhātu jeṭṭhabhaginiyā kaniṭṭhabhaginiyā cūḷamātuyā mahāmātuyā cūḷapituno mahāpituno pitucchāya mātulassāti. Tesaṃ pana sabbesampi karontena tesaṃyeva santakaṃ bhesajjaṃ gahetvā kevalaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sace pana nappahonti yācanti ca ‘‘detha no, bhante, tumhākaṃ paṭidassāmā’’ti, tāvakālikaṃ dātabbaṃ. Sacepi na yācanti, ‘‘amhākaṃ bhesajjaṃ atthi, tāvakālikaṃ gaṇhathā’’ti vatvā vā ‘‘yadā tesaṃ bhavissati, tadā dassantī’’ti ābhogaṃ vā katvā dātabbaṃ. Sace paṭidenti, gahetabbaṃ. No ce denti, na codetabbā. Ete dasa ñātake ṭhapetvā aññesaṃ na kātabbaṃ.
然而,对于这些人的子孙相续,直到第七代家族范围内,若有人为他们取来四资具,或未作邀请而制药,或行医业,不犯污家罪。若兄弟的妻子或姐妹的丈夫生病,若是亲戚,也允许为他们制药。若非亲戚,则应通过兄弟或姐妹而给予,说:‘请交给你们所照料的人。’或者,应通过他们的子女而给予,说:‘请交给你们的父母。’依此方法,应了知一切情况的决择。
Etesaṃ puttaparamparāya pana yāva sattamā kulaparivaṭṭā, tāva cattāro paccaye āharāpentassa akataviññatti vā bhesajjaṃ karontassa vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hoti. Sace bhātu jāyā, bhaginiyā sāmiko vā gilāno hoti, ñātakā ce, tesampi vaṭṭati. Aññātakā ce, bhātu ca bhaginiyā ca katvā dātabbaṃ ‘‘tumhākaṃ jagganaṭṭhāne dethā’’ti. Atha vā tesaṃ puttānaṃ katvā dātabbaṃ ‘‘tumhākaṃ mātāpitūnaṃ dethā’’ti. Etenupāyena sabbapadesu vinicchayo veditabbo.
为了他们而让沙弥从林野取药时,应让亲戚沙弥取来,或让非亲戚沙弥为自己取来后给予。他们也应依仪轨说:‘我们为和尚取来’而取。若和尚的父母生病来到寺中,而和尚外出他方,共住弟子应以和尚自己的药给予。若无,应舍弃自己的药给予和尚。若自己也无,应如前所述方式寻找,作为和尚的药而给予。和尚对共住弟子的父母也应同样对待。此法则同样适用于阿阇梨与弟子。其他任何人,无论是客比丘、盗贼、战败者、主人、被亲戚遗弃者、可怜者或旅人,若生病进入寺中,即使他们不期望,也应为一切人制药。
Tesaṃ atthāya ca sāmaṇerehi araññato bhesajjaṃ āharāpentena ñātisāmaṇerehi vā āharāpetabbaṃ, aññātakehi attano atthāya vā āharāpetvā dātabbaṃ. Tehipi ‘‘upajjhāyassa āharāmā’’ti vattasīsena āharitabbaṃ. Upajjhāyassa mātāpitaro gilānā vihāraṃ āgacchanti, upajjhāyo ca disāpakkanto hoti, saddhivihārikena upajjhāyassa santakaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ. No ce atthi, attano bhesajjaṃ upajjhāyassa pariccajitvā dātabbaṃ. Attanopi asante vuttanayeneva pariyesitvā upajjhāyassa santakaṃ katvā dātabbaṃ. Upajjhāyenapi saddhivihārikassa mātāpitūsu evameva paṭipajjitabbaṃ. Eseva nayo ācariyantevāsikesupi. Aññopi yo āgantuko vā coro vā yuddhaparājito issaro vā ñātakehi pariccatto kapaṇo vā gamiyamanusso vā gilāno hutvā vihāraṃ pavisati, sabbesaṃ apaccāsīsantena bhesajjaṃ kātabbaṃ.
18有净信的家庭以四资具护持如父母般的比丘僧团。若家中有病人,出于信赖而对僧团说“尊者,请制药给与”,则既不应给与,也不应制作。然而,若他们知晓如法的方式后如此询问:“尊者,某种病应作什么药?”,而回答“取某物与某物,如此制作”,则是合适的。若被问:“尊者,我母亲病了,请先指示药方”,则不应直接指示,而应彼此交谈说:“贤友,某比丘曾患此病时,制作了什么药?”“尊者,是某某药。”那人听后便为母亲制药,这是合适的。据说,大莲华长老在瓦萨巴王的后妃生病时,一位妇女前来询问,长老并未说“我不知道”,而是以这种方式与比丘们交谈。她听闻后,便为后妃制药。痊愈之后,他们以三衣及三百迦诃波那钱币装满药箱,带到长老足前放下,说:“尊者,请作花供养。”长老说:“这名为‘师长的份额’”,以如法的方式令人收取后,作了花供养。在药物方面,应当如此行持。
18. Saddhaṃ kulaṃ hoti catūhi paccayehi upaṭṭhāyakaṃ bhikkhusaṅghassa mātāpituṭṭhāniyaṃ, tatra ce koci gilāno hoti, tassatthāya vissāsena ‘‘bhesajjaṃ katvā bhante dethā’’ti vadanti, neva dātabbaṃ na kātabbaṃ. Atha pana kappiyaṃ ñatvā evaṃ pucchanti ‘‘bhante, asukassa nāma rogassa kiṃ bhesajjaṃ karontī’’ti, ‘‘idañcidañca gahetvā karontī’’ti vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhante, mayhaṃ mātā gilānā, bhesajjaṃ tāva ācikkhathā’’ti evaṃ pucchite pana na ācikkhitabbaṃ, aññamaññaṃ pana kathā kātabbā ‘‘āvuso, asukassa nāma bhikkhuno imasmiṃ roge kiṃ bhesajjaṃ kariṃsū’’ti. Idañcidañca bhesajjaṃ bhanteti. Taṃ sutvā itaro mātu bhesajjaṃ karoti, vaṭṭati. Mahāpadumatthero kira vasabharaññopi deviyā roge uppanne ekāya itthiyā āgantvā pucchito ‘‘na jānāmī’’ti avatvā evameva bhikkhūhi saddhiṃ samullapesi. Taṃ sutvā tassā bhesajjamakaṃsu. Vūpasante ca roge ticīvarena tīhi ca kahāpaṇasatehi saddhiṃ bhesajjacaṅkoṭakaṃ pūretvā āharitvā therassa pādamūle ṭhapetvā ‘‘bhante, pupphapūjaṃ karothā’’ti āhaṃsu. Thero ‘‘ācariyabhāgo nāma aya’’nti kappiyavasena gāhāpetvā pupphapūjamakāsi. Evaṃ tāva bhesajje paṭipajjitabbaṃ.
19关于护卫经,若被说“尊者,请为病人作护卫经”,则不应作;但若被说“请诵护卫经”,则应诵。若比丘心想:“这些人确实不知晓,若不作为,他们必将后悔”,则可以作。若被说“请制作护卫水、制作护卫线给与”,则应就取他们自己的水,用手搅动,并摩擦线后给与。若从寺院取水,或用自己的线给与,则犯恶作。人们取来水与线坐下后说“请诵护卫经”,则应诵。若他们不知,则应告知。比丘们坐着时,人们将水倒在脚上并放置线后离去,说“请作护卫经,请诵护卫经”,则不应将脚移开,因为人们会生起懊悔。即使在村落内,他们为了病人而遣人到寺院说“请诵护卫经”,也应诵。在村落内的王宫等处,若发生疾病或灾祸,被请去诵经,则应诵《阿吒那胝经》等。若被遣来的人说“请来为病人授戒、说法,请来王宫或大臣家授戒、说法”,也应前往授戒、说法。若被请说“请为亡者围绕而来”,则不应去。若以“在冢间观和不净观中,我将获得死随念”作为业处之由,则可以前往。虽在《打掷篇》中说“对于意在令死者不死者,无犯”,但不可仅凭此就对被非人附身者进行击打。然而,应为其在手上或脚上系上护卫线。
19.Paritte pana ‘‘gilānassa parittaṃ karotha, bhante’’ti vutte na kātabbaṃ, ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vutte pana bhaṇitabbaṃ. Sacepissa evaṃ hoti ‘‘manussā nāma na jānanti, akariyamāne vippaṭisārino bhavissantī’’ti, kātabbaṃ. ‘‘Parittodakaṃ parittasuttaṃ katvā dethā’’ti vutte pana tesaṃyeva udakaṃ hatthena cāletvā suttaṃ parimajjitvā dātabbaṃ. Sace vihārato udakaṃ attano santakaṃ vā suttaṃ deti, dukkaṭaṃ. Manussā udakañca suttañca gahetvā nisīditvā ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vadanti, kātabbaṃ. No ce jānanti, ācikkhitabbaṃ. Bhikkhūnaṃ nisinnānaṃ pādesu udakaṃ ākiritvā suttañca ṭhapetvā gacchanti ‘‘parittaṃ karotha, parittaṃ bhaṇathā’’ti, na pādā apanetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti. Antogāmepi gilānassa atthāya vihāraṃ pesenti ‘‘parittaṃ bhaṇantū’’ti, bhaṇitabbaṃ. Antogāme rājagehādīsu roge vā upaddave vā uppanne pakkosāpetvā bhaṇāpenti, āṭānāṭiyasuttādīni bhaṇitabbāni. ‘‘Āgantvā gilānassa sikkhāpadāni dentu, dhammaṃ kathentu, rājantepure vā amaccagehe vā āgantvā sikkhāpadāni dentu, dhammaṃ kathentū’’ti pesitepi gantvā sikkhāpadāni dātabbāni, dhammo kathetabbo. ‘‘Matānaṃ parivāratthaṃ āgacchantū’’ti pakkosanti, na gantabbaṃ. ‘‘Sīvathikadassane asubhadassane ca maraṇassatiṃ paṭilabhissāmā’’ti kammaṭṭhānasīsena gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Pahāredinne matepi amaraṇādhippāyassa anāpatti vuttā’’ti na ettakeneva amanussagahitassa pahāro dātabbo , tālapaṇṇaṃ pana parittasuttaṃ vā hatthe vā pāde vā bandhitabbaṃ, ratanasuttādīni parittāni bhaṇitabbāni, ‘‘mā sīlavantaṃ bhikkhuṃ viheṭhehī’’ti dhammakathā kātabbā, āṭānāṭiyaparittaṃ vā bhaṇitabbaṃ.
于此,当知《阿吒那胝护卫经》的预备程序。首先不应即刻诵《阿吒那胝经》,而应诵《慈经》、《幢顶经》、《宝经》,这些应诵持七日。若得解脱,则为善;若不得解脱,则当诵《阿吒那胝经》。诵持此经的比丘不应食鱼、肉,不应住于冢墓。何以故?非人将得乘隙而入。应令作护卫之处涂以新鲜牛粪,于彼处铺设清净座位而坐。作护卫的比丘从寺院前往俗人家时,应由持盾牌武器者围绕护送。不应坐于露天空旷处诵经;应关闭门窗而坐,由持武器者围绕,以慈心为先导而诵。应先令人受戒,对安住于戒者作护卫。若如此仍不能令其解脱,则应带往寺院,令其卧于塔院,备办座位供养,点燃灯火,清扫塔院,说吉祥语,并应击鼓集众。寺院近林中若有名为‘最胜树’者,应遣使往彼处说:“比丘僧团期待您的来临。”在集众之处,不得缺席。然后应问被非人附身者:“你叫什么名字?”若说出名字,便以其名称呼,应说:“某某,你获得花香等供养的一份,获得座位供养的一份,获得施食的一份,比丘僧团为赠礼于你而说大吉祥语,你应出于对比丘僧团的恭敬而释放此人。”若仍不释放,则应告知诸天:“你们知道,此非人不听从。”
Idha pana āṭānāṭiyaparittassa parikammaṃ veditabbaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.282). Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ (khu. pā. 9.1 ādayo; su. ni. 143 ādayo) dhajaggasuttaṃ (saṃ. ni. 1.249) ratanasuttanti (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ. Taṃ bhaṇantena ca bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā otāraṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritūpalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi samparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ, paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ netvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā, sabbasannipāto ghosetabbo, vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha ‘‘bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ patimānetī’’ti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labhati, tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ konāmosī’’ti pucchitabbo, nāme kathite nāmeneva ālapitabbo, ‘‘itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti, āsanapūjāyaṃ patti, piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhī’’ti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ, idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ. Evaṃ paritte paṭipajjitabbaṃ.
20关于摄受,此处有决断(《律藏义注》2.185-7):未受触食,应施与谁、不应施与谁?首先,应施与父母。即使其价值一金币,亦无败坏信施之过。也应施与父母的侍者、执事者以及黄叶者(无依老人)。其中,对黄叶者,即便放入钵中施与亦可;除他们之外,对其他在家者,即便是父母也不可。因为出家者所受用之物,对在家者而言如同塔庙之物。再者,所谓未受触食,对前来的盗贼暴徒乃至权贵,亦应施与。何以故?他们若不得施,便会动手强取,并嗔怒‘不给’;若得施,亦会嗔怒‘给残食’。嗔怒之时,甚至夺人性命,亦对教法作障碍。此处应讲述为求王位而游行的盗龙之事例。对于未受触食,应当如此行持。
20.Paṭisanthāre pana ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.185-7) – anāmaṭṭhapiṇḍapāto kassa dātabbo, kassa na dātabbo? Mātāpitūnaṃ tāva dātabbo. Sacepi kahāpaṇagghanako hoti, saddhādeyyavinipātanaṃ natthi. Mātāpituupaṭṭhākānaṃ veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa cāti etesampi dātabbo. Tattha paṇḍupalāsassa thālake pakkhipitvāpi dātuṃ vaṭṭati, taṃ ṭhapetvā aññesaṃ agārikānaṃ mātāpitūnampi na vaṭṭati. Pabbajitaparibhogo hi agārikānaṃ cetiyaṭṭhāniyo. Apica anāmaṭṭhapiṇḍapātho nāmesa sampattassa dāmarikacorassapi issariyassapi dātabbo. Kasmā? Te hi adīyamānepi ‘‘na dentī’’ti āmasitvā dīyamānepi ‘‘ucchiṭṭhakaṃ dentī’’ti kujjhanti, kuddhā jīvitāpi voropenti, sāsanassapi antarāyaṃ karonti. Rajjaṃ patthayamānassa vicarato coranāgassa vatthu cettha kathetabbaṃ. Evaṃ anāmaṭṭhapiṇḍapāte paṭipajjitabbaṃ.
再者,所谓摄受,应对谁作,不应对谁作?名为摄受者,对来到寺院的任何人——无论是来客、贫者、盗贼还是权贵,皆应作。如何作呢?首先,见到来客资具耗尽来到寺院,应给与‘请饮水’,给与涂足油;若适时来者,给与粥饭;若非时来者,若有米,应给与米。即便非时来到,也不应说‘走开’,应给与卧处。一切皆应无所期望而行。不应生起这样的心:‘这些人是四资具的施主,如此摄受时,他们会一再生起信心而行利益。’对盗贼,即使僧物亦应施与。为了阐明摄受的功德利益,盗龙之事、与兄弟同往阎浮洲的大龙王之事、父王国土中四大臣之事、无畏盗贼之事等众多事例,于《大义注》中已详细述说。
Paṭisanthāro ca nāmāyaṃ kassa kātabbo, kassa na kātabbo? Paṭisanthāro nāma vihāraṃ sampattassa yassa kassaci āgantukassa vā daliddassa vā corassa vā issarassa vā kātabboyeva. Kathaṃ? Āgantukaṃ tāva khīṇaparibbayaṃ vihāraṃ sampattaṃ disvā ‘‘pānīyaṃ pivā’’ti dātabbaṃ, pādamakkhanatelaṃ dātabbaṃ, kāle āgatassa yāgubhattaṃ, vikāle āgatassa sace taṇḍulā atthi, taṇḍulā dātabbā. Avelāya sampattopi ‘‘gacchāhī’’ti na vattabbo, sayanaṭṭhānaṃ dātabbaṃ. Sabbaṃ apaccāsīyanteneva kātabbaṃ. ‘‘Manussā nāma catupaccayadāyakā, evaṃ saṅgahe kariyamāne punappunaṃ pasīditvā upakāraṃ karissantī’’ti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Corānaṃ pana saṅghikampi dātabbaṃ. Paṭisanthārānisaṃsadīpanatthañca coranāgavatthu, bhātarā saddhiṃ jambudīpagatassa mahānāgarañño vatthu, piturājassa rajje catunnaṃ amaccānaṃ vatthu, abhayacoravatthūti evamādīni bahūni vatthūni mahāaṭṭhakathāyaṃ vitthārato vuttāni.
于此,举一事例以明:据说在锡兰岛,有名曰无畏的盗贼,率五百随从,于一处扎营,将周围三由旬范围驱赶净尽而住。阿努拉达普拉居民不敢渡过卡丹巴河,舍利塔山路上行人断绝。尔时,一日,盗贼前往欲‘劫掠舍利塔山’。守园人见已,禀告长部诵者无畏长老。长老问:‘有酥、糖蜜等物否?’‘有,尊者。’‘给与盗贼。’‘有米否?’‘有,尊者,有为僧团持来之米、熟菜及乳味。’‘备办饭食,给与盗贼。’守园人照办。盗贼食饭已,问:‘此赈济谁所作?’‘我等之尊长无畏长老所作。’盗贼至长老处,顶礼已,言:‘我等本为夺取僧团与舍利塔之所属物而来,然因您此赈济,我等心生净信。从今日起,寺院之如法守护归我等负责,让市民前来布施,礼拜舍利塔。’自此以后,市民前来布施时,他们于河岸即出迎守护,护送至寺院;于寺院中,亦守护布施者而立。他们亦将比丘食余之物施与盗贼。离去时,他们盗贼亦被送至河岸然后返回。
Tatrāyaṃ ekavatthudīpanā – sīhaḷadīpe kira abhayo nāma coro pañcasataparivāro ekasmiṃ ṭhāne khandhāvāraṃ bandhitvā samantā tiyojanaṃ ubbāsetvā vasati. Anurādhapuravāsino kadambanadiṃ na uttaranti, cetiyagirimagge janasañcāro upacchinno. Athekadivasaṃ coro ‘‘cetiyagiriṃ vilumpissāmī’’ti agamāsi. Ārāmikā disvā dīghabhāṇakaabhayattherassa ārocesuṃ. Thero ‘‘sappiphāṇitādīni atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, bhante’’ti. ‘‘Corānaṃ detha’’. ‘‘Taṇḍulā atthī’’ti. ‘‘Atthi, bhante, saṅghassatthāya āhaṭā taṇḍulā ca pakkasākañca goraso cā’’ti. ‘‘Bhattaṃ sampādetvā corānaṃ dethā’’ti. Ārāmikā tathā kariṃsu. Corā bhattaṃ bhuñjitvā ‘‘kenāyaṃ paṭisanthāro kato’’ti pucchiṃsu. ‘‘Amhākaṃ ayyena abhayattherenā’’ti. Corā therassa santikaṃ gantvā vanditvā āhaṃsu ‘‘mayaṃ ‘saṅghassa ca cetiyassa ca santakaṃ acchinditvā gahessāmā’ti āgatā, tumhākaṃ pana iminā paṭisanthārena mayaṃ pasannā, ajja paṭṭhāya vihāre dhammikārakkhā amhākaṃ āyattā hotu, nāgarā āgantvā dānaṃ dentu, cetiyaṃ vandantū’’ti. Tato paṭṭhāya ca nāgare dānaṃ dātuṃ āgacchante nadītīreyeva paccuggantvā rakkhantā vihāraṃ nenti, vihārepi dānaṃ dentānaṃ rakkhaṃ katvā tiṭṭhanti. Tepi bhikkhūnaṃ bhuttāvasesaṃ corānaṃ denti. Gamanakālepi te corā nadītīraṃ pāpetvā nivattanti.
一时,比丘僧团中生起讥嫌的议论:“长老凭仗权势,将僧物给了盗贼。”长老便召集僧团,说道:“盗贼本为夺取僧团的日常用品及塔庙之物而来。当时,我给予他们这些赈济,使他们不取走那些物品。请将这一切合在一起估价;依此因缘,也请将未被劫夺的物品合在一起估价。”结果,长老所给出的一切,价值尚不及塔庙中一张上好帛布绣毯。于是众人说:“长老所作的赈济,甚为善巧。此事不可指责、不应追究,既无粗罪,亦无偷盗罪。”如此,赈济有大功德,智者比丘应如此思择而行。
Athekadivasaṃ bhikkhusaṅghe khīyanakakathā uppannā ‘‘thero issaravatāya saṅghasantakaṃ corānaṃ adāsī’’ti. Thero sannipātaṃ kārāpetvā āha ‘‘corā ‘saṅghassa pakativaṭṭañca cetiyasantakañca acchinditvā gaṇhissāmā’ti āgamiṃsu, atha tesaṃ mayā ‘etaṃ na harissantī’ti ettako nāma paṭisanthāro kato, taṃ sabbampi ekato sampiṇḍetvā agghāpetha, tena kāraṇena aviluttaṃ bhaṇḍaṃ ekato sampiṇḍetvā agghāpethā’’ti. Tato sabbampi therena dinnakaṃ cetiyaghare ekaṃ varapotthakacittattharaṇaṃ na agghati. Tato āhaṃsu ‘‘therena kato paṭisanthāro sukato, codetuṃ vā sāretuṃ vā na labbhati, gīvā vā avahāro vā natthī’’ti. Evaṃ mahānisaṃso paṭisanthāroti sallakkhetvā kattabbo paṇḍitena bhikkhunāti.