3. 关于配药等事项的抉择讨论
3. Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā
1515. 关于制药、护卫和摄益,先说制药,这里的判定如下(《波罗夷义注》2.185-7):不应该为任何外来的人制药,如果做了,就犯恶作。但应该为五类同法者制药,即比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼。因为对这些人来说,戒、信、慧都相当,又在三学中精勤,所以不能不给他们制药。制作的时候,如果他们有药,就拿他们的药调配好再给;如果没有,就用自己的药来做。如果自己也没有药,就通过乞食的行仪,或者从亲属邀请的地方去寻求;如果求不到,即使没有事先受邀,也可以为病人取来制作。
15.Bhesajjakaraṇaparittapaṭisanthāresu pana bhesajjakaraṇe tāva ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.185-7) – āgatāgatassa parajanassa bhesajjaṃ na kātabbaṃ, karonto dukkaṭaṃ āpajjati. Pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ kātabbaṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyāti. Samasīlasaddhāpaññānañhi etesaṃ tīsu sikkhāsu yuttānaṃ bhesajjaṃ akātuṃ na labbhati. Karontena ca sace tesaṃ atthi, tesaṃ santakaṃ gahetvā yojetvā dātabbaṃ, sace natthi, attano santakaṃ kātabbaṃ. Sace attanopi natthi, bhikkhācāravattena vā ñātakapavāritaṭṭhānato vā pariyesitabbaṃ, alabhantena gilānassa atthāya akataviññattiyāpi āharitvā kātabbaṃ.
1616. 也可以为另外五种人制药:母亲、父亲、照顾他们的人、自己的侍者,以及黄叶者。所谓黄叶者,是指想出家、在准备好衣钵之前住在精舍里的人。在这几种人当中,如果父母是富主而不期待,就可以不做;但如果他们即使身居王位也期待,那就不能不做。对期待药物的人,应给予药物;对不知道怎么调配的人,应调配好再给。为了一切人的利益,应按照为同法者所说的方式去寻求。如果把母亲接到精舍来照顾,一切护理工作都应由不碰触的人来做,嚼食和啖食应亲手给予。对父亲,则应像对沙弥那样,亲手为他洗浴、按摩等来侍奉。对那些照顾、看护父母的人,也应同样对待。所谓侍者,是指领取报酬在林中砍柴或做其他各种工作的人,他生病时,在亲戚还没来看他之前,应为他制药。如果某人完全依止比丘而做一切事务,那就必须为他制药。对黄叶者,也应像对沙弥那样对待。
16. Aparesampi pañcannaṃ kātuṃ vaṭṭati mātu pitu tadupaṭṭhākānaṃ attano veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa cāti. Paṇḍupalāso nāma yo pabbajjāpekkho yāva pattacīvaraṃ paṭiyādiyati, tāva vihāre vasati. Tesu sace mātāpitaro issarā honti na paccāsīsanti, akātuṃ vaṭṭati. Sace pana rajjepi ṭhitā paccāsīsanti, akātuṃ na vaṭṭati. Bhesajjaṃ paccāsīsantānaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ, yojetuṃ ajānantānaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sabbesaṃ atthāya sahadhammikesu vuttanayeneva pariyesitabbaṃ. Sace pana mātaraṃ vihāraṃ ānetvā jaggati, sabbaṃ parikammaṃ anāmasantena kātabbaṃ, khādanīyabhojanīyaṃ sahatthā dātabbaṃ. Pitā pana yathā sāmaṇero, evaṃ sahatthena nhāpanasambāhanādīni katvā upaṭṭhātabbo. Ye ca mātāpitaro upaṭṭhahanti paṭijagganti, tesampi evameva kātabbaṃ. Veyyāvaccakaro nāma yo vetanaṃ gahetvā araññe dārūni vā chindati, aññaṃ vā kiñci kammaṃ karoti, tassa roge uppanne yāva ñātakā na passanti, tāva bhesajjaṃ kātabbaṃ. Yo pana bhikkhunissitakova hutvā sabbakammāni karoti, tassa bhesajjaṃ kātabbameva. Paṇḍupalāsepi sāmaṇere viya paṭipajjitabbaṃ.
17也可以为另外十种人做药:哥哥、弟弟、姐姐、妹妹、小姨、大姨、叔叔、伯父、姑母、舅舅。不过,给所有这些亲属做药时,应该只拿他们自己的药,单纯调配好再给。如果他们的药不够,而他们请求说:“尊者,请给我们,我们会还给你们的”,就可以暂时给。即使他们不请求,也可以说:“我们有药,你们先拿去用吧”,或者心里想着“等他们有了就会还”,然后给他们。如果他们归还,就收下;如果不还,也不该催讨。除了这十种亲戚,不应该为其他人做药。
17. Aparesampi dasannaṃ kātuṃ vaṭṭati jeṭṭhabhātu kaniṭṭhabhātu jeṭṭhabhaginiyā kaniṭṭhabhaginiyā cūḷamātuyā mahāmātuyā cūḷapituno mahāpituno pitucchāya mātulassāti. Tesaṃ pana sabbesampi karontena tesaṃyeva santakaṃ bhesajjaṃ gahetvā kevalaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sace pana nappahonti yācanti ca ‘‘detha no, bhante, tumhākaṃ paṭidassāmā’’ti, tāvakālikaṃ dātabbaṃ. Sacepi na yācanti, ‘‘amhākaṃ bhesajjaṃ atthi, tāvakālikaṃ gaṇhathā’’ti vatvā vā ‘‘yadā tesaṃ bhavissati, tadā dassantī’’ti ābhogaṃ vā katvā dātabbaṃ. Sace paṭidenti, gahetabbaṃ. No ce denti, na codetabbā. Ete dasa ñātake ṭhapetvā aññesaṃ na kātabbaṃ.
对于这些人的子孙传承,一直到第七代家族的范围,为他们提供四种资具,或者没有受请就制药,或者行医,都不犯污家罪。如果兄弟的妻子或姊妹的丈夫生病了,若是亲戚,也允许为他们制药。若不是亲戚,则要通过兄弟或姊妹来给,说“请交给你们所照顾的人”。或者通过他们的子女来给,说“请交给你们的父母”。按照这个方法,应当了知一切情形下的判定。
Etesaṃ puttaparamparāya pana yāva sattamā kulaparivaṭṭā, tāva cattāro paccaye āharāpentassa akataviññatti vā bhesajjaṃ karontassa vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hoti. Sace bhātu jāyā, bhaginiyā sāmiko vā gilāno hoti, ñātakā ce, tesampi vaṭṭati. Aññātakā ce, bhātu ca bhaginiyā ca katvā dātabbaṃ ‘‘tumhākaṃ jagganaṭṭhāne dethā’’ti. Atha vā tesaṃ puttānaṃ katvā dātabbaṃ ‘‘tumhākaṃ mātāpitūnaṃ dethā’’ti. Etenupāyena sabbapadesu vinicchayo veditabbo.
为了他们,如果让沙弥从林野中取药来,就应当让亲戚沙弥去取,或者让非亲戚沙弥为自己取来之后再给。那些沙弥也应当以履行义务的心态去取,说“我们是为戒师取药”。戒师的父母生病来到精舍,而戒师又去了别的地方,共住弟子就应当把属于戒师的药给他们。如果没有,就应当把自己的药让给戒师而给出去。如果自己也没有,就按前面所说的方式去寻找,把它当作戒师的药之后给出去。戒师对共住弟子的父母也应当同样对待。这个规则也适用于阿阇梨和弟子之间。还有,任何其他人生病进入精舍,不论是客人、盗贼、战败者、国王、被亲戚抛弃的可怜人,还是乡下人,对所有人都应当不指望回报地为他们制药。
Tesaṃ atthāya ca sāmaṇerehi araññato bhesajjaṃ āharāpentena ñātisāmaṇerehi vā āharāpetabbaṃ, aññātakehi attano atthāya vā āharāpetvā dātabbaṃ. Tehipi ‘‘upajjhāyassa āharāmā’’ti vattasīsena āharitabbaṃ. Upajjhāyassa mātāpitaro gilānā vihāraṃ āgacchanti, upajjhāyo ca disāpakkanto hoti, saddhivihārikena upajjhāyassa santakaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ. No ce atthi, attano bhesajjaṃ upajjhāyassa pariccajitvā dātabbaṃ. Attanopi asante vuttanayeneva pariyesitvā upajjhāyassa santakaṃ katvā dātabbaṃ. Upajjhāyenapi saddhivihārikassa mātāpitūsu evameva paṭipajjitabbaṃ. Eseva nayo ācariyantevāsikesupi. Aññopi yo āgantuko vā coro vā yuddhaparājito issaro vā ñātakehi pariccatto kapaṇo vā gamiyamanusso vā gilāno hutvā vihāraṃ pavisati, sabbesaṃ apaccāsīsantena bhesajjaṃ kātabbaṃ.
18有信心的家族会用四种资具来护持像父母一样的比丘僧团。如果那家里有人生病,他们出于信任说“尊者,请把药配好给我们”,那就不该给,也不该配。但如果他们懂得如法的做法之后这样问:“尊者,某某病要配什么药?”那就应该说“取这个和那个,这样配”。要是他们问:“尊者,我母亲病了,请先告诉我药方”,那就不该直接告诉他,而应该彼此这样交谈:“贤友,某某比丘得这个病的时候,配了什么药?”“尊者,是某某药。”对方听了之后就给母亲配药,这是可以的。据说,大莲华长老在瓦萨巴王的后妃生病时,有位妇女来问,长老没有说“我不知道”,而是同样和比丘们这样交谈。她听了之后,就给后妃配了药。病好了以后,他们用三衣和三百迦诃波那钱把药箱装满,带来放在长老脚前,说:“尊者,请做花供养。”长老说:“这叫做师长的份额”,就以如法的方式让人收下,然后做了花供养。配药方面,应当这样处理。
18. Saddhaṃ kulaṃ hoti catūhi paccayehi upaṭṭhāyakaṃ bhikkhusaṅghassa mātāpituṭṭhāniyaṃ, tatra ce koci gilāno hoti, tassatthāya vissāsena ‘‘bhesajjaṃ katvā bhante dethā’’ti vadanti, neva dātabbaṃ na kātabbaṃ. Atha pana kappiyaṃ ñatvā evaṃ pucchanti ‘‘bhante, asukassa nāma rogassa kiṃ bhesajjaṃ karontī’’ti, ‘‘idañcidañca gahetvā karontī’’ti vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhante, mayhaṃ mātā gilānā, bhesajjaṃ tāva ācikkhathā’’ti evaṃ pucchite pana na ācikkhitabbaṃ, aññamaññaṃ pana kathā kātabbā ‘‘āvuso, asukassa nāma bhikkhuno imasmiṃ roge kiṃ bhesajjaṃ kariṃsū’’ti. Idañcidañca bhesajjaṃ bhanteti. Taṃ sutvā itaro mātu bhesajjaṃ karoti, vaṭṭati. Mahāpadumatthero kira vasabharaññopi deviyā roge uppanne ekāya itthiyā āgantvā pucchito ‘‘na jānāmī’’ti avatvā evameva bhikkhūhi saddhiṃ samullapesi. Taṃ sutvā tassā bhesajjamakaṃsu. Vūpasante ca roge ticīvarena tīhi ca kahāpaṇasatehi saddhiṃ bhesajjacaṅkoṭakaṃ pūretvā āharitvā therassa pādamūle ṭhapetvā ‘‘bhante, pupphapūjaṃ karothā’’ti āhaṃsu. Thero ‘‘ācariyabhāgo nāma aya’’nti kappiyavasena gāhāpetvā pupphapūjamakāsi. Evaṃ tāva bhesajje paṭipajjitabbaṃ.
1919. 不过,如果有人说“尊者,请为病人做护卫经”,那就不该做;但如果有人说“请诵护卫经”,那就应该诵。假如他心里想:“人们其实不懂,要是不做,他们会后悔”,那就可以做。如果有人说“请做好护卫水、护卫线再给我们”,那就该拿他们自己的水,用手搅动,再拿线摩擦过后给他们。如果从寺院拿水,或者拿自己的线给他们,就犯恶作。人们把水和线拿来坐下后说“请诵护卫经”,那就应该诵。如果他们不懂,就该告诉他们。比丘们坐着时,人们把水倒在脚上,放下线就走了,说“请做护卫经,请诵护卫经”,那就不该把脚移开,因为人们会后悔。即使是在村子里,他们为了病人派人到寺院说“请诵护卫经”,也应该诵。在村子里的王宫等处,发生了疾病或灾祸,被叫去诵经,就应该诵《阿咤那胝经》等。如果有人派来说“请来给病人授戒、说法,请来王宫或大臣家里授戒、说法”,那也应该去授戒、说法。如果有人叫说“请为亡者的亲属来一下”,那就不该去。如果是以“去看坟场、看不净,从而获得死随念”为修行的理由,那可以去。虽然说过“对于被打掷而死者,若无意令其死,则无罪”,但不能仅凭这一点就去打被非人附身的人。不过,应该把棕榈叶或护卫线系在他手上或脚上,诵《宝经》等护卫经,说“不要伤害有戒德的比丘”这样的法谈,或者诵《阿咤那胝护卫经》。
19.Paritte pana ‘‘gilānassa parittaṃ karotha, bhante’’ti vutte na kātabbaṃ, ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vutte pana bhaṇitabbaṃ. Sacepissa evaṃ hoti ‘‘manussā nāma na jānanti, akariyamāne vippaṭisārino bhavissantī’’ti, kātabbaṃ. ‘‘Parittodakaṃ parittasuttaṃ katvā dethā’’ti vutte pana tesaṃyeva udakaṃ hatthena cāletvā suttaṃ parimajjitvā dātabbaṃ. Sace vihārato udakaṃ attano santakaṃ vā suttaṃ deti, dukkaṭaṃ. Manussā udakañca suttañca gahetvā nisīditvā ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vadanti, kātabbaṃ. No ce jānanti, ācikkhitabbaṃ. Bhikkhūnaṃ nisinnānaṃ pādesu udakaṃ ākiritvā suttañca ṭhapetvā gacchanti ‘‘parittaṃ karotha, parittaṃ bhaṇathā’’ti, na pādā apanetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti. Antogāmepi gilānassa atthāya vihāraṃ pesenti ‘‘parittaṃ bhaṇantū’’ti, bhaṇitabbaṃ. Antogāme rājagehādīsu roge vā upaddave vā uppanne pakkosāpetvā bhaṇāpenti, āṭānāṭiyasuttādīni bhaṇitabbāni. ‘‘Āgantvā gilānassa sikkhāpadāni dentu, dhammaṃ kathentu, rājantepure vā amaccagehe vā āgantvā sikkhāpadāni dentu, dhammaṃ kathentū’’ti pesitepi gantvā sikkhāpadāni dātabbāni, dhammo kathetabbo. ‘‘Matānaṃ parivāratthaṃ āgacchantū’’ti pakkosanti, na gantabbaṃ. ‘‘Sīvathikadassane asubhadassane ca maraṇassatiṃ paṭilabhissāmā’’ti kammaṭṭhānasīsena gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Pahāredinne matepi amaraṇādhippāyassa anāpatti vuttā’’ti na ettakeneva amanussagahitassa pahāro dātabbo , tālapaṇṇaṃ pana parittasuttaṃ vā hatthe vā pāde vā bandhitabbaṃ, ratanasuttādīni parittāni bhaṇitabbāni, ‘‘mā sīlavantaṃ bhikkhuṃ viheṭhehī’’ti dhammakathā kātabbā, āṭānāṭiyaparittaṃ vā bhaṇitabbaṃ.
在这里,应当了解《阿吒那智护卫经》的预备做法。首先不应该直接诵《阿吒那智经》,而应该先诵《慈经》《幢顶经》《宝经》,这些要诵七天。如果能因此解脱,那很好。如果还不能解脱,就应当诵《阿吒那智经》。诵这部经的比丘不可以吃面食或肉类,不可以住在坟场。为什么呢?因为非人会趁机进入。应当把作护卫的地方涂上新鲜牛粪,在那里铺好干净的座位,然后坐下。作护卫的比丘从寺院去在家人家里时,应该由拿着盾牌武器的人围绕护送。不可以在露天空旷的地方坐着诵,应当关上门窗坐着,由手持武器的人围绕,以慈心为先,然后诵。应当先让人受戒,对安住在戒中的人作护卫。如果这样还是不能让他解脱,就把他带到寺院,让他躺在塔院,作座位供养,点亮灯,清扫塔院,说吉祥的话,还要击鼓召集大众。寺院附近的林子里如果有一棵叫“最胜树”的树,就派人去那里说:“比丘僧团期待您的到来。”在集众的地方,不可以缺席。然后应当问被非人附身的人:“你叫什么名字?”他说出名字后,就用名字称呼他,说:“某某,你在花香等供养中有一份,在座位供养中有一份,在施食中有一份,比丘僧团为了赠礼给你而说了大吉祥语,你应当出于对比丘僧团的恭敬而放了他。”如果还是不放,就应当告知诸天:“你们知道,这个非人不听我们的话,我们要做佛陀的护卫。”然后诵护卫经。这是对在家人的预备做法。如果比丘被非人附身,就应当洗座位,击鼓召集大众,在香花等中给他一份,然后诵护卫经。这是比丘们的预备做法。对护卫经应当这样处理。
Idha pana āṭānāṭiyaparittassa parikammaṃ veditabbaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.282). Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ (khu. pā. 9.1 ādayo; su. ni. 143 ādayo) dhajaggasuttaṃ (saṃ. ni. 1.249) ratanasuttanti (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ. Taṃ bhaṇantena ca bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā otāraṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritūpalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi samparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ, paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ netvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā, sabbasannipāto ghosetabbo, vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha ‘‘bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ patimānetī’’ti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labhati, tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ konāmosī’’ti pucchitabbo, nāme kathite nāmeneva ālapitabbo, ‘‘itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti, āsanapūjāyaṃ patti, piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhī’’ti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ, idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ. Evaṃ paritte paṭipajjitabbaṃ.
20关于摄受,这里的判定是这样的:没有触碰过的食物,该给谁,不该给谁?首先应该给父母。即使它值一个金币,也不会败坏信施。也该给照顾父母的人、为父母办事的人,以及“黄叶者”(年老无依的人)。其中,对黄叶者,就算放进钵里给他也可以;除了他们以外,对其他在家人,即使是父母也不行。因为出家人所受用的东西,对在家人来说就像塔庙之物一样。另外,所谓没有触碰过的食物,对来到面前的盗贼、暴徒,甚至有权势的人,也都应该给。为什么?因为他们得不到时,就会动手强取,还气恼地说“他们不给”;给了以后,又会气恼地说“他们给的是剩饭”。一旦发怒,甚至会杀人性命,也会给教法制造障碍。这里还应该讲那个为了求王位而四处游走的盗龙的故事。对没有触碰过的食物,就应该这样去做。
20.Paṭisanthāre pana ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.185-7) – anāmaṭṭhapiṇḍapāto kassa dātabbo, kassa na dātabbo? Mātāpitūnaṃ tāva dātabbo. Sacepi kahāpaṇagghanako hoti, saddhādeyyavinipātanaṃ natthi. Mātāpituupaṭṭhākānaṃ veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa cāti etesampi dātabbo. Tattha paṇḍupalāsassa thālake pakkhipitvāpi dātuṃ vaṭṭati, taṃ ṭhapetvā aññesaṃ agārikānaṃ mātāpitūnampi na vaṭṭati. Pabbajitaparibhogo hi agārikānaṃ cetiyaṭṭhāniyo. Apica anāmaṭṭhapiṇḍapātho nāmesa sampattassa dāmarikacorassapi issariyassapi dātabbo. Kasmā? Te hi adīyamānepi ‘‘na dentī’’ti āmasitvā dīyamānepi ‘‘ucchiṭṭhakaṃ dentī’’ti kujjhanti, kuddhā jīvitāpi voropenti, sāsanassapi antarāyaṃ karonti. Rajjaṃ patthayamānassa vicarato coranāgassa vatthu cettha kathetabbaṃ. Evaṃ anāmaṭṭhapiṇḍapāte paṭipajjitabbaṃ.
那么,这个“摄受”应该对谁做、不对谁做呢?所谓摄受,就是对来到寺院的任何人——不管是新来的客人、穷人、盗贼还是有权势的人——都应该做。怎么做呢?比如,看到一位资具耗尽的新来者到了寺院,就应该给他水喝,给他涂脚用的油;如果是在合适的时间来的,就给他粥和饭;如果是在不合适的时间来的,如果有米,就应该给他米。即使他来得不是时候,也不该说“你走吧”,应该给他住的地方。做这一切都不应该有所期待。不应该这样想:“人们是四种资具的布施者,这样摄受他们的话,他们会一次次生起信心,然后来帮忙。”对盗贼,即使是僧团的东西也应该给。为了说明摄受的功德利益,《大义注》里详细讲了很多事例,比如盗龙的故事、和兄弟一起去阎浮提的大龙王的故事、父王国土中四位大臣的故事、无畏盗贼的故事等等。
Paṭisanthāro ca nāmāyaṃ kassa kātabbo, kassa na kātabbo? Paṭisanthāro nāma vihāraṃ sampattassa yassa kassaci āgantukassa vā daliddassa vā corassa vā issarassa vā kātabboyeva. Kathaṃ? Āgantukaṃ tāva khīṇaparibbayaṃ vihāraṃ sampattaṃ disvā ‘‘pānīyaṃ pivā’’ti dātabbaṃ, pādamakkhanatelaṃ dātabbaṃ, kāle āgatassa yāgubhattaṃ, vikāle āgatassa sace taṇḍulā atthi, taṇḍulā dātabbā. Avelāya sampattopi ‘‘gacchāhī’’ti na vattabbo, sayanaṭṭhānaṃ dātabbaṃ. Sabbaṃ apaccāsīyanteneva kātabbaṃ. ‘‘Manussā nāma catupaccayadāyakā, evaṃ saṅgahe kariyamāne punappunaṃ pasīditvā upakāraṃ karissantī’’ti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Corānaṃ pana saṅghikampi dātabbaṃ. Paṭisanthārānisaṃsadīpanatthañca coranāgavatthu, bhātarā saddhiṃ jambudīpagatassa mahānāgarañño vatthu, piturājassa rajje catunnaṃ amaccānaṃ vatthu, abhayacoravatthūti evamādīni bahūni vatthūni mahāaṭṭhakathāyaṃ vitthārato vuttāni.
这里举一个例子来说明。据说在斯里兰卡岛,有个叫无畏的盗贼,带着五百个手下,在一个地方扎了营,把周围三由旬的地方都清空霸占了。阿努拉德普勒的居民不敢渡过卡丹巴河,去舍利塔山的路上行人也断了。有一天,那个盗贼想去抢劫舍利塔山。守园人看见了,就去报告长部诵者无畏长老。长老问:“有酥油、糖蜜之类的东西吗?”回答说:“有,尊者。”长老说:“拿去给盗贼们。”又问:“有米吗?”回答说:“有,尊者,有给僧团送来的米、煮好的菜和奶制品。”长老说:“做好饭菜,拿去给盗贼们。”守园人就照办了。盗贼们吃完饭,问:“这顿招待是谁做的?”回答说:“是我们的尊长无畏长老做的。”盗贼们就来到长老那里,顶礼之后说:“我们本来是来抢夺僧团和舍利塔的东西的,但您这样招待我们,我们心里生起了信心。从今天起,寺院的如法守护就交给我们负责,让城里人来布施、来礼拜舍利塔吧。”从那时起,城里人来布施的时候,他们就在河边迎接护送,一路护送到寺院;在寺院里有人布施时,他们也守在旁边保护。他们还会把比丘吃剩的东西给别的盗贼。离开的时候,那些盗贼也会被送到河边,然后才回去。
Tatrāyaṃ ekavatthudīpanā – sīhaḷadīpe kira abhayo nāma coro pañcasataparivāro ekasmiṃ ṭhāne khandhāvāraṃ bandhitvā samantā tiyojanaṃ ubbāsetvā vasati. Anurādhapuravāsino kadambanadiṃ na uttaranti, cetiyagirimagge janasañcāro upacchinno. Athekadivasaṃ coro ‘‘cetiyagiriṃ vilumpissāmī’’ti agamāsi. Ārāmikā disvā dīghabhāṇakaabhayattherassa ārocesuṃ. Thero ‘‘sappiphāṇitādīni atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, bhante’’ti. ‘‘Corānaṃ detha’’. ‘‘Taṇḍulā atthī’’ti. ‘‘Atthi, bhante, saṅghassatthāya āhaṭā taṇḍulā ca pakkasākañca goraso cā’’ti. ‘‘Bhattaṃ sampādetvā corānaṃ dethā’’ti. Ārāmikā tathā kariṃsu. Corā bhattaṃ bhuñjitvā ‘‘kenāyaṃ paṭisanthāro kato’’ti pucchiṃsu. ‘‘Amhākaṃ ayyena abhayattherenā’’ti. Corā therassa santikaṃ gantvā vanditvā āhaṃsu ‘‘mayaṃ ‘saṅghassa ca cetiyassa ca santakaṃ acchinditvā gahessāmā’ti āgatā, tumhākaṃ pana iminā paṭisanthārena mayaṃ pasannā, ajja paṭṭhāya vihāre dhammikārakkhā amhākaṃ āyattā hotu, nāgarā āgantvā dānaṃ dentu, cetiyaṃ vandantū’’ti. Tato paṭṭhāya ca nāgare dānaṃ dātuṃ āgacchante nadītīreyeva paccuggantvā rakkhantā vihāraṃ nenti, vihārepi dānaṃ dentānaṃ rakkhaṃ katvā tiṭṭhanti. Tepi bhikkhūnaṃ bhuttāvasesaṃ corānaṃ denti. Gamanakālepi te corā nadītīraṃ pāpetvā nivattanti.
有一天,比丘僧团里生起了讥嫌议论:“这位长老仗着自己的权势,把僧团的东西给了盗贼。”长老便召集僧团,说道:“盗贼们本来是打算抢走僧团的日常用品和塔庙的东西,我那时对他们做了这样的接待——让他们不会拿走那些东西。请把那些东西全部合在一起估个价;也请把没有被抢走的物品合在一起估个价。”结果,长老所给出去的一切加起来,还比不上塔庙里一张上好帛布绣毯的价值。于是大家说:“长老做的接待做得好。这件事没法指责,也没法追究,既没有赔偿的责任,也没有盗取之罪。”这样看来,接待有大功德,有智慧的比丘应当这样思择而行。
Athekadivasaṃ bhikkhusaṅghe khīyanakakathā uppannā ‘‘thero issaravatāya saṅghasantakaṃ corānaṃ adāsī’’ti. Thero sannipātaṃ kārāpetvā āha ‘‘corā ‘saṅghassa pakativaṭṭañca cetiyasantakañca acchinditvā gaṇhissāmā’ti āgamiṃsu, atha tesaṃ mayā ‘etaṃ na harissantī’ti ettako nāma paṭisanthāro kato, taṃ sabbampi ekato sampiṇḍetvā agghāpetha, tena kāraṇena aviluttaṃ bhaṇḍaṃ ekato sampiṇḍetvā agghāpethā’’ti. Tato sabbampi therena dinnakaṃ cetiyaghare ekaṃ varapotthakacittattharaṇaṃ na agghati. Tato āhaṃsu ‘‘therena kato paṭisanthāro sukato, codetuṃ vā sāretuṃ vā na labbhati, gīvā vā avahāro vā natthī’’ti. Evaṃ mahānisaṃso paṭisanthāroti sallakkhetvā kattabbo paṇḍitena bhikkhunāti.