24. 界相判定论
24. Sīmāvinicchayakathā
156156. 所谓“界”,在此有两种:结界与非结界。其中,避开十一种过失界,具足三种成就,以界相连接界相而共许的界,名为结界。所谓过小、过大、界相有缺、以影为界相、无界相、立于界外而共许、于河中共许、于海中共许、于自然池中共许、以界侵入界而共许、以界覆盖界而共许——由这十一种方式,羯磨因界而失败,故这些称为过失界。
156.Sīmāti ettha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) sīmā nāmesā baddhasīmā abaddhasīmāti duvidhā hoti. Tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ bandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāma. Atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantīti vacanato etā vipattisīmāyo nāma.
这里,“过小”指容纳不下二十一位比丘坐下之处。“过大”指超出三由旬,哪怕是超过仅仅一根毫毛顶端的宽度而共许者。“界相有缺”指界相不相连接。先标举东方界相,然后依次标举南方、西方、北方界相后,再回到东方,将最初标举的界相重复标举而确立——这样就是界相无缺。如果依次标举到北方界相后,就在那里确立,则是界相有缺。另一种界相有缺,是指用不能作为界相的东西——比如树皮实心树、树桩、土堆、沙堆等当中的任何一种,作为中间的一个界相而共许者。“以影为界相”指以山影等任何光影作为界相而共许者。“无界相”指完全不标举任何界相而共许者。“立于界外而共许”指标举界相后,由站在界相之外的人共许。“于河中、海中、自然湖中共许”指在这些河流等处共许。因为即使这样共许,依“诸比丘,一切河非界,一切海非界,一切自然湖非界”之语,仍然属于未共许。“以界侵入界而共许”指用自己的界侵入他人之界而共许。比如,旧寺东方有两棵树——芒果树与阎浮树,枝叶交杂,那棵阎浮树位于芒果树的西侧部分,而寺界已将阎浮树包含在内,是标举芒果树而结界的。后来,在该寺东方所建的寺院中,结界的比丘们
Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇāya disāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekanimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatachāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā. Nadiyā, samudde, jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā (mahāva. aṭṭha. 148) nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambu cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambu, vihārasīmā ca jambuṃ antokatvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti. Atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ antokatvā jambuṃ kittetvā bandhanti , sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Tasmā sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ ‘‘vidatthimattampi’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘caturaṅgulamattampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti. So pana vaḍḍhanto sīmasaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā antokatvā attano sīmaṃ sammannanti, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hoti. Bhikkhunīnaṃ pana sīmaṃ ajjhottharitvā antopi bhikkhūnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhunīnampi bhikkhūnaṃ sīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Iti imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā sīmā sammannitabbā.
157157. 具足三种成就,就是具足界相成就、众成就、甘马语成就。其中,具足界相成就,是指在所说的山界相、石界相、林界相、树界相、路界相、蚁丘界相、河界相、水界相这八种界相中,于每个方向,将可得的可作为界相之物,依“东方以何为界相?”“山,尊者。”“此山为界相”这样的方式,正确标举而共许。
157.Tividhasampattiyuttā nāma nimittasampattiyā parisasampattiyā kammavācāsampattiyā ca yuttā. Tattha nimittasampattiyā yuttā nāma pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimittaṃ magganimittaṃ vammikanimittaṃ nadīnimittaṃ udakanimittanti evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā.
在此作如下抉择——持律者应问:“东方以何为界相?”“山,尊者。”这可以是由受具足戒者告知,也可以是由未受具足戒者告知,都可以。接着,持律者应这样标举界相:“此山为界相。”不得这样标举:“我们以此山为界相、我们将作、界相已作、愿为界相、是、将是。”石等的情况也是同样。东方、东南方、南方、西南方、西方、西北方、北方、东北方,以何为界相?“水,尊者。”“此水为界相。”应这样标举。在这里,除此以外,还应再次标举最初所标举的界相:“东方以何为界相?山,尊者。此山为界相。”如此而确立。这样便使得界相与界相得以连接,各界的相虽然只标举一次,也成已标举。然而,《安达卡注释》中说:“结界者应当三次标举界相。”
Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 138) – vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? ‘‘Pabbato, bhante’’ti. Idaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā, vaṭṭatiyeva. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ, ‘‘etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti, bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya disāya, puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ, bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti kittetabbaṃ. Ettha pana aṭṭhapetvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’nti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti, nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ bandhantena nimittaṃ kittetabba’’nti vuttaṃ.
158现在,应了知可作为界相的诸山等。山有三种:纯沙山、纯石山、两者混合山。此三种皆可,但沙堆不可。其余小于象量的不可,从象量以上乃至须弥山之量皆可。如果四方有四座山,或三方有三座山,以四或三个山相来认定亦可,但以两个相或一个相来认定则不可。此后对于石相等,也依此理类推。因此,作山相时应当询问:“是相连的,还是不相连的?”若是相连的,则不可作。因为即使从四方或八方称说它,也只称说了一个相。因此,对于如此呈轮状围绕寺院而立的山,应在一方称说它,而在其他方将其置于外,于内称说其他相。若想将山的三分之一或一半纳入界内,则不应称说山,而应在欲纳入的区域之外,于该山中所生的树、蚁冢等之中称说某一相。若想将整座一由旬或二由旬量的山纳入界内,则应在山外的地上,称说所生的树、蚁冢等为相。
158. Idāni nimittupagāni pabbatādīni veditabbāni – tividho pabbato suddhapaṃsupabbato suddhapāsāṇapabbato ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati, vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati, hatthippamāṇato paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti , catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi sammannitumpi vaṭṭati, dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho, na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenapi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihārampi parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni. Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.
在石相中,铁丸也算作石类,因此任何石头皆可。但就量而言,象量的石头已归入山类,故不可用;而大公牛、大水牛量者则可用。以最低限度而言,三十二婆罗重的石团量可用,小于此者,即使是砖或大砖也不可用。不可作相的石堆不可用,沙堆、土堆更不用说。与地面齐平、如打谷场般的平板石,或从地面如桩般竖起的石头,若达到量,亦可用。平板石即使极大,也只算作石类,因此若想将大平板石的一部分纳入界内,则不应称说它,而应在其上称说另一石头。若在平板石上建寺,或平板石贯穿寺院中央而过,这样的平板石不可用。因为若称说它,则相之上有寺院,而相本应在界外,寺院也就成了在界外。围绕寺院而立的平板石,应在一处称说,不可在他处称说。
Pāsāṇanimitte ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati, mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇo vaṭṭati, tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati, animittupagapāsāṇānaṃ rāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālukarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce, vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
在树林相中,草丛林或树皮为髓的棕榈、椰子等树林不可用;而内有实髓的,如柚木、娑罗等树,或实髓与无髓混合的树林则可用,且以最低限度而言,四五棵树量即可,少于此则不可,多于此乃至百由旬亦可。但若在树林中建寺,则不应称说树林。即使想将一部分纳入界内,也不应称说树林,而应称说那里的树、石等。围绕寺院而立的树林,应在一处称说,不可在他处称说。
Vananimitte tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati, antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kātukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.
于树相中,以树皮为髓的棕榈、椰子树等不可用作相;内有实髓的活树,即使仅高八指、粗细如针杆,亦可用。小于此量则不可用;大于此量,乃至广达十二由旬的善住尼拘律树,亦可用。以竹、苇、芦等播种培育而成者,纵使达到上述量,亦不可用;但若将其移出,掘坑植于地中,加设围栏并浇水,则可称说。不论新根、新枝是否长出,截干种植的方式即为适用。称说时,可说“树”,亦可说“有枝树”或“娑罗树”。然而,如同善住尼拘律树那样连成一体的,应在一处称说,不可在余处称说。
Rukkhanimitte tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati, tato apanetvā pana taṃ khaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ, khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati ‘‘sākarukkho’’tipi ‘‘sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
于道路相中,林间路、田间路、河路、湖路等不可用;人行小道或车道则可用。若道路贯穿两三个村落而去,则不可用;若偏离人行小道或车道后又重新汇入车道者,或已废止不用的人行小道与车道,皆不可用;唯有人众或车队仍在通行者方可用。若有两条路分岔后如车轭般合为一条,则在分岔处或合会处称说一次后,不应再行称说,因这是相连之相。若围绕寺院有四条路通向四方,在其中间称说一条后,不可再称说其余,因这是相连之相。然而,贯穿角落而行的路,可在另一边称说。贯穿寺院中央而过的路则不可称说;若称说,则相之上有寺院。若以车道的最内轮迹为相,则道路在界外;若以外轮迹为相,则外轮迹在界外,其余属于界内。称说道路时,可用“道、路、途、径”等十种名称中的任一种。呈沟渠状围绕寺院而行的路,应在一处称说,不可在余处称说。
Magganimitte araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati. Yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati, yo pana jaṅghamaggasakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti, jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvedhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ. Koṇaṃ nibbijjhitvā gataṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo, kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti, sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggo bahisīmāya hoti , sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’tiādīsu dasasu yena kenaci nāmena ca kittetuṃ vaṭṭati, parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以蚁丘为相时,就最低限度而言,当日所生、高八指或如牛角大小的蚁丘是可用的;小于此则不可用。大于此,纵使大如雪山,亦可用。然而,环绕寺院连成一体的蚁丘,若在一处称说后,又于另一处称说,则不可用。
Vammikanimitte heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati, vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以河流为相:如果在如法诸王时代,每半月、每十天、每五天按时降雨,云散之后水流便断,此不名为河。若在如此多雨之时,雨季四月水流不断,且比丘尼为作持戒之事,无论从有渡口处或无渡口处而来,覆障三轮、放下内衣渡河,内衣浸湿仅一二指,此河便成为结界的相。比丘尼渡河、举行布萨等僧羯磨,以及认可对岸界时,即以此河为用。然而,若河流如同道路,以车轭状或壕沟状环绕寺院而流,则在一处称说为相后,不得于另一处再行称说。寺院四方,若河水相互穿叉而流,四条河也是如此;但若四条河不相混杂,则可全部称说。若如作围栏般,打下木桩,用蔓草、稻草等阻断河流,水漫过障碍而流,则可作为相。若筑堤使水不流,则河的不流动处不可作河相;在流动处可作河相,在不流动处可作水相。若在少雨时或热季,因无水而不流动,此河仍可使用。从大河引出的灌渠,形如小河,为成就三季庄稼而常年流动,虽常流,不可作相。若从大河源头引出,但随时节更迁,冲决原有引水道而自行流去,流去之后成为有鳄鱼等聚集、可通舟船之河,则可作相。
Nadīnimitte yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekaṅguladvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ nadī sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmāsammannanepi ayameva nadī. Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadīcatukkepi eseva nayo. Asammissā nadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadīsotaṃ rundhanti, udakaṃ ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ na pavattati, evaṃ setumhi kate apavattamānā nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati, pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena na pavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadīsadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito nīhatāpi kālantarena teneva nīhatamaggena nadiṃ bhinditvā sayaṃ gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
以水为相:在无水之处,用船或缸等盛水来称说水相,这是不允许的;唯有地中存在之水方可。而且此水必须是不流动之水,如坑、池、湖、天然湖、盐湖、海等中静止之水;而流动之水,如急流河、引水渠等中的水,则不允许。然而,《暗夜注》中说:“深坑等处,举起之水不可作相”,此说错误,仅是彼自己的一己之见罢了。只要是静止之水,哪怕是猪拱出的坑、村童游戏掘出的池,即使当时就在地上挖坑,用罐运水注满,若直至甘马语结束时水仍存留,不论多少,皆可。但在那个地方,作为相的标记,应造石堆、沙堆、土堆等,或立石柱、木柱。做这些事,比丘可以自己做,也可让人做;但在利养界中则不可行。共住界不恼害任何人,只为成就比丘的律仪行事,所以在这里可行。
Udakanimitte nirudakaṭṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati. Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇītaḷaākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadīudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati . Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ, attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṃ khaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahuṃ vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuṃ kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati, lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati. Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.
以此八种相,无论是不相混还是相互混杂,皆可用来认可界。如此认可而结界时,若仅以一相或二相而结,则界未结成;以三相为起始,乃至以百相,依所说的相而结,则界已结成。以三相结时,界呈三叉形;以四相结时,呈四方形,或三叉形、半月形、鼓形等;超过此数,则呈种种形状。如此依所说之法,称说诸相而认可者,当知为‘具足相成就’。
Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmā sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenapi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Evaṃ vuttanayena nimittāni kittetvā sammatā ‘‘nimittasampattiyuttā’’ti veditabbā.
159“具足众成就”者,谓最低限度须由四位比丘集会。凡在该村界内,或在已结界处,或在河、海、天然湖中,未逾越而住之比丘,应将他们一切或纳于掌距之内,或收取其欲,如是方为认可。
159.Parisasampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā.
160“具足甘马语成就”者,即——
160.Kammavācāsampattiyuttā nāma –
“诸尊者,请僧团听我言:周边一切相已宣说。若僧团已至适时,僧团应依这些诸相,结为共住、同一布萨之界。此是动议。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
尊者僧请听:以上所称说的周边诸相,僧团依此标相结界,为共住、同一布萨。若哪位尊者同意依此标相结界,为共住、同一布萨,请默然。若不同意,请说。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已依此诸相结界,为共住、同一布萨。僧团认可,故默然。我如此受持。
‘‘Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139) –
如此所说,以清净的白二甘马语而获得认可。甘马语结束时,诸相以内为界,相在界外。
Evaṃ vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti.
161如此结界之后,为成就三衣不离之安适与坚固,应作不离认可。此应如此作——
161. Evaṃ baddhāya ca sīmāya ticīvarena vippavāsasukhatthaṃ daḷhīkammatthañca avippavāsasammuti kātabbā. Sā pana evaṃ kattabbā –
“尊者,请僧团听我说:僧团已认可此界为共住、同一布萨,若僧团已到适时,僧团应将此界,除村庄及村庄附近区域外,认可为三衣不离界。此是动议。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, esā ñatti.
“尊者,请僧团听我说:僧团已将此界认可为共住、同一布萨。僧团现在将此界,除村庄及村庄附近区域外,认可为三衣不离界。若哪位尊者同意将此界,除村庄及村庄附近区域外,认可为三衣不离界,请保持沉默;若不同意,请说出来。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已认可此界为三衣不离界,除去村庄及村庄附近区域。僧团认同,故默然。我如是受持此事。
‘‘Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 143).
在此(《大品注》144)中,应知市镇等亦摄于“村庄”之内。“村庄附近区域”者:若有围墙,即围墙以内;若无围墙,则为通常划定村庄范围的区域。然而,于村庄及村庄附近区域内,已决意持三衣的比丘不得享有开许。因此不离界,依“除去村庄及村庄附近区域”之说,不涵盖村庄与村庄附近区域,唯涵盖同一共住界。于此,同一共住界依自体而成立;而不离界则依同一共住界而成立,因不离界并未别立界标。若于认可不离界之时已有村庄,则该界不涵盖此村庄。然若界被认可之后方建起村庄,则此村庄亦摄入界内。正如后建之村,初建之村后来扩展的区域亦摄入界内。若于认可界时,房屋虽已建成并有“我们将入住”的意向,然尚无人入住;或于旧村,若众人弃舍房屋而去往他处,则此处不作村庄想,界覆盖之。然若有一户人家,或已入住,或虽未入住而已经存在,则此处即为村庄,界不覆盖。此是此处之概义。
Ettha (mahāva. aṭṭha. 144) ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo. Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Imesu pana gāmagāmūpacāresu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Ayañhi avippavāsasīmā ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati, avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati . Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmasaṅkhyaṃyeva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmasaṅkhyameva gacchati. Sace sīmāsammutikāle gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sace gehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati. Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā atthi, gāmoyeva, sīmā na ottharati. Ayamettha saṅkhepo.
162162. 此为详细说明(《大品注》138):欲行结界的比丘,应先向周边各寺院比丘询问各个寺院的界域划分。对于已结界之寺院,应在其界与欲结之界间留出界间地带;对于未结界之寺院,则应留出其界的邻近区域。于游方比丘不行外出之时,若欲于同一村落地界内结界,应派人通知已结界寺院中的比丘:“我等今日结界,诸尊者莫出离自界范围。”对于未结界寺院中的比丘,应聚集一处,令应给与意欲者送来意欲。摩诃苏摩长老说:“若欲将其他村落地界亦纳入界内,住于他们村中的比丘亦当来集,不来者应送与意欲。”摩诃巴杜摩长老则说:“异地界村者,各各犹如别立结界,不能从彼处送来意欲与清净。然处于界标内之比丘,必须来集。”复又说:“认可同一共住界时,来与不来皆可;认可不离界时,处于界标内之比丘必须来集,不来者应送与意欲。”
162. Ayaṃ pana vitthāro (mahāva. aṭṭha. 138) sīmaṃ bandhitukāmena hi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāya paricchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. ‘‘Sace aññānipi gāmakhettāni antokātukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭiyekkaṃ baddhasīmasadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati, antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati, avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.
如此召集比丘,并令应给予意欲者送来意欲后,应在诸道路、渡口、村门等处安排净人与沙弥,一方面为迅速引导外来比丘进入伸手可及之处,另一方面为使其处于界外。随后,击鼓或吹螺为号,宣说界标之后,即以‘尊者,请僧团听我说’等起始的甘马语而结界。甘马语结束时,界标即被置于界外,向下以地轮为底,以水为边际,界便成就。
Evaṃ sannipatitesu bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsanayanatthañceva bahisīmakaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahikatvā heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.
163163. 然而,在认可此同一共住界时,为便于举行出家、授具足戒等僧团羯磨,应先结小界。结小界者应知如下轨则:若在已建有菩提树塔、斋堂等一切设施的寺院结界,不应在寺院中央众人汇集之处,而应在寺院边缘僻静之处结界。若在未建寺院之处结界,应预先确定菩提树塔等一切设施的位置,使得设施建立之后,该处成为寺院边缘僻静之处,如此结界。此小界的最小容量为容纳二十一位比丘,少于此则不可,多至容纳千位比丘亦可。结此界时,应在界场周围放置可作为界标的石头。不应立于小界中结大界,亦不应立于大界中结小界,而应立于小界中结小界。
163. Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjūpasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmamāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā.
此处结界方法如下:于四周宣说‘此石为界标’等,如是宣说界标后,以甘马语认可界。然后,为巩固此界,应作不离界甘马语。唯有如此,即使有人前来说‘我们要废除此界’,亦无法废除。结界之后,应在界外放置界间石。界间地带的最小宽度为一肘。于《库伦达》中说:‘一搩手宽亦可。’于《大筏》中说:‘四指宽亦可。’若寺院很大,可结两个、三个乃至更多的小界。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. ‘‘Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ, ‘‘caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttarimpi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
如此认可分段界后,在认可大界时,应从分段界出,立于大界之中,沿周边安设大界与分段界之间的中间界标石;随后标明其余界标,在不离一投石距离内,以白羯磨作法认可为同共住界;为了使其坚固,还应作不离住羯磨。因为若有人心想‘我们将废除该界’而来,他们将不能废除。然而,若在分段界设了界标,又于中间界设界标,再于大界设界标,这样在三处设界标后,他们希望哪个界,就应先结那个界。即便如此,也应依前述方法从分段界开始结界。如此所结诸界中,站在分段界的比丘,对在大界作羯磨者不会产生异议;站在大界的比丘,对在分段界作羯磨者也不会产生异议;而站在中间界的比丘,对这两者都不产生异议。但是,站在村落田地上作羯磨者,站在中间界的比丘则会产生异议,因为中间界归属于村落田地。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmasammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāyaṃ ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā, tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya karontānaṃ, sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.
此界并非仅在地面结界才名为结界,在磐石上、茅屋中、洞穴中、楼阁上、山顶上结界,同样名为结界。其中,在磐石上结界时,不应在石背上刻线或凿臼来作界标,而应放置可作为界标的石头来标示界标。羯磨完毕时,界以大地为支撑,下至水面为限。界标石若不能稳固在原处,则应在周围设置石槽,或在四角凿石,标明‘此为界分’后刻字。有些嫉妒者心想‘我们将烧毁此界’而放火,只是石头被烧,界却不会被烧。
Sīmā ca nāmesā na kevalā pathavītaleyeva baddhā baddhā nāma hoti, atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ, nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā upaṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā ‘‘sīmaṃ jhāpessāmā’’ti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.
茅屋中也是如此,不划墙壁,在内部能容纳二十一名比丘的空间内,安放石界标来认可界,此时唯独屋内成为界。若屋内没有容纳二十一名比丘的空间,则应在门前安放界标石来认可。若仍不可行,则应在屋外无雨水滴落处安放界标来认可。如此认可之后,整个茅屋皆成界内。
Kuṭigehepi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ antokaritvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.
在四壁的洞穴中结界时,也不应划墙壁为界相,唯应以石为界相;若洞内没有空间,界相石也应安放在洞口。如此,洞穴的内部与外部便都成为界。
Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā, anto okāse asati pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni, evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.
在上层楼阁中结界时,也不应划墙壁,须将界相石安放在楼阁内部以认可界。若内部空间不足,则可将界相石安放在门前。如此认可的界唯在上层楼阁,不向下延伸。然而,若楼阁建于多根柱子与横梁之上,其最下层地板的墙壁处在界相之内,且向上与横梁相连,则界也会向下延伸;若楼阁仅建于单柱之上,则界唯在上层。如果柱顶有足以容纳二十一位比丘的空间,则界向下延伸。若在从楼阁墙壁伸出的吊桥等处安放界相石以结界,则楼阁墙壁即成界内。至于其是否向下延伸,应按所述之理来理解。
Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā antopāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambandho ṭhito, heṭṭhāpi otarati, ekathambhapāsādassa pana uparitale baddhā sīmā. Sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāya hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
在下层楼阁划界相时,也不应划墙壁和树木柱子,但可以划依附于墙壁的石柱。如此划出的界,唯在下层楼阁的周边柱之内。然而,若下层楼阁的墙壁与上层楼层相连,则界也会向上延伸至上层楼阁。若在楼阁之外、无雨水滴落之处安放界相,则整座楼阁都成为界内。
Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā, bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhāpāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuṭṭo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.
山顶有一平地,可容纳二十一位比丘。于彼处结界,犹如在磐石上结界,此界亦以同等范围向下方的山体延伸。在以棕榈根为名的山上,于上方所结之界同样向下延伸。若山呈伞盖形,上方可容纳二十一位比丘,下方则无空间,于上方所结之界不向下延伸。同样,无论是鼓形还是大鼓形,若其下方或中间没有达到界的范围,于上方所结之界则不向下延伸。若有两座山脊相近,任一山脊上方皆不足以达到界的范围,则应将山脊间的空间填满,视作一体而在上方认可界。若山似蛇展颈形,因其上方有界的范围而结界,若下方是悬崖空洞,则界不向下延伸。然而,若其中间有达到界范围的多孔岩石,则界向下延伸,该岩石本身亦仅成为界内。又,若下方洞穴的屋顶触及尖端,则界向下延伸,下方与上方皆成界内。然而,若下方洞穴位于上方界分的内侧,则界不向外延伸。若下方洞穴位于上方界分的外侧,则界不向内延伸。若上方界分小,下方洞穴大且超出界分而存,则界仅在上方,不向下延伸。而若洞穴小,仅为最末界的范围,上方大界覆盖其上而存,则界向下延伸。若洞穴极小,达到……
Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti, heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā. Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassa upari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati, so ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhāleṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato antoleṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahi leṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāparicchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī naṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.
若结界地块地势低洼,将其填高成高地后,仍属界内。于界内建造房屋,仍属界内。于界内挖掘池塘,仍属界内。洪水淹没界域流走后,可在界区平台上搭建高台进行僧团羯磨。界区下方有暗河,有具神通的比丘坐于彼处。若该河先已存在,而后结界,羯磨不受影响。若界先结,河后出现,则羯磨受影响;而站立于下方地平面上的比丘,同样会影响羯磨。
Khaṇḍasīmā ca nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati. Sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā, kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti, heṭṭhāpathavītale ṭhito pana kopetiyeva.
界域内有榕树,其枝条或所生气根触及大界的地面,或触及界内生长的树木等,则应清理大界后进行羯磨,或砍断那些枝条与气根,置于界外。对于未触及而悬空的枝条等,坐在上面的比丘应被带入伸手所及范围内。同样,大界内生长的树木,其枝条或气根如前所述立于界区内,应如前所述清理界区后进行羯磨,或砍断那些枝条与气根,置于界外。若在界区内进行羯磨时,有比丘进入界内,坐于悬空枝条上,其双脚着地,或内衣、上衣触及地面,则不可进行羯磨。若令其抬起双脚及内衣、上衣,则可进行羯磨,此规则亦应知于前述情况。但此处有一差别:于彼情形,令其抬起后仍不可进行羯磨,须将其带入伸手所及范围内。若界内有山隆起,站在山上的比丘应被带入伸手所及范围内。即使以神通进入山内,亦同此理。因为结界时,界不涵盖无边际的区域;界划定后,任何以同一关联而存在的事物,无论位于何处,皆计入界内。
Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ vā sodhetvā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhū hatthapāsaṃ ānetabbā. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Sace māḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu māḷakassa anto pavisitvā vehāsaṃ ṭhitasākhāya nisīdati, pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ kammaṃ vaṭṭati, idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhuggacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati, baddhāya sīmāya jātaṃ yaṃ kiñci yattha katthaci ekasambandhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.
然而,在认定最大为三由旬的界时,应站在中央,令四方各成一由旬半,如此认定。若站在中央而将每一方都定作三由旬,则成六由旬,这是不许可的。若认定为四方形或三角形,应使各角之间相距三由旬,如此认定。凡以任何方式划定边界,即使超过三由旬仅如毫毛之端,亦犯戒,且界不得成立。
Tiyojanaparamaṃ pana sīmaṃ sammannantena majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati, sīmā ca asīmā hoti.
164依‘诸比丘,不应认定隔河界,若认定者,犯恶作罪’(《大品》140)之说,隔河界不应认定。然而,若常设的船或常设的桥正对渡口,则可认定这样的隔河界。世尊曾开许:‘诸比丘,若有常设的船或常设的桥,我允许认定那样的隔河界。’若正对渡口没有常设的船或桥,而稍于上游或下游有,此亦可许。但迦罗毗迦帝须长老说:‘即使在一牛吼声的范围内,亦可。’
164. ‘‘Na, bhikkhave, nadīpārasīmā sammannitabbā, yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 140) vacanato nadīpārasīmā na sammannitabbā. Yatra pana dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yatthassa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitu’’nti hi vuttaṃ. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavikatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.
在认定此隔河界时,认定者应立于其中一岸,先在上游河岸标示相。自此,随所愿之范围,至其尽端,亦于下游河岸标示相;并于对岸正面相对处标示河岸相。复从此处,随所愿之范围,直至上游最初所标示相的正对面河岸处标示相;然后折回,与最初所标示之相相衔接。接着,令所有相内之比丘处于伸手可达的范围内,以甘马语认定界。即便有比丘立于河中而未前来,羯磨亦不为所妨。认定终了时,除河流本身外,诸相之内,两岸以及对岸与此近岸皆成一界;河流则不纳入已划定界之数,因为那仅是单独的河界。
Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiñca tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyā ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto paratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti, nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati. Visuṃ nadīsīmā eva hi sā.
若河中有小岛,欲将其纳入界内者,应依前述方式,先在自己所站之岸标示诸相,并在小岛的近端与远端各标示相。其次,在对岸正对河流近岸相之处标示相,从此处开始,依前述方式向上游推进,直至最初所标示之相的正对面,再标示相。随后,于小岛的远端与近端标示相后,折返与最初所标示的相衔接。然后,使两岸及小岛上的所有比丘皆在展手范围之内,以甘马语认定界域。此时,即使有比丘站在河中而不来集,羯磨亦有效。认定结束时,除河流本身以外,诸相内的两岸及小岛合为一界,河水仍属河界。
Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamaṃ kittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpakesu ca bhikkhū sabbe hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā, nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadīsīmāyeva.
然而,若小岛超出寺院界标的上游或下游,则应在小岛朝向寺院一侧的前缘,正对寺院界标相之处先标示一个相;从此处开始,绕小岛的顶部,在小岛前缘之相所正对的后缘处,再标示一个相。此后,依前述方式,先从对岸正对之相开始,标示对岸的诸相,以及小岛后缘与前缘的诸相,再与最初所标示的相相衔接。如此标示而结成的界,状如山形。若小岛同时超出寺院界标的上游与下游,则依前述方式,绕小岛的两端顶部标示诸相,并作衔接。如此结成的界,状如鼓形。若小岛在寺院界标之内且形体较小,则应以第一种方法在小岛上标示诸相。如此结成之界,状如小鼓。结界之作法,应如此了知。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhībhūte dīpakassa orimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantena puna dīpakassa orimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva paratīre sammukhanimittamādiṃ katvā paratīre nimittāni ca dīpakassa pārimantaorimante nimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇṭhānā hoti. Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti, purimanayeneva dīpakassa ubhopi sikharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti. Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamena nayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti. Evaṃ tāva sīmābandhanaṃ veditabbaṃ.
165那么,如此结成的界,何时成为非界呢?当僧团废除该界时,即成为非界。又,应当如何废除呢?依据‘诸比丘,结界时,应先结共住界,后结三衣不离界。诸比丘,废界时,应先废三衣不离界,后废共住界’的教示,应先废除不离界,后废除共住界。如何操作呢?应由一位贤能、堪任的比丘向僧团作白:
165. Evaṃ baddhā pana sīmā kadā asīmā hotīti? Yadā saṅgho sīmaṃ samūhanati, tadā asīmā hoti. Kathaṃ panesā samūhanitabbāti? ‘‘Sīmaṃ , bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. Sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṃvāsasīmā samūhantabbā’’ti vacanato paṭhamaṃ avippavāso samūhanitabbo, pacchā sīmā samūhanitabbāti. Kathaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者僧伽,请听:凡僧团曾认可之三衣不离界,若僧团已到适时,僧团应废除该三衣不离界。此是白。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ ticīvarena avippavāsaṃ samūhaneyya, esā ñatti.
尊者僧伽,请听:凡僧团曾认可之三衣不离界,僧团现予废除。诸尊者中,若认可废除此三衣不离界者,请默然;若不认可者,请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṃ ticīrena avippavāsaṃ samūhanati. Yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
该三衣不离界已由僧团废除,僧团认可故默然,我如是受持。(《大品》145)
‘‘Samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 145) –
如是,应先废除不离界。
Evaṃ tāva avippavāso samūhanitabbo.
尊者僧请听!僧团曾认可的共住、同一布萨之界,若僧团已到适时,僧团应废除这共住、同一布萨之界。此是白。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhaneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
尊者僧请听!僧团曾认可的共住、同一布萨之界,僧团现废除这共住、同一布萨之界。哪位尊者认可废除这共住、同一布萨之界,便请默然;哪位不认可,便请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhanati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṃvāsāya ekūposathāya samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
“该共住同一布萨之界,僧团已废除;僧团认可,故默然,我如是受持。”(《大品》146)
‘‘Samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 146) –
界应如此废除。
Evaṃ sīmā samūhanitabbā.
然而,要废除界的比丘应了知相关义务。此中义务如下(《大品注》144)——不应站在分界而废除不离界;同样地,不应站在不离界而废除分界。然而,站在分界者只能废除分界,站在他界者也只能废除他界。所谓界,由两种因缘而废除:一是为了将原本小的界扩大成大的住处,二是为了将原本大的界缩小,为其他寺院留出空间。此中,若比丘了知分界与不离界,则既能废除,也能结界。若了知分界而不了知不离界,也能废除和结界。若不了知分界而只了知不离界,站在塔院、菩提树院或布萨堂等无疑之处,或许可以废除,但绝不能结界。若结界,则会破坏界,使寺院成为非寺院,因此不应废除。若两者皆不了知,则既不能废除,也不能结界。因为此界或因甘马语而成为非界,或因教法隐没而成为非界,而不了知界者不能作甘马语,故不应废除。应善加了知后,方可废除或结界。以上是已结界之判定。
Samūhanantena pana bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāya pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ, pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaupaosathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, te neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā, sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ceva bandhitabbā cāti. Ayaṃ tāva baddhasīmāya vinicchayo.
166非结界有三种:村界、七肘半界、泼水界。凡一村田所及之处,即名为村界。此处所说的“村”,依《大品注》所说,亦包含城镇与市集。村中领受赋税的区域,无论大小,皆计入村界。城镇界与市集界也是如此。即便在同一村田之内,国王若划出某一区域,说“让此成为独立的村”而赐予某人,该区域即成独立的村界。因此,这类界与原本的村、城镇、市集界,皆类似已结界,只是不得享有“三衣不离”的豁免。
166.Abaddhasīmā pana gāmasīmā sattabbhantarasīmā udakukkhepasīmāti tividhā. Tattha yāvatā ekaṃ gāmakhettaṃ, ayaṃ gāmasīmā nāma, gāmaggahaṇena cettha (mahāva. aṭṭha. 147) nagarampi nigamampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva, tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.
在无村庄的森林中,四周七肘半的范围,称为七肘半界。所谓无村庄的森林,指如毗阇耶林等荒野,或海中渔夫不至的小岛。四周七肘半,是以立于中央者为准,向所有方向各量七肘半,分别计算则为十四肘。其中,一肘为二十八指宽。此界随僧团人数而扩展,故应从僧团边缘开始,向四周划定内部界限。若两个僧团分别举行布萨,则应在两个七肘半界之间,另留出一肘作为间隔。
Agāmake pana araññe samantā sattabbhantarā sattabbhantarasīmā nāma. Tattha agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Samantā sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthappamāṇaṃ hoti. Ayañca sīmā parisavasena vaḍḍhati , tasmā samantā parisapariyantato paṭṭhāya abbhantaraparicchedo kātabbo. Sace pana dve saṅghā visuṃ uposathaṃ karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññamekaṃ abbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ.
167然而,世尊先遮止了河流等可作为固定界的说法,说道:“诸比丘,一切河非界,一切海非界,一切自然池非界。”随后又说:“诸比丘,在河、海或自然池中,一中等体力之人向四周泼水所及之处,那里即是同住、同一布萨之处。”这称为泼水界。其中,河的定义如前文河相中所说,海也显而易见。凡非人工挖掘、自然形成、由四方来水聚满的坑池,以及如前所述雨季中有水停留的河段,这便称为自然池。即使是由河或海决口流出之水所形成、且符合此特征的坑池,也属于自然池。在这样的河流等处,一中等体力之人向四周泼水所划定的范围,即称为泼水界。
167. Yā panesā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) evaṃ nadīādīnaṃ baddhasīmabhāvaṃ paṭikkhipitvā puna ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147) vuttā, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma. Tattha nadī nadīnimitte vuttalakkhaṇāva, samuddopi pākaṭoyeva. Yo pana yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva. Etesu nadīādīsu yaṃ ṭhānaṃ thāmamajjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma.
那么,应如何作泼水呢?正如赌徒投掷木球那样,由中等体力的人用手取水或沙,以全力掷出。如此掷出的水或沙所落之处,即为一泼水之范围。若有人立于此范围内,放弃伸手可及处而作羯磨,则坏羯磨。僧团所至之处,界亦随之扩展,即以僧团边际的泼水范围为量。然而,此界唯于此类河等之内而得,不出其外。因此,在河流或自然池中,凡正常雨季四个月期间为水所淹的区域;在大海中,凡正常波浪退去后水所停住之处——从此处起即为净地,于彼处站立而行布萨等羯磨,是合适的。即便在少雨之时或热季,河与自然池干涸,彼处仍是净地。但若在干涸的自然池中挖掘水池或筑起堤防,该处即成村地。所谓“净地”,即泼水界不超出其外,而在其内。因此,应从僧团边际开始,向四周以泼水划定界限,这是此处的纲要。
Kathaṃ pana udakukkhepo kātabboti? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukā vā patati, ayameko udakukkhepo, tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati, parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ, ayaṃ pana etesaṃ nadīādīnaṃ antoyeva labbhati, na bahi. Tasmā nadiyā vā jātassare vā yattakaṃ padesaṃ pakativassakāle catūsu māsesu udakaṃ ottharati, samudde yasmiṃ padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭati, dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nadījātassaresu sukkhesupi sā eva kappiyabhūmi. Sace pana sukkhe jātassare vāpiṃ vā khaṇanti, vappaṃ vā karonti, taṃ ṭhānaṃ gāmakhettaṃ hoti. Yā panesā ‘‘kappiyabhūmī’’ti vuttā, tato bahi udakukkhepasīmā na gacchati, anto gacchati, tasmā tesaṃ anto parisapariyantato paṭṭhāya samantā udakukkhepaparicchedo kātabbo, ayamettha saṅkhepo.
以下是详细说明:若河流不甚长,从源头直至河口,僧众随处可坐,则泼水界内不可作羯磨,整条河流皆归这些比丘所用。然而,大须摩长老所说“河正流经一由旬,彼处亦可舍弃上半由旬,于下半由旬作羯磨”,此说已被大莲华长老否定。因为世尊在说“比丘尼渡河时,覆盖三圈后,内衣随处弄湿”(《波逸提》692)时,已说明了河的尺度,而非以一由旬或半由旬为量。因此,依此经所说,于如前所定义的河流,从其源头开始即可作羯磨。若那里有众多比丘分别作羯磨,则所有人应在自己与他人的泼水界限之间,另留出一泼水作为界间。多于这个是可以的,但少于这个则不行。自然池与大海也是同样的道理。
Ayaṃ pana vitthāro – sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmāya kammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti . Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari aḍḍhayojanaṃ pahāya heṭṭhā aḍḍhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti (pāci. 692) idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā, tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo, tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddepi eseva nayo.
当比丘们说“我们将作羯磨”而前往河流时,若河水满溢齐岸,应穿着浴衣,就在河内作羯磨。若不能,也可站在船上作。然而,在行驶的船上作则不可。何以故?因为界仅有泼水范围之量,而船会迅速越过它。如此一来,便会于另一界中作动议,于另一界中作宣告。因此,应将船用桨停住,或系于石上,或系于河内生出的树上,然后作羯磨。站在河内所搭建的平台或河内生出的树上作,也是可以的。但若树的枝条,或从它生出的下垂根,落于外河岸的寺院界或村界之上,则应先净化界,或砍断枝条,然后作羯磨。若将船系在外河岸生出的树伸入河内的枝条或下垂根上,则不可作羯磨;若作,则应净化界,或砍断它,以消除其落于外界的状态。在河岸上打桩,将船系于其上,也是绝对不可的。若于河上造桥,桥与桥墩皆在河内,则站在桥上作羯磨是可以的。但若桥或桥墩落于外岸之上,则不可作羯磨,应净化界后再作。若桥墩在内,而桥身悬于两岸上方的空中,则是可以的。
Nadiyā pana ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvā antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā. Taṃ nāvā sīghameva atikkamati, evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti, aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambetvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati. Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva. Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu ca setupādā ca honti, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati.
在河流中有岩石或小岛之处,凡如前所述,在正常雨季的四个月间被水淹没的区域,即算作河流。若在暴雨时被洪流淹没之处,则不应取用,因为该处只算作村庄界。若从河流引出水渠,人们在河中设置障碍,水若越过或冲破障碍而流动,则凡有水流动之处皆可作僧团业。但是,如果以障碍或闸门截断水流,水停止流动,则在不再流动之处不可作,即使仅设有障碍处也不可作。若某障碍区域如同前述的岩石或小岛区域那样被水淹没,则在该处可作,因为该处即算作河流。如果毁坏河流而造湖,水从下方堤坝涌入,充满湖泊并停留,则该湖处不可作僧团业;而在上方水流处以及下方弃水流入河流并开始流动之处,则可作。天降雨时,或冬夏之际,即使河流干涸,仍可作僧团业;但从河流引出的人工水渠则不可作。若该水渠过些时日后溃决而成河流,则可作。有些河流溢出后淹没村庄界或市镇界而流动,此仍是河流,可作僧团业。然而,若淹没寺院界,则只算作寺院界。
Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tattha yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle oghena otthatokāso na gahetabbo. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, taṃ ce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchindati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kātuṃ na vaṭṭati, āvaraṇamattakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhottharīyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷibaddhā udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitodakaṃ nadiṃ otaritvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati, nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
若在大海中作僧团业,凡涨潮之水或自然波浪强力涌来所淹没的区域,不可在该处作。然而,在自然波浪退去并停住之处,从水边开始称为内海,应立于其中作僧团业。若波浪冲击力强,可立于船或筏上作。关于这些的判定,应如前述河流中的方法了知。海中有露出水面的岩石,时而波浪涌来淹没,时而不淹没,该处不可作僧团业,因为只算作村庄界。然而,若无论波浪来与不来,该处皆被常水淹没,则可作。若有小岛或山,若其遥远,在渔夫所行路径之外,则只算作山林界。若在渔夫所行范围的此侧,则算作村庄界;在该处若不先净化村庄界,则不可作僧团业。大海若淹没村庄界或市镇界而停住,此仍是海,可在该处作僧团业。然而,若淹没寺院界,则只算作寺院界。
Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya anto samuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti, kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva ottharīyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati, tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
若在自然湖中作僧团业,凡如前所述,雨季过后水即断尽,无水可饮,亦不能洗手足,干涸之处,此非自然湖,只算作村田界,不可在该处作僧团业。然而,凡在如前所述的雨季期间水能存留之处,此方为自然湖。在其四个月雨季期间水所停留的区域,可作僧团业。若水深,可绑筏立于其上,或绑筏于自然湖内所生之树上,亦可作。其中露出水面的岩石与小岛,其判定方法与河流中所述相同。若自然湖在雨量均匀时水量充足,即使在少雨时或冬夏之际干涸无水,仍可于该处作僧团业。在《盲注》中所说‘一切自然湖干涸无水时,只归属村田界’,此说不可取。然而,若在此处为取水而挖掘坑或池等,该处即非自然湖,算作村庄界。在种植葫芦、南瓜等时,道理亦同。若将其填平作陆地,或在一方筑堤将其全部作成大湖,则全部皆非自然湖,算作村庄界。盐田亦算作自然湖。在雨季四个月期间,于有水之处可作僧团业。以上是对未划定界的判定。
Jātassare kammaṃ karontehi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa antojātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana cepi dubbuṭṭhikakāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo. Sace pana naṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva naṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Ayaṃ abaddhasīmāya vinicchayo.