24. 关于界相的判定
24. Sīmāvinicchayakathā
156156. 关于“界”在这里(《疑惑度脱注》的因缘注释):这个所谓的“界”有两种,就是已结之界和未结之界。其中,避开十一种有过失的界,具备三种成就,以一个界相连接另一个界相而共许的界,叫做已结之界。过小、过大、界相有缺、以影子为界相、没有界相、站在界外共许、在河中共许、在海中共许、在天然池中共许、以界侵入界而共许、以界覆盖界而共许——由于这十一种方式,甘马因为界而有过失,所以这些叫做有过失的界。
156.Sīmāti ettha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) sīmā nāmesā baddhasīmā abaddhasīmāti duvidhā hoti. Tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ bandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāma. Atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantīti vacanato etā vipattisīmāyo nāma.
其中,所谓“过小”,是指连二十一位比丘都坐不下的地方。所谓“过大”,是指超过三由旬,哪怕只是超过一根毫毛尖那么一点点而共许的。所谓“界相有缺”,是指界相没有连接起来。先标出东方界相,然后依次标出南方、西方、北方界相,再回到东方,把最初标过的界相重新标一遍再确定,这样才叫界相无缺。如果依次标到北方界相后,就在那里确定,那就是界相有缺。还有另一种界相有缺,是指把不能作为界相的东西——比如树皮实心树、树桩、土堆、沙堆,或其中任何一者作为中间的单一界相而共许者。所谓“影相”,是指以山影等任何一种影子作为界相而共许者。所谓“无界相”,是指完全不标举任何界相而共许者。“立于界外而共许”,是指标举界相后,由站在界相之外的人共许。“于河中、海中、自然湖中共许”,是指在这些河流等处共许。然而,即使这样共许,由于“诸比丘,一切河无界,一切海无界,一切自然湖无界”的佛语,它仍然是不共许的。“以界侵界而共许”,是指以自己的界侵夺他人的界而共许。如果旧精舍东方有芒果树和阎浮树两棵树,枝叶互相交错,其中在芒果树的西侧部分是阎浮树,而精舍的界被确定时把阎浮树包含在内而标出了芒果树。后来在那个精舍的东方建了精舍,那些比丘在确定界时,把芒果树包含在内而标出了阎浮树,这就成为以界侵界。因此,如果先建的界未共许,就应设立界的近处。如果已共许,就应在后者的末端留一手掌宽的界间。库伦地义注中说“乃至一拃宽”,大帕查利义注中说“乃至四指宽也可以”。一棵树也可以作为两个界的界相。但它若生长扩大,就会造成界混杂,因此不应采用。“以界覆界而共许”,是指以自己的界覆盖他人的界而共许。如果他们把他人已确定的界全部或其中一部分包含在内来确定自己的界,这就成为以界覆界。然而,覆盖比丘尼的界而在比丘的界内确定,是可以的。比丘尼对於比丘的界也是如此。因为她们彼此不为对方的甘马凑足人数,也不使甘马语变为别众。如此,应当避开这十一种坏界之后,再确定界。
Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇāya disāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekanimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatachāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā. Nadiyā, samudde, jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā (mahāva. aṭṭha. 148) nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambu cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambu, vihārasīmā ca jambuṃ antokatvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti. Atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ antokatvā jambuṃ kittetvā bandhanti , sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Tasmā sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ ‘‘vidatthimattampi’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘caturaṅgulamattampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti. So pana vaḍḍhanto sīmasaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā antokatvā attano sīmaṃ sammannanti, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hoti. Bhikkhunīnaṃ pana sīmaṃ ajjhottharitvā antopi bhikkhūnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhunīnampi bhikkhūnaṃ sīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Iti imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā sīmā sammannitabbā.
157具足三种成就,是指具足相成就、众成就和甘马语成就。其中,具足相成就,是指在所说的山相、石相、林相、树相、路相、蚁丘相、河相、水相这八种相中,在每一个方向,把那里得到的、适合作为界相的事物,按照“东方以什么为界相?”
“山,尊者。”
“这座山是界相”这样的方式,正确地标举出来,然后共同认可。
157.Tividhasampattiyuttā nāma nimittasampattiyā parisasampattiyā kammavācāsampattiyā ca yuttā. Tattha nimittasampattiyā yuttā nāma pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimittaṃ magganimittaṃ vammikanimittaṃ nadīnimittaṃ udakanimittanti evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā.
关于这一点,抉择如下(《大律注》138):应当由持律者问:“东方以什么为界相?”
“山,尊者。”这个可以由已受具足戒的人来说明,也可以由未受具足戒的人来说明,都可以。接着,应当由持律者这样标举界相:“这座山是界相。”但不能这样标举:“我们拿这座山当界相、我们将要做、界相已经做了、愿它成为界相、它是、它将是。”石头等的情况也一样。东方、东南方、南方、西南方、西方、西北方、北方、东北方,以什么为界相?“水,尊者。”应当这样标举:“这水是界相。”在这里,除了这个以外,还要再次标举最初标举过的界相:“东方以什么为界相?山,尊者。这座山是界相。”这样来确立。这样一来,界相就和界相连接起来了,各个界相虽然只标举了一次,也算已经标举了。不过《安达卡注》中说:“结界的人应当三次标举界相。”
Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 138) – vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? ‘‘Pabbato, bhante’’ti. Idaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā, vaṭṭatiyeva. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ, ‘‘etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti, bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya disāya, puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ, bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti kittetabbaṃ. Ettha pana aṭṭhapetvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’nti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti, nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ bandhantena nimittaṃ kittetabba’’nti vuttaṃ.
158158. 现在应当了解可以作为界相的山等物。山有三种:纯沙山、纯石山、沙石混合山。这三种都可以用,但沙堆不行。其他种类的山,如果比象的身量还小,就不可以用;从象的身量开始,一直到须弥山那样大,都可以用。如果四个方向有四座山,或者三个方向有三座山,用四座山或三座山作为山相来认定,也可以;但用两座相或一座相来认定,就不可以。从这以后,关于石相等其他界相,也遵循同样的道理。因此,在作山相的时候,应当问清楚:“是连成一片的,还是没有连成一片的?”如果是连成一片的,就不可以作。因为即使从四个方向或八个方向去称说它,也只是称说了同一个相。所以,对于这样像轮子一样环绕寺院而立的山,应当在一个方向称说它,而在其他方向把它排除在外,然后在里面称说其他的相。如果想把山的三分之一或一半划入界内,就不应该称说这座山,而应该在想要划入的那片区域之外,在这座山上生长的树木、蚁冢等当中,选一个来称说为相。如果想把整座一由旬或两由旬大的山都划入界内,就应该在山外的地面上,称说那里生长的树木、蚁冢等作为相。
158. Idāni nimittupagāni pabbatādīni veditabbāni – tividho pabbato suddhapaṃsupabbato suddhapāsāṇapabbato ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati, vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati, hatthippamāṇato paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti , catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi sammannitumpi vaṭṭati, dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho, na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenapi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihārampi parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni. Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.
石头标志里的铁丸,也算在石头这一类里,所以只要是石头都行。但从大小来说,像大象那么大的石头已经归入山这一类,所以不能用;像大公牛、大水牛那么大的就可以用。按最低标准,三十二婆罗重的石团那么大就可以用,比这更小的,就算是砖或大砖也不行。不能用来作标志的石头堆不能用,沙堆、土堆就更不用说了。跟地面齐平、像打谷场一样的平板石,或者像树桩一样从地里竖起来的石头,只要大小合适,也可以用。平板石就算特别大,也还是算在石头这一类里,所以如果想把一大块平板石的一部分划进界内,就不该称说它,而应该在它上面另称说一块石头。如果在平板石上建精舍,或者平板石从精舍中间穿过去,这样的平板石不能用。因为一旦称说它,标志就在精舍上面了,而标志本来应该在界外,这样一来精舍也就变成在界外了。围着精舍的平板石,应该在一处称说,不能在另一处称说。
Pāsāṇanimitte ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati, mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇo vaṭṭati, tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati, animittupagapāsāṇānaṃ rāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālukarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce, vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
关于“林相”:草林,或者树皮为髓的棕榈、椰子等树林,都不合用;但内部有实髓的树,比如柚木、娑罗树等,或者实髓与无髓混合的树林,则合用。而且至少要有四五棵树的范围,比这更少就不合用,比这更多,乃至上百由旬也可以。不过,如果他们在树林中间建精舍,就不应称说“林”。即使想把一部分纳入界内,也不应称说“林”,而应称说那里的树、石头等。围绕精舍而存在的树林,应在一处称说,不可在另一处称说。
Vananimitte tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati, antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kātukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.
以树为相时,树皮为髓的棕榈树、椰子树等树木不能用;内有实髓的活树,哪怕只有八指高、粗细像针杆那么细,也能用。比这更小的不能用;比这更大的,即使大到十二由旬的善住榕树,也能用。如果是把种子种在竹子、芦苇、瓢等里面培育长大的,即使达到了上述大小,也不能用;但如果把它从那里取出来,在地上挖个坑种下去,做好围栏,浇水,然后用来标明界相,那就可以。新根和新枝长出来,这不算必要条件;截下树干来种,这种情况就适用。用它来标界时,说“树”也可以,说“有枝树”也可以,说“娑罗树”也可以。不过,像善住榕树那样连成一体的,在一处标了界,就不能在另一处再标。
Rukkhanimitte tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati, tato apanetvā pana taṃ khaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ, khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati ‘‘sākarukkho’’tipi ‘‘sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
在道路相中,林间路、田间路、河路、湖路等不算数;人行小路或车路才算数。如果有人穿过两三个村子之间的路,或者从人行小路、车路偏离后又重新下到车路上,又或者那些人行小路和车路已经废弃不用了,这些都不算数;只有人们和车队还在上面通行的才算数。如果两条路分出去以后又像车轭一样合成一条,那么在分开的地方或合起来的地方说一次之后,就不能再说第二次,因为这是连成一片的相。如果绕着精舍有四条路通向四个方向,在中间说了一条之后,就不能再说另一条,因为这是连成一片的相。不过,穿过角落而去的路,可以在另一边说。穿过精舍中间而去的路就不能说,如果说了,相就会落在精舍上面。如果以车路最里面的车轮印为相,路就在界外;如果以最外面的车轮印为相,最外面的车轮印就在界外,其余部分属于界内。说路的时候,可以用“道、路、途、径”等十种名称中的任何一种来说。像沟渠那样绕着精舍而去的路,在一处说了之后,就不能在别处再说。
Magganimitte araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati. Yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati, yo pana jaṅghamaggasakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti, jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvedhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ. Koṇaṃ nibbijjhitvā gataṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo, kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti, sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggo bahisīmāya hoti , sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’tiādīsu dasasu yena kenaci nāmena ca kittetuṃ vaṭṭati, parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以蚁丘为相时,最低限度是:当天形成、高八指或如牛角大小的蚁丘可以用,比这更小的不能用。比这更大的,即使大如雪山,也可以用。但是,如果蚁丘环绕精舍连成一片,在一处标说之后,就不能在另一处再标说。
Vammikanimitte heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati, vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以河为相:如果在如法诸王的时代,每半月、每十天、每五天这样降雨,云层消散之后水流就断了,这条不算河。但如果在这种雨量充沛的时候,雨季四个月里水流不断,比丘尼为了做持戒相关的事来到河边,不论从有渡口还是无渡口的地方,遮盖三轮、放下内衣渡河,内衣只湿了一两指宽,这条河就可以作为结界的相。比丘尼渡河、举行伍波萨他等僧甘马,以及认可对岸为界时,用的就是这条河。但如果河流像道路一样,以车轭形或壕沟形环绕寺院而流,那么在一处称说之后,就不能在另一处再称说。寺院四方,如果河水互相穿插而流,四条河也是这样;但如果四条河互不混杂,就可以全部称说。如果像做围栏一样,打下木桩,用藤蔓稻草等堵住河流,水漫过障碍仍然在流,就可以作相。如果筑了堤坝使水不再流动,那么不流动的地方不能作河相;在流动的地方可以作河相,在不流动的地方可以作水相。如果在少雨时或热季,因为没水而不流动,这条河仍然可以用。从大河引出的水渠,像小河一样,为了成就三季庄稼而常年流动,虽然一直在流,也不能作相。但如果是从大河源头引出的,过一段时间后,水冲决了原来的引水道而自行流去,流去之后变成有鳄鱼等聚集、可通舟船的大河,那就可以作相。
Nadīnimitte yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekaṅguladvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ nadī sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmāsammannanepi ayameva nadī. Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadīcatukkepi eseva nayo. Asammissā nadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadīsotaṃ rundhanti, udakaṃ ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ na pavattati, evaṃ setumhi kate apavattamānā nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati, pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena na pavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadīsadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito nīhatāpi kālantarena teneva nīhatamaggena nadiṃ bhinditvā sayaṃ gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
在水相这件事上,如果是在没有水的地方,用船或者缸之类的东西装满水来标示水相,这是不行的;只有地面上本来就有的水才可以。而且这水必须是不流动的水,比如在坑、池塘、湖、天然湖、盐湖、海等地方静止的水;如果是流动的水,比如急流、河、引水渠等地方的水,那就不行。不过《安达卡注》里说“在深坑等地方,把水举起来不能作相”,这种说法是错的,只是他自己的个人见解而已。只要是静止的水,哪怕是猪拱出来的坑,或者村里小孩玩耍挖的池子,就算当时在地上挖个坑,用罐子把水提来装满,只要到甘马语结束的时候水还在,不管少还是多,都可以。但在那个地方,为了标示相,应该堆石头、沙子、土等,或者立石柱、木柱。比丘自己做这些事,或者让别人做,都可以;但在利养界里就不行。共住界不会对任何人造成压迫,只是用来成就比丘们的律仪行事,所以在这里是可以的。
Udakanimitte nirudakaṭṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati. Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇītaḷaākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadīudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati . Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ, attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṃ khaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahuṃ vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuṃ kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati, lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati. Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.
用这八种相来认可结界时,无论它们彼此不相混,还是相互混杂,都可以。这样认可之后,如果只用一相或两相来结,界就没有结成;从三相开始,直到按前面所说的各种相用上一百相来结,界就结成了。用三相结成的界呈三叉形;用四相结成的界呈四方形,或者呈三叉形、半月形、鼓形等;超过这个数目,就呈各种不同的形状。按照上面所说的方式称说诸相而认可之后,应当知道这就是“具足相成就”。
Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmā sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenapi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Evaṃ vuttanayena nimittāni kittetvā sammatā ‘‘nimittasampattiyuttā’’ti veditabbā.
159所谓“具足众成就”,其最低限度是:四位比丘聚集在一起,把在那个村落范围内安住、未进入已结之界或河流、海洋、天然湖泊的所有比丘都纳入伸手可及的范围之内,或者收取他们的同意,这样才算是认可。
159.Parisasampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā.
160具足甘马语成就,名为——
160.Kammavācāsampattiyuttā nāma –
尊者,请僧团听我说:周围所有被宣布为界相的标志都已经说过了。如果僧团觉得时机合适,僧团就依据这些标志来认定边界,作为共同居住、同一伍波萨他的界。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:凡是四周已经宣布的诸相,僧团就以这些相来结界,作为共同居住、一个伍波萨他的界。哪位尊者同意以这些相结界,作为共同居住、一个伍波萨他,就请保持沉默;哪位不同意,就请说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已经用这些标记认定了结界,大家共住,同一伍波萨他。僧团认可这件事,所以默然不语。我这样受持。
‘‘Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139) –
按照这样已宣说的、清净的白二甘马语,[僧团]认可了[结界]。甘马语结束时,诸相之内成为结界,诸相在结界之外。
Evaṃ vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti.
161界已经这样绑定了之后,为了让比丘在三衣上有离开的安稳,也为了令(界)坚固,应当作“不离”的认可。这应当这样作——
161. Evaṃ baddhāya ca sīmāya ticīvarena vippavāsasukhatthaṃ daḷhīkammatthañca avippavāsasammuti kātabbā. Sā pana evaṃ kattabbā –
尊者,请僧团听我说:僧团已经认可了一个界,在这个界内大家共住、同一伍波萨他。如果僧团觉得时机合适,僧团可以把那个界认可为三衣不离界,但村庄和村庄附近的地方除外。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:僧团已经认可了一个界,在这个界内大家共住、同一伍波萨他。现在僧团要把这个界认可为“三衣不离界”,但村庄和村庄附近的地方不算在内。如果哪位尊者同意把这个界认可为三衣不离界、村庄和村庄附近的地方不算在内,就请保持沉默;如果不同意,就请说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已经认可这个界为三衣不离界,但村庄和村庄附近区域除外。僧团同意这件事,所以大家保持沉默。我就这样受持。
‘‘Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 143).
在这里(《大品注》144),应当知道市镇等也归入“村庄”的范围内。“村庄附近区域”是指:有围墙的,就是围墙以内;没有围墙的,就是村庄周围通常划定的区域。不过,在这些村庄和村庄附近区域里,已经决意持三衣的比丘得不到豁免。因为不离界依“除去村庄及村庄附近区域”这句话,并不覆盖村庄和村庄附近区域,只覆盖同一共住界。在这里,同一共住界是依其自身性质而成立的;而不离界则是在同一共住界所在之处才成立。因为不离界并没有单独标示自己的界标。如果在认可不离界的时候已经有村庄存在,那么不离界就不覆盖那个村庄。但如果界被认可之后才建起村庄,那个村庄也归入界的范围内。就像后来建起的村庄一样,最初建起的村庄后来扩展出去的地方,也归入界的范围内。如果在认可界的时候,房屋已经建好,也有“我们要住进去”的意图,但人们还没有实际入住;或者对于旧村,如果人们已经舍弃房屋去了别处,那就不算村庄,界覆盖那里。但如果哪怕只有一户人家,已经入住或尚未离去,那就是村庄,界不覆盖那里。这是这里的简要说明。
Ettha (mahāva. aṭṭha. 144) ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo. Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Imesu pana gāmagāmūpacāresu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Ayañhi avippavāsasīmā ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati, avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati . Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmasaṅkhyaṃyeva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmasaṅkhyameva gacchati. Sace sīmāsammutikāle gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sace gehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati. Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā atthi, gāmoyeva, sīmā na ottharati. Ayamettha saṅkhepo.
162这段详细说明出自《大品注》138:想要结界的人,应当先向周边寺院里的比丘们询问各个寺院的界域划分。对于已经结过界的寺院,要在它们的界与要结的界之间留出界间地带;对于没有结过界的寺院,则要留出它们界域的邻近范围。在游方比丘不行外出的时段,如果想把界结在同一个村落地界内,就应当派人去通知那些已结界寺院里的比丘:“我们今天要结界,请诸位尊者不要走出自己界域的范围。”对于未结界寺院里的比丘,则要把他们聚集到一处,让应该送欲的人把欲送来。摩诃苏摩长老说:“如果还想把其他村落地界也纳入界内,住在那些村子里的比丘也应当前来;不来的,就要把欲送来。”摩诃巴杜摩长老则说:“不同村落地界,各自就像单独的已结界一样,不能从那里送来欲和清净。但处在界标范围内的比丘,必须前来集合。”他又说:“在认可同一共住界的时候,来或不来都可以;但在认可不离界的时候,处在界标范围内的比丘必须前来集合,不来的就要把欲送来。”
162. Ayaṃ pana vitthāro (mahāva. aṭṭha. 138) sīmaṃ bandhitukāmena hi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāya paricchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. ‘‘Sace aññānipi gāmakhettāni antokātukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭiyekkaṃ baddhasīmasadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati, antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati, avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.
比丘们这样集合之后,应该把有权给出意欲者的意欲取来,然后在各条道路、渡口、村口等处,为了外来比丘能迅速进入伸手可及的范围,以及为了把他们留在界外,而安置净人和沙弥。接着,击鼓或吹螺发出信号,宣说界标之后,立刻用“尊者,请僧团听我说”等甘马语来结界。甘马语刚一结束,就把界标移到外面,向下以承载大地者为底,以水为边际,界就算结成了。
Evaṃ sannipatitesu bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsanayanatthañceva bahisīmakaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahikatvā heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.
163163. 不过,当僧团认可这个同一共住界时,为了让出家、受具足戒等僧团甘马容易进行,应该先结小界。结小界的人应当了解规则。如果是在已经建好菩提树塔、斋堂等一切设施的寺院里结界,就不应该在寺院中央众人聚集的地方结,而应该在寺院边缘僻静的地方结。如果是在还没建好寺院的地方结界,就应该先看好菩提树塔等一切设施的位置,让这些设施建好之后,那个地方正好在寺院边缘僻静处,这样来结。这个小界,如果按最下限来算,能容纳二十一位比丘就可以,少于这个数就不行,多到能容纳一千位比丘也可以。结这个小界的人,应该在界场周围放置可以用作界标的石头。不应该站在小界里结大界,也不应该站在大界里结小界,而应该站在小界里结小界。
163. Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjūpasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmamāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā.
这里说一下结界的做法:先在四周把界标一一标出来,说“这块石头是界标”等等,然后通过甘马语来认可结界。接着,为了让这个界更稳固,还要再做一次“不离界”的甘马语。这样一来,就算有人跑来说“我们要把这个界废除掉”,也废不掉。结界认可之后,要在界外放置界与界之间的石头。界间地带最少要有一肘宽。《库伦德》里说“一拃宽也可以”,《大筏》里说“四指宽也可以”。如果寺院很大,可以结两个、三个甚至更多的小界。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. ‘‘Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ, ‘‘caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttarimpi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
这样认可了分段界之后,在认可大界的时节,应当从分段界出来,站在大界里,由四周绕行的人标出界与界之间的界标石;然后标出其余界标,在彼此不离伸手可及的距离内,以甘马语认可为同一共住界;为了使它坚固,还应作不离住甘马。因为这样一来,那些心想“我们要废除这个界”而来的人,就无法废除它。不过,如果在分段界标了界标,又在界与界之间标了界标,再在大界标了界标,这样在三处都标了界标之后,他们想要哪个界,就应当先结那个界。即便如此,也应当按前面所说的方式,从分段界开始结。这样结好诸界之后,站在分段界的比丘,不会对在大界作甘马的人造成障碍;站在大界的比丘,也不会对在分段界作甘马的人造成障碍;而站在界与界之间的比丘,对这两边都不造成障碍。但是,对于站在村落田地上作甘马的人,站在界与界之间的比丘就会造成障碍,因为界与界之间的地带属于村落田地。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmasammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāyaṃ ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā, tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya karontānaṃ, sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.
所谓结界,并不是只有绑在大地上才算结成了界。在岩石上、茅屋里、山洞中、楼阁上、山顶上结界,也一样算结成了界。其中,在岩石上结界时,不应当在石面上刻线或凿出臼坑来作界标,而应当把适合做界标的石头放好,然后宣说界标。甘马仪式结束时,界便以承载大地的水面为边缘向下延伸。如果界标石不能在原位站稳,就应当在四周设立线条,或者在四个角上钉入石头,说“这是界的界线”,或者刻上字。有些心怀嫉妒的人想“我们要把界烧掉”而放火,结果只有石头被烧,界并不会被烧。
Sīmā ca nāmesā na kevalā pathavītaleyeva baddhā baddhā nāma hoti, atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ, nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā upaṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā ‘‘sīmaṃ jhāpessāmā’’ti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.
在茅屋里也一样,不要划定墙壁,而是在屋内能容纳二十一位比丘的地方安放石界标,然后作结界;这时只有屋内成为界。如果屋内没有能容纳二十一位比丘的地方,就在屋前安放界标石,然后作结界。如果这样还是不行,就在屋外屋檐滴水处安放界标,然后作结界。这样结界之后,整座茅屋就都成为界内。
Kuṭigehepi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ antokaritvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.
在四壁围成的洞穴里结界时,不能把墙壁宣布为界相,只能把石头宣布为界相;如果洞内没有空间,界相也可以安放在洞口。这样一来,洞穴的内部和外部就都成为结界范围。
Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā, anto okāse asati pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni, evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.
在上层楼阁结界时,也不应把墙壁划为界相,而要把界石放在楼阁内部来结界。如果里面空间不够,也可以把界石放在楼阁前面来结界。这样结成的界只在上层楼阁,不会向下延伸。但是,如果楼阁建在多根柱子和横梁之上,下层地面的墙壁处在界相范围之内,并且这样立起来、与横梁的柱子相连,那么界也会向下延伸;如果楼阁只建在一根柱子上,界就只系在上层。假如柱顶有容纳二十一位比丘的空间,界就向下延伸。如果在从楼阁墙壁伸出的阳台等处安放界石来结界,楼阁墙壁就在界内。至于它向下延伸还是不向下延伸,应当按前面所说的方式来理解。
Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā antopāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambandho ṭhito, heṭṭhāpi otarati, ekathambhapāsādassa pana uparitale baddhā sīmā. Sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāya hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
在下层楼阁划界时,墙壁和树木柱子也不该作为界相来标示,但可以把界相石安放在贴着墙壁的石柱上。这样划出来的界,只在下层楼阁周边柱子以内。不过,如果下层楼阁的墙壁和上层楼面连在一起,界就会延伸到上层楼阁。如果在楼阁外面屋檐滴水处安放界相,整座楼阁就都在界内。
Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā, bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhāpāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuṭṭo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.
山顶上有一块平地,能容纳二十一位比丘。在那里结界时,就像在磐石上结界一样,界也以同样的范围向下延伸到下方的山体。在以棕榈根为名的山上,上方所结的界同样向下延伸。如果山是伞盖形状,上方有容纳二十一位比丘的空间,下方没有,那么在上方所结的界不向下延伸。同样,不管是鼓形还是小鼓形,只要它的下方或中间没有达到界所要求的范围,在上方所结的界就不向下延伸。如果两座山峰靠得很近,任何一座上方都不够界的范围,那就应该把两峰之间的空间填起来或补满,使它成为一体,然后在上面认定界。有一座山像蛇展开颈部一样,因为它的上方有界的范围,所以在那里结界;如果它的下方是悬崖空洞,界就不向下延伸。但如果它中间有一块达到界范围的多孔岩石,界就向下延伸,那块岩石本身也属于界内。再者,如果下方洞穴的屋顶顶到上方界的边缘,界就向下延伸,下方和上方都属于界内。但如果下方洞穴位于上方界区的内侧,界就不向外延伸。如果下方洞穴位于上方界区的外侧,界就不向内延伸。如果上方界区小,下方洞穴大,超出了界区而存在,界就只在上方,不向下延伸。但如果洞穴小,只有最后那一点界的范围那么大,上方的大界覆盖在它上面,界就向下延伸。如果洞穴极小,达不到界的范围,界就只在上方,不向下延伸。如果从那里裂下一半掉下来,即使它有界的范围,掉在外面的也不属于界。没有掉下来的部分,如果达到界的范围,那就仍然是界。
Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti, heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā. Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassa upari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati, so ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhāleṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato antoleṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahi leṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāparicchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī naṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.
小界如果地势低洼,把它填平垫高之后,仍然还是小界。在小界上盖房子,也仍然属于界内。在小界里挖池塘,也仍然属于界内。洪水漫过界区流走之后,可以在界区平台上搭个高台来做僧团甘马。如果界区下方有暗河,有神通的比丘坐在那里,假如那条河先已存在、结界在后,甘马就不受影响。反过来,如果先结了界、河后来才出现,甘马就受影响;而站在下方地平面上的比丘,同样会影响甘马。
Khaṇḍasīmā ca nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati. Sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā, kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti, heṭṭhāpathavītale ṭhito pana kopetiyeva.
界区内有一棵榕树。如果它的枝条,或者从它长出的气根,碰到了大界的地面,或者碰到了那里生长的树木等,那就应当先清理大界,再作甘马;或者把那些枝条和气根砍掉,放到界外去。至于没有碰到地面而悬空的枝条等,坐在上面的比丘应当被带到伸手可及的范围内。同样,如果大界内生长的树木,它的枝条或气根按上面所说的方式立在界区里,那也按上面所说的方式清理界区之后再作甘马,或者把那些枝条和气根砍掉,放到界外去。如果在界区里作甘马时,有比丘进入界区内部,坐在悬空的枝条上,而他的双脚踩在地上,或者他的下衣、上衣碰到地面,那就不能作甘马;如果让他把双脚以及下衣、上衣都抬起来,那就可以作甘马。这个判定标准在前面那种情况下也应当理解。但这里有一个差别:在那种情况下,让他抬起来之后仍然不能作甘马,必须把他带到伸手可及的范围内。如果界内有一座山隆起,站在山上的比丘应当被带到伸手可及的范围内。即使是以神通进入山内部的,也是同样的道理。因为结界的时候,界并不会延伸到没有边际的地方;界划定之后,任何与界有同一关联而存在的事物,不管在哪里,都算在界内。
Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ vā sodhetvā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhū hatthapāsaṃ ānetabbā. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Sace māḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu māḷakassa anto pavisitvā vehāsaṃ ṭhitasākhāya nisīdati, pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ kammaṃ vaṭṭati, idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhuggacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati, baddhāya sīmāya jātaṃ yaṃ kiñci yattha katthaci ekasambandhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.
不过,当有人要认定一个最大不超过三由旬的结界时,应该站在中间,让四个方向各有一由旬半,这样来认定。如果站在中间,把每一个方向都定成三由旬,那就成了六由旬,这是不行的。如果要认定四方形或三角形的结界,应该让角到角的距离是三由旬,这样来认定。因为只要以任何一边稍微超出三由旬,哪怕只超出一根毛尖那么一点,就犯戒,而且结界也不成立。
Tiyojanaparamaṃ pana sīmaṃ sammannantena majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati, sīmā ca asīmā hoti.
164诸比丘,不应认定隔河界,若有人认定,就犯恶作罪。根据这段经文,隔河界不应认定。但是,如果正对渡口处有常设的船或常设的桥,则可以认定这样的隔河界。因为经中确实说过:诸比丘,若那里有常设的船或常设的桥,我允许认定那样的隔河界。如果正对渡口处没有常设的船或桥,而在稍上游或稍下游处有,这样也可以。不过迦罗毗迦帝须长老说:即使在一牛吼声的距离之内,也可以。
164. ‘‘Na, bhikkhave, nadīpārasīmā sammannitabbā, yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 140) vacanato nadīpārasīmā na sammannitabbā. Yatra pana dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yatthassa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitu’’nti hi vuttaṃ. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavikatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.
要认定这种隔河界时,先站在一边河岸上,在上游方向的河岸标一个相;从那里开始,按自己想要的范围,到范围末端时,也在下游方向的河岸标一个相;再在对岸正对着的地方,于河岸标一个相。然后从那里开始,按自己想要的范围,一直到最初所标之相正对面的上游河岸,一路标相,再折回来,和最初所标的相连接起来。接着,把所有标相范围内的比丘都安置在伸手可及的范围内,用甘马语认定界。即使有比丘站在河里没有过来,也不妨碍甘马。认定结束时,除了河流本身以外,诸相范围内的这一岸、对岸都成为同一个界;河流不算作已划定界的一部分,因为它只是单独的河界。
Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiñca tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyā ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto paratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti, nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati. Visuṃ nadīsīmā eva hi sā.
如果河中间有小岛,想把这座岛划进界内,就应该按照前面说的办法,先在自己站的这一岸标好界相,然后在小岛靠近这一岸的一边和靠近对岸的一边都标上界相。接着,在对岸正对着河流近岸界相的位置标一个界相,从那里开始,还是按前面说的办法,一路往上游标,直到最初标的那个界相的正对面为止。然后,在小岛靠对岸的一边和靠近岸的一边标好界相,再折回来,和最初标的那个界相连接起来。之后,让两岸和小岛上的所有比丘都处在伸手可及的范围之内,用甘马语来认定结界。这时,即使有比丘站在河里没有过来,也不妨碍甘马成立。认定结束的时候,除了河流本身以外,界相之内的两岸和小岛合成为一个界,而河流仍然只是河界。
Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamaṃ kittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpakesu ca bhikkhū sabbe hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā, nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadīsīmāyeva.
如果小岛相对于寺院界标的上方或下方更大,那么,在正对着寺院界标标志物的小岛近侧岸边标示一个标志,从这里开始,绕着岛顶,再在小岛近侧岸边正对标志的地方标示远侧的标志。之后,按照前面的方法,先在对岸正对处标示标志,再标示对岸的标志以及小岛远侧和近侧的标志,然后与最初标示的标志连接起来。这样标示并认定的界,形状像山。如果小岛相对于寺院界标的上方和下方都更大,就按照前面的方法,绕着小岛两端的顶部标示标志,再把标志连接起来。这样标示并认定的界,形状像鼓。如果小岛在寺院界标之内而且很小,就按第一种方法在小岛上标示标志。这样标示并认定的界,形状像小鼓。结界的做法,应当这样理解。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhībhūte dīpakassa orimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantena puna dīpakassa orimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva paratīre sammukhanimittamādiṃ katvā paratīre nimittāni ca dīpakassa pārimantaorimante nimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇṭhānā hoti. Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti, purimanayeneva dīpakassa ubhopi sikharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti. Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamena nayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti. Evaṃ tāva sīmābandhanaṃ veditabbaṃ.
165那么,这样结成的界,什么时候会成为非界呢?当僧团废除这个界的时候,它就成了非界。那又该怎么废除呢?根据这段教导:“诸比丘,结界的时候,要先结共住界,然后再结三衣不离界。诸比丘,废界的时候,要先废三衣不离界,然后再废共住界。”所以应当先废除不离界,后废除共住界。具体怎么做呢?应由一位贤能、堪任的比丘向僧团作白:
165. Evaṃ baddhā pana sīmā kadā asīmā hotīti? Yadā saṅgho sīmaṃ samūhanati, tadā asīmā hoti. Kathaṃ panesā samūhanitabbāti? ‘‘Sīmaṃ , bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. Sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṃvāsasīmā samūhantabbā’’ti vacanato paṭhamaṃ avippavāso samūhanitabbo, pacchā sīmā samūhanitabbāti. Kathaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者,请僧团听我说:僧团曾经批准的那个三衣不分离,如果僧团觉得时机合适,僧团就应当废除那个三衣不分离。这是公告。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ ticīvarena avippavāsaṃ samūhaneyya, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:僧团之前认可的那个三衣不离界,现在僧团要废除它。哪位尊者同意废除这个三衣不离界,就请保持沉默;谁不同意,就请开口。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṃ ticīrena avippavāsaṃ samūhanati. Yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已经废除了那条三衣不离界,僧团认可,所以默然,我这样受持。
‘‘Samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 145) –
首先,应当这样废除不离界。
Evaṃ tāva avippavāso samūhanitabbo.
尊者,请僧团听我说:僧团已经认可的那个界,是共住、同一伍波萨他的界。如果僧团觉得时机合适,僧团就应当废除那个共住、同一伍波萨他的界。这是公告。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhaneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
尊者们,请僧团听我说:僧团先前认可的那个共住、同一伍波萨他的结界,僧团现在要废除它,使它不再是共住、同一伍波萨他的结界。哪位尊者同意废除这个共住、同一伍波萨他的结界,就请保持沉默;哪位不同意,就请发言。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhanati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṃvāsāya ekūposathāya samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团已经废除了那个共同居住、同一伍波萨他的界。僧团认可这件事,所以大家默然不语。我这样受持。
‘‘Samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 146) –
结界应当这样废除。
Evaṃ sīmā samūhanitabbā.
要废除结界的比丘,应当了解相关的规矩。这里的规矩如下(《大品注》144):站在分界上时,不应废除不离界;同样,站在不离界上时,也不应废除分界。但站在分界上的人,只能废除分界;站在另一种界上的人,也只能废除那一种界。所谓废除结界,有两种原因:一是原本的界太小,想把它扩大成更大的住处;二是原本的界太大,想把它缩小,以便把地方让给其他寺院。其中,如果比丘对分界和不离界都了解,那他们既能废除也能重新结界。如果了解分界但不了解不离界,也还是能废除和结界。如果不了解分界、只了解不离界,那么站在塔院、菩提树院、伍波萨他堂等没有疑虑的地方,或许还能废除,但绝对无法结界。如果强行结界,就会造成界与界混杂,把寺院变成非寺院,所以不应废除。如果两者都不了解,那既不能废除,也不能结界。因为这种界要么因甘马语而成为非界,要么因教法隐没而成为非界,而不了知界的人无法作甘马语,所以不应废除。应当充分了解之后,才可以废除或结界。以上是关于已结之界的判定。
Samūhanantena pana bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāya pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ, pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaupaosathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, te neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā, sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ceva bandhitabbā cāti. Ayaṃ tāva baddhasīmāya vinicchayo.
166非结界有三种:村界、七阿般多罗界、泼水界。其中,凡是一整个村子的田地范围,就叫作村界;这里说“村”,也把城镇和市集都包括在内。在某个区域里,该村的村主们能领到赋税,这个区域无论小还是大,都算作村界。城镇界和市集界也是这样。即使在同一片村田里,国王划出某一块地方,说“让这里成为一个独立的村”,然后赐给某人,那块地方也就成为独立的村界。所以,这种界和原本的村界、城镇界、市集界一样,都跟已结界相似,只是不能享有离三衣的豁免。
166.Abaddhasīmā pana gāmasīmā sattabbhantarasīmā udakukkhepasīmāti tividhā. Tattha yāvatā ekaṃ gāmakhettaṃ, ayaṃ gāmasīmā nāma, gāmaggahaṇena cettha (mahāva. aṭṭha. 147) nagarampi nigamampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva, tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.
在没有村庄的森林里,从中心向四周各算七阿般多罗的范围,就叫七阿般多罗界。这里说的“没有村庄的森林”,是指像频陀荒野那样的地方,或者大海中渔夫到不了的小岛。从中心向四周各算七阿般多罗,是以站在中间的人为准,向四面八方各量七阿般多罗,对穿贯通就是十四个阿般多罗。其中一个阿般多罗等于二十八肘。这个界会随着僧团人数而扩大,所以应该从僧团边缘开始,向四周按阿般多罗来划定界限。如果两个僧团分别举行伍波萨他,就要在两个七阿般多罗之间,再留出一个阿般多罗作为间隔。
Agāmake pana araññe samantā sattabbhantarā sattabbhantarasīmā nāma. Tattha agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Samantā sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthappamāṇaṃ hoti. Ayañca sīmā parisavasena vaḍḍhati , tasmā samantā parisapariyantato paṭṭhāya abbhantaraparicchedo kātabbo. Sace pana dve saṅghā visuṃ uposathaṃ karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññamekaṃ abbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ.
167167. 然而,世尊先否定了河流等可以成为结界之状态的说法,说道:“诸比丘,一切河非界,一切海非界,一切自然池非界。”接着又说:“诸比丘,在河、海或自然池中,一个中等体力的人向四周泼水所及的范围,那里就是同住、同一伍波萨他的地方。”这叫做泼水界。其中,河就是前面讲河相时所说的那样,海也很明显。凡是没有人挖掘、自然形成、四周来水充满的坑池,以及前面所说的雨季中河水停留的那种河段,这叫做自然池。即使是由河或海决口流出的水所形成的坑池,只要符合这个特征,也属于自然池。在这些河等之中,一个中等体力的人向四周泼水所划定的范围,就叫做泼水界。
167. Yā panesā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) evaṃ nadīādīnaṃ baddhasīmabhāvaṃ paṭikkhipitvā puna ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147) vuttā, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma. Tattha nadī nadīnimitte vuttalakkhaṇāva, samuddopi pākaṭoyeva. Yo pana yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva. Etesu nadīādīsu yaṃ ṭhānaṃ thāmamajjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma.
那么,泼水界该怎么划定呢?就像赌徒掷木球那样,用中等力气的人用手取水或沙,尽全力掷出去。这样掷出的水或沙落下的地方,就是一处泼水界的范围。站在这个范围之内、却已离开伸手可及距离的人,会破坏甘马。僧团扩大到多大,界也跟着扩大到多大,以僧团边缘的泼水范围为标准。不过,这种界只能在河流等水域之内得到,不能超出水域之外。所以,在河流或天然池中,凡是正常雨季四个月里被水淹没的区域;在大海中,凡是正常海浪退去后水停留的地方——从那里开始就是净地,站在那里做伍波萨他等甘马是允许的。即使在少雨的季节或热季,河流和天然池干涸了,那里仍然是净地。但如果在干涸的天然池里挖水池或筑堤坝,那个地方就变成村地了。然而,所说的“净地”,泼水界不超出它之外,而是进入它之内。因此,应该从它们之内、僧团边缘开始,向四周以泼水来划定界限。这就是这里的要点。
Kathaṃ pana udakukkhepo kātabboti? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukā vā patati, ayameko udakukkhepo, tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati, parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ, ayaṃ pana etesaṃ nadīādīnaṃ antoyeva labbhati, na bahi. Tasmā nadiyā vā jātassare vā yattakaṃ padesaṃ pakativassakāle catūsu māsesu udakaṃ ottharati, samudde yasmiṃ padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭati, dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nadījātassaresu sukkhesupi sā eva kappiyabhūmi. Sace pana sukkhe jātassare vāpiṃ vā khaṇanti, vappaṃ vā karonti, taṃ ṭhānaṃ gāmakhettaṃ hoti. Yā panesā ‘‘kappiyabhūmī’’ti vuttā, tato bahi udakukkhepasīmā na gacchati, anto gacchati, tasmā tesaṃ anto parisapariyantato paṭṭhāya samantā udakukkhepaparicchedo kātabbo, ayamettha saṅkhepo.
这段详细说明是这样的:如果一条河不算太长,从源头一直到河口,僧众到处都能坐下来,那么对于泼水界而言就无事可作,整条河都归这些比丘使用。至于玛哈苏玛长老所说的“河正流经一由旬时,也可以舍弃上面半由旬,在下面半由旬作甘马”,这种说法已经被玛哈巴杜玛长老否定了。因为世尊在讲到“比丘尼渡河时,覆盖三圈之后,内衣随处弄湿”时,已经说明了河的标准,并不是一由旬或半由旬。所以,按照这部经所说的,对于前面已经说明特征的那种河,从它的源头开始就可以作甘马。如果那里有许多比丘各自分别作甘马,那么所有人都应该在自己和他人的泼水范围之间,再留出一段泼水范围作为界间。比这个多是可以的,少了就不行。自然池和大海也是同样的道理。
Ayaṃ pana vitthāro – sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmāya kammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti . Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari aḍḍhayojanaṃ pahāya heṭṭhā aḍḍhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti (pāci. 692) idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā, tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo, tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddepi eseva nayo.
如果比丘们想着“我们要作甘马”而走到河里,假如河水满到与岸齐平,就该穿上浴衣,直接在河里作甘马。如果做不到,也可以站在船上作。但在行驶中的船上作是不行的。为什么?因为界线只有泼一次水的范围那么大,而船很快就越过去了。这样一来,就会在另一个界内动议,在另一个界内宣告。所以,应该用桨把船停住,或者系在石头上,或者系在河里长出的树上,然后作甘马。站在河里搭好的平台上,或者站在河里长出的树上作,也是可以的。但如果树的枝条,或者从树上垂下来的气根,落到河外岸上的寺院界或村界上,那就应该先净化界,或者砍掉那枝条,然后作甘马。如果把船系在河外岸上长出的树伸进河里的枝条或气根上,是不可以作甘马的;如果作了,就应该净化界,或者砍断它,消除它落在界外的状态。在河岸上打桩,把船系在那上面,也是绝对不行的。如果在河上造桥,桥和桥墩都在河里,那么站在桥上作甘马是可以的。但如果桥或桥墩落在河外岸上,就不可以作甘马,应该先净化界再作。如果桥墩在河里,而桥身悬在两岸上方的空中,那是可以的。
Nadiyā pana ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvā antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā. Taṃ nāvā sīghameva atikkamati, evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti, aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambetvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati. Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva. Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu ca setupādā ca honti, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati.
如果河里有石头或小岛,那么先前说过的那种在正常雨季四个月里被水淹没的区域,就只算作河流。但在洪水泛滥的时候,被洪水淹没的地方不能用来作甘马,因为那只算作村界。人们从河里引水渠时,会在河中设置障碍;如果水越过障碍或冲破障碍继续流,那么凡是水还在流的地方,都可以作甘马。但如果用障碍或闸门把水流截断,水不再流动,那么在水不流动的地方就不能作,即使只是在障碍物所在的那一点地方也不能作。如果障碍物的某一部分像前面说的石头或小岛那样被水淹没,那就可以在那里作,因为那只算作河流。如果有人毁掉河流改成湖,在下方筑堤坝,水流来把湖灌满并停在那里,那么在这个湖里不能作甘马;但在上方水流的地方,以及下方弃水流入河流、开始流动的地方,就可以作。天不下雨的时候,或者在冬夏季节,即使河流干涸,也还是可以作;但从河里引出的人工水渠不能作。如果那条水渠过一段时间溃决了,变成了河流,那就可以作。有些河流溢出,淹没村界或镇界后继续流,那仍然是河流,可以作甘马。但如果淹没了寺院界,那就只算作寺院界。
Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tattha yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle oghena otthatokāso na gahetabbo. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, taṃ ce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchindati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kātuṃ na vaṭṭati, āvaraṇamattakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhottharīyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷibaddhā udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitodakaṃ nadiṃ otaritvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati, nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在大海上做僧团事务时,如果某个区域被涨潮的水或自然海浪猛烈涌来淹没,就不该在那里做。可是,在自然海浪退去后停留下来的地方,从水边往内算就是内海,站在那里可以做僧团事务。如果海浪的冲力太强,就坐在船上或筏上做。这些情况的判定,应该按照前面讲河流时所说的办法来理解。海里有露出水面的岩石,有时海浪涌来把它淹没,有时不淹没,那里不能做僧团事务,因为它只算村庄界。但如果不管海浪来不来,那里都被常水淹没,那就可以做。如果有小岛或山,它离得很远,不在渔夫往来的路线上,那它只算山林界。如果它在渔夫往来范围的这一边,就算村庄界;在那里如果没有先净化村庄界,就不能做僧团事务。大海如果淹没了村庄界或市镇界而停在那里,那仍然算是海,可以在那里做僧团事务。但如果它淹没了寺院界,那就只算寺院界。
Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya anto samuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti, kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva ottharīyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati, tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在天然水池里做僧团事务时,如果按前面说的那种雨季情形,雨停之后水就干了,既没有水喝,也不能洗手洗脚,这种地方不算天然水池,只归入村田的范围,不可以在那里做僧团事务。但如果按前面说的雨季情形,水能存住,这才算是天然水池。在雨季四个月里水停留的那片区域,可以做僧团事务。如果水很深,可以扎筏子站在上面做,也可以把筏子绑在天然水池里长出的树上做。至于露出水面的岩石和小岛,判定方法和前面讲河流时一样。如果天然水池在雨量正常时水量充足,即使后来少雨,或者到了冬夏时节干涸没水,仍然可以在那里做僧团事务。《安达卡注》里说“所有天然水池干了、没水了,就只算村田”,这话不能采纳。不过,如果人们在那里为了取水而挖坑或挖池子等,那个地方就不算天然水池,归入村界。种葫芦、南瓜等时,道理也一样。如果把它填平做成陆地,或者在一处筑堤,把整片都改成大湖,那全部都不算天然水池,归入村界。盐田也算天然水池。雨季四个月里,在水停留的地方可以做僧团事务。以上就是对未划定界场的判定。
Jātassare kammaṃ karontehi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa antojātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana cepi dubbuṭṭhikakāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo. Sace pana naṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva naṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Ayaṃ abaddhasīmāya vinicchayo.