21. 自恣决断论
21. Pavāraṇāvinicchayakathā
116“拒绝自恣”:正在食用五种主食之一时,对任何被呈上的食物加以拒绝,即名为拒绝自恣。它并非仅凭拒绝本身便能成立,而是依五支而成就。这五支是:座位、食物、施者立于手距之内、呈献、对被呈献之物的拒绝。其中,“座位”指正在进食之处,即此人正在进食的意思。“食物”指足以构成自恣的食物,且所拒绝的应是米饭等主食中的一种。“施者立于手距之内”指施者持着足以构成自恣的食物,立于二肘半手距的范围之内。“呈献”指立于手距内的施者以身行呈献。“对被呈献之物的拒绝”指对如此呈献之物,以身或语加以拒绝。如此,依此五支而成为自恣。此义也曾说过。
116.Paṭikkhepapavāraṇāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjamānena yassa kassaci abhihaṭabhojanassa paṭikkhepasaṅkhātā pavāraṇā. Sā ca na kevalaṃ paṭikkhepamattena hoti, atha kho pañcaṅgavasena. Tatrimāni pañcaṅgāni – asanaṃ, bhojanaṃ, dāyakassa hatthapāse ṭhānaṃ, abhihāro, abhihaṭassa paṭikkhepoti. Tattha asananti vippakatabhojanaṃ, bhuñjamāno cesa puggalo hotīti attho. Bhojananti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ, odanādīnañca aññataraṃ paṭikkhipitabbaṃ bhojanaṃ hotīti attho. Dāyakassa hatthapāse ṭhānanti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ gaṇhitvā dāyakassa aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse avaṭṭhānaṃ. Abhihāroti hatthapāse ṭhitassa dāyakassa kāyena abhihāro. Abhihaṭassa paṭikkhepoti evaṃ abhihaṭassa kāyena vā vācāya vā paṭikkhepo. Iti imesaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ vasena pavāraṇā hoti. Vuttampi cetaṃ –
“优波离,自恣依五相而可知:座处可知,食物可知,施者立于手距之内,呈献,拒绝可知。”
‘‘Pañcahi, upāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati, asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito, abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti (pari. 428).
117117. 对此的决断如下(《波逸提注释》238-239)——在‘座位’等中,首先,所食之物,以及立于手距内者所呈献而被拒绝的食物,应知仅为米饭、粥、炒粉、鱼、肉这五种之一。其中,米饭是指由七种谷物——稻、粳、大麦、小麦、稗、稊、稌——的米粒所制成。此中,‘稻’包括乃至野生稻在内的一切稻类。‘粳’包括一切粳类。大麦与小麦无细分。‘稗’包括白、红、黑等一切稗类。‘稊’包括乃至稊贼在内的一切白色稊类。‘稌’包括黑稌以及黍等类别的一切草谷类。此中,野生稻与稊贼等,有人说属于随顺谷物。无论是谷物还是随顺谷物,取此七种所述分类的谷物之米粒,无论心想‘将煮饭’或‘将煮粥’或‘将煮酸粥、乳粥等其中之一’而煮,若在食用时,无论热食冷食,在取食之处可见块状,则归入米饭类,能生自恣。若不见块状,则归入粥类,不生自恣。
117. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 238-9) – ‘‘asana’’ntiādīsu tāva yaṃ asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipati, taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsanti imesaṃ aññatarameva veditabbaṃ. Tattha odano nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍulehi nibbatto. Tatra sālīti antamaso nīvāraṃ upādāya sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhijāti. Yavagodhumesu bhedo natthi. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Varakoti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. Kudrūsakoti kāḷakudrūsako ceva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti. Nīvāravarakacorakā cettha dhaññānulomāti vadanti, dhaññāni hontu dhaññānulomāni vā, etesaṃ vuttappabhedānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā ‘‘bhattaṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘yāguṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacissāmā’’ti vā yaṃ kiñci sandhāya pacantu, sace uṇhaṃ sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati, odanasaṅgahameva gacchati, pavāraṇaṃ janeti. Sace odhi na paññāyati, yāgusaṅgahaṃ gacchati, pavāraṇaṃ na janeti.
即使是以叶、果、笋等混合的酸粥,或刚离灶、滚烫可倾倒而饮、以手取时不见块状的乳粥,亦不引发自恣。然而,若热气消散,冷却后变稠,可见块状,则引发自恣,先前的稀薄状态不具遮止作用。若加入酪、酸汁等,放入许多叶、果、笋,哪怕只放入一把米粒,于食用时可见块状,即引发自恣。在并非粥的邀请中,说‘将给粥’,而于饭中掺入水、米汤、乳等,说‘请取粥’,虽是稀薄,也必引发自恣。然而,若在沸水等中放入米粒煮后施与,则归入粥类。即便归入粥类,在此类或其他粥中,若放入鱼肉,哪怕有芥子许的鱼肉块或筋可见,即引发自恣;但纯汁的味粥则不引发自恣。除所述谷物米粒之外,以竹米等其他物,或以块茎、根、果等任何物所作之饭,不引发自恣,稠粥更不待言。然而,若于此中放入鱼肉,则引发自恣。《大护寺注》中说:‘为花食之饭亦引发自恣。’所谓为花食的饭,是指为作花食而置沸水中蒸的米粒。然而,若将这些米粒晒干而食,则可,既不归入炒粉之列,亦不归入饭之列。以这些米粒再作的饭,则必引发自恣。若以这些米粒在熟酥等中煮,或作饼,则不引发自恣。以他们所造之炒米或炒粉
Yopi pāyāso vā paṇṇaphalakaḷīramissakā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇhā hoti āvajjitvā pivituṃ sakkā, hatthena gahitokāsepi odhiṃ na dasseti, pavāraṇaṃ na janeti. Sace pana usumāya vigatāya sītalabhūtā ghanabhāvaṃ gacchati, odhiṃ dasseti, puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanubhāvo na rakkhati. Sacepi dadhitakkādīni āropetvā bahū paṇṇaphalakaḷīre pakkhipitvā muṭṭhimattāpi taṇḍulā pakkhittā honti, bhojanakāle ce odhi paññāyati, pavāraṇaṃ janeti. Ayāguke nimantane ‘‘yāguṃ dassāmā’’ti bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti. Kiñcāpi tanuko hoti, pavāraṇaṃ janetiyeva. Sace pana pakkuthitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati. Yāgusaṅgahaṃ gatepi tasmiṃ vā aññasmiṃ vā yattha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, sace sāsapamattampi macchamaṃsakhaṇḍaṃ vā nhāru vā paññāyati, pavāraṇaṃ janeti, suddharasako pana rasakayāgu vā na janeti. Ṭhapetvā vuttadhaññataṇḍule aññehi veṇutaṇḍulādīhi vā kaṇḍamūlaphalehi vā yehi kehici kataṃ bhattampi pavāraṇaṃ na janeti, pageva ghanayāgu. Sace panettha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, janeti. Mahāpaccariyaṃ ‘‘pupphiatthāya bhattampi pavāraṇaṃ janetī’’ti vuttaṃ. Pupphiatthāya bhattaṃ nāma pupphikhajjakatthāya kuthitudake pakkhipitvā seditataṇḍulā vuccanti. Sace pana te taṇḍule sukkhāpetvā khādanti, vaṭṭati, neva sattusaṅkhyaṃ, na bhattasaṅkhyaṃ gacchanti. Puna tehi katabhattaṃ pavāretiyeva. Te taṇḍule sappitelādīsu vā pacanti, pūvaṃ vā karonti, na pavārenti. Puthukā vā tāhi katasattubhattādīni vā na pavārenti.
所谓粥,是指以大麦制成的粥。而以其他如绿豆等制成的粥,则不引发自恣。
Kummāso nāma yavehi katakummāso. Aññehi pana muggādīhi katakummāso pavāraṇaṃ na janeti.
所谓炒粉,是指以稻谷、粳米、大麦制成之粉。稗、稊、稌的穗头,亦经炒后稍加捣碎去壳,再用力捣成细末。即使此粉末因湿润而结成一团,亦归入炒粉类。粗炒的粳米粒捣碎后施与,其粉末亦归入炒粉类。然而,均匀炒制的粳米、或粳稻叶的米粒,或仅只是炒米粒,则不引发自恣。但这些米粒的粉末则引发自恣;粗炒粳米的碎米亦引发自恣。均匀炒制或经日晒的碎米则不引发自恣。炒米以及以彼所作之饭、炒粉等,或不引发自恣;任何炒面粉或纯零食亦不引发自恣。然而,填充有鱼肉的零食或炒粉团则引发自恣。鱼与肉的情况显而易见。
Sattu nāma sālivīhiyavehi katasattu. Kaṅguvarakakudrūsakasīsānipi bhajjitvā īsakaṃ koṭṭetvā thuse palāpetvā puna daḷhaṃ koṭṭetvā cuṇṇaṃ karonti. Sacepi taṃ allattā ekabaddhaṃ hoti, sattusaṅgahameva gacchati. Kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā denti, tampi cuṇṇaṃ sattusaṅgahameva gacchati. Samapākabhajjitānaṃ pana vīhīnaṃ vā vīhipalāsānaṃ vā taṇḍulā bhajjitataṇḍulā eva vā na pavārenti. Tesaṃ pana taṇḍulānaṃ cuṇṇaṃ pavāreti, kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ kuṇḍakampi pavāreti. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ na pavāreti. Lājā vā tehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti, bhajjitapiṭṭhaṃ vā yaṃ kiñci suddhakhajjakaṃ vā na pavāreti. Macchamaṃsapūritakhajjakaṃ pana sattumodako vā pavāreti. Maccho maṃsañca pākaṭameva.
然而,此处有以下差别:若有人在喝粥时,施主只给了如粥粒大小的两块鱼肉或肉块,无论置于同一容器或不同容器,若他不吃这些,而拒绝了其他任何足以构成遮食之物,则不构成遮食。其后,他吃了一块,另一块在手中或钵中,此时若他拒绝其他食物,则构成遮食。若两块皆已吃下,口中连芥子大小的残余也无,那么即使他拒绝其他食物,也不构成遮食。吃如法肉时拒绝如法肉,构成遮食。吃如法肉时拒绝不如法肉,不构成遮食。何以故?因为所拒绝的对象并非遮食的所依。因为只有当比丘拒绝了他可以吃的东西时,才构成遮食。然而,他是因为知其不如法而拒绝,或虽不知,所拒绝之物本身即属应被拒绝之列,因此不构成遮食。若吃不如法肉时拒绝如法肉,则构成遮食。何以故?因为有遮食的所依存在。因为他所拒绝的,正是遮食的所依;而他所吃的肉,虽也属应被拒绝之列,但在被吃时并未失去其肉的本质,因此构成遮食。吃不如法肉时拒绝不如法肉,依前述道理,不构成遮食。吃如法
Ayaṃ pana viseso – sace yāguṃ pivantassa yāgusitthamattāneva dve macchakhaṇḍāni vā maṃsakhaṇḍāni vā ekabhājane vā nānābhājane vā denti, tāni ce akhādanto aññaṃ yaṃ kiñci pavāraṇappahonakaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Tato ekaṃ khāditaṃ, ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, so ce aññaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Dvepi khāditāni honti, mukhe sāsapamattampi avasiṭṭhaṃ natthi, sacepi aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Avatthutāya. Yañhi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃyeva paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati, ajānantopi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitameva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti. Sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kasmā? Vatthutāya. Yañhi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vatthu, yaṃ pana khādati, taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahati, tasmā pavāreti. Akappiyamaṃsaṃ vā khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, purimanayeneva na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ vā akappiyamaṃsaṃ vā khādanto pañcannaṃ bhojanānaṃ yaṃ kiñci kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kuladūsakavejjakammauttarimanussadhammārocanasāditarūpiyādīhi nibbattaṃ buddhapaṭikuṭṭhaṃ anesanāya uppannaṃ akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā bhuñjantopi kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāretīti sabbattha vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.
118118. 如上已解释了‘所食’等中,什么是所食,以及拒绝在伸手范围内被递送的食物时如何构成遮食。现在,为了解如何构成,作此抉择:关于‘所食’与‘食物’,首先,若人吞下了哪怕一粒饭,那么只要在钵、口、手的任何一处存在五种主食中的任何一种,而他拒绝五种主食中的其他任何一种,即构成遮食。若某处并无食物,仅闻到食物气味,则不构成遮食。若口中和手中无食物,钵中有食物,但他不想在那个座位吃,想进入寺院后再吃,或者想给其他人,在此期间若拒绝食物,不构成遮食。何以故?因为进食过程已经中断。‘有人想去别处吃,口中吞下饭后,拿着剩余的食物在路上拒绝其他食物,对他而言也不构成遮食。’这是《大筏》中所说。如同钵中,手中亦然。又或,若口中虽有食物,但他不想吞下,在那一刻拒绝其他食物,不构成遮食。因为在一处所说的特征,应知适用于一切处。此外,在《库伦达》中,这个道理已被开示。那里说:‘口中饭已吞下,手中饭想给食残者,钵中饭想给比丘,若在那一刻拒绝,不构成遮食。’
118. Evaṃ ‘‘asana’’ntiādīsu yañca asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipanto pavāraṇaṃ āpajjati, taṃ utvā idāni yathā āpajjati, tassa jānanatthaṃ ayaṃ vinicchayo – asanaṃ bhojananti ettha tāva yena ekasitthampi ajjhohaṭaṃ hoti so sace pattamukhahatthānaṃ yattha katthaci pañcasu bhojanesu ekasmimpi sati aññaṃ pañcasu bhojanesu ekampi paṭikkhipati, pavāreti. Katthaci bhojanaṃ natthi, āmisagandhamattaṃ paññāyati, na pavāreti. Mukhe ca hatthe ca bhojanaṃ natthi, patte atthi, tasmiṃ pana āsane abhuñjitukāmo, vihāraṃ vā pavisitvā bhuñjitukāmo, aññassa vā dātukāmo tasmiṃ ce antare bhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā. ‘‘Yopi aññatra gantvā bhuñjitukāmo mukhe bhattaṃ gilitvā sesaṃ ādāya gacchanto antarāmagge aññaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati, tassapi pavāraṇā na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Yathā ca patte, evaṃ hatthepi. Mukhepi vā vijjamānaṃ bhojanaṃ sace anajjhoharitukāmo hoti, tasmiñca khaṇe aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Ekasmiñhi pade vuttaṃ lakkhaṇaṃ sabbattha veditabbaṃ hoti. Apica kurundiyaṃ esa nayo dassitoyeva. Vuttañhi tattha ‘‘mukhe bhattaṃ gilitaṃ, hatthe bhattaṃ vighāsādassa dātukāmo, patte bhattaṃ bhikkhussa dātukāmo, sace tasmiṃ khaṇe paṭikkhipati, na pavāretī’’ti.
关于‘站在伸手范围内’:在此处,若比丘坐着,则从座位的后缘算起;若站着,则从脚后跟的后缘算起;若躺着,则从躺卧那一侧的外缘算起;施主无论是坐着、站着还是躺着,除去其伸展的手,以其身体最靠近比丘的肢节为界,向内量二肘半的距离,应知此为‘伸手范围’。只有在那个范围内站着,拒绝被递送的食物,才构成遮食,超出此范围则不构成。
Hatthapāse ṭhitoti ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho ‘‘hatthapāso’’ti veditabbo. Tasmiṃ ṭhatvā abhihaṭaṃ paṭikkhipantasseva pavāraṇā hoti, na tato paraṃ.
「奉上」是指站在一臂之距内,为了让对方接取而递近。若紧邻而坐的比丘对置于手、大腿或支架上的钵未作奉上,仅说「请取食」,此时拒绝并不构成遮止。将食器取来放在前方地上说「请取」时,亦同此理。但若稍微抬起或移开后说「请取」,此时拒绝则遮止成立。坐在长老座上的长老将钵递给远处一位年轻比丘,说「从这里取饭」,年轻比丘取后默然站立,随后说「我够了」而拒绝,这不构成遮止。何以故?因长老在远处,且递送者未作奉上。若对随后到来的比丘说「请取此食」,此时拒绝则遮止成立。分发食物者一手持饭锅、一手持勺,为比丘们分食,此时若另一人来说「我拿锅,你给饭」,说完后仅触碰而未持取,分发者仍拿着锅,这便算是已奉上,若出于给予之意而拒绝拿取,遮止成立。若分发者仅触碰,另一人拿着锅,此时拒绝拿取则遮止不成立;但用勺子舀起的食物,遮止成立,因为以勺奉上即是他的奉上。《大跋遮利耶》中说:「两人同等分担时,拒绝亦构成遮止。」当为一位比丘递送食器时,另一比丘用手遮挡。
Abhiharatīti hatthapāsabbhantare ṭhito gahaṇatthaṃ upanāmeti. Sace pana anantaranisinnopi bhikkhu hatthe vā ūrūsu vā ādhārake vā ṭhitaṃ pattaṃ anabhiharitvā ‘‘bhattaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi. Bhattapacchiṃ ānetvā purato bhūmiyaṃ ṭhapetvā ‘‘gaṇhāhī’’ti vuttepi eseva nayo. Īsakaṃ pana uddharitvā vā apanāmetvā vā ‘‘gaṇhathā’’ti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Therāsane nisinno thero dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ‘‘ito odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī tiṭṭhati, daharo ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Therassa dūrabhāvato dūtassa ca anabhiharaṇato. Sace pana gahetvā āgato bhikkhu ‘‘idaṃ bhattaṃ gaṇhā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Parivesanāyaeko ekena hatthena odanapacchiṃ, ekena kaṭacchuṃ gahetvā bhikkhuṃ parivisati, tatra ce añño āgantvā ‘‘ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi, tvaṃ odanaṃ dehī’’ti vatvā gahitamattameva karoti, parivesako eva pana taṃ dhāreti, tasmā sā abhihaṭāva hoti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hoti. Sace pana parivesakena phuṭṭhamattāva hoti, itarova naṃ dhāreti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā na hoti, kaṭacchunā uddhaṭabhatte pana hoti. Kaṭacchunā abhihāroyeva hi tassa abhihāro. ‘‘Dvinnaṃ samabhārepi paṭikkhipanto pavāretiyevā’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Anantarassa bhikkhuno bhatte dīyamāne itaro pattaṃ hatthena pidahati, pavāraṇā natthi. Kasmā? Aññassa abhihaṭe paṭikkhittattā.
「拒绝的了知」——此处,若拒绝以言语奉上者,遮止不成立;然而对于以任何方式由身奉上者,无论以身相或言语拒绝,遮止皆成立,应如此了知。其中,以身拒绝是指:摇动手指、手掌、蝇拂或袈裟一角,或皱眉作态,或怒目而视。以语拒绝是指:说「够了」、「我不取」、「不用倒」、「走开」。如是,以任何方式由身或语表示拒绝,遮止即成立。
Paṭikkhepo paññāyatīti ettha vācāya abhihaṭaṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi, kāyena abhihaṭaṃ pana yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhipantassa pavāraṇā hotīti veditabbo. Tatra kāyena paṭikkhepo nāma aṅguliṃ vā hatthaṃ vā makkhikābījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketi. Vācāya paṭikkhepo nāma ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā vadati. Evaṃ yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhitte pavāraṇā hoti.
119若有人面对已奉上的食物,因畏惧犯戒而缩手,对一再往钵中倒饭者说「倒吧,倒吧,压紧压紧,装满吧」,此时应如何判定?大苏马长老先说:「因是出于不让他再倒之意而说此言,故遮止成立。」大莲花长老则说:「对说『倒吧,装满吧』之人,哪里有遮止?」因此,说不构成遮止。
119. Eko abhihaṭe bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ‘‘ākira ākira, koṭṭetvā koṭṭetvā pūrehī’’ti vadati, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘anākiraṇatthāya vuttattā pavāraṇā hotī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ākira pūrehīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
另一比丘注意到正在奉上食物的比丘,便对他说:“贤友,你还要从这里拿些什么吗?我给你一些。”对此,大苏马长老说:“因其言下之意为‘他不会这样来了’,故遮止成立。”大莲花长老则说:“对一个问‘你要拿吗’的人,哪里来的遮止?”因此判为不构成遮止。
Aparo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā ‘‘kiṃ, āvuso, itopi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī’’ti āha, tatrāpi ‘‘evaṃ nāgamissatīti vuttattā pavāraṇā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘gaṇhissasīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
有人奉上混有肉的汁,说“请取肉汁”,听者听后拒绝,不构成遮止。若说“鱼肉汁”而拒绝,则遮止成立;若说“请取这个”,遮止同样成立。若将肉分离后说“请取肉汁”,无畏长老说:“其中哪怕有芥子大小的碎肉,拒绝便构成遮止。若已滤过,则不构成遮止。”
Eko samaṃsakaṃ rasaṃ abhiharitvā ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthi. ‘‘Macchamaṃsarasa’’nti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti, ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi hotiyeva. Maṃsaṃ visuṃ katvā ‘‘maṃsarasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, ‘‘tattha ce sāsapamattampi maṃsakhaṇḍaṃ atthi, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Sace pana parissāvito hoti, vaṭṭatī’’ti abhayatthero āha.
当奉上肉汁者向大长老请求时,大长老说了声“稍等”,随后说:“贤友,拿小钵来。”对此,应如何判定?大苏马长老认为:“奉食者的去路已被截断,因此构成遮止。”大莲花长老则说:“他能去哪里?这算什么去路?对于正在取食的人,哪有什么遮止?”因此判为不构成遮止。
Maṃsarasena āpucchantaṃ mahāthero ‘‘muhuttaṃ āgamehī’’ti vatvā ‘‘thālakaṃ, āvuso, āharā’’ti āha, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘abhihārakassa gamanaṃ upacchinnaṃ, tasmā pavāretī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ayaṃ kuhiṃ gacchati, kīdisaṃ etassa gamanaṃ, gaṇhantassapi nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
他们将肉与竹笋、菠萝蜜等混合烹煮后,端来时说:“请取用竹笋汤,请取用菠萝蜜菜肴”,这样说并不构成受请食。为何?因为是以不应受请食的名称而说的缘故。若是说“鱼汤”、“肉汤”,或者说“请取用这个”,则构成受请食,这称为“肉碎混合物”。即使想施与的人说“请取用碎混合物”,也是如法的(不构成受请食);若说“肉碎混合物”或“这个”,则构成受请食。此规则适用于所有混合鱼肉的食物。
Kaḷīrapanasādīhi missetvā maṃsaṃ pacanti, taṃ gahetvā ‘‘kaḷīrasūpaṃ gaṇhatha, panasabyañjanaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, evampi na pavāreti. Kasmā? Apavāraṇārahassa nāmena vuttattā. Sace pana ‘‘macchasūpaṃ maṃsasūpa’’nti vā ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vā vadanti, pavāreti, maṃsakarambako nāma hoti. Taṃ dātukāmopi ‘‘karambakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, vaṭṭati, na pavāreti, ‘‘maṃsakarambaka’’nti vā ‘‘ida’’nti vā vutte pana pavāreti. Esa nayo sabbesu macchamaṃsamissakesu.
120然而,若有人在接受招待用餐时,误以为呈上的肉是“专为自己而杀”而拒绝,他仍然是已受请食者——这是《大护寺注》中所说。而《小护寺注》中对混合食物的讨论则说得很好。其中这样说:一位行乞食的比丘端来混有饭的粥,说:“请取用粥”,这不构成受请食;若说:“请取用饭”,则构成受请食。为何?因为所询问的食物(饭)存在于其中。这里的含义是:如果说“请取用混有粥的”,其中若粥较多或相等,则不构成受请食;若粥少而饭多,则构成。由于这在所有注释书中都有提及,因此无法拒绝,但其中的理由不易察觉。若说“请取用混有饭的”,无论饭是多、相等或少,都构成受请食。若不特指饭或粥而说“请取用混合的”,其中若饭多或相等,则构成受请食;若饭少,则不构成。但这不可与“混合团食”等同。因为混合团食可能混有肉,也可能不混有肉,因此当说“混合团食”时,没有受请食;而这里仅是混有饭的食物。此处依所说的方法而有受请食。在有多味汤汁的饭中,若分别说“请取用汁”;在富含乳的乳中,“请取用乳”;在富含酥油的乳粥中,“请取用酥油”——若拒绝这些,则不构成受请食。
120. ‘‘Yo pana nimantane bhuñjamāno maṃsaṃ abhihaṭaṃ ‘uddissakata’nti maññamāno paṭikkhipati, pavāritova hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Missakakathā pana kurundiyaṃ suṭṭhu vuttā. Evañhi tattha vuttaṃ – piṇḍacāriko bhikkhu bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vadati, na pavāreti, ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte pavāreti. Kasmā? Yenāpucchito, tassa atthitāya. Ayamettha adhippāyo – ‘‘yāgumissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā, na pavāreti. Yāgu mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāreti. Idañca sabbaaṭṭhakathāsu vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ, kāraṇaṃ panettha duddasaṃ. ‘‘Bhattamissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattaṃ bahutaraṃ vā samaṃ vā appataraṃ vā hoti, pavāretiyeva . Bhattaṃ vā yāguṃ vā anāmasitvā ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce bhattaṃ bahutaraṃ vā samakaṃ vā hoti, pavāreti, appataraṃ na pavāreti, idañca karambakena na samānetabbaṃ. Karambako hi maṃsamissakopi hoti amaṃsamissakopi, tasmā karambakanti vutte pavāraṇā natthi, idaṃ pana bhattamissakameva. Ettha vuttanayeneva pavāraṇā hoti. Bahurase bhatte rasaṃ, bahukhīre khīraṃ, bahusappimhi ca pāyāse sappiṃ gaṇhathāti visuṃ katvā deti, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi.
若有人在行走中受请食,他可以边走边食。若遇到泥泞或积水而停下,则应作残食法。若中途河水满溢,应沿着河岸绕行而食。若有船或桥,登上后也应经行而食,不应中断行走。坐在车乘、象背、马背、月轮座或日轮座上受请食者,只要那些载具还在移动,直到正午之前,都应坐着进食。站着受请食者,应站着而食;坐着受请食者,应坐着而食;若要改变各自的姿势,则应作残食法。若蹲坐着受请食,则应蹲坐而食,但应在身下铺设草垫或某种坐具。坐在凳子上受请食者,可以不移动座位而转身朝向四方进食。坐在床上受请食者,不得在此处或彼处移动;但若连同床一起抬起带到别处,则允许。躺卧着受请食者,应躺卧而食。翻身时,不应越过原来躺卧的那一侧。
Yo pana gacchanto pavāreti, so gacchantova bhuñjituṃ labhati. Kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ. Sace antarā nadī pūrā hoti, nadītīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. Atha nāvā vā setu vā atthi, taṃ abhiruhitvāpi caṅkamanteneva bhuñjitabbaṃ, gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. Yāne vā hatthiassapiṭṭhe vā candamaṇḍale vā sūriyamaṇḍale vā nisīditvā pavāritena yāva majjhanhikaṃ, tāva tesu gacchantesupi nisinneneva bhuñjitabbaṃ. Yo ṭhito pavāreti, ṭhiteneva, yo nisinno pavāreti, nisinneneva paribhuñjitabbaṃ, taṃ taṃ iriyāpathaṃ vikopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. Yo ukkuṭiko nisīditvā pavāreti, tena ukkuṭikeneva bhuñjitabbaṃ. Tassa pana heṭṭhā palālapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanakaṃ dātabbaṃ. Pīṭhake nisīditvā pavāritena āsanaṃ acāletvāva catasso disā parivattantena bhuñjituṃ labbhati. Mañce nisīditvā pavāritena ito vā etto vā sañcarituṃ na labbhati. Sace pana naṃ saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti, vaṭṭati. Nipajjitvā pavāritena nipanneneva paribhuñjitabbaṃ. Parivattantena yena passena nipanno, tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.
121那么,已受请食者应当如何做?若他以受请食时的威仪受请食后,改变该威仪而以另一种威仪进食,则应作‘残食’法后再食。若未作残食法,而嚼食或食用任何属于时药所摄的硬食或软食,每一咽皆犯波逸提。
121. Pavāritena pana kiṃkātabbanti? Yena iriyāpathena pavārito hoti, taṃ vikopetvā aññena iriyāpathena ce bhuñjati, atirittaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Anatirittaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikasaṅgahitaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
其中,‘非残食’指非残食、非多余。而因为它未以‘已作净’等七种律之作法而作,或对病者而言并非额外,故于分别中说:
Tattha anatirittaṃ nāma nātirittaṃ, na adhikanti attho. Taṃ pana yasmā kappiyakatādīhi sattahi vinayakammākārehi akataṃ vā gilānassa anadhikaṃ vā hoti, tasmā padabhājane vuttaṃ –
‘非残食’者,即:未作净者,未受持者,未提示者,在伸手所及之外作者,非已食者所作,已食且受请食者从座起立后所作,未说‘这一切已足够’者,非病者残食——此即名为非残食。(波逸提 239)
‘‘Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti, anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, abhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā ca pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti avuttaṃ hoti, na gilānātirittaṃ hoti, etaṃ anatirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).
其中,“未作净”是指:该处有果实或块根等物,并未依五种沙门净法而作净;又或不可食之肉、不可食之食物,这些即称为“非净”。纵使将此非净物以“这一切已经足够”的方式作为残食,亦应知其为“未作净”。“未受持”是指:比丘并未领受食物,仅依前述方式而作残食。“未提示”是指:前来作净的比丘,没有将食物稍作举起或移近便作净。“于伸手距离外而作”是指:前来作净者,站在伸手可及的距离之外而作。“非已食者所作”是指:作“这一切已经足够”这样的残食时,作净者自己并未受用足可称为受请食的食物。“已食且受请食者从座起立后所作”:此义显然。“未说‘这一切已经足够’”是指:未以言语如此表达,而仅作出如是表示。如此,依这七种仪法,凡残食未作净者,以及非因病人而作之残食,此二种当知为“非残食”。
Tattha akappiyakatanti yaṃ tattha phalaṃ vā kandamūlādiṃ vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ akataṃ, yañca akappiyamaṃsaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā, etaṃ akappiyaṃ nāma. Taṃ akappiyaṃ ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ atirittaṃ katampi ‘‘akappiyakata’’nti veditabbaṃ. Appaṭiggahitakatanti bhikkhunā appaṭiggahitaṃyeva purimanayena atirittaṃ kataṃ. Anuccāritakatanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi anukkhittaṃ vā anapanāmitaṃ vā kataṃ. Ahatthapāse katanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatassa hatthapāsato bahi ṭhitena kataṃ. Abhuttāvinā katanti yo ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ karoti, tena pavāraṇappahonakabhojanaṃ abhuttena kataṃ. Bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena katanti idaṃ uttānameva. ‘‘Alametaṃ sabba’’nti avuttanti vacībhedaṃ katvā evaṃ avuttaṃ hoti. Iti imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ akataṃ, yañca na gilānātirittaṃ, tadubhayampi ‘‘anatiritta’’nti veditabbaṃ.
122至于残食,当知其定义正与此相反。是故于分别中说:
122. Atirittaṃ pana tasseva paṭipakkhanayena veditabbaṃ. Teneva vuttaṃ padabhājane –
“所谓残食,即已作净者,已受持者,已提示者,于伸手距离内所作者,已食者所作,已食且受请食者未从座起立所作者,已说‘这一切已经足够’者,以及病者残食——此即名为残食。”
‘‘Atirittaṃ nāma kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, bhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti vuttaṃ hoti, gilānātirittaṃ hoti, etaṃ atirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).
再者,此处“已食者所作”应这样理解:紧挨而坐的同分比丘,若从他钵中只取食一粒饭或一丝肉,也应当知此为“已食者所作”。关于“未从座起者”,为不混淆,作此判别:两位比丘早晨正进食时已作邀请,其中一位必须安坐原位,另一位取来常食或筹食,将一半倒入那位比丘的钵中,洗手之后,所余之食应由那位比丘令人作净方可食用。何以故?因其手上所沾者,为不净。若先坐之比丘自手从钵中取食,则无洗手之虑。然而,若如此作净后正进食时,又有人将菜肴或嚼食倾入钵中,则先前已作净者,不得再作净。未作者应作净,未作的那份应作净。“未作者”指另一比丘,即先前未作净者,应作净;“未作的那份”指虽先前已作净者,对于未作的那份,亦应作净。但不得于第一个容器中作净,若于此中作,则成与先前已作净者一同作净,故宜于另一容器中作净。如此作已,那位比丘即可与先前已作净的一同食用。
Apicettha bhuttāvinā kataṃ hotīti anantaranisinnassa sabhāgassa bhikkhuno pattato ekampi sitthaṃ vā maṃsahīraṃ vā khāditvā katampi ‘‘bhuttāvināva kataṃ hotī’’ti veditabbaṃ. Āsanā avuṭṭhitenāti ettha pana asammohatthaṃ ayaṃ vinicchayo – dve bhikkhū pātoyeva bhuñjamānā pavāritā honti, ekena tattheva nisīditabbaṃ, itarena niccabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā ānetvā upaḍḍhaṃ tassa bhikkhuno patte ākiritvā hatthaṃ dhovitvā sesaṃ tena bhikkhunā kappiyaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Kasmā? Yañhi tassa hatthe laggaṃ, taṃ akappiyaṃ hoti. Sace pana paṭhamaṃ nisinno bhikkhu sayameva tassa pattato hatthena gaṇhāti, hatthadhovanakiccaṃ natthi. Sace pana evaṃ ‘kappiyaṃ kāretvā bhuñjantassa puna kiñci byañjanaṃ vā khādanīyaṃ vā patte ākira’nti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ hoti, so puna kātuṃ na labhati. Yena akataṃ, tena kātabbaṃ, yañca akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Yena akatanti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ, tena kātabbaṃ. Yañca akatanti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tenapi yaṃ akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Paṭhamabhājane pana kātuṃ na labbhati. Tattha hi kariyamāne paṭhamaṃ katena saddhiṃ kataṃ hoti, tasmā aññasmiṃ bhājane kātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ kataṃ pana tena bhikkhunā paṭhamaṃ katena saddhiṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.
作净时,不仅应在钵中作,于罐中、篮中,或任何置于面前且口缘朝下的器皿中,皆应作。若有一百位比丘已作邀请,则所有人皆可食用,未受邀请者亦可食用。然而,那位已作净的比丘,则不可食用。即使已作邀请后,有比丘入村托钵,却被人取走其钵,并被安排坐于定需进食的喜庆宴会中,亦须令人作残食净后方可食用。若彼处无其他比丘,应将钵送至食堂或寺院,令人作净;作净时,不应在未受具足戒者手执物品时作。若食堂中的比丘不知如何作,应亲自前往令人作净后,取回而食。
Kappiyaṃ karontena ca na kevalaṃ patteyeva, kuṇḍepi pacchiyampi yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane kātabbaṃ. Taṃ sace bhikkhusataṃ pavāritaṃ hoti, sabbesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, appavāritānampi vaṭṭati. Yena pana kappiyaṃ kataṃ, tassa na vaṭṭati. Sacepi pavāretvā piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ pattaṃ gahetvā avassaṃ bhuñjanake maṅgalanimantane nisīdāpenti, atirittaṃ kārāpetvāva bhuñjitabbaṃ. Sace tattha añño bhikkhu natthi, āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā pattaṃ pesetvā kāretabbaṃ, kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabbaṃ. Sace āsanasālāyaṃ abyatto bhikkhu hoti, sayaṃ gantvā kappiyaṃ kārāpetvā ānetvā bhuñjitabbaṃ.
此处“病者残食”,不仅病者食用所余之食为病者残食,凡是特为病者持来,心想“今日或无论何时,待彼欲食时便食”的任何食物,皆应知为病者残食。然而,若将非残食的一日药、七日药或尽形寿药当作食物受用,每吞咽一口,犯恶作。若一日药等与食物相混合,不论当作食物或非食物而受持后吞咽,皆犯波逸提;若未混合,于有因缘时食用,则无罪。
Gilānātirittanti ettha na kevalaṃ yaṃ gilānassa bhuttāvasesaṃ hoti, taṃ gilānātirittaṃ, atha kho yaṃ kiñci gilānaṃ uddissa ‘‘ajja vā yadā vā icchati, tadā khādissatī’’ti āhaṭaṃ, taṃ sabbaṃ gilānātirittanti veditabbaṃ. Yāmakālikaṃ pana sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ vā yaṃ kiñci anatirittaṃ āhāratthāya paribhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Sace pana yāmakālikādīni āmisasaṃsaṭṭhāni honti, āhāratthāyapi anāhāratthāyapi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyameva, asaṃsaṭṭhāni pana sati paccaye bhuñjantassa anāpatti.