21. 关于自恣(邀请)的判定
21. Pavāraṇāvinicchayakathā
116“拒绝邀请”是指:正在吃五种食物中的任何一种时,拒绝任何被送来的食物,这就叫作拒绝邀请。它并不是只靠拒绝本身就成立,而是依五个条件成立。这五个条件是:进食、食物、施主站在手能够到的范围内、递送、拒绝已递送之物。其中,“进食”指已经开始吃,也就是说这个人正在吃。“食物”指足以构成邀请的食物,而且所拒绝的应当是米饭等食物中的一种。“施主站在手能够到的范围内”指施主拿着足以构成邀请的食物,站在大约两肘半的范围内。“递送”指站在手能够到的范围内的施主以身递送。“拒绝已递送之物”指对如此递送之物,以身或语加以拒绝。如是依此五支而成立邀请。对此亦如此说:
116.Paṭikkhepapavāraṇāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjamānena yassa kassaci abhihaṭabhojanassa paṭikkhepasaṅkhātā pavāraṇā. Sā ca na kevalaṃ paṭikkhepamattena hoti, atha kho pañcaṅgavasena. Tatrimāni pañcaṅgāni – asanaṃ, bhojanaṃ, dāyakassa hatthapāse ṭhānaṃ, abhihāro, abhihaṭassa paṭikkhepoti. Tattha asananti vippakatabhojanaṃ, bhuñjamāno cesa puggalo hotīti attho. Bhojananti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ, odanādīnañca aññataraṃ paṭikkhipitabbaṃ bhojanaṃ hotīti attho. Dāyakassa hatthapāse ṭhānanti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ gaṇhitvā dāyakassa aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse avaṭṭhānaṃ. Abhihāroti hatthapāse ṭhitassa dāyakassa kāyena abhihāro. Abhihaṭassa paṭikkhepoti evaṃ abhihaṭassa kāyena vā vācāya vā paṭikkhepo. Iti imesaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ vasena pavāraṇā hoti. Vuttampi cetaṃ –
优波离,自恣由五种情况成立:有自恣,有座位,有饮食,站在伸手可及的范围内,他递过来,有拒绝。
‘‘Pañcahi, upāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati, asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito, abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti (pari. 428).
117关于这一点,判定如下(《巴吉帝亚注释》238-239):在“座位”等说法中,首先,凡是所吃的,以及站在手能够到的范围内的人所递上而被拒绝的食物,应当知道就是米饭、粥、炒粉、鱼、肉这五种当中的某一种。其中,米饭是由七种谷物——稻、粳、大麦、小麦、稗、稊、稌——的米粒做成的。这里,“稻”包括乃至野生稻在内的一切稻类。“粳”包括一切粳类。大麦和小麦没有区分。“稗”包括白、红、黑等一切稗类。“稊”包括乃至稊贼在内的一切白色稊类。“稌”包括黑稌以及黍等类别的一切草谷类。这里,野生稻和稊贼等,有人说属于随顺谷物。不论是谷物还是随顺谷物,取上述七种谷物的米粒,无论心想“要煮饭”或“要煮粥”或“要煮酸粥、乳粥等其中一种”而煮,如果在吃的时候,不论热吃冷吃,在取食的地方能看到成块,就归入米饭类,能产生受请满足。如果看不到成块,就归入粥类,不产生受请满足。
117. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 238-9) – ‘‘asana’’ntiādīsu tāva yaṃ asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipati, taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsanti imesaṃ aññatarameva veditabbaṃ. Tattha odano nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍulehi nibbatto. Tatra sālīti antamaso nīvāraṃ upādāya sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhijāti. Yavagodhumesu bhedo natthi. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Varakoti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. Kudrūsakoti kāḷakudrūsako ceva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti. Nīvāravarakacorakā cettha dhaññānulomāti vadanti, dhaññāni hontu dhaññānulomāni vā, etesaṃ vuttappabhedānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā ‘‘bhattaṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘yāguṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacissāmā’’ti vā yaṃ kiñci sandhāya pacantu, sace uṇhaṃ sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati, odanasaṅgahameva gacchati, pavāraṇaṃ janeti. Sace odhi na paññāyati, yāgusaṅgahaṃ gacchati, pavāraṇaṃ na janeti.
就算是乳粥,或是混合了叶、果、笋的酸粥,刚从灶上端下来、滚烫得可以直接舀来喝、用手拿时看不出有块状物的粥,也不会构成“满足”(足食)。但如果热气散了、冷却变稠、出现块状,那就构成满足,先前的稀薄状态不算数。如果加了酸奶、酸汁之类,又放了很多叶、果、笋,哪怕只放了一把米粒,只要吃的时候能看出块状,就构成满足。在不是粥的邀请场合,有人说“我们给粥”,却在饭里掺了水、米汤、牛奶之类,然后说“请拿粥”,即使很稀,也照样构成满足。但如果是把米粒丢进沸水里煮好再给,那就归入粥类。即使归入粥类,不管是在这种粥还是别的粥里,如果放了鱼肉,只要能看到哪怕芥子大小的鱼肉块或筋,就构成满足;但纯净清汤的味粥则不构成满足。除了前面说的谷物米粒之外,用竹米等其他东西,或者用块茎、根、果实等任何东西做的饭,都不构成满足,稠粥就更不用说了。不过如果里面放了鱼肉,那就构成满足。《大筏疏》里说:“为花食做的饭也构成满足。”所谓为花食做的饭,是指为了做花食而放进沸水里蒸过的米粒。但如果把这些米粒晒干来吃,那就没问题,既不算炒粉,也不算饭。用这些米粒再做的饭,就构成满足。用这些米粒在熟酥等里煮,或者做成饼,不构成满足。用他们做的炒米或炒粉,或者用那些做的炒粉饭之类,也不构成满足。
Yopi pāyāso vā paṇṇaphalakaḷīramissakā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇhā hoti āvajjitvā pivituṃ sakkā, hatthena gahitokāsepi odhiṃ na dasseti, pavāraṇaṃ na janeti. Sace pana usumāya vigatāya sītalabhūtā ghanabhāvaṃ gacchati, odhiṃ dasseti, puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanubhāvo na rakkhati. Sacepi dadhitakkādīni āropetvā bahū paṇṇaphalakaḷīre pakkhipitvā muṭṭhimattāpi taṇḍulā pakkhittā honti, bhojanakāle ce odhi paññāyati, pavāraṇaṃ janeti. Ayāguke nimantane ‘‘yāguṃ dassāmā’’ti bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti. Kiñcāpi tanuko hoti, pavāraṇaṃ janetiyeva. Sace pana pakkuthitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati. Yāgusaṅgahaṃ gatepi tasmiṃ vā aññasmiṃ vā yattha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, sace sāsapamattampi macchamaṃsakhaṇḍaṃ vā nhāru vā paññāyati, pavāraṇaṃ janeti, suddharasako pana rasakayāgu vā na janeti. Ṭhapetvā vuttadhaññataṇḍule aññehi veṇutaṇḍulādīhi vā kaṇḍamūlaphalehi vā yehi kehici kataṃ bhattampi pavāraṇaṃ na janeti, pageva ghanayāgu. Sace panettha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, janeti. Mahāpaccariyaṃ ‘‘pupphiatthāya bhattampi pavāraṇaṃ janetī’’ti vuttaṃ. Pupphiatthāya bhattaṃ nāma pupphikhajjakatthāya kuthitudake pakkhipitvā seditataṇḍulā vuccanti. Sace pana te taṇḍule sukkhāpetvā khādanti, vaṭṭati, neva sattusaṅkhyaṃ, na bhattasaṅkhyaṃ gacchanti. Puna tehi katabhattaṃ pavāretiyeva. Te taṇḍule sappitelādīsu vā pacanti, pūvaṃ vā karonti, na pavārenti. Puthukā vā tāhi katasattubhattādīni vā na pavārenti.
所谓“粥”,是指用大麦做成的粥。而用绿豆等其他东西做成的粥,则不会引起食请。
Kummāso nāma yavehi katakummāso. Aññehi pana muggādīhi katakummāso pavāraṇaṃ na janeti.
所谓炒粉,就是用稻谷、粳米、大麦做成的炒粉。稗子、黍子、稌子的穗子也一样,先炒过,稍微捣一下,去掉糠壳,再用力捣成粉末。就算因为潮湿而结成一块,也还是算在炒粉这一类里。把粗炒过的稻米粒捣碎了给人,那粉末也还是算在炒粉这一类里。但是,均匀炒过的稻米粒,或者稻叶的米粒,或者只是炒过的米粒,这些不算满足足食。不过这些米粒磨成的粉,就算满足足食;粗炒稻米的碎屑也算满足足食。均匀炒过或者太阳晒干的碎屑,不算满足足食。炒米,或者用它们做成的饭、炒粉之类,不算满足足食;任何炒面粉或者纯零食,也不算满足足食。但是,塞了鱼肉的零食,或者炒粉团,就算满足足食。鱼和肉的情况就很清楚了。
Sattu nāma sālivīhiyavehi katasattu. Kaṅguvarakakudrūsakasīsānipi bhajjitvā īsakaṃ koṭṭetvā thuse palāpetvā puna daḷhaṃ koṭṭetvā cuṇṇaṃ karonti. Sacepi taṃ allattā ekabaddhaṃ hoti, sattusaṅgahameva gacchati. Kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā denti, tampi cuṇṇaṃ sattusaṅgahameva gacchati. Samapākabhajjitānaṃ pana vīhīnaṃ vā vīhipalāsānaṃ vā taṇḍulā bhajjitataṇḍulā eva vā na pavārenti. Tesaṃ pana taṇḍulānaṃ cuṇṇaṃ pavāreti, kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ kuṇḍakampi pavāreti. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ na pavāreti. Lājā vā tehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti, bhajjitapiṭṭhaṃ vā yaṃ kiñci suddhakhajjakaṃ vā na pavāreti. Macchamaṃsapūritakhajjakaṃ pana sattumodako vā pavāreti. Maccho maṃsañca pākaṭameva.
这里还有一个差别:如果有人在喝粥时,施主只给像粥粒那么大的两块鱼肉或肉块,不管放在同一个容器还是不同容器里,只要他不吃这些,却拒绝了其他任何一种足以构成“满足”的食物,那就不算满足。后来他吃了一块,另一块还在手上或钵里,这时如果他拒绝其他食物,就算满足。如果两块都吃了,嘴里连芥子那么大的残渣都没有,那么即使他拒绝其他食物,也不算满足。吃如法的肉时拒绝如法的肉,算满足。吃如法的肉时拒绝不如法的肉,不算满足。为什么?因为那不是满足的所依。因为只有比丘拒绝了他可以吃的东西时,才算满足。而这个人是因为知道那是不如法的才拒绝,或者即使不知道,他所拒绝的本身就处在应当拒绝的范围内,所以不算满足。如果吃不如法的肉时拒绝如法的肉,就算满足。为什么?因为那是满足的所依。因为他所拒绝的正是满足的所依;而他正在吃的肉,虽然也处在应当拒绝的范围内,但在吃的时候并没有失去肉的性质,所以算满足。吃不如法的肉时拒绝不如法的肉,按照前面同样的道理,不算满足。吃如法的肉或不如法的肉时,拒绝五种食物中任何一种如法的食物,就算满足。如果拒绝的是由败坏信众家、行医、宣称上人法、接受金银等事所产生,被佛陀呵责、以不正当方式得来的不如法食物,就不算满足。拒绝如法的食物或不如法的食物,不算满足。吃如法的食物或不如法的食物时,拒绝如法的食物,算满足。拒绝不如法的食物,不算满足。一切情况都应按照上面所说的道理来理解原因。
Ayaṃ pana viseso – sace yāguṃ pivantassa yāgusitthamattāneva dve macchakhaṇḍāni vā maṃsakhaṇḍāni vā ekabhājane vā nānābhājane vā denti, tāni ce akhādanto aññaṃ yaṃ kiñci pavāraṇappahonakaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Tato ekaṃ khāditaṃ, ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, so ce aññaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Dvepi khāditāni honti, mukhe sāsapamattampi avasiṭṭhaṃ natthi, sacepi aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Avatthutāya. Yañhi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃyeva paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati, ajānantopi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitameva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti. Sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kasmā? Vatthutāya. Yañhi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vatthu, yaṃ pana khādati, taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahati, tasmā pavāreti. Akappiyamaṃsaṃ vā khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, purimanayeneva na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ vā akappiyamaṃsaṃ vā khādanto pañcannaṃ bhojanānaṃ yaṃ kiñci kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kuladūsakavejjakammauttarimanussadhammārocanasāditarūpiyādīhi nibbattaṃ buddhapaṭikuṭṭhaṃ anesanāya uppannaṃ akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā bhuñjantopi kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāretīti sabbattha vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.
118118. 在“所食”等说法中,先是这样:有人吞下食物,又拒绝别人站在伸手范围内递过来的食物,这就构成满足(足食)。现在,为了说明它是怎样构成的,作如下判定:关于“所食”和“食物”,首先,如果有人已经吞下哪怕一粒饭,而他的钵中、口中或手中还有五种主食中的任何一种,这时他拒绝五种主食中的另一种,那就构成满足。如果哪里都没有食物,只闻到食物的气味,不构成满足。如果口中和手中没有食物,钵中有食物,但他不想在那个座位上吃,想进精舍再吃,或者想给别人,在这期间他拒绝食物,不构成满足。为什么?因为进食过程已经中断。《大帕卡利亚》中说:“有人想去别处吃,已经把饭吞下去,拿着剩下的食物在路上拒绝别的食物,对他来说也不构成满足。”钵中的情况如此,手中的情况也如此。或者,口中虽然有食物,但他不想吞下去,就在那一刻拒绝别的食物,不构成满足。因为在一个地方说的判定标准,应当适用于一切地方。另外,在《库伦迪》中,这个道理也已经开示过了。那里说:“口中的饭已经吞下,手中的饭想给食残者,钵中的饭想给比丘,如果他在那一刻拒绝,不构成满足。”
118. Evaṃ ‘‘asana’’ntiādīsu yañca asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipanto pavāraṇaṃ āpajjati, taṃ utvā idāni yathā āpajjati, tassa jānanatthaṃ ayaṃ vinicchayo – asanaṃ bhojananti ettha tāva yena ekasitthampi ajjhohaṭaṃ hoti so sace pattamukhahatthānaṃ yattha katthaci pañcasu bhojanesu ekasmimpi sati aññaṃ pañcasu bhojanesu ekampi paṭikkhipati, pavāreti. Katthaci bhojanaṃ natthi, āmisagandhamattaṃ paññāyati, na pavāreti. Mukhe ca hatthe ca bhojanaṃ natthi, patte atthi, tasmiṃ pana āsane abhuñjitukāmo, vihāraṃ vā pavisitvā bhuñjitukāmo, aññassa vā dātukāmo tasmiṃ ce antare bhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā. ‘‘Yopi aññatra gantvā bhuñjitukāmo mukhe bhattaṃ gilitvā sesaṃ ādāya gacchanto antarāmagge aññaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati, tassapi pavāraṇā na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Yathā ca patte, evaṃ hatthepi. Mukhepi vā vijjamānaṃ bhojanaṃ sace anajjhoharitukāmo hoti, tasmiñca khaṇe aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Ekasmiñhi pade vuttaṃ lakkhaṇaṃ sabbattha veditabbaṃ hoti. Apica kurundiyaṃ esa nayo dassitoyeva. Vuttañhi tattha ‘‘mukhe bhattaṃ gilitaṃ, hatthe bhattaṃ vighāsādassa dātukāmo, patte bhattaṃ bhikkhussa dātukāmo, sace tasmiṃ khaṇe paṭikkhipati, na pavāretī’’ti.
所谓“站在伸手范围内”:这里,如果比丘是坐着的,就从座位的后缘算起;如果是站着的,就从脚后跟的后缘算起;如果是躺着的,就从躺卧那一侧的外缘算起。施主无论是坐着、站着还是躺着,除了他伸出的手不算,以他身体最靠近比丘的那个部位为界,从靠近比丘的这一侧量起,量出两肘半的距离,这就应当知道是“伸手范围”。只有站在这个范围内,拒绝被递过来的食物,才构成自恣;超出这个范围就不构成。
Hatthapāse ṭhitoti ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho ‘‘hatthapāso’’ti veditabbo. Tasmiṃ ṭhatvā abhihaṭaṃ paṭikkhipantasseva pavāraṇā hoti, na tato paraṃ.
“奉上”是指站在一臂之内,为了让对方拿取而递过去。如果紧挨着坐的比丘,对放在手上、大腿上或钵架上的钵没有递过去,只说“请拿食物”,这时拒绝,就不算受请满足。把饭锅拿来放在前面地上,说“请拿”,也是同样的道理。但如果稍微抬起或移开之后说“请拿”,这时拒绝,就算受请满足。坐在长老座上的长老,把钵递给远处坐着的年轻比丘,说“从这里拿饭”,信使拿了之后前往,却沉默站着,年轻比丘说“我够了”而拒绝,这不算受请满足。为什么?因为长老在远处,而且信使没有奉上。如果拿了之后过来的比丘说“请拿这份食物”,这时拒绝,就算受请满足。分食的人一手拿饭锅、一手拿勺子,给比丘们分食。这时如果另一个人过来,说“我来拿锅,你来给饭”,说完只是稍持取了一下,而分食的人仍然拿着锅,那么这就算是已经奉上了,若出于想给的心而持取的人拒绝,就算受请满足。如果分食的人只是碰了一下,而另一个人拿着锅,这时拒绝拿取,就不算受请满足;但用勺子舀起的食物,就算受请满足,因为用勺子奉上就是他的奉上。《大筏疏》中说:“两人同等分担时,拒绝也构成受请满足。”当为紧挨着的比丘递送食物时,另一个比丘用手遮住钵,这不算受请满足。为什么?因为那是别人奉上的,他拒绝了。
Abhiharatīti hatthapāsabbhantare ṭhito gahaṇatthaṃ upanāmeti. Sace pana anantaranisinnopi bhikkhu hatthe vā ūrūsu vā ādhārake vā ṭhitaṃ pattaṃ anabhiharitvā ‘‘bhattaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi. Bhattapacchiṃ ānetvā purato bhūmiyaṃ ṭhapetvā ‘‘gaṇhāhī’’ti vuttepi eseva nayo. Īsakaṃ pana uddharitvā vā apanāmetvā vā ‘‘gaṇhathā’’ti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Therāsane nisinno thero dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ‘‘ito odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī tiṭṭhati, daharo ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Therassa dūrabhāvato dūtassa ca anabhiharaṇato. Sace pana gahetvā āgato bhikkhu ‘‘idaṃ bhattaṃ gaṇhā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Parivesanāyaeko ekena hatthena odanapacchiṃ, ekena kaṭacchuṃ gahetvā bhikkhuṃ parivisati, tatra ce añño āgantvā ‘‘ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi, tvaṃ odanaṃ dehī’’ti vatvā gahitamattameva karoti, parivesako eva pana taṃ dhāreti, tasmā sā abhihaṭāva hoti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hoti. Sace pana parivesakena phuṭṭhamattāva hoti, itarova naṃ dhāreti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā na hoti, kaṭacchunā uddhaṭabhatte pana hoti. Kaṭacchunā abhihāroyeva hi tassa abhihāro. ‘‘Dvinnaṃ samabhārepi paṭikkhipanto pavāretiyevā’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Anantarassa bhikkhuno bhatte dīyamāne itaro pattaṃ hatthena pidahati, pavāraṇā natthi. Kasmā? Aññassa abhihaṭe paṭikkhittattā.
“拒绝”是可以看出来的。这里,如果对方是用言语把食物递上来,而比丘拒绝,那就不构成自恣;但如果对方是用身体以任何方式把食物递上来,那么不管比丘是用身体还是用言语拒绝,自恣都成立,应当这样理解。其中,用身体拒绝是指:摇动手指、手、蝇拂或袈裟一角,或者挤眉弄眼,或者生气地瞪视。用言语拒绝是指:说“够了”“我不拿”“别再倒了”“走开”。像这样,不管用身体还是用言语,以任何方式拒绝已经递上来的食物,自恣就成立。
Paṭikkhepo paññāyatīti ettha vācāya abhihaṭaṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi, kāyena abhihaṭaṃ pana yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhipantassa pavāraṇā hotīti veditabbo. Tatra kāyena paṭikkhepo nāma aṅguliṃ vā hatthaṃ vā makkhikābījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketi. Vācāya paṭikkhepo nāma ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā vadati. Evaṃ yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhitte pavāraṇā hoti.
119119. 有人面对已经奉上的饭食,因为害怕自恣而把手缩回去,对一再往钵里倒饭的人说“倒吧,倒吧,压紧压紧,装满吧”,这里该怎么判定?大苏马长老先说:“因为这话是出于不让再倒的意思而说的,所以自恣成立。”玛哈巴杜玛长老则说:“对说‘倒吧,装满吧’的人,哪里有谁的自恣?”于是说“不构成自恣”。
119. Eko abhihaṭe bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ‘‘ākira ākira, koṭṭetvā koṭṭetvā pūrehī’’ti vadati, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘anākiraṇatthāya vuttattā pavāraṇā hotī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ākira pūrehīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
另一位比丘注意到有个比丘正在把食物端上来,就对他说:“贤友,你还要从这里拿一点吗?我给你一点。”大苏马长老对此说:“因为说了‘他不会这样来了’,所以自恣成立。”玛哈巴杜玛长老则说:“对一个说‘你要拿吗’的人,任何人哪里有什么自恣?”于是说“不构成自恣”。
Aparo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā ‘‘kiṃ, āvuso, itopi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī’’ti āha, tatrāpi ‘‘evaṃ nāgamissatīti vuttattā pavāraṇā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘gaṇhissasīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
有人把混着肉的汤汁端上来,说“请取汤汁”,听的人听了之后拒绝,就不构成自恣。如果说“鱼肉汤汁”而拒绝,就构成自恣;如果说“请取这个”,也同样构成自恣。有人把肉单独分出来,说“请取肉汁”,无畏长老说:“如果那里哪怕有芥子大小的肉块,拒绝它就构成自恣。如果已经滤过,那就可以。”
Eko samaṃsakaṃ rasaṃ abhiharitvā ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthi. ‘‘Macchamaṃsarasa’’nti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti, ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi hotiyeva. Maṃsaṃ visuṃ katvā ‘‘maṃsarasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, ‘‘tattha ce sāsapamattampi maṃsakhaṇḍaṃ atthi, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Sace pana parissāvito hoti, vaṭṭatī’’ti abhayatthero āha.
有人端着肉汁来向大长老请求,大长老说“稍等一会儿”,然后又说:“贤友,把钵拿来。”这件事该怎么判定呢?大苏马长老说:“来献食的人已经走不成了,所以构成受请满足。”玛哈巴杜玛长老却说:“他能走到哪里去?这算什么走不成?对于正在拿取食物的人,哪有什么受请满足?”因此判定为不构成受请满足。
Maṃsarasena āpucchantaṃ mahāthero ‘‘muhuttaṃ āgamehī’’ti vatvā ‘‘thālakaṃ, āvuso, āharā’’ti āha, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘abhihārakassa gamanaṃ upacchinnaṃ, tasmā pavāretī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ayaṃ kuhiṃ gacchati, kīdisaṃ etassa gamanaṃ, gaṇhantassapi nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
把肉和竹笋、菠萝蜜等混在一起煮,然后拿来时说“请拿竹笋汤,请拿菠萝蜜菜”,这样说了也不构成受请满足。为什么?因为是用不该拿来劝请的名称说的。如果改说“鱼汤”“肉汤”,或者说“请拿这个”,那就构成受请满足,这叫“肉碎杂菜”。就算想布施的人说“请拿碎杂菜”,也没问题,不构成受请满足;但如果他说“肉碎杂菜”或“这个”,那就构成受请满足。这个规则适用于所有鱼肉混合的食物。
Kaḷīrapanasādīhi missetvā maṃsaṃ pacanti, taṃ gahetvā ‘‘kaḷīrasūpaṃ gaṇhatha, panasabyañjanaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, evampi na pavāreti. Kasmā? Apavāraṇārahassa nāmena vuttattā. Sace pana ‘‘macchasūpaṃ maṃsasūpa’’nti vā ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vā vadanti, pavāreti, maṃsakarambako nāma hoti. Taṃ dātukāmopi ‘‘karambakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, vaṭṭati, na pavāreti, ‘‘maṃsakarambaka’’nti vā ‘‘ida’’nti vā vutte pana pavāreti. Esa nayo sabbesu macchamaṃsamissakesu.
120《大帕查利注》中说:“如果有人在受邀用餐时,以为端上来的肉是‘专门为我杀的’而拒绝,他仍然算是已受请满足。”而《库伦德注》中对混合食物的讨论说得很好。那里是这样说的:一位乞食比丘端来混了饭的粥,说“请取粥”,这不构成受请满足;如果说“请取饭”,就构成受请满足。为什么?因为所问的那种食物(饭)确实存在。这里的要点是:如果说“请取混了粥的”,其中如果粥多或与饭相等,不构成受请满足;如果粥稀薄、饭更多,则构成。这一点在所有注释书中都有提到,所以不能否定,但其中的道理不容易看出来。如果说“请取混了饭的”,无论饭是多、相等还是更少,都构成受请满足。如果不指明饭或粥,只说“请取混合的”,其中如果饭多或相等,构成受请满足;如果饭少,则不构成。但这不能与“卡兰巴卡”(混合团食)等同。因为卡兰巴卡可能混有肉,也可能不混肉,所以说“卡兰巴卡”时不构成受请满足;而这里只是混了饭的食物。此处按照所说的方式来判断是否构成受请满足。在汤汁多的饭中,若分别取出汤汁而施予,说“请取汤汁”;在奶多的食物中,说“请取奶”;在酥油多的乳粥中,说“请取酥油”——拒绝这些,不构成受请满足。
120. ‘‘Yo pana nimantane bhuñjamāno maṃsaṃ abhihaṭaṃ ‘uddissakata’nti maññamāno paṭikkhipati, pavāritova hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Missakakathā pana kurundiyaṃ suṭṭhu vuttā. Evañhi tattha vuttaṃ – piṇḍacāriko bhikkhu bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vadati, na pavāreti, ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte pavāreti. Kasmā? Yenāpucchito, tassa atthitāya. Ayamettha adhippāyo – ‘‘yāgumissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā, na pavāreti. Yāgu mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāreti. Idañca sabbaaṭṭhakathāsu vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ, kāraṇaṃ panettha duddasaṃ. ‘‘Bhattamissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattaṃ bahutaraṃ vā samaṃ vā appataraṃ vā hoti, pavāretiyeva . Bhattaṃ vā yāguṃ vā anāmasitvā ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce bhattaṃ bahutaraṃ vā samakaṃ vā hoti, pavāreti, appataraṃ na pavāreti, idañca karambakena na samānetabbaṃ. Karambako hi maṃsamissakopi hoti amaṃsamissakopi, tasmā karambakanti vutte pavāraṇā natthi, idaṃ pana bhattamissakameva. Ettha vuttanayeneva pavāraṇā hoti. Bahurase bhatte rasaṃ, bahukhīre khīraṃ, bahusappimhi ca pāyāse sappiṃ gaṇhathāti visuṃ katvā deti, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi.
如果一个人在行走时接受了邀请,他就可以一边走一边吃。如果遇到泥地或水而停下来站着,就必须做残食法。如果半路上河水满了,就应该沿着河岸在草丛边绕着走边吃。如果有船或桥,登上去之后也可以边走边吃,不应中断行走。坐在车上、象背上、马背上、月轮座上或日轮座上接受了邀请的人,只要那些还在行进中,就可以一直坐着吃,直到正午。站着接受邀请的,就应站着吃;坐着接受邀请的,就应坐着吃;如果要改变各自的姿势,就必须做残食法。蹲坐着接受邀请的,就应蹲坐着吃,但要在下面给他垫上草垫或某种坐具。坐在凳子上接受邀请的,可以不移动座位而转身朝向四方进食。坐在床上接受邀请的,不得从这里或那里移动;但如果连床一起抬到别处,则可以。躺卧着接受邀请的,就应躺卧着吃。翻身时,不应超出原来躺卧的那一侧。
Yo pana gacchanto pavāreti, so gacchantova bhuñjituṃ labhati. Kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ. Sace antarā nadī pūrā hoti, nadītīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. Atha nāvā vā setu vā atthi, taṃ abhiruhitvāpi caṅkamanteneva bhuñjitabbaṃ, gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. Yāne vā hatthiassapiṭṭhe vā candamaṇḍale vā sūriyamaṇḍale vā nisīditvā pavāritena yāva majjhanhikaṃ, tāva tesu gacchantesupi nisinneneva bhuñjitabbaṃ. Yo ṭhito pavāreti, ṭhiteneva, yo nisinno pavāreti, nisinneneva paribhuñjitabbaṃ, taṃ taṃ iriyāpathaṃ vikopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. Yo ukkuṭiko nisīditvā pavāreti, tena ukkuṭikeneva bhuñjitabbaṃ. Tassa pana heṭṭhā palālapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanakaṃ dātabbaṃ. Pīṭhake nisīditvā pavāritena āsanaṃ acāletvāva catasso disā parivattantena bhuñjituṃ labbhati. Mañce nisīditvā pavāritena ito vā etto vā sañcarituṃ na labbhati. Sace pana naṃ saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti, vaṭṭati. Nipajjitvā pavāritena nipanneneva paribhuñjitabbaṃ. Parivattantena yena passena nipanno, tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.
121已经受请满足的人该怎么做呢?如果他是以某种姿势受请满足,而破坏那个姿势,改以另一种姿势进食,则必须先做残食法才能吃。如果没有做残食法,那么无论嚼食或吃任何属于时药范围的硬食或软食,每咽一口都犯巴吉帝亚。
121. Pavāritena pana kiṃkātabbanti? Yena iriyāpathena pavārito hoti, taṃ vikopetvā aññena iriyāpathena ce bhuñjati, atirittaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Anatirittaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikasaṅgahitaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在这里,“非残食”就是指非残食、不是多余的意思。不过,因为它要么没有经过“已作净”等七种律仪作法,要么对病人来说不算额外,所以《分别》中说:
Tattha anatirittaṃ nāma nātirittaṃ, na adhikanti attho. Taṃ pana yasmā kappiyakatādīhi sattahi vinayakammākārehi akataṃ vā gilānassa anadhikaṃ vā hoti, tasmā padabhājane vuttaṃ –
所谓“非残食”,就是未经许可而做、没有受持而做、没有提及而做、放在伸手够不到的地方而做、由还没吃完的人所做、由已经吃完并且受请满足后从座位站起来的人所做、没有说“这一切已经足够”、也不是病人剩下的——这就叫作“非残食”。
‘‘Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti, anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, abhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā ca pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti avuttaṃ hoti, na gilānātirittaṃ hoti, etaṃ anatirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).
在这里,“未作净”是指:如果那些果实或块根之类的东西,没有用五种沙门净法作净;还有不可食的肉或不可食的食物,这些就叫作“非净”。即使把这种非净物说“这些全都够了”而作成残食,也应当知道它仍是“未作净”。“未受取而作”是指:比丘没有先受取,就按前面说的方式把它作成残食。“未举示而作”是指:前来作净的比丘,连稍微举起或移近一下都没有做,就把它作成了。“在伸手距离之外而作”是指:由站在前来作净者的伸手范围之外的人所作。“未食者所作”是指:说“这些全都够了”而作成残食的那个人,自己还没有吃下足够算作受请满足的食物就作了。“已食、已受请满足、从座位起来后所作”:这个意思很明白。“没有说‘这些全都够了’”是指:作了言语的表达,却没有这样说出。总之,依照这七种律业作法,凡是残食没有作净的,以及不是病者残食的,这两种都应当知道是“非残食”。
Tattha akappiyakatanti yaṃ tattha phalaṃ vā kandamūlādiṃ vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ akataṃ, yañca akappiyamaṃsaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā, etaṃ akappiyaṃ nāma. Taṃ akappiyaṃ ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ atirittaṃ katampi ‘‘akappiyakata’’nti veditabbaṃ. Appaṭiggahitakatanti bhikkhunā appaṭiggahitaṃyeva purimanayena atirittaṃ kataṃ. Anuccāritakatanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi anukkhittaṃ vā anapanāmitaṃ vā kataṃ. Ahatthapāse katanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatassa hatthapāsato bahi ṭhitena kataṃ. Abhuttāvinā katanti yo ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ karoti, tena pavāraṇappahonakabhojanaṃ abhuttena kataṃ. Bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena katanti idaṃ uttānameva. ‘‘Alametaṃ sabba’’nti avuttanti vacībhedaṃ katvā evaṃ avuttaṃ hoti. Iti imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ akataṃ, yañca na gilānātirittaṃ, tadubhayampi ‘‘anatiritta’’nti veditabbaṃ.
122至于“多余(残食)”,则应当依照它正好相反的方式来了知。正因如此,在《分别》中才这样说:
122. Atirittaṃ pana tasseva paṭipakkhanayena veditabbaṃ. Teneva vuttaṃ padabhājane –
所谓“残食”是指:已经做过许可净化的、已经接受过来的、已经示意过的、在伸手可及范围内做成的、由已经吃过的人做成的、由已经吃过并且已经受请满足的人还没从座位上站起来时做成的、已经说过“这些全都够了”的、以及病者所剩的——这就叫作“残食”。
‘‘Atirittaṃ nāma kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, bhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti vuttaṃ hoti, gilānātirittaṃ hoti, etaṃ atirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).
另外,这里说“已食者所作”,应当理解为:紧挨着坐下的同分比丘,即使只从那位已食比丘的钵里拿一粒饭或一点肉末来吃,也算“已食者所作”。关于“未从座位起身者”,为了不混淆,判别如下:两位比丘在清晨进食时就已经受请满足,其中一位必须留在原地坐着,另一位把常食或筹食拿来,倒一半到那位比丘的钵里,洗手之后,剩下的由那位比丘让人作净再吃。为什么?因为沾在他手上的那部分是不净的。如果先坐下的比丘自己用手从那位比丘的钵里拿,则无须洗手。如果这样想:“让作净后进食者再往钵里倒一些配菜或嚼食”,那么先前已作净者,不得再作净。未作净者应作净;而未作净的那份,也应作净。所谓“未作净者”,是指另一位比丘,即先前未作净者,应由他作净。所谓“未作净的那份”,是指虽然另一位先前已作净,但对于未作净的那份,也应作净。然而,不得在第一个容器中作净。因为在那里作净时,就会与先前已作净的混在一起,所以应在另一个容器中作净,这是意趣。这样作净之后,那位比丘可以与先前已作净的一起吃。
Apicettha bhuttāvinā kataṃ hotīti anantaranisinnassa sabhāgassa bhikkhuno pattato ekampi sitthaṃ vā maṃsahīraṃ vā khāditvā katampi ‘‘bhuttāvināva kataṃ hotī’’ti veditabbaṃ. Āsanā avuṭṭhitenāti ettha pana asammohatthaṃ ayaṃ vinicchayo – dve bhikkhū pātoyeva bhuñjamānā pavāritā honti, ekena tattheva nisīditabbaṃ, itarena niccabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā ānetvā upaḍḍhaṃ tassa bhikkhuno patte ākiritvā hatthaṃ dhovitvā sesaṃ tena bhikkhunā kappiyaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Kasmā? Yañhi tassa hatthe laggaṃ, taṃ akappiyaṃ hoti. Sace pana paṭhamaṃ nisinno bhikkhu sayameva tassa pattato hatthena gaṇhāti, hatthadhovanakiccaṃ natthi. Sace pana evaṃ ‘kappiyaṃ kāretvā bhuñjantassa puna kiñci byañjanaṃ vā khādanīyaṃ vā patte ākira’nti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ hoti, so puna kātuṃ na labhati. Yena akataṃ, tena kātabbaṃ, yañca akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Yena akatanti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ, tena kātabbaṃ. Yañca akatanti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tenapi yaṃ akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Paṭhamabhājane pana kātuṃ na labbhati. Tattha hi kariyamāne paṭhamaṃ katena saddhiṃ kataṃ hoti, tasmā aññasmiṃ bhājane kātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ kataṃ pana tena bhikkhunā paṭhamaṃ katena saddhiṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.
做净时,不只是在钵里做,在罐子、篮子或任何放在面前、器口朝下的容器里都可以做。如果有一百位比丘已经受请,那么所有人都可以吃,没有受请的人也可以吃。但是,那个做净的人不能吃。即使已经受请之后,有比丘进村托钵,钵被人拿走,又被安排坐在必须吃饭的喜庆宴席上,也必须让人做残食净之后才能吃。如果那里没有别的比丘,就把钵送到食堂或精舍,让人做净;做净时,不能在未受具足戒的人手里拿着的时候做。如果食堂里的比丘不懂怎么做,就自己过去让人做净,拿回来再吃。
Kappiyaṃ karontena ca na kevalaṃ patteyeva, kuṇḍepi pacchiyampi yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane kātabbaṃ. Taṃ sace bhikkhusataṃ pavāritaṃ hoti, sabbesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, appavāritānampi vaṭṭati. Yena pana kappiyaṃ kataṃ, tassa na vaṭṭati. Sacepi pavāretvā piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ pattaṃ gahetvā avassaṃ bhuñjanake maṅgalanimantane nisīdāpenti, atirittaṃ kārāpetvāva bhuñjitabbaṃ. Sace tattha añño bhikkhu natthi, āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā pattaṃ pesetvā kāretabbaṃ, kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabbaṃ. Sace āsanasālāyaṃ abyatto bhikkhu hoti, sayaṃ gantvā kappiyaṃ kārāpetvā ānetvā bhuñjitabbaṃ.
这里说的“病者残食”,不单单是病人吃剩下来的食物才算病者残食;只要是特意为病人拿来,心里想着“今天或者什么时候他想吃,就给他吃”,这样的食物,全都应该理解为病者残食。不过,如果把非残食的一日药、七日药或尽形寿药当作食物来吃,每咽下一口,就犯恶作。如果一日药等和食物混在一起,不管是以食物还是非食物的目的接受后咽下,都犯巴吉帝亚;如果没有混在一起,在有适当因缘时吃,就没有犯。
Gilānātirittanti ettha na kevalaṃ yaṃ gilānassa bhuttāvasesaṃ hoti, taṃ gilānātirittaṃ, atha kho yaṃ kiñci gilānaṃ uddissa ‘‘ajja vā yadā vā icchati, tadā khādissatī’’ti āhaṭaṃ, taṃ sabbaṃ gilānātirittanti veditabbaṃ. Yāmakālikaṃ pana sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ vā yaṃ kiñci anatirittaṃ āhāratthāya paribhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Sace pana yāmakālikādīni āmisasaṃsaṭṭhāni honti, āhāratthāyapi anāhāratthāyapi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyameva, asaṃsaṭṭhāni pana sati paccaye bhuñjantassa anāpatti.