20. 接受决择论
20. Paṭiggahaṇavinicchayakathā
104104. 关于嚼食等的受持:受持即指对任何应吞咽的嚼食或啖食的接受。于此,分别如下:受持依五支而成就——中等体力之人的发声范围、手距可辨、递送可辨、天或人或畜生以身或身所系物或以舍离物给予,而比丘以身或身所系物接受。如是依此五支,受持成就。
104.Khādanīyādipaṭiggāhoti ajjhoharitabbassa yassa kassaci khādanīyassa vā bhojanīyassa vā paṭiggahaṇaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – pañcahi aṅgehi paṭiggahaṇaṃ ruhati, thāmamajjhimassa purisassa uccāraṇamattaṃ hoti, hatthapāso paññāyati, abhihāro paññāyati, devo vā manusso vā tiracchānagato vā kāyena kāyapaṭibaddhena nissaggiyena vā deti, tañce bhikkhu kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Evaṃ pañcahaṅgehi paṭiggahaṇaṃ ruhati.
此处,手距应依站立、坐下、躺卧之态而了知:若比丘坐着,从座位的后缘算起;若站立,从脚跟的后缘算起;若躺卧,从所卧那一侧的外缘算起。施者不论坐着、站着或躺着,除去伸展的手臂,取其最接近的肢体,以内缘为界,二肘半即为手距。
Tattha ṭhitanisinnanipannānaṃ vasena evaṃ hatthapāso veditabbo – sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho hatthapāso nāma.
若施者与受者一在空中、一在地上,则地上者依头部,空中者除去为给予或拿取所伸之手,取其最接近的肢体,以内缘界定手距之量。若一在井中、一在井边,或一在树上、一在平地,亦应依上述方法界定手距之量。在如是手距中站立,纵使鸟以喙、象以鼻取花或果给予,受持亦得成就。若坐在高达七肘半的象肩上,由象鼻给予而受取,亦属许可。以身任何部分——乃至以脚趾给予,即名为以身给予;受持亦然。以身任何部分接受,即以身接受。若给予鼻药时,无病者以鼻或口受取,此时唯以作意为准量。
Sace pana dāyakapaṭiggāhakesu eko ākāse hoti, eko bhūmiyaṃ, bhūmaṭṭhassa ca sīsena, ākāsaṭṭhassa ca ṭhapetvā dātuṃ vā gahetuṃ vā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena hatthapāsapamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Sacepi eko kūpe hoti, eko kūpataṭe, eko vā pana rukkhe, eko pathaviyaṃ, vuttanayeneva hatthapāsapamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Evarūpe hatthapāse ṭhatvā sacepi pakkhī mukhatuṇḍakena vā hatthī vā soṇḍāya gahetvā pupphaṃ vā phalaṃ vā deti, paṭiggahaṇaṃ ruhati. Sace pana aḍḍhaṭṭhamaratanassapi hatthino khandhe nisinno tena soṇḍāya dīyamānaṃ gaṇhāti, vaṭṭatiyeva. Hatthādīsu yena kenaci sarīrāvayavena antamaso pādaṅguliyāpi dīyamānaṃ kāyena dinnaṃ nāma hoti. Paṭiggahaṇepi eseva nayo. Yena kenaci hi sarīrāvayavena gahitaṃ kāyena gahitameva hoti. Sacepi natthukaraṇiyaṃ dīyamānaṃ nāsāpuṭena akallako vā mukhena paṭiggaṇhāti, ābhogameva hettha pamāṇaṃ.
105105. 若以勺等任何器具给予,即名为以身所系物给予;受持亦然。以钵、盘等任何身所系物接受,即以身所系物接受。若从身或身所系物解下,在手距内放置于身或身所系物上而落下,亦名为以舍离物给予。若有众多盛饭菜之盘叠放于一人头顶,彼来到比丘近前站立说“请接受”,此时递送尚不可辨,故不应接受。若彼稍许俯身,比丘应伸手,哪怕仅触碰到最下层盘之一分,于此一切盘即皆已受持。从此之后,放下或打开,即可随意取用。至于饭篮等单一容器,则更不待言。
105. Kaṭacchuādīsu pana yena kenaci upakaraṇena dinnaṃ kāyapaṭibaddhena dinnaṃ nāma hoti. Paṭiggahaṇepi eseva nayo. Yena kenaci hi sarīrasambaddhena pattathālakādinā gahitaṃ kāyapaṭibaddhena gahitameva hoti. Kāyato pana kāyapaṭibaddhato ca mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāye vā kāyapaṭibaddhe vā pātiyamānampi nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma hoti. Eko bahūni bhattabyañjanabhājanāni sīse katvā bhikkhussa santikaṃ āgantvā ṭhitakova ‘‘gaṇhathā’’ti vadati, na tāva abhihāro paññāyati, tasmā na gahetabbaṃ. Sace pana īsakampi onamati, bhikkhunā hatthaṃ pasāretvā heṭṭhimabhājanaṃ ekadesenapi sampaṭicchitabbaṃ. Ettāvatā sabbabhājanāni paṭiggahitāni honti. Tato paṭṭhāya oropetvā ugghāṭetvā vā yaṃ icchati, taṃ gahetuṃ vaṭṭati. Bhattapacchiādimhi pana ekabhājane vattabbameva natthi.
以扁担运送饭食者,若将扁担放低而施与,也属允许。若有三十肘长的竹竿,一端系着糖罐,一端系着酥油罐,比丘若接受,则所有这些皆已成为受持。从榨蔗机的槽中正流出蔗汁时,若说“请取汁”,因施与的动作不明显,故不应接受。若滤去渣滓后用手挤出而施与,则属允许。许多钵放置在床、凳、大席、槽或板上,施者在比丘所立之处的伸手可及范围内,比丘立于该处,心存“受持”之想,即便以手指触碰床等,无论站立、坐着或躺卧,凡是施入他们钵中的食物,皆已成为受持。若心存“我将受持”之想而登上床等坐下,也属允许。
Kājena bhattaṃ harantopi sace kājaṃ onametvā deti, vaṭṭati. Tiṃsahattho veṇu hoti, ekasmiṃ ante guḷakumbho baddho, ekasmiṃ sappikumbho, tañce paṭiggaṇhāti, sabbaṃ paṭiggahitameva. Ucchuyantadoṇito paggharantameva ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, abhihāro na paññāyatīti na gahetabbo. Sace pana kasaṭaṃ chaḍḍetvā hatthena ussiñcitvā deti, vaṭṭati. Bahū pattā mañce vā pīṭhe vā kaṭasāre vā doṇiyaṃ vā phalake vā ṭhapitā honti, yattha ṭhitassa dāyako hatthapāse hoti, tattha ṭhatvā paṭiggahaṇasaññāya mañcādīni aṅguliyāpi phusitvā ṭhitena vā nisinnena vā nipannena vā yaṃ tesu pattesu dīyati, taṃ sabbaṃ paṭiggahitaṃ hoti. Sacepi ‘‘paṭiggahessāmī’’ti mañcādīni abhiruhitvā nisīdati, vaṭṭatiyeva.
然而,在地上,即使比丘们腹贴腹地站立,以手指或针触碰而坐之处,凡于该处所施与的食物,即已成为受持。所谓“在任何大席、手敷物等上所放置的钵中,受持不成就”,应知这是针对超出伸手可及范围而言的;若在伸手可及范围内,除了那些生物之外,于任何处皆可。然而,在那些生物如莲叶或甄叔迦叶等之上则不可,因为它们不属于身体所属之物的范畴。如同那些生物,在绑于桩上而安置的床、不可移动的板或石上,受持也不成就。它们也属于那些生物的范畴。在铺设于地上的细小酸枣叶等之上,受持不成就,因为其不能承载。然而,在大莲叶等之上则成就。若站立于伸手可及范围之外,以长柄勺施与,应说“请靠近施与”。若比丘未听见此语或不加理会,而施者直接将食物倒入钵中,则应重新受持。远处站立投掷饭团,也同于此理。
Pathaviyaṃ pana sacepi kucchiyā kucchiṃ āhacca ṭhitā honti, yaṃ yaṃ aṅguliyā vā sūciyā vā phusitvā nisinno hoti, tattha tattha dīyamānameva paṭiggahitaṃ hoti. Yattha katthaci mahākaṭasārahatthattharaṇādīsu ṭhapitapatte paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti vuttaṃ, taṃ hatthapāsātikkamaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ, hatthapāse pana sati yattha katthaci vaṭṭati aññatra tatthajātakā. Tatthajātake pana paduminipaṇṇe vā kiṃsukapaṇṇādimhi vā na vaṭṭati. Na hi taṃ kāyapaṭibaddhasaṅkhyaṃ gacchati. Yathā ca tatthajātake, evaṃ khāṇuke bandhitvā ṭhapitamañcādimhi asaṃhārime phalake vā pāsāṇe vā na ruhatiyeva. Tepi hi tatthajātakasaṅkhyupagā honti. Bhūmiyaṃ atthatesu sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu paṭiggahaṇaṃ na ruhati. Na hi tāni sandhāretuṃ samatthānīti. Mahantesu pana paduminipaṇṇādīsu ruhati. Sace hatthapāsaṃ atikkammaṭhito dīghadaṇḍakena uḷuṅkena deti, ‘‘āgantvā dehī’’ti vattabbo. Vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā patte ākiratiyeva, puna paṭiggahetabbaṃ. Dūre ṭhatvā bhattapiṇḍaṃ khipantepi eseva nayo.
106106. 若从衣钵袋中取出钵时,钵上有染料粉末,如有水则应洗净;若无水,则应拂去染料粉末后,或先受持钵后,再去托钵。若托钵时尘土落入钵中,应先受持食物再取食;未受持而取食者,犯恶作;然而,重新受持后再食用则不犯。若说“受持后再给”,对方未听见或不加理会而直接施与食物,则无恶作;应受持后再取其他食物。若大风吹起各处的尘土,致使无法取食,以清净心作意“我将给未受具足戒者”而取食,是适宜的。如此托钵后,前往寺院或食堂,将食物给与未受具足戒者后,再由他奉还,或基于对他的信任而受持后食用,是适宜的。若行施食者将沾有尘土的衣钵袋给与比丘,则应对他说:“你受持此钵后,再取食或食用”,他应照做。若尘土浮在食物上面,应将稀粥等倒出后,食用剩余部分。若尘土落入内部,则应受持此钵。若无未受具足戒者在场,则不应将钵从手中放下,而应带到有未受具足戒者的地方,让他受持。白饭上落有尘土,除去后食用是适宜的。若尘土极为细微,应连同上面的饭一起除去,或受持钵后再食用。若将粥或汤羹放在前面,搅拌
106. Sace pattathavikato nīhariyamāne patte rajanacuṇṇāni honti, sati udake dhovitabbo, asati rajanacuṇṇaṃ puñchitvā paṭiggahetvā vā piṇḍāya caritabbaṃ. Sace piṇḍāya carantassa patte rajaṃ patati, paṭiggahetvā bhikkhā gaṇhitabbā, appaṭiggahetvā gaṇhato vinayadukkaṭaṃ, taṃ pana puna paṭiggahetvā bhuñjato anāpatti. Sace pana ‘‘paṭiggahetvā dethā’’ti vutte vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā bhikkhaṃ dentiyeva, vinayadukkaṭaṃ natthi, puna paṭiggahetvā aññā bhikkhā gahetabbā. Sace mahāvāto tato tato rajaṃ pāteti, na sakkā hoti bhikkhaṃ gahetuṃ, ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti suddhacittena ābhogaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Evaṃ piṇḍāya caritvā vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā gantvā taṃ anupasampannassa datvā puna tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paṭiggahetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Sace bhikkhācāre sarajaṃ pattaṃ bhikkhussa deti, so vattabbo ‘‘imaṃ paṭiggahetvā bhikkhaṃ vā gaṇheyyāsi paribhuñjeyyāsi vā’’ti, tena tathā kātabbaṃ. Sace rajaṃ upari uppilavati, kañjikaṃ pavāhetvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace antopaviṭṭhaṃ hoti, paṭiggahetabbaṃ. Anupasampanne asati hatthato amocenteneva yattha anupasampanno atthi, tattha netvā paṭiggahetabbaṃ. Sukkhabhatte patitarajaṃ apanetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Sace atisukhumaṃ hoti, upari bhattena saddhiṃ apanetabbaṃ, paṭiggahetvā vā bhuñjitabbaṃ. Yāguṃ vā sūpaṃ vā purato ṭhapetvā āluḷentānaṃ bhājanato phusitāni uggantvā patte patanti, patto paṭiggahetabbo.
107用勺子舀取食物施与时,从勺子边缘先滴落而落入钵中的,算是已落下,因为是无意而为,故无过失。若用陶钵盛饭施与时,从陶钵掉落煤灰或灰烬,因为是无意而为,故亦无过失。施给相邻比丘的食物,从钵中溅起落入另一比丘的钵中,算是已落下,因为那已被视为已接取。若有人剥开腐果等,拿着枝条施给某位比丘时,从枝条溅出的碎屑落入另一比丘的钵中,则应接取该钵;因为在谁的钵上方剥开,随顺想施给落入其钵中的人,由于是无意而为,故无过失。施主将乳粥盛满钵施与时,因太热而无法从底部托取,用嘴衔着钵边接取也是适宜的。若这样仍无法拿取,则应以支架支撑而取。在食堂中拿着钵坐着的比丘入睡时,既不知食物被取走,也不知是否被施与,这便成为未接取。然而,若他保持作意而坐,则是适宜的。若他手放开支架,用脚撑着而入睡,也是适宜的。但若用脚踩着支架来接取,即使醒着也属轻慢的接取,故不应为。有些人说:‘这样用支架接取,不算是系属于身体的接取,因此不适宜。’这仅是言辞罢了;从义理上说,这一切都是系属于身体的。在身体接触的方面,也已显示了这一法则。凡是施与比丘时落下的食物,比丘可以自己取来食用。
107. Uḷuṅkena āharitvā dentānaṃ paṭhamataraṃ uḷuṅkato thevā patte patanti, supatitā, abhihaṭattā doso natthi. Sacepi carukena bhatte ākiriyamāne carukato masi vā chārikā vā patati, abhihaṭattā nevatthi doso. Anantarassa bhikkhuno dīyamānaṃ pattato uppatitvā itarassa patte patati, supatitaṃ. Paṭiggahitameva hi taṃ hoti. Sace jajjharisākhādiṃ phāletvā ekassa bhikkhuno dentānaṃ sākhato phusitāni aññassa patte patanti, patto paṭiggahetabbo, yassa pattassa upari phālenti, tassa patte patitesu dātukāmatāya abhihaṭattā doso natthi. Pāyāsassa pūretvā pattaṃ denti, uṇhattā heṭṭhā gahetuṃ na sakkoti, mukhavaṭṭiyāpi gahetuṃ vaṭṭati. Sace tathāpi na sakkoti, ādhārakena gahetabbo. Āsanasālāya pattaṃ gahetvā nisinno bhikkhu niddaṃ okkanto hoti, neva āhariyamānaṃ, na dīyamānaṃ jānāti, appaṭiggahitaṃ hoti. Sace pana ābhogaṃ katvā nisinno hoti, vaṭṭati. Sacepi so hatthena ādhārakaṃ muñcitvā pādena pelletvā niddāyati, vaṭṭatiyeva. Pādena ādhārakaṃ akkamitvā paṭiggaṇhantassa pana jāgarantassapi anādarapaṭiggahaṇaṃ hoti, tasmā na kattabbaṃ. Keci ‘‘evaṃ ādhārakena paṭiggahaṇaṃ kāyapaṭibaddhapaṭibaddhena paṭiggahaṇaṃ nāma hoti , tasmā na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ vacanamattameva, atthato pana sabbampetaṃ kāyapaṭibaddhameva hoti. Kāyasaṃsaggepi cesa nayo dassito. Yampi bhikkhussa dīyamānaṃ patati, tampi sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
关于此,有经文云:
Tatridaṃ suttaṃ –
“诸比丘,我允许:凡是施与时落下的食物,可以自己取来食用。诸比丘,施主们已舍弃那些食物。” (《小品》273)
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ dīyamānaṃ patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273).
而此经是需引伸其义的,因此,这里的意趣应如此了知:施主布施时,若食物从施主手中滑落,掉在干净的地面、莲叶,或布、木屑等上,可自取食用。若掉在有尘土的地面,则应拂去尘土、洗净,或承接纳受后食用。若食物滚到另一位比丘跟前,由他拿取也是适当的。若那位比丘说“你自己吃吧”,他也可以吃;但未经他允许,则不应拿取。《古伦地注》中说:“若作意‘我将给另一位’,未经允许而拿取也是适当的。”那么,为何另一位比丘不能拿取呢?因为世尊未曾开许。世尊说“自取食用”时,仅对食物从谁手中施出便落下的那人,开许了虽未纳受也可取用。而“诸比丘,施主们已舍弃该食物”这句话,指出了那已是属他之物,故另一位比丘不能自取食用;但经其允许则是适当的——据说这是此处的意趣。由于这是基于未纳受而开许,因此,若食物保持原样、未被碰触,并以物覆盖存放,即使在第二天食用也是适当的,由“储存”之缘不犯过,但须先纳受才可食用。因为世尊只允许他在当日自取食用,之后便不再允许——据说这也是此处的意趣。
Idañca pana suttaṃ neyyatthaṃ, tasmā evamettha adhippāyo veditabbo – yaṃ dīyamānaṃ dāyakassa hatthato parigaḷitvā suddhāya vā bhūmiyā paduminipaṇṇe vā vatthakaṭasārakādīsu vā patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yaṃ pana sarajāya bhūmiyaṃ patati, taṃ rajaṃ puñchitvā vā dhovitvā vā paṭiggahetvā vā paribhuñjitabbaṃ. Sace pavaṭṭantaṃ aññassa bhikkhuno santikaṃ gacchati, tena āharāpetumpi vaṭṭati. Sace taṃ bhikkhuṃ vadati ‘‘tvaṃyeva khādā’’ti, tassapi khādituṃ vaṭṭati, anāṇattena pana tena na gahetabbaṃ. ‘‘Anāṇattenapi itarassa dassāmīti gahetuṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Kasmā panetaṃ itarassa bhikkhuno gahetuṃ na vaṭṭatīti? Bhagavatā ananuññātattā. Bhagavatā hi ‘‘sāmaṃ gahetvā paribhuñjitu’’nti vadantena yasseva taṃ dīyamānaṃ patati, tassa appaṭiggahitakampi taṃ gahetvā paribhogo anuññāto. ‘‘Pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti vacanena panettha parasantakabhāvo dīpito, tasmā aññassa sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, tassa pana āṇattiyā vaṭṭatīti ayaṃ kirettha adhippāyo. Yasmā ca etaṃ appaṭiggahitakattā anuññātaṃ, tasmā yathāṭhitaṃyeva anāmasitvā kenaci pidahitvā ṭhapitaṃ dutiyadivasepi paribhuñjituṃ vaṭṭati, sannidhipaccayā anāpatti, paṭiggahetvā pana paribhuñjitabbaṃ. Taṃ divasaṃyeva hi tassa sāmaṃ gahetvā paribhogo anuññāto, na tato paranti ayampi kirettha adhippāyo.
108108. 现在解释“不作犯”的原则。进食者的牙齿会损减,指甲会损减,钵的颜色会变旧,这一切都属不作犯。用刀削切甘蔗等时,若刀上显现污垢,这称为“新生的”,应纳受后食用。若洗净刀后再削切,则不见污垢,仅有铁的气味,那是不作犯的。至于手持刀具而行者,若用该刀削切,道理亦同,因为他们并非为了食用而携带刀具。捣研或舂捣根药等时,研石、研杵、臼、杵等会损减;为药用目的,将携带的刀加热后投入酪浆或牛奶中,其中显现青黑色,其判定与前述刀具相同。然而,不可自行将刀投入生酪浆等中;若投入,则不能免于“自煮”的过失。下雨时,正在托钵乞食者身上或衣上的污秽之水落入钵中,应纳受。在树根等处进食时若有落入,道理亦同。但若连续七日降雨,水是清净的,或从露天处落入,则是允许的。
108. Idāni abbohārikanayo vuccati. Bhuñjantānañhi dantā khīyanti, nakhā khīyanti, pattassa vaṇṇo khīyati, sabbaṃ abbohārikaṃ. Satthakena ucchuādīsu phālitesu malaṃ paññāyati, etaṃ navasamuṭṭhitaṃ nāma, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. Satthakaṃ dhovitvā phālitesu malaṃ na paññāyati, lohagandhamattaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ. Yampi satthakaṃ gahetvā pariharanti , tena phālitepi eseva nayo. Na hi taṃ paribhogatthāya pariharantīti. Mūlabhesajjādīni pisantānaṃ vā koṭṭentānaṃ vā nisadanisadapotakaudukkhalamusalādīni khīyanti, pariharaṇakavāsiṃ tāpetvā bhesajjatthāya takke vā khīre vā pakkhipanti, tattha nīlikā paññāyati, satthake vuttasadisova vinicchayo. Āmakatakkādīsu pana sayaṃ na pakkhipitabbā, pakkhipati ce, sāmaṃpākato na muccati. Deve vassante piṇḍāya carantassa sarīrato vā cīvarato vā kiliṭṭhaudakaṃ patte patati, paṭiggahetabbaṃ. Rukkhamūlādīsu bhuñjantassa patitepi eseva nayo. Sace pana sattāhaṃ vassante deve suddhaṃ udakaṃ hoti, abbhokāsato vā patati, vaṭṭati.
109109. 给沙弥食物时,应不触碰他钵中食物而施与,或者纳受他的钵。若在未纳受的情况下触碰了食物,之后又从自己钵中取食,便成了“被执取”之物。然而,若施者出于施舍之心说:“来,沙弥,拿钵来盛取食物吧。”而对方推辞说:“我够了。”施者又说:“这个我已经舍与你了。”即便对方说:“我不需要这个。”若施者如此舍弃百次,只要食物仍在施者手中,就仍属已纳受。若施者将食物放在容器上,并无执着地说“拿去吧”,则需重新纳受。若有执着地将钵放在容器上,对沙弥说:“从这里取饼或饭吧。”沙弥洗手后,即便取用百次,只要所取之物不触碰自己钵中食物而放入自己钵中,便无需再作纳受。然而,若触碰了自己钵中食物后再从中取食,便与沙弥的所有物相混,需重新纳受。有些人说:“即使所取之物断落而掉入其中,也需重新纳受。”这应理解为在明确限定‘取一团饭、取一个饼、取这块糖团中的这一部分’的情况下;但此处并无此限定。因此,凡是落入沙弥钵中的,便坏失纳受;而手中所持之物,只要沙弥未说“够了”而放手,或比丘未阻止,就仍属于比丘所有,故不坏失。
109. Sāmaṇerassa odanaṃ dentena tassa pattagataṃ acchupanteneva dātabbo, patto vāssa paṭiggahetabbo. Appaṭiggahite odanaṃ chupitvā puna attano patte odanaṃ gaṇhantassa uggahitako hoti. Sace pana dātukāmo hutvā ‘‘āhara, sāmaṇera, pattaṃ, odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, puna ‘‘tavetaṃ mayā pariccatta’’nti ca vutte ‘‘na mayhaṃ etenattho’’ti vadati, satakkhattumpi pariccajatu, yāva attano hatthagataṃ, tāva paṭiggahitameva hoti. Sace pana ādhārake ṭhitaṃ nirapekkho ‘‘gaṇhāhī’’ti vadati, puna paṭiggahetabbaṃ. Sāpekkho ādhārake pattaṃ ṭhapetvā ‘‘etto pūvaṃ vā bhattaṃ vā gaṇhāhī’’ti sāmaṇeraṃ vadati, sāmaṇero hatthaṃ dhovitvā sacepi satakkhattuṃ gahetvā attano pattagataṃ aphusantova attano patte pakkhipati, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Yadi pana attano pattagataṃ phusitvā tato gaṇhāti, sāmaṇerasantakena saṃsaṭṭhaṃ hoti, puna paṭiggahetabbaṃ. Keci pana ‘‘sacepi gayhamānaṃ chijjitvā tattha patati, puna paṭiggahetabba’’nti vadanti. Taṃ ‘‘ekaṃ bhattapiṇḍaṃ gaṇha, ekaṃ pūvaṃ gaṇha, imassa guḷapiṇḍassa ettakaṃ padesaṃ gaṇhā’’ti evaṃ paricchinditvā vutte veditabbaṃ, idha pana paricchedo natthi, tasmā yaṃ sāmaṇerassa patte patati, tadeva paṭiggahaṇaṃ vijahati, hatthagataṃ pana yāva sāmaṇero vā ‘‘ala’’nti na oramati, bhikkhu vā na vāreti, tāva bhikkhusseva santakaṃ, tasmā paṭiggahaṇaṃ na vijahati. Sace attano vā bhikkhūnaṃ vā yāgupacanakabhājane kesañci atthāya bhattaṃ pakkhipati, ‘‘sāmaṇera, bhājanassa upari hatthaṃ karohī’’ti vatvā tassa hatthe pakkhipitabbaṃ. Tassa hatthato bhājane patitañhi dutiyadivase bhājanassa akappiyabhāvaṃ na karoti pariccattattā. Sace evaṃ akatvā pakkhipati, pattamiva bhājanaṃ nirāmisaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ.
110施主们放好粥罐后离去,年少沙弥无法完成受持。比丘递出钵,沙弥将罐颈靠在钵口边缘倾倒,落入钵中的粥便算已受持。或者,比丘将手放在地上,沙弥滚动罐子,将其放在比丘的手上,这也是允许的。对于饼篮、饭篮、甘蔗捆等,道理相同。若两三个沙弥一起递送可以受持的担子,由一个有大力者举起,两三个比丘接取,这是允许的。将油罐或糖浆罐系在床或凳的脚上,比丘坐在该床或凳上也是允许的,这不称为“被执取”。
110. Dāyakā yāgukuṭaṃ ṭhapetvā gatā, taṃ daharasāmaṇero paṭiggaṇhāpetuṃ na sakkoti, bhikkhu pattaṃ upanāmeti, sāmaṇero kuṭassa gīvaṃ pattassa mukhavaṭṭiyaṃ ṭhapetvā āvajjeti, pattagatā yāgu paṭiggahitāva hoti. Atha vā bhikkhu bhūmiyaṃ hatthaṃ ṭhapeti, sāmaṇero pavaṭṭetvā hatthaṃ āropeti, vaṭṭati. Pūvapacchibhattapacchiucchubhārādīsupi eseva nayo. Sace paṭiggahaṇūpagaṃ bhāraṃ dve tayo sāmaṇerā denti, ekena vā balavatā ukkhittaṃ dve tayo bhikkhū gaṇhanti, vaṭṭati. Mañcassa vā pīṭhassa vā pāde telaghaṭaṃ vā phāṇitaghaṭaṃ vā laggenti, bhikkhussa mañcepi pīṭhepi nisīdituṃ vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti.
在象牙钉或挂钩上系有两个油罐,上面的已受持,下面的未受持。可取用上面的。若下面的已受持,上面的未受持,取用上面的后再取下面的,则上面的成为被执取。下层的床上有未受持的油碗,若扫地时用扫帚碰到它,不成为被执取。若心想“我要取已受持的”而取了未受持的,知道后又放回,不成为被执取。若拿出外面后察觉,应不放在外面而带回原处放置,无有过失。然而,若先前是敞开放置的,则不应盖上。应保持与先前放置时一致。若放在外面,则不应再触碰。
Nāgadantake vā aṅkusake vā dve telaghaṭā laggitā honti upari paṭiggahitako, heṭṭhā appaṭiggahitako. Uparimaṃ gahetuṃ vaṭṭati, heṭṭhā paṭiggahitako, upari appaṭiggahitako, uparimaṃ gahetvā itaraṃ gaṇhato uparimo uggahitako hoti. Heṭṭhāmañce appaṭiggahitakaṃ telathālakaṃ hoti, tañce sammajjanto sammuñjaniyā ghaṭṭeti, uggahitakaṃ na hoti, ‘‘paṭiggahitakaṃ gaṇhissāmī’’ti appaṭiggahitakaṃ gahetvā ñatvā puna ṭhapeti, uggahitakaṃ na hoti, bahi nīharitvā sañjānāti, bahi aṭṭhapetvā haritvā tattheva ṭhapetabbaṃ, natthi doso. Sace pana pubbe vivaritvā ṭhapitaṃ, na pidahitabbaṃ. Yathā pubbe ṭhitaṃ, tatheva ṭhapetabbaṃ. Sace bahi ṭhapeti, puna na chupitabbaṃ.
111在已受持的油等中,若有小虫生起,或在生姜等中生起硬块粉末,这即是“俱生起”,无需再次受持。有人爬上棕榈树或椰子树,用绳将果串放下,自己仍站在树上说“接取”,不可取。若另有站在地上的人握住绳套,提起后再给予,则适宜。若将带果的大树枝作净后受持,果实即已受持,可随意食用。站在围墙内,砍断围墙而递出甘蔗或甜瓜,若在手距范围内则适宜。对于从杖上不经敲击而落下的,接受者适宜;对于敲击后落下的,注释书中未指出过失。然而我们思量:“被敲击之处,如同自行落下一般”,那也适宜,如同逃避关税而推滚出外掉落的货物。若跳过围墙或墙壁后给予,若墙壁不厚,墙内外站立者的手距可及,即使向上高达百手的高度而递到,也可接受。
111. Paṭiggahitake telādimhi kaṇṇikā uṭṭheti, siṅgiverādimhi ghanacuṇṇaṃ, taṃsamuṭṭhānameva nāma taṃ, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā āruḷho yottena phalapiṇḍiṃ otāretvā upari ṭhitova ‘‘gaṇhathā’’ti vadati, na gahetabbaṃ. Sace añño bhūmiyaṃ ṭhito yottapāsake gahetvā ukkhipitvā deti, vaṭṭati. Saphalaṃ mahāsākhaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭiggaṇhāti, phalāni paṭiggahitāneva honti, yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Antovatiyaṃ ṭhatvā vatiṃ chinditvā ucchuṃ vā timbarūsakaṃ vā denti, hatthapāse sati vaṭṭati. Daṇḍakesu apaharitvā niggataṃ gaṇhantassa vaṭṭati, paharitvā niggate aṭṭhakathāsu doso na dassito. Mayaṃ pana ‘‘yaṃ ṭhānaṃ pahaṭaṃ, tato sayaṃpatitamiva hotī’’ti takkayāma, tampi ṭhatvā gacchante yujjati suṅkaghātato pavaṭṭetvā bahipatitabhaṇḍaṃ viya. Vatiṃ vā pākāraṃ vā laṅghāpetvā denti, sace pana aputhulo pākāro, antopākāre bahipākāre ca ṭhitassa hatthapāso pahoti, hatthasatampi uddhaṃ gantvā sampattaṃ gahetuṃ vaṭṭati.
比丘以肩背负生病的沙弥,沙弥看见果实后,取来坐在肩上递给比丘,这是适宜的。另有一人背负比丘,将果实递给坐在肩上的比丘,同样适宜。比丘为了遮阴手持带果的树枝行走,若心生想吃果实的念头,应令他作受纳后再吃,这是适宜的。若以作净后受纳的方式为了防蝇而持物,欲食之时,其根本的受纳即已适宜,食用者无罪。比丘将应受纳的物品放在他人车上,行于途中,车轮陷入泥泞,沙弥握住车轮抬起,这是适宜的,此行为不称为“执取”。放在船上,以桨划船,或以手拉船,适宜。木筏的道理亦同。将物品放在罐中或糠中,让未受具足戒者持拿,再抓住未受具足戒者的手臂渡水,适宜。若无比丘,让未受具足戒者持拿物品,再抓住其手臂渡水,也适宜。
Bhikkhu gilānaṃ sāmaṇeraṃ khandhena vahati, so phalāphalaṃ disvā gahetvā khandhe nisinnova deti , vaṭṭati. Aparo bhikkhuṃ vahanto khandhe nisinnassa bhikkhuno deti, vaṭṭatiyeva. Bhikkhu phaliniṃ sākhaṃ chāyatthāya gahetvā gacchati, phalāni khādituṃ citte uppanne paṭiggahāpetvā khādituṃ vaṭṭati. Macchikavāraṇatthaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭiggaṇhāti, khāditukāmo ce hoti, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, khādantassa natthi doso. Bhikkhu paṭiggahaṇārahaṃ bhaṇḍaṃ manussānaṃ yāne ṭhapetvā maggaṃ gacchati, yānaṃ kaddame laggati, daharo cakkaṃ gahetvā ukkhipati, vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti. Nāvāya ṭhapetvā nāvaṃ arittena vā pājeti, hatthena vā kaḍḍhati, vaṭṭati. Uḷumpepi eseva nayo. Cāṭiyaṃ vā kuṇḍake vā ṭhapetvāpi taṃ anupasampannena gāhāpetvā anupasampannaṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati. Tasmimpi asati anupasampannaṃ gāhāpetvā taṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati.
优婆塞们将路途之粮的米给予将远行的比丘们。沙弥们为比丘们取了米后,无法再取自己的米,比丘们便取那些沙弥的米。当沙弥们自己所取的米用尽后,以其余的米煮了粥,将诸比丘的钵按次第放置,倒入粥。聪明的沙弥拿起自己的钵递给上座,上座的钵递给第二上座,如此轮换所有钵,这样所有人都食用了属于沙弥的食物,这是适宜的。即便沙弥不够聪明,开始自己喝自己钵中的粥,上座们按次第请求说:“贤友,将你的粥给我吧!”然后喝下,也是适宜的。所有人都仅仅食用了属于沙弥的食物,既不犯执取缘,也不犯蓄藏缘的罪。然而,对于为父母等携带油等物品,以及为遮阴等携带树枝等情形,与上述情况未见差别,因此应审察其理由。
Upāsakā gamikabhikkhūnaṃ pātheyyataṇḍule denti, sāmaṇerā bhikkhūnaṃ taṇḍule gahetvā attano taṇḍule gahetuṃ na sakkonti, bhikkhū tesaṃ taṇḍule gaṇhanti, sāmaṇerā attanā gahitataṇḍulesu khīṇesu itarehi taṇḍulehi yāguṃ pacitvā sabbesaṃ pattāni paṭipāṭiyā ṭhapetvā yāguṃ ākiranti, paṇḍito sāmaṇero attano pattaṃ gahetvā therassa deti, therassa pattaṃ dutiyattherassāti evaṃ sabbānipi parivatteti, sabbehi sāmaṇerassa santakaṃ bhuttaṃ hoti, vaṭṭati. Sacepi sāmaṇero apaṇḍito hoti, attano patte yāguṃ sayameva pātuṃ ārabhati, ‘‘āvuso, tuyhaṃ yāguṃ mayhaṃ dehī’’ti therehi paṭipāṭiyā yācitvāpi pivituṃ vaṭṭati, sabbehi sāmaṇerassa santakameva bhuttaṃ hoti, neva uggahitapaccayā, na sannidhipaccayā vajjaṃ phusanti. Ettha pana mātāpitūnaṃ telādīni, chāyādīnaṃ atthāya sākhādīni ca harantānaṃ imesañca viseso na dissati, tasmā kāraṇaṃ upaparikkhitabbaṃ.
112沙弥想煮饭,洗了米却无法将其沥干。比丘应受纳米和容器,洗米沥干后,将容器放上灶台,不可生火。煮熟时,应打开盖子确认食物已熟的状态。若未熟透,不可为了煮熟而盖上;然而为防止灰尘或灰烬落入,则可以盖上。煮熟后,取下食用是适宜的,无需再作受纳。若沙弥有能力煮饭,但无时间,须往他处,比丘应受纳盛有米水的容器,放上灶台,然后对沙弥说:“你生火后再去吧。”此后,一切可按前述方式而行,这是适宜的。比丘为煮粥而将干净容器放上灶台烧水,适宜。水热时,沙弥放入米,从此以后比丘不可生火。受纳煮好的粥后而饮,适宜。沙弥正在煮粥,有手不安分的比丘以玩耍心触摸容器、触摸盖子,或截断浮起的泡沫而拍打,则唯有该比丘不得饮,这称为“恶行”。若他拿起汤匙或勺子,未将容器提起便搅拌,则所有人都不适宜,这既是自作煮,也是恶行。若将容器提起,则还构成执取。
112. Sāmaṇero bhattaṃ pacitukāmo taṇḍule dhovitvā niccāletuṃ na sakkoti, bhikkhunā taṇḍule ca bhājanañca paṭiggahetvā taṇḍule dhovitvā niccāletvā bhājanaṃ uddhanaṃ āropetabbaṃ, aggi na kātabbo, pakkakāle vivaritvā pakkabhāvo jānitabbo. Sace duppakkaṃ hoti, pākatthāya pidahituṃ na vaṭṭati, rajassa vā chārikāya vā apatanatthāya vaṭṭati, pakkakāle oropituṃ bhuñjitumpi vaṭṭati, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Sāmaṇero paṭibalo pacituṃ, khaṇo panassa natthi katthaci gantukāmo, bhikkhunā sataṇḍulodakaṃ bhājanaṃ paṭiggahetvā uddhanaṃ āropetvā ‘‘aggiṃ jāletvā gacchā’’ti vattabbo. Tato paraṃ purimanayeneva sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhikkhu yāguatthāya suddhabhājanaṃ āropetvā udakaṃ tāpeti, vaṭṭati. Tatte udake sāmaṇero taṇḍule pakkhipati, tato paṭṭhāya bhikkhunā aggi na kātabbo, pakkayāguṃ paṭiggahetvā pātuṃ vaṭṭati. Sāmaṇero yāguṃ pacati, hatthakukkuccako bhikkhu kīḷanto bhājanaṃ āmasati, pidhānaṃ āmasati, uggataṃ pheṇaṃ chinditvā paharati, tasseva pātuṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇaṃ nāma hoti. Sace pana dabbiṃ vā uḷuṅkaṃ vā gahetvā anukkhipanto āloḷeti, sabbesaṃ na vaṭṭati, sāmaṃpākañceva hoti durupaciṇṇañca. Sace ukkhipati, uggahitakampi hoti.
113比丘托钵乞食后,将钵安放在钵架上。若此时有戏耍的比丘出于嬉闹而触碰钵、触碰钵盖,则从该钵所得的食物便唯独对那位比丘不可用。若不先将钵端起就放置,则对所有人都不可用。若抓住该处自然生长的果树树枝或藤蔓摇晃,由此而得的果实对那位比丘不可用,且犯恶作。然而在《大护持》中说:‘为了支撑果树,或在那里绑上荆棘,是可以的,不犯恶作。’在森林中见到掉落的芒果等果实,心想:‘我要给沙弥。’取来给予是可以的。见到狮子吃剩的肉等,心想:‘我要给沙弥。’无论是否先作受持,取来给予都是可以的。如果他能善净其心,那么由此所得的食物也可以食用,既不会因接受生肉而犯戒,也不会因未作授受而有过失。为供养父母而携带油等物品,若于途中生病,则可随意受用那些物品。但如果物品在出发地即已被受持,则无需再次受持。为父母取来米,父母用那些米煮好粥等给他,这是允许的,不会因蓄积或未作授受而有任何过失。
113. Bhikkhunā piṇḍāya caritvā ādhārake patto ṭhapito hoti. Tatra ce añño lolabhikkhu kīḷanto pattaṃ āmasati, pattapidhānaṃ āmasati, tasseva tato laddhabhattaṃ na vaṭṭati. Sace na pattaṃ ukkhipitvā ṭhapeti, sabbesaṃ na vaṭṭati. Tatthajātakaphalinisākhāya vā valliyā vā gahetvā cāleti, tasseva tato laddhaphalaṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇadukkaṭañca āpajjati. ‘‘Phalarukkhaṃ pana apassayituṃ vā tattha kaṇṭakaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati, durupaciṇṇaṃ na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Araññe patitaṃ pana ambaphalādiṃ disvā ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Sīhavighāsādiṃ disvāpi ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Sace pana sakkoti vitakkaṃ sodhetuṃ, tato laddhaṃ khāditumpi vaṭṭati, neva āmakamaṃsapaṭiggahaṇapaccayā, na uggahitakapaccayā vajjaṃ phusati. Mātāpitūnaṃ atthāya telādīni gahetvā gacchato antarāmagge byādhi uppajjati, tato yaṃ icchati, taṃ paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace pana mūlepi paṭiggahitaṃ hoti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Mātāpitūnaṃ taṇḍule āharitvā deti, te tatoyeva yāguādīni sampādetvā tassa denti, vaṭṭati, sannidhipaccayā uggahitapaccayā vā doso natthi.
114比丘盖上盖子烧水,此水可以一直使用到用完为止。然而,如果有灰烬落入水中,则需重新受持。以长钳夹着锅煮油时,若有灰烬落入,应在手不松开的情况下煮好、取下,然后重新受持。如果木炭或木柴已受持并放置,则只需最初的受持即可。比丘正在嚼甘蔗,沙弥说:‘也给我一些。’比丘说:‘你从这里切了拿去吧。’沙弥拿取后,剩余的部分无需再次受持。食用糖块时也是如此。因为从被允许的地方切取后所剩余的部分,仍然是未被放弃的已受持物。比丘正在分糖,受持后将糖分成一份份,比丘们和沙弥们过来,每人依次取走一份,取走后剩余的部分依然是已受持的。如果有调皮贪玩的沙弥拿了又放回去,那么他拿取之后,剩余的部分便成为未受持的。
114. Bhikkhu pidahitvā udakaṃ tāpeti, yāva parikkhayā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace panettha chārikā patati, paṭiggahetabbaṃ. Dīghasaṇḍāsena thālakaṃ gahetvā telaṃ pacantassa chārikā patati, hatthena amuñcanteneva pacitvā otāretvā paṭiggahetabbaṃ. Sace aṅgārāpi dārūnipi paṭiggahetvā ṭhapitāni, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati. Bhikkhu ucchuṃ khādati, sāmaṇero ‘‘mayhampi dethā’’ti vadati, ‘‘ito chinditvā gaṇhā’’ti vutto gaṇhāti, avasese puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Guḷapiṇḍaṃ khādantassapi eseva nayo. Vuttokāsato chinditvā gahitāvasesañhi ajahitapaṭiggahaṇameva hoti. Bhikkhu guḷaṃ bhājento paṭiggahetvā koṭṭhāse karoti, bhikkhūpi sāmaṇerāpi āgantvā ekaggahaṇeneva ekamekaṃ koṭṭhāsaṃ gaṇhanti, gahitāvasesaṃ paṭiggahitameva hoti. Sace lolasāmaṇero gaṇhitvā gaṇhitvā puna ṭhapeti, tassa gahitāvasesaṃ appaṭiggahitakameva hoti.
比丘接受药烟卷后吸食药烟,口腔和喉咙像被雌黄染过一样,可以在时限内食用,时限药与终生药的混合没有过失。在煮钵或染料时,烟雾从耳孔、鼻孔进入,因病而嗅花或果的气味,由于是非吞咽性的,所以可以。饭食反刍触及上颚后进入内部,由于是无法控制的,所以可以;但若已进入口腔而吞咽,在非时则犯戒。卡在牙缝的食物残渣的汁液进入,即犯戒。如果食物很细微,汁液不明显,则属于非吞咽性的范畴。在临近非时的时候,在无水处吃完饭,漱口后吐出两三口唾液,然后去有水处漱口。已被接受并放置的生姜等发芽了,无需再次接受。没有盐时,可以用海水代替盐,已被接受并放置的盐水,若盐变成水,或水变成盐,或汁液变成糖浆,或糖浆变成汁液,只需最初的接受即可。
Bhikkhu dhūmavaṭṭiṃ paṭiggahetvā dhūmaṃ pivati, mukhañca kaṇṭho ca manosilāya litto viya hoti, yāvakālikaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, yāvakālikena yāvajīvikasaṃsagge doso natthi. Pattaṃ vā rajanaṃ vā pacantassa kaṇṇanāsacchiddehi dhūmo pavisati, byādhipaccayā pupphaṃ vā phalaṃ vā upasiṅghati, abbohārikattā vaṭṭati. Bhattuggāro tāluṃ āhacca antoyeva pavisati, avisayattā vaṭṭati, mukhaṃ paviṭṭhaṃ pana ajjhoharato vikāle āpatti. Dantantare laggassa āmisassa raso pavisati, āpattiyeva. Sace sukhumaṃ āmisaṃ hoti, raso na paññāyati, abbohārikapakkhaṃ bhajati. Upakaṭṭhe kāle nirudakaṭṭhāne bhattaṃ bhuñjitvā kakkhāretvā dve tayo kheḷapiṇḍe pātetvā udakaṭṭhānaṃ gantvā mukhaṃ vikkhāletabbaṃ. Paṭiggahetvā ṭhapitasiṅgiverādīnaṃ aṅkurā nikkhamanti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Loṇe asati samuddodakena loṇakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, paṭiggahetvā ṭhapitaloṇodakaṃ loṇaṃ hoti, loṇaṃ vā udakaṃ hoti, raso vā phāṇitaṃ hoti, phāṇitaṃ vā raso hoti, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati.
冰雹同属水类。若以随身所带的清洁坚果使水澄清,此物并不吞咽,可随食共用。若以沾有食物的木苹果等使水澄清,则唯在午前可用。池塘等处的水浑浊时,许用;但若黏着于口、手,则不许,必须接受后方可受用。田地耕作处的水若浑浊,必须接受。若水渗流汇入溪谷并注满河流,则许用。树顶洞等处的积水,被树上坠落的花所覆盖:若尝不到花味,则无需接受;水少而能尝到味,则必须接受。山涧等处被黑色落叶覆盖的水,亦同此理。
Himakarakā udakagatikā eva. Pārihārikena katakaṭṭhinā udakaṃ pasādenti, taṃ abbohārikaṃ, āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Āmisagatikehi kapitthaphalādīhi pasāditaṃ purebhattameva vaṭṭati. Pokkharaṇīādīsu udakaṃ bahalaṃ hoti, vaṭṭati. Sace pana mukhe hatthe ca laggati, na vaṭṭati, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. Khettesu kasitaṭṭhāne bahalaṃ udakaṃ hoti, paṭiggahetabbaṃ. Sace sanditvā kandarādīni pavisitvā nadiṃ pūreti, vaṭṭati. Kakudhasobbhādayo honti rukkhato patitehi pupphehi sañchannodakā. Sace puppharaso na paññāyati, paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Parittaṃ udakaṃ hoti, raso paññāyati, paṭiggahetabbaṃ. Pabbatakandarādīsu kāḷavaṇṇapaṇṇacchannaudakepi eseva nayo.
饮水罐中若放有细花粉、花蕊汁或花朵,必须接受;或者花朵应先接受再放入。若放有喇叭花或茉莉花,唯留香气,此属非吞咽之物,纵逢阴雨天,亦可随食共用。比丘安置的花香饮用水,沙弥取而饮后,若将余水倒回原处,则须重新接受。在莲花池等水面铺满花粉处,以罐拨开花粉取水,此乃许可。先作净并接受后放置的齿木,若欲饮其汁,只需最初的接受;若未接受而放置,则必须接受。即使不知情而汁液入口,亦犯戒,因为此条学处乃属无心之犯。
Pānīyaghaṭe sareṇukāni vā savaṇṭakhīrāni vā pupphāni pakkhittāni honti, paṭiggahetabbaṃ, pupphāni vā paṭiggahetvā pakkhipitabbāni. Pāṭalimallikā pakkhittā honti, vāsamattaṃ tiṭṭhati, taṃ abbohārikaṃ. Dubhiyadivasepi āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Bhikkhunā ṭhapitapupphavāsitakapānīyato sāmaṇero pānīyaṃ gahetvā pītāvasesakaṃ tattheva ākirati, paṭiggahetabbaṃ. Padumasarādīsu udakaṃ santharitvā ṭhitaṃ pupphareṇuṃ ghaṭena vikkhambhetvā udakaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetvā ṭhapitaṃ dantakaṭṭhaṃ hoti, sace tassa rasaṃ pivitukāmo , mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, appaṭiggahetvā ṭhapitaṃ paṭiggahetabbaṃ. Ajānantassa rase paviṭṭhepi āpattiyeva. Acittakañhi idaṃ sikkhāpadaṃ.
115于四大所造物中,何者许、何者不许?首先,乳是许可的——无论是可食肉之乳,还是不可食肉之乳,饮者无犯。泪、唾液、鼻涕、尿、粪、痰、牙垢、眼眵、耳垢、身上析出的盐,这些一切皆许。然若其中某物从本位脱离,落于钵中或手上者,应当接受;唯沾到指尖者,即算已接受。食热乳粥者,汗水顺指流下,连成一片留于乳粥中;或乞食时,从手上、钵口边沿落于钵底者,于这些情形无需另行作净。于被火烧变的大种中,无有所谓‘此物不许’之说;但若故意烧焦,则不许。若经善加烧炼,纵使人骨磨为粉末掺入舔食,亦是许可。四种大对治药,若无净人时,可自取受用。就此而言,即便是难调伏者或无力者,亦仅成立为无净人时的情况。若无灰,可烧干木取灰;若无干木,纵从树上砍取生木来做,亦为许可。然此四种大对治药被称为‘时限药’,唯在毒蛇咬伤等危急时刻方得开许。
115. Mahābhūtesu kiṃ vaṭṭati, kiṃ na vaṭṭatīti? Khīraṃ tāva vaṭṭati, kappiyamaṃsakhīraṃ vā hotu akappiyamaṃsakhīraṃ vā, pivantassa anāpatti. Assu kheḷo siṅghāṇikā muttaṃ karīsaṃ semhaṃ dantamalaṃ akkhigūthako kaṇṇagūthako sarīre uṭṭhitaloṇanti idaṃ sabbaṃ vaṭṭati. Yaṃ panettha ṭhānato cavitvā patte vā hatthe vā patati, taṃ paṭiggahetabbaṃ, aṅgalaggaṃ paṭiggahitakameva. Uṇhapāyāsaṃ bhuñjantassa sedo aṅgulianusārena ekābaddhova hutvā pāyāse santiṭṭhati, piṇḍāya vā carantassa hatthato pattassa mukhavaṭṭito vā pattatalaṃ orohati, ettha paṭiggahaṇakiccaṃ natthi, jhāmamahābhūte idaṃ nāma na vaṭṭatīti natthi, dujjhāpitaṃ pana na vaṭṭati. Sujjhāpitaṃ pana manussaṭṭhimpi cuṇṇaṃ katvā lehe upanetuṃ vaṭṭati. Cattāri mahāvikaṭāni asati kappiyakārake sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Ettha ca dubbacopi asamatthopi kappiyakārako asantapakkheyeva tiṭṭhati. Chārikāya asati sukkhadāruṃ jhāpetvā chārikā gahetabbā. Sukkhadārumhi asati alladāruṃ rukkhato chinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana catubbidhampi mahāvikaṭaṃ kālodissaṃ nāma, sappadaṭṭhakkhaṇeyeva vaṭṭati.