第20章 接受方式的判定
20. Paṭiggahaṇavinicchayakathā
104104. 关于嚼食等的接受:接受是指对任何将要吞咽的嚼食或啖食的领取。这里的判定如下:接受通过五个条件成立——达到中等体力之人的发声距离、手距可辨、递送可辨、天人、人或畜生用身体或身体所系之物或可舍之物给予,而比丘用身体或身体所系之物接受。这样,通过这五个条件,接受成立。
104.Khādanīyādipaṭiggāhoti ajjhoharitabbassa yassa kassaci khādanīyassa vā bhojanīyassa vā paṭiggahaṇaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – pañcahi aṅgehi paṭiggahaṇaṃ ruhati, thāmamajjhimassa purisassa uccāraṇamattaṃ hoti, hatthapāso paññāyati, abhihāro paññāyati, devo vā manusso vā tiracchānagato vā kāyena kāyapaṭibaddhena nissaggiyena vā deti, tañce bhikkhu kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Evaṃ pañcahaṅgehi paṭiggahaṇaṃ ruhati.
在这里,手距要根据站着、坐着、躺着的情况来理解:如果比丘坐着,就从座位的后缘算起;如果站着,就从脚跟的后缘算起;如果躺着,就从所躺那一侧的外缘算起。施主不论是坐着、站着还是躺着,除了他伸出的手臂之外,取他更靠近的那个肢体,从它的内侧边缘为界限,二肘半就是所谓的手距。
Tattha ṭhitanisinnanipannānaṃ vasena evaṃ hatthapāso veditabbo – sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho hatthapāso nāma.
如果施者和受者一个在空中、一个在地上,那就以地上那个人的头部为准,把空中那个人为了给或拿而伸出的手排除不算,取他更靠近的那个身体部位,从那个部位靠近自己这一侧的边缘算起,量出一手距的范围。如果一个人在井里、一个人在井边,或者一个人在树上、一个人在地上,也按照上面说的办法量出一手距的范围。站在这样的手距范围内,即使鸟用嘴尖、或者大象用鼻子拿着花或果实递过来,接受也成立。如果坐在高达七肘半的大象肩上,用象鼻递过来而接受,也是可以的。用手等身体上的任何一个部位,哪怕只是用脚趾递过来,这就算是以身体给予。接受方面也是同样的道理。因为用身体任何一个部位接受,就是以身体接受。如果递鼻药时,病人用鼻孔或嘴接受,这里只以作意为准。
Sace pana dāyakapaṭiggāhakesu eko ākāse hoti, eko bhūmiyaṃ, bhūmaṭṭhassa ca sīsena, ākāsaṭṭhassa ca ṭhapetvā dātuṃ vā gahetuṃ vā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena hatthapāsapamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Sacepi eko kūpe hoti, eko kūpataṭe, eko vā pana rukkhe, eko pathaviyaṃ, vuttanayeneva hatthapāsapamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Evarūpe hatthapāse ṭhatvā sacepi pakkhī mukhatuṇḍakena vā hatthī vā soṇḍāya gahetvā pupphaṃ vā phalaṃ vā deti, paṭiggahaṇaṃ ruhati. Sace pana aḍḍhaṭṭhamaratanassapi hatthino khandhe nisinno tena soṇḍāya dīyamānaṃ gaṇhāti, vaṭṭatiyeva. Hatthādīsu yena kenaci sarīrāvayavena antamaso pādaṅguliyāpi dīyamānaṃ kāyena dinnaṃ nāma hoti. Paṭiggahaṇepi eseva nayo. Yena kenaci hi sarīrāvayavena gahitaṃ kāyena gahitameva hoti. Sacepi natthukaraṇiyaṃ dīyamānaṃ nāsāpuṭena akallako vā mukhena paṭiggaṇhāti, ābhogameva hettha pamāṇaṃ.
105105. 不过,在勺子等器具方面,用任何一种器具给予,就叫作用身体所系之物给予。接受时也是同样的道理。因为,用任何一种与身体相连的东西,比如钵、盘子等接受,就是以身所系之物接受。如果从身体或身体所系之物上解下来,放在手能够到的范围内,搁在身体或身体所系之物上再落下,也叫作用舍离的方式给予。有人把许多盛饭菜的盘子顶在头上,来到比丘面前站着说“请拿”,这时递送的动作还不明显,所以不应该拿。但如果他稍微弯一下身,比丘就应该伸手,哪怕只碰到最下面那个盘子的一小部分,也应该接受。到这时,所有盘子就都算接受了。从那时起,把它们放下或打开,想拿哪个就可以拿哪个。至于饭篮等只有一个容器的情况,那就更不用说了。
105. Kaṭacchuādīsu pana yena kenaci upakaraṇena dinnaṃ kāyapaṭibaddhena dinnaṃ nāma hoti. Paṭiggahaṇepi eseva nayo. Yena kenaci hi sarīrasambaddhena pattathālakādinā gahitaṃ kāyapaṭibaddhena gahitameva hoti. Kāyato pana kāyapaṭibaddhato ca mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāye vā kāyapaṭibaddhe vā pātiyamānampi nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma hoti. Eko bahūni bhattabyañjanabhājanāni sīse katvā bhikkhussa santikaṃ āgantvā ṭhitakova ‘‘gaṇhathā’’ti vadati, na tāva abhihāro paññāyati, tasmā na gahetabbaṃ. Sace pana īsakampi onamati, bhikkhunā hatthaṃ pasāretvā heṭṭhimabhājanaṃ ekadesenapi sampaṭicchitabbaṃ. Ettāvatā sabbabhājanāni paṭiggahitāni honti. Tato paṭṭhāya oropetvā ugghāṭetvā vā yaṃ icchati, taṃ gahetuṃ vaṭṭati. Bhattapacchiādimhi pana ekabhājane vattabbameva natthi.
用扁担挑着饭食送来的人,如果把扁担放低再给,这是可以的。有根三十肘长的竹竿,一头绑着糖罐,一头绑着酥油罐,他要是接过来,那就全都算已经接受了。从榨蔗机的槽里正流出蔗汁时,他说“请取汁”,因为递送的动作看不出来,所以不该拿。但如果把渣滓滤掉,用手舀起来再给,那就可以。许多钵放在床、凳子、大席子、槽或木板上,施主站在比丘伸手够得着的地方,比丘站在那里,心里想着“我接受了”,哪怕只是用手指碰一下床等物,不管是站着、坐着还是躺着,凡是放进那些钵里的,全都算已经接受了。就算他心里想着“我要接受”而爬上床等物坐下来,也一样可以。
Kājena bhattaṃ harantopi sace kājaṃ onametvā deti, vaṭṭati. Tiṃsahattho veṇu hoti, ekasmiṃ ante guḷakumbho baddho, ekasmiṃ sappikumbho, tañce paṭiggaṇhāti, sabbaṃ paṭiggahitameva. Ucchuyantadoṇito paggharantameva ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, abhihāro na paññāyatīti na gahetabbo. Sace pana kasaṭaṃ chaḍḍetvā hatthena ussiñcitvā deti, vaṭṭati. Bahū pattā mañce vā pīṭhe vā kaṭasāre vā doṇiyaṃ vā phalake vā ṭhapitā honti, yattha ṭhitassa dāyako hatthapāse hoti, tattha ṭhatvā paṭiggahaṇasaññāya mañcādīni aṅguliyāpi phusitvā ṭhitena vā nisinnena vā nipannena vā yaṃ tesu pattesu dīyati, taṃ sabbaṃ paṭiggahitaṃ hoti. Sacepi ‘‘paṭiggahessāmī’’ti mañcādīni abhiruhitvā nisīdati, vaṭṭatiyeva.
在地上,即使比丘们肚子贴着肚子站着,只要他用手指或针碰触后坐着的地方,在那里施给他的食物就已经算是接受了。所谓“放在大席子、手织敷物等上面的钵里,接受不成立”,应当理解为这是指超出了伸手可及的范围。如果在伸手可及的范围之内,除了那些自然生长在所在地上的东西以外,放在任何地方都可以。但对于那些自然生长在所在地上的东西,比如莲叶或甄叔迦叶等,则不可以,因为它们不算属于身体所执持的东西。就像那些自然生长在所在地上的东西一样,绑在树桩上放好的床等,或者不可移动的木板、石头上,接受也不成立,因为它们同样被算作自然生长在所在地上的东西。铺在地上的细小酸枣叶等上面,接受不成立,因为它们没有能力承载。但大莲叶等上面则可以。如果施者站在伸手可及的范围之外,用长柄勺递过来,应当对他说“请靠近了再给”。如果他没有听到这句话,或者听到了却不理会,直接把食物倒进钵里,那就必须重新接受。站在远处把饭团扔过来,也是同样的道理。
Pathaviyaṃ pana sacepi kucchiyā kucchiṃ āhacca ṭhitā honti, yaṃ yaṃ aṅguliyā vā sūciyā vā phusitvā nisinno hoti, tattha tattha dīyamānameva paṭiggahitaṃ hoti. Yattha katthaci mahākaṭasārahatthattharaṇādīsu ṭhapitapatte paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti vuttaṃ, taṃ hatthapāsātikkamaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ, hatthapāse pana sati yattha katthaci vaṭṭati aññatra tatthajātakā. Tatthajātake pana paduminipaṇṇe vā kiṃsukapaṇṇādimhi vā na vaṭṭati. Na hi taṃ kāyapaṭibaddhasaṅkhyaṃ gacchati. Yathā ca tatthajātake, evaṃ khāṇuke bandhitvā ṭhapitamañcādimhi asaṃhārime phalake vā pāsāṇe vā na ruhatiyeva. Tepi hi tatthajātakasaṅkhyupagā honti. Bhūmiyaṃ atthatesu sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu paṭiggahaṇaṃ na ruhati. Na hi tāni sandhāretuṃ samatthānīti. Mahantesu pana paduminipaṇṇādīsu ruhati. Sace hatthapāsaṃ atikkammaṭhito dīghadaṇḍakena uḷuṅkena deti, ‘‘āgantvā dehī’’ti vattabbo. Vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā patte ākiratiyeva, puna paṭiggahetabbaṃ. Dūre ṭhatvā bhattapiṇḍaṃ khipantepi eseva nayo.
106106. 如果从钵袋里往外拿钵的时候,钵上有染料粉末,要是有水,就该洗干净;要是没水,就把染料粉末擦掉,然后受持钵再去托钵。如果托钵的时候有尘土落进钵里,要先受持再取食物;没有受持就取来吃,犯恶作;不过重新受持之后再吃,就没有犯。如果比丘说了“受持后再给”,但对方没听见或者没理会,照样直接给食物,那就不算恶作,应该重新受持后再取别的食物。如果大风从各处吹来尘土,没办法取食物,就以清净心作意“我要给未受具足戒的人”,然后取来吃,这是可以的。这样托钵之后,回到寺院或食堂,把食物给未受具足戒的人,再由他给回来,或者因为信任他而受持后吃,这是可以的。如果施食的人把沾了尘土的钵递给比丘,就该对他说:“你受持这个钵之后再取食物或者吃。”他应该照做。如果尘土浮在食物表面,就把稀粥倒掉,吃剩下的部分。如果尘土落进钵里面,就要受持。如果没有未受具足戒的人在旁边,不要把手里的钵放开,而要带到有未受具足戒者的地方,在那里受持。干饭上落了尘土,把尘土去掉再吃,是可以的。如果尘土特别细,就连同上面的饭一起去掉,或者受持之后再吃。如果把粥或汤放在前面,搅拌的时候从容器里溅出来落到钵里,就要受持这个钵。
106. Sace pattathavikato nīhariyamāne patte rajanacuṇṇāni honti, sati udake dhovitabbo, asati rajanacuṇṇaṃ puñchitvā paṭiggahetvā vā piṇḍāya caritabbaṃ. Sace piṇḍāya carantassa patte rajaṃ patati, paṭiggahetvā bhikkhā gaṇhitabbā, appaṭiggahetvā gaṇhato vinayadukkaṭaṃ, taṃ pana puna paṭiggahetvā bhuñjato anāpatti. Sace pana ‘‘paṭiggahetvā dethā’’ti vutte vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā bhikkhaṃ dentiyeva, vinayadukkaṭaṃ natthi, puna paṭiggahetvā aññā bhikkhā gahetabbā. Sace mahāvāto tato tato rajaṃ pāteti, na sakkā hoti bhikkhaṃ gahetuṃ, ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti suddhacittena ābhogaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Evaṃ piṇḍāya caritvā vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā gantvā taṃ anupasampannassa datvā puna tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paṭiggahetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Sace bhikkhācāre sarajaṃ pattaṃ bhikkhussa deti, so vattabbo ‘‘imaṃ paṭiggahetvā bhikkhaṃ vā gaṇheyyāsi paribhuñjeyyāsi vā’’ti, tena tathā kātabbaṃ. Sace rajaṃ upari uppilavati, kañjikaṃ pavāhetvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace antopaviṭṭhaṃ hoti, paṭiggahetabbaṃ. Anupasampanne asati hatthato amocenteneva yattha anupasampanno atthi, tattha netvā paṭiggahetabbaṃ. Sukkhabhatte patitarajaṃ apanetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Sace atisukhumaṃ hoti, upari bhattena saddhiṃ apanetabbaṃ, paṭiggahetvā vā bhuñjitabbaṃ. Yāguṃ vā sūpaṃ vā purato ṭhapetvā āluḷentānaṃ bhājanato phusitāni uggantvā patte patanti, patto paṭiggahetabbo.
107107. 用勺子舀了食物来布施时,如果食物先从勺子边滴落,掉进钵里,那算是已经落进去了,因为是无意带过来的,所以没有过失。即使用锅盛着饭在布施时,从锅里掉下煤灰或炭灰,因为是无意带过来的,也没有过失。布施给旁边那位比丘的食物,从钵里溅起来,落到另一位比丘的钵里,那算是已经落进去了,因为那已经被接取过了。如果有人剥开烂果之类的枝条,拿着枝条布施给某位比丘时,从枝条上溅出的碎屑落到另一位比丘的钵里,那个钵应当接取;因为是在谁的钵上方剥开的,就是想布施给食物落进其钵中的那个人,由于是无意带过来的,所以没有过失。施主盛满乳粥后把钵递过来,因为太烫,没法从底下托住,用手拿着钵口边缘接取也可以。如果这样还是拿不了,就应该用支架来取。在食堂里拿了钵坐着的比丘睡着了,既不知道食物被拿走,也不知道被布施,那就成了没有接取。但如果他是保持作意坐着的,就可以。即使他手松开支架,用脚撑着支架睡着了,也还是可以。可是如果用脚踩着支架来接取,就算他醒着,也属于不恭敬地接取,所以不应该那样做。有些人说:“这样用支架接取,叫做依身体系属之物接取,所以不可以。”这话只是说说而已;从义理上说,这一切本来就都是依身体系属之物。在身体接触这方面,也已经显示了这一规则。凡是布施给比丘时掉落的食物,比丘自己拿起来吃,也是可以的。
107. Uḷuṅkena āharitvā dentānaṃ paṭhamataraṃ uḷuṅkato thevā patte patanti, supatitā, abhihaṭattā doso natthi. Sacepi carukena bhatte ākiriyamāne carukato masi vā chārikā vā patati, abhihaṭattā nevatthi doso. Anantarassa bhikkhuno dīyamānaṃ pattato uppatitvā itarassa patte patati, supatitaṃ. Paṭiggahitameva hi taṃ hoti. Sace jajjharisākhādiṃ phāletvā ekassa bhikkhuno dentānaṃ sākhato phusitāni aññassa patte patanti, patto paṭiggahetabbo, yassa pattassa upari phālenti, tassa patte patitesu dātukāmatāya abhihaṭattā doso natthi. Pāyāsassa pūretvā pattaṃ denti, uṇhattā heṭṭhā gahetuṃ na sakkoti, mukhavaṭṭiyāpi gahetuṃ vaṭṭati. Sace tathāpi na sakkoti, ādhārakena gahetabbo. Āsanasālāya pattaṃ gahetvā nisinno bhikkhu niddaṃ okkanto hoti, neva āhariyamānaṃ, na dīyamānaṃ jānāti, appaṭiggahitaṃ hoti. Sace pana ābhogaṃ katvā nisinno hoti, vaṭṭati. Sacepi so hatthena ādhārakaṃ muñcitvā pādena pelletvā niddāyati, vaṭṭatiyeva. Pādena ādhārakaṃ akkamitvā paṭiggaṇhantassa pana jāgarantassapi anādarapaṭiggahaṇaṃ hoti, tasmā na kattabbaṃ. Keci ‘‘evaṃ ādhārakena paṭiggahaṇaṃ kāyapaṭibaddhapaṭibaddhena paṭiggahaṇaṃ nāma hoti , tasmā na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ vacanamattameva, atthato pana sabbampetaṃ kāyapaṭibaddhameva hoti. Kāyasaṃsaggepi cesa nayo dassito. Yampi bhikkhussa dīyamānaṃ patati, tampi sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
关于这一点,有一部经是这样说的:
Tatridaṃ suttaṃ –
比丘们,我允许:布施时掉下来的食物,可以自己拿起来吃。比丘们,那些食物已经被施主们舍弃了。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ dīyamānaṃ patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273).
这部经属于需要引申含义的经,所以这里的意思应该这样理解:布施的时候,食物从施主手里滑落,掉在干净的地上、莲叶上,或者布、木屑之类的东西上,就可以自己拿起来吃。如果掉在有尘土的地上,那就要把土擦掉、或者洗干净、或者先接受过来再吃。如果食物滚动着到了另一位比丘身边,让他拿过来也可以。如果那位比丘说“你自己吃吧”,那也可以吃;但如果没有他的允许,就不该拿。库伦达注里说:“即使没有允许,只要想着‘我要给另一位’,拿来也可以。”那为什么另一位比丘不能拿呢?因为世尊没有开许。世尊说“自己拿起来吃”的时候,只对食物从谁手里施出便落下的那个人,开许了即使没有接受也可以拿来吃。而“诸比丘,施主们已经舍弃了这些食物”这句话,说明那已经是属于别人的东西,所以另一位比丘不能自己拿来吃;但经过他允许就可以——据说这就是这里的意思。又因为这是基于没有接受而开许的,所以如果食物保持原样、没有碰过,用东西盖着放着,即使第二天吃也可以,因为属于储存的缘故而无犯,但还是要先接受才能吃。因为世尊只允许他当天自己拿来吃,之后就不允许了——据说这也是这里的意思。
Idañca pana suttaṃ neyyatthaṃ, tasmā evamettha adhippāyo veditabbo – yaṃ dīyamānaṃ dāyakassa hatthato parigaḷitvā suddhāya vā bhūmiyā paduminipaṇṇe vā vatthakaṭasārakādīsu vā patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yaṃ pana sarajāya bhūmiyaṃ patati, taṃ rajaṃ puñchitvā vā dhovitvā vā paṭiggahetvā vā paribhuñjitabbaṃ. Sace pavaṭṭantaṃ aññassa bhikkhuno santikaṃ gacchati, tena āharāpetumpi vaṭṭati. Sace taṃ bhikkhuṃ vadati ‘‘tvaṃyeva khādā’’ti, tassapi khādituṃ vaṭṭati, anāṇattena pana tena na gahetabbaṃ. ‘‘Anāṇattenapi itarassa dassāmīti gahetuṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Kasmā panetaṃ itarassa bhikkhuno gahetuṃ na vaṭṭatīti? Bhagavatā ananuññātattā. Bhagavatā hi ‘‘sāmaṃ gahetvā paribhuñjitu’’nti vadantena yasseva taṃ dīyamānaṃ patati, tassa appaṭiggahitakampi taṃ gahetvā paribhogo anuññāto. ‘‘Pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti vacanena panettha parasantakabhāvo dīpito, tasmā aññassa sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, tassa pana āṇattiyā vaṭṭatīti ayaṃ kirettha adhippāyo. Yasmā ca etaṃ appaṭiggahitakattā anuññātaṃ, tasmā yathāṭhitaṃyeva anāmasitvā kenaci pidahitvā ṭhapitaṃ dutiyadivasepi paribhuñjituṃ vaṭṭati, sannidhipaccayā anāpatti, paṭiggahetvā pana paribhuñjitabbaṃ. Taṃ divasaṃyeva hi tassa sāmaṃ gahetvā paribhogo anuññāto, na tato paranti ayampi kirettha adhippāyo.
108现在说明“不构成犯戒”的情况。吃东西的人,牙齿会磨损,指甲会磨损,钵的色泽会变旧,这一切都属于不构成犯戒。用刀切甘蔗等物时,如果刀上出现污垢,这叫“新生的”,应当接受后再食用。把刀洗干净后再切,就看不到污垢,只有铁的气味,那属于不构成犯戒。至于随身带着刀行走的人,用那把刀切东西,道理也一样,因为他们带刀并不是为了食用。捣碎或舂磨根药等物时,磨盘、磨杵、臼、杵等会磨损;为了药用,把随身带的刀加热后放进酪浆或牛奶里,里面出现青黑色,判断方法和前面说的刀一样。不过,不能自己把刀放进生酪浆等物中;如果自己放进去,就逃不掉“自煮”的过失。下雨时,正在托钵乞食的人,身上或衣上的脏水落进钵里,应当接受。在树根等处吃东西时,如果有东西落进去,道理也一样。但如果连续下了七天雨,水是干净的,或者从露天处落进来,那是允许的。
108. Idāni abbohārikanayo vuccati. Bhuñjantānañhi dantā khīyanti, nakhā khīyanti, pattassa vaṇṇo khīyati, sabbaṃ abbohārikaṃ. Satthakena ucchuādīsu phālitesu malaṃ paññāyati, etaṃ navasamuṭṭhitaṃ nāma, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. Satthakaṃ dhovitvā phālitesu malaṃ na paññāyati, lohagandhamattaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ. Yampi satthakaṃ gahetvā pariharanti , tena phālitepi eseva nayo. Na hi taṃ paribhogatthāya pariharantīti. Mūlabhesajjādīni pisantānaṃ vā koṭṭentānaṃ vā nisadanisadapotakaudukkhalamusalādīni khīyanti, pariharaṇakavāsiṃ tāpetvā bhesajjatthāya takke vā khīre vā pakkhipanti, tattha nīlikā paññāyati, satthake vuttasadisova vinicchayo. Āmakatakkādīsu pana sayaṃ na pakkhipitabbā, pakkhipati ce, sāmaṃpākato na muccati. Deve vassante piṇḍāya carantassa sarīrato vā cīvarato vā kiliṭṭhaudakaṃ patte patati, paṭiggahetabbaṃ. Rukkhamūlādīsu bhuñjantassa patitepi eseva nayo. Sace pana sattāhaṃ vassante deve suddhaṃ udakaṃ hoti, abbhokāsato vā patati, vaṭṭati.
109给沙弥饭时,必须不碰到他钵里的饭就递过去,或者先把他的钵接过来。如果没有先接钵就碰了饭,之后又从自己钵里取饭,那就成了“已受取”的。如果施主想给,说:“来,沙弥,拿钵来取饭。”对方拒绝说:“我够了。”施主又说:“这个我已经舍给你了。”对方说:“我不需要这个。”即使这样舍一百次,只要饭还在施主手里,就仍然是已受取的。如果施主把饭放在架子上,没有执著地说“拿吧”,那就必须重新受取。如果有执著地把钵放在架子上,对沙弥说:“从这里拿饼或饭吧。”沙弥洗了手,即使拿一百次,只要不碰到自己钵里的饭就放进自己钵里,就不需要再受取。但如果碰到了自己钵里的饭,再从那里拿,就与沙弥的东西混在一起了,必须重新受取。有些人说:“即使拿的时候断了掉进去,也必须重新受取。”这种说法应该理解为是在明确限定“拿一团饭、拿一个饼、拿这块糖团中的这一部分”的情况下说的;但这里并没有限定。所以,凡是掉进沙弥钵里的,就失去了受取;而拿在手里的,只要沙弥没说“够了”而放手,或者比丘没有阻止,就一直属于比丘所有,因此不失去受取。如果比丘往自己或僧众煮粥的容器里,为某些人放饭,应该说:“沙弥,把手放在容器上面。”然后把饭放在他手上。从他手上掉进容器里的饭,因为已经舍了,第二天不会使容器成为不适用。如果没有这样做就放进去,那容器就要像钵一样,做成无肉食的,才能使用。
109. Sāmaṇerassa odanaṃ dentena tassa pattagataṃ acchupanteneva dātabbo, patto vāssa paṭiggahetabbo. Appaṭiggahite odanaṃ chupitvā puna attano patte odanaṃ gaṇhantassa uggahitako hoti. Sace pana dātukāmo hutvā ‘‘āhara, sāmaṇera, pattaṃ, odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, puna ‘‘tavetaṃ mayā pariccatta’’nti ca vutte ‘‘na mayhaṃ etenattho’’ti vadati, satakkhattumpi pariccajatu, yāva attano hatthagataṃ, tāva paṭiggahitameva hoti. Sace pana ādhārake ṭhitaṃ nirapekkho ‘‘gaṇhāhī’’ti vadati, puna paṭiggahetabbaṃ. Sāpekkho ādhārake pattaṃ ṭhapetvā ‘‘etto pūvaṃ vā bhattaṃ vā gaṇhāhī’’ti sāmaṇeraṃ vadati, sāmaṇero hatthaṃ dhovitvā sacepi satakkhattuṃ gahetvā attano pattagataṃ aphusantova attano patte pakkhipati, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Yadi pana attano pattagataṃ phusitvā tato gaṇhāti, sāmaṇerasantakena saṃsaṭṭhaṃ hoti, puna paṭiggahetabbaṃ. Keci pana ‘‘sacepi gayhamānaṃ chijjitvā tattha patati, puna paṭiggahetabba’’nti vadanti. Taṃ ‘‘ekaṃ bhattapiṇḍaṃ gaṇha, ekaṃ pūvaṃ gaṇha, imassa guḷapiṇḍassa ettakaṃ padesaṃ gaṇhā’’ti evaṃ paricchinditvā vutte veditabbaṃ, idha pana paricchedo natthi, tasmā yaṃ sāmaṇerassa patte patati, tadeva paṭiggahaṇaṃ vijahati, hatthagataṃ pana yāva sāmaṇero vā ‘‘ala’’nti na oramati, bhikkhu vā na vāreti, tāva bhikkhusseva santakaṃ, tasmā paṭiggahaṇaṃ na vijahati. Sace attano vā bhikkhūnaṃ vā yāgupacanakabhājane kesañci atthāya bhattaṃ pakkhipati, ‘‘sāmaṇera, bhājanassa upari hatthaṃ karohī’’ti vatvā tassa hatthe pakkhipitabbaṃ. Tassa hatthato bhājane patitañhi dutiyadivase bhājanassa akappiyabhāvaṃ na karoti pariccattattā. Sace evaṃ akatvā pakkhipati, pattamiva bhājanaṃ nirāmisaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ.
110施主们把粥罐放下就走了,年轻的沙弥没办法完成受持。比丘把钵递过去,沙弥把罐颈靠在钵口边上往下倒,倒进钵里的粥就算已经受持了。或者,比丘把手放在地上,沙弥把罐子滚过去,再把它放到比丘手上,这也是允许的。饼篮、饭篮、甘蔗捆等也是同样的道理。如果两三个沙弥一起递送可以受持的担子,由一个力气大的人举起来,两三个比丘接过去,这是允许的。把油罐或糖浆罐挂在床脚或凳脚上,比丘坐在那张床或凳上也是允许的,这不算“被执取”。
110. Dāyakā yāgukuṭaṃ ṭhapetvā gatā, taṃ daharasāmaṇero paṭiggaṇhāpetuṃ na sakkoti, bhikkhu pattaṃ upanāmeti, sāmaṇero kuṭassa gīvaṃ pattassa mukhavaṭṭiyaṃ ṭhapetvā āvajjeti, pattagatā yāgu paṭiggahitāva hoti. Atha vā bhikkhu bhūmiyaṃ hatthaṃ ṭhapeti, sāmaṇero pavaṭṭetvā hatthaṃ āropeti, vaṭṭati. Pūvapacchibhattapacchiucchubhārādīsupi eseva nayo. Sace paṭiggahaṇūpagaṃ bhāraṃ dve tayo sāmaṇerā denti, ekena vā balavatā ukkhittaṃ dve tayo bhikkhū gaṇhanti, vaṭṭati. Mañcassa vā pīṭhassa vā pāde telaghaṭaṃ vā phāṇitaghaṭaṃ vā laggenti, bhikkhussa mañcepi pīṭhepi nisīdituṃ vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti.
在象牙钩或挂钩上挂着两个油罐,上面的已经受持,下面的没有受持。可以取用上面的。如果下面的已经受持,上面的没有受持,取了上面的之后再取下面的,那上面的就成了被执取的。如果下面的床上有没受持的油碗,扫地时用扫帚碰到了它,不算被执取。如果心想“我要拿已受持的”,却拿了没受持的,发现之后又放回去,不算被执取。如果拿到外面后才发觉,不应该放在外面,而应该拿回去放回原处,没有过失。不过,如果之前是敞开放着的,就不应该盖上。应该照之前放的样子放回去。如果放在了外面,就不应该再去碰它。
Nāgadantake vā aṅkusake vā dve telaghaṭā laggitā honti upari paṭiggahitako, heṭṭhā appaṭiggahitako. Uparimaṃ gahetuṃ vaṭṭati, heṭṭhā paṭiggahitako, upari appaṭiggahitako, uparimaṃ gahetvā itaraṃ gaṇhato uparimo uggahitako hoti. Heṭṭhāmañce appaṭiggahitakaṃ telathālakaṃ hoti, tañce sammajjanto sammuñjaniyā ghaṭṭeti, uggahitakaṃ na hoti, ‘‘paṭiggahitakaṃ gaṇhissāmī’’ti appaṭiggahitakaṃ gahetvā ñatvā puna ṭhapeti, uggahitakaṃ na hoti, bahi nīharitvā sañjānāti, bahi aṭṭhapetvā haritvā tattheva ṭhapetabbaṃ, natthi doso. Sace pana pubbe vivaritvā ṭhapitaṃ, na pidahitabbaṃ. Yathā pubbe ṭhitaṃ, tatheva ṭhapetabbaṃ. Sace bahi ṭhapeti, puna na chupitabbaṃ.
111111. 在已接受过的油等物品里,如果有小虫冒出来,或者在生姜等里面结成硬块粉末,这本身就是从那里生起的,不需要再重新接受一次。有人爬上棕榈树或椰子树,用绳子把果串放下来,自己还站在树上喊“接着”,这样不能拿。如果另一个人站在地上,抓住绳套,提起来再递过来,就可以。把带果子的大树枝作净后接受,果子就已经算是接受过了,可以随意吃。站在围墙里面,把围墙砍开一个口子,递出甘蔗或甜瓜,只要在手能够到的范围内,就可以。东西从棍棒上没被打落而自己掉下来的,接的人可以拿;被打落之后掉下来的,注释书里没有指出有过失。不过我们推测:“被打中的那个地方,就好像是自己掉下来的一样”,这种情况如果是站着不动时东西过来的,也说得通,就像为了逃税把货物推滚出去、掉在外面的情形一样。跳过围墙或壁垒递过来的东西,如果墙壁不厚,站在墙内和墙外的人手能够互相够到,即使向上高达一百只手那么远才递到,也可以接。
111. Paṭiggahitake telādimhi kaṇṇikā uṭṭheti, siṅgiverādimhi ghanacuṇṇaṃ, taṃsamuṭṭhānameva nāma taṃ, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā āruḷho yottena phalapiṇḍiṃ otāretvā upari ṭhitova ‘‘gaṇhathā’’ti vadati, na gahetabbaṃ. Sace añño bhūmiyaṃ ṭhito yottapāsake gahetvā ukkhipitvā deti, vaṭṭati. Saphalaṃ mahāsākhaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭiggaṇhāti, phalāni paṭiggahitāneva honti, yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Antovatiyaṃ ṭhatvā vatiṃ chinditvā ucchuṃ vā timbarūsakaṃ vā denti, hatthapāse sati vaṭṭati. Daṇḍakesu apaharitvā niggataṃ gaṇhantassa vaṭṭati, paharitvā niggate aṭṭhakathāsu doso na dassito. Mayaṃ pana ‘‘yaṃ ṭhānaṃ pahaṭaṃ, tato sayaṃpatitamiva hotī’’ti takkayāma, tampi ṭhatvā gacchante yujjati suṅkaghātato pavaṭṭetvā bahipatitabhaṇḍaṃ viya. Vatiṃ vā pākāraṃ vā laṅghāpetvā denti, sace pana aputhulo pākāro, antopākāre bahipākāre ca ṭhitassa hatthapāso pahoti, hatthasatampi uddhaṃ gantvā sampattaṃ gahetuṃ vaṭṭati.
比丘用肩膀背着生病的沙弥,沙弥看见果实,摘下来坐在比丘肩上就递过去,这是可以的。另一个比丘背着一位比丘,把果实递给坐在肩上的那位比丘,也是可以的。比丘为了遮阴,抓住带果实的树枝边走,如果心里生起想吃果实的念头,要先让人替他接受过来再吃,这样才可以。为了防鱼网(?)而做成如法之物后接受,如果想吃,只有在根本接受的情况下才可以,吃的人没有过错。比丘把应当接受的物品放在别人的车上赶路,车陷进泥里,沙弥抓住车轮把它抬起来,这是可以的,这不算“执取”。放在船上,用桨划船,或者用手拉船,都可以。木筏也是同样的道理。放在陶罐里或小钵里,让未受具足戒的人拿着,再抓住未受具足戒者的手臂渡水,也可以。如果没有那个(陶罐或小钵)时,让未受具足戒的人拿着物品,再抓住他的手臂渡水,也可以。
Bhikkhu gilānaṃ sāmaṇeraṃ khandhena vahati, so phalāphalaṃ disvā gahetvā khandhe nisinnova deti , vaṭṭati. Aparo bhikkhuṃ vahanto khandhe nisinnassa bhikkhuno deti, vaṭṭatiyeva. Bhikkhu phaliniṃ sākhaṃ chāyatthāya gahetvā gacchati, phalāni khādituṃ citte uppanne paṭiggahāpetvā khādituṃ vaṭṭati. Macchikavāraṇatthaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭiggaṇhāti, khāditukāmo ce hoti, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, khādantassa natthi doso. Bhikkhu paṭiggahaṇārahaṃ bhaṇḍaṃ manussānaṃ yāne ṭhapetvā maggaṃ gacchati, yānaṃ kaddame laggati, daharo cakkaṃ gahetvā ukkhipati, vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti. Nāvāya ṭhapetvā nāvaṃ arittena vā pājeti, hatthena vā kaḍḍhati, vaṭṭati. Uḷumpepi eseva nayo. Cāṭiyaṃ vā kuṇḍake vā ṭhapetvāpi taṃ anupasampannena gāhāpetvā anupasampannaṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati. Tasmimpi asati anupasampannaṃ gāhāpetvā taṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati.
在家信众把路上要用的米送给要出门的比丘们。沙弥们替比丘们拿了米以后,就没法再拿自己的米了,比丘们便拿那些沙弥的米。沙弥们自己拿的米用完之后,就用别的米煮粥,把所有人的钵按顺序摆好,再往里倒粥。聪明的沙弥拿起自己的钵递给上座,上座的钵递给第二位上座,就这样把所有钵都轮换一遍,结果所有人都吃的是沙弥的东西,这是可以的。就算沙弥不聪明,自己先喝自己钵里的粥,上座们按顺序请求说:“贤友,把你的粥给我吧!”然后喝下去,也是可以的。所有人都只是吃了沙弥的东西,既不会犯执取方面的过失,也不会犯蓄藏方面的过失。不过,在这里,为父母等携带油等物品,以及为遮阴等携带树枝等,和上面这些情况看不出有什么区别,所以应当仔细考察其中的道理。
Upāsakā gamikabhikkhūnaṃ pātheyyataṇḍule denti, sāmaṇerā bhikkhūnaṃ taṇḍule gahetvā attano taṇḍule gahetuṃ na sakkonti, bhikkhū tesaṃ taṇḍule gaṇhanti, sāmaṇerā attanā gahitataṇḍulesu khīṇesu itarehi taṇḍulehi yāguṃ pacitvā sabbesaṃ pattāni paṭipāṭiyā ṭhapetvā yāguṃ ākiranti, paṇḍito sāmaṇero attano pattaṃ gahetvā therassa deti, therassa pattaṃ dutiyattherassāti evaṃ sabbānipi parivatteti, sabbehi sāmaṇerassa santakaṃ bhuttaṃ hoti, vaṭṭati. Sacepi sāmaṇero apaṇḍito hoti, attano patte yāguṃ sayameva pātuṃ ārabhati, ‘‘āvuso, tuyhaṃ yāguṃ mayhaṃ dehī’’ti therehi paṭipāṭiyā yācitvāpi pivituṃ vaṭṭati, sabbehi sāmaṇerassa santakameva bhuttaṃ hoti, neva uggahitapaccayā, na sannidhipaccayā vajjaṃ phusanti. Ettha pana mātāpitūnaṃ telādīni, chāyādīnaṃ atthāya sākhādīni ca harantānaṃ imesañca viseso na dissati, tasmā kāraṇaṃ upaparikkhitabbaṃ.
112沙弥想煮饭,把米洗了却没办法把水沥掉。比丘应当接过米和容器,把米洗好、沥干,再把容器放上灶。这时不该生火。煮的时候要打开盖子,确认食物熟了没有。如果还没熟,不可以为了让它熟就盖上;但为了防止灰尘或灰烬掉进去,则可以盖。煮熟后,端下来吃是可以的,不需要再重新受纳。如果沙弥有能力煮,但没时间,想去别的地方,比丘应当接过装着米和水的容器,放上灶,然后对他说:“你生火之后就走吧。”之后一切按前面说的做就可以。比丘为了煮粥,把干净的容器放上灶烧水,这是可以的。水热了以后,沙弥把米放进去,从这时起比丘就不该生火。接过煮好的粥来喝,是可以的。沙弥正在煮粥,有比丘手闲不住,以玩耍的心去碰容器、碰盖子,或者把浮起来的泡沫打破、拍打,那么只有这个比丘不可以喝,这叫做“恶行”。如果他拿起汤匙或勺子,不把容器端起来就搅拌,那所有人都不能喝,这既是自己煮的,也是恶行。如果他把容器端起来,那就还构成了执取。
112. Sāmaṇero bhattaṃ pacitukāmo taṇḍule dhovitvā niccāletuṃ na sakkoti, bhikkhunā taṇḍule ca bhājanañca paṭiggahetvā taṇḍule dhovitvā niccāletvā bhājanaṃ uddhanaṃ āropetabbaṃ, aggi na kātabbo, pakkakāle vivaritvā pakkabhāvo jānitabbo. Sace duppakkaṃ hoti, pākatthāya pidahituṃ na vaṭṭati, rajassa vā chārikāya vā apatanatthāya vaṭṭati, pakkakāle oropituṃ bhuñjitumpi vaṭṭati, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Sāmaṇero paṭibalo pacituṃ, khaṇo panassa natthi katthaci gantukāmo, bhikkhunā sataṇḍulodakaṃ bhājanaṃ paṭiggahetvā uddhanaṃ āropetvā ‘‘aggiṃ jāletvā gacchā’’ti vattabbo. Tato paraṃ purimanayeneva sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhikkhu yāguatthāya suddhabhājanaṃ āropetvā udakaṃ tāpeti, vaṭṭati. Tatte udake sāmaṇero taṇḍule pakkhipati, tato paṭṭhāya bhikkhunā aggi na kātabbo, pakkayāguṃ paṭiggahetvā pātuṃ vaṭṭati. Sāmaṇero yāguṃ pacati, hatthakukkuccako bhikkhu kīḷanto bhājanaṃ āmasati, pidhānaṃ āmasati, uggataṃ pheṇaṃ chinditvā paharati, tasseva pātuṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇaṃ nāma hoti. Sace pana dabbiṃ vā uḷuṅkaṃ vā gahetvā anukkhipanto āloḷeti, sabbesaṃ na vaṭṭati, sāmaṃpākañceva hoti durupaciṇṇañca. Sace ukkhipati, uggahitakampi hoti.
113比丘托钵乞食后,把钵放在钵架上。如果这时有贪吃的比丘一边玩耍一边碰了钵、碰了钵盖,那么从那个钵里得到的食物,只有对那个比丘来说是不允许吃的。如果他没有把钵拿起来就放在那里,那对所有人都不能吃。如果抓住那里自然长出的果树枝或藤蔓摇晃,由此得到的果实,只有对那个比丘来说不能吃,并且犯恶作。不过《大护持》中说:“为了支撑果树,或者在那里绑上荆棘,是可以的,不犯恶作。”在森林里看到掉落的芒果等果实,心想“我要给沙弥”,捡起来给他,是可以的。看到狮子吃剩的肉等,心想“我要给沙弥”,不管有没有先接受,拿来给他,都是可以的。如果他能把心念理清,那么由此得到的东西也可以吃,既不会因为接受生肉而犯戒,也不会因为未经授受而有过失。为了父母而带着油等物品上路,途中生病了,他想吃什么,就可以接受后食用。但如果东西在出发地就已经接受了,那就不需要再接受一次。为父母拿米来,父母用那些米煮好粥等给他,这是可以的,不会因为储存或未经授受而有任何过失。
113. Bhikkhunā piṇḍāya caritvā ādhārake patto ṭhapito hoti. Tatra ce añño lolabhikkhu kīḷanto pattaṃ āmasati, pattapidhānaṃ āmasati, tasseva tato laddhabhattaṃ na vaṭṭati. Sace na pattaṃ ukkhipitvā ṭhapeti, sabbesaṃ na vaṭṭati. Tatthajātakaphalinisākhāya vā valliyā vā gahetvā cāleti, tasseva tato laddhaphalaṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇadukkaṭañca āpajjati. ‘‘Phalarukkhaṃ pana apassayituṃ vā tattha kaṇṭakaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati, durupaciṇṇaṃ na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Araññe patitaṃ pana ambaphalādiṃ disvā ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Sīhavighāsādiṃ disvāpi ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Sace pana sakkoti vitakkaṃ sodhetuṃ, tato laddhaṃ khāditumpi vaṭṭati, neva āmakamaṃsapaṭiggahaṇapaccayā, na uggahitakapaccayā vajjaṃ phusati. Mātāpitūnaṃ atthāya telādīni gahetvā gacchato antarāmagge byādhi uppajjati, tato yaṃ icchati, taṃ paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace pana mūlepi paṭiggahitaṃ hoti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Mātāpitūnaṃ taṇḍule āharitvā deti, te tatoyeva yāguādīni sampādetvā tassa denti, vaṭṭati, sannidhipaccayā uggahitapaccayā vā doso natthi.
114比丘把水盖上盖子加热,直到用完为止都可以使用。不过如果有灰烬掉进去,就需要重新接受。用长钳夹着锅熬油时,如果有灰烬掉进去,只要手不松开,煮好之后端下来,再重新接受就可以。如果炭和木柴已经接受并放好了,那只需要最初接受的那一次就够了。比丘在吃甘蔗,沙弥说“也给我一点”,比丘说“你从这里切了拿去吧”,沙弥切了拿走之后,剩下的部分不需要再重新接受。吃糖块时也是同样的道理。因为从允许的地方切取之后剩下的部分,仍然属于没有放弃的已接受物。比丘在分糖,接受之后把糖分成一份一份,比丘们和沙弥们过来,每人一次拿一份,拿完之后剩下的部分仍然是已接受的。如果有个贪玩的沙弥拿了又放回去,那么他拿过之后剩下的部分就变成未接受的了。
114. Bhikkhu pidahitvā udakaṃ tāpeti, yāva parikkhayā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace panettha chārikā patati, paṭiggahetabbaṃ. Dīghasaṇḍāsena thālakaṃ gahetvā telaṃ pacantassa chārikā patati, hatthena amuñcanteneva pacitvā otāretvā paṭiggahetabbaṃ. Sace aṅgārāpi dārūnipi paṭiggahetvā ṭhapitāni, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati. Bhikkhu ucchuṃ khādati, sāmaṇero ‘‘mayhampi dethā’’ti vadati, ‘‘ito chinditvā gaṇhā’’ti vutto gaṇhāti, avasese puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Guḷapiṇḍaṃ khādantassapi eseva nayo. Vuttokāsato chinditvā gahitāvasesañhi ajahitapaṭiggahaṇameva hoti. Bhikkhu guḷaṃ bhājento paṭiggahetvā koṭṭhāse karoti, bhikkhūpi sāmaṇerāpi āgantvā ekaggahaṇeneva ekamekaṃ koṭṭhāsaṃ gaṇhanti, gahitāvasesaṃ paṭiggahitameva hoti. Sace lolasāmaṇero gaṇhitvā gaṇhitvā puna ṭhapeti, tassa gahitāvasesaṃ appaṭiggahitakameva hoti.
比丘接过药烟卷后吸食,嘴巴和喉咙就像涂了雌黄一样。这属于时限药,可以在时限内食用;时限药和终生药混在一起用,没有过失。煮钵或染料时,烟从耳孔、鼻孔钻进去,或者因为生病去闻花香、果香,这些都不算吞咽,所以可以。食物反刍上来碰到上颚又回到里面,这不受控制,所以可以;但如果已经进了嘴还咽下去,过了正午就犯戒。卡在牙缝里的食物残渣,汁水流出来咽下,就犯戒。如果食物很细碎,尝不出汁液的味道,那就归入不吞咽这一类。快到非时的时候,在没有水的地方吃完饭,漱了口,吐掉两三口唾沫,然后走到有水的地方再漱口。已经接受并放着的生姜等发了芽,不需要重新接受。没有盐的时候,可以用海水代替盐来用。已经接受并放着的盐水,如果盐变成了水,或者水变成了盐,或者汁液变成了糖浆,或者糖浆变成了汁液,只要最初接受过就行。
Bhikkhu dhūmavaṭṭiṃ paṭiggahetvā dhūmaṃ pivati, mukhañca kaṇṭho ca manosilāya litto viya hoti, yāvakālikaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, yāvakālikena yāvajīvikasaṃsagge doso natthi. Pattaṃ vā rajanaṃ vā pacantassa kaṇṇanāsacchiddehi dhūmo pavisati, byādhipaccayā pupphaṃ vā phalaṃ vā upasiṅghati, abbohārikattā vaṭṭati. Bhattuggāro tāluṃ āhacca antoyeva pavisati, avisayattā vaṭṭati, mukhaṃ paviṭṭhaṃ pana ajjhoharato vikāle āpatti. Dantantare laggassa āmisassa raso pavisati, āpattiyeva. Sace sukhumaṃ āmisaṃ hoti, raso na paññāyati, abbohārikapakkhaṃ bhajati. Upakaṭṭhe kāle nirudakaṭṭhāne bhattaṃ bhuñjitvā kakkhāretvā dve tayo kheḷapiṇḍe pātetvā udakaṭṭhānaṃ gantvā mukhaṃ vikkhāletabbaṃ. Paṭiggahetvā ṭhapitasiṅgiverādīnaṃ aṅkurā nikkhamanti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Loṇe asati samuddodakena loṇakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, paṭiggahetvā ṭhapitaloṇodakaṃ loṇaṃ hoti, loṇaṃ vā udakaṃ hoti, raso vā phāṇitaṃ hoti, phāṇitaṃ vā raso hoti, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati.
冰雹所成的水也属于水类。用随身携带的清洁坚果来澄清的水,因为不吞咽坚果本身,可以连同食物一起用。用沾有食物的木苹果等来澄清的水,只在午前可以用。池塘等处的水变浑浊时,可以用;但如果沾到嘴和手上,就不可以用,必须接受了才能饮用。田地里耕作处的水浑浊时,必须接受。如果水渗流进溪谷等处后注满河流,可以用。树顶洞等处,有从树上落下的花覆盖在水面上。如果尝不出花味,就不需要接受;水少而能尝出味道,就必须接受。山涧等处被黑色落叶覆盖的水,也是同样的道理。
Himakarakā udakagatikā eva. Pārihārikena katakaṭṭhinā udakaṃ pasādenti, taṃ abbohārikaṃ, āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Āmisagatikehi kapitthaphalādīhi pasāditaṃ purebhattameva vaṭṭati. Pokkharaṇīādīsu udakaṃ bahalaṃ hoti, vaṭṭati. Sace pana mukhe hatthe ca laggati, na vaṭṭati, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. Khettesu kasitaṭṭhāne bahalaṃ udakaṃ hoti, paṭiggahetabbaṃ. Sace sanditvā kandarādīni pavisitvā nadiṃ pūreti, vaṭṭati. Kakudhasobbhādayo honti rukkhato patitehi pupphehi sañchannodakā. Sace puppharaso na paññāyati, paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Parittaṃ udakaṃ hoti, raso paññāyati, paṭiggahetabbaṃ. Pabbatakandarādīsu kāḷavaṇṇapaṇṇacchannaudakepi eseva nayo.
水罐里如果被放进了带花粉的花、带花蕊汁的花或者花朵,这些水必须经过接受才能喝;或者先把花接受下来,再放进水里。如果放的是紫茉莉花或茉莉花,只留下香气,那就属于不入口的东西,即使碰上阴雨天,也可以和食物一起用。比丘放好的花香饮用水,沙弥拿来喝了之后,如果把喝剩的水倒回原来的地方,那就必须重新接受。在莲花池等地方,水面上铺满了花粉,用罐子把花粉拨开再取水,这是允许的。先作净并接受之后放着的齿木,如果想喝它的汁,只需要最初那次接受就够了;如果没接受就放着,那就必须接受。即使不知情,汁液进了嘴,也一样犯戒,因为这条学处是无心也会犯的。
Pānīyaghaṭe sareṇukāni vā savaṇṭakhīrāni vā pupphāni pakkhittāni honti, paṭiggahetabbaṃ, pupphāni vā paṭiggahetvā pakkhipitabbāni. Pāṭalimallikā pakkhittā honti, vāsamattaṃ tiṭṭhati, taṃ abbohārikaṃ. Dubhiyadivasepi āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Bhikkhunā ṭhapitapupphavāsitakapānīyato sāmaṇero pānīyaṃ gahetvā pītāvasesakaṃ tattheva ākirati, paṭiggahetabbaṃ. Padumasarādīsu udakaṃ santharitvā ṭhitaṃ pupphareṇuṃ ghaṭena vikkhambhetvā udakaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetvā ṭhapitaṃ dantakaṭṭhaṃ hoti, sace tassa rasaṃ pivitukāmo , mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, appaṭiggahetvā ṭhapitaṃ paṭiggahetabbaṃ. Ajānantassa rase paviṭṭhepi āpattiyeva. Acittakañhi idaṃ sikkhāpadaṃ.
115115. 在四大种相关的东西里,哪些可以用,哪些不可以用?先说乳——不管是可食肉动物的乳,还是不可食肉动物的乳,喝的人都没有犯戒。泪、唾液、鼻涕、尿、粪、痰、牙垢、眼屎、耳垢,以及身上析出的盐分,这一切都可以用。不过,如果这些东西从原来的位置脱落,掉进钵里或手上,那就应当接受;只要附着在肢体上,就算已经接受了。吃热粥的时候,汗水顺着手指流下来,连成一条线留在粥里;或者托钵乞食时,从手上或钵口边缘流到钵底,这些情况都不需要另外做接受。在被火烧过的大种里,并没有所谓“这个不能用”的说法;但如果是未充分烧透的,那就不能用。如果经过妥善烧炼,就算把人骨磨成粉掺进去舔食,也可以用。四种大对治药,在没有净人的时候,可以自己拿来受用。在这里,即使是难调伏的人或没有能力的人,只要没有净人,就都归入无净人的一边。如果没有灰,可以烧干木取灰;如果没有干木,就算从树上砍下生木来烧,也可以用。不过这四种大对治药叫做“时限药”,只有在被毒蛇咬伤等紧急时刻才可以用。
115. Mahābhūtesu kiṃ vaṭṭati, kiṃ na vaṭṭatīti? Khīraṃ tāva vaṭṭati, kappiyamaṃsakhīraṃ vā hotu akappiyamaṃsakhīraṃ vā, pivantassa anāpatti. Assu kheḷo siṅghāṇikā muttaṃ karīsaṃ semhaṃ dantamalaṃ akkhigūthako kaṇṇagūthako sarīre uṭṭhitaloṇanti idaṃ sabbaṃ vaṭṭati. Yaṃ panettha ṭhānato cavitvā patte vā hatthe vā patati, taṃ paṭiggahetabbaṃ, aṅgalaggaṃ paṭiggahitakameva. Uṇhapāyāsaṃ bhuñjantassa sedo aṅgulianusārena ekābaddhova hutvā pāyāse santiṭṭhati, piṇḍāya vā carantassa hatthato pattassa mukhavaṭṭito vā pattatalaṃ orohati, ettha paṭiggahaṇakiccaṃ natthi, jhāmamahābhūte idaṃ nāma na vaṭṭatīti natthi, dujjhāpitaṃ pana na vaṭṭati. Sujjhāpitaṃ pana manussaṭṭhimpi cuṇṇaṃ katvā lehe upanetuṃ vaṭṭati. Cattāri mahāvikaṭāni asati kappiyakārake sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Ettha ca dubbacopi asamatthopi kappiyakārako asantapakkheyeva tiṭṭhati. Chārikāya asati sukkhadāruṃ jhāpetvā chārikā gahetabbā. Sukkhadārumhi asati alladāruṃ rukkhato chinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana catubbidhampi mahāvikaṭaṃ kālodissaṃ nāma, sappadaṭṭhakkhaṇeyeva vaṭṭati.