19. 关于适宜之地的判定
19. Kappiyabhūmivinicchayakathā
101关于四种净地:这里依据“诸比丘,我允许四种净地:宣告所成、牛卧处、居士、僧团认可”这句话,应当知道这四种就是宣告所成、牛卧处、居士和僧团认可这四种净地。其中,宣告所成的净地应当这样来做:如果是在柱子上方或墙基上立柱建造的精舍,它下面的柱础石本来就属于地面。但是,当人们围聚在一起,正要立第一根柱子或第一道墙基时,应当让众人齐声说“我们造净屋,我们造净屋”,在众人抬起安放的时候,或者自己触摸后再抬起,或者自己抬起,把柱子或墙基立起来。不过,《库伦德大复注》中说:“应当先说‘净屋,净屋’,然后再竖立。”《暗喝注》中说:“我决意这是僧团的净屋。”但是,即使不说这句话,只按照注疏中所说的方式来说,也没有过失。这里共同的判定标准是:“立柱和话说完必须同时。”如果话还没说完柱子就立好了,或者柱子还没立好话就说完了,那净屋就不算做成。因此,《大筏疏》中说:“应当由众人围绕而说,因为这样必定会有某一个人的话说完和立柱同时发生。”至于砖、石、泥墙的屋子,不管下面有没有砌地基,从想要开始起墙的时候,取第一块砖、第一块石或第一团泥,按照前面说的方式来做净屋即可。在墙中,净砖等在第一块砖等下面的砖块等不算净地,但柱子是向上高起的,所以算净地。《暗喝注》中说:“用柱子建造时,在四个角立四根柱子;用砖等砌墙时,在四个角应当决意两块或三块砖。”不过,即使不这样做也没有过失,因为注疏中所说的就是标准。
101.Kappiyācatubhūmiyoti ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammuti’’nti (mahāva. 295) vacanato ussāvanantikā gonisādikā gahapati sammutīti imā catasso kappiyabhūmiyo veditabbā. Tattha (mahāva. aṭṭha. 295) ussāvanantikā tāva evaṃ kātabbā – yo thambhānaṃ vā upari bhittipāde vā nikhanitvā vihāro karīyati, tassa heṭṭhā thambhapaṭicchakā pāsāṇā bhūmigatikā eva. Paṭhamatthambhaṃ pana paṭhamabhittipādaṃ vā patiṭṭhāpentehi bahūhi samparivāretvā ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vācaṃ nicchārentehi manussesu ukkhipitvā patiṭṭhāpentesu āmasitvā vā sayaṃ ukkhipitvā vā thambho vā bhittipādo vā patiṭṭhāpetabbo. Kurundimahāpaccarīsu pana ‘‘kappiyakuṭi kappiyakuṭīti vatvā patiṭṭhāpetabba’’nti vuttaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘saṅghassa kappiyakuṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vuttaṃ, taṃ pana avatvāpi aṭṭhakathāsu vuttanayena vutte doso natthi. Idaṃ panettha sādhāraṇalakkhaṇaṃ ‘‘thambhapatiṭṭhāpanañca vacanapariyosānañca samakālaṃ vaṭṭatī’’ti. Sace hi aniṭṭhite vacane thambho patiṭṭhāti, appatiṭṭhite vā tasmiṃ vacanaṃ niṭṭhāti, akatā hoti kappiyakuṭi. Teneva mahāpaccariyaṃ vuttaṃ ‘‘bahūhi samparivāretvā vattabbaṃ, avassañhi ettha ekassapi vacananiṭṭhānañca thambhapatiṭṭhānañca ekato bhavissatī’’ti. Iṭṭhakāsilāmattikākuṭṭakāsu pana kuṭīsu heṭṭhā cayaṃ bandhitvā vā abandhitvā vā karontu, yato paṭṭhāya bhittiṃ uṭṭhāpetukāmā honti, taṃ sabbapaṭhamaṃ iṭṭhakaṃ vā silaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā gahetvā vuttanayeneva kappiyakuṭi kātabbā, iṭṭhakādayo bhittiyaṃ paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhā na vaṭṭanti, thambhā pana upari uggacchanti, tasmā vaṭṭanti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘thambhehi kariyamāne catūsu koṇesu cattāro thambhā, iṭṭhakādikuṭṭe catūsu koṇesu dve tisso iṭṭhakā adhiṭṭhātabbā’’ti vuttaṃ. Tathā pana akatāyapi doso natthi, aṭṭhakathāsu hi vuttameva pamāṇaṃ.
牛卧处有两种:园牛卧处和精舍牛卧处。其中,如果既没有园子,住所也都没有围起来,这就叫园牛卧处。如果住所全部或有一部分已经围起来,而园子没有围起来,这就叫精舍牛卧处。所以,这两种都是以园子没有围起来作为判定标准。《库伦德大复注》中说:“园子即使只围了一半,或者围了大半,也都叫做已围起来。”在这种情况下,获得净屋是可行的。
Gonisādikā duvidhā ārāmagonisādikā vihāragonisādikāti. Tāsu yattha neva ārāmo, na senāsanāni parikkhittāni honti, ayaṃ ārāmagonisādikā nāma. Yattha senāsanāni sabbāni vā ekaccāni vā parikkhittāni, ārāmo aparikkhitto, ayaṃ vihāragonisādikā nāma. Iti ubhayatrāpi ārāmassa aparikkhittabhāvoyeva pamāṇaṃ. ‘‘Ārāmo pana upaḍḍhaparikkhittopi bahutaraṃ parikkhittopi parikkhittoyeva nāmā’’ti kurundimahāpaccarīsu vuttaṃ, ettha kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭati.
所谓“居士”,是指人们建好住处后说:“我们给一座净屋,请你们受用。”这就叫居士(给的净屋)。即使说的是“我们给一座净屋让你们去建”,也同样可以。《安陀迦注》里则说:“因为除了比丘之外,从其余同法者以及一切天、人手中接受、存放、在他们住处内住过而属于他们所有的东西,对比丘是允许的,所以他们的家,或他们施给的净屋,就称为居士(的净屋)。”又说:“除了比丘僧团的精舍之外,比丘尼的住处,或者净人的、外道的、天神的、龙的、乃至梵天神的宫殿,都算净屋。”这个说法很好。因为属于僧团或属于比丘的房子,不算居士屋。
Gahapatīti manussā āvāsaṃ katvā ‘‘kappiyakuṭiṃ dema, paribhuñjathā’’ti vadanti, esā gahapati nāma, ‘‘kappiyakuṭiṃ kātuṃ demā’’ti vuttepi vaṭṭatiyeva. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘yasmā bhikkhuṃ ṭhapetvā sesasahadhammikānaṃ sabbesañca devamanussānaṃ hatthato paṭiggaho ca sannidhi ca antovutthañca tesaṃ santakaṃ bhikkhussa vaṭṭati, tasmā tesaṃ gehāni vā tehi dinnakappiyakuṭi vā gahapatīti vuccatī’’ti vuttaṃ, punapi vuttaṃ ‘‘bhikkhusaṅghassa vihāraṃ ṭhapetvā bhikkhunupassayo vā ārāmikānaṃ vā titthiyānaṃ vā devatānaṃ vā nāgānaṃ vā api brahmānaṃ vimānaṃ kappiyakuṭi hotī’’ti, taṃ suvuttaṃ. Saṅghasantakameva hi bhikkhusantakaṃ vā gehaṃ gahapatikuṭikā na hoti.
所谓“认可”,就是通过白二甘马语宣告之后而得到认可。而且,比丘们,应当这样认可:一位贤能、有能力的比丘应当向僧团告白——
Sammuti nāma ñattidutiyakammavācāya sāvetvā sammatā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者们,请僧团听我说。如果僧团觉得时机合适,僧团就认可某某精舍为净地。这是提案。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammanneyya, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说。僧团认可某某精舍为净地。哪位尊者同意认可某某精舍为净地,就请保持沉默;哪位不同意,就请说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa kappiyabhūmiyā sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团认可了名叫某某的精舍为净地,僧团同意此事,因此默然不语,我这样受持。
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo vihāro kappiyabhūmi khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 295).
即使没有诵甘马语,只是通过宣告求许甘马的方式让人听到而做成的,也同样是已被认可的。
Kammavācaṃ avatvā apalokanakammavasena sāvetvā katāpi sammatā eva.
102在这四种净地当中所说的食物,全都不算作“内住”。因为净屋本来就是为了让比丘和比丘尼免除“内住”和“内煮”的过失才被允许的。但是,在非净地、能容人共宿的房子里,不管是属于僧团的还是属于个人的,属于比丘的还是属于比丘尼的,哪怕只放了一夜,那就叫“内住”;在那里煮熟的,就叫“内煮”,这是不允许的。不过,七日药和尽形寿药是可以的。
102. Yaṃ (mahāva. aṭṭha. 295) imāsu catūsu kappiyabhūmīsu vuttaṃ āmisaṃ, taṃ sabbaṃ antovutthasaṅkhyaṃ na gacchati. Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca antovutthaantopakkamocanatthañhi kappiyakuṭiyo anuññātā. Yaṃ pana akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe vuttaṃ saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā bhikkhussa bhikkhuniyā vā santakaṃ ekarattampi ṭhapitaṃ, taṃ antovutthaṃ, tattha pakkañca antopakkaṃ nāma hoti, etaṃ na kappati. Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca vaṭṭati.
这里应当这样判定:沙弥把米等食物拿来给比丘,放在净屋里,第二天煮好再给比丘,这不算内宿。如果在非净屋里放了酥油等,然后拿其中一点加进去再给比丘,这就叫口边食。不过《大筏疏》说这算内宿。这里只是名称上的差别。比丘把放在非净屋里的酥油和尽形寿药叶放在一起煮了吃,如果七天内不混杂食物,是可以的。如果混进食物再吃,就既是内宿又是自煮。按这个道理,应当理解一切混杂的情况。任何食物,比丘都不能煮。即使有人在比丘的热粥里放苏拉西叶、生姜或盐,比丘也不能去搅动;但如果是为了让粥冷却而搅动,那是可以的。得到还没煮的米饭,不能去盖。但如果人们盖好了再给,那是可以的。为了不让饭冷掉而盖,也是可以的。至于乳、酪等,已经煮过一次的,可以再加热,因为允许重新煮。
Tatrāyaṃ vinicchayo – sāmaṇero bhikkhussa taṇḍulādikaṃ āmisaṃ āharitvā kappiyakuṭiyaṃ nikkhipitvā punadivase pacitvā deti, antovutthaṃ na hoti. Tattha akappiyakuṭiyaṃ nikkhittasappiādīsu kiñci pakkhipitvā deti. Mukhasannidhi nāma hoti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘antovutthaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Tattha nāmamattameva nānākaraṇaṃ, bhikkhu akappiyakuṭiyaṃ ṭhapitasappiñca yāvajīvikapaṇṇañca ekato pacitvā paribhuñjati, sattāhaṃ nirāmisaṃ vaṭṭati. Sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ katvā paribhuñjati, antovutthañceva sāmaṃpakkañca hoti. Etenupāyena sabbasaṃsaggā veditabbā. Yaṃ kiñci āmisaṃ bhikkhuno pacituṃ na vaṭṭati. Sacepissa uṇhayāguyā sulasipaṇṇāni vā siṅgiveraṃ vā loṇaṃ vā pakkhipanti, tampi cāletuṃ na vaṭṭati, ‘‘yāguṃ nibbāpemī’’ti pana cāletuṃ vaṭṭati. Uttaṇḍulabhattaṃ labhitvā pidahituṃ na vaṭṭati. Sace pana manussā pidahitvā denti, vaṭṭati. ‘‘Bhattaṃ mā nibbāyatū’’ti pidahituṃ vaṭṭati, khīratakkādīsu pana sakiṃ kuthitesu aggiṃ kātuṃ vaṭṭati punapākassa anuññātattā.
这些净地屋什么时候会变成失去地界的状态呢?先说悬空式净地屋:如果是把柱子或墙基埋进地里建起来的,那么当所有柱子和墙基都被拆掉时,它就失去了地界。但如果只是把柱子或墙基转个方向挪动一下,那它们立在哪里就以哪里为依托,即使全部被转动过,也还是没有失去地界。用砖等砌成的净地屋:当为了建墙而放在基座上的砖、石头或泥团等被毁坏时,它就失去了地界。不过,如果构成基础的砖等被移走了,但有别的砖石立在了原来的位置上,那它就还是没有失去地界。牛卧式等由围墙围起来的净地屋:当围墙被拆毁时,它就失去了地界。之后,在那个寺院里重新获得净地屋是允许的。但如果围墙等处处破损,牛从破损处走进来,那它又成为净地屋了。另外两种净地屋:除了留下两根椽子之外,当整个屋顶都毁坏时,它们就失去了地界。如果椽子上面哪怕还有一个椽垫圈,那就还能保住。
Imā pana kappiyakuṭiyo kadā jahitavatthukā honti? Ussāvanantikā tāva yā thambhānaṃ upari bhittipāde vā nikhanitvā katā, sā sabbesu thambhesu ca bhittipādesu ca apanītesu jahitavatthukā hoti. Sace pana thambhe vā bhittipāde vā parivattenti, yo yo ṭhito, tattha tattha patiṭṭhāti, sabbesupi parivattitesu ajahitavatthukāva hoti. Iṭṭhakādīhi katā cayassa upari bhittiatthāya ṭhapitaṃ iṭṭhakaṃ vā silaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā ādiṃ katvā vināsitakāle jahitavatthukāva hoti. Yehi pana iṭṭhakādīhi adhiṭṭhitā, tesu apanītesupi tadaññesu patiṭṭhātīti ajahitavatthukāva hoti. Gonisādikā pākārādīhi parikkhepe kate jahitavatthukāva hoti. Puna tasmiṃ ārāme kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭati. Sace pana punapi pākārādayo tattha tattha khaṇḍā honti, tato tato gāvo pavisanti, puna kappiyakuṭi hoti. Itarā pana dve gopānasīmattaṃ ṭhapetvā sabbasmiṃ chadane vinaṭṭhe jahitavatthukāva honti. Sace gopānasīnaṃ upari ekampi pakkhapāsakamaṇḍalaṃ atthi, rakkhati.
103103. 如果没有这四种净地,那该怎么办?应该把它交给未受具足戒的人,让它成为那人的东西,然后再食用。这里有一个事例:据说,持律第一的迦罗毗迦帝须长老来到玛哈斯瓦长老那里。他借着灯光看见一罐酥油,就问:“尊者,这是什么?”长老说:“贤友,这罐酥油是从村里带来的,准备在粗食日拌酥油吃。”于是帝须长老对他说:“尊者,这样是不许可的。”第二天,长老让人把罐子放在门口。帝须长老又有一天来了,看见后同样问了一遍,然后说:“尊者,放在同宿处是不许可的。”第二天,长老让人把罐子拿到外面去放,结果被贼偷走了。后来有一天,长老对前来的帝须长老说:“贤友,自从你说‘不许可’之后,那罐子被放到外面,被贼偷走了。”于是帝须长老对他说:“贤友,不是应该交给未受具足戒的人吗?因为交给未受具足戒的人,让它成为那人的东西之后再食用,是许可的。”
103. Yatra panimā catassopi kappiyabhūmiyo natthi, tattha kiṃ kātabbanti? Anupasampannassa datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ. Tatridaṃ vatthu – karavikatissatthero kira vinayadharapāmokkho mahāsīvattherassa santikaṃ agamāsi. So dīpālokena sappikumbhaṃ passitvā ‘‘bhante, kimeta’’nti pucchi. Thero ‘‘āvuso, gāmato sappikumbho ābhato lūkhadivase sappinā bhuñjanatthāyā’’ti āha. Tato naṃ tissatthero ‘‘na vaṭṭati, bhante’’ti āha. Thero punadivase pamukhe nikkhipāpesi. Tissatthero puna ekadivasaṃ āgato taṃ disvā tatheva pucchitvā ‘‘bhante, sahaseyyappahonakaṭṭhāne ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. Thero punadivase bahi nīharāpetvā nikkhipāpesi, taṃ corā hariṃsu. So puna ekadivasaṃ āgataṃ tissattheramāha ‘‘āvuso, tayā ‘na vaṭṭatī’ti vutte so kumbho bahi nikkhitto corehi haṭo’’ti. Tato naṃ tissatthero āha ‘‘nanu, bhante, anupasampannassa dātabbo assa, anupasampannassa hi datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti.