18. 时限抉择论
18. Kālikavinicchayakathā
8989. 关于“四种时限”:在这里(《巴吉帝亚·八法》255-256),应当知道有四种时限,即食前时限、夜分时限、七日时限和尽形寿时限。其中,在正午之前受持、可以受用的任何嚼食或啖食,因为只能在正午之前受用,所以叫食前时限。连同随顺饮品在内的八种饮品,因为可以受用到夜间后夜分,所以叫夜分时限。酥油等五种药物,受持之后可以存放七天,所以叫七日时限。除了水以外,其余一切受持之物,可以终生保存,在有因缘时受用,所以叫尽形寿时限。
89.Kālikānipicattārīti ettha (pāci. aṭṭha. 255-256) yāvakālikaṃ yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikanti imāni cattāri kālikāni veditabbāni. Tattha purebhattaṃ paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ yaṃ kiñci khādanīyabhojanīyaṃ yāva majjhanhikasaṅkhato kālo, tāva paribhuñjitabbato yāvakālikaṃ. Saddhiṃ anulomapānehi aṭṭhavidhaṃ pānaṃ yāva rattiyā pacchimayāmasaṅkhāto yāmo, tāva paribhuñjitabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Sappiādi pañcavidhaṃ bhesajjaṃ paṭiggahetvā sattāhaṃ nidhetabbato sattāho kālo assāti sattāhakālikaṃ. Ṭhapetvā udakaṃ avasesaṃ sabbampi paṭiggahitaṃ yāvajīvaṃ pariharitvā sati paccaye paribhuñjitabbato yāvajīvikanti vuccati.
90其中,在时药当中,所谓啖食,就是米饭、粥、炒麦粉、鱼、肉。除了五种啖食以及夜分药、七日药和尽形寿药之外,其余的都叫嚼食。在这里(《巴吉帝亚注》248-249),像糖球、糕点等以谷物和副粮做成的嚼食,那自然不必多说。即使是那些属于根茎类等林野食物、归入食物范畴的,也是如此。比如:根嚼食、块茎嚼食、藕嚼食、嫩芽嚼食、茎干嚼食、树皮嚼食、叶嚼食、花嚼食、果嚼食、核嚼食、粉末嚼食、树脂嚼食,这些也都算作嚼食。
90. Tattha yāvakālikesu bhojanīyaṃ nāma odano kummāso sattu maccho maṃsanti. Pañca bhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma. Ettha (pāci. aṭṭha. 248-9) pana yaṃ tāva sakkhalimodakādi pubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ khādanīyaṃ, tattha vattabbameva natthi. Yampi vanamūlādippabhedaṃ āmisagatikaṃ hoti. Seyyathidaṃ – mūlakhādanīyaṃ kandakhādanīyaṃ muḷālakhādanīyaṃ matthakakhādanīyaṃ khandhakhādanīyaṃ tacakhādanīyaṃ pattakhādanīyaṃ pupphakhādanīyaṃ phalakhādanīyaṃ aṭṭhikhādanīyaṃ piṭṭhakhādanīyaṃ niyyāsakhādanīyanti, idampi khādanīyasaṅkhyameva gacchati.
在这里,为了辨认属于荤腥一类的食物,先只举出主要的样子:在根类嚼食里,像萝卜根、碱蓬根、朱蕉根、铜叶根、苋菜根、马齿苋根、瓦迦利根、贾贾利根等,这些作为菜叶类用的根,都属于荤腥类。其中,瓦迦利根要把老硬的部分切掉丢弃,它属于尽形寿允许的食物。其他同类情况也应当按这个道理来理解。不过,萝卜根、碱蓬根和贾贾利根的老硬部分也说是属于荤腥类。至于圣典中所说的——
Tattha pana āmisagatikasallakkhaṇatthaṃ idaṃ mukhamattanidassanaṃ – mūlakhādanīye tāva mūlakamūlaṃ khārakamūlaṃ caccumūlaṃ tambakamūlaṃ taṇḍuleyyakamūlaṃ vatthuleyyakamūlaṃ vajakalimūlaṃ jajjharimūlanti evamādīni sūpeyyapaṇṇamūlāni āmisagatikāni. Ettha ca vajakalimūle jaraṭṭhaṃ chinditvā chaḍḍenti, taṃ yāvajīvikaṃ hoti. Aññampi evarūpaṃ eteneva nayena veditabbaṃ. Mūlakakhārakajajjharimūlānaṃ pana jaraṭṭhānipi āmisagatikānevāti vuttaṃ. Yāni pana pāḷiyaṃ –
比丘们,我允许把根类药材当作药物使用:姜黄、生姜、菖蒲、白菖蒲、阿提毗沙、苦黄连、香茅、巴德拉穆塔迦,以及其他任何根类药材——只要它们不被当作嚼食之物来用,也不被当作正餐食物来用。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, mūlāni bhesajjāni haliddiṃ siṅgiveraṃ vacaṃ vacattaṃ ativisaṃ kaṭukarohiṇiṃ usīraṃ bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –
这些(根药)被称为尽形寿药。若按小五根、大五根等方式来计数,它们的数量数不完,而它们的特征就是:不遍及嚼食的用途,也不遍及啖食的用途。因此,在各个地方,凡是按照人们日常饮食习惯,被当作嚼食和啖食来用的任何根,都应知道属于时药;其余的则属于尽形寿药。即使说了很多,也还是要立足在这个特征上。如果只按名称概念来说,对不知道那个名称的人来说只会造成迷惑,所以不重视名称概念,只显示特征。就像对根一样,对块茎等也会显示特征,应当依据这个特征来判定。至于圣典中所说的姜黄等八种,它们的茎、皮、花、果等一切都属于尽形寿药。
Vuttāni, tāni yāvajīvikāni. Tesaṃ cūḷapañcamūlaṃ mahāpañcamūlantiādinā nayena gaṇiyamānānaṃ gaṇanāya anto natthi, khādanīyatthañca bhojanīyatthañca apharaṇabhāvoyeva panetesaṃ lakkhaṇaṃ. Tasmā yaṃ kiñci mūlaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharati, taṃ yāvakālikaṃ, itaraṃ yāvajīvikanti veditabbaṃ . Subahuṃ vatvāpi hi imasmiṃyeva lakkhaṇe ṭhātabbaṃ. Nāmasaññāsu pana vuccamānāsu taṃ taṃ nāmaṃ ajānantānaṃ sammohoyeva hoti, tasmā nāmasaññāya ādaraṃ akatvā lakkhaṇameva dassitaṃ. Yathā ca mūle, evaṃ kandādīsupi lakkhaṇaṃ dassayissāma, tasseva vasena vinicchayo veditabbo. Yañca taṃ pāḷiyaṃ haliddādi aṭṭhavidhaṃ vuttaṃ, tassa khandhatacapupphaphalādi sabbaṃ yāvajīvikanti vuttaṃ.
在可嚼食的块茎中,块茎分两种:长形的,比如莲藕、金苏迦块茎等;圆形的,比如青莲块茎、卡塞鲁迦块茎等,也有人管它叫结节。其中,所有块茎的老硬部分、外皮和细根,都属于尽形寿药;而嫩的、可以嚼着吃的,比如萨拉树嫩块茎、金苏迦嫩块茎、野芒果块茎、凯塔迦块茎、玛鲁瓦块茎、名为莲藕的莲花和白莲块茎、频杜阿鲁、玛萨鲁等,还有乳藤块茎、阿鲁瓦块茎、辛古块茎、塔拉块茎,以及青莲、红莲、睡莲、索甘迪迦的块茎,芭蕉块茎、竹块茎、卡塞鲁迦块茎等——这些在各地按人们日常饮食习惯,用来嚼食或当饭吃的块茎,都属于时药。乳藤块茎没洗的时候是尽形寿药,洗过之后就是时药。而乳迦科里、吉维迦、乌萨巴、拉苏那等块茎,则属于尽形寿药。这些在圣典里,已经被“或者其他任何存在的根类药物”(《大品》263)这样的根药总摄所涵盖。
Kandakhādanīye duvidho kando dīgho ca bhisakiṃsukakandādi, vaṭṭo ca uppalakaserukakandādi, yaṃ gaṇṭhītipi vadanti. Tattha sabbesaṃ kandānaṃ jiṇṇajaraṭṭhaṭṭhānañca challi ca sukhumamūlāni ca yāvajīvikāni, taruṇo pana sukhakhādanīyo sālakalyāṇipotakakando kiṃsukapotakakando ambāṭakakando ketakakando māluvakando bhisasaṅkhāto padumapuṇḍarīkakando piṇḍālumasāluādayo ca khīravallikando āluvakando siggukando tālakando nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ kandā kadalikando veḷukando kaserukakandoti evamādayo tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakakandā yāvakālikā. Khīravallikando adhoto yāvajīviko, dhoto yāvakāliko. Khīrakākolijīvikausabhakalasuṇādikandā pana yāvajīvikā. Te pāḷiyaṃ ‘‘yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjānī’’ti evaṃ (mahāva. 263) mūlabhesajjasaṅgaheneva saṅgahitā.
在可嚼食的藕类中,莲藕和白莲藕跟根是一样的。像埃拉迦藕、坎杜鲁藕这些,在各个地方,按照人们平常的饮食习惯,用来嚼食和当饭吃的藕,都属于时药。而姜黄、生姜、玛迦奇、四方藤、凯塔迦、塔拉、欣塔拉、昆塔拉、椰子、槟榔树等的藕,则属于尽形寿药。这一切在圣典中,都被根药的总摄——“或者其他任何存在的根类药物”——所涵盖。
Muḷālakhādanīye padumamuḷālaṃ puṇḍarīkamuḷālaṃ mūlasadisaṃyeva. Erakamuḷālaṃ kandulamuḷālanti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakamuḷālaṃ yāvakālikaṃ, haliddisiṅgiveramakacicaturassavalliketakatālahintālakuntālanāḷikerapūgarukkhādimuḷālaṃ pana yāvajīvikaṃ. Taṃ sabbampi pāḷiyaṃ ‘‘yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjānī’’ti evaṃ mūlabhesajjasaṅgaheneva saṅgahitaṃ.
在“可嚼食的嫩芽”这一类中,所谓“嫩顶”是指多罗树、欣塔拉树、昆塔拉树、凯塔迦树、椰子树、槟榔树、枣椰树、藤、伊罗迦、芭蕉等的树顶;也包括竹笋、芦苇笋、甘蔗芽、萝卜芽、芥菜芽、天门冬芽以及七种谷物的芽等。凡是各地人们日常习惯用来嚼食或啖食的树木、藤蔓等的嫩芽,都属于时限食。而姜黄、生姜、菖蒲、玛迦奇、大蒜的芽,以及多罗树、欣塔拉树、昆塔拉树、椰子树等的嫩芽砍下后脱落变老的部分,则属于尽形寿药。
Matthakakhādanīye tālahintālakuntālaketakanāḷikerapūgarukkhakhajjūrivettaerakakadalīnaṃ kaḷīrasaṅkhātā matthakā, veṇukaḷīro naḷakaḷīro ucchukaḷīro mūlakakaḷīro sāsapakaḷīro satāvarikaḷīro sattannaṃ dhaññānaṃ kaḷīrāti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇako rukkhavalliādīnaṃ matthako yāvakāliko, haliddisiṅgiveravacamakacilasuṇānaṃ kaḷīrā, tālahintālakuntālanāḷikerakaḷīrānañca chinditvā pātito jaraṭṭhabundo yāvajīviko.
在可嚼食的茎类中,生于地下的沙罗树良种茎、甘蔗茎,以及青莲花、红莲花、白睡莲、香睡莲的花梗茎等——各地人们按日常饮食习惯,用来嚼食或当饭吃的茎,都属于时限食。而莲花类的叶梗、睡莲类的所有梗,以及迦罗频多梗等其他一切茎,则属于终生药。
Khandhakhādanīye antopathavīgato sālakalyāṇīkhandho ucchukhandho nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ daṇḍakakhandhāti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇako khandho yāvakāliko, uppalajātīnaṃ paṇṇadaṇḍako padumajātīnaṃ sabbopi daṇḍako karavindadaṇḍādayo ca avasesasabbakhandhā yāvajīvikā.
在可嚼食的皮类中,只有甘蔗皮一种属于时限食,它也是有汁的;其余所有皮类都属于尽形寿药。不过,对于上面所说的嫩芽、茎干、树皮这三者,在巴利圣典中应当知道都归入涩药所摄。因为这样说:
Tacakhādanīye ucchutacova eko yāvakāliko, sopi saraso, seso sabbo yāvajīviko. Tesaṃ pana matthakakhandhatacānaṃ tiṇṇampi pāḷiyaṃ kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo. Vuttañhetaṃ –
比丘们,我允许用涩药:苦楝涩汁、止泻木涩汁、栝楼涩汁、无患子涩汁、白花菜涩汁,以及其他任何涩药——这些药在嚼食里不算嚼食,在正食里不算正食。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kasāvāni bhesajjāni nimbakasāvaṃ kuṭajakasāvaṃ paṭolakasāvaṃ phaggavakasāvaṃ nattamālakasāvaṃ, yāni vā panaññānipi atthi kasāvāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263).
在这里,这些也确实能被归摄进去。而应当知道,前面所说的那些涩药,全都属于可用的范围。
Ettha hi etesampi saṅgaho sijjhati. Vuttakasāvāni ca sabbakappiyānīti veditabbāni.
在可嚼食的叶子当中,萝卜叶、碱菜叶、酸模叶、苋菜叶、稻叶、紫苏叶、马齿苋叶、金刚藤叶、辣木叶、望江南叶、乌头叶、绿豆叶、黑绿豆叶、王豆叶,除了大扁豆之外其余扁豆叶都算,火焰树叶、水苋菜叶、白旋花叶、空心菜叶、地碱蓬叶——这些叶子,以及在其他各地区按当地日常饮食习惯被人们当作嚼食和正食来吃的同类叶子,一律属于时限食。不过,另有一种长在碱地灌木或树上、叶片只有大拇指甲那么大的,它的叶子属于终生药。洲上的居民认为积雪草叶是时限食。芒果嫩叶是时限食,而无忧树嫩叶则是终生药。还有律藏中其他那些——
Pattakhādanīye mūlakaṃ khārako caccu tambako taṇḍuleyyako papunnāgo vatthuleyyako vajakali jajjhari sellu siggu kāsamaddako ummācīnamuggo māso rājamāso ṭhapetvā mahānipphāvaṃ avasesanipphāvo aggimantho sunisannako setavaraṇo nāḷikā bhūmiyaṃ jātaloṇīti etesaṃ pattāni, aññāni ca evarūpāni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakāni pattāni ekaṃsena yāvakālikāni , yā panaññā mahānakhapiṭṭhimattapaṇṇā loṇirukkhe ca gacche ca ārohati, tassā pattaṃ yāvajīvikaṃ. Brahmipattañca yāvakālikanti dīpavāsino vadanti. Ambapallavaṃ yāvakālikaṃ, asokapallavaṃ pana yāvajīvikaṃ. Yāni caññāni pāḷiyaṃ –
比丘们,我允许把叶子作为药物使用:苦楝叶、止泻木叶、栝楼叶、罗勒叶、棉叶,以及其他任何可以作药用的叶子——只要这些叶子不属于嚼食类,不充当嚼食;也不属于正餐食物类,不充当正餐食物。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paṇṇāni bhesajjāni nimbapaṇṇaṃ kuṭajapaṇṇaṃ paṭolapaṇṇaṃ sulasipaṇṇaṃ kappāsapaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi paṇṇāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –
上面说的这些,都是终生药。不只是叶子,它们的花和果实也是。至于终生药的叶子,像无患子叶、羊角拗叶、罗勒叶、荖叶、莲叶这些,从数量上来说根本数不完。
Vuttāni, tāni yāvajīvikāni. Na kevalañca paṇṇāni, tesaṃ pupphaphalānipi. Yāvajīvikapaṇṇānaṃ pana phaggavapaṇṇaṃ ajjukapaṇṇaṃ phaṇijjakapaṇṇaṃ tambūlapaṇṇaṃ paduminipaṇṇanti evaṃ gaṇanavasena anto natthi.
可以作为嚼食的花里,萝卜花、芥菜花、甜菜花、酸模花、金刚藤花、辣木花、小扁豆花、大扁豆花、荸荠花,以及椰子、扇椰和露兜树的嫩花,白旋花、西谷米花,还有青莲花、红莲花这类只取花蕊的花,无香花、迦利罗花、长寿花等——各地的人按日常饮食习惯,把这些花当作嚼食或正食来吃,这些属于时限食。而无忧树花、醉香花、库雅卡花、紫矿花、黄玉兰类花、夹竹桃花、金链花、君陀花、新茉莉花、素馨花等,则是终生药,数量多到数不清。不过在巴利文本里,应当知道它们被归入涩药。
Pupphakhādanīye mūlakapupphaṃ khārakapupphaṃ caccupupphaṃ tambakapupphaṃ vajakalipupphaṃ jajjharipupphaṃ cūḷanipphāvapupphaṃ mahānipphāvapupphaṃ kaserukapupphaṃ nāḷikeratālaketakānaṃ taruṇapupphāni setavaraṇapupphaṃ siggupupphaṃ uppalapadumajātikānaṃ pupphānaṃ kaṇṇikāmattaṃ agandhipupphaṃ karīrapupphaṃ jīvantī pupphanti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇapupphaṃ yāvakālikaṃ, asokabakulakuyyakapunnāgacampakajātikaravīrakaṇikārakundanavamālikamallikādīnaṃ pana pupphaṃ yāvajīvikaṃ, tassa gaṇanāya anto natthi. Pāḷiyaṃ panassa kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo.
至于可嚼食的果实,包括面包果、菠萝蜜、扇椰、椰子、芒果、蒲桃、野芒果、酸角、枸橼、木苹果、葫芦、南瓜、苦瓜、酸橙、黄瓜、茄子、香蕉、芭蕉、甘草等果实——这些在各地随常俗作为人们的嚼食和啖食而普遍使用的果实,全部都属于时限食,仅从名称列举,无法穷尽其边际。然而,在律藏中——
Phalakhādanīye panasalabujatālanāḷikeraambajambuambāṭakatintiṇikamātuluṅgakapitthalābukumbhaṇḍapussaphalatimbarūsakatipusavātiṅgaṇacocamocamadhukādīnaṃ phalāni, yāni loke tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharanti, sabbāni tāni yāvakālikāni, nāmagaṇanavasena tesaṃ na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. Yāni pana pāḷiyaṃ –
比丘们,我允许把果实当作药来用:生酱果、长胡椒、胡椒、诃子、毗醯勒、余甘子、牛角果,以及其他任何存在的果药——只要它们不属于嚼食类,不起嚼食的作用,也不属于正餐类,不起正餐的作用。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, phalāni bhesajjāni bilaṅgaṃ pippaliṃ marīcaṃ harītakaṃ vibhītakaṃ āmalakaṃ goṭṭhaphalaṃ, yāni vā panaññānipi atthi phalāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –
上面说的这些属于终生药。它们中那些还没成熟的果实,即阿质婆树、频婆树、婆罗那树、露兜树、阿私摩利树等的果实,以及肉豆蔻果、苦果、小豆蔻、豆蔻等,光靠名称是没办法把它们的范围全部列出来的。
Vuttāni , tāni yāvajīvikāni. Tesampi aparipakkāni acchivabimbavaraṇaketakakāsmarīādīnaṃ phalāni jātiphalaṃ kaṭukaphalaṃ eḷā takkolanti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ.
像面包果核、菠萝蜜核、野芒果核、娑罗树核,以及枣椰、露兜树、帝波罗的嫩果核、酸角核、频婆果核,还有青莲花、莲花等莲类植物的莲蓬核等——这些在不同地区,按照人们日常的饮食习惯,被用来嚼食或当饭吃的核果,属于时限食。蜜树核、胡桐核、诃子等核、白芥子核、黑芥子核等核果,则是终生药。要知道,这些在律藏中都归入果药。
Aṭṭhikhādanīye labujaṭṭhi panasaṭṭhi ambāṭakaṭṭhi sālaṭṭhi khajjūrīketakatimbarūsakānaṃ taruṇaphalaṭṭhi tintiṇikaṭṭhi bimbaphalaṭṭhi uppalapadumajātīnaṃ pokkharaṭṭhīti evamādīni tesu tesu janapadesu manussānaṃ pakatiāhāravasena khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakāni aṭṭhīni yāvakālikāni, madhukaṭṭhi punnāgaṭṭhi harītakādīnaṃ aṭṭhīni siddhatthakaṭṭhi rājikaṭṭhīti evamādīni aṭṭhīni yāvajīvikāni. Tesaṃ pāḷiyaṃ phalabhesajjeneva saṅgaho veditabbo.
在可嚼食的粉类中,先说七种谷物、准谷物和豆类的粉,还有菠萝蜜粉、面包果粉、野芒果粉、沙罗粉、洗净的扇椰粉、乳藤粉等。这些在不同地区,按人们日常的饮食习惯,被用来当作嚼食和啖食的粉,属于时限食。未洗的扇椰粉、乳藤粉、阿输干陀粉等,则属于终生药。应当知道,这些在律藏中归入涩药和根果药。
Piṭṭhakhādanīye sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ dhotakatālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhañcāti evamādīni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakāni piṭṭhāni yāvakālikāni, adhotakaṃ tālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhaṃ assagandhādipiṭṭhāni ca yāvajīvikāni. Tesaṃ pāḷiyaṃ kasāvehi mūlaphalehi ca saṅgaho veditabbo.
在可嚼食的树脂类中,只有甘蔗树脂是七日药,其余——
Niyyāsakhādanīye – eko ucchuniyyāsova sattāhakāliko, sesā –
比丘们,我允许使用树脂类的药物:阿魏、阿魏树脂、阿魏胶、紫胶、紫胶叶、紫胶叶粉、娑罗树脂,以及任何其他树脂类的药物。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, jatūni bhesajjāni hiṅguṃ hiṅgujatuṃ hiṅgusipāṭikaṃ takaṃ takapattiṃ takapaṇṇiṃ sajjulasaṃ, yāni vā panaññānipi atthi jatūni bhesajjānī’’ti (mahāva. 263) –
像这样,经典里说到的树脂类药,是允许终生使用的。其中,那些以举例方式收进来的药,如芒果树脂、迦尼迦罗树脂等,单凭名字是无法把它们的范围全部列出来的。同样,在这些根食之类的物品当中,凡是属于时药的,在这个意义上全都被归入“其余的嚼食”这个名称里。
Evaṃ pāḷiyaṃ vuttā niyyāsā yāvajīvikā. Tattha yevāpanakavasena saṅgahitānaṃ ambaniyyāso kaṇikāraniyyāsoti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. Evaṃ imesu mūlakhādanīyādīsu yaṃ kiñci yāvakālikaṃ, sabbampi imasmiṃ atthe avasesaṃ khādanīyaṃ nāmāti saṅgahitaṃ.
9191. 另外,在时分饮料中,有八种饮料,就是:芒果浆、阎浮果浆、有籽香蕉浆、无籽香蕉浆、蜜果浆、葡萄浆、藕根浆、法鲁沙果浆。这八种就是八种饮料。其中,芒果浆是用生芒果或熟芒果做成的饮料。用生芒果做的时候,要把嫩芒果捣碎,放进水里,在阳光下靠太阳的热力加热,过滤之后,再配上当天受纳的蜂蜜、砂糖、樟脑等,这样来做。这样做成的,只在食前适用。不过,如果是从未受具足戒的人那里得到做好的浆,在食前受纳,食前以有食物的受用方式饮用也可以;食后以没有食物的受用方式饮用,直到明相出现时都还可以用。这个道理适用于所有浆。阎浮果浆是用阎浮果做成的浆。有籽香蕉浆是用有籽香蕉做成的浆。无籽香蕉浆是用无籽香蕉做成的浆。蜜果浆是用蜜果的天然汁液做成的浆,但那必须掺水,纯汁则不可。葡萄浆是把葡萄放在水里揉搓,像芒果浆那样做成的浆。藕根浆是把红莲、青莲等的藕根揉搓后做成的浆。法鲁沙果浆是用法鲁沙果,像芒果浆那样做成的浆。这八种浆,冷的也好,太阳晒热的也好,都可以用;用火煮过的则不可。
91. Yāmakālikesu pana aṭṭha pānāni nāma ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhukapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapānanti imāni aṭṭha pānāni. Tattha (mahāva. aṭṭha. 300) ambapānanti āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇāni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahupaṭiggahitakehi madhusakkārakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ, evaṃ kataṃ purebhattameva kappati. Anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenapi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Esa nayo sabbapānesu. Jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikakadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ. Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakaphalehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imāni aṭṭha pānāni sītānipi ādiccapākānipi vaṭṭanti, aggipākāni na vaṭṭanti.
其余那些叫做“藤汁、酸橙汁、木苹果汁、迦罗曼达果汁”等小果饮料,都属于八种饮料。这些虽然在经典里没有提到,但因为它们随顺于开许,所以算是如法的。世尊说过:“诸比丘,我允许一切果味,除了谷物果味。”(《大品》300)因此,除了随顺谷物的果味之外,再没有别的果饮是不许可的,一切果饮都属于非时药。这里所谓的“随顺谷物的果味”,是指七种谷物的汁液,以及多罗果、椰子、波罗蜜、面包果、葫芦、南瓜、黄瓜、甜瓜、余甘子等九种大果的汁液,还有一切谷物、豆类等随顺谷物的汁液——这些都属于时药,所以进食之后就不能再受用。世尊又说:“诸比丘,我允许一切叶味,除了酸叶味。”(《大品》300)因此,除了煮过的酸叶味之外,即使是时药类的叶子,用冷水揉搓取汁,或者经过日晒加热,也可以受用。世尊还说:“诸比丘,我允许一切花味,除了蜜花花味。”因此,除了蜜花花味之外,一切花味都可以受用。
Avasesāni vettatintiṇikamātuluṅgakapitthakosambakaramandādikhuddakaphalapānāni aṭṭhapānagaakāneva. Tāni kiñcāpi pāḷiyaṃ na vuttāni, atha kho kappiyaṃ anulomenti, tasmā kappanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’nti (mahāva. aṭṭha. 300) vuttattā ṭhapetvā sānulomadhaññaphalarasaṃ aññaṃ phalapānaṃ nāma akappiyaṃ natthi, sabbaṃ yāmakālikameva. Tattha sānulomadhaññaphalaraso nāma sattannañceva dhaññānaṃ tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaeḷālukāti navannañca mahāphalānaṃ sabbesañca pubbaṇṇāparaṇṇānaṃ anulomadhaññānaṃ raso yāvakāliko, tasmā pacchābhattaṃ na vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pattarasaṃ ṭhapetvā ḍākarasa’’nti (mahāva. 300) vuttattā pakkaḍākarasaṃ ṭhapetvā yāvakālikapattānampi sītodakena madditvā kataraso vā ādiccapāko vā vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ puppharasaṃ ṭhapetvā madhukapuppharasa’’nti vuttattā madhukapuppharasaṃ ṭhapetvā sabbopi puppharaso vaṭṭati.
9292. 所谓七日药,就是酥油、生酥、油、蜂蜜、糖浆这五种药。其中,酥油是指牛酥、山羊酥或水牛酥——凡是那些动物的肉是允许吃的,它们的酥油就可以用。生酥就是指这些动物身上的生酥。油是指芝麻油、芥子油、蜜果油、蓖麻油、兽脂油。蜂蜜是指蜜蜂酿的蜜。糖浆是指从甘蔗里提炼出来的糖浆。至于终生药,应当依照前面在时药部分讲根食等内容时所说的方式来了知。
92. Sattāhakālikaṃ nāma sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitanti imāni pañca bhesajjāni. Tattha sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṃsasappi vā yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi. Navanītaṃ nāma tesaṃyeva navanītaṃ. Telaṃ nāma tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍatelaṃ vasātelaṃ. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbattaṃ (paci. 260). Yāvajīvikaṃ pana heṭṭhā yāvakālike mūlakhādanīyādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.
93在这里,明相出现时接受的时药,就算存放一百次,只要时限还没过,就可以一直吃。夜分药可以存一个昼夜,七日药可以存七个夜晚,其余的药只要有因缘,一辈子都可以吃。可是,接受之后过了一夜,不管哪种时药或夜分药,如果想吞下去而拿起来,在接受的那一刻就犯恶作;吞下去的时候,每吞一口,都因为储存而犯巴吉帝亚。就算钵没洗干净,用手指搓能看见痕迹,或者有节纹的钵,节缝里渗进了油,加热时流出来,或者装热粥时看得出来,在这样的钵里,第二天吃东西也犯巴吉帝亚。所以要把钵洗干净,再倒进清水,或者用手指搓一搓,确认没有油腻。如果水里还有油,或者钵上还能看见指痕,那就是没洗干净;但油色的钵上看见指痕,那不算。比丘们不放在心上而舍给沙弥的东西,沙弥如果储存起来再给,全都可以用。自己接受后没有舍出去,第二天就不能用。因为这样,哪怕只吞一粒米,也犯巴吉帝亚。在不如法的肉里面,人肉是犯巴吉帝亚的同时也犯重罪;其余的则同时犯恶作。
93. Tattha (pāci. aṭṭha. 256) aruṇodaye paṭiggahitaṃ yāvakālikaṃ satakkhattumpi nidahitvā yāva kālo nātikkamati, tāva paribhuñjituṃ vaṭṭati, yāmakālikaṃ ekaṃ ahorattaṃ, sattāhakālikaṃ sattarattaṃ, itaraṃ sati paccaye yāvajīvampi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana ekamekasmiṃ ajjhohāre sannidhipaccayā pācittiyaṃ. Sacepi patto duddhoto hoti, yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyati, gaṇṭhikapattassa vā gaṇṭhikantare sneho paviṭṭho hoti, so uṇhe otāpentassa paggharati, uṇhayāguyā vā gahitāya sandissati, tādise pattepi punadivase bhuñjantassa pācittiyaṃ, tasmā pattaṃ dhovitvā puna tattha acchodakaṃ vā āsiñcitvā aṅguliyā vā ghaṃsitvā nisnehabhāvo jānitabbo. Sace hi udake vā snehabhāvo, patte vā aṅgulilekhā paññāyati, duddhoto hoti, telavaṇṇapatte pana aṅgulilekhā paññāyati, sā abbohārikā. Yampi bhikkhū nirapekkhā sāmaṇerānaṃ pariccajanti, tañce sāmaṇerā nidahitvā denti, sabbaṃ vaṭṭati. Sayaṃ paṭiggahetvā apariccattameva hi dutiyadivase na vaṭṭati. Tato hi ekasitthampi ajjhoharato pācittiyameva. Akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ pācittiyaṃ, avasesesu dukkaṭena saddhiṃ.
对于夜分药,若有因缘而吞咽,犯巴吉帝亚;若为充饥而吞咽,则犯巴吉帝亚并附加恶作。如果已受请食(满足)之后,吞咽未作残食法的食物:在普通食物上,犯两个巴吉帝亚;在人肉上,犯两个巴吉帝亚并附加土喇咤亚;在其余不如法的肉上,犯两个巴吉帝亚并附加恶作。对于夜分药,若有因缘,用带食物的口吞咽,犯两个巴吉帝亚;用不带食物的口吞咽,只犯一个。若为充饥而吞咽,两种情形都各增加一个恶作。如果在非时吞咽:在普通食物上,因储存的因缘和非时食的因缘,犯两个巴吉帝亚;在不如法的肉上,则增加土喇咤亚和恶作。对于夜分药,在非时的因缘下无犯。然而,因未作残食法的因缘,在非时的一切情形下都无犯。
Yāmakālikaṃ sati paccaye ajjhoharato pācittiyaṃ, āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiyaṃ. Sace pavārito hutvā anatirittakataṃ ajjhoharati, pakatiāmise dve pācittiyāni, manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve, sesaakappiyamaṃse dukkaṭena saddhiṃ. Yāmakālikaṃ sati paccaye sāmisena mukhena ajjhoharato dve, nirāmisena ekameva. Āhāratthāya ajjhoharato vikappadvayepi dukkaṭaṃ vaḍḍhati. Sace vikāle ajjhoharati, pakatibhojane sannidhipaccayā ca vikālabhojanapaccayā ca dve pācittiyāni, akappiyamaṃse thullaccayaṃ dukkaṭañca vaḍḍhati. Yāmakālike vikālapaccayā anāpatti. Anatirittapaccayā pana vikāle sabbavikappesu anāpatti.
对于七日药和尽形寿药,如果是为了当食物充饥而接受,那么在接受的时候就已经犯恶作;如果吃的时候没有掺杂食物,吃的时候就犯恶作。如果混有食物后先接受再存放,那就按具体情况,犯巴吉帝亚。
Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca āhāratthāya paṭiggaṇhato paṭiggaṇhanapaccayā tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana sace nirāmisaṃ hoti, ajjhohāre dukkaṭaṃ. Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ paṭiggahetvā ṭhapitaṃ hoti, yathāvatthukaṃ pācittiyameva.
94关于七日药里的酥油等,这里的判定如下:先说酥油,如果在午饭前接受,那么当天午饭前,掺有食物或不掺食物都可以吃;从午饭后开始,七天内只能吃不掺食物的。超过七天,如果放在同一个容器里,就犯一个尼萨耆亚;如果放在多个容器里,就按物品数量犯多个尼萨耆亚。午饭后接受的,只有不掺食物才能吃。不论午饭前还是午饭后接受,一旦作为受持物存放起来,就不能再吃,只能用于涂身等用途;即使超过七天也不犯戒,因为它已经不能再吃了。如果由未受具足戒的人把午饭前接受的生酥做成酥油再施与,午饭前即使掺有食物也可以吃;如果是自己做的,七天内只能吃不掺食物的。用午饭后接受的生酥做成的酥油,不论谁做,七天内都只能吃不掺食物的;如果是由受持物做成的,就按前面说过的纯酥油的办法来判定。用午饭前接受的牛奶或酸奶做成的酥油,如果是未受具足戒的人做的,即使掺有食物,当天午饭前也可以吃;如果是自己做的,就只能吃不掺食物的。
94. Sattāhakālikesu pana sappiādīsu ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.622) – sappi tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahupurebhattaṃ sāmisampi nirāmisampi paribhuñjituṃ vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaṃ paribhuñjitabbaṃ. Sattāhātikkame sace ekabhājane ṭhapitaṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ. Sace bahūsu, vatthugaṇanāya nissaggiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ nirāmisameva vaṭṭati, purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā uggahitakaṃ katvā nikkhittaṃ ajjhoharituṃ na vaṭṭati, abbhañjanādīsu upanetabbaṃ. Sattāhātikkamepi anāpatti anajjhoharaṇīyataṃ āpannattā. Sace anupasampanno purebhattaṃ paṭiggahitanavanītena sappiṃ katvā deti, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, sace sayaṃ karoti, sattāhampi nirāmisameva vaṭṭati. Pacchābhattaṃ paṭiggahitanavanītena yena kenaci katasappi sattāhampi nirāmisameva vaṭṭati, uggahitakena kate pubbe vuttasuddhasappinayeneva vinicchayo veditabbo. Purebhattaṃ paṭiggahitakhīrena vā dadhinā vā katasappi anupasampannena kataṃ sāmisampi tadahupurebhattaṃ vaṭṭati, sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭati.
95加热生酥的人,自己煮的不算数;但用那种自己煮过的东西混在一起,就不能当作掺有食物的食物来用,而且从午后开始也根本不能用。因为是属于有依据而接受的东西,即使超过七天也没有犯戒。不过,用午后接受的东西做成的,则应当用在涂身油之类的用途上。午前用受持之物做成的也一样,这两种即使超过七天也没有犯戒。这个道理也适用于不合法肉的酥油。但这里有一个差别:在圣典中提到酥油的地方是应舍罪,在这里则是恶作。在《暗黑注疏》中,说了看似合理的理由后,禁止了人肉酥油和生酥,那种禁止是不当的,因为一切注疏都认可。后面也会讲到它的判定。圣典中提到的生酥,午前接受的,当天午前即使掺有食物也可以用;从午后开始,只能不掺食物用。超过七天时,如果放在不同的容器里,就按容器数量计算;即使在同一容器里,只要没有混合而是一块一块放的,就按块数计算,都是应舍罪。午后接受的,应当按酥油的办法来理解。不过,这里也有酪块和酪浆的液滴,所以“洗过之后才可以用”,半座长老们这样说。但玛哈斯瓦长老说:“自从世尊开许的时候起,他们只吃从酪浆里取出来的部分。”所以,吃生酥的人应当先洗过,把酪、酪浆、苍蝇、蚂蚁等去掉后再吃。如果想煮成酥油再吃,那即使不洗也可以用。其中属于酪或酪浆的部分,会消失掉。因为到这个时候,就不算是有依据而接受的东西了,这就是这里的用意。不过,因为和食物一起煮过,有些人对此也会起疑,起疑的人就会后悔。现在,关于受持后存放的生酥,以及午前接受乳、酪后做成的生酥,午后接受那些东西后做成的生酥,用受持之物做成的生酥,还有不合法肉的生酥——一切有犯、无犯、可用、不可用的道理,都应当按酥油中说的顺序来理解。不过,为了乞油而进入人家的比丘们,就在那里被倒入酥油、生酥、熟油、未熟油。其中也有酪浆滴、酪块、饭粒、米屑、苍蝇之类。经过日晒后过滤取来的,就成了七日药。接受后和已有的药一起煮,也可以用来做滴鼻药。如果在雨季,有惭耻心的沙弥为了让掉在里面的米屑等不被煮进去,就在火上熔化后过滤,再煮了给出去,那么按前面的办法,七天内可以用。
95.Navanītaṃ tāpentassa hi sāmaṃpāko na hoti, sāmaṃpakkena pana tena saddhiṃ āmisaṃ na vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya ca na vaṭṭatiyeva. Sattāhātikkamepi anāpatti savatthukassa paṭiggahitattā. Pacchābhattaṃ paṭiggahitakehi kataṃ pana abbhañjanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattampi ca uggahitakehi kataṃ, ubhayesampi sattāhātikkame anāpatti. Esa nayo akappiyamaṃsasappimhi. Ayaṃ pana viseso – yattha pāḷiyaṃ āgatasappinā nissaggiyaṃ, tattha iminā dukkaṭaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ kāraṇapatirūpakaṃ vatvā manussasappi ca navanītañca paṭikkhittaṃ, taṃ duppaṭikkhittaṃ sabbaaṭṭhakathāsu anuññātattā. Parato cassa vinicchayopi āgacchissati. Pāḷiyaṃ āgatanavanītampi purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahupurebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva. Sattāhātikkame nānābhājanesu ṭhapite bhājanagaṇanāya, ekabhājanepi amissetvā piṇḍapiṇḍavasena ṭhapite piṇḍagaṇanāya nissaggiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sappinayena veditabbaṃ. Ettha pana dadhiguḷikāyopi takkabindūnipi honti, tasmā dhotaṃ vaṭṭatīti upaḍḍhattherā āhaṃsu. Mahāsivatthero pana ‘‘bhagavatā anuññātakālato paṭṭhāya takkato uddhaṭamattameva khādiṃsū’’ti āha. Tasmā navanītaṃ paribhuñjantena dhovitvā dadhitakkamakkhikākipillikādīni apanetvā paribhuñjitabbaṃ. Pacitvā sappiṃ katvā paribhuñjitukāmena adhotampi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yaṃ tattha dadhigataṃ vā takkagataṃ vā, taṃ khayaṃ gamissati. Ettāvatā hi savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hotīti ayamettha adhippāyo. Āmisena saddhiṃ pakkattā pana tasmimpi kukkuccāyanti kukkuccakā. Idāni uggahetvā ṭhapitanavanīte ca purebhattaṃ khīradadhīni paṭiggahetvā katanavanīte ca pacchābhattaṃ tāni paṭiggahetvā katanavanīte ca uggahitakehi katanavanīte ca akappiyamaṃsanavanīte ca sabbo āpattānāpattiparibhogāparibhoganayo sappimhi vuttakkameneva gahetabbo. Telabhikkhāya paviṭṭhānaṃ pana bhikkhūnaṃ tattheva sappimpi navanītampi pakkatelampi apakkatelampi ākiranti. Tattha takkadadhibindūnipi bhattasitthānipi taṇḍulakaṇāpi makkhikādayopi honti, ādiccapākaṃ katvā parissāvetvā gahitaṃ sattāhakālikaṃ hoti. Paṭiggahetvā ca ṭhapitabhesajjehi saddhiṃ pacitvā natthupānampi kātuṃ vaṭṭati. Sace vaddalisamaye lajjī sāmaṇero yathā tattha patitataṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ aggimhi vilīyāpetvā parissāvetvā puna pacitvā deti, purimanayeneva sattāhaṃ vaṭṭati.
96在各种油当中,先说芝麻油:如果在食前接受,食前即使掺有食物也还是可以用的;从食后开始,就只能不掺食物来用。超过七天,就应当知道要按容器来算,成为应舍之物。食后接受的,七天之内只能不掺食物来用;如果把它当作残食存放起来,就不能吃,可以用来涂头等,即使超过七天也没有犯。用食前接受的芝麻做成的油,食前即使掺有食物也还是可以用的;从食后开始就不能吃,可以用来涂头等,即使超过七天也没有犯。用食后接受的芝麻做成的油,因为是连同原料一起接受的,所以根本就不能吃。即使超过七天也没有犯,可以用来涂头等。无论食前还是食后,用残食的芝麻做成的油,道理也是一样。对于食前接受的芝麻,不管是炒过、把芝麻粉蒸过,还是用热水泡过之后做成的油,如果是由未受具足戒的人做的,食前即使掺有食物也还是可以用的;如果是自己做的,因为是熬煮出来的,食前只能不掺食物来用,因为是自煮的,所以不能掺食物用。不过,因为是连同原料一起接受的,从食后开始,两种都不能吃,可以用来涂头等,即使超过七天也没有犯。但如果只是用少量热水洒一洒,那就无关紧要,不算作自煮。芥子油等不带原料而接受的情况,判断方法和前面说的不带原料的芝麻油一样。
96.Telesu tilatelaṃ tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati. Sattāhātikkame tassa bhājanagaṇanāya nissaggiyabhāvo veditabbo. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, uggahitakaṃ katvā nikkhittaṃ ajjhoharituṃ na vaṭṭati, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Purebhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya anajjhoharaṇīyaṃ hoti, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Pacchābhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ anajjhoharaṇīyameva savatthukapaṭiggahitattā. Sattāhātikkamepi anāpatti, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā uggahitakatilehi katatelepi eseva nayo. Purebhattaṃ paṭiggahitatile bhajjitvā vā tilapiṭṭhaṃ vā sedetvā uṇhodakena vā temetvā katatelaṃ sace anupasampannena kataṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, attanā kataṃ nibbaṭṭitattā purebhattaṃ nirāmisaṃ vaṭṭati, sāmaṃpakkattā sāmisaṃ na vaṭṭati. Savatthukapaṭiggahitattā pana pacchābhattato paṭṭhāya ubhayampi anajjhoharaṇīyaṃ, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Yadi pana appaṃ uṇhodakaṃ hoti abbhukkiraṇamattaṃ, abbohārikaṃ hoti sāmaṃpākagaṇanaṃ na gacchati. Sāsapatelādīsupi avatthukapaṭiggahitesu avatthukatilatele vuttasadisova vinicchayo.
如果能在午前用午前接受的芥子等粉末,靠太阳晒热来制油,那么这油在午前可以当作掺有食物的油使用;从午后再开始,就只能当作不掺食物的油使用;超过七天,就犯尼萨耆亚。不过,因为芥子粉和甘草粉要蒸过、蓖麻籽要炒过才能制油,所以用这些材料制成的油,如果是由未受具足戒的人做的,午前可以当作掺有食物的油使用;又因为这些材料本身属于尽形寿物,所以连同材料一起接受并没有过失。如果是自己做的,七天之内只能当作不掺食物的油来受用。用残食做成的油不可以吃,可以用在外部涂抹上,即使超过七天也没有罪。为了制油而接受芥子、甘草、蓖麻籽之后做成的油,属于七日限物:第二天做成的,可以用六天;第三天做成的,可以用五天;第四、第五、第六、第七天做成的,只限当天可用。如果留到天亮,就犯尼萨耆亚;第八天做成的,不可以吃,但因为它不属于尼萨耆亚物,所以可以用在外部涂抹上。即使没有拿来制油,为了取油而接受的芥子等物,超过七天,也只犯恶作。此外,巴利圣典里没有提到的其他油,比如椰子油、印楝油、木苹果油、马蛋果油等,接受之后如果让它超过七天,就犯恶作。以上是这些情况中的差别——其余的部分,应当审察时药和尽形寿物,关于自煮、带材料、午前接受、午后接受、残食等物的规则,都可以按照前面所说的道理来理解。
Sace pana purebhattaṃ paṭiggahitānaṃ sāsapādīnaṃ cuṇṇehi ādiccapākena sakkā telaṃ kātuṃ, taṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame nissaggiyaṃ. Yasmā pana sāsapamadhukacuṇṇāni sedetvā eraṇḍakaṭṭhīni ca bhajjitvā eva telaṃ karonti, tasmā etesaṃ telaṃ anupasampannehi kataṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, vatthūnaṃ yāvajīvikattā pana savatthukapaṭiggahaṇe doso natthi. Attanā kataṃ sattāhaṃ nirāmisaparibhogeneva paribhuñjitabbaṃ. Uggahitakehi kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, bāhiraparibhoge vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpatti. Telakaraṇatthāya sāsapamadhukaeraṇḍakaṭṭhīni paṭiggahetvā katatelaṃ sattāhakālikaṃ, dutiyadivase kataṃ chāhaṃ vaṭṭati, tatiyadivase kataṃ pañcāhaṃ vaṭṭati, catuttha, pañcama, chaṭṭha, sattamadivase kataṃ tadaheva vaṭṭati. Sace yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ, aṭṭhamadivase kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, anissaggiyattā pana bāhiraparibhoge vaṭṭati. Sacepi na karoti, telatthāya gahitasāsapādīnaṃ sattāhātikkame dukkaṭameva. Pāḷiyaṃ pana anāgatāni aññānipi nāḷikeranimbakosambakaramandādīnaṃ telāni atthi, tāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmayato dukkaṭaṃ hoti. Ayametesu viseso – sesaṃ yāvakālikavatthuṃ yāvajīvikavatthuñca sallakkhetvā sāmaṃpākasavatthukapurebhattapacchābhattapaṭiggahitauggahitavatthuvidhānaṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
所谓兽脂油,就是“比丘们,我允许五种兽脂:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂”(《大品》262)这样被允许的兽脂所制成的油。在这里,“熊脂”这一说法,除了人脂之外,把一切不净肉的脂都允许了。提到“鱼”的时候,鳄鱼脂也已包含在内,不过因为它是凶猛的鱼类,所以另外单独提出来说。通过“鱼”等的列举,这里也把一切净肉的脂都允许了。因为在肉当中,人、象、马、狗、蛇、狮、虎、豹、熊、鬣狗这十种肉是不净的;在脂当中,只有人脂一种是不净的。在乳等当中,则没有所谓不净的。由未受具足戒的人制作、熬煮而成的兽脂油,如果在食前接受,食前即使掺有食物也可以使用;从食后开始,七天之内只能不掺食物使用。其中如果混有像微尘一样的细肉、筋、骨或血,这不算什么。但如果接受了兽脂后自己制作,在食前接受,煮好、过滤之后,七天之内应当以不掺食物的方式受用。这里所说的“不掺食物受用”,就是指“在适当的时间接受、在适当的时间煮熟、在适当的时间混合,可以当作油来受用”(《大品》262)。在那里,不算什么的还是不算什么;但食后就不能接受,也不能制作。所以说:
Vasātelaṃ nāma ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) evaṃ anuññātavasānaṃ telaṃ. Ettha ca ‘‘acchavasa’’nti vacanena ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā. Macchaggahaṇena ca susukāpi gahitā honti, vāḷamacchattā pana visuṃ vuttaṃ. Macchādiggahaṇena cettha sabbesampi kappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā. Maṃsesu hi dasa manussahatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchānaṃ maṃsāni akappiyāni, vasāsu ekā manussavasā. Khīrādīsu akappiyaṃ nāma natthi. Anupasampannehi kataṃ nibbaṭṭitaṃ vasātelaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Yaṃ pana tattha sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā hoti, taṃ abbohārikaṃ. Sace pana vasaṃ paṭiggahetvā sayaṃ karoti, purebhattaṃ paṭiggahetvā pacitvā parissāvetvā sattāhaṃ nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Nirāmisaparibhogañhi sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262). Tatrāpi abbohārikaṃ abbohārikameva, pacchābhattaṃ pana paṭiggahetuṃ vā kātuṃ vā na vaṭṭatiyeva. Vuttañhetaṃ –
比丘们,如果在非时接受、非时煮熟、非时混合,而拿来食用,就犯三条恶作罪。比丘们,如果在时接受、非时煮熟、非时混合,而拿来食用,就犯两条恶作罪。比丘们,如果在时接受、在时煮熟、非时混合,而拿来食用,就犯一条恶作罪。比丘们,如果在时接受、在时煮熟、在时混合,而拿来食用,就无犯。
‘‘Vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa . Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti (mahāva. 262).
伍巴帝萨长老的弟子们问他:“尊者,把酥油、生酥和兽脂放在一起煮,煮到提炼出来后,能吃吗?不能吃吗?”长老回答:“不能吃,贤友。”据说长老在这件事上就像对煮油渣一样,心里犹豫不安。于是他们又进一步问他:“尊者,生酥里如果有酸奶块或者酪滴,这能吃吗?”长老说:“这也不能吃,贤友。”于是他们对长老说:“尊者,放在一起煮、混在一起之后,它们就有了热力,能压住疾病。”长老接受了,说:“好,贤友。”大苏曼长老则说:“像净肉那样的兽脂,可以在有食物搭配时吃;其他的兽脂,只能在没有食物搭配时吃。”玛哈巴杜玛长老先否定说:“这是什么道理?”然后又说:“患风病的比丘们,不是把熊油、猪油等放进五根药汁粥里,然后喝粥吗?那粥因为热力强,能压住疾病。”于是他说:“可以吃。”
Upatissattheraṃ pana antevāsikā pucchiṃsu ‘‘bhante, sappinavanītavasāni ekato pacitvā nibbaṭṭitāni vaṭṭanti, na vaṭṭantī’’ti? ‘‘Na vaṭṭanti, āvuso’’ti. Thero kirettha pakkatelakasaṭe viya kukkuccāyati. Tato naṃ uttari pucchiṃsu ‘‘bhante, navanīte dadhiguḷikā vā takkabindu vā hoti, etaṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Etampi, āvuso, na vaṭṭatī’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘bhante, ekato pacitvā ekato saṃsaṭṭhāni tejavantāni honti, rogaṃ niggaṇhantī’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti thero sampaṭicchi. Mahāsumatthero panāha ‘‘kappiyamaṃsavasāva sāmisaparibhoge vaṭṭati, itarā nirāmisaparibhoge vaṭṭatī’’ti. Mahāpadumatthero pana ‘‘idaṃ ki’’nti paṭikkhipitvā ‘‘nanu vātābādhikā bhikkhū pañcamūlakasāvayāguyaṃ acchasūkaratelādīni pakkhipitvā yāguṃ pivanti, sā tejussadattā rogaṃ niggaṇhātī’’ti vatvā ‘‘vaṭṭatī’’ti āha.
97蜜,就是由蜜蜂、小蜂、苍蝇大小的蜂和熊蜂所酿成的蜜。这种蜜如果在午饭前接受,午饭前也可以当作掺有食物的受用;从午饭后开始,七天内只可以当作不掺食物的受用,超过七天就犯尼萨耆亚。如果把像石蜜那样的大块蜜切成块后存放,或者把其余的蜜分放在不同的容器里,就按物品数量计算,犯多项尼萨耆亚。如果只是一块,或者其余的蜜放在同一个容器里,就只犯一项尼萨耆亚。已受取的规则应按照前面所说的方式理解,可以比照阿鲁等涂药来类推。蜜盖或蜜刷如果不沾蜜、是纯净的,就属于尽形寿药;如果沾了蜜,就与蜜同样处理。所谓鹫蜂,就是有翅膀的长蜂、名叫图姆巴兰的蜂以及八骨蜂、大黑蜂,它们巢穴里所产的像树脂一样的蜜,属于尽形寿药。
97.Madhu nāma madhukarīhi madhumakkhikāhi khuddakamakkhikāhi bhamaramakkhikāhi ca kataṃ madhu. Taṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaparibhogameva vaṭṭati, sattāhātikkame nissaggiyaṃ. Sace silesasadisaṃ mahāmadhuṃ khaṇḍaṃ katvā ṭhapitaṃ, itaraṃ vā nānābhājanesu, vatthugaṇanāya nissaggiyāni. Sace ekameva khaṇḍaṃ, ekabhājane vā itaraṃ, ekameva nissaggiyaṃ. Uggahitakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, arumakkhanādīsu upanetabbaṃ. Madhupaṭalaṃ vā madhusitthakaṃ vā sace madhunā amakkhitaṃ parisuddhaṃ, yāvajīvikaṃ, madhumakkhitaṃ pana madhugatikameva. Cīrikā nāma sapakkhā dīghamakkhikā tumbaḷanāmikā ca aṭṭhipakkhikā kāḷamahābhamarā honti, tesaṃ āsayesu niyyāsasadisaṃ madhu hoti, taṃ yāvajīvikaṃ.
9898. 所谓糖浆,就是以甘蔗汁为原料,不论是无渣熬煮的,还是无渣未熬煮的,一切以甘蔗为原料、无渣的制品都属于糖浆。这种糖浆如果在午饭前接受,午饭前也可以当作含食来吃;从午饭后开始,七天之内只能当作不含食来用;超过七天,就按物品数量计算,犯尼萨耆亚。把许多块糖捣成粉末,放进同一个容器里结成硬块,那也只算一次尼萨耆亚。已经接受的情况,应当按前面说过的方式理解,参照家宅熏香等来处理。午饭前接受的、用未过滤的甘蔗汁做成的糖浆,如果是未受具足戒的人做的,也可以当作含食来吃;如果是自己亲手做的,就只能当作不含食来用。从午饭后开始,因为接受时还带着残渣,所以不能吞咽,超过七天也没有犯。午饭后用未过滤的甘蔗汁做成的,也不能吞咽,超过七天也没有犯。接受甘蔗后再做成糖浆,也是同样的规则。午饭前接受的、用过滤过的甘蔗汁做成的,如果是未受具足戒的人做的,午饭前也可以当作含食来吃;从午饭后开始,七天之内只能当作不含食来用。如果是自己亲手做的,午饭前也只能当作不含食来用。午饭后用过滤过的甘蔗汁做成的,只能当作不含食来用七天。已经接受的情况,规则如前。《大注疏》里说:“焦甘蔗糖浆或捣碎甘蔗糖浆,只适合在午饭前用。”《大筏疏》则提出疑问:“这是有渣的熟食,到底合不合适?”然后自己回答说:“甘蔗糖浆并没有所谓午饭后不能用的说法。”这个说法是合理的。用冷水做的蜜花糖浆,午饭前也可以当作含食来吃;从午饭后开始,七天之内只能当作不含食来用;超过七天,就按物品数量计算,犯恶作。掺入牛奶做成的蜜花糖浆,属于时限药。至于糖块和砂糖,要除去奶皮后弄干净,所以可以用。
98.Phāṇitaṃ nāma ucchurasaṃ upādāya apakkā vā avatthukapakkā vā sabbāpi avatthukā ucchuvikati. Taṃ phāṇitaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame vatthugaṇanāya nissaggiyaṃ. Bahū piṇḍā cuṇṇe katvā ekabhājane pakkhittā honti ghanasannivesā, ekameva nissaggiyaṃ. Uggahitakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, gharadhūpanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattaṃ paṭiggahitena aparissāvitaucchurasena kataphāṇitaṃ sace anupasampannena kataṃ, sāmisampi vaṭṭati, sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya pana savatthukapaṭiggahitattā anajjhoharaṇīyaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Pacchābhattaṃ aparissāvitapaṭiggahitena katampi anajjhoharaṇīyameva, sattāhātikkamepi anāpatti. Esa nayo ucchuṃ paṭiggahetvā kataphāṇitepi. Purebhattaṃ pana parissāvitapaṭiggahitena kataṃ sace anupasampannena kataṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva. Sayaṃkataṃ purebhattampi nirāmisameva, pacchābhattaṃ parissāvitapaṭiggahitena kataṃ pana nirāmisameva sattāhaṃ vaṭṭati. Uggahitakataṃ vuttanayameva. ‘‘Jhāmaucchuphāṇitaṃ vā koṭṭitaucchuphāṇitaṃ vā purebhattameva vaṭṭatī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘etaṃ savatthukapakkaṃ vaṭṭati, no vaṭṭatī’’ti pucchaṃ katvā ‘‘ucchuphāṇitaṃ pacchābhattaṃ no vaṭṭanakaṃ nāma natthī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Sītodakena kataṃ madhukapupphaphāṇitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame vatthugaṇanāya dukkaṭaṃ, khīraṃ pakkhipitvā kataṃ madhukaphāṇitaṃ yāvakālikaṃ. Khaṇḍasakkharaṃ pana khīrajallikaṃ apanetvā sodhenti, tasmā vaṭṭati.
9999. 不过,蜜花在午前用新鲜的也可以。炒过也可以用;炒过之后,跟芝麻等混在一起或是不混,捣碎也可以用。但如果把它拿来酿酒,那么从开始调配、以它为原料那一刻起,就不可以用了。香蕉、椰枣、芒果、面包果、菠萝蜜、酸角等一切时药果实的糖制品,都只属于时药。用胡椒和熟果制成的糖,则属于尽寿药。同样,前面所说的熟酥等五种七日药,因为世尊以“诸比丘,我允许五种药”这句话,用“药”的名义开许了,所以不管是不是当作药来用,即使能充饥,接受之后在当天午前可以随意食用;午后如果有因缘,按前面所说的方法,可以在七天内服用;一旦超过七天,就按药学处犯尼萨耆亚。哪怕只有芥子那么一点,或者只用手指沾一点放到舌头上尝个味道,也必须舍出,并且要忏悔尼萨耆亚。舍出之后拿回来,不可以吞下去,不可以用作身体上的受用,不可以涂在身上或涂在疮上。被它涂过的袈裟、手杖、鞋、踏脚布、床、椅等,也都不能再用了。《大筏疏》里说:“门窗把手的地方,也不可以用手去涂。”《大注疏》里说:“可以把涩汁放进去,涂抹门窗。”可以靠近灯火或黑色的东西。别的比丘可以用作身体上的受用,但不可以吞下去。不过,依照“在七天内决意,无犯”这句话,在七天之内,把熟酥、油、脂肪、头油或涂油、蜂蜜用来涂疮,把糖用来熏香,是允许的,不会犯尼萨耆亚。如果想把已经决意的油倒进没有决意的油器里,要是器皿有小孔,倒进去的油会被旧油盖住,那就必须重新决意。如果器皿口很大,油一下子大量涌进去盖住了旧油,那就不需要再重新决意了,因为那油已经随着决意而转了。按照这个道理,把没有决意的油倒进已经决意的油器里,也应该这样理解。
99. Madhukapupphaṃ pana purebhattampi allaṃ vaṭṭati. Bhajjitampi vaṭṭati, bhajjitvā tilādīhi missaṃ vā amissaṃ vā katvā koṭṭitaṃ vaṭṭati. Yadi pana taṃ gahetvā merayatthāya yojenti, yojitaṃ bījato paṭṭhāya na vaṭṭati. Kadalīkhajjūrīambalabujapanasaciñcādīnaṃ sabbesaṃ yāvakālikaphalānaṃ phāṇitaṃ yāvakālikameva. Maricapakkehi phāṇitaṃ karonti, taṃ yāvajīvikaṃ. Evaṃ yathāvuttāni sattāhakālikāni sappiādīni pañca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca bhesajjānī’’ti (mahāva. 260) bhesajjanāmena anuññātattā bhesajjakiccaṃ karontu vā mā vā, āhāratthaṃ pharituṃ samatthānipi paṭiggahetvā tadahupurebhattaṃ yathāsukhaṃ, pacchābhattato paṭṭhāya sati paccaye vuttanayena sattāhaṃ paribhuñjitabbāni, sattāhātikkame pana bhesajjasikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sacepi sāsapamattaṃ hoti, sakiṃ vā aṅguliyā gahetvā jivhāya sāyanamattaṃ, nissajjitabbameva pācittiyañca desetabbaṃ. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā na ajjhoharitabbaṃ, na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ , kāyo vā kāye aru vā na makkhetabbaṃ. Tehi makkhitāni kāsāvakattarayaṭṭhiupāhanapādakaṭhalikamañcapīṭhādīnipi aparibhogāni. ‘‘Dvāravātapānakavāṭesupi hatthena gahaṇaṭṭhānaṃ na makkhetabba’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ‘‘Kasāve pana pakkhipitvā dvāravātapānakavāṭāni makkhetabbānī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Padīpe vā kāḷavaṇṇe vā upanetuṃ vaṭṭati. Aññena pana bhikkhunā kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ, na ajjhoharitabbaṃ. ‘‘Anāpatti antosattāhaṃ adhiṭṭhetī’’ti (pārā. 625) vacanato pana sattāhabbhantare sappiñca telañca vasañca muddhani telaṃ vā abbhañjanaṃ vā madhuṃ arumakkhanaṃ phāṇitaṃ gharadhūpanaṃ adhiṭṭheti anāpatti, neva nissaggiyaṃ hoti. Sace adhiṭṭhitatelaṃ anadhiṭṭhitatelabhājane ākiritukāmo hoti, bhājane ce sukhumaṃ chiddaṃ, paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ telaṃ purāṇatelena ajjhottharīyati, puna adhiṭṭhātabbaṃ. Atha mahāmukhaṃ hoti, sahasāva bahu telaṃ pavisitvā purāṇatelaṃ ajjhottharati, puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Adhiṭṭhitagatikameva hi taṃ hoti. Etena nayena adhiṭṭhitatelabhājane anadhiṭṭhitatelaākiraṇampi veditabbaṃ.
如果过了七天,把药舍弃给未受具足戒的人之后,对方又把它当成自己的东西再送给比丘,那就可以受用。如果那个人不管有没有加工,愿意为这位比丘做鼻药而施与,就可以接过来做鼻药。如果对方愚笨,不知道怎么给,其他比丘就应当对他说:“沙弥,你有油吗?”他回答:“有的,尊者。”就说:“拿来吧,我们给长老做药。”这样也可以。如果东西是两个人共有的,由其中一人受持而没有分开,过了七天,两人都无犯,但不可以受用。如果受持的人对另一个人说:“贤友,这油可以在七天内受用。”而那个人并没有受用,谁有犯?没有人有犯。为什么?因为受持的人已经把它舍弃了,另一个人则没有受持。
Sace pana sattāhātikkantaṃ anupasampannassa pariccajitvā deti, puna tena attano santakaṃ katvā dinnaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace hi so abhisaṅkharitvā vā anabhisaṅkharitvā vā tassa bhikkhuno natthukammatthaṃ dadeyya, gahetvā natthukammaṃ kātabbaṃ. Sace bālo hoti, dātuṃ na jānāti, aññena bhikkhunā vattabbo ‘‘atthi te sāmaṇera tela’’nti? ‘‘Āma, bhante, atthī’’ti. Āhara therassa bhesajjaṃ karissāmāti. Evampi vaṭṭati. Sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭati. Sace yena paṭiggahitaṃ, so itaraṃ bhaṇati ‘‘āvuso, imaṃ telaṃ sattāhamattaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti, so ca paribhogaṃ na karoti, kassa āpatti? Na kassaci. Kasmā? Yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā, itarassa appaṭiggahitattā.
100在这四种时限药里,时药和夜分药这两种,既属于内宿,也属于蓄藏。七日药和尽寿药即使放在不净屋里也可以,不会构成蓄藏。不过,时药如果和其他三种时限药混在一起、味道融在一起,就会把那些药都变成时药的性质。夜分药如果和七日药、尽寿药混在一起,就会把它们都变成夜分药的性质。七日药如果和尽寿药混在一起,也会把尽寿药变成七日药的性质。所以,和当天受持的时药混在一起、味道相融的其余三种时限药,只能在当天午前使用。和夜分药混在一起的其余两种,如果是当天受持的,可以用到天亮。和当天受持的七日药混在一起的尽寿药,不管是当天受持的还是之前受持的,都可以用七天。如果是两天前受持的,可以用六天;三天前受持的,可以用五天……七天前受持的,就只能当天用,要这样理解。在这里,如果超过了时、夜分、七日各自的时限,就要按照非时食、蓄藏、药学的学处来了知犯戒的情况。
100. Imesu (mahāva. aṭṭha. 305) pana catūsu kālikesu yāvakālikaṃ yāmakālikanti idameva dvayaṃ antovutthakañceva sannidhikārakañca hoti, sattāhakālikañca yāvajīvikañca akappiyakuṭiyaṃ nikkhipitumpi vaṭṭati, sannidhimpi na janeti. Yāvakālikaṃ pana attanā saddhiṃ sambhinnarasāni tīṇipi yāmakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti. Yāmakālikaṃ dvepi sattāhakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, sattāhakālikampi attanā saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ yāvajīvikaṃ attano sabhāvaññeva upaneti, tasmā yāvakālikena tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ sambhinnarasaṃ sesakālikattayaṃ tadahupurebhattameva vaṭṭati. Yāmakālikena saṃsaṭṭhaṃ pana itaradvayaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Sattāhakālikena pana tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappati. Dvīhapaṭiggahitena chāhaṃ. Tīhapaṭiggahitena pañcāhaṃ…pe… sattāhapaṭiggahitena tadaheva kappatīti veditabbaṃ. Kālayāmasattāhātikkamesu cettha vikālabhojanasannidhibhesajjasikkhāpadānaṃ vasena āpattiyo veditabbā.
如果四种时限药即使是一起接受的,只要味道没有互相融合,就可以按照各自所属的时限来食用。比如,不剥壳就把芒果饮料等和整个椰子一起接受,那么把椰子拿掉之后,那饮料即使过了正午也可以喝。又比如,在冷粥上面放一块酥油再布施,那块没有和粥混在一起的酥油,可以拿掉后在七天内食用。硬的蜂蜜、糖浆等也是同样的道理。用荜澄茄、肉豆蔻等果实装饰后布施的钵食,把这些装饰物取出来洗净,就可以终身食用。放进粥里布施的生姜等,放进油里布施的甘草等,也是同样的道理。像这样,凡是味道没有融合的,即使是一起接受的,也可以按照它原本清净的状态,或者洗净,或者削去,然后依各自的时限来食用。如果味道已经融合混在一起,那就不能用。
Sace pana ekato paṭiggahitānipi cattāri kālikāni sambhinnarasāni na honti, tassa tasseva kālassa vasena paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Sace hi challimpi anapanetvā sakaleneva nāḷikeraphalena saddhiṃ ambapānādipānakaṃ paṭiggahitaṃ hoti, nāḷikeraṃ apanetvā taṃ vikālepi kappati. Upari sappipiṇḍaṃ ṭhapetvā sītalapāyāsaṃ denti, yaṃ pāyāsena asaṃsaṭṭhaṃ sappi, taṃ apanetvā sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Thaddhamadhuphāṇitādīsupi eseva nayo. Takkolajātiphalādīhi alaṅkaritvā piṇḍapātaṃ denti, tāni uddharitvā dhovitvā yāvajīvaṃ paribhuñjitabbāni. Yāguyaṃ pakkhipitvā dinnasiṅgiverādīsupi telādīsu pakkhipitvā dinnalaṭṭhimadhukādīsupi eseva nayo. Evaṃ yaṃ yaṃ asambhinnarasaṃ hoti, taṃ taṃ ekato paṭiggahitampi yathā suddhaṃ hoti, tathā dhovitvā tacchetvā vā tassa tassa kālassa vasena paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace sambhinnarasaṃ hoti saṃsaṭṭhaṃ, na vaṭṭati.