18. 时限抉择论
18. Kālikavinicchayakathā
89所谓四种时限,即在此处(《波逸提·八法》255-256)应知有四种时限:食前时限、夜分时限、七日时限和尽形寿时限。其中,凡是在正午之前受用、可受用的任何嚼食或啖食,因其只能在正午之前受用,故称为食前时限。连同随顺饮品在内的八种饮品,因其只能在夜间的后夜分之前受用,故称为夜分时限。酥油等五种药物,受持后可存放七日,故称为七日时限。除水之外,其余一切受持之物,可终生保存,在有因缘时受用,故称为尽形寿时限。
89.Kālikānipicattārīti ettha (pāci. aṭṭha. 255-256) yāvakālikaṃ yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikanti imāni cattāri kālikāni veditabbāni. Tattha purebhattaṃ paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ yaṃ kiñci khādanīyabhojanīyaṃ yāva majjhanhikasaṅkhato kālo, tāva paribhuñjitabbato yāvakālikaṃ. Saddhiṃ anulomapānehi aṭṭhavidhaṃ pānaṃ yāva rattiyā pacchimayāmasaṅkhāto yāmo, tāva paribhuñjitabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Sappiādi pañcavidhaṃ bhesajjaṃ paṭiggahetvā sattāhaṃ nidhetabbato sattāho kālo assāti sattāhakālikaṃ. Ṭhapetvā udakaṃ avasesaṃ sabbampi paṭiggahitaṃ yāvajīvaṃ pariharitvā sati paccaye paribhuñjitabbato yāvajīvikanti vuccati.
90其中,在时药中,所谓啖食是指米饭、粥、炒粉、鱼、肉。这五种是啖食。除去夜分药、七日药及尽形寿药,其余即称为嚼食。而在此处(《波逸提》注248-249),凡以谷物等制成的糖果、糕点等嚼食,自不待言。即使是那些以森林根茎等分类、属于荤腥类的食物,也是如此。即:根嚼食、块茎嚼食、藕嚼食、嫩芽嚼食、茎嚼食、皮嚼食、叶嚼食、花嚼食、果嚼食、核嚼食、粉嚼食、树脂嚼食,这些也都归入嚼食。
90. Tattha yāvakālikesu bhojanīyaṃ nāma odano kummāso sattu maccho maṃsanti. Pañca bhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma. Ettha (pāci. aṭṭha. 248-9) pana yaṃ tāva sakkhalimodakādi pubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ khādanīyaṃ, tattha vattabbameva natthi. Yampi vanamūlādippabhedaṃ āmisagatikaṃ hoti. Seyyathidaṃ – mūlakhādanīyaṃ kandakhādanīyaṃ muḷālakhādanīyaṃ matthakakhādanīyaṃ khandhakhādanīyaṃ tacakhādanīyaṃ pattakhādanīyaṃ pupphakhādanīyaṃ phalakhādanīyaṃ aṭṭhikhādanīyaṃ piṭṭhakhādanīyaṃ niyyāsakhādanīyanti, idampi khādanīyasaṅkhyameva gacchati.
然而,为辨别荤腥类食物,此处仅举其要为例:在根嚼食中,诸如萝卜根、碱蓬根、朱蕉根、铜叶根、苋菜根、马齿苋根、瓦迦利根、贾贾利根等,这些作为菜肴叶用的根,皆属荤腥类。其中,瓦迦利根的老硬部分被切掉丢弃,那部分则属尽形寿药。其他类似情况也当依此理趣了知。但据说萝卜、碱蓬和贾贾利根的老硬部分也属荤腥类。而于圣典中所说:
Tattha pana āmisagatikasallakkhaṇatthaṃ idaṃ mukhamattanidassanaṃ – mūlakhādanīye tāva mūlakamūlaṃ khārakamūlaṃ caccumūlaṃ tambakamūlaṃ taṇḍuleyyakamūlaṃ vatthuleyyakamūlaṃ vajakalimūlaṃ jajjharimūlanti evamādīni sūpeyyapaṇṇamūlāni āmisagatikāni. Ettha ca vajakalimūle jaraṭṭhaṃ chinditvā chaḍḍenti, taṃ yāvajīvikaṃ hoti. Aññampi evarūpaṃ eteneva nayena veditabbaṃ. Mūlakakhārakajajjharimūlānaṃ pana jaraṭṭhānipi āmisagatikānevāti vuttaṃ. Yāni pana pāḷiyaṃ –
“诸比丘,我允许这些根类药物:姜黄、生姜、菖蒲、白菖蒲、阿提毗沙、苦黄连、香茅、巴德拉穆塔迦,以及其他任何存在的根类药物——它们既不被当作嚼食来用,也不被当作啖食来用。”
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, mūlāni bhesajjāni haliddiṃ siṅgiveraṃ vacaṃ vacattaṃ ativisaṃ kaṭukarohiṇiṃ usīraṃ bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –
所言的这些属于尽形寿药。以小五根、大五根等方式计之,其类不可胜数,其特征唯是:不起嚼食之用,亦不起啖食之用。因此,当知:于诸方国,凡依世人寻常饮食习惯,用作嚼食与啖食的任何根,皆属时药;其余则属尽形寿药。纵有所说众多,亦应立足于此特征。若唯依名称概念而说,不知其名者但生迷惑,故不重名称概念,唯显其特征。如同对根的判别,对块茎等亦将显示其特征,应依此特征加以抉择。至于圣典所说姜黄等八种,其茎、皮、花、果等一切皆属尽形寿药。
Vuttāni, tāni yāvajīvikāni. Tesaṃ cūḷapañcamūlaṃ mahāpañcamūlantiādinā nayena gaṇiyamānānaṃ gaṇanāya anto natthi, khādanīyatthañca bhojanīyatthañca apharaṇabhāvoyeva panetesaṃ lakkhaṇaṃ. Tasmā yaṃ kiñci mūlaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharati, taṃ yāvakālikaṃ, itaraṃ yāvajīvikanti veditabbaṃ . Subahuṃ vatvāpi hi imasmiṃyeva lakkhaṇe ṭhātabbaṃ. Nāmasaññāsu pana vuccamānāsu taṃ taṃ nāmaṃ ajānantānaṃ sammohoyeva hoti, tasmā nāmasaññāya ādaraṃ akatvā lakkhaṇameva dassitaṃ. Yathā ca mūle, evaṃ kandādīsupi lakkhaṇaṃ dassayissāma, tasseva vasena vinicchayo veditabbo. Yañca taṃ pāḷiyaṃ haliddādi aṭṭhavidhaṃ vuttaṃ, tassa khandhatacapupphaphalādi sabbaṃ yāvajīvikanti vuttaṃ.
在嚼食类块茎中,块茎有二种:长形者,如莲藕、金苏迦块茎等;圆形者,如青莲块茎、卡塞鲁迦块茎等,或称为结节。其中,一切块茎之老硬部分、外皮及细根属于尽形寿药;而嫩而可口嚼食者,如萨拉树嫩块茎、金苏迦嫩块茎、阿姆巴塔迦块茎、凯塔迦块茎、玛鲁瓦块茎、名为莲藕的莲花及白莲块茎、频杜阿鲁、玛萨鲁等,以及乳藤块茎、阿鲁瓦块茎、辛古块茎、塔拉块茎、青莲、红莲、睡莲、索甘迪迦之块茎、芭蕉块茎、竹块茎、卡塞鲁迦块茎等——凡于诸方国,依世人寻常饮食习惯,用作嚼食、啖食的块茎,皆属时药。乳藤块茎未洗时属尽形寿药,洗后属时药。而乳迦科里、吉维迦、乌萨巴、拉苏那等块茎,则属尽形寿药。此诸种类,在圣典中已由‘或其他任何存在的根类药物’(《大品》263)之根药总摄所涵盖。
Kandakhādanīye duvidho kando dīgho ca bhisakiṃsukakandādi, vaṭṭo ca uppalakaserukakandādi, yaṃ gaṇṭhītipi vadanti. Tattha sabbesaṃ kandānaṃ jiṇṇajaraṭṭhaṭṭhānañca challi ca sukhumamūlāni ca yāvajīvikāni, taruṇo pana sukhakhādanīyo sālakalyāṇipotakakando kiṃsukapotakakando ambāṭakakando ketakakando māluvakando bhisasaṅkhāto padumapuṇḍarīkakando piṇḍālumasāluādayo ca khīravallikando āluvakando siggukando tālakando nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ kandā kadalikando veḷukando kaserukakandoti evamādayo tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakakandā yāvakālikā. Khīravallikando adhoto yāvajīviko, dhoto yāvakāliko. Khīrakākolijīvikausabhakalasuṇādikandā pana yāvajīvikā. Te pāḷiyaṃ ‘‘yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjānī’’ti evaṃ (mahāva. 263) mūlabhesajjasaṅgaheneva saṅgahitā.
在嚼食类藕中,莲藕、白莲藕与根类似。如埃拉迦藕、坎杜鲁藕等,凡于诸方国,依世人寻常饮食习惯,用作嚼食、啖食的藕,皆属时药。而姜黄、生姜、玛迦奇、四方藤、凯塔迦、塔拉、欣塔拉、昆塔拉、椰子、槟榔树等之藕,则属尽形寿药。这些一切,在圣典中亦由根药总摄‘或其他任何存在的根类药物’所涵盖。
Muḷālakhādanīye padumamuḷālaṃ puṇḍarīkamuḷālaṃ mūlasadisaṃyeva. Erakamuḷālaṃ kandulamuḷālanti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakamuḷālaṃ yāvakālikaṃ, haliddisiṅgiveramakacicaturassavalliketakatālahintālakuntālanāḷikerapūgarukkhādimuḷālaṃ pana yāvajīvikaṃ. Taṃ sabbampi pāḷiyaṃ ‘‘yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjānī’’ti evaṃ mūlabhesajjasaṅgaheneva saṅgahitaṃ.
在嫩芽嚼食中,多罗树、欣塔拉树、昆塔拉树、凯塔迦树、椰子树、槟榔树,以及枣椰、藤、伊罗迦、芭蕉等的芽——即所谓的嫩顶——乃至竹笋、芦笋、甘蔗芽、萝卜芽、芥菜芽、天门冬芽、七种谷物的芽等,凡依各地人们寻常的饮食习惯,用作嚼食或啖食的树木、藤蔓等的嫩芽,皆属时限食。而姜黄、生姜、菖蒲、玛迦奇、大蒜的芽,以及多罗树、欣塔拉树、昆塔拉树、椰子等嫩芽被折取后脱落的老硬部分,则属尽形寿药。
Matthakakhādanīye tālahintālakuntālaketakanāḷikerapūgarukkhakhajjūrivettaerakakadalīnaṃ kaḷīrasaṅkhātā matthakā, veṇukaḷīro naḷakaḷīro ucchukaḷīro mūlakakaḷīro sāsapakaḷīro satāvarikaḷīro sattannaṃ dhaññānaṃ kaḷīrāti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇako rukkhavalliādīnaṃ matthako yāvakāliko, haliddisiṅgiveravacamakacilasuṇānaṃ kaḷīrā, tālahintālakuntālanāḷikerakaḷīrānañca chinditvā pātito jaraṭṭhabundo yāvajīviko.
在可嚼食的块茎中,生于地下的沙拉树良种块茎、甘蔗块茎,以及青莲花、红莲花、白睡莲、香睡莲等的花梗块茎等——凡依各地人们寻常的饮食习惯,用作嚼食或啖食的块茎,皆属时限食。而莲花类的叶梗、睡莲类的所有梗,乃至迦罗频多梗等其他一切梗,则属尽形寿药。
Khandhakhādanīye antopathavīgato sālakalyāṇīkhandho ucchukhandho nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ daṇḍakakhandhāti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇako khandho yāvakāliko, uppalajātīnaṃ paṇṇadaṇḍako padumajātīnaṃ sabbopi daṇḍako karavindadaṇḍādayo ca avasesasabbakhandhā yāvajīvikā.
在可嚼食的皮类中,唯有带汁的甘蔗皮本身属时限食,其余一切皮类皆属尽形寿药。然而,对于上述诸物之顶节皮,应知律藏中三者皆归入涩药所摄。正如所说:
Tacakhādanīye ucchutacova eko yāvakāliko, sopi saraso, seso sabbo yāvajīviko. Tesaṃ pana matthakakhandhatacānaṃ tiṇṇampi pāḷiyaṃ kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo. Vuttañhetaṃ –
“诸比丘,我允许使用这些涩药:苦楝涩汁、止泻木涩汁、栝楼涩汁、无患子涩汁、白花菜涩汁,以及其他所有类似的涩药,这些药于嚼食中不作为嚼食,于啖食中不作为啖食。”
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kasāvāni bhesajjāni nimbakasāvaṃ kuṭajakasāvaṃ paṭolakasāvaṃ phaggavakasāvaṃ nattamālakasāvaṃ, yāni vā panaññānipi atthi kasāvāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263).
在此,这些也被归入这个范畴。应知所说的这些涩药,一切皆可使用。
Ettha hi etesampi saṅgaho sijjhati. Vuttakasāvāni ca sabbakappiyānīti veditabbāni.
在可嚼食的叶子中,萝卜叶、芥菜叶、甜菜叶、酸模叶、紫苏叶、马齿苋叶、金刚藤叶、辣木叶、望江南叶、乌头叶、绿豆叶、黑绿豆叶、王豆叶(除大扁豆叶外,其余扁豆叶)、火焰树叶、水苋菜叶、白旋花叶、空心菜叶、地碱蓬叶等,以及其他类似于此的、在不同地区依习惯而普遍被用作嚼食和啖食的叶子,一概属于时限食。然而,另有一种生长在碱地灌木上的、大小如指甲的叶子,其叶则是终生药。洲民认为积雪草叶是时限食。芒果嫩叶是时限食,无忧树嫩叶则是终生药,以及律藏中的其他……
Pattakhādanīye mūlakaṃ khārako caccu tambako taṇḍuleyyako papunnāgo vatthuleyyako vajakali jajjhari sellu siggu kāsamaddako ummācīnamuggo māso rājamāso ṭhapetvā mahānipphāvaṃ avasesanipphāvo aggimantho sunisannako setavaraṇo nāḷikā bhūmiyaṃ jātaloṇīti etesaṃ pattāni, aññāni ca evarūpāni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakāni pattāni ekaṃsena yāvakālikāni , yā panaññā mahānakhapiṭṭhimattapaṇṇā loṇirukkhe ca gacche ca ārohati, tassā pattaṃ yāvajīvikaṃ. Brahmipattañca yāvakālikanti dīpavāsino vadanti. Ambapallavaṃ yāvakālikaṃ, asokapallavaṃ pana yāvajīvikaṃ. Yāni caññāni pāḷiyaṃ –
诸比丘,我允许以叶为药:苦楝叶、止泻木叶、栝楼叶、罗勒叶、棉叶,以及其他任何可作为药的叶子,这些叶子既不作嚼食之用,也不作啖食之用。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paṇṇāni bhesajjāni nimbapaṇṇaṃ kuṭajapaṇṇaṃ paṭolapaṇṇaṃ sulasipaṇṇaṃ kappāsapaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi paṇṇāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –
以上所说的这些,是终生药。不仅限于叶子,它们的花与果实也同样可用。而就终生药的叶类而言,诸如无患子叶、羊角拗叶、罗勒叶、荖叶、莲叶等,从列举的角度来说,不可穷尽。
Vuttāni, tāni yāvajīvikāni. Na kevalañca paṇṇāni, tesaṃ pupphaphalānipi. Yāvajīvikapaṇṇānaṃ pana phaggavapaṇṇaṃ ajjukapaṇṇaṃ phaṇijjakapaṇṇaṃ tambūlapaṇṇaṃ paduminipaṇṇanti evaṃ gaṇanavasena anto natthi.
在可作嚼食的花中,萝卜花、芥菜花、甜菜花、酸模花、金刚藤花、辣木花、小扁豆花、大扁豆花、甘蔗花、椰子、扇椰与露兜树的嫩花、白旋花、辣木花,以及青莲花、红莲花等花类仅取其花蕊者、无香花、迦利罗花、长寿花等——在不同地区随民众的饮食习惯而用作嚼食或啖食的这些花,是时限食。而无忧树花、茉莉花、库雅卡花、紫矿花、黄玉兰类花、夹竹桃花、金链花、君陀花、新茉莉花、素馨花等,则是终生药,其种类不可胜数。然而在律藏中,应当了知这些归入涩药。
Pupphakhādanīye mūlakapupphaṃ khārakapupphaṃ caccupupphaṃ tambakapupphaṃ vajakalipupphaṃ jajjharipupphaṃ cūḷanipphāvapupphaṃ mahānipphāvapupphaṃ kaserukapupphaṃ nāḷikeratālaketakānaṃ taruṇapupphāni setavaraṇapupphaṃ siggupupphaṃ uppalapadumajātikānaṃ pupphānaṃ kaṇṇikāmattaṃ agandhipupphaṃ karīrapupphaṃ jīvantī pupphanti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇapupphaṃ yāvakālikaṃ, asokabakulakuyyakapunnāgacampakajātikaravīrakaṇikārakundanavamālikamallikādīnaṃ pana pupphaṃ yāvajīvikaṃ, tassa gaṇanāya anto natthi. Pāḷiyaṃ panassa kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo.
在可嚼食的果实中,如面包果、菠萝蜜、扇椰、椰子、芒果、蒲桃、野芒果、酸角、枸橼、木苹果、葫芦、南瓜、苦瓜、酸橙、黄瓜、茄子、香蕉、芭蕉、甘草等果——这些在各个地区随常俗被人们用作嚼食与啖食的果实,全部属于时限食,仅从名称列举,无法穷尽其边际。然而,在律藏中……
Phalakhādanīye panasalabujatālanāḷikeraambajambuambāṭakatintiṇikamātuluṅgakapitthalābukumbhaṇḍapussaphalatimbarūsakatipusavātiṅgaṇacocamocamadhukādīnaṃ phalāni, yāni loke tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharanti, sabbāni tāni yāvakālikāni, nāmagaṇanavasena tesaṃ na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. Yāni pana pāḷiyaṃ –
“诸比丘,我允许诸果药:生酱果、长胡椒、胡椒、诃子、毗醯勒、余甘子、牛角果,以及其他任何存在的果药——它们既不在嚼食中起嚼食之用,也不在啖食中起啖食之用。”
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, phalāni bhesajjāni bilaṅgaṃ pippaliṃ marīcaṃ harītakaṃ vibhītakaṃ āmalakaṃ goṭṭhaphalaṃ, yāni vā panaññānipi atthi phalāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –
上述这些是终生药。此外,它们的未成熟果实,如阿质婆果、频婆果、婆罗那果、露兜树果、阿私摩利果等,以及肉豆蔻、苦果、小豆蔻、豆蔻等,仅从名称而言,同样无法穷尽其边际。
Vuttāni , tāni yāvajīvikāni. Tesampi aparipakkāni acchivabimbavaraṇaketakakāsmarīādīnaṃ phalāni jātiphalaṃ kaṭukaphalaṃ eḷā takkolanti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ.
在可嚼食的核果中,像面包果核、菠萝蜜核、野芒果核、沙罗核,以及枣椰、露兜树、酸橙的嫩果核、酸角核、频婆果核,还有青莲花、莲花、素馨类的莲蓬核等——这些在不同地区,依人们通常的饮食方式,被用作嚼食与啖食的核果,属于时限食。甘草核、紫矿核、诃子等核、白芥子核、黑芥子核等核果,则为终生药。应知这些在律藏中归入果药。
Aṭṭhikhādanīye labujaṭṭhi panasaṭṭhi ambāṭakaṭṭhi sālaṭṭhi khajjūrīketakatimbarūsakānaṃ taruṇaphalaṭṭhi tintiṇikaṭṭhi bimbaphalaṭṭhi uppalapadumajātīnaṃ pokkharaṭṭhīti evamādīni tesu tesu janapadesu manussānaṃ pakatiāhāravasena khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakāni aṭṭhīni yāvakālikāni, madhukaṭṭhi punnāgaṭṭhi harītakādīnaṃ aṭṭhīni siddhatthakaṭṭhi rājikaṭṭhīti evamādīni aṭṭhīni yāvajīvikāni. Tesaṃ pāḷiyaṃ phalabhesajjeneva saṅgaho veditabbo.
在可嚼食的粉类中,首先是七种谷物、准谷物及豆类的粉,还有面包果粉、菠萝蜜粉、野芒果粉、沙罗粉、洗净的扇椰粉、乳藤粉等——这些在不同地区,依人们通常的饮食方式,被用作嚼食与啖食的粉,属于时限食。未洗的扇椰粉、乳藤粉、阿输干陀等粉,则为终生药。应知这些在律藏中归入涩药和根果药。
Piṭṭhakhādanīye sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ dhotakatālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhañcāti evamādīni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakāni piṭṭhāni yāvakālikāni, adhotakaṃ tālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhaṃ assagandhādipiṭṭhāni ca yāvajīvikāni. Tesaṃ pāḷiyaṃ kasāvehi mūlaphalehi ca saṅgaho veditabbo.
在可嚼食的树脂类中——只有甘蔗树脂属于七日药,其余——
Niyyāsakhādanīye – eko ucchuniyyāsova sattāhakāliko, sesā –
诸比丘,我允许树脂类的药物:阿魏、阿魏树脂、阿魏胶、沉香、沉香叶、沉香片、乳香,以及其他任何树脂类药物。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, jatūni bhesajjāni hiṅguṃ hiṅgujatuṃ hiṅgusipāṭikaṃ takaṃ takapattiṃ takapaṇṇiṃ sajjulasaṃ, yāni vā panaññānipi atthi jatūni bhesajjānī’’ti (mahāva. 263) –
如是,经典中所说的树脂为尽形寿药。其中,以“乃至”所摄者,如芒果树脂、迦尼迦罗树脂等,不能仅凭名称尽数列举。同样,在这些根食等之中,凡属时药者,在此义中皆归入“其余嚼食”之名。
Evaṃ pāḷiyaṃ vuttā niyyāsā yāvajīvikā. Tattha yevāpanakavasena saṅgahitānaṃ ambaniyyāso kaṇikāraniyyāsoti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. Evaṃ imesu mūlakhādanīyādīsu yaṃ kiñci yāvakālikaṃ, sabbampi imasmiṃ atthe avasesaṃ khādanīyaṃ nāmāti saṅgahitaṃ.
9191. 于非时药中,有八种浆,名为:芒果浆、阎浮果浆、有籽香蕉浆、无籽粉蕉浆、蜜果浆、葡萄浆、藕根浆、法鲁沙果浆。这是八种浆。其中,芒果浆是以生芒果或熟芒果制成的饮料。若用生芒果制作,应将嫩芒果捣碎,放入水中,在阳光下以日晒加温,过滤后,与当日所纳受的蜜、糖、樟脑等混合而成。如此制成的,唯于食前适用。若从非具戒者处获得已制成的浆,于食前纳受,食前以有食触受用亦可,食后以无食触受用,直至明相出现时仍适用。此理适用于一切浆。阎浮果浆是以阎浮果制成的浆。有籽香蕉浆是以有籽香蕉制成的浆。无籽粉蕉浆是以无籽粉蕉制成的浆。蜜果浆是以蜜果的天然汁液制成的浆,但必须掺水,纯汁则不可。葡萄浆是将葡萄在水中揉搓,如芒果浆法而制成的浆。藕根浆是取红莲、青莲等藕根揉搓后制成的浆。法鲁沙果浆是以法鲁沙果,如芒果浆法制成的浆。这八种浆,无论冷饮或以日晒加温,皆可使用,唯火煮者不可。
91. Yāmakālikesu pana aṭṭha pānāni nāma ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhukapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapānanti imāni aṭṭha pānāni. Tattha (mahāva. aṭṭha. 300) ambapānanti āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇāni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahupaṭiggahitakehi madhusakkārakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ, evaṃ kataṃ purebhattameva kappati. Anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenapi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Esa nayo sabbapānesu. Jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikakadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ. Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakaphalehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imāni aṭṭha pānāni sītānipi ādiccapākānipi vaṭṭanti, aggipākāni na vaṭṭanti.
其余如藤黄果、酸橙、木苹果、迦罗曼达果等小果类的饮料,不在八种饮料之列。这些虽未在经典中提到,但因其随顺于开许,故为如法。世尊曾说:“诸比丘,我允许一切果味,唯除谷物果味。”(《大品》300)因此,除了随顺谷物的果味以外,并没有名为“不许可”的果饮,一切果味都属于非时药。其中,所谓“随顺谷物的果味”,是指七种谷物、多罗果、椰子、波罗蜜、面包果、葫芦、南瓜、黄瓜、甜瓜等九种大果,以及一切谷物、豆类等随顺谷物的汁液——这些属于时药,进食后不得受用。世尊又说:“诸比丘,我允许一切叶味,唯除酸粥叶味。”(《大品》300)因此,除了煮过的酸粥叶味之外,即使是时药类的叶子,以冷水揉搓制成的汁液,或经日晒加热的,也可受用。世尊还说:“诸比丘,我允许一切花味,唯除蜜花花味。”因此,除了蜜花花味之外,一切花味皆可受用。
Avasesāni vettatintiṇikamātuluṅgakapitthakosambakaramandādikhuddakaphalapānāni aṭṭhapānagaakāneva. Tāni kiñcāpi pāḷiyaṃ na vuttāni, atha kho kappiyaṃ anulomenti, tasmā kappanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’nti (mahāva. aṭṭha. 300) vuttattā ṭhapetvā sānulomadhaññaphalarasaṃ aññaṃ phalapānaṃ nāma akappiyaṃ natthi, sabbaṃ yāmakālikameva. Tattha sānulomadhaññaphalaraso nāma sattannañceva dhaññānaṃ tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaeḷālukāti navannañca mahāphalānaṃ sabbesañca pubbaṇṇāparaṇṇānaṃ anulomadhaññānaṃ raso yāvakāliko, tasmā pacchābhattaṃ na vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pattarasaṃ ṭhapetvā ḍākarasa’’nti (mahāva. 300) vuttattā pakkaḍākarasaṃ ṭhapetvā yāvakālikapattānampi sītodakena madditvā kataraso vā ādiccapāko vā vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ puppharasaṃ ṭhapetvā madhukapuppharasa’’nti vuttattā madhukapuppharasaṃ ṭhapetvā sabbopi puppharaso vaṭṭati.
9292. 七日药,即酥油、生酥、油、蜂蜜、糖浆这五种药。其中,酥油是指牛酥、山羊酥、水牛酥——凡是其肉为应理者,其酥油即是如此。生酥,是指这些动物的生酥。油,是指芝麻油、芥子油、蜜果油、蓖麻油、兽脂油。蜂蜜,是指蜜蜂的蜜。糖浆,是指从甘蔗产生的糖浆。至于终生药,应如前文在时药中根食等部分所述之理来了知。
92. Sattāhakālikaṃ nāma sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitanti imāni pañca bhesajjāni. Tattha sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṃsasappi vā yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi. Navanītaṃ nāma tesaṃyeva navanītaṃ. Telaṃ nāma tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍatelaṃ vasātelaṃ. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbattaṃ (paci. 260). Yāvajīvikaṃ pana heṭṭhā yāvakālike mūlakhādanīyādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.
9393. 于明相出现时接受的时药,即使存放达百次,只要时限尚未过去,便可受用。非时药可存放一昼夜,七日药可存放七夜,其余的终生药在有因缘时,终生都可受用。然而,接受后若过了一夜,任何时药或非时药,若怀着吞食之欲而取用,在接受时即犯恶作;而在吞食时,每一口吞食,都因储存之缘而犯波逸提。即使钵并未洗净,以指摩擦时可看见痕迹,或有节钵的节缝中渗入油脂,加热日晒时流出,或取热粥时可见,若于次日食用,也犯波逸提。是故,应洗净钵,然后注入清水或以指摩擦,确认没有油脂的状态。如果水中出现油脂,或钵上看见指痕,则是未洗净;但油色钵上显现的指痕则不计。若比丘们无所顾惜地将食物舍给沙弥,而沙弥们储存后再给予,一切皆可。若自己接受后并未舍与,则于次日不得受用。因而,即使吞食一粒米,也犯波逸提。在不净肉中,若是人肉,则在犯波逸提的同时也犯偷兰遮;其余的不净肉,则同时犯恶作。
93. Tattha (pāci. aṭṭha. 256) aruṇodaye paṭiggahitaṃ yāvakālikaṃ satakkhattumpi nidahitvā yāva kālo nātikkamati, tāva paribhuñjituṃ vaṭṭati, yāmakālikaṃ ekaṃ ahorattaṃ, sattāhakālikaṃ sattarattaṃ, itaraṃ sati paccaye yāvajīvampi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana ekamekasmiṃ ajjhohāre sannidhipaccayā pācittiyaṃ. Sacepi patto duddhoto hoti, yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyati, gaṇṭhikapattassa vā gaṇṭhikantare sneho paviṭṭho hoti, so uṇhe otāpentassa paggharati, uṇhayāguyā vā gahitāya sandissati, tādise pattepi punadivase bhuñjantassa pācittiyaṃ, tasmā pattaṃ dhovitvā puna tattha acchodakaṃ vā āsiñcitvā aṅguliyā vā ghaṃsitvā nisnehabhāvo jānitabbo. Sace hi udake vā snehabhāvo, patte vā aṅgulilekhā paññāyati, duddhoto hoti, telavaṇṇapatte pana aṅgulilekhā paññāyati, sā abbohārikā. Yampi bhikkhū nirapekkhā sāmaṇerānaṃ pariccajanti, tañce sāmaṇerā nidahitvā denti, sabbaṃ vaṭṭati. Sayaṃ paṭiggahetvā apariccattameva hi dutiyadivase na vaṭṭati. Tato hi ekasitthampi ajjhoharato pācittiyameva. Akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ pācittiyaṃ, avasesesu dukkaṭena saddhiṃ.
若因缘具足而食用夜分药,犯波逸提;若以充饥为目的而食用,则犯波逸提并附加恶作。若已受请食而后食用未作残食法的食物:若是普通食物,犯两个波逸提;若是人肉,犯两个波逸提并附加偷兰遮;若是其他不如法肉,犯两个波逸提并附加恶作。在因缘具足时,若口中含食而食用夜分药,犯两个波逸提;若口中无食而食用,唯犯一个。若以充饥为目的而食用,上述两种情形各增加恶作。若于非时食用:在普通食物上,因储存因缘与非时食因缘犯两个波逸提;在不如法肉上,则增加偷兰遮与恶作。对于夜分药,非时因缘下不犯。然而,因未作残食法因缘,在非时的一切情况下均不犯。
Yāmakālikaṃ sati paccaye ajjhoharato pācittiyaṃ, āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiyaṃ. Sace pavārito hutvā anatirittakataṃ ajjhoharati, pakatiāmise dve pācittiyāni, manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve, sesaakappiyamaṃse dukkaṭena saddhiṃ. Yāmakālikaṃ sati paccaye sāmisena mukhena ajjhoharato dve, nirāmisena ekameva. Āhāratthāya ajjhoharato vikappadvayepi dukkaṭaṃ vaḍḍhati. Sace vikāle ajjhoharati, pakatibhojane sannidhipaccayā ca vikālabhojanapaccayā ca dve pācittiyāni, akappiyamaṃse thullaccayaṃ dukkaṭañca vaḍḍhati. Yāmakālike vikālapaccayā anāpatti. Anatirittapaccayā pana vikāle sabbavikappesu anāpatti.
对于七日药与尽形寿药,若为充饥而接受,在接受时即犯恶作;若食用时未与食物混杂,食用即犯恶作。若接受后与食物混杂存放,则依其具体情况犯波逸提。
Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca āhāratthāya paṭiggaṇhato paṭiggaṇhanapaccayā tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana sace nirāmisaṃ hoti, ajjhohāre dukkaṭaṃ. Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ paṭiggahetvā ṭhapitaṃ hoti, yathāvatthukaṃ pācittiyameva.
9494. 关于七日药中的酥油等,此处的判断如下(《波罗夷义注》第2册第622段)——酥油:若在食前接受,则当天食前无论掺有食物或不掺食物均可食用;从食后起,七日内应食用不掺食物者。若超过七日,若放置于同一容器中,则为一个应舍罪;若分置多个容器,则按物品数量计为多个应舍罪。食后接受者,唯限不掺食物方可食用。无论食前或食后,若作为“受持物”而存放,则不得食用,应作涂身等用途;超过七日亦无犯,因其已不可食用。若由未受具足戒者将食前接受的生酥制成熟酥后施与,食前即使掺有食物亦可食用;若自己制作,则七日内唯限不掺食物方可食用。以食后接受的生酥所制的熟酥,不论由谁制作,七日内皆唯限不掺食物方可食用;若是由受持物制成,应依前述纯酥油的方法理解其判断。以食前接受的牛乳或酪制成的熟酥,若由未受具足戒者制作,即便掺有食物,亦可在当天食前食用;若自己制作,则唯限不掺食物方可食用。
94. Sattāhakālikesu pana sappiādīsu ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.622) – sappi tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahupurebhattaṃ sāmisampi nirāmisampi paribhuñjituṃ vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaṃ paribhuñjitabbaṃ. Sattāhātikkame sace ekabhājane ṭhapitaṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ. Sace bahūsu, vatthugaṇanāya nissaggiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ nirāmisameva vaṭṭati, purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā uggahitakaṃ katvā nikkhittaṃ ajjhoharituṃ na vaṭṭati, abbhañjanādīsu upanetabbaṃ. Sattāhātikkamepi anāpatti anajjhoharaṇīyataṃ āpannattā. Sace anupasampanno purebhattaṃ paṭiggahitanavanītena sappiṃ katvā deti, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, sace sayaṃ karoti, sattāhampi nirāmisameva vaṭṭati. Pacchābhattaṃ paṭiggahitanavanītena yena kenaci katasappi sattāhampi nirāmisameva vaṭṭati, uggahitakena kate pubbe vuttasuddhasappinayeneva vinicchayo veditabbo. Purebhattaṃ paṭiggahitakhīrena vā dadhinā vā katasappi anupasampannena kataṃ sāmisampi tadahupurebhattaṃ vaṭṭati, sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭati.
95加热生酥并不构成“自煮”,但与自煮之物混合后,便不可作带食物物食用,且从食后开始亦不可食用。因其为有因缘而接受,超过七日亦无犯。然而,以食后接受之物制成者,应用于涂身等用途。若以食前受持之物制成,两种超过七日亦无犯。此理同样适用于不如法肉的酥油。但此处有一差别:圣典中提及酥油处为应舍罪,此处则为恶作。在《暗黑注疏》中,以看似合理的理由禁止了人肉酥油与生酥,但此禁止不当,因为一切注疏中皆已开许。后文也将给出其判断。圣典中提到的生酥,若在食前接受,则当天食前即使作带食物物也可食用;从食后开始,仅限于无食物物。若超过七日且分置于不同容器,按容器数计;若在同一容器中未混合而分块放置,按块数计,皆为应舍罪。食后接受者,应依酥油之理理解。然而,此处有酪块与酪浆滴,因此“洗净后方可食用”,半座长老们如是说。但大西瓦长老说:“自从世尊开许之时起,他们仅食用从酪浆中取出的部分。”因此,食用生酥者应洗净,除去酪、酪浆、蝇、蚁等而后食用。若欲煮成熟酥而食,则未洗净亦可食用。其中所含的酪或酪浆。
95.Navanītaṃ tāpentassa hi sāmaṃpāko na hoti, sāmaṃpakkena pana tena saddhiṃ āmisaṃ na vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya ca na vaṭṭatiyeva. Sattāhātikkamepi anāpatti savatthukassa paṭiggahitattā. Pacchābhattaṃ paṭiggahitakehi kataṃ pana abbhañjanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattampi ca uggahitakehi kataṃ, ubhayesampi sattāhātikkame anāpatti. Esa nayo akappiyamaṃsasappimhi. Ayaṃ pana viseso – yattha pāḷiyaṃ āgatasappinā nissaggiyaṃ, tattha iminā dukkaṭaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ kāraṇapatirūpakaṃ vatvā manussasappi ca navanītañca paṭikkhittaṃ, taṃ duppaṭikkhittaṃ sabbaaṭṭhakathāsu anuññātattā. Parato cassa vinicchayopi āgacchissati. Pāḷiyaṃ āgatanavanītampi purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahupurebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva. Sattāhātikkame nānābhājanesu ṭhapite bhājanagaṇanāya, ekabhājanepi amissetvā piṇḍapiṇḍavasena ṭhapite piṇḍagaṇanāya nissaggiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sappinayena veditabbaṃ. Ettha pana dadhiguḷikāyopi takkabindūnipi honti, tasmā dhotaṃ vaṭṭatīti upaḍḍhattherā āhaṃsu. Mahāsivatthero pana ‘‘bhagavatā anuññātakālato paṭṭhāya takkato uddhaṭamattameva khādiṃsū’’ti āha. Tasmā navanītaṃ paribhuñjantena dhovitvā dadhitakkamakkhikākipillikādīni apanetvā paribhuñjitabbaṃ. Pacitvā sappiṃ katvā paribhuñjitukāmena adhotampi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yaṃ tattha dadhigataṃ vā takkagataṃ vā, taṃ khayaṃ gamissati. Ettāvatā hi savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hotīti ayamettha adhippāyo. Āmisena saddhiṃ pakkattā pana tasmimpi kukkuccāyanti kukkuccakā. Idāni uggahetvā ṭhapitanavanīte ca purebhattaṃ khīradadhīni paṭiggahetvā katanavanīte ca pacchābhattaṃ tāni paṭiggahetvā katanavanīte ca uggahitakehi katanavanīte ca akappiyamaṃsanavanīte ca sabbo āpattānāpattiparibhogāparibhoganayo sappimhi vuttakkameneva gahetabbo. Telabhikkhāya paviṭṭhānaṃ pana bhikkhūnaṃ tattheva sappimpi navanītampi pakkatelampi apakkatelampi ākiranti. Tattha takkadadhibindūnipi bhattasitthānipi taṇḍulakaṇāpi makkhikādayopi honti, ādiccapākaṃ katvā parissāvetvā gahitaṃ sattāhakālikaṃ hoti. Paṭiggahetvā ca ṭhapitabhesajjehi saddhiṃ pacitvā natthupānampi kātuṃ vaṭṭati. Sace vaddalisamaye lajjī sāmaṇero yathā tattha patitataṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ aggimhi vilīyāpetvā parissāvetvā puna pacitvā deti, purimanayeneva sattāhaṃ vaṭṭati.
96在各种油中,先说芝麻油:若在食前接受,食前可作有食物油用;从食后开始,只能作无食物油用。超过七日时,应知按容器数计而成为应舍。食后接受者,七日间只可作无食物油用;若作为残食存放,则不可食用,可用于涂头等,即使超过七日亦无犯。以食前接受的芝麻制成的油,食前可作有食物油用;从食后开始则不可食用,可用于涂头等,即使超过七日亦无犯。以食后接受的芝麻制成的油,因是带基质而接受,不可食用;即使超过七日亦无犯,可用于涂头等。无论食前或食后,以残食芝麻制成的油,道理相同。对于食前接受的芝麻,经由炒、或将芝麻粉蒸、或用热水浸泡后制成的油,若由未受具足戒者制作,食前可作有食物油用;若自行制作,因是熬煮而成,食前可作无食物油用,但因属自煮,不可作有食物油用。然而,由于是带基质而接受,从食后开始,两种都不可食用,可用于涂头等,即使超过七日亦无犯。但若只是用少量热水洒润而已,则属微不足道,不视为自煮。
96.Telesu tilatelaṃ tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati. Sattāhātikkame tassa bhājanagaṇanāya nissaggiyabhāvo veditabbo. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, uggahitakaṃ katvā nikkhittaṃ ajjhoharituṃ na vaṭṭati, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Purebhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya anajjhoharaṇīyaṃ hoti, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Pacchābhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ anajjhoharaṇīyameva savatthukapaṭiggahitattā. Sattāhātikkamepi anāpatti, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā uggahitakatilehi katatelepi eseva nayo. Purebhattaṃ paṭiggahitatile bhajjitvā vā tilapiṭṭhaṃ vā sedetvā uṇhodakena vā temetvā katatelaṃ sace anupasampannena kataṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, attanā kataṃ nibbaṭṭitattā purebhattaṃ nirāmisaṃ vaṭṭati, sāmaṃpakkattā sāmisaṃ na vaṭṭati. Savatthukapaṭiggahitattā pana pacchābhattato paṭṭhāya ubhayampi anajjhoharaṇīyaṃ, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Yadi pana appaṃ uṇhodakaṃ hoti abbhukkiraṇamattaṃ, abbohārikaṃ hoti sāmaṃpākagaṇanaṃ na gacchati. Sāsapatelādīsupi avatthukapaṭiggahitesu avatthukatilatele vuttasadisova vinicchayo.
若以食前接受的芥子等粉末,藉由日晒能够制成油,此油在食前可作有食物油用;从食后开始,只能作无食物油用;超过七日则成应舍。然而,由于芥子、甘草粉需蒸,蓖麻籽需炒才能制油,因此这些油若由未受具足戒者制作,食前可作有食物油用;因其基质为尽形寿物,故带基质接受时无犯。若自行制作,七日间仅可作无食物油受用。以残食制成者不可食用,可用于外部受用,即使超过七日亦无犯。为制油而接受芥子、甘草、蓖麻籽后所制成的油,是七日限物:第二日制成者,可用六日;第三日制成者,可用五日;第四、第五、第六、第七日制成者,仅限当日可用。若存至破晓,则成应舍;第八日制成者不可食用,但因其非应舍物,可用于外部受用。即使未用于制作,为取油而接受的芥子等超过七日,唯犯恶作。此外,还有其他巴利圣典未提及的油,如椰子油、印楝油、木苹果油、马蛋果油等,接受后若让其超过七日,犯恶作。以上为此中差别——其余一切,应审察时药与尽形寿物,依自煮、带基质、食前接受、食后接受、残食等物之规则,皆可依所说之理了知。
Sace pana purebhattaṃ paṭiggahitānaṃ sāsapādīnaṃ cuṇṇehi ādiccapākena sakkā telaṃ kātuṃ, taṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame nissaggiyaṃ. Yasmā pana sāsapamadhukacuṇṇāni sedetvā eraṇḍakaṭṭhīni ca bhajjitvā eva telaṃ karonti, tasmā etesaṃ telaṃ anupasampannehi kataṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, vatthūnaṃ yāvajīvikattā pana savatthukapaṭiggahaṇe doso natthi. Attanā kataṃ sattāhaṃ nirāmisaparibhogeneva paribhuñjitabbaṃ. Uggahitakehi kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, bāhiraparibhoge vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpatti. Telakaraṇatthāya sāsapamadhukaeraṇḍakaṭṭhīni paṭiggahetvā katatelaṃ sattāhakālikaṃ, dutiyadivase kataṃ chāhaṃ vaṭṭati, tatiyadivase kataṃ pañcāhaṃ vaṭṭati, catuttha, pañcama, chaṭṭha, sattamadivase kataṃ tadaheva vaṭṭati. Sace yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ, aṭṭhamadivase kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, anissaggiyattā pana bāhiraparibhoge vaṭṭati. Sacepi na karoti, telatthāya gahitasāsapādīnaṃ sattāhātikkame dukkaṭameva. Pāḷiyaṃ pana anāgatāni aññānipi nāḷikeranimbakosambakaramandādīnaṃ telāni atthi, tāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmayato dukkaṭaṃ hoti. Ayametesu viseso – sesaṃ yāvakālikavatthuṃ yāvajīvikavatthuñca sallakkhetvā sāmaṃpākasavatthukapurebhattapacchābhattapaṭiggahitauggahitavatthuvidhānaṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
所谓兽脂油,即“诸比丘,我允许五种兽脂:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂”(《大品》262)——如是被开许的兽脂所成的油。此处,由“熊脂”一词,除人脂外,一切非净肉之脂皆获开许。而提及“鱼”时,鳄鱼本已包含其中,唯因其为凶恶鱼类,故别立一类。依“鱼等”这一摄语,此处一切净肉之脂悉皆开许。要言之,于肉类中,人、象、马、狗、蛇、狮、虎、豹、熊、鬣狗十种肉为非净;于诸脂中,唯人脂一种为非净。于乳等中,则无非净者。若兽脂油由未受具足戒者制作、熬煮而成,于食前接受者,食前可作为含食之油而使用;从食后起,七日间只能作为无食之油而使用。其中若杂有如微尘般的细肉、筋、骨或血,此事微不足道。然而,若接受兽脂后自行制作,于食前接受,煮之、滤之,此后七日间应以无食受用而受用。为阐明无食受用,而有如是说:“于时接受、于时煮熟、于时混合者,可以油之受用而受用”(《大品》262)。于彼处,微不足道者依旧微不足道;然而食后则不可接受,亦不可制作。故有言:
Vasātelaṃ nāma ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) evaṃ anuññātavasānaṃ telaṃ. Ettha ca ‘‘acchavasa’’nti vacanena ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā. Macchaggahaṇena ca susukāpi gahitā honti, vāḷamacchattā pana visuṃ vuttaṃ. Macchādiggahaṇena cettha sabbesampi kappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā. Maṃsesu hi dasa manussahatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchānaṃ maṃsāni akappiyāni, vasāsu ekā manussavasā. Khīrādīsu akappiyaṃ nāma natthi. Anupasampannehi kataṃ nibbaṭṭitaṃ vasātelaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Yaṃ pana tattha sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā hoti, taṃ abbohārikaṃ. Sace pana vasaṃ paṭiggahetvā sayaṃ karoti, purebhattaṃ paṭiggahetvā pacitvā parissāvetvā sattāhaṃ nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Nirāmisaparibhogañhi sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262). Tatrāpi abbohārikaṃ abbohārikameva, pacchābhattaṃ pana paṭiggahetuṃ vā kātuṃ vā na vaṭṭatiyeva. Vuttañhetaṃ –
“诸比丘,若于非时接受、非时煮熟、非时混合,而食用者,犯三恶作。诸比丘,若于时接受、非时煮熟、非时混合,而食用者,犯二恶作。诸比丘,若于时接受、于时煮熟、非时混合,而食用者,犯一恶作。诸比丘,若于时接受、于时煮熟、于时混合,而食用者,无犯。”(《大品》262)
‘‘Vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa . Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti (mahāva. 262).
优波帝须长老的弟子们问道:“尊者,将酥油、新鲜黄油与兽脂合在一处熬煮,是否适宜食用?还是不适宜?”答曰:“不适宜,贤友。”据说长老此时如同被滚油溅到一般,生起了疑悔。他们接着又问:“尊者,新鲜黄油中若有凝乳块或酪滴,这适宜吗?”答曰:“这也不适宜,贤友。”于是弟子们对长老说:“尊者,合在一处熬煮之后,它们融成一体,具足营养,能够抑制疾病。”长老便接受道:“善哉,贤友。”大苏曼陀长老则说:“堪作净肉的兽脂,适宜含食而用;其余(非净肉的)兽脂,适宜无食而用。”大莲华长老先否定说:“这是什么道理?”随后又说:“难道不是那些患风病的比丘,将五根药粉掺入崖蜜、猪油等中饮下,此汤因具足营养而能抑制疾病吗?”并说:“适宜。”
Upatissattheraṃ pana antevāsikā pucchiṃsu ‘‘bhante, sappinavanītavasāni ekato pacitvā nibbaṭṭitāni vaṭṭanti, na vaṭṭantī’’ti? ‘‘Na vaṭṭanti, āvuso’’ti. Thero kirettha pakkatelakasaṭe viya kukkuccāyati. Tato naṃ uttari pucchiṃsu ‘‘bhante, navanīte dadhiguḷikā vā takkabindu vā hoti, etaṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Etampi, āvuso, na vaṭṭatī’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘bhante, ekato pacitvā ekato saṃsaṭṭhāni tejavantāni honti, rogaṃ niggaṇhantī’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti thero sampaṭicchi. Mahāsumatthero panāha ‘‘kappiyamaṃsavasāva sāmisaparibhoge vaṭṭati, itarā nirāmisaparibhoge vaṭṭatī’’ti. Mahāpadumatthero pana ‘‘idaṃ ki’’nti paṭikkhipitvā ‘‘nanu vātābādhikā bhikkhū pañcamūlakasāvayāguyaṃ acchasūkaratelādīni pakkhipitvā yāguṃ pivanti, sā tejussadattā rogaṃ niggaṇhātī’’ti vatvā ‘‘vaṭṭatī’’ti āha.
97蜜,即由蜜蜂、小蜂、蝇蜂及熊蜂所酿之蜜。此蜜若于食前受取,食前亦适宜作含食受用;从食后起七日内,唯适宜作不含食受用,超过七日则成舍堕。若将大块生蜜如石蜜般打碎存放,或将各别之蜜分置不同容器,则依物品计多项舍堕;若仅为一块,或其余之蜜同置一器,则仅成一宗舍堕。已受取之规则应依前述方式理解,比照阿鲁等药(作七日药)处理。蜜盖或蜜刷若不沾蜜、纯净,则为尽形寿药;若沾有蜜,则与蜜同属(七日药)。所谓鹫蜂,即长翼蜂、图姆巴兰蜂、八骨蜂及大黑蜂,其巢中所产类似蜜汁者,为尽形寿药。
97.Madhu nāma madhukarīhi madhumakkhikāhi khuddakamakkhikāhi bhamaramakkhikāhi ca kataṃ madhu. Taṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaparibhogameva vaṭṭati, sattāhātikkame nissaggiyaṃ. Sace silesasadisaṃ mahāmadhuṃ khaṇḍaṃ katvā ṭhapitaṃ, itaraṃ vā nānābhājanesu, vatthugaṇanāya nissaggiyāni. Sace ekameva khaṇḍaṃ, ekabhājane vā itaraṃ, ekameva nissaggiyaṃ. Uggahitakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, arumakkhanādīsu upanetabbaṃ. Madhupaṭalaṃ vā madhusitthakaṃ vā sace madhunā amakkhitaṃ parisuddhaṃ, yāvajīvikaṃ, madhumakkhitaṃ pana madhugatikameva. Cīrikā nāma sapakkhā dīghamakkhikā tumbaḷanāmikā ca aṭṭhipakkhikā kāḷamahābhamarā honti, tesaṃ āsayesu niyyāsasadisaṃ madhu hoti, taṃ yāvajīvikaṃ.
98糖浆,即取甘蔗汁为原料,未经熬煮或无渣熬煮,凡无渣之甘蔗制品皆属糖浆。此糖浆若于食前受取,食前亦适宜作含食受用;从食后起七日内唯宜作不含食受用,超逾七日则依物品计为舍堕。将多块糖饼捣成粉末,置于同一容器中结成硬块,则仅成一宗舍堕。已受取之规则应依前述方式理解,比照家宅熏香等(作尽形寿药)处理。食前受取未滤甘蔗汁所制糖浆,若由未具足者所作,亦适宜作含食受用;若自手所作,则唯适宜作不含食受用。从食后起,因受取时带有残渣,故不可吞咽,超逾七日亦不犯。食后受取未滤甘蔗汁所制者,亦不可吞咽,超逾七日亦不犯。此为受取甘蔗后制作糖浆之规则。食前受取已滤甘蔗汁所制者,若由未具足者所作,食前亦适宜作含食受用,从食后起七日内唯宜作不含食受用;若自手所作,则食前亦唯宜作不含食受用。食后受取已滤甘蔗汁所制者,唯适宜作不含食受用七日。已受取之规则如前。大注释书中有言:‘焦蔗糖浆或捣碎蔗糖浆,仅适宜于食前受用。’而《大护法论》则提出质难:‘此乃有渣之熟食,适宜否?’并自答云:‘蔗糖浆并无所谓午后不适宜之说。’
98.Phāṇitaṃ nāma ucchurasaṃ upādāya apakkā vā avatthukapakkā vā sabbāpi avatthukā ucchuvikati. Taṃ phāṇitaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame vatthugaṇanāya nissaggiyaṃ. Bahū piṇḍā cuṇṇe katvā ekabhājane pakkhittā honti ghanasannivesā, ekameva nissaggiyaṃ. Uggahitakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, gharadhūpanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattaṃ paṭiggahitena aparissāvitaucchurasena kataphāṇitaṃ sace anupasampannena kataṃ, sāmisampi vaṭṭati, sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya pana savatthukapaṭiggahitattā anajjhoharaṇīyaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Pacchābhattaṃ aparissāvitapaṭiggahitena katampi anajjhoharaṇīyameva, sattāhātikkamepi anāpatti. Esa nayo ucchuṃ paṭiggahetvā kataphāṇitepi. Purebhattaṃ pana parissāvitapaṭiggahitena kataṃ sace anupasampannena kataṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva. Sayaṃkataṃ purebhattampi nirāmisameva, pacchābhattaṃ parissāvitapaṭiggahitena kataṃ pana nirāmisameva sattāhaṃ vaṭṭati. Uggahitakataṃ vuttanayameva. ‘‘Jhāmaucchuphāṇitaṃ vā koṭṭitaucchuphāṇitaṃ vā purebhattameva vaṭṭatī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘etaṃ savatthukapakkaṃ vaṭṭati, no vaṭṭatī’’ti pucchaṃ katvā ‘‘ucchuphāṇitaṃ pacchābhattaṃ no vaṭṭanakaṃ nāma natthī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Sītodakena kataṃ madhukapupphaphāṇitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame vatthugaṇanāya dukkaṭaṃ, khīraṃ pakkhipitvā kataṃ madhukaphāṇitaṃ yāvakālikaṃ. Khaṇḍasakkharaṃ pana khīrajallikaṃ apanetvā sodhenti, tasmā vaṭṭati.
99蜜花于食前生用亦可,炒制亦可,炒后与芝麻等混合或不混合、捣碎亦可用。然而,若取来用于酿造酒类,则从以其为种进行调配时起,便不可用。香蕉、椰枣、芒果、面包果、菠萝蜜、酸角等一切时药果实的糖制品,唯属非时药。以胡椒、成熟果实所制之糖,则属尽寿药。如是,如前所述,七日药中的熟酥等五种,因世尊以药名开许:‘诸比丘,我允许五种药’,故无论是否作药想,即使能充饥,受持后于当日食前可随意食用;食后若有因缘,可按所说方法于七日内服用;若超过七日,则依药学处犯舍堕。纵使量如芥子,或仅以指沾取少许用舌尝味,亦须舍出并忏悔舍堕。舍出之后,不得收回吞咽,不得用作身体受用,不得涂身或涂疮。被其涂染的袈裟、裁衣尺、鞋、踏脚布、床、椅等,皆成不可受用。《大护论》说:‘门窗把手处,亦不得以手涂染。’《大注》说:‘可将糖放入袈裟布中,涂抹门窗。’可移近灯火或黑色物体。其他比丘可作身体受用,但不得吞咽。然而,依‘于七日内决意,无犯’之说,于七日之内,将熟酥、油、脂肪、头油或涂油、蜂蜜用作涂疮,将糖用作熏香,是允许的。
99. Madhukapupphaṃ pana purebhattampi allaṃ vaṭṭati. Bhajjitampi vaṭṭati, bhajjitvā tilādīhi missaṃ vā amissaṃ vā katvā koṭṭitaṃ vaṭṭati. Yadi pana taṃ gahetvā merayatthāya yojenti, yojitaṃ bījato paṭṭhāya na vaṭṭati. Kadalīkhajjūrīambalabujapanasaciñcādīnaṃ sabbesaṃ yāvakālikaphalānaṃ phāṇitaṃ yāvakālikameva. Maricapakkehi phāṇitaṃ karonti, taṃ yāvajīvikaṃ. Evaṃ yathāvuttāni sattāhakālikāni sappiādīni pañca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca bhesajjānī’’ti (mahāva. 260) bhesajjanāmena anuññātattā bhesajjakiccaṃ karontu vā mā vā, āhāratthaṃ pharituṃ samatthānipi paṭiggahetvā tadahupurebhattaṃ yathāsukhaṃ, pacchābhattato paṭṭhāya sati paccaye vuttanayena sattāhaṃ paribhuñjitabbāni, sattāhātikkame pana bhesajjasikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sacepi sāsapamattaṃ hoti, sakiṃ vā aṅguliyā gahetvā jivhāya sāyanamattaṃ, nissajjitabbameva pācittiyañca desetabbaṃ. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā na ajjhoharitabbaṃ, na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ , kāyo vā kāye aru vā na makkhetabbaṃ. Tehi makkhitāni kāsāvakattarayaṭṭhiupāhanapādakaṭhalikamañcapīṭhādīnipi aparibhogāni. ‘‘Dvāravātapānakavāṭesupi hatthena gahaṇaṭṭhānaṃ na makkhetabba’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ‘‘Kasāve pana pakkhipitvā dvāravātapānakavāṭāni makkhetabbānī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Padīpe vā kāḷavaṇṇe vā upanetuṃ vaṭṭati. Aññena pana bhikkhunā kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ, na ajjhoharitabbaṃ. ‘‘Anāpatti antosattāhaṃ adhiṭṭhetī’’ti (pārā. 625) vacanato pana sattāhabbhantare sappiñca telañca vasañca muddhani telaṃ vā abbhañjanaṃ vā madhuṃ arumakkhanaṃ phāṇitaṃ gharadhūpanaṃ adhiṭṭheti anāpatti, neva nissaggiyaṃ hoti. Sace adhiṭṭhitatelaṃ anadhiṭṭhitatelabhājane ākiritukāmo hoti, bhājane ce sukhumaṃ chiddaṃ, paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ telaṃ purāṇatelena ajjhottharīyati, puna adhiṭṭhātabbaṃ. Atha mahāmukhaṃ hoti, sahasāva bahu telaṃ pavisitvā purāṇatelaṃ ajjhottharati, puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Adhiṭṭhitagatikameva hi taṃ hoti. Etena nayena adhiṭṭhitatelabhājane anadhiṭṭhitatelaākiraṇampi veditabbaṃ.
然而,若将超过七日之药舍弃给未受具足戒者后,对方又将其作为自己的所有物再行施与,则可以受用。若该未受具足戒者,或经加工或未经加工,为彼比丘作鼻药而施与,则可接受并使用鼻药。若对方愚钝,不知如何施与,应由其他比丘告知:‘沙弥,你有油吗?’‘有的,尊者。’‘取来,我们为长老作药。’如此亦可。若两人共有之物,由一人受持而未分割,超过七日两人皆不犯,但不可受用。若受持者对另一人说:‘贤友,此油可受用七日。’而对方未作受用,谁有犯?无人有犯。何以故?因受持者已舍弃,另一人未曾受持。
Sace pana sattāhātikkantaṃ anupasampannassa pariccajitvā deti, puna tena attano santakaṃ katvā dinnaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace hi so abhisaṅkharitvā vā anabhisaṅkharitvā vā tassa bhikkhuno natthukammatthaṃ dadeyya, gahetvā natthukammaṃ kātabbaṃ. Sace bālo hoti, dātuṃ na jānāti, aññena bhikkhunā vattabbo ‘‘atthi te sāmaṇera tela’’nti? ‘‘Āma, bhante, atthī’’ti. Āhara therassa bhesajjaṃ karissāmāti. Evampi vaṭṭati. Sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭati. Sace yena paṭiggahitaṃ, so itaraṃ bhaṇati ‘‘āvuso, imaṃ telaṃ sattāhamattaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti, so ca paribhogaṃ na karoti, kassa āpatti? Na kassaci. Kasmā? Yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā, itarassa appaṭiggahitattā.
100在这四种时限药中,非时药与夜分药此二种,既成内宿亦成蓄藏。七日药与尽寿药则可存放于不净屋,亦不构成蓄藏。然而,非时药若与其余三种夜分药等混合而味相融,则皆随非时药之自性。夜分药若与其余两种七日药等混合,则皆随夜分药之自性。七日药若与尽寿药混合,亦随顺七日药之自性。因此,与当日受持之非时药混合而味相融的其余三种时限药,唯于当日食前可用。与夜分药混合的其余两种,若当日受持,可用至明相出。与当日受持之七日药混合的尽寿药,无论当日受持或先前受持,可用七日。若与二日前受持者混合,可用六日;与三日前受持者混合,可用五日……与七日前受持者混合,则唯于当日可用,应如是了知。此处,于非时、夜分、七日超限时,应依非时食、蓄藏、药学处之学处分别了知犯相。
100. Imesu (mahāva. aṭṭha. 305) pana catūsu kālikesu yāvakālikaṃ yāmakālikanti idameva dvayaṃ antovutthakañceva sannidhikārakañca hoti, sattāhakālikañca yāvajīvikañca akappiyakuṭiyaṃ nikkhipitumpi vaṭṭati, sannidhimpi na janeti. Yāvakālikaṃ pana attanā saddhiṃ sambhinnarasāni tīṇipi yāmakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti. Yāmakālikaṃ dvepi sattāhakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, sattāhakālikampi attanā saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ yāvajīvikaṃ attano sabhāvaññeva upaneti, tasmā yāvakālikena tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ sambhinnarasaṃ sesakālikattayaṃ tadahupurebhattameva vaṭṭati. Yāmakālikena saṃsaṭṭhaṃ pana itaradvayaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Sattāhakālikena pana tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappati. Dvīhapaṭiggahitena chāhaṃ. Tīhapaṭiggahitena pañcāhaṃ…pe… sattāhapaṭiggahitena tadaheva kappatīti veditabbaṃ. Kālayāmasattāhātikkamesu cettha vikālabhojanasannidhibhesajjasikkhāpadānaṃ vasena āpattiyo veditabbā.
然而,若四种时限药虽一处受持而味不相融,则可各依其时限而受用。譬如,若不去壳,与完整椰子果一同受持芒果饮品等饮料,除去椰子后,该饮品于非时亦可饮用。又如,于冷粥上放置一块熟酥而施与,彼未与粥混合之熟酥,可取出于七日内受用。凝固的蜂蜜、糖等,亦同此理。以荜澄茄、肉豆蔻等作庄严而施与之钵食,他们可取出洗净,尽寿受用。投入粥中而施与的生姜等,投入油中而施与的甘草等,亦同此理。如是,凡味不相融者,虽一处受持,可依其各自本来之清净性,或洗净或削除,各依其时限而受用。若味相融而混合,则不可用。
Sace pana ekato paṭiggahitānipi cattāri kālikāni sambhinnarasāni na honti, tassa tasseva kālassa vasena paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Sace hi challimpi anapanetvā sakaleneva nāḷikeraphalena saddhiṃ ambapānādipānakaṃ paṭiggahitaṃ hoti, nāḷikeraṃ apanetvā taṃ vikālepi kappati. Upari sappipiṇḍaṃ ṭhapetvā sītalapāyāsaṃ denti, yaṃ pāyāsena asaṃsaṭṭhaṃ sappi, taṃ apanetvā sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Thaddhamadhuphāṇitādīsupi eseva nayo. Takkolajātiphalādīhi alaṅkaritvā piṇḍapātaṃ denti, tāni uddharitvā dhovitvā yāvajīvaṃ paribhuñjitabbāni. Yāguyaṃ pakkhipitvā dinnasiṅgiverādīsupi telādīsu pakkhipitvā dinnalaṭṭhimadhukādīsupi eseva nayo. Evaṃ yaṃ yaṃ asambhinnarasaṃ hoti, taṃ taṃ ekato paṭiggahitampi yathā suddhaṃ hoti, tathā dhovitvā tacchetvā vā tassa tassa kālassa vasena paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace sambhinnarasaṃ hoti saṃsaṭṭhaṃ, na vaṭṭati.