十七、关于在床、椅等僧团卧具中应如何行事的判定论
17. Mañcapīṭhādisaṅghikasenāsanesu paṭipajjitabbavinicchayakathā
8282. “于僧众精舍铺好卧具后离去”是指:于僧众精舍中铺好卧具后,因欲往他处居住而离开精舍。于此,应作如下判定——
82.Vihāresaṅghike seyyaṃ, santharitvāna pakkamoti saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvāna aññattha vasitukāmatāya vihārato pakkamanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo –
“若有比丘,于僧众精舍中,自铺卧具或令人铺好后,离去时既不自收,亦不令人收,或不告而往,则犯波逸提。”(波逸提第115条)
‘‘Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 115) –
据此文句:于僧团精舍中,自己铺设卧具,或令他人铺设后,若未作收起等事,而越出有围墙寺院的围墙,或无围墙寺院的近域,则犯波逸提。
Vacanato saṅghike vihāre seyyaṃ sayaṃ santharitvā aññena vā santharāpetvā uddharaṇādīni akatvā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantassa pācittiyaṃ.
其中,“卧具”有十种:床垫、小垫、上敷物、地敷物、席片、皮片、坐具、覆敷物、草敷物、叶敷物。其中,床垫,即床褥或椅褥。小垫,是指为保护以石灰等处理过的地面的色泽而作之物,铺于下方,上方再铺粗席。上敷物,是指应铺在床、椅上面的覆敷物。地敷物,是指应铺在地上的粗席等制品。席片,是指以棕榈叶或树皮纤维制成的席片。皮片,指狮皮、虎皮、豹皮、鬣狗皮等任何皮革。注释书中并未见到禁止使用卧具的皮革,故应知仅禁止持有狮皮、虎皮等皮革。坐具,应知为有布缘的坐具。覆敷物,仅指披肩、毛毯等。草敷物,是指以任何草类铺成的敷物。叶敷物,亦同此理。如此,将这十种卧具于僧团精舍中,自己铺好或令他人铺好后,离去时,应先告知再离去。告知时,若有比丘,应告知比丘;若无,则告知沙弥;若无,则告知寺工;若无,则告知建造该精舍者,即精舍主,或其家中的任何人。若仍无,则应将床置于四块石头上,将其余床、椅叠放于床上,将床垫等十种卧具堆放于上,收好木器、陶器,关好门窗,履行出行义务后方可离去。
Tattha seyyā nāma bhisi cimilikā uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakhaṇḍo nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti dasavidhā. Tattha bhisīti mañcakabhisi vā pīṭhakabhisi vā. Cimilikā nāma sudhādiparikammakatāya bhūmiyā vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ katā, taṃ heṭṭhā pattharitvā upari kaṭasārakaṃ pattharanti. Uttarattharaṇaṃ nāma mañcapīṭhānaṃ upari attharitabbakapaccattharaṇaṃ. Bhūmattharaṇaṃ nāma bhūmiyaṃ attharitabbā kaṭasārakādivikati. Taṭṭikā nāma tālapaṇṇehi vā vākehi vā katataṭṭikā. Cammakhaṇḍo nāma sīhabyagghadīpitaracchacammādīsupi yaṃ kiñci cammaṃ. Aṭṭhakathāsu hi senāsanaparibhoge paṭikkhittacammaṃ na dissati, tasmā sīhabyagghacammādīnaṃ pariharaṇeyeva paṭikkhepo veditabbo. Nisīdananti sadasaṃ veditabbaṃ. Paccattharaṇanti pāvāro kojavoti ettakameva vuttaṃ. Tiṇasanthāroti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro. Esa nayo paṇṇasanthārepi. Evaṃ pana imaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ saṅghike vihāre santharitvā vā santharāpetvā vā pakkamantena āpucchitvā pakkamitabbaṃ, āpucchantena ca bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko, tasmiṃ asati yena vihāro kārito, so vihārasāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo, tasmimpi asati catūsu pāsāṇesu mañcaṃ ṭhapetvā mañce avasesamañcapīṭhāni āropetvā upari bhisiādikaṃ dasavidhampi seyyaṃ rāsiṃ katvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānāni pidahitvā gamiyavattaṃ pūretvā gantabbaṃ.
然而,若坐卧处漏雨,且已取来草或砖等覆盖物,有力者应覆盖。若不能,则应将床、椅等搬至不漏雨处再离去。若整个坐卧处皆漏雨,有力者应将其存放于村内居士家中。若居士们说:“尊者,僧团之物责任重大,我们担心火灾等”,而不接受,则可在露天将床置于石上,其余如前所述方式存放,并用草和叶覆盖后再离去,此为允许。因为那里哪怕仅剩一小部分卧具,也能利益后来到达的比丘们。若收起后离去,则应将床、椅、门板等全部撤除、收好,挂在衣竿上再离去。后来居住的比丘重新安放床、椅后离去时,亦应如此处理。将卧具从内墙搬至外墙铺设而住者,离去时应将其放回原处。从上层阁楼搬下而在下层阁楼居住者,亦同此理。在夜间住处或日间住处铺设床、椅后,外出时应将其放回原处。
Sace pana senāsanaṃ ovassati, chadanatthañca tiṇaṃ vā iṭṭhakā vā ānītā honti, sace ussahati, chādetabbaṃ. No ce sakkoti, yo okāso anovassako, tattha mañcapīṭhādīni nikkhipitvā gantabbaṃ. Sace sabbampi ovassati, ussahantena antogāme upāsakānaṃ ghare ṭhapetabbaṃ. Sace tepi ‘‘saṅghikaṃ nāma, bhante, bhāriyaṃ, aggidāhādīnaṃ bhāyāmā’’ti na sampaṭicchanti, abbhokāsepi pāsāṇānaṃ upari mañcaṃ ṭhapetvā sesaṃ pubbe vuttanayeneva nikkhipitvā tiṇehi ca paṇṇehi ca paṭicchādetvā gantuṃ vaṭṭati. Yañhi tattha aṅgamattampi avasissati, taṃ aññesaṃ tattha āgatabhikkhūnaṃ upakāraṃ bhavissatīti. Uddharitvā gacchantena pana mañcapīṭhakavāṭaṃ sabbaṃ apanetvā saṃharitvā cīvaravaṃse laggetvāva gantabbaṃ. Pacchā āgantvā vasanakabhikkhunāpi puna mañcapīṭhaṃ ṭhapayitvā gacchantena tatheva kātabbaṃ. Antokuṭṭato seyyaṃ bahikuṭṭe paññapetvā vasantena gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva paṭisāmetabbaṃ. Uparipāsādato oropetvā heṭṭhāpāsāde vasantassapi eseva nayo. Rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mañcapīṭhaṃ paññapetvā bahigamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbaṃ.
83关于坐卧处中应告知与可不告知的判定如下:凡是在地面建造的长厅、叶棚,或在树桩上搭建的房屋,若该处有白蚁孳生,离开时必须先告知方可离去。因为若在此处连续数日不生火,便会形成蚁冢。然而,若是在石板或石柱上建造的坐卧处,或是石窟、石灰涂抹的坐卧处等无白蚁之虞处,离去者告知或不告知而离去皆可,但告知为应行之事。即使那样的坐卧处,若有一侧有白蚁爬上,则也必须告知再离去。若有客比丘占用了僧团的坐卧处,而随顺现前比丘,自己并未取用坐卧处而住,只要他未取用,该坐卧处仍属前一位比丘负责。一旦他取用坐卧处并以自主权居住,从此该坐卧处便属客比丘负责。若双方分取而用,则双方皆负有责任。
83. Senāsanesu pana ayaṃ āpucchitabbānāpucchitabbavinicchayo – yā tāva bhūmiyaṃ dīghasālā vā paṇṇasālā vā hoti, yaṃ vā rukkhatthambhesu katagehaṃ upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tato pakkamantena tāva āpucchitvāva pakkamitabbaṃ. Tasmiñhi katipayāni divasāni ajaggiyamāne vammikāva santiṭṭhanti. Yaṃ pana pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ siluccayaleṇaṃ vā sudhālittasenāsanaṃ vā, yattha yattha upacikāsaṅkā natthi, tato pakkamantassa āpucchitvāpi anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭati, āpucchanaṃ pana vattaṃ. Sace tādisepi senāsane ekena passena upacikā ārohanti, āpucchitvāva gantabbaṃ. Yo pana āgantuko bhikkhu saṅghikasenāsanaṃ gahetvāva santaṃ bhikkhuṃ anuvattanto attano senāsanaṃ aggahetvā vasati, yāva so na gaṇhāti, tāva taṃ senāsanaṃ purimabhikkhusseva palibodho. Yadā pana so senāsanaṃ gahetvā attano issariyena vasati, tato paṭṭhāya āgantukasseva palibodho. Sace ubhopi vibhajitvā gaṇhanti, ubhinnampi palibodho.
然而在《大护持》中说:若两三人一起铺设卧具,离开时须向所有同修告知。若其中先离去者心想“后走的人会照料”而离去,这是允许的;但后走的人不能仅凭此念便免于责任。若多人派遣一人铺设卧具,离开时须所有人一同告知,或派一人代表告知。从别处搬来的床、座等物,在彼处居住后离开时,应搬回原处。若从别处搬来居住时,有更年长的比丘到来,不应拒绝,而应说:“尊者,这是我从其他住处搬来的,请您将它恢复原状。”若对方答应“我会做”,前者即可离去。即使搬移到别处,若以僧团共用方式受用,床座等物若有遗失、损坏、被盗,皆不需赔偿;但若以个人私用方式受用,则需赔偿。至于他人的床座,无论以僧团共用或私用方式受用,若有遗失,均需赔偿。在寺院内铺好卧具后,心想“我今日还要回来照料”,怀着此念前往河对岸或其它村庄,应在生起离去意念之处,就地派人去告知;若因河水暴涨、国王阻挠、盗贼等障碍而无法返回,如此则无犯。
Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ – sace dve tayo ekato hutvā paññapenti, gamanakāle sabbehi āpucchitabbaṃ. Tesu ce paṭhamaṃ gacchanto ‘‘pacchimo jaggissatī’’ti ābhogaṃ katvā gacchati, vaṭṭati , pacchimassa ābhogena mutti natthi. Bahū ekaṃ pesetvā santharāpenti, gamanakāle sabbehi vā āpucchitabbaṃ, ekaṃ vā pesetvā āpucchitabbaṃ. Aññato mañcapīṭhādīni ānetvā aññatra vasitvā gamanakāle tattheva netabbāni. Sace aññato ānetvā vasamānassa añño vuḍḍhataro āgacchati, na paṭibāhitabbo , ‘‘mayā, bhante, aññāvāsato ānītaṃ, pākatikaṃ kareyyāthā’’ti vattabbaṃ. Tena ‘‘evaṃ karissāmī’’ti sampaṭicchite itarassa gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ aññattha haritvāpi saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa hi naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā corehi vā haṭaṃ gīvā neva hoti, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa pana gīvā hoti. Aññassa mañcapīṭhaṃ pana saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā paribhuñjantassa naṭṭhaṃ gīvāyeva. Antovihāre seyyaṃ santharitvā ‘‘ajjeva āgantvā paṭijaggissāmī’’ti evaṃ sāpekkho nadīpāraṃ gāmantaraṃ vā gantvā yatthassa gamanacittaṃ uppannaṃ, tattheva ṭhito kañci pesetvā āpucchati, nadīpūrarājacorādīsu vā kenaci palibodho hoti upadduto, na sakkoti paccāgantuṃ, evaṃbhūtassa anāpatti.
然而,在寺院附近区域,于服务堂、帐幕或树下,铺好卧具或令人铺好后,离去时若不自己收起,也不令人收起,或不告而别,则犯恶作。如前所说的十种卧具,在室内等有遮蔽处铺设后离去,因卧具乃至坐卧处会被白蚁破坏成为蚁冢,故说犯波逸提。若在屋外的服务堂等处铺设后离去,由于该处无遮蔽,只会损失卧具本身而不会损及坐卧处,故此处判为恶作。至于床与座,因不会被白蚁快速啮坏,即便在寺院内铺设后离去,也犯恶作。若在寺院附近区域、服务堂、帐幕、树下铺设后离去,同样犯恶作。
Vihārassa upacāre pana upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddharati na uddharāpeti anāpucchaṃ vā gacchati, dukkaṭaṃ. Vuttappakārañhi dasavidhaṃ seyyaṃ antogabbhādimhi guttaṭṭhāne paññapetvā gacchantassa yasmā seyyāpi senāsanampi upacikāhi palujjati, vammikarāsiyeva hoti, tasmā pācittiyaṃ vuttaṃ. Bahi pana upaṭṭhānasālādīsu paññapetvā gacchantassa seyyāmattameva nasseyya ṭhānassa aguttatāya, na senāsanaṃ, tasmā ettha dukkaṭaṃ vuttaṃ. Mañcapīṭhaṃ pana yasmā na sakkā sahasā upacikāhi khāyituṃ, tasmā taṃ vihārepi santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ. Vihārassūpacāre upaṭṭhānasālāyaṃ maṇḍape rukkhamūlepi santharitvā pakkamantassa dukkaṭameva.
84第八十四条:‘若比丘将僧团的床、座、褥垫或草席铺于露天,或令人铺设后,离去时既不收起,也不令人收起,或不作告知而离去,犯波逸提。’(波逸提第一百零九条)据此,若将僧团的床、座等四物铺于露天,或令人铺设后,心想‘今日即可返回’而离去,未作收起,只要越过中等体力男子掷石所及的距离,即犯波逸提。其中的‘草席’,是以树皮纤维、香茅、文殊草或芦苇制成,上下铺展、中间收束,绑成鼓形之物。据说其中间也有用狮皮、虎皮包裹的,这里没有不许可的皮革。因为坐卧具甚至可用黄金制成,所以这是贵重的。
84. ‘‘Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 109) vacanato saṅghikāni pana mañcapīṭhādīni cattāri ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā uddharaṇādīni akatvā ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti gacchantassapi thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Ettha kocchaṃ nāma vākamayaṃ vā usīramayaṃ vā muñjamayaṃ vā pabbajamayaṃ vā heṭṭhā ca upari ca vitthataṃ majjhe saṃkhittaṃ paṇavasaṇṭhānaṃ katvā baddhaṃ. Taṃ kira majjhe sīhabyagghacammaparikkhittampi karonti, akappiyacammaṃ nāmettha natthi. Senāsanañhi sovaṇṇamayampi vaṭṭati, tasmā taṃ mahagghaṃ hoti.
‘诸比丘,我允许在非雨季约定的八个月期间,于帐幕或树下,凡乌鸦、兀鹰不排便之处,存放坐卧具。’(波逸提第一百一十条)据此,在雨季、夏季之外的八个月,即冬季四个月、热季四个月,允许存放于枝叶帐幕、木板帐幕或树下。然而,若有乌鸦、兀鹰或其他鸟类常居筑巢的树下,则不应存放。‘八个月’一语表示,在那些雨季无雨的地区,那四个月也不应存放。‘非雨季约定’一语表示,凡冬季有雨之处,冬季也不应存放于露天。但在夏季,各地皆无云、天空晴朗,此时若因某些事务,允许将床座存放于露天。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha māse avassikasaṅkete maṇḍape vā rukkhamūle vā yattha kākā vā kulalā vā na ūhadanti, tattha senāsanaṃ nikkhipitu’’nti (pāci. 110) vacanato pana vassikavassānamāsāti evaṃ apaññāte cattāro hemantike, cattāro gimhiketi aṭṭha māse sākhāmaṇḍape vā padaramaṇḍape vā rukkhamūle vā nikkhipituṃ vaṭṭati. Yasmiṃ pana kākā vā kulalā vā aññe vā sakuntā dhuvanivāsena kulāvake katvā vasanti, tassa rukkhassa mūle na nikkhipitabbaṃ. ‘‘Aṭṭha māse’’ti vacanato yesu janapadesu vassakāle na vassati, tesu cattāro māse nikkhipituṃ na vaṭṭatiyeva. ‘‘Avassikasaṅkete’’ti vacanato yattha hemante devo vassati, tattha hemantepi ajjhokāse nikkhipituṃ na vaṭṭati. Gimhe pana sabbattha vigatavalāhakaṃ visuddhaṃ nataṃ hoti, evarūpe kāle kenacideva karaṇīyena ajjhokāse mañcapīṭhaṃ nikkhipituṃ vaṭṭati.
85第八十五条:露天住者的义务亦应知晓。若他有自用床,应即睡于其上。若取用僧团床,应取藤编或树皮纤维编的床;若无,应取旧床;若无,应取新编或未覆面的床。取用后,若自称‘我是极端树下住者、极端露天住者’,即使不搭建衣棚,于非时在露天或树下铺床躺卧,也是不允许的。但若以四重衣所建的棚屋不能遮雨防护,或遇连续七日大雨等,为随顺比丘身体之故,是允许的。居于林间叶屋者,若有具戒、心生净信之人供养新床座,说‘请以僧团共用方式受用’,则离去时应派人送往邻近寺院同派比丘处;若无同派比丘,应存放于不漏雨处;若无不漏雨处,应挂在树上而后离去。在塔院取扫帚,清扫食堂院、布萨堂院、僧院、日间休息处、火堂等其中一处后,洗净,仍放回扫帚架。在布萨堂等处取扫帚清扫其余各处,亦依此规则。
85. Abbhokāsikenapi vattaṃ jānitabbaṃ. Tassa hi sace puggalikamañcako atthi, tattheva sayitabbaṃ. Saṅghikaṃ gaṇhantena vettena vā vākena vā vītamañcako gahetabbo, tasmiṃ asati purāṇamañcako gahetabbo, tasmiṃ asati navavāyimo vā onaddhako vā gahetabbo. Gahetvā pana ‘‘ahaṃ ukkaṭṭharukkhamūliko ukkaṭṭhaabbhokāsiko’’ti cīvarakuṭimpi akatvā asamaye ajjhokāse vā rukkhamūle vā paññapetvā nipajjituṃ na vaṭṭati. Sace pana catugguṇenapi cīvarena katā kuṭi atementaṃ rakkhituṃ na sakkoti, sattāhavaddalikādīni bhavanti, bhikkhuno kāyānugatikattā vaṭṭati. Araññe paṇṇakuṭīsu vasantānaṃ sīlasampadāya pasannacittā manussā navaṃ mañcapīṭhaṃ denti ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti, vasitvā gacchantehi sāmantavihāre sabhāgabhikkhūnaṃ pesetvā gantabbaṃ, sabhāgānaṃ abhāvena anovassake nikkhipitvā gantabbaṃ, anovassake asati rukkhe laggetvā gantabbaṃ. Cetiyaṅgaṇe sammajjaniṃ gahetvā bhojanasālaṅgaṇaṃ vā uposathāgāraṅgaṇaṃ vā pariveṇadivāṭṭhānaaggisālādīsu vā aññataraṃ sammajjitvā dhovitvā puna sammajjanimāḷakeyeva ṭhapetabbā. Uposathāgārādīsu aññatarasmiṃ gahetvā avasesāni sammajjantassapi eseva nayo.
若比丘清扫托钵道后想去他处,应将路面清扫干净。若途中有会堂,应将扫具等放置在那里。若无会堂,则应在观察云势、确知“在我出村之前不会下雨”后,方可暂放于某处,待返回时再放归原位。若明知将雨却置于露天,即犯恶作。此为《大波咤厘经》所说。若为清扫而将扫具分置各处,则清扫完该处后,应将扫具放归原处。清扫会堂者应了知相关规矩。规矩是:从中央开始,将沙尘扫向自己站立的方向;垃圾应以双手捧取,弃置室外。
Yo pana bhikkhācāramaggaṃ sammajjanto gantukāmo hoti, tena sammajjitvā sace antarāmagge sālā atthi, tattha ṭhapetabbā. Sace natthi, valāhakānaṃ anuṭṭhitabhāvaṃ sallakkhetvā ‘‘yāvāhaṃ gāmato nikkhamāmi, tāva na vassissatī’’ti jānantena yattha katthaci nikkhipitvā puna paccāgacchantena pākatikaṭṭhāne ṭhapetabbā. ‘‘Sace vassissatīti jānanto ajjhokāse ṭhapeti, dukkaṭa’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana tatra tatreva sammajjanatthāya sammajjanī nikkhittā hoti, taṃ taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā tatra tatreva nikkhipituṃ vaṭṭati, āsanasālaṃ sammajjantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – majjhato paṭṭhāya pādaṭṭhānābhimukhā vālikā haritabbā, kacavaraṃ hatthehi gahetvā bahi chaḍḍetabbaṃ.
8686. 若未具戒者令人将上述四种僧团卧具铺设于露天、树下或棚阁中,则由实际铺设者负责照管。若由具戒者令人铺设,亦由实际铺设者负责照管。此事裁决如下:长老在斋堂用完斋食后,嘱咐年少比丘说:“去,在白天的停留处铺设床座。”年少比丘铺设后坐下,长老随意经行后走到那里,放下衣袋或上衣——从那时起,即由长老负责照管。若长老坐下后又自行离去,既不收起,也不令人收起,超过床座之距离,即犯波逸提。若长老在那里放下衣袋或上衣后,于经行时对年少者说“你走吧”,年少者应告知:“尊者,这是床座。”若长老知晓规矩,应说:“你走吧,我来作原状处理。”若长老愚痴不知规矩,年少者应当呵责:“你走开,别站在这里,我不让你坐,也不让你躺。”年少者得到许可“尊者,请安寝”后,应礼敬而去。他离开后,由长老负责照管;长老是否犯戒,应依前述方式了知。
86. Sace vuttappakāraṃ catubbidhampi saṅghikaṃ senāsanaṃ ajjhokāse vā rukkhamūle vā maṇḍape vā anupasampannena santharāpeti, yena santharāpitaṃ, tassa palibodho. Sace pana upasampannena santharāpeti, yena santhataṃ, tassa palibodho. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 111) – thero bhojanasālāyaṃ bhattakiccaṃ katvā daharaṃ āṇāpeti ‘‘gaccha divāṭṭhāne mañcapīṭhaṃ paññapehī’’ti. So tathā katvā nisinno, thero yathāruci vicaritvā tattha gantvā thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā ṭhapeti, tato paṭṭhāya therassa palibodho. Nisīditvā sayaṃ gacchanto neva uddharati na uddharāpeti, leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Sace pana thero tattha thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā aṭṭhapetvā caṅkamantova daharaṃ ‘‘gaccha tva’’nti bhaṇati, tena ‘‘idaṃ, bhante, mañcapīṭha’’nti ācikkhitabbaṃ. Sace thero vattaṃ jānāti, ‘‘tvaṃ gaccha, ahaṃ pākatikaṃ karissāmī’’ti vattabbaṃ. Sace bālo hoti anuggahitavatto, ‘‘gaccha, mā idha tiṭṭha, neva nisīdituṃ na nipajjituṃ demī’’ti daharaṃ tajjetiyeva. Daharena ‘‘bhante, sukhaṃ sayathā’’ti kappaṃ labhitvā vanditvā gantabbaṃ. Tasmiṃ gate therasseva palibodho, purimanayeneva cassa āpatti veditabbā.
然而,若在吩咐的当下,年少者说“我的衣物还有些洗濯等事要做”,长老对他说“铺设好再去”后,自己离开斋堂去往别处,则应令年少者收起卧具。若长老去到那里坐下,其超过床座距离的犯戒,即依前述方式处理。若长老吩咐沙弥,沙弥在那里铺设床座后坐下,长老离开斋堂去别处,亦应令沙弥收起卧具。长老去后坐下,在再次离开时,应因其超过床座距离之罪而令其收起。若长老吩咐时说“铺设好床座后,就坐在那里”,则他想去哪里便可去。若自己未作原状处理便离开,超过床座距离即犯波逸提。在内部集会时,铺设床座等而坐的人,离开时应当告知寺仆:“请收起这些。”若不告知便离去,超过床座距离即犯戒。
Atha pana āṇattikkhaṇeyeva daharo ‘‘mayhaṃ bhaṇḍe bhaṇḍadhovanādi kiñci karaṇīyaṃ atthī’’ti vadati, thero pana taṃ ‘‘paññapetvā gacchāhī’’ti vatvā bhojanasālato nikkhamitvā aññattha gacchati, pāduddhārena kāretabbo . Sace tattheva gantvā nisīdati, purimanayeneva cassa leḍḍupātātikkame āpatti. Sace pana thero sāmaṇeraṃ āṇāpeti, sāmaṇere tattha mañcapīṭhaṃ paññapetvā nisinnepi bhojanasālato aññattha gacchanto pāduddhārena kāretabbo. Gantvā nisinno puna gamanakāle leḍḍupātātikkame āpattiyā kāretabbo. Sace pana āṇāpento ‘‘mañcapīṭhaṃ paññapetvā tattheva nisīdā’’ti āṇāpeti, yatricchati, tatra gantvā āgantuṃ labhati. Sayaṃ pana pākatikaṃ akatvā gacchantassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Antarasannipāte mañcapīṭhādīni paññapetvā nisinnehi gamanakāle ārāmikānaṃ ‘‘idaṃ paṭisāmethā’’ti vattabbaṃ, avatvā gacchantānaṃ leḍḍupātātikkame āpatti.
8787. 所谓“大闻法会”,即从布萨堂及食堂搬来床、椅铺设于外,由常住比丘负责看护。若客僧取用时说“这是我和尚的座,这是我阿阇梨的座”,则从那时起由他们负责看护。若离去时不恢复原状,且超出椅座范围,即犯戒。然而,《大波咤厘经》中说:“只要他人未坐,由铺设者负责;他人落座后,则由坐着的人负责。若他们未收起、也未令他人收起便离去,犯恶作。何以故?因为这是未经吩咐而铺设的。”铺设好法座后,若诵法者或说法者未到,则由铺设者看护;他来坐下后,即由他看护。若是整日整夜闻法,一位诵法者或说法者起身,另一人坐下,无论谁坐下,便由谁看护。起身者应说“此座由你们负责”后方可离去。若另一人未至,最先坐下的人起座离去,而恰巧另一位就在近处前来坐下,起身离去者不应治罪。若另一人未至,最先坐下的人起座离去,超出椅座范围,则应治罪。“于一切超出椅座范围时,第一步犯恶作,第二步犯波逸提”,此理则出自《大波咤厘经》所说。
87. Mahādhammassavanaṃ nāma hoti, tattha uposathāgāratopi bhojanasālatopi āharitvā mañcapīṭhāni paññapenti, āvāsikānaṃyeva palibodho. Sace āgantukā ‘‘idaṃ amhākaṃ upajjhāyassa, idaṃ ācariyassā’’ti gaṇhanti, tato paṭṭhāya tesaṃ palibodho. Gamanakāle pākatikaṃ akatvā leḍḍupātaṃ atikkamantānaṃ āpatti. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘yāva aññe na nisīdanti, tāva yehi paññattaṃ, tesaṃ bhāro, aññesu āgantvā nisinnesu nisinnakānaṃ bhāro. Sace te anuddharitvā vā anuddharāpetvā vā gacchanti, dukkaṭaṃ. Kasmā? Anāṇattiyā paññapitattā’’ti. Dhammāsane paññatte yāva ussārako vā dhammakathiko vā nāgacchati, tāva paññāpakānaṃ palibodho. Tasmiṃ āgantvā nisinne tassa palibodho. Sakalaṃ ahorattaṃ dhammassavanaṃ hoti, añño ussārako vā dhammakathiko vā uṭṭhāti, añño nisīdati, yo yo āgantvā nisīdati, tassa tasseva bhāro. Uṭṭhahantena pana ‘‘idamāsanaṃ tumhākaṃ bhāro’’ti vatvā gantabbaṃ. Sacepi itarasmiṃ anāgate paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāya gacchati, tasmiñca antoupacāraṭṭheyeva itaro āgantvā nisīdati, uṭṭhāya gato āpattiyā na kāretabbo. Sace pana itarasmiṃ anāgateyeva paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāyāsanā leḍḍupātaṃ atikkamati, āpattiyā kāretabbo. ‘‘Sabbattha leḍḍupātātikkame paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiya’’nti ayaṃ nayo mahāpaccariyaṃ vuttoti.
88然而,若有人将前述种类住处之外的任何僧团物品,如毡毯、上垫、地敷、草席、皮片、擦脚布或木板凳,在露天处铺开或令人铺开后,离开时既不收起,也不令人收起,或不告而别,则为恶作。将支架、钵盖、脚凳、棕榈扇、扇叶、任何木器,乃至饮水瓢、饮水螺杯放在露天处而离去,亦为恶作。在露天处煮染料后,染料容器、染料瓢、染料槽等一切应收藏于火室。若无火室,则应放置于不淋雨的岩洞中。若亦无此,则可放置于比丘们巡视时能看见之处,然后离去。对于其他个人所有的床、椅等住处用品,亦是恶作。于此,《大护持》等中说:“若对其人不可生信赖想,则其所有物为恶作。若可生信赖想,则其所有物即如同自己私有物。”对于自己私有物,则无犯。若比丘、沙弥或净人谨慎,视如己物般挂念,即使不告而往,亦无犯。若有人将物品在日下晾晒,心想“回来时再收”而离去,亦无犯。
88. Sace pana vuttappakārasenāsanato aññaṃ saṅghikaṃ cimilikaṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā taṭṭikaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā pādapuñchaniṃ vā phalakapīṭhaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddharati na uddharāpeti anāpucchaṃ vā gacchati, dukkaṭaṃ. Ādhārakaṃ pattapidhānakaṃ pādakaṭhalikaṃ tālavaṇṭaṃ bījanipattakaṃ yaṃ kiñci dārubhaṇḍaṃ antamaso pānīyauḷuṅkaṃ pānīyasaṅkhaṃ ajjhokāse nikkhipitvā gacchantassapi dukkaṭaṃ. Ajjhokāse rajanaṃ pacitvā rajanabhājanaṃ rajanauḷuṅko rajanadoṇikāti sabbaṃ aggisālāya paṭisāmetabbaṃ. Sace aggisālā natthi, anovassake pabbhāre nikkhipitabbaṃ. Tasmimpi asati yattha olokentā bhikkhū passanti, tādise ṭhāne ṭhapetvā gantuṃ vaṭṭati. Aññapuggalike pana mañcapīṭhādisenāsanepi dukkaṭameva. Ettha pana ‘‘yasmiṃ vissāsaggāho na ruhati, tassa santake dukkaṭaṃ. Yasmiṃ pana vissāsaggāho ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikameva hotī’’ti mahāpaccariyādīsu vuttaṃ. Attano puggalike pana anāpattiyeva. Yo bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā lajjī hoti, attano palibodhaṃ viya maññati, tathārūpaṃ anāpucchitvā gacchantassapi anāpatti. Yo pana ātape otāpento ‘‘āgantvā uddharissāmī’’ti gacchati, tassapi anāpatti.