关于在床、椅等属于僧团的卧具上应当怎样行事的判定讨论
17. Mañcapīṭhādisaṅghikasenāsanesu paṭipajjitabbavinicchayakathā
82在僧团精舍里铺好卧具后离开,意思是:在僧团精舍中铺好卧具后,因为想住到别处去,就从精舍离开了。对此,判定如下——
82.Vihāresaṅghike seyyaṃ, santharitvāna pakkamoti saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvāna aññattha vasitukāmatāya vihārato pakkamanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo –
如果有比丘在僧团精舍里铺好卧具,或者让别人铺好,离开时既不收起来,也不让别人收起来,或者不打招呼就走,就犯巴吉帝亚。
‘‘Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 115) –
按照这条规定:在僧团精舍里,自己铺好卧具,或者让别人铺好,之后没有把它收起来等,就越过有围栏寺院的围栏,或没有围栏寺院的近界,就犯巴吉帝亚。
Vacanato saṅghike vihāre seyyaṃ sayaṃ santharitvā aññena vā santharāpetvā uddharaṇādīni akatvā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantassa pācittiyaṃ.
在这当中,所谓“卧具”有十种:褥、小垫、上敷物、地敷物、席片、皮片、坐具、覆敷物、草敷物、叶敷物。其中,“褥”是指床褥或椅褥。“小垫”是指为了保护和维持用石灰等处理过的地面的色泽而做的垫子,把它铺在下面,上面再铺粗席。“上敷物”是指应当铺在床、椅上面的覆敷物。“地敷物”是指应当铺在地上的粗席等制品。“席片”是指用棕榈叶或树皮纤维制成的席片。“皮片”是指狮皮、虎皮、豹皮、鬣狗皮等任何皮革。因为在注释书中并没有看到禁止使用卧具方面的皮革,所以应当知道,只是禁止持有狮皮、虎皮等皮革。“坐具”应当知道是有布边的坐具。“覆敷物”只说到披肩、毛毯这些。“草敷物”是指用任何一种草铺成的敷物。“叶敷物”也是同样的道理。这样,把这十种卧具在僧团精舍里自己铺好或让别人铺好后,要离开时,应当先告知再离开。告知的时候,如果有比丘,就应当告知比丘;如果没有,就告知沙弥;如果没有,就告知寺工;如果没有,就告知建造这座精舍的人,也就是精舍主,或者告知他家里的任何一个人。如果连这样的人也没有,就把床放在四块石头上,把其余的床和椅子叠放在床上,把褥等十种卧具堆放在上面,收好木器、陶器,关好门窗,做完出行前该做的事之后再离开。
Tattha seyyā nāma bhisi cimilikā uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakhaṇḍo nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti dasavidhā. Tattha bhisīti mañcakabhisi vā pīṭhakabhisi vā. Cimilikā nāma sudhādiparikammakatāya bhūmiyā vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ katā, taṃ heṭṭhā pattharitvā upari kaṭasārakaṃ pattharanti. Uttarattharaṇaṃ nāma mañcapīṭhānaṃ upari attharitabbakapaccattharaṇaṃ. Bhūmattharaṇaṃ nāma bhūmiyaṃ attharitabbā kaṭasārakādivikati. Taṭṭikā nāma tālapaṇṇehi vā vākehi vā katataṭṭikā. Cammakhaṇḍo nāma sīhabyagghadīpitaracchacammādīsupi yaṃ kiñci cammaṃ. Aṭṭhakathāsu hi senāsanaparibhoge paṭikkhittacammaṃ na dissati, tasmā sīhabyagghacammādīnaṃ pariharaṇeyeva paṭikkhepo veditabbo. Nisīdananti sadasaṃ veditabbaṃ. Paccattharaṇanti pāvāro kojavoti ettakameva vuttaṃ. Tiṇasanthāroti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro. Esa nayo paṇṇasanthārepi. Evaṃ pana imaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ saṅghike vihāre santharitvā vā santharāpetvā vā pakkamantena āpucchitvā pakkamitabbaṃ, āpucchantena ca bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko, tasmiṃ asati yena vihāro kārito, so vihārasāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo, tasmimpi asati catūsu pāsāṇesu mañcaṃ ṭhapetvā mañce avasesamañcapīṭhāni āropetvā upari bhisiādikaṃ dasavidhampi seyyaṃ rāsiṃ katvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānāni pidahitvā gamiyavattaṃ pūretvā gantabbaṃ.
如果住处漏雨,而且已经拿来了草或砖之类的覆盖物,有能力的话就应该覆盖好。如果做不到,就把床、椅子等搬到不漏雨的地方,然后再离开。如果整个住处都漏雨,有能力的话,就应该把东西寄放在村里居士家中。如果居士们说“尊者,僧团的东西责任太重,我们怕火灾之类的事”,不肯接受,那就可以在露天把床放在石头上,其余的东西按前面说的方法放好,再用草和叶子盖住,然后离开。因为那里哪怕只留下一点点卧具,也能帮到后来到那里的比丘们。如果要收起来再走,就应该把床、椅子、门板等全部撤下收好,挂在衣竿上再离开。后来回来住的比丘重新安放床、椅子后离开时,也应该这样做。把卧具从内墙搬到外墙铺设而住的,离开时要放回原来拿的地方。从上层楼搬到下层楼住的,也是同样的做法。在夜间住处或日间住处铺好床、椅子后,外出时要放回原来拿的地方。
Sace pana senāsanaṃ ovassati, chadanatthañca tiṇaṃ vā iṭṭhakā vā ānītā honti, sace ussahati, chādetabbaṃ. No ce sakkoti, yo okāso anovassako, tattha mañcapīṭhādīni nikkhipitvā gantabbaṃ. Sace sabbampi ovassati, ussahantena antogāme upāsakānaṃ ghare ṭhapetabbaṃ. Sace tepi ‘‘saṅghikaṃ nāma, bhante, bhāriyaṃ, aggidāhādīnaṃ bhāyāmā’’ti na sampaṭicchanti, abbhokāsepi pāsāṇānaṃ upari mañcaṃ ṭhapetvā sesaṃ pubbe vuttanayeneva nikkhipitvā tiṇehi ca paṇṇehi ca paṭicchādetvā gantuṃ vaṭṭati. Yañhi tattha aṅgamattampi avasissati, taṃ aññesaṃ tattha āgatabhikkhūnaṃ upakāraṃ bhavissatīti. Uddharitvā gacchantena pana mañcapīṭhakavāṭaṃ sabbaṃ apanetvā saṃharitvā cīvaravaṃse laggetvāva gantabbaṃ. Pacchā āgantvā vasanakabhikkhunāpi puna mañcapīṭhaṃ ṭhapayitvā gacchantena tatheva kātabbaṃ. Antokuṭṭato seyyaṃ bahikuṭṭe paññapetvā vasantena gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva paṭisāmetabbaṃ. Uparipāsādato oropetvā heṭṭhāpāsāde vasantassapi eseva nayo. Rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mañcapīṭhaṃ paññapetvā bahigamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbaṃ.
8383. 关于住处,判断该不该告辞是这样的:如果是在地面上建的长厅或叶棚,或者在树桩上搭的房子,那里是白蚁出没的地方,那么离开时一定要先告辞才能走。因为那种地方只要几天无人照管,白蚁就会聚集成窝。但如果住处是建在石板或石柱上的,或者是石窟,或者用石灰涂抹过的住处,凡是不会有白蚁的地方,离开时告辞也好、不告辞也好,都可以走,不过告辞是应尽的义务。即使是这样安全的住处,只要有一侧有白蚁爬上来,就必须告辞才能走。如果一位客比丘跟随一位已经取得僧团住处、正在该处安住的比丘而住,自己还没有正式取用住处,那么只要他还没取用,这个住处就仍然算前一位比丘的责任。一旦他取用了住处,以主人的身份自主居住,从那时起就是客比丘的责任了。如果两人分开取用,那两人都有责任。
83. Senāsanesu pana ayaṃ āpucchitabbānāpucchitabbavinicchayo – yā tāva bhūmiyaṃ dīghasālā vā paṇṇasālā vā hoti, yaṃ vā rukkhatthambhesu katagehaṃ upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tato pakkamantena tāva āpucchitvāva pakkamitabbaṃ. Tasmiñhi katipayāni divasāni ajaggiyamāne vammikāva santiṭṭhanti. Yaṃ pana pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ siluccayaleṇaṃ vā sudhālittasenāsanaṃ vā, yattha yattha upacikāsaṅkā natthi, tato pakkamantassa āpucchitvāpi anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭati, āpucchanaṃ pana vattaṃ. Sace tādisepi senāsane ekena passena upacikā ārohanti, āpucchitvāva gantabbaṃ. Yo pana āgantuko bhikkhu saṅghikasenāsanaṃ gahetvāva santaṃ bhikkhuṃ anuvattanto attano senāsanaṃ aggahetvā vasati, yāva so na gaṇhāti, tāva taṃ senāsanaṃ purimabhikkhusseva palibodho. Yadā pana so senāsanaṃ gahetvā attano issariyena vasati, tato paṭṭhāya āgantukasseva palibodho. Sace ubhopi vibhajitvā gaṇhanti, ubhinnampi palibodho.
《大帕查里亚》中则这样说:如果两三个人一起铺设卧具,离开时应当由所有人告辞。如果其中先走的人心想“后面的人会照看”,然后离开,这是可以的;但后面的人不能因为这种想法就免于责任。如果许多人派一个人去铺设卧具,离开时应当由所有人告辞,或者派一个人去代为告辞。从别处搬来床、椅等物,在别处住过之后,离开时应当搬回原处。如果从别处搬来住着的时候,有更年长的比丘来了,不应该拒绝他,而应该说:“尊者,这是我从别的住处搬来的,请您把它恢复原样。”对方答应“我会这样做”之后,另一个人就可以离开。即使这样搬到别处,如果以僧团共用的方式受用,那么丢失、损坏或被贼偷走,都不需要赔偿;但如果以个人私用的方式受用,就需要赔偿。至于别人的床椅,无论以僧团共用还是个人私用的方式受用,丢失了都要赔偿。在寺院内铺好卧具后,心想“我今天会回来照看”,怀着这样的牵挂,去到河对岸或别的村庄,就在生起离开念头的地方,派人去告辞;如果被河水暴涨、国王、盗贼等障碍所阻,无法回来,这种情况没有过失。
Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ – sace dve tayo ekato hutvā paññapenti, gamanakāle sabbehi āpucchitabbaṃ. Tesu ce paṭhamaṃ gacchanto ‘‘pacchimo jaggissatī’’ti ābhogaṃ katvā gacchati, vaṭṭati , pacchimassa ābhogena mutti natthi. Bahū ekaṃ pesetvā santharāpenti, gamanakāle sabbehi vā āpucchitabbaṃ, ekaṃ vā pesetvā āpucchitabbaṃ. Aññato mañcapīṭhādīni ānetvā aññatra vasitvā gamanakāle tattheva netabbāni. Sace aññato ānetvā vasamānassa añño vuḍḍhataro āgacchati, na paṭibāhitabbo , ‘‘mayā, bhante, aññāvāsato ānītaṃ, pākatikaṃ kareyyāthā’’ti vattabbaṃ. Tena ‘‘evaṃ karissāmī’’ti sampaṭicchite itarassa gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ aññattha haritvāpi saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa hi naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā corehi vā haṭaṃ gīvā neva hoti, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa pana gīvā hoti. Aññassa mañcapīṭhaṃ pana saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā paribhuñjantassa naṭṭhaṃ gīvāyeva. Antovihāre seyyaṃ santharitvā ‘‘ajjeva āgantvā paṭijaggissāmī’’ti evaṃ sāpekkho nadīpāraṃ gāmantaraṃ vā gantvā yatthassa gamanacittaṃ uppannaṃ, tattheva ṭhito kañci pesetvā āpucchati, nadīpūrarājacorādīsu vā kenaci palibodho hoti upadduto, na sakkoti paccāgantuṃ, evaṃbhūtassa anāpatti.
不过在寺院附近,或者在服务堂、凉亭、树下,自己铺好卧具或叫人铺好后,离开时既不自己收起,也不叫人收起,或者不告而别,就犯恶作。因为像前面所说的那十种卧具,在室内等有遮蔽的地方铺好后离开,卧具和坐卧处都会被白蚁蛀坏,变成蚁冢,所以说犯巴吉帝亚。但在外面的服务堂等处铺好后离开,因为那个地方没有遮蔽,只会坏掉卧具本身,不会坏到坐卧处,所以这里说犯恶作。至于床和座,因为白蚁没法很快咬坏,所以即使在寺院里铺好后离开,也犯恶作。在寺院附近、服务堂、凉亭、树下铺好后离开,同样只是犯恶作。
Vihārassa upacāre pana upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddharati na uddharāpeti anāpucchaṃ vā gacchati, dukkaṭaṃ. Vuttappakārañhi dasavidhaṃ seyyaṃ antogabbhādimhi guttaṭṭhāne paññapetvā gacchantassa yasmā seyyāpi senāsanampi upacikāhi palujjati, vammikarāsiyeva hoti, tasmā pācittiyaṃ vuttaṃ. Bahi pana upaṭṭhānasālādīsu paññapetvā gacchantassa seyyāmattameva nasseyya ṭhānassa aguttatāya, na senāsanaṃ, tasmā ettha dukkaṭaṃ vuttaṃ. Mañcapīṭhaṃ pana yasmā na sakkā sahasā upacikāhi khāyituṃ, tasmā taṃ vihārepi santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ. Vihārassūpacāre upaṭṭhānasālāyaṃ maṇḍape rukkhamūlepi santharitvā pakkamantassa dukkaṭameva.
84第84条:如果比丘把属于僧团的床、椅子、褥垫或草席铺在露天,或者让别人铺好,然后要离开时,既不自己收起来,也不让别人收起来,或者不打招呼就走,就犯巴吉帝亚。(巴吉帝亚第109条)根据这段话,如果把僧团的床、椅子等四类物品铺在露天,或者让别人铺好,之后没有收起来等等,心里想着“我今天就会回来”而离开,只要走过一个中等体力男子扔石头能到的距离,就犯巴吉帝亚。这里说的“草席”,是用树皮纤维、香茅草、文殊草或芦苇做的,上下展开、中间收窄,绑成鼓的形状。据说有的还在中间用狮皮、虎皮包起来,这里没有不允许用的皮革。因为坐卧具就算用黄金做也可以,所以这种草席很贵重。
84. ‘‘Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 109) vacanato saṅghikāni pana mañcapīṭhādīni cattāri ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā uddharaṇādīni akatvā ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti gacchantassapi thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Ettha kocchaṃ nāma vākamayaṃ vā usīramayaṃ vā muñjamayaṃ vā pabbajamayaṃ vā heṭṭhā ca upari ca vitthataṃ majjhe saṃkhittaṃ paṇavasaṇṭhānaṃ katvā baddhaṃ. Taṃ kira majjhe sīhabyagghacammaparikkhittampi karonti, akappiyacammaṃ nāmettha natthi. Senāsanañhi sovaṇṇamayampi vaṭṭati, tasmā taṃ mahagghaṃ hoti.
比丘们,我允许在非雨季约定的八个月里,把坐卧处放在帐幕或树下,只要那地方乌鸦和兀鹰不会弄脏。
不过,按照“雨季、非雨季的八个月”这个说法,在未特别说明的情况下,冬季四个月和热季四个月这八个月里,可以把坐卧处放在枝叶搭的帐幕、木板搭的帐幕或树下。但如果某棵树下有乌鸦、兀鹰或其他鸟类长期筑巢居住,就不应该放在那棵树下。
从“八个月”这个说法来看,在那些雨季不下雨的地方,那四个月也不应该放置。从“非雨季约定”这个说法来看,如果某地冬季下雨,那冬季也不应该放在露天。
但夏季到处都没有云,天空清净晴朗,这种时候如果因为某些事务,是可以把床座放在露天的。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha māse avassikasaṅkete maṇḍape vā rukkhamūle vā yattha kākā vā kulalā vā na ūhadanti, tattha senāsanaṃ nikkhipitu’’nti (pāci. 110) vacanato pana vassikavassānamāsāti evaṃ apaññāte cattāro hemantike, cattāro gimhiketi aṭṭha māse sākhāmaṇḍape vā padaramaṇḍape vā rukkhamūle vā nikkhipituṃ vaṭṭati. Yasmiṃ pana kākā vā kulalā vā aññe vā sakuntā dhuvanivāsena kulāvake katvā vasanti, tassa rukkhassa mūle na nikkhipitabbaṃ. ‘‘Aṭṭha māse’’ti vacanato yesu janapadesu vassakāle na vassati, tesu cattāro māse nikkhipituṃ na vaṭṭatiyeva. ‘‘Avassikasaṅkete’’ti vacanato yattha hemante devo vassati, tattha hemantepi ajjhokāse nikkhipituṃ na vaṭṭati. Gimhe pana sabbattha vigatavalāhakaṃ visuddhaṃ nataṃ hoti, evarūpe kāle kenacideva karaṇīyena ajjhokāse mañcapīṭhaṃ nikkhipituṃ vaṭṭati.
8585. 露天住者的义务也应该知道。如果他有自己的床,就应该睡在那里。如果拿的是僧团的床,就要拿藤编的或树皮纤维编的床;如果没有,就拿旧床;如果没有,就拿新编的或盖着布的床。拿了以后,如果自称“我是极端的树下住者、极端的露天住者”,就不该在没搭衣棚的情况下,于非时在露天或树下铺开躺下。但如果用四层衣搭的棚子连下雨都挡不住,或者遇到连续七天大雨等情况,因为随顺身体所需的缘故,是允许的。住在林中叶屋里、戒德具足的比丘,如果有心生净信的人布施新的床座,说“请以僧团共用的方式受用”,那么离开时应该派人送到附近寺院同派比丘那里;如果没有同派比丘,就放在不漏雨的地方再走;如果没有不漏雨的地方,就挂在树上再走。在塔院拿扫帚,扫食堂的院子、伍波萨他堂的院子、僧院的日间住处、火堂等其中一处,扫完洗净后,再放回扫帚架。在伍波萨他堂等处拿扫帚扫其余地方的,也是同样的做法。
85. Abbhokāsikenapi vattaṃ jānitabbaṃ. Tassa hi sace puggalikamañcako atthi, tattheva sayitabbaṃ. Saṅghikaṃ gaṇhantena vettena vā vākena vā vītamañcako gahetabbo, tasmiṃ asati purāṇamañcako gahetabbo, tasmiṃ asati navavāyimo vā onaddhako vā gahetabbo. Gahetvā pana ‘‘ahaṃ ukkaṭṭharukkhamūliko ukkaṭṭhaabbhokāsiko’’ti cīvarakuṭimpi akatvā asamaye ajjhokāse vā rukkhamūle vā paññapetvā nipajjituṃ na vaṭṭati. Sace pana catugguṇenapi cīvarena katā kuṭi atementaṃ rakkhituṃ na sakkoti, sattāhavaddalikādīni bhavanti, bhikkhuno kāyānugatikattā vaṭṭati. Araññe paṇṇakuṭīsu vasantānaṃ sīlasampadāya pasannacittā manussā navaṃ mañcapīṭhaṃ denti ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti, vasitvā gacchantehi sāmantavihāre sabhāgabhikkhūnaṃ pesetvā gantabbaṃ, sabhāgānaṃ abhāvena anovassake nikkhipitvā gantabbaṃ, anovassake asati rukkhe laggetvā gantabbaṃ. Cetiyaṅgaṇe sammajjaniṃ gahetvā bhojanasālaṅgaṇaṃ vā uposathāgāraṅgaṇaṃ vā pariveṇadivāṭṭhānaaggisālādīsu vā aññataraṃ sammajjitvā dhovitvā puna sammajjanimāḷakeyeva ṭhapetabbā. Uposathāgārādīsu aññatarasmiṃ gahetvā avasesāni sammajjantassapi eseva nayo.
如果比丘想清扫完托钵的道路后再离开,他应该先扫干净,如果路上有会堂,就把扫帚放在那里。如果没有会堂,就要观察云的情况,确认“在我离开村子之前不会下雨”,然后把扫帚放在随便哪个地方,回来时再放回原来的位置。如果明知会下雨还把它放在露天,就犯恶作。这是《大筏疏》里说的。如果为了清扫,扫帚本来就分别放在各个地方,那么扫完那个地方后,把扫帚放回原处就可以。清扫会堂的人应当了解相关的规矩。这里的规矩是:从中间开始,把沙子扫向自己站立的方向;垃圾要用双手捧起来,扔到外面。
Yo pana bhikkhācāramaggaṃ sammajjanto gantukāmo hoti, tena sammajjitvā sace antarāmagge sālā atthi, tattha ṭhapetabbā. Sace natthi, valāhakānaṃ anuṭṭhitabhāvaṃ sallakkhetvā ‘‘yāvāhaṃ gāmato nikkhamāmi, tāva na vassissatī’’ti jānantena yattha katthaci nikkhipitvā puna paccāgacchantena pākatikaṭṭhāne ṭhapetabbā. ‘‘Sace vassissatīti jānanto ajjhokāse ṭhapeti, dukkaṭa’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana tatra tatreva sammajjanatthāya sammajjanī nikkhittā hoti, taṃ taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā tatra tatreva nikkhipituṃ vaṭṭati, āsanasālaṃ sammajjantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – majjhato paṭṭhāya pādaṭṭhānābhimukhā vālikā haritabbā, kacavaraṃ hatthehi gahetvā bahi chaḍḍetabbaṃ.
86如果未受具足戒的人被指使去铺设上面说的四种僧团卧具——不管是露地、树下还是棚阁——那么指使铺设的那位,就要承担这件事的牵挂。如果是受具足戒的人被指使去铺设,则由实际被指使铺设的那位承担牵挂。这里的判定是这样的:长老在斋堂吃完饭,吩咐年轻比丘说:“去白天的休息处,把床和凳子摆好。”年轻比丘照办后坐下,长老随意经行之后走到那里,放下衣袋或上衣,从那一刻起,长老就有了牵挂。如果长老坐下后自己要走,却不收起来,也不叫人收起来,只要走出扔石子的距离,就犯巴吉帝亚。如果长老在那里没有放下衣袋或上衣,一边经行一边对年轻比丘说“你走吧”,年轻比丘应该说:“尊者,这是床和凳子。”如果长老懂规矩,就应该说:“你走吧,我来恢复原样。”如果长老愚笨、不懂规矩,长老就该直接呵斥年轻比丘:“你走开,别待在这里,我不让你坐,也不让你躺。”年轻比丘得到允许说“尊者,请安心休息”之后,礼敬离开。他走了以后,牵挂就归长老;长老是否犯戒,应当按前面说的方式来判断。
86. Sace vuttappakāraṃ catubbidhampi saṅghikaṃ senāsanaṃ ajjhokāse vā rukkhamūle vā maṇḍape vā anupasampannena santharāpeti, yena santharāpitaṃ, tassa palibodho. Sace pana upasampannena santharāpeti, yena santhataṃ, tassa palibodho. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 111) – thero bhojanasālāyaṃ bhattakiccaṃ katvā daharaṃ āṇāpeti ‘‘gaccha divāṭṭhāne mañcapīṭhaṃ paññapehī’’ti. So tathā katvā nisinno, thero yathāruci vicaritvā tattha gantvā thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā ṭhapeti, tato paṭṭhāya therassa palibodho. Nisīditvā sayaṃ gacchanto neva uddharati na uddharāpeti, leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Sace pana thero tattha thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā aṭṭhapetvā caṅkamantova daharaṃ ‘‘gaccha tva’’nti bhaṇati, tena ‘‘idaṃ, bhante, mañcapīṭha’’nti ācikkhitabbaṃ. Sace thero vattaṃ jānāti, ‘‘tvaṃ gaccha, ahaṃ pākatikaṃ karissāmī’’ti vattabbaṃ. Sace bālo hoti anuggahitavatto, ‘‘gaccha, mā idha tiṭṭha, neva nisīdituṃ na nipajjituṃ demī’’ti daharaṃ tajjetiyeva. Daharena ‘‘bhante, sukhaṃ sayathā’’ti kappaṃ labhitvā vanditvā gantabbaṃ. Tasmiṃ gate therasseva palibodho, purimanayeneva cassa āpatti veditabbā.
如果就在他吩咐的那一刻,年轻比丘说“我的物品等还有些要洗的东西”,长老对他说“铺好再走”,然后自己离开斋堂去了别处,那就应当以举足(离地)论处。如果就在那里去后坐下,那么当他越过投石距离时,就按前面说的方式犯戒。如果长老是吩咐沙弥,沙弥在那里铺好床座后坐下,长老离开斋堂去别处,也应当以举足(离地)论处。去了之后坐下,再次离开时越过投石距离,就应当按犯戒处理。如果长老吩咐时说“铺好床座后就坐在那里”,那他想去哪里就可以去哪里,去了之后还可以回来。如果自己没把原状恢复就走,越过投石距离就犯巴吉帝亚。在内部集会时,铺好床座等坐下的人,离开时应当对寺仆说“把这些收起来”,如果不说就走,越过投石距离就犯戒。
Atha pana āṇattikkhaṇeyeva daharo ‘‘mayhaṃ bhaṇḍe bhaṇḍadhovanādi kiñci karaṇīyaṃ atthī’’ti vadati, thero pana taṃ ‘‘paññapetvā gacchāhī’’ti vatvā bhojanasālato nikkhamitvā aññattha gacchati, pāduddhārena kāretabbo . Sace tattheva gantvā nisīdati, purimanayeneva cassa leḍḍupātātikkame āpatti. Sace pana thero sāmaṇeraṃ āṇāpeti, sāmaṇere tattha mañcapīṭhaṃ paññapetvā nisinnepi bhojanasālato aññattha gacchanto pāduddhārena kāretabbo. Gantvā nisinno puna gamanakāle leḍḍupātātikkame āpattiyā kāretabbo. Sace pana āṇāpento ‘‘mañcapīṭhaṃ paññapetvā tattheva nisīdā’’ti āṇāpeti, yatricchati, tatra gantvā āgantuṃ labhati. Sayaṃ pana pākatikaṃ akatvā gacchantassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Antarasannipāte mañcapīṭhādīni paññapetvā nisinnehi gamanakāle ārāmikānaṃ ‘‘idaṃ paṭisāmethā’’ti vattabbaṃ, avatvā gacchantānaṃ leḍḍupātātikkame āpatti.
87所谓“大闻法”,就是从伍波萨他堂或食堂把床、椅搬来铺好,这由常住比丘负责看管。如果客僧说“这是属于我们和尚的,这是属于我们阿阇梨的”而取用,从那时起就由他们负责看管。离开的时候如果不恢复原状,越过一投石的距离,就犯戒。不过《大筏疏》中说:“只要别人还没坐下,就由铺设的人负责;别人来了坐下之后,就由坐着的人负责。如果他们既不收起,也不让别人收起就离开,犯恶作。为什么?因为这是未经吩咐而铺设的。”法座铺好之后,只要诵法者或说法者还没来,就由铺设的人看管;他来了坐下之后,就由他看管。如果整日整夜闻法,一个诵法者或说法者起身,另一个人坐下,那么无论谁来了坐下,就由谁负责看管。起身的人应该说“这个座位由你们负责”,然后才能离开。如果另一个人还没来,最先坐下的人就起身离开,而另一个人正好在近处范围内前来坐下,那么起身离开的人不应被治罪。但如果另一个人还没来,最先坐下的人就从座位起身,越过一投石的距离,那就应该治罪。“在任何情况下,越过一投石的距离时,第一步犯恶作,第二步犯巴吉帝亚”,这个规则出自《大筏疏》所说。
87. Mahādhammassavanaṃ nāma hoti, tattha uposathāgāratopi bhojanasālatopi āharitvā mañcapīṭhāni paññapenti, āvāsikānaṃyeva palibodho. Sace āgantukā ‘‘idaṃ amhākaṃ upajjhāyassa, idaṃ ācariyassā’’ti gaṇhanti, tato paṭṭhāya tesaṃ palibodho. Gamanakāle pākatikaṃ akatvā leḍḍupātaṃ atikkamantānaṃ āpatti. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘yāva aññe na nisīdanti, tāva yehi paññattaṃ, tesaṃ bhāro, aññesu āgantvā nisinnesu nisinnakānaṃ bhāro. Sace te anuddharitvā vā anuddharāpetvā vā gacchanti, dukkaṭaṃ. Kasmā? Anāṇattiyā paññapitattā’’ti. Dhammāsane paññatte yāva ussārako vā dhammakathiko vā nāgacchati, tāva paññāpakānaṃ palibodho. Tasmiṃ āgantvā nisinne tassa palibodho. Sakalaṃ ahorattaṃ dhammassavanaṃ hoti, añño ussārako vā dhammakathiko vā uṭṭhāti, añño nisīdati, yo yo āgantvā nisīdati, tassa tasseva bhāro. Uṭṭhahantena pana ‘‘idamāsanaṃ tumhākaṃ bhāro’’ti vatvā gantabbaṃ. Sacepi itarasmiṃ anāgate paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāya gacchati, tasmiñca antoupacāraṭṭheyeva itaro āgantvā nisīdati, uṭṭhāya gato āpattiyā na kāretabbo. Sace pana itarasmiṃ anāgateyeva paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāyāsanā leḍḍupātaṃ atikkamati, āpattiyā kāretabbo. ‘‘Sabbattha leḍḍupātātikkame paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiya’’nti ayaṃ nayo mahāpaccariyaṃ vuttoti.
8888. 不过,如果有人在露天处铺好或叫人铺好前面所说的住处之外的僧团物品——比如毡毯、上垫、地垫、草席、皮片、擦脚布或木板凳——然后离开时既不收起来,也不叫人收起来,或者不打招呼就走,那就犯恶作。把支架、钵盖、脚凳、棕榈扇、扇叶,以及任何木制品,乃至饮水勺、饮水螺贝,放在露天处而离开者,也犯恶作。在露天处煮染液后,染液容器、染液勺、染液槽等一切都应收拾到火堂里。如果没有火堂,应放在不漏雨的山洞里。如果连那也没有,则应放在比丘们眺望时能看见的地方,放在那样的地方再离开才合适。然而,在属于他人的床椅等住处,也同样是恶作。在这里,正如《大帕卡利亚》等中说:“对不信任其可信度的人,对其所有物犯恶作。对信任其可信度的人,其所有物就成为自己的个人物。”但对属于自己的个人物,则无罪。比丘、沙弥或净人若知惭,认为这是自己的障碍,即使不打招呼就离开,也无罪。然而,若有人在阳光下晒着,想“我回来后再收起来”而离开,他也无罪。
88. Sace pana vuttappakārasenāsanato aññaṃ saṅghikaṃ cimilikaṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā taṭṭikaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā pādapuñchaniṃ vā phalakapīṭhaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddharati na uddharāpeti anāpucchaṃ vā gacchati, dukkaṭaṃ. Ādhārakaṃ pattapidhānakaṃ pādakaṭhalikaṃ tālavaṇṭaṃ bījanipattakaṃ yaṃ kiñci dārubhaṇḍaṃ antamaso pānīyauḷuṅkaṃ pānīyasaṅkhaṃ ajjhokāse nikkhipitvā gacchantassapi dukkaṭaṃ. Ajjhokāse rajanaṃ pacitvā rajanabhājanaṃ rajanauḷuṅko rajanadoṇikāti sabbaṃ aggisālāya paṭisāmetabbaṃ. Sace aggisālā natthi, anovassake pabbhāre nikkhipitabbaṃ. Tasmimpi asati yattha olokentā bhikkhū passanti, tādise ṭhāne ṭhapetvā gantuṃ vaṭṭati. Aññapuggalike pana mañcapīṭhādisenāsanepi dukkaṭameva. Ettha pana ‘‘yasmiṃ vissāsaggāho na ruhati, tassa santake dukkaṭaṃ. Yasmiṃ pana vissāsaggāho ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikameva hotī’’ti mahāpaccariyādīsu vuttaṃ. Attano puggalike pana anāpattiyeva. Yo bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā lajjī hoti, attano palibodhaṃ viya maññati, tathārūpaṃ anāpucchitvā gacchantassapi anāpatti. Yo pana ātape otāpento ‘‘āgantvā uddharissāmī’’ti gacchati, tassapi anāpatti.