巴底德萨尼品
Pāṭidesanīyakaṇḍo
一、第一巴底德萨尼学处注释
1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在波罗提悔过(悔过法)中,第一学处:由「进入村内」一语可知,若她站在村内园等处施与,自己从其手中拿取,或自己站在道路、巷弄、十字路口、房舍等任何一处拿取,则无过失。但若她站在道路等处施与,或自己站在道路等处、村内园等处,为了吞咽而取用任何食物,则在受取时犯恶作,每咽下一口即犯一个波罗提悔过。发露此法的方式,即如学处中所说:「贤友,我应受呵责」等。
Pāṭidesanīyesu paṭhame antaragharaṃ paviṭṭhāyāti vacanato sace tassā antarārāmādīsu ṭhatvāpi dadamānāya hatthato sayaṃ rathiyābyūhasiṅghāṭakagharānaṃ aññatarasmiṃ ṭhitopi gaṇhāti, doso natthi. Tassā pana rathiyādīsu ṭhatvā dadamānāya, rathiyādīsu vā, antarārāmādīsu vā ṭhatvāpi yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya gaṇhato paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ. Tassa desetabbākāro gārayhaṃ āvusotiādinā nayena sikkhāpade dassitoyeva.
在舍卫城,以某位比丘为缘,因非亲族比丘尼进入村内从其手中受取食物一事而制定;是不共制,非教诫缘。如此条一般,其余诸条亦然。这三条波罗提悔过,于夜分等食的受取与吞咽,皆犯恶作;对于一位未受具足者,乃至在食时也是如此;对亲族生起非亲族想或疑惑者,亦同此理。然而,若作亲族想,或是由亲族令人施与,或是放置后施与,以及站在村内园、比丘尼住处、外道住处及退隐处,从村外拿入食物,或施与夜分等食时说「若有因缘可以食用」而食者;或从在学尼、沙弥尼手中取食而食者,以及痴狂者等,皆无犯。此中五支分:受具足、非亲族、立于村内从手亲手受取、夜分食性、吞咽。等起等如同羊毛(学处)所说。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato āmisaṃ paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, yathā cetaṃ, tathā sesānipi, tikapāṭidesanīyaṃ, yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhoharaṇepi dukkaṭaṃ, ekatoupasampannāya yāvakālikepi tatheva, ñātikāya aññātikasaññivematikānampi eseva nayo. Ñātikasaññino pana, ñātikāya vā dāpentiyā, upanikkhipitvā vā dadamānāya, yā ca antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanesu ṭhatvā gāmato bahi nīharitvā, yāmakālikādīni vā ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti deti, tassa, sikkhamānasāmaṇerīnañca hatthato gahetvā paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Paripuṇṇūpasampannatā, aññātikatā, antaraghare ṭhitāya hatthato sahatthā paṭiggahaṇaṃ, yāvakālikatā, ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
二、第二巴底德萨尼学处注释
2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在第二条中,“汤等”是显示劝进之相。“且退下,姊妹”等是显示应当拒退之相。此中决断:即使一位比丘未予拒退,为吞咽而取食物者,在受取时犯恶作,每吞咽一口,即犯一次波罗提悔过。
Dutiye idha sūpantiādi vosāsanākāradassanaṃ. Apasakka tāva bhaginītiādi apasādetabbākāradassanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – ekenāpi bhikkhunā anapasādite ajjhoharaṇatthāya āmisaṃ gaṇhantānaṃ paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.
于王舍城,以六群比丘为因缘,就比丘尼劝进而未遮止之事而制。三条波罗提悔过。对一位已受具足者的劝进,不遮止者犯恶作;同样,将未受具足者视为已受具足者,或心存疑惑者,亦犯恶作。然而,若作未受具足想者,或令施自己之食者,或令施他人之食者,或令未施者施,或于不应施处令施,或令一切平等施者,在学尼或沙弥尼劝进而受取食物者,除五种正食外,于一切处,以及痴狂等,无犯。此中五支:已受具足、五种正食、于村内未获许可的别异劝进、不遮止、吞咽。等起等如同俱尸罗(同分)所说。
Rājagahe chabbaggiye ārabbha bhikkhuniyā vosāsantiyā nanivāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapāṭidesanīyaṃ, ekatoupasampannāya vosāsantiyā nanivārentassa dukkaṭaṃ, tathā anupasampannāya upasampannasaññino vematikassa ca. Anupasampannasaññino, pana yo ca attano vā bhattaṃ dāpentiyā, aññesaṃ vā bhattaṃ dentiyā, yaṃ vā na dinnaṃ, taṃ dāpentiyā, yattha vā na dinnaṃ, tattha, sabbesaṃ vā samakaṃ dāpentiyā, sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā vosāsantiyā paṭiggahetvā bhuñjati, tassa, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, ummattakādīnañca anāpatti. Paripuṇṇūpasampannatā, pañcabhojanatā, antaraghare anuññātapakārato aññathā vosāsanā, anivāraṇā, ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti.
三、第三巴底德萨尼学处注释
3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在第三条中,“视为有学者”即获得有学认可。“先前未受邀请”者,即未进入家院范围之前,尚未越过近处,故称先前未受邀请。无病者,是指能行乞食者。波罗提悔过:进入家院范围而取食物者,受取时即犯恶作;取已,无论于何处食用,每吞咽一口,即犯一次波罗提悔过。
Tatiye sekkhasammatānīti laddhasekkhasammutikāni. Pubbe animantitoti gharūpacārokkamanato paṭhamataraṃ upacāraṃ anokkamanteyeva pubbe animantito. Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya carituṃ. Pāṭidesanīyanti gharūpacāraṃ okkamitvā āmisaṃ gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, taṃ gahetvā yatthakatthaci bhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.
于舍卫城,世尊以众多比丘为缘,因不知量而受取食物,制定了此学处。其中,“先前未受邀请”与“无病”这两条是随制。此为三类应悔过。对于夜分药等,在受取及吞咽时,皆犯恶作。同样,将无学者视为有学想、或心存疑惑者,亦犯。然而,作无学想者、或先前已受邀请、或患病、或取用其他檀越施与那些比丘的食物、或从家中拿出、或在食堂等处未见比丘而先拿出、或置于门首施与而食者,以及食用常施食、指定食、半月食、布萨食、月旦食者,将夜分药等以“若有因缘可食”而施与并食用者,乃至痴狂者等,不犯。此事具足五支:作有学想、先前未受邀请、无病、进入家宅近处、取用常食等以外的餚馔而食。其等起等同羊毛戒。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha na mattaṃ jānitvā paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘pubbe animantito, agilāno’’ti imā panettha dve anupaññattiyo, tikapāṭidesanīyaṃ, yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhohārepi dukkaṭaṃ, tathā asekkhasammate sekkhasammatasaññino vematikassa ca. Asekkhasammatasaññino, pana yo ca pubbe nimantito vā gilāno vā aññassa vā tesaṃ ghare paññattaṃ bhikkhaṃ gaṇhāti, yassa ca gharato nīharitvā, āsanasālādīsu vā bhikkhuṃ adisvā paṭhamaṃyeva nīharitvā, dvāramūle vā ṭhapitaṃ denti, tassa taṃ bhuñjantassa, niccabhattake, salākabhatte, pakkhike , uposathike, pāṭipadike, yāmakālikādiṃ ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti dinnaṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sekkhasammatatā, pubbe animantitatā, agilānatā, gharūpacārokkamanaṃ, ṭhapetvā niccabhattakādīni aññaṃ āmisaṃ gahetvā bhuñjananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
4. 第四巴底德萨尼学处注释
4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,“凡那些属于林野的”等,应依离衣宿戒中所说的方法来理解。“先前未被告知”是指:有女人或男人、在家者或出家人,进入寺院或寺院近处后告知:“尊者,某家将会带来嚼食或啖食。”其后,无论是如所告知的那样带来,还是连带那家而另由别家带来,或是与那家一起由众多家带来,又或者听说“某家已被告知,取了嚼食或啖食而去”,其余家族也跟他们一起带来——这一切都称为“已被告知”。若未曾如此告知、未曾如此带来,则称为“未被告知”。“无病者”是指有能力自行外出乞食者。“应悔过”是指:在此情形下,乃至由穿过寺院中央的旅人所施之物,若在寺院内或寺院近处受取而食,于受取时犯恶作,每咽下一口则犯应悔过。
Catutthe yāni kho pana tāni āraññakānītiādi cīvaravippavāsasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Pubbe appaṭisaṃviditanti ettha yaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā ārāmaṃ vā ārāmūpacāraṃ vā pavisitvā ‘‘itthannāmassa, bhante, kulassa khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āhariyissatī’’ti (pāci. 573) ārocitaṃ, taṃ pacchā yathāārocitameva vā āhariyatu, tassa parivāraṃ katvā aññaṃ vā tena saddhiṃ bahukampi, ‘‘itthannāmaṃ kulaṃ paṭisaṃviditaṃ katvā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā gahetvā gacchatī’’ti sutvā aññāni vā kulāni tehi saddhiṃ āharantu, taṃ sabbaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Yaṃ pana evaṃ anārocitaṃ anāhaṭañca, taṃ appaṭisaṃviditaṃ nāma. Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya gantuṃ. Pāṭidesanīyanti evarūpaṃ antamaso ārāmamajjhena gacchantehi addhikehi dinnampi ārāme vā ārāmūpacāre vā paṭiggahetvā ajjhoharantassa paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.
于释迦族中,以众多比丘为缘,因有盗贼住在寺院而未告知之事而制定。“无病者”是此中的一项随制。此属三类应悔过。对于夜分药等,为食用而受取及吞咽,唯犯恶作。同样,对已被告知者作未被告知想、或心存疑惑者,亦犯。然而,作已被告知想者、病者、在寺院外受取已被通知而带来的食物或病者残食者、食用于其处自然生长的根果等者、以及在夜分药等中因“有条件时食用”而获得许可而食用者,乃至痴狂者等,不犯。具足上述“林野坐卧处”之性、非彼处所生之“时药”性、无病性、无病者残食性、未被告知性、在寺院内受取、吞咽——如此具足七支。其等起等同咖提那戒,但此为行与不行。
Sakkesu sambahule bhikkhū ārabbha ārāme core paṭivasante anārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilāno’’ti ayamettha ekā anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ , yāmakālikādīsu āhāratthāya paṭiggahaṇepi ajjhohārepi dukkaṭameva, tathā paṭisaṃvidite appaṭisaṃviditasaññino vematikassa ca, paṭisaṃviditasaññino, pana gilānassa, yo ca paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ vā gilānāvasesakaṃ vā bahārāme vā paṭiggahitaṃ, tatthajātakameva vā mūlaphalādiṃ, yāmakālikādīsu vā yaṃkiñci ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti laddhaṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Yathāvuttaāraññakasenāsanatā, yāvakālikassa atatthajātakatā, agilānatā, agilānāvasesakatā, appaṭisaṃviditatā, ajjhārāme paṭiggahaṇaṃ, ajjhoharaṇanti imānettha satta aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.