1. 第一应悔过学处的注释
1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在波罗提提舍尼(应悔过法)中,第一条学处:从“进入村内”这句话来看,如果她站在村内的园子等地方布施,比丘从她手中拿取,或者比丘自己站在道路、巷弄、十字路口、房舍等任何一处拿取,都没有过失。但如果她站在道路等地方布施,而比丘站在道路等地方或村内园子等地方,为了吞食而拿取任何食物,那么在受取时犯恶作,每咽下一口就犯一个波罗提提舍尼。发露这种方式,就像学处中已经说过的“贤友,我应受呵责”等格式那样。
Pāṭidesanīyesu paṭhame antaragharaṃ paviṭṭhāyāti vacanato sace tassā antarārāmādīsu ṭhatvāpi dadamānāya hatthato sayaṃ rathiyābyūhasiṅghāṭakagharānaṃ aññatarasmiṃ ṭhitopi gaṇhāti, doso natthi. Tassā pana rathiyādīsu ṭhatvā dadamānāya, rathiyādīsu vā, antarārāmādīsu vā ṭhatvāpi yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya gaṇhato paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ. Tassa desetabbākāro gārayhaṃ āvusotiādinā nayena sikkhāpade dassitoyeva.
在舍卫城,因一位比丘的缘故而制定:针对非亲族比丘尼进入村中、从她手里接受食物这件事。这是不共制,不是教诫制。就像这一条一样,其余几条也是如此。这三条属于波罗提提舍尼悔过法。在夜分食等情况下,接受和吞咽都犯恶作。对于单方受具足戒者,即使在时食方面也是如此。对亲族生起非亲族想或有疑惑的,也同样处理。不过,如果作亲族想;或者由亲族让人施与;或者放置后再施与;或者站在村内园中、比丘尼住处、外道住处、退隐处,从村中带出到村外;或者给夜分食等时说“有因缘就可以吃”而施与——那么,无论是他,还是从在学尼、沙弥尼手中拿来食用的人,以及疯狂者等,都不犯。这里具备五个条件:已受具足戒、是非亲族、站在村内从手中亲手接受、属于时食、吞咽。等起等项与羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato āmisaṃ paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, yathā cetaṃ, tathā sesānipi, tikapāṭidesanīyaṃ, yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhoharaṇepi dukkaṭaṃ, ekatoupasampannāya yāvakālikepi tatheva, ñātikāya aññātikasaññivematikānampi eseva nayo. Ñātikasaññino pana, ñātikāya vā dāpentiyā, upanikkhipitvā vā dadamānāya, yā ca antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanesu ṭhatvā gāmato bahi nīharitvā, yāmakālikādīni vā ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti deti, tassa, sikkhamānasāmaṇerīnañca hatthato gahetvā paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Paripuṇṇūpasampannatā, aññātikatā, antaraghare ṭhitāya hatthato sahatthā paṭiggahaṇaṃ, yāvakālikatā, ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
2. 第二应悔过学处的注释
2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在第二条中,“汤等”这一段是显示劝进的方式。“且退下,姊妹”这一段是显示应当拒绝的方式。这里的判定是:即使一位比丘没有加以拒绝,为了吞食而拿取食物的人,在接受时犯恶作,每吞一口,就犯一次波罗提应悔过。
Dutiye idha sūpantiādi vosāsanākāradassanaṃ. Apasakka tāva bhaginītiādi apasādetabbākāradassanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – ekenāpi bhikkhunā anapasādite ajjhoharaṇatthāya āmisaṃ gaṇhantānaṃ paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.
在王舍城,因六群比丘的事,针对比丘尼劝人布施而比丘不阻止的情况而制定。这是三条应悔过戒。对一方受具足戒者劝人布施,不阻止的,犯恶作;同样,对未受具足戒者,若想成已受具足戒,或有疑惑,也犯恶作。若是想成未受具足戒,或者让人施与自己食物,或者让人施与他人食物,或者让人施与未曾施与的东西,或者在未曾施与的地方让人施与,或者让人对一切平等施与,在学尼或沙弥尼劝人布施后接受并食用,对这人来说,除了五种正食以外,在一切情况下,以及疯狂者等,都无犯。已圆满受具足戒、五种正食、在村内异于所许方式而劝进、不阻止、吞咽,这是此处的五支。等起等与迦絺那相似。
Rājagahe chabbaggiye ārabbha bhikkhuniyā vosāsantiyā nanivāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapāṭidesanīyaṃ, ekatoupasampannāya vosāsantiyā nanivārentassa dukkaṭaṃ, tathā anupasampannāya upasampannasaññino vematikassa ca. Anupasampannasaññino, pana yo ca attano vā bhattaṃ dāpentiyā, aññesaṃ vā bhattaṃ dentiyā, yaṃ vā na dinnaṃ, taṃ dāpentiyā, yattha vā na dinnaṃ, tattha, sabbesaṃ vā samakaṃ dāpentiyā, sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā vosāsantiyā paṭiggahetvā bhuñjati, tassa, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, ummattakādīnañca anāpatti. Paripuṇṇūpasampannatā, pañcabhojanatā, antaraghare anuññātapakārato aññathā vosāsanā, anivāraṇā, ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti.
3. 第三应悔过学处的注释
3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在第三条学处中,所谓“被认可为有学”,就是获得了有学的认可。“先前没有受到邀请”,是指还没有进入家宅的范围、还没有走到近处之前,先前没有受到邀请。所谓“没有生病”,是指能够去托钵乞食的人。所谓“应当忏悔”,是指进入家宅范围而拿取食物的人,在接受的那一刻就先犯了恶作;拿了之后,不管在哪里吃,每咽下一口,就犯一次应当忏悔的罪。
Tatiye sekkhasammatānīti laddhasekkhasammutikāni. Pubbe animantitoti gharūpacārokkamanato paṭhamataraṃ upacāraṃ anokkamanteyeva pubbe animantito. Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya carituṃ. Pāṭidesanīyanti gharūpacāraṃ okkamitvā āmisaṃ gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, taṃ gahetvā yatthakatthaci bhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.
在舍卫城,针对众多比丘,因为不知多少而接受食物,制定了这条学处。“先前未被邀请”“没有生病”这两条是后来补充制定的。这属于三类忏悔。对于夜分药等,在接受和吞咽时都犯恶作。同样,把无学之人误认为有学之人、把有学之人误认为无学之人、或者对此心存疑惑的,也犯。
但是,下列情形不犯:把无学之人认作无学之人;先前已被邀请;生病;食物是别人家里拿来施给那些比丘的;食物是从家中带出来的;在食堂等处没看到比丘就先带出来、或者放在门口才施与的——吃了这些食物的人,不犯。吃常施食、筹牌食、半月食、伍波萨他食、月旦食的人不犯;把夜分药等以“有因缘就可以吃”的方式施与而食用的人不犯;还有疯癫者等,也不犯。这里具备五个条件:认作有学之人、先前未被邀请、没有生病、进入家宅附近、取用常施食等以外的食物来吃。它的等起跟羊毛戒相同。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha na mattaṃ jānitvā paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘pubbe animantito, agilāno’’ti imā panettha dve anupaññattiyo, tikapāṭidesanīyaṃ, yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhohārepi dukkaṭaṃ, tathā asekkhasammate sekkhasammatasaññino vematikassa ca. Asekkhasammatasaññino, pana yo ca pubbe nimantito vā gilāno vā aññassa vā tesaṃ ghare paññattaṃ bhikkhaṃ gaṇhāti, yassa ca gharato nīharitvā, āsanasālādīsu vā bhikkhuṃ adisvā paṭhamaṃyeva nīharitvā, dvāramūle vā ṭhapitaṃ denti, tassa taṃ bhuñjantassa, niccabhattake, salākabhatte, pakkhike , uposathike, pāṭipadike, yāmakālikādiṃ ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti dinnaṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sekkhasammatatā, pubbe animantitatā, agilānatā, gharūpacārokkamanaṃ, ṭhapetvā niccabhattakādīni aññaṃ āmisaṃ gahetvā bhuñjananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
4. 第四应悔过学处的注释
4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,“凡那些属于林野的”等,应当依照离衣宿戒里所说的方式去理解。“先前未被告知”在这里是指:有女人、男人、在家人或出家人,进入寺院或寺院附近后告知说:“尊者,某家将会带来嚼食或啖食。”此后,不论是照所告知的那样带来,还是连同那一家而由别的家带来,或者和那一家一起由许多家带来;又或者听说“某家已经被告知,拿了嚼食或啖食走了”,其余家族也和他们一起带来——这一切都叫作“已被告知”。如果并没有这样告知、也没有这样带来,那就叫作“未被告知”。“无病者”是指有能力自己出去乞食的人。“应悔过”是指:像这样,乃至由穿过寺院中央的旅人所给的东西,若在寺院内或寺院附近接受而吃,在接受时犯恶作,每咽下一口就犯应悔过。
Catutthe yāni kho pana tāni āraññakānītiādi cīvaravippavāsasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Pubbe appaṭisaṃviditanti ettha yaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā ārāmaṃ vā ārāmūpacāraṃ vā pavisitvā ‘‘itthannāmassa, bhante, kulassa khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āhariyissatī’’ti (pāci. 573) ārocitaṃ, taṃ pacchā yathāārocitameva vā āhariyatu, tassa parivāraṃ katvā aññaṃ vā tena saddhiṃ bahukampi, ‘‘itthannāmaṃ kulaṃ paṭisaṃviditaṃ katvā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā gahetvā gacchatī’’ti sutvā aññāni vā kulāni tehi saddhiṃ āharantu, taṃ sabbaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Yaṃ pana evaṃ anārocitaṃ anāhaṭañca, taṃ appaṭisaṃviditaṃ nāma. Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya gantuṃ. Pāṭidesanīyanti evarūpaṃ antamaso ārāmamajjhena gacchantehi addhikehi dinnampi ārāme vā ārāmūpacāre vā paṭiggahetvā ajjhoharantassa paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.
在释迦国,因众多比丘的缘故,有盗贼住在寺院中,众比丘却没有告知,因此制定了这条戒。“无病”是这里的一条随制。这属于三类应悔过。对于夜分药等,若为吃而接受、为吃而吞咽,只犯恶作。同样,已经通知过却当作没有通知想,或者心里有疑惑,也犯。可是下列这些人不犯:已经通知而当作已经通知想的人;病人;把通知后带来的食物、或病人吃剩的食物在寺院外接受的人;吃当地自然生长的根果等的人;在夜分药等中,凡是得到“有因缘时受用”这一许可而受用的人;以及疯癫者等。具备如上所说的林野坐卧处,不是当地自然生长的时药,无病,不是病人吃剩的,未被告知,在寺院内接受,吞咽——这里共有七支。等起等和咖提那戒相同,但这条是有行与无行。
Sakkesu sambahule bhikkhū ārabbha ārāme core paṭivasante anārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilāno’’ti ayamettha ekā anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ , yāmakālikādīsu āhāratthāya paṭiggahaṇepi ajjhohārepi dukkaṭameva, tathā paṭisaṃvidite appaṭisaṃviditasaññino vematikassa ca, paṭisaṃviditasaññino, pana gilānassa, yo ca paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ vā gilānāvasesakaṃ vā bahārāme vā paṭiggahitaṃ, tatthajātakameva vā mūlaphalādiṃ, yāmakālikādīsu vā yaṃkiñci ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti laddhaṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Yathāvuttaāraññakasenāsanatā, yāvakālikassa atatthajātakatā, agilānatā, agilānāvasesakatā, appaṭisaṃviditatā, ajjhārāme paṭiggahaṇaṃ, ajjhoharaṇanti imānettha satta aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.