巴吉帝亚篇解释(一)
Pācittiyakaṇḍo
全篇 411 段
妄语学处的注释
1. Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā
在巴吉帝亚的妄语品第一项中,“正知而妄语”的意思是:事前已经知道,在开口说话的当下也仍然知道,这样去说妄语。这里说的“说”,是指把不真实的变成真实的,或者把真实的变成不真实的,通过身体或语言做出表达的行为;这里的“正知妄语”是处格,表示原因。因此,凡是正知而说妄语的人,就以这个为标志、以这个为因、以这个为缘,构成巴吉帝亚。这里以及其他类似的地方,都应该这样理解其含义。
Pācittiyesu musāvādavaggassa paṭhame sampajānamusāvādeti pubbepi jānitvā vacanakkhaṇepi jānantasseva musāvādabhaṇane. Bhaṇanañca nāma idha abhūtassa vā bhūtataṃ, bhūtassa vā abhūtataṃ katvā kāyena vā vācāya vā viññāpanappayogo, nimittatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Tasmā yo sampajānamusāvādaṃ vadati, tassa taṃnimittaṃ taṃhetu tappaccayā pācittiyaṃ hotīti evamettha aññesu ca īdisesu attho veditabbo.
在舍卫城,针对释迦族子哈塔咖,因轻视他而又承认等事由而制定。这是共通制定,不是特意命令。为了宣说上人法而说妄语,犯巴拉基格;以无根据的巴拉基格来诽谤,犯桑喀地谢思;以桑喀地谢思来诽谤,犯巴吉帝亚;以行为败坏来诽谤,犯恶作;用“谁住在你的精舍”等间接方式,为了宣说上人法而说妄语,对方领解时犯土喇咤亚,不领解时犯恶作;纯粹说妄语,在这里犯巴吉帝亚。没有仔细考虑就仓促说,想说这个却说成别的,以及疯子等,不犯。以欺骗为先,以欺骗的心想说某件事,并对那个人作出告知的努力,这里是两个要素。它的等起等,与不与取相同。
Sāvatthiyaṃ hatthakaṃ sakyaputtaṃ ārabbha avajānitvā paṭijānanādivatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, uttarimanussadhammārocanatthaṃ musā bhaṇantassa pārājikaṃ, amūlakena pārājikena anuddhaṃsanatthaṃ saṅghādiseso, saṅghādisesena anuddhaṃsanatthaṃ pācittiyaṃ, ācāravipattiyā anuddhaṃsanatthaṃ dukkaṭaṃ, ‘‘yo te vihāre vasī’’tiādinā (pārā. 220) pariyāyena uttarimanussadhammārocanatthaṃ paṭivijānantassa musā bhaṇite thullaccayaṃ, appaṭivijānantassa dukkaṭaṃ, kevalaṃ musā bhaṇantassa idha pācittiyaṃ. Anupadhāretvā sahasā bhaṇantassa, ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Visaṃvādanapurekkhāratā, visaṃvādanacittena yamatthaṃ vattukāmo, tassa puggalassa viññāpanapayogo cāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
2. 毁谤语学处的注释
2. Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā
第二条,“毁谤语”是指用侮辱性的言辞来骂人。以出身、姓名、家族、职业、技艺、疾病、相貌、烦恼、犯戒等作为骂人的把柄,不管说的是真的还是假的,对任何一位比丘——不论他犯了巴拉基格还是没有犯——用任何言语或手势,不绕弯子、直接骂詈,就犯巴吉帝亚。这就是这段话的意思。
Dutiye omasavādeti ovijjhanavacane, jātināmagottakammasippaābādhaliṅgakilesaāpattiakkosesu bhūtena vā abhūtena vā yena kenaci pārājikaṃ āpannaṃ vā anāpannaṃ vā yaṃkiñci bhikkhuṃ yāya kāyaci vācāya vā hatthamuddāya vā anaññāpadesena akkosanavacane pācittiyanti attho.
在舍卫城,因六群比丘而制定,以辱骂为事由,是共通制定,不是别制。用那十种骂人的事由,以“这里有些旃陀罗”等(巴吉帝亚26)的方式,作间接影射来骂人;用“你是贼、你是强盗”等律文之外的词句来骂人;或者以任何方式骂未受具足戒的人,都犯恶作。这里,比丘尼也算作未受具足戒。不是因为想要辱骂、只是因为想开玩笑而说的,一切情况都犯恶说。为了阐明义理、说法、教诫而说的,以及疯狂者等,无犯。对方是受具足戒的人;不是用间接影射,而是直接以出身等来骂;知道“他在骂我”;不是为阐明义理等而说——这里是四个要素。等起等与不与取相同,但这里的受是苦受。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha omasanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tehiyeva dasahi akkosavatthūhi ‘‘santi idhekacce caṇḍālā’’tiādinā (pāci. 26) nayena aññāpadesaṃ katvā akkosantassa, ‘‘corosi gaṇṭhibhedakosī’’tiādīhi pāḷimuttakapadehi akkosantassa, yathā tathā vā anupasampannaṃ akkosantassa ca dukkaṭaṃ. Idha bhikkhunīpi anupasampannasaṅkhyaṃ gacchati. Anakkositukāmassa kevalaṃ davakamyatāya vadato sabbattha dubbhāsitaṃ. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānaṃ, ummattakādīnañca anāpatti. Yaṃ akkosati, tassa upasampannatā, anaññāpadesena jātiādīhi akkosanaṃ, ‘‘maṃ akkosatī’’ti jānanā, atthapurekkhāratādīnaṃ abhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, vedanā pana idha dukkhāti.
3. 离间语学处注释
3. Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā
第三条,“比丘离间语”是指比丘搞离间。比丘听到另一个比丘用出身等骂人的话辱骂比丘之后,如果因为喜欢那个比丘,或者想把他们拆散,而把那些话转达给那个没有被激怒的比丘——不管是用身体动作还是用言语来转达——那就是离间语,犯巴吉帝亚。这就是这条的意思。
Tatiye bhikkhupesuññeti bhikkhussa pesuññe, jātiādīhi akkosavatthūhi bhikkhū akkosantassa bhikkhuno sutvā vacanaṃ bhikkhuno piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā yo akkuddho, tassa bhikkhussa kāyena vā vācāya vā upasaṃhaṭe tasmiṃ pesuññakaraṇavacane pācittiyanti attho.
在舍卫城,因六群比丘而制定,以传达离间语为事由;这是共通制定,不是命令式的。按照前面所说的方式,以其他名目(间接方式)辱骂的人,在传达其话语时,或者在传达律典之外的辱骂语时,或者向未受具足戒者传达时,犯恶作。在这里,比丘尼也处于未受具足戒的位置。如果不是出于喜爱,不是出于离间意图,仅仅是为了呵责恶行而说的,以及疯狂者等,无犯。比丘以出身等非其他名目(直接方式)辱骂,听到其话语后向比丘传达,具有喜爱或离间意图中的任何一种,且对方知晓——这里是三个要素。其等起等,与不与取相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha pesuññaupasaṃharaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, vuttanayeneva aññāpadesena akkosantassa vacanūpasaṃhāre vā pāḷimuttakaakkosūpasaṃhāre vā anupasampannassa ca upasaṃhāre dukkaṭaṃ. Idhāpi bhikkhunī anupasampannaṭṭhāne ṭhitā. Na piyakamyatāya, na bhedādhippāyena kevalaṃ pāpagarahitāya vadantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Jātiādīhi anaññāpadesena akkosantassa bhikkhuno sutvā vacanaṃ bhikkhussa upasaṃharaṇaṃ, piyakamyatābhedādhippāyesu aññataratā , tassa vijānanāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānevāti.
4. 逐句法学处注释
4. Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā
第四条:“按句教法”,就是一句一句地教人诵法。这包括还没有收进三次结集里的法,比如《王教经》《利根经》《四转经》《难陀乌巴难达经》《族经》《道论》等,也包括已经收进三次结集里的三藏法,都要一句一句地教。所谓“句、随句、字、随字”,每一个部分算作一分,这就是它的意思。巴吉帝亚:如果比丘把比丘和比丘尼除外,跟其他任何人一起诵任何一分,就按句等的数量来算,犯巴吉帝亚。
Catutthe padaso dhammaṃ vāceyyāti saṅgītittayaṃ anāruḷhampi rājovādatikkhindriyacatuparivattananandopanandakulumpasuttamaggakathādidhammañca saṅgītittayamāruḷhaṃ tipiṭakadhammañca padaṃ padaṃ vāceyya, padānupadaanvakkharaanubyañjanesu ekekaṃ koṭṭhāsanti attho. Pācittiyanti etesu padādīsu bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā yaṃkañci koṭṭhāsaṃ avasesapuggalehi saddhiṃ ekato bhaṇantassa padādigaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为六群比丘而制定:以逐句诵法为事由,是共通制定,不是命令性的,属于三句巴吉帝亚。对已受具足戒的人,若想成未受具足戒,或有疑惑,犯恶作。和未受具足戒的人一起诵念、一起复习,在他面前诵念,大多数是在诵已经背熟的经典,或者让他跟着念,在出错的地方说“要这样念”,和他一起念的,以及疯子等,无犯。未受具足戒,按所说的特征逐句诵法,以及一起让他跟着念——这里有三要素。逐句教法的起因,是造作,不是想而解脱,是无心,是制戒所犯,属于语业,三种心,三种受。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha padaso dhammavācanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ. Upasampanne anupasampannasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaggahaṇe, sajjhāyakaraṇe, tassa santike uddesaggahaṇe, yebhuyyena paguṇaganthaṃ bhaṇantassa, osārentassa ca khalitaṭṭhāne ‘‘evaṃ bhaṇāhī’’ti vacane ca ekato bhaṇantassāpi, ummattakādīnañca anāpatti. Anupasampannatā, vuttalakkhaṇaṃ dhammaṃ padaso vācanatā, ekato osāpanañcāti imānettha tīṇi aṅgāni. Padasodhammasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
5. 第一共宿学处注释
5. Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā
第五项里,与未受具足戒者同宿:这里的未受具足戒者,除了比丘以外,下至畜生,哪怕它是犯巴拉基格的缘由,也算在内。超过两夜三夜:指两夜或三夜以上。同宿:在完全遮盖、围蔽的住处,或大部分遮盖、围蔽的住处里,或一前一后,或同一刹那,一起躺下。应作:应当去做、去促成。在这里,即使没有碰到屋顶,只要用一肘半高的墙等围起来,也应当知道这就算是完全围蔽了。所以,具备这个特征的地方,即使是一座七层高的宫殿,只有一个入口,或者是一座有百间房、四面有厅堂的建筑,在那里或其他类似的地方,与那样的或其他未受具足戒者一起睡了三夜,到第四天太阳落山时,如果那个未受具足戒者躺下,无论关不关门,他躺下;或者先躺下的人在对方躺下时没有起身,那么,按两个人起身后又躺下的行为次数,以及未受具足戒者的人数来计算,犯巴吉帝亚。这里是简略说明,详细解释在《一切善见律》中已从各个方面作了阐述。
Pañcame anupasampannenāti bhikkhuṃ ṭhapetvā antamaso pārājikavatthubhūtena tiracchānagatenāpi. Uttaridirattatirattanti dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā rattīnaṃ upari. Sahaseyyanti sabbacchannaparicchanne yebhuyyena channaparicchanne vā senāsane pubbāpariyena vā ekakkhaṇena vā ekato nipajjanaṃ. Kappeyyāti vidaheyya sampādeyya. Tattha chadanaṃ anāhacca diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā paricchinnampi sabbaparicchannamicceva veditabbaṃ, tasmā iminā lakkhaṇena samannāgato sacepi sattabhūmiko pāsādo ekūpacāro hoti, satagabbhaṃ vā catusālaṃ, yo tattha vā aññattha vā tādise tena vā aññena vā anupasampannena saha tisso rattiyo sayitvā catutthadivase atthaṅgate sūriye anupasampanne nipanne gabbhadvāraṃ pidhāya vā apidhāya vā nipajjati, paṭhamanipanno vā tasmiṃ nipajjante na vuṭṭhāti, tassa ubhinnaṃ uṭṭhahitvā nipajjanappayogagaṇanāya anupasampannagaṇanāya ca pācittiyaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 51) sabbappakārato vutto.
在阿罗毗,因为众多比丘的缘故,针对与未受具足戒者同宿一事而制定。“超过两夜三夜”是这里随后的补充规定;这是共通学处,不是命令性的,属于三犯巴吉帝亚。对已受具足戒者却作未受具足戒想,或者心存疑惑,以及在半遮半掩等处,犯恶作。住不满两夜三夜的人,在第三夜黎明前离开后又回来住;住在全部覆盖、全部无遮等处;在另一人坐着时躺下,或在另一人躺着时坐下;以及疯狂者等人,无犯。有巴吉帝亚事缘的住所,在那里与未受具足戒者一起躺卧,到第四天日落,这是这里的三支。等起等,与羊毛学处相同。
Āḷaviyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha anupasampannena sahaseyyavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘uttaridirattatiratta’’nti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, upasampanne anupasampannasaññino vematikassa vā upaddhacchannaparicchannādīsu ca dukkaṭaṃ. Ūnakadirattatirattaṃ vasantassa, tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasantassa, sabbacchannasabbāparicchannādīsu vasantassa, itarasmiṃ nisinne nipajjantassa, nipanne vā nisīdantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Pācittiyavatthukasenāsanaṃ, tattha anupasampannena saha nipajjanaṃ, catutthadivase sūriyatthaṅgamananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.
6. 第二共宿学处的注释
6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā
第六项,“与女人”:哪怕只是当天刚出生的女人类也算。不过,能让人看见形貌的夜叉女、饿鬼女、黄门,以及可作为淫欲对象的雌性畜生,在这里都算作恶作的事例。
Chaṭṭhe mātugāmenāti antamaso tadahujātāyapi manussitthiyā. Dissamānarūpā pana yakkhipetiyo paṇḍako methunavatthubhūtā ca tiracchānitthiyo idha dukkaṭavatthukā honti.
在舍卫城,关于具寿阿那律长老,制定了与女人同宿的学处。其余内容应当依照前一条学处所说的方式来了知,只是夜间分界不同。在那条学处里,是第四日才犯;而在这里,第一日就犯了。
Sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ anuruddhattheraṃ ārabbha mātugāmena sahaseyyavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ anantarasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ aññatra rattiparicchedā, tatra hi catutthadivase āpatti, idha pana paṭhamadivasepīti.
7. 说法学处注释
7. Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā
第七,“超过五六语”:这里,一个偈句或者一句话,应当知道在一切情况下都是这样来计算语的数量。“说法”:指讲说具有“句法学处”中所说特征的法,或者讲说注释书里的法。“除非有智识的男人在场”:就是除了有智识的男人之外。不过,如果夜叉、饿鬼或者畜生现出男人形相站在那里,即使和它们在一起,也不可以说法。若是对有智识的女人,在没有男人在场时,以句等为单位说法超过六语,就按句等来计数;如果是对很多女人说法,就按女人的人数来计数,犯巴吉帝亚。这是依照第二不定法中所说的特征来判断的。
Sattame uttarichappañcavācāhītiettha eko gāthāpādo ekā vācāti evaṃ sabbattha vācāpamāṇaṃ veditabbaṃ. Dhammaṃ deseyyāti padasodhammasikkhāpade vuttalakkhaṇaṃ dhammaṃ vā aṭṭhakathādhammaṃ vā bhāseyya. Aññatra viññunā purisaviggahenāti vinā viññunā purisena. Manussaviggahaṃ gahetvā ṭhitena pana yakkhena vā petena vā tiracchānena vā saddhiṃ ṭhitāyapi dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Pācittiyanti dutiyāniyate vuttalakkhaṇena manussena vinā viññumanussitthiyā channaṃ vācānaṃ upari padādivasena dhammaṃ desentassa padādigaṇanāya, bahūnaṃ desayato mātugāmagaṇanāya ca pācittiyaṃ.
在舍卫城,因伍达义长老为女人说法这件事而制定。“除了有智识的人”是这里的不适用制,是共通制,不是命令,犯的是三巴吉帝亚。对不是女人的人作女人想、或者心里有疑惑,以及为女夜叉、女饿鬼、黄门、现女人形相的雌性畜生说法,犯恶作。用六句或不到六句来说,有符合所说特征的男人在场,自己起身后又坐下,或者女人起身后又坐下,或者为另一个女人说法,或者被问“尊者,长部有什么意义”这样问时把整部长部都说出来,或者为他人而宣说之法,有女人在旁边听,以及为疯子等说法,都无犯。超过六句说符合所说特征之法;女人符合所说的特征;威仪没有转变;没有净人在场;不是回答问题——这里是五个条件。生起等和句法学处一样,只是这里分有作与无作。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha mātugāmassa dhammadesanāvatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra viññunā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, amātugāme mātugāmasaññino vematikassa vā yakkhipetipaṇḍakamanussaviggahatiracchānitthīnaṃ desentassa ca dukkaṭaṃ. Chahi vācāhi, tato vā oraṃ desentassa, vuttalakkhaṇe vā purise sati, sayaṃ vā uṭṭhāya, puna nisīditvā mātugāmassa vā uṭṭhahitvā puna nisinnassa, aññassa vā mātugāmassa desayato, ‘‘dīghanikāyo nāma bhante kimatthiyo’’ti evaṃ pana puṭṭhe sabbampi dīghanikāyaṃ desentassa, aññassatthāya vuccamānaṃ mātugāme suṇante, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇassa dhammassa channaṃ vācānaṃ upari desanā, vuttalakkhaṇo mātugāmo, iriyāpathaparivattābhāvo, kappiyakārakassābhāvo, apañhāvissajjanāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāneva, kevalaṃ idha kiriyākiriyaṃ hotīti.
8. 如实宣称学处注释
8. Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā
第八条里说的“上人法”,就是第四巴拉基格里讲过的那个定义,指的是上人——也就是修禅的人以及圣者——所具有的法。“确实存在时,犯巴吉帝亚”,意思是:自己身上确实有禅那等法,除了比丘和比丘尼之外,向别人宣说,就犯巴吉帝亚。
Aṭṭhame uttarimanussadhammanti catutthapārājike vuttalakkhaṇaṃ uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammaṃ. Bhūtasmiṃ pācittiyanti attani jhānādidhamme sati taṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā aññassa ārocayato pācittiyaṃ.
在毗舍离,因住在跋耆摩达河岸的比丘们,针对他们实说上人法之事而制定。这是共通制定,不是受人命令而制。如果有人直接宣说,对自己确实具备的禅那等法向他人宣说,而对方当下就以某种方式知道“此人是得禅那者”或“此人是圣者”,就犯巴吉帝亚。如果对方不知道,就犯恶作。如果是以间接方式宣说,那么不管对方知不知道,都只是恶作。如果有这样的因缘,对已受具足戒者宣说,以及最初犯戒的人,则无犯。不过,因为圣者不会有疯狂等情况,而得禅那的人若有这种情况就会退失禅那,所以这里不把他们纳入。上人法确实存在、对未受具足戒者宣说、当时就了知、没有其他所指,这是这里的四个要素。由实说上人法而生起,是造作,不是想解脱,不是无心,属于制戒罪,是身业和语业,依善心和无记心两种心生起,依乐受和舍受两种受生起。
Vesāliyaṃ vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha tesaṃ bhūtārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti , anāṇattikaṃ, nippariyāyena attani vijjamānaṃ jhānādidhammaṃ ārocentassa sace yassa āroceti, so anantarameva ‘‘ayaṃ jhānalābhī’’ti vā ‘‘ariyo’’ti vā yena kenaci ākārena tamatthaṃ jānāti, pācittiyaṃ. No ce jānāti, dukkaṭaṃ. Pariyāyena ārocitaṃ pana jānātu vā, mā vā, dukkaṭameva. Tathārūpe kāraṇe sati upasampannassa ārocayato, ādikammikassa ca anāpatti. Yasmā pana ariyānaṃ ummattakādibhāvo natthi, jhānalābhino pana tasmiṃ sati jhānā parihāyanti, tasmā te idha na gahitā. Uttarimanussadhammassa bhūtatā, anupasampannassa ārocanaṃ, taṅkhaṇavijānanā, anaññāpadesoti imānettha cattāri aṅgāni. Bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, kusalābyākatacittehi dvicittaṃ, sukhamajjhattavedanāhi dvivedananti.
9. 粗恶告白学处的注释
9. Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,“比丘的”是指没有犯巴拉基格的比丘。“粗罪”虽然是两种罪聚的通称,但这里只指桑喀地谢思。除了比丘认可之外:如果僧团为了经常犯戒的比丘将来能够防护,并且划定罪和家宅的范围,或者没有划定范围,经过三次告知后制定公约,那么除了这个公约之外,如果以不合法的公约,把事由和罪结合起来宣说,比如“这个人排出不净,犯了桑喀地谢思”等等,就犯巴吉帝亚。
Navame bhikkhussāti pārājikaṃ anajjhāpannassa. Duṭṭhullanti kiñcāpi dvinnaṃ āpattikkhandhānametaṃ adhivacanaṃ, idha pana saṅghādisesameva adhippetaṃ. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho abhiṇhāpattikassa bhikkhuno āyatiṃ saṃvaratthāya āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā tikkhattuṃ apaloketvā katikaṃ karoti, taṃ ṭhapetvā, ayathākatikāya ‘‘ayaṃ asuciṃ mocetvā saṅghādisesaṃ āpanno’’tiādinā nayena vatthunā saddhiṃ āpattiṃ ghaṭetvā ārocentassa pācittiyaṃ.
在舍卫城,因六群比丘而制定,涉及说粗恶罪之事。这是共通制定,非受命而说,属三巴吉帝亚。对非粗恶罪作粗恶想或心存疑惑而说,犯恶作。在其余六种罪聚中,向未受具足戒者宣说前五学处违犯所摄的粗恶罪,或其他非粗恶罪的恶行,也犯恶作。若只说事由或只说罪名,或未越过比丘认可的范围而说,以及对疯狂者等,则无犯。具备上述特征的比丘,有事实依据的桑喀地谢思、向未受具足戒者宣说、无比丘认可,这里是三个要素。生起等与不与取相同,但此处唯有苦受。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha duṭṭhullāpattiārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ , aduṭṭhullāya duṭṭhullasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ, avasese cha āpattikkhandhe, anupasampannassa purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullaṃ vā itaraṃ aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāraṃ ārocentassāpi dukkaṭameva. Vatthumattaṃ vā āpattimattaṃ vā ārocentassa, bhikkhusammutiparicchedaṃ anatikkamitvā ārocentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇassa bhikkhuno savatthuko saṅghādiseso, anupasampannassa ārocanaṃ, bhikkhusammutiyā abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, vedanā pana idha dukkhāyevāti.
10. 掘地学处注释
10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中说到“地”,地有两种:未烧过的地和已烧过的地。其中,未烧过的地又按纯、杂、堆分为三种。所谓纯地,就是本来就是纯沙或纯黏土的地。所谓杂地,就是沙或黏土中混有石头、砂砾、粗砂、碎石、沙子等,其中任何一种占了三分之一的地。所谓堆地,就是律中所说的“被雨淋过超过四个月的沙堆或黏土堆”。按照上面所说的特征,杂堆以及岩石上积的细尘,如果下雨时被淋湿过一次,过了四个月以后,那湿润过的地方也算作堆地。这三种地,不论是用灶烧、用锅煮,还是用其他任何方式,只要没有烧过,就叫做“未烧过的地”;如果烧过了,或者混有比上面所说的量更多的石头等,就叫做“已烧过的地”,更不用说纯粹由石头等构成的地了。其中,所谓“未烧过的地”,就是非净地。如果有比丘自己挖这样的地,用挖、破、刮、烧等方式破坏它,就按动作的次数犯巴吉帝亚。如果是叫人挖,按上面说的方式叫人破坏,命令的人指定“这个地方”或“这块地”,然后用“挖、破”等话命令,那么在发出命令时就犯恶作;一次命令之后,即使对方挖了一整天,命令的人也只犯一个巴吉帝亚;如果那个人再三命令,那么每说一次就犯一个巴吉帝亚。
Dasame pathavinti duvidhā pathavī jātapathavī ajātapathavīti. Tattha jātapathavī suddhamissapuñjavasena tividhā, tattha suddhapathavī nāma pakatiyā suddhapaṃsu vā suddhamattikā vā. Missapathavī nāma yattha paṃsuto vā mattikāto vā pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukāsu aññatarassa tatiyabhāgo hoti. Puñjapathavī nāma ‘‘atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā’’ti (pāci. 86) vuttaṃ, vuttalakkhaṇena pana missakapuñjopi piṭṭhipāsāṇe ṭhitasukhumarajampi ca deve phusāyante sakiṃ tintaṃ catumāsaccayena tintokāso puñjapathavisaṅkhameva gacchati. Tividhāpi cesā pathavī uddhanapattapacanādivasena vā yathā tathā vā adaḍḍhā ‘jātapathavī’ti vuccati, daḍḍhā pana vuttappamāṇato adhikatarapāsāṇādimissā vā ajātapathavī nāma hoti, ko pana vādo suddhapāsāṇādibhedāya. Tattha yā ‘jātapathavī’ti vuttā, ayaṃ akappiyapathavī. Yo bhikkhu taṃ evarūpaṃ pathaviṃ sayaṃ khaṇati, khaṇanabhedanavilekhanapacanādīhi vikopeti, tassa payogagaṇanāya pācittiyaṃ. Yo pana khaṇāpeti, vuttanayeneva vikopāpeti, tassa ‘‘imaṃ padesa’’nti vā ‘‘imaṃ pathavi’’nti vā evaṃ niyametvā ‘‘khaṇa, bhindā’’tiādinā nayena āṇāpentassa āṇattiyā dukkaṭaṃ, sakiṃ āṇatte divasampi khaṇante āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ, sace itaro punappunaṃ āṇāpeti, vācāya vācāya pācittiyaṃ.
在阿罗毗,因阿罗毗的比丘们,就挖地这件事制立了这条学处。这是共通制立,是教诫性的制立。对地有疑惑的,对非地却想成是地的、以及有疑惑的,犯恶作。没有指定地方就说“挖池塘、挖坑、挖块根”等;或者把被太阳晒干裂开的泥土、牛蹄印、与下方地土不相连而崩落的河岸,乃至大如犁头所切下的土块等,一切未成为地的东西加以破坏;或者说“知道这根柱子的坑、给我泥土、拿泥土来、我需要沙、把泥土做成净的”;或者无意中因树木等倒下而弄坏;或者因失念用脚趾等刮划;或者不知道是已成为地,心里也没有“我在挖”的念头;以及对于疯子等,都无犯。已成为地、想成是地、自己挖或叫人挖二者中之任一种,这三项就是这里的三个构成条件。它的生起等判释与不与取戒相似,但这条是制立罪,具三种心、三种受。
Āḷaviyaṃ āḷavake bhikkhū ārabbha pathavikhaṇanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, pathaviyā vematikassa, apathaviyā pathavisaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Okāsaṃ aniyametvā ‘‘pokkharaṇiṃ khaṇa, āvāṭaṃ khaṇa, kandaṃ khaṇā’’tiādīni bhaṇantassa, ātapena sussitvā phalitakaddamaṃ vā gokaṇṭakaṃ vā heṭṭhā pathaviyā asambaddhaṃ bhijjitvā patitanaditaṭaṃ vā mahantampi naṅgalacchinnamattikāpiṇḍantievamādīni sabbañca ajātapathaviṃ vikopentassa, ‘‘imassa thambhassa āvāṭaṃ jāna , mattikaṃ dehi, mattikaṃ āhara, paṃsunā me attho, mattikaṃ kappiyaṃ karohī’’ti bhaṇantassa, asañcicca rukkhādipavaṭṭanena bhindantassa, asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilekhantassa, jātapathavibhāvaṃ vā, ‘‘khaṇāmi vā aha’’nti ajānantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Jātapathavī, pathavisaññitā, khaṇanakhaṇāpanānaṃ aññataranti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.