尼萨耆亚品
Nissaggiyakaṇḍo
从此以后,诸如“ime kho pana”等语,在一切处,也应依前文所述之理而了知。
Ito paraṃ pana ime kho panātiādi sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
一、咖提那衣学处注释
1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā
在舍堕篇中,先说衣品第一学处。“衣已完成”是指:通过缝制工作完成,或以“衣丢失、毁坏、烧毁,或对衣的期望已断绝”(《波罗夷》463)等任何一种方式完成,意思是制作衣的障碍已断除。对于已敷展咖提那的比丘,只要衣的障碍未通过这些方式断除,他就获得咖提那的功德。“咖提那已出”是指:僧团所敷展的咖提那已被出。于此,应略知咖提那的敷展与出。此咖提那敷展是世尊为前安居者所开许,其最低人数要求为五人。因此,若某处有四人、三人、二人或一人前安居,则应以后安居者作为满数者而敷展,这些满数者仅为满数,不得功德。因此,若前安居者中,无论在家或出家者,有人如法平等施衣,并说“以此敷展咖提那”(《大品》306‑309),则应依犍度中所说白二甘马语,将该衣授予适合敷展咖提那的比丘。他应在当天将衣切成五块或更多块,制成僧伽帝、郁多罗僧或安陀会,其余比丘应作他的助手。若已有制成的衣,则更为善妙。但未裁剪、未缝制的衣则不可用。若该比丘想以僧伽帝敷展,则应舍弃旧僧伽帝,决意新僧伽帝,并说“我
Nissaggiyesu pana cīvaravaggassa tāva paṭhamasikkhāpade niṭṭhitacīvarasminti sūcikammapariyosānena vā, ‘‘naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā’’ti (pārā. 463) imesu vā yena kenaci ākārena niṭṭhite cīvarasmiṃ, cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti attho. Atthatakathinassa hi bhikkhuno yāva imehākārehi cīvarapalibodho na chijjati, tāva kathinānisaṃsaṃ labhati. Ubbhatasmiṃ kathineti yaṃ saṅghassa kathinaṃ atthataṃ, tasmiñca ubbhate. Tatrevaṃ saṅkhepato kathinatthāro ca ubbhāro ca veditabbo. Ayañhi kathinatthāro nāma bhagavatā purimavassaṃvuṭṭhānaṃ anuññāto, so sabbantimena paricchedena pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭati, tasmā yattha cattāro vā tayo vā dve vā eko vā purimavassaṃ upagato, tattha pacchimavassūpagate gaṇapūrake katvā attharitabbaṃ, te ca gaṇapūrakāva honti, ānisaṃse na labhanti, tasmā sace purimavassaṃvuṭṭhānaṃ gahaṭṭhapabbajitesu yo koci dhammena samena cīvaraṃ deti ‘‘iminā kathinaṃ attharathā’’ti (mahāva. 306-309), taṃ khandhake vuttāya ñattidutiyakammavācāya kathinatthārārahassa bhikkhuno dātabbaṃ. Tena tadaheva pañca vā atirekāni vā khaṇḍāni chinditvā saṅghāṭi vā uttarāsaṅgo vā antaravāsako vā kātabbo, sesabhikkhūhipi tassa sahāyehi bhavitabbaṃ, sace katacīvarameva uppajjati, sundarameva. Acchinnāsibbitaṃ pana na vaṭṭati. Tena bhikkhunā sace saṅghāṭiyā attharitukāmo hoti, porāṇikaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharitvā navaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhahitvā ‘‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’’ti attharitabbaṃ. Uttarāsaṅgaantaravāsakesupi eseva nayo. Tato tena purimavassaṃvuṭṭhe antosīmāgate bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti (pari. 413) vattabbaṃ, therānañca navānañca bahūnañca ekassa ca anurūpaṃ sallakkhetvā vattabbaṃ. Tehipi ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathina’’nti vā ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathina’’nti vā vatvā ‘‘dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti vā ‘‘anumodāmī’’ti vā vattabbaṃ. Purimavassaṃvuṭṭhesupi ye anumodanti, tesaṃyeva atthataṃ hoti kathinaṃ. Te tato paṭṭhāya yāva kathinassubbhārā anāmantacāro, asamādānacāro, yāvadatthacīvaraṃ, gaṇabhojanaṃ, yo ca tattha cīvaruppādo, tasmiṃ āvāse saṅghassa uppannacīvarañcāti ime pañcānisaṃse labhanti, ayaṃ tāva kathinatthāro. Taṃ panetaṃ kathinaṃ ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā kathinassubbhārāya pakkamanantikā niṭṭhānantikā sanniṭṭhānantikā nāsanantikā savanantikā āsāvacchedikā sīmātikkamanantikā sahubbhārā’’ti (mahāva. 310) evaṃ vuttāsu aṭṭhasu mātikāsu aññataravasena uddharīyati, tattha vitthāravinicchayo samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 310) vuttanayena veditabbo. Iti ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’tiiminā sesapalibodhābhāvaṃ dasseti.
“十日为限”的意思是:十日是其最大期限,故称“十日为限”,即应持至十日为限。由于不在已决意和已分配之列,多余的布料称为“超额布料”。所谓布料,即亚麻、棉、丝、羊毛、麻、混纺布,或与其类似品中的任何一种,这是它的种类。然而,就尺寸而言,此处指的是可进行分配的最小尺寸。正如世尊所说:“诸比丘,我允许分配最小尺寸的布料:长八指(依善逝指)、宽四指。”(《大品》358)关于所说“由于不在已决意和已分配之列”,此处应依如下方式了知应决意与应分配的规定:“诸比丘,我允许决意三衣而不分配;允许决意雨浴衣于雨季四个月,此后分配;允许决意坐具而不分配;允许决意敷布而不分配;允许决意痒病覆布直至病愈,此后分配;允许决意擦面布而不分配;允许决意资具布而不分配。”(《大品》358)其中,决意三衣时,应染色、作点记后,仅决意尺寸符合者。其尺寸,上限而言,小于善逝衣即可;下限而言,僧伽帝和郁多罗僧的长度为五拳,宽度为三拳;安陀会长五拳,宽二肘亦可。超过或不足所述尺寸者,应决意为“资具
Dasāhaparamanti dasa ahāni paramo paricchedo assāti dasāhaparamo, taṃ dasāhaparamaṃ kālaṃ dhāretabbanti attho. Adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā atirekaṃ cīvaranti atirekacīvaraṃ, cīvaraṃ nāma khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti etesaṃ vā tadanulomānaṃ vā aññataraṃ ayamassa jāti, pamāṇato pana taṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ idha adhippetaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmato aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358). Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā’’ti, ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, vassikasāṭikaṃ vassānaṃ catumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, mukhapuñchanacoḷakaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) iminā nayena adhiṭṭhātabbavikappetabbatā jānitabbā. Tattha ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena rajitvā kappabinduṃ datvā pamāṇayuttameva adhiṭṭhātabbaṃ, tassa pamāṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedena sugatacīvarato ūnakaṃ vaṭṭati, lāmakaparicchedena saṅghāṭiyā tāva uttarāsaṅgassa ca dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ muṭṭhittikaṃ, antaravāsako dīghato muṭṭhipañcako , tiriyaṃ dvihatthopi vaṭṭati. Vuttappamāṇato pana atirekañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbaṃ. Tattha yasmā ‘‘dve cīvarassa adhiṭṭhānāni kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭhetī’’ti vuttaṃ, tasmā purāṇasaṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā navaṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena vā adhiṭṭhātabbā, vacībhedaṃ katvā vācāya vā adhiṭṭhātabbā. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Atha antogabbhādīsu sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Esa nayo uttarāsaṅge ca antaravāsake ca. Nāmamattameva hi viseso. Tasmā sabbāni saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgaṃ antaravāsakanti evaṃ attano attano nāmeneva adhiṭṭhātabbāni. Sace adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi saṅghāṭiādīni karoti, niṭṭhite rajane ca kappe ca ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbāni. Idañca pana ticīvaraṃ sukhaparibhogatthaṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātumpi vaṭṭati.
雨浴衣:取其名称“未超量者”,依前述方法,应于雨季四个月中决意,此后应舍出而分配。即使仅染颜色有别,此衣亦允许使用,但两件则不许。坐具:依前述方法,唯须决意,且仅限一件符合尺寸者,两件不许。敷布:亦唯须决意,大件、一件或多件皆许,蓝色、黄色、有花叶纹等一切种类皆许。痒病覆布:只要病在,即应决意符合尺寸者;病愈后应舍出而分配,且仅许一件。擦面布:唯须决意,一件、多件、大件皆许。资具布:无固定数目,欲多少即决意多少。袋与滤水布:可分配的最小尺寸者,应决意为“资具布”;多件合在一起,以“我决意这些衣为资具布”等方法决意亦可。然而,床垫、椅垫、枕头、披毯、毛毯等,以及为坐卧具资具而施的敷布,则无决意之事。又,凡依上述方式决意之衣,由八种因缘舍决意:施与他人、被夺、以信任取、还俗、舍戒、命终、变相、舍出。而三衣,即使仅如小指指甲背大小的破洞,亦舍决意,且须是穿透之洞。若洞内尚有一线未断,则仍护持决意。其中,僧伽帝与郁多罗僧,在长一搩手、宽八指的区域以内有洞,则破决意;安陀会,长同此量,宽度应知为四
Vassikasāṭikā anatirittapamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā, vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭati, dve pana na vaṭṭanti. Nisīdanaṃ vuttanayena adhiṭṭhātabbameva, tañca kho pamāṇayuttaṃ ekameva, dve na vaṭṭanti. Paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana mahantampi ekampi bahūnipi vaṭṭanti, nīlampi pītakampi sadasampi pupphadasampīti sabbappakārampi vaṭṭati. Kaṇḍuppaṭicchādi yāva ābādho atthi, tāva pamāṇikā adhiṭṭhātabbā, ābādhe vūpasante paccuddharitvā vikappetabbā, sā ekāva vaṭṭati. Mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana ekampi bahūnipi mahantampi vaṭṭatiyeva. Parikkhāracoḷe gaṇanā natthi, yattakaṃ icchati, tattakaṃ adhiṭṭhātabbameva. Thavikāpi parissāvanampi vikappanupagaṃ pacchimapamāṇaṃ ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbameva, bahūnipi ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’tiādinā nayena adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatiyeva. Mañcabhisi pīṭhabhisi bibbohanaṃ pāvāro kojavoti etesu pana senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe ca adhiṭṭhānakiccaṃ natthiyeva. Sabbañca panetaṃ vuttappakārena adhiṭṭhitacīvaraṃ aññassa dānena, acchinditvā gahaṇena, vissāsaggāhena, hīnāyāvattanena, sikkhāpaccakkhānena, kālaṅkiriyāya, liṅgaparivattanena, paccuddharaṇenāti imehi aṭṭhahi kāraṇehi adhiṭṭhānaṃ vijahati. Ticīvaraṃ pana kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhippamāṇena chiddenāpi vijahati, tañca kho vinibbedheneva. Sace hi chiddassa abbhantare ekatantupi acchinno hoti, rakkhatiyeva. Tattha saṅghāṭiyā ca uttarāsaṅgassa ca dīghantato vidatthippamāṇassa tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, antaravāsakepi dīghantato etadeva pamāṇaṃ, tiriyantena pana caturaṅgulatā veditabbā. Tiṇṇannampi vuttokāsassa parato na bhindati, tasmā chidde jāte ticīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhati, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahati. Tasmā sā tato paraṃ vikappetabbā. Vikappanalakkhaṇaṃ pana sabbacīvarānaṃ vikappanasikkhāpadeyeva vaṇṇayissāma. Kevalañhi imasmiṃ okāse yaṃ evaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitañca, taṃ ‘‘atirekacīvara’’nti veditabbaṃ.
“若超过此(限期),则为尼萨耆巴吉帝亚”,意为:对于如上所述种类与尺寸的袈裟,若超过最多十日的期限,在此期间未作如法处理,致使该超额衣未能消除,便犯尼萨耆巴吉帝亚。该袈裟应予舍弃,且他犯有巴吉帝亚罪。或者,“舍弃”即是“尼萨耆”,此为前一阶段应作律仪羯磨的名称,意谓“此有尼萨耆(应舍弃)”,故称“尼萨耆”。什么是尼萨耆?即是巴吉帝亚。因超过限期,连同应作的舍弃,此应行舍弃羯磨的罪即是巴吉帝亚,此为此处之义。此袈裟于产生之日生起,其黎明时分依产生之日而定。因此,从袈裟产生之日算起,于第十一个黎明出现时,即已超过十日。应取此衣舍予僧团、众人或一位比丘。此中规则为:首先,应如此舍予僧团:“诸尊者,此袈裟为我超过十日之物,应予以舍弃。我今将此袈裟舍予僧团。”舍弃后,应如此发露其罪:“诸尊者,我犯了一项尼萨耆巴吉帝亚罪,我今发露此罪。”若有二罪,应说“二罪”;若有更多,应说“众多罪”。若所舍之物有二件或多件,应说:“诸尊者,这些袈裟为我超过十日之物,应予以舍弃。我今将这些袈裟舍予僧团。”不能诵巴利语者,也可用其他方式说。应由一位聪明能干的比丘告知僧团:“诸尊者,请僧团听我说……”
},
{
Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti taṃ yathāvuttajātippamāṇaṃ cīvaraṃdasāhaparamaṃ kālaṃ atikkāmayato etthantare yathā atirekacīvaraṃ na hoti, tathā akrubbato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tañca cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, pācittiyaṃ āpatti cassa hotīti attho. Atha vā nissajjanaṃ nissaggiyaṃ, pubbabhāge kattabbassa vinayakammassetaṃ nāmaṃ, nissaggiyamassa atthīti nissaggiyamicceva. Kiṃ taṃ? Pācittiyaṃ. Taṃ atikkāmayato saha nissaggiyena nissaggiyavinayakammaṃ pācittiyaṃ hotīti ayamettha attho. Tañca panetaṃ cīvaraṃ yaṃ divasaṃ uppannaṃ, tassa yo aruṇo, so uppannadivasanissito, tasmā cīvaruppādadivasena saddhiṃ ekādase aruṇuggamane dasāhātikkamitaṃ hoti, taṃ gahetvā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā nissajjitabbaṃ, tatrāyaṃ nayo – saṅghassa tāva evaṃ nissajjitabbaṃ ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ dasahātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti nissajjitvā ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti evaṃ āpatti desetabbā. Sace dve honti, ‘‘dve’’ti vattabbaṃ, sace taduttari, ‘‘sambahulā’’ti vattabbaṃ. Nissajjanepi sace dve vā bahūni vā honti, ‘‘imāni me, bhante, cīvarāni dasāhātikkantāni nissaggiyāni, imānāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti vattabbaṃ, pāḷiṃ vattuṃ asakkontena aññathāpi vattabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti (cūḷava. 239), iminā lakkhaṇena āpattiṃ paṭiggaṇhitvā vattabbo ‘‘passasī’’ti, ‘‘āma passāmī’’ti, ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti, ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti. Dvīsu pana sambahulāsu vā purimanayeneva vacanabhedo kātabbo. Desitāya āpattiyā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ , saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti (pārā. 464) evaṃ nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ, dvīsu bahūsu vā vacanabhedo kātabbo.
向众群舍弃时,应说“此(衣)”或“这些(衣),我”之后,说“我舍弃给诸尊者”。接受罪者也应说:“诸尊者请听我说,此某名比丘忆念其罪……乃至……发露,若诸尊者认为时机合适。”归还袈裟时也应说:“诸尊者请听我说,此袈裟为某名比丘应舍弃之物,已舍弃给诸尊者,若诸尊者认为时机合适,诸尊者当将此袈裟还给某名比丘。”其余与前同。向个人舍弃时,应说“此(衣)”或“这些(衣),我”之后,说“我舍弃给尊者”。舍弃后应如是发露其罪:“尊者,我犯了一项尼萨耆巴吉帝亚罪,我发露之。”若对方较新(戒腊较浅),则应称“贤友”。当被问“你看见了吗?”或“你们看见了吗?”时,他应答“是的,尊者”或“是的,贤友”后,说“我看见了”。随后当被说“你未来应当防护”或“你们未来应当防护”时,应说“好,我将善加防护”。如是发露罪后,应说“我将此袈裟还给尊者”。若有二件或三件,规则应依前述可知。若有两人,则如向众群那样舍弃;之后的接受罪与归还已舍弃之袈裟,应如同一人那样,由他们其中一人来作。此为一切尼萨耆(舍弃)的规制。袈裟、钵、坐具,仅于物品上有差别;然而对面的物品,应说“此(etaṃ)”来舍弃。若有多件,应说“这些(etāni)”。归还已舍弃之物时也是此规则。对于已舍弃之物,若不作“此是由他给我”之想而拒绝接受者,犯恶作。知其属于他所有后,若强行夺回,应以物主放弃所有权之方式,估定物品价值后令其作(赔偿)。
Gaṇassa pana nissajjantena ‘‘imāha’’nti vā ‘‘imāni aha’’nti vā vatvā ‘‘āyasmantānaṃ nissajjāmī’’ti vattabbaṃ, āpattippaṭiggāhakenāpi ‘‘suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati…pe… deseti, yadāyasmantānaṃ pattakalla’’nti vattabbaṃ, cīvaradānepi ‘‘suṇantu me āyasmantā, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ āyasmantānaṃ nissaṭṭhaṃ, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti (pārā. 466) vattabbaṃ, sesaṃ purimasadisameva. Puggalassa pana nissajjantena ‘‘imāha’’nti vā ‘‘imāni aha’’nti vā vatvā ‘‘āyasmato nissajjāmī’’ti vattabbaṃ, nissajjitvā ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti evaṃ āpatti desetabbā. Sace pana navakataro hoti, ‘‘āvuso’’ti vattabbaṃ, tenāpi ‘‘passasī’’ti vā ‘‘passathā’’ti vā vutte ‘‘āma, bhante’’ti vā ‘‘āma āvuso’’ti vā vatvā ‘‘passāmī’’ti vattabbaṃ, tato ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti vā ‘‘saṃvareyyāthā’’ti vā vutte ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ. Evaṃ desitāya āpattiyā ‘‘imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammī’’ti dātabbaṃ, dvīsu tīsu vā pubbe vuttānusāreneva nayo veditabbo. Dvinnaṃ pana yathā gaṇassa, evaṃ nissajjitabbaṃ, tato āpattippaṭiggahaṇañca nissaṭṭhacīvaradānañca tesaṃ aññatarena yathā ekena puggalena, tathā kātabbaṃ, idaṃ pana sabbanissaggiyesu vidhānaṃ. Cīvaraṃ patto nisīdananti vatthumattameva hi nānaṃ, parammukhaṃ pana vatthu ‘‘eta’’nti nissajjitabbaṃ. Sace bahūni honti, ‘‘etānī’’ti vattabbaṃ. Nissaṭṭhadānepi eseva nayo. Nissaṭṭhavatthuṃ ‘‘dinnamidaṃ iminā mayha’’nti saññāya na paṭidentassa dukkaṭaṃ, tassa santakabhāvaṃ ñatvā lesena acchindanto sāmikassa dhuranikkhepena bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabboti.
于毘舍离城,因六群比丘而就持有超额衣之因缘制定(学处),‘以十日为限’是此处的随制,是共通的制定,非无命令;若未舍弃而受用者,犯恶作。如此处所说,于一切处亦然,故此后不再述。未超过十日而想为超过者,及疑惑者,犯恶作。超过十日而想为未超过者,及疑惑者,犯舍堕。同样,于未决意、未净施、未舍弃、未失坏、未毁坏、未烧毁、未掠夺之物,而想为已决意等者,亦犯舍堕。于十日内已决意、已净施、已舍弃、已失去、已失坏、已烧毁、已切断、以信任而取用者,及对疯癫者等,无犯。此为行仪违犯。如此处所说,此后诸条亦然,盖于两部巴帝摩卡中,波罗夷与桑喀地谢沙为戒违犯,其余罪过为行仪违犯,或为活命违犯,或为见违犯,并无任何罪过名为‘某罪’。然因活命违犯之缘,除恶说外,制定了六罪聚;因见违犯之缘,以波逸提与恶作而制定了二罪聚。此是此处之特征。如是,违犯之论于此即告终结,此后不再审察。衣料具足尺寸、属于自己、计入数目、已断系缚、有超额衣、超过十日,此是此处五支。以咖提那为等起,非所作,非想解脱,非有心,制戒罪,身业,语业,三心,三受。
Vesāliyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha atirekacīvaradhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘dasāhaparama’’nti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, anissajjitvā paribhuñjantassa dukkaṭaṃ, yathā ca idha, evaṃ sabbattha, tasmā naṃ parato na vakkhāma. Dasāhaṃ anatikkantepi atikkantasaññino vematikassa ca dukkaṭaṃ. Atikkante anatikkantasaññinopi vematikassapi nissaggiyaṃ pācittiyameva, tathā anadhiṭṭhitāvikappitaaassajjitaanaṭṭhāvinaṭṭhaadaḍḍhāviluttesu adhiṭṭhitādisaññino. Antodasāhaṃ adhiṭṭhite vikappite vissajjite naṭṭhe vinaṭṭhe daḍḍhe acchinne vissāsena gāhite ummattakādīnañca anāpatti. Ācāravipatti, yathā ca idaṃ, evaṃ ito parānipi, ubhatopātimokkhesupi hi pārājikāni ca saṅghādisesā ca sīlavipatti, sesāpattiyo ācāravipatti, ājīvavipatti vā diṭṭhivipatti vā kāci āpatti nāma natthi. Ājīvavipattipaccayā pana ṭhapetvā dubbhāsitaṃ cha āpattikkhandhā paññattā, diṭṭhivipattipaccayā pācittiyadukkaṭavasena dve āpattikkhandhā paññattāti, idamettha lakkhaṇaṃ, iti vipattikathā idheva niṭṭhitāti, na naṃ ito paraṃ vicārayissāma. Jātippamāṇasampannassa cīvarassa attano santakatā, gaṇanupagatā, chinnapalibodhabhāvo, atirekacīvaratā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Kathinasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
二、寄放衣学处解释
2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā
第二学处中,“比丘衣已成时”——此处不应如前所学处那样理解,而应理解为“比丘之衣已成时”,以此依属格(属主)之义解为具格。若依作具格之义,则比丘应作某种业,而此中并无此事;唯有依属格之义,方可成立:“比丘之衣已成,咖提那已出时,由彼衣成与咖提那出而断系缚,若比丘即使一夜离三衣而住”。其中,“以三衣”是指通过三衣决意之法而决意的僧伽梨等衣中的任意一件。“离住”即分离而住。依“一界村、多界村”等处所说(波罗夷477)的方式,在律藏所列的十五种寄存处——村落、镇、城、住处、仓舍、楼阁、殿堂、殿楼、船、商队、田、谷场、园、寺、树下、露地——中的任一处寄存后,于他们村落等之外,超过一臂之距而令破晓,此是此处略说,广说则见于《一切善见》(波罗夷义注2.473-477-8)。“除比丘僧团认可外”者,即僧团为病比丘授予不离三衣之认可,除此以外,未得认可之比丘,即使一夜离衣而住,亦应知依前述方式犯舍堕。唯此处有“尊者,此是我衣,离衣过夜,除比丘僧团认可外,应舍”等文句之别,是为差异。
Dutiye niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunātiettha purimasikkhāpade viya atthaṃ aggahetvā niṭṭhite cīvarasmiṃ bhikkhunoti evaṃ sāmivasena karaṇavacanassa attho veditabbo. Karaṇavasena hi bhikkhunā idaṃ nāma kammaṃ kātabbaṃ, taṃ natthi, sāmivasena pana bhikkhuno cīvarasmiṃ niṭṭhite kathine ca ubbhate evaṃ imehi cīvaraniṭṭhānakathinubbhārehi chinnapalibodho ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyyāti evaṃ attho yujjati. Tattha ticīvarenāti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitesu saṅghāṭiādīsu yenakenaci. Vippavaseyyāti viyutto vaseyya, ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādinā (pārā. 477) nayena pāḷiyaṃ vuttānaṃ gāmanigamananivesanaudositaaṭṭamāḷapāsādahammiyanāvāsatthakhettadhaññakaraṇaārāmavihārarukkhamūlaajjhokāsappabhedānaṃ pannarasānaṃ nikkhepaṭṭhānānaṃ yatthakatthaci nikkhipitvā tesaṃ gāmādīnaṃ bahi hatthapāsātikkamena aruṇaṃ uṭṭhāpeyyāti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.473-477-8) vutto. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ deti, taṃ ṭhapetvā aladdhasammutikassa bhikkhuno ekarattampi vippavāsato vuttanayeneva nissaggiyaṃ pācittiyanti veditabbaṃ, kevalaṃ idha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ rattivippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiya’’ntiādinā nayena vacanabhedo hoti, ayaṃ pana viseso.
此事发生在舍卫城,缘于众多比丘仅着下衣与上衣启程到乡间游行之事。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ
此学处的制定:“除比丘僧团认可外”是此处的随制,是共通的制定,并非无命令。于衣未离而想为已离者,及疑惑者,犯恶作。于衣已离而想为已离者、想为未离者,及疑惑者,犯舍堕。同样,于衣未出、未舍弃等,而想为已出、已舍弃等者,亦犯舍堕。然于破晓前已出者,及如前咖提那初学处所说之舍弃等差别者,无犯;得认可者于离住时亦无犯。若病愈,则应返回,或即于彼处住而作已出。若彼或他人之病复发,仍属已得许可。已决意衣、咖提那未废、未得认可、夜离衣住——此是此处四支。等起等,即如初咖提那学处所说之种类。唯彼处是以未决意、未净施为非所作,此处是以未出为其差异。
Paññattaṃ, ‘‘aññatra bhikkhusammutiyā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, avippavutthe vippavutthasaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Vippavutthe vippavutthasaññinopi avippavutthasaññinopi vematikassāpi nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tathā apaccuddhaṭaavissajjitādīsu ca paccuddhaṭavissajjitādisaññino. Antoaruṇe paccuddhaṭe pana paṭhamakathine vuttavissajjitādibhede ca anāpatti, tathā laddhasammutikassa vippavāse. Ābādhe pana vūpasante paccāgantabbaṃ, tattheva vā ṭhitena paccuddharitabbaṃ, athāpissa puna so vā añño vā ābādho kuppati, laddhakappiyameva. Adhiṭṭhitacīvaratā , anatthatakathinatā, aladdhasammutikatā, rattivippavāsoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathine vuttappakārāneva. Kevalañhi tattha anadhiṭṭhānaṃ avikappanañca akiriyā, idha appaccuddharaṇaṃ, ayaṃ visesoti.
三、非时衣学处解释
3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第三,在比丘完成法衣时:应以属格义来理解工具格的含义。所谓非时衣,是指除了“在未敷展咖提那衣时,雨安居的最后一个月;在已敷展咖提那衣时,则为五个月”(《波罗夷》649)所说的衣时之外,在其他时候产生的衣;以及在适时中,以“这是非时衣”的方式给与僧团,或以“我把这个给你”等方式给与个人的衣,这称为非时衣。若产生:这样的衣,通过自己得到份额的方式,从僧团、或从持经师等团体、或从亲戚、或从朋友、或作为粪扫衣、或用自己的财物(《波罗夷》500)而产生;或者,从“诸比丘,这八种根本因是衣的产生:为界而给、为约定而给、为施食指定而给、为僧团而给、为两部僧团而给、为雨安居僧团而给、指定而给、为个人而给”(《大品》379)这八种根本因中的任何一种而产生。在此,“为界而给”是指这样把界作为对象而给与:“我给界”,此方法适用于一切处。在此,界有十五种:分界、近行界、共住界、不离界、利得界、村界、镇界、城界、内界、掷水界、国界、邦界、王界、洲界、轮围界。其中,所谓近行界,对于有围墙的寺院,以围墙为限;对于无围墙的,以适合围墙之处为限。而且,应从比丘常集会处、或从位于边缘的斋堂、或从常住的住所起,中等体力的人两次掷石所及的范围内,应知为“近行界”。然而,此界随住所扩大而扩大,随缩小而缩小,即使百由旬也仍是近行界。在那里给与的利得,属于所有在界内者;比丘尼的入园许可、问讯住处、通知别住及马那答、中断雨安居、依止、执取住处等规定,这一切也应依此界而了知。利得界:指国王、大臣等建造寺院后,划定周围一牛呼、或半由旬、或一由旬的范围,规定:“这是我们寺院的利得界,凡在此范围内产生的,一切都给我们的寺院”,这称为利得界。而在迦尸、拘萨罗等国的范围内有许多国土,其中,一个国土的区划是国界;迦尸、拘萨罗等国的区划是邦界;一位国王命令所及之处是王界;以海岸为界的大洲或小洲是洲界;一个轮围山环绕之内的范围是轮围界;其余如前文因缘谈中所说的方法。在此,给与“给分界”的,只属于分界所在之处,界外乃至界隙之处也不属于。而给与“给近行界”的,则属于在界限内分界及界隙中者;给与共住界的,不属于分界及界隙之处;给与不离界、利得界的,只属于包含在那些界内者;给与村界等的,也属于那些界内结界的处所;给与内界、掷水界的,只属于包含在那里面的;给与国界等的,也属于那些界内的结界处所。因此,若站在赡部洲说:“我给铜鍱洲的僧团”,那么从铜鍱洲即使只去一人,也能为一切人执取。即使在那里有一位同分比丘为同分者取份额,也不应阻止。然而,若有人进入寺院,不说“某某界”,只说“我给界”,应问他:“界有多种,你是指哪一种而说?”如果他说:“我不知道这种分别,让界内的僧团执取吧”,则应由近行界内者分配。
Tatiye niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunāti sāmivaseneva karaṇattho veditabbo. Akālacīvaraṃ nāma yvāyaṃ ‘‘anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā’’ti (pārā. 649) cīvarakālo vutto, taṃ ṭhapetvā aññadā uppannaṃ, yañca kālepi saṅghassa vā ‘‘idaṃ akālacīvara’’nti, puggalassa vā ‘‘idaṃ tuyhaṃ dammī’’tiādinā nayena dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāma. Uppajjeyyāti evarūpaṃ cīvaraṃ attano bhāgapaṭilābhavasena saṅghato vā suttantikādigaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena (pārā. 500), atha vā pana ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattikāya deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa detī’’ti (mahāva. 379) imāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarato uppajjeyya. Ettha ca ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma, esa nayo sabbattha. Ettha ca sīmāti khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmāti pannarasavidhā. Tattha upacārasīmā nāma parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā. Api ca bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto ‘‘upacārasīmā’’ti veditabbā. Sā pana āvāse vaḍḍhante vaḍḍhati, hāyante hāyati , yojanasatampi upacārasīmāva hoti. Tattha dinnalābho sabbesaṃ antosīmagatānaṃ pāpuṇāti, bhikkhunīnaṃ ārāmapavesanasenāsanāpucchanāni parivāsamānattārocanaṃ vassacchedanissayasenāsanaggāhādividhānanti idampi sabbaṃ imissāva sīmāya vasena veditabbaṃ. Lābhasīmāti yaṃ rājarājamahāmattādayo vihāraṃ kārāpetvā gāvutaṃ vā addhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantā paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā, yaṃ etthantare uppajjati, taṃ sabbaṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Kāsikosalādīnaṃ pana raṭṭhānaṃ anto bahū janapadā honti, tattha eko janapadaparicchedo janapadasīmā, kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo raṭṭhasīmā, ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ rajjasīmā, samuddantena paricchinno mahādīpo vā antaradīpo vā dīpasīmā, ekacakkavāḷapabbataparikkhepabbhantaraṃ cakkavāḷasīmā, sesā nidānakathāyaṃ vuttanayā eva. Tattha ‘‘khaṇḍasīmāya demā’’ti dinnaṃ khaṇḍasīmaṭṭhānaṃyeva pāpuṇāti, tato bahisīmāya sīmantarikaṭṭhānampi na pāpuṇāti. ‘‘Upacārasīmāya demā’’ti dinnaṃ pana antoparicchede khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti, samānasaṃvāsasīmāya dinnaṃ khaṇḍasīmāsīmantarikaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti, avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsaṃ antogadhānaṃyeva pāpuṇāti, gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmaṭṭhānampi pāpuṇāti, abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogadhānaṃyeva pāpuṇāti, janapadasīmādīsu dinnampi tāsaṃ abbhantare baddhasīmaṭṭhānampi pāpuṇāti, tasmā yaṃ jambudīpe ṭhatvā ‘‘tambapaṇṇidīpe saṅghassa demā’’ti dīyati, taṃ tambapaṇṇidīpato ekopi gantvā sabbesaṃ saṅgaṇhituṃ labhati. Sacepi tattheva eko sabhāgo bhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Yo pana vihāraṃ pavisitvā ‘‘asukasīmāyā’’ti avatvāva kevalaṃ ‘‘sīmāya dammī’’ti vadati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, kataraṃ sandhāya vadasī’’ti, sace vadati ‘‘ahametaṃ bhedaṃ na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho gaṇhatū’’ti, upacārasīmaṭṭhehi bhājetabbaṃ.
关于“为约定而给”:此处,“约定”指同利得的约定。应这样制定:在某寺院共住的比丘们,若想将另一寺院合并为同利得,应先提起那所寺院之名,说明某种缘由,如“某某寺院年久利薄”,随后三次宣告:“僧团同意将此寺院与彼寺院合为同一利得。”如此,坐于彼寺院者即如坐于此处;于彼寺院亦应同样而行,如此,坐于此处者亦如坐于彼处。当于一寺院分配利得时,可取在另一寺院者的份额。
Katikāyātiettha katikā nāma samānalābhakatikā. Sā pana evaṃ kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti, tassa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako appalābho’’ti yaṃ kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ, ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti, tasmiṃ vihārepi evameva kātabbaṃ, ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ vihāre lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati.
关于“为施食指定而给”:此处,“施食指定”指施主所指定布施的处所。因此,若他说“我于常为我作务之处布施”或“于彼处给与”,则在他设有常食供应之处、或他常宴请比丘之处、或他兴建任何住所之处,皆视为已给。然而,若于常作务之处比丘较少,或仅有衣,则应依其所说,按根本因取份额。
Bhikkhāpaññattiyāti ettha bhikkhāpaññatti nāma dāyakassa pariccāgapaññattiṭṭhānaṃ, tasmā ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā vutte yattha tassa pākavattaṃ vā vattati, yato vā bhikkhū niccaṃ bhojeti, yattha vā tena kiñci senāsanaṃ kataṃ, sabbattha dinnameva hoti. Sace pana ekasmiṃ dhuvakāraṭṭhāne thokatarā bhikkhū honti, ekameva vā vatthaṃ hoti, mātikaṃ āropetvā yathā so vadati, tathā gahetabbaṃ.
关于“为僧团而给”:此处,进入寺院后布施“我给僧团”之物,归近行界内者及界外与他们同一结众者所有。因此,有执取者时,即使未亲至者也应分得份额。然而,若在近行界外见到比丘后布施“给僧团”,则归彼同一结众的团体。那些相距十二手量而未达团体者,则不在此列。
Saṅghassa detīti ettha vihāraṃ pavisitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ upacārasīmāgatānañca tato bahiddhāpi tehi saddhiṃ ekābaddhānañca pāpuṇāti, tasmā tesaṃ gāhake sati asampattānampi bhāgo dātabbo. Yaṃ pana bahi upacārasīmāya bhikkhū disvā ‘‘saṅghassā’’ti dīyati, taṃ ekābaddhaparisāya pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.
“双僧团”在此是指:凡布施给双僧团的,其中一半应给比丘,一半应给比丘尼。即使只有一位比丘,或只有一位比丘尼,乃至未受具足戒者,也应给予一半。若说“给双僧团及你”,那么如果有十位比丘和十位比丘尼,则应分成二十一份,一份给该个人,十份给比丘僧团,十份给比丘尼僧团。得到个人份额者,也可从僧团份额中按其戒腊取得,何以故?因为已由“双僧团”所摄受。若说“给双僧团及塔庙”,也是同样的方法。但在此处,塔庙并没有从僧团中分得的份额,而是得到一份与个人份额相等的份额。若说“给比丘僧团及比丘尼众”,则不应从中间分割后给予,而应计算比丘和比丘尼的人数后给予。若说“给比丘僧团、比丘尼众及你”,则该个人不另外单独得到一份,只从应得的份额中得到一份。若说“及塔庙”,则塔庙得到一份相当于个人份额的分配。若说“给比丘们及比丘尼们”,也不应从中间分割后给予,而应仅按人数分配。与此相关的个人与塔庙的指涉,其方法与前一情形相同。正如以比丘僧团为首引出的方法,以比丘尼僧团为首也应同样引出。这就是“指定而施”。
Ubhatosaṅghassāti ettha pana yaṃ ubhatosaṅghassa dinnaṃ, tato upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ, upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbaṃ. Sacepi eko bhikkhu hoti, ekā vā bhikkhunī, antamaso anupasampannassāpi upaḍḍhameva dātabbaṃ. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte pana sace dasa bhikkhū ca dasa bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunisaṅghassa ca, yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati, kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā, ‘‘ubhatosaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamo eko koṭṭhāso hoti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañcā’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇakoṭṭhāsato ekameva labhati . ‘‘Cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa eko puggalapaṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañcā’’ti vuttepi na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ, tehi saddhiṃ puggalacetiyaparāmasanaṃ anantaranayasadisameva, yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vuttepi puggalassa visuṃ na labbhati , cetiyassa pana labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati, cetiyassa pana labbhatiyeva.
“安居僧团”在此是指:若进入寺院后说“我布施给安居僧团”,则此布施归属于那些在该处未破安居、已住满前安居的比丘,也包括他们中身在界外者,但不归属于其他人。若站在界外近行界内说“给安居僧团”,则归属于任何地方已安居圆满、且已到场的所有比丘。若说“给某某寺院的安居者”,则仅归属于在该处安居圆满的比丘,直至咖提那衣出界为止。若从热季的第一天起这么说,则归属于在场的所有人,不归属于其他人。
Vassaṃvuṭṭhasaṅghassāti ettha sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, ye tattha vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tesaṃ bahi sīmaṭṭhānampi pāpuṇāti, na aññesaṃ. Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, yatthakatthaci vuṭṭhavassānaṃ sabbesaṃ sampattānaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhassā’’ti vadati, tattha vassaṃvuṭṭhānaṃyeva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti, na aññesaṃ.
“指定而施”是指指定、限定后而施。怎样做呢?以今日或明日的粥邀请比丘后,在那些家中让他们喝了粥,然后说“这些衣服,我布施给那些喝了我的粥的人”,则此布施仅归属于那些受邀请并喝了粥的人。以饭食、硬食等邀请的情形,也是同样的方法。
Ādissa detīti ādisitvā paricchinditvā deti, kathaṃ? Bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā te ghare yāguṃ pāyetvā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti vadati, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti, bhattakhajjakādīhi nimantitesupi eseva nayo.
“布施给个人”的意思是:说“这件衣服我布施给某某”——这样从旁而施;或将衣放在脚边说“这是您的”——这样当面奉施。这是此处的略说,广释见于《善见律》。依此八种纲目,凡具足非时衣特征所获之衣,便就此说为“若生起非时衣”。
Puggalassa detīti ‘‘idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā, pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ tumhāka’’nti evaṃ sammukhā vā detīti ayamettha saṅkhepakathā, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto. Iti imāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikāpadānaṃ vasena yaṃ akālacīvaralakkhaṇena paṭiladdhaṃ, taṃ sandhāya ‘‘akālacīvaraṃ uppajjeyyā’’ti vuttaṃ.
“若愿意”,即若希望。“应尽快做”,指应当迅速在十日内完成。“若不圆满”,意思是若不圆满,即:用以制作的材料不足以成为决意衣,该衣不达其量,成为不足。若有期待,即:“于某日,僧团将得衣,我由此将得衣”——以如此方式,从僧团、僧组、亲属、朋友等处起期待,或想“我将得粪扫衣”,或“我将以此资具购得衣”,这样对衣服存有期待。若超过此限,即若存放超过最长一个月的期限,便为应舍。然而,若根本衣细软,期待衣粗厚,不能缝合,且尚余数日,月未满,则不应勉强作衣;须得期待衣后,于适时内完成。若不得,则应将期待衣决意为资具布。若根本衣粗厚,期待衣细软,则可将根本衣决意为资具布,以期待衣作为根本衣存放,此衣再得一个月的宽限。依此方便,乃至不得衣为止,可别以一衣为根本衣存放。应依“尊者,此非时衣超过一月,为我应舍”这一方式,了知舍出之法。
Ākaṅkhamānenāti icchamānena. Khippameva kāretabbanti sīghaṃ antodasāheyeva kāretabbaṃ. No cassa pāripūrīti no ce pāripūrī bhaveyya, yattakena kariyamānaṃ adhiṭṭhānacīvaraṃ pahoti, taṃ cīvaraṃ tattakaṃ na bhaveyya, ūnakaṃ bhaveyyāti attho. Satiyā paccāsāyāti ‘‘asukadivasaṃ nāma saṅgho cīvarāni labhissati, tato me cīvaraṃ uppajjissatī’’tiiminā nayena saṅghagaṇañātimittesu vā aññataraṭṭhānato, ‘‘paṃsukūlaṃ vā lacchāmī’’ti, ‘‘iminā vā kappiyabhaṇḍena cīvaraṃ gaṇhissāmī’’ti evaṃ vijjamānāya cīvarāsāya. Tato ce uttarīti māsaparamato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyanti attho. Yadi panassa mūlacīvaraṃ saṇhaṃ hoti, paccāsācīvaraṃ thūlaṃ hoti, na sakkā yojetuṃ, rattiyo ca sesā honti, na tāva māso pūrati, na akāmā cīvaraṃ kāretabbaṃ, aññaṃ paccāsācīvaraṃ labhitvā eva kālabbhantare kāretabbaṃ. Sace na labhati, paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Atha mūlacīvaraṃ thūlaṃ hoti, paccāsācīvaraṃ saṇhaṃ, mūlacīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhahitvā paccāsācīvarameva mūlacīvaraṃ katvā ṭhapetabbaṃ, taṃ puna māsaparihāraṃ labhati, etenupāyena yāva na lacchati, tāva aññaṃ mūlacīvaraṃ katvā ṭhapetuṃ labbhati. Imassa ‘‘idaṃ me, bhante, akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 500) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
在舍卫城,缘于众多比丘接受非时衣后超过一个月的事例。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkamanavatthusmiṃ
此为所制,属共同学处,无命令。自此以下,一切均与第一咖提那衣中所说相同。唯此处是超过一月,彼处是超过十日,此为差别。其余悉同。
Paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ito paraṃ sabbaṃ paṭhamakathine vuttasadisameva. Kevalañhi tattha dasāhātikkamo, idha māsātikkamoti ayaṃ viseso. Sesaṃ tādisamevāti.
四、旧衣学处解释
4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第四句中,“非亲属”指非亲属,即从母方或父方算起,直至第七代之间,以任何方式均无关联者,此为含义。“比丘尼”指如释迦族女那样,在清净比丘僧团或二部僧团中受具足戒者。“旧衣”指经过染色、如法制作后,哪怕仅穿过一次或披过一次,乃至仅作为受用物而放在肩上或头上走过路,或当作枕头躺过,此亦属旧衣。“若令洗”指若说“洗吧”等语,或以身体动作示意,或用手递到手中,或放在脚边,或在十二肘范围内站着向上抛掷,或派人送到他人手中,由她洗了,即为“已令洗”。令染、令捶打同理。若交给在学尼、沙弥尼或优婆夷手中令洗,她若受具足戒后洗了,如此亦犯舍堕。若交给优婆塞或沙弥手中,他转变形相受具足戒后洗了;或交给年幼比丘,他也转变形相后洗了,同为舍堕。令染、令捶打同理。在此,应依“尊者,我这件旧衣,令非亲属比丘尼洗了,应舍”(波罗夷505)之方式来了知舍的作法。
Catutthe aññātikāyāti na ñātikāya, mātito vā pitito vā yāva sattamaṃ yugaṃ, tāva kenaci ākārena asambaddhāyāti attho. Bhikkhuniyāti sākiyāniyo viya suddhabhikkhusaṅghe vā ubhatosaṅghe vā upasampannāya. Purāṇacīvaranti rajitvā kappaṃ katvā ekavārampi nivatthaṃ vā pārutaṃ vā, yaṃ antamaso paribhogasīsena aṃse vā matthake vā katvā maggaṃ gato hoti, ussīsakaṃ vā katvā nipanno, etampi purāṇacīvarameva. Dhovāpeyya vāti sace ‘‘dhovā’’tivācāya vadati, kāyavikāraṃ vā karoti, hatthena vā hatthe deti, pādamūle vā ṭhapeti, antodvādasahatthe okāse ṭhatvā upari vā khipati, aññassa vā hatthe peseti, tāya dhotaṃ, dhovāpitameva hoti, rajāpanākoṭāpanesupi eseva nayo. Sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā upāsikāya vā hatthe dhovanatthāya deti, sā sace upasampajjitvā dhovati, evampi nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Upāsakassa vā sāmaṇerassa vā hatthe dinnaṃ hoti, so ce liṅge parivatte upasampajjitvā dhovati, daharassa bhikkhussa vā dinnaṃ hoti, sopi liṅge parivatte dhovati, nissaggiyaṃ pācittiyameva, rajāpanākoṭāpanesupi eseva nayo. ‘‘Idaṃ me, bhante, purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 505) iminā panettha nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
舍卫城,因优陀夷长老缘旧衣令洗之事而制定。此为不共制。属命令式,以“洗吧”等语命令;如此被命令之比丘尼,在生火、准备用具等一切作业中,比丘犯恶作。然而,一旦洗完、刚举起、刚染色、刚捶打完毕,即犯舍堕。若令人做洗、染、捶打三事中的两事,以一事为缘犯舍堕,余二事犯恶作。若被说“洗吧”后,她做了所有事,仅以洗为缘犯一舍堕。若说“在这件衣上,该做什么就做什么”,则以一语犯一个波逸提及两个恶作。令依比丘尼僧团而仅一部受具者洗,不舍衣而受用者;或令洗他人所有物、坐具、敷具者;对亲属作非亲属想及疑惑者,犯恶作。对非亲属作亲属想及疑惑者,仍犯舍堕。此后,在类似处,我们将说“三波逸提”。若为亲属、同伴,或非亲属未被命令“洗吧”而自行洗;或洗未受用物或其他资具;或在学尼、沙弥尼洗,无犯。对疯狂者等,无犯。旧衣性、在近处命令非亲属比丘尼、她洗等,为此处三支。由作媒等生起,是作,非想解脱,非有心,制戒罪,身业、语业、三心、三受。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha purāṇacīvaradhovāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ ‘‘dhovā’’tiādikāya āṇattiyā, evaṃ āṇattāya ca bhikkhuniyā uddhanasajjanādīsu sabbappayogesu bhikkhuno dukkaṭaṃ. Dhovitvā ukkhittamattaṃ pana rattamattaṃ ākoṭitamattañca nissaggiyaṃ hoti, dhovanādīni tīṇipi dve vā kārāpentassa ekena vatthunā nissaggiyaṃ, itarehi dukkaṭaṃ. Sace pana ‘‘dhovā’’ti vuttā sabbānipi karoti, dhovanapaccayāva āpatti. ‘‘Imasmiṃ cīvare yaṃ kattabbaṃ, taṃ karohī’’ti vadato pana ekavācāya pācittiyena saddhiṃ dve dukkaṭāni, bhikkhunisaṅghavasena ekatoupasampannāya dhovāpentassa anissajjitvā paribhuñjantassa, aññassa vā santakaṃ nisīdanapaccattharaṇaṃ vā dhovāpentassa, ñātikāya aññātikasaññino ceva, vematikassa ca dukkaṭaṃ, aññātikāya ñātikasaññinopi vematikassāpi nissaggiyaṃ pācittiyameva. Ito paraṃ pana evarūpesu ṭhānesu ‘‘tikapācittiya’’nti vakkhāma, sace ñātikāya sahāyā aññātikā ‘‘dhovā’’ti avuttā vā dhovati, aparibhuttaṃ vā aññaṃ vā parikkhāraṃ dhovati, sikkhamānasāmaṇeriyo vā dhovanti, anāpatti, ummattakādīnaṃ anāpattiyeva. Purāṇacīvaratā, upacāre ṭhatvā aññātikāya bhikkhuniyā āṇāpanaṃ, tassā dhovanādīni cāti imānettha tīṇi aṅgāni. Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
五、受衣学处解释
5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
第五句中,“非亲属”如前所说,故以下各处不再讨论。“衣”指六种衣中任何一种可作净之衣,此理通于一切与衣相关之学处。若有特殊处,将于彼处说明。“若接受”在此指:或以手递到手中,或放在脚边,或在说法时衣被抛掷,即使超出近处向上抛掷,若接受,即成为已接受。任何人派送到未受具戒者手中,可以取。心想“我将取粪扫衣”而置于垃圾堆等处的粪扫衣,决意后取,是可以的。“除交换外”指:即使以一片诃子等给予,或心想“我将给”而作意,以此交换而取;除此以外,取其他乃至可作净的布、滤水布,即成舍堕。在此,应依“尊者,这件衣,我从非亲属比丘尼手中接受,除交换外,应舍”(波罗夷512)之方式来了知舍的作法。
Pañcame aññātikāyātiidaṃ vuttanayameva, tasmā ito paraṃ katthaci na vicārayissāma. Cīvaranti channaṃ aññataraṃ vikappanupagaṃ, esa nayo sabbesu cīvarappaṭisaṃyuttasikkhāpadesu. Yattha pana viseso bhavissati, tattha vakkhāma. Paṭiggaṇheyyātiettha hatthena vā hatthe detu, pādamūle vā ṭhapetu, dhammakathaṃ kathentassa vatthesu khipiyamānesu upacāraṃ muñcitvāpi upari vā khipatu, sace sādiyati, paṭiggahitameva hoti. Yassa kassaci pana anupasampannassa hatthe pesitaṃ gaṇhituṃ vaṭṭati, ‘‘paṃsukūlaṃ gaṇhissatī’’ti saṅkārakūṭādīsu ṭhapitampi paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvā gahetuṃ vaṭṭatiyeva. Aññatra pārivattakāti yaṃ ‘‘antamaso harīṭakakkhaṇḍampi datvā vā dassāmī’’ti ābhogaṃ katvā vā pārivattakaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso vikappanupagaṃ paṭaparissāvanampi gaṇhantassa nissaggiyaṃ hoti. Tatra ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivattakā nissaggiya’’nti (pārā. 512) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
于王舍城,因优陀夷长老而就接受衣之事制定。“除交换外”是此处的补充制定。此是不共制,非无命令。为接受而伸手等作业中犯恶作;一旦获得便成舍堕,应舍,此属三语波逸提。对一位受具者,若将亲属作非亲属想,或心存疑惑,犯恶作。在亲厚取、暂时物、钵袋等不可作净的资具中取,从在学尼、沙弥尼手中取,以及疯狂者等,无犯。衣料可作净、无交换、从非亲属处取得,这是此处的三支。由作媒等事而生起,是作而非非作,其余与第四相同。
Rājagahe udāyittheraṃ ārabbha cīvarappaṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra pārivattakā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, gahaṇatthāya hatthappasāraṇādippayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti, nissajjitabbaṃ, tikapācittiyaṃ, ekatoupasampannāya ñātikāya ca aññātikasaññissa vematikassa vā dukkaṭaṃ. Vissāsaggāhe, tāvakālike, pattatthavikādimhi ca anadhiṭṭhātabbaparikkhāre, sikkhamānasāmaṇerīnaṃ hatthato gahaṇe, ummattakādīnañca anāpatti. Vikappanupagacīvaratā, pārivattakābhāvo, aññātikāya hatthato gahaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, sesaṃ catutthasadisamevāti.
六、向非亲族求取学处解释
6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
第六节中,“家主”指比丘中的未出家男子。“家主们”指比丘尼中的未出家女子,此义理适用于一切与家主相关的学处。“乞求”指自己乞求或令人乞求。“除适时外”指衣被割断或丢失之时,除此适时外,若作乞求的方便,犯恶作;若获得,犯应舍。其中,“尊者,此衣是我于非适时向非亲族家主乞得,应舍”,应依此方式了知舍出的方法。
Chaṭṭhe gahapatinti bhikkhūsu apabbajitamanussaṃ. Gahapatāninti bhikkhunīsu apabbajititthiṃ, esa nayo sabbesu gahapatippaṭisaṃyuttesu sikkhāpadesu. Viññāpeyyāti yāceyya vā yācāpeyya vā. Aññatra samayāti yo acchinnacīvaro vā hoti naṭṭhacīvaro vā, tassa taṃ samayaṃ ṭhapetvā aññasmiṃ viññāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Tattha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 524) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
在舍卫城,因乌巴难达而就衣的乞求之事制定。“除非在适时”在此是补充制定,是共通的制定,非无命令,是三语波逸提,对亲族作非亲族想或疑惑者犯恶作。在适时,或向已受邀请的亲族乞求,或为他人向已受邀请的亲族乞求,或以自己的财物获取,以及疯癫者等,无犯。衣堪受持,无适时,向非亲族乞求,并由此获得,此中这四支。起源等与第四相同。
Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. ‘‘Aññatra samayā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa ca dukkaṭaṃ. Samaye vā ñātakappavārite vā viññāpentassa, aññassa vā ñātakappavārite tassevatthāya viññāpentassa, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vikappanupagacīvaratā, samayābhāvo, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.
七、超过彼限学处的注释
7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā
第七节中,“那”指那件被割断或丢失的衣。“已持来”的“abhi”是前缀,与“harituṃ”(持来)结合,意为“取”。“邀请”的意思,是令其生起欲求,生起意乐与喜好,即用“你想要多少便取多少”这样的话来邀请。又如“看出离为安稳”一语中的“看”,此处“已持来而邀请”,是指以身体将衣拿到面前安放,或以言语说“从我们的衣资中,你想要多少便取多少”,如此持来而邀请。“以内上为最上”,是指该衣以内衣与上衣为最上,亦即下衣与上衣是其最高限量。“从那里应接受衣”,是指从持来的衣中,只应接受这么多衣,不应超出此量。
Sattame tañceti taṃ acchinnacīvaraṃ vā naṭṭhacīvaraṃ vā. Abhihaṭṭhunti abhīti upasaggo, haritunti attho, gaṇhitunti vuttaṃ hoti. Pavāreyyāti icchāpeyya, icchaṃ ruciṃ uppādeyya, ‘‘yāvattakaṃ icchasi, tāvattakaṃ gaṇhāhī’’ti evaṃ nimanteyyāti attho, yathā vā ‘‘nekkhammaṃ daṭṭhu khemato’’ti (su. ni. 426, 1104; cūḷani. jatukaṇṇīmāṇavapucchāniddesa 67) ettha disvāti attho, evamidhāpi ‘‘abhihaṭṭhuṃ pavāreyyā’’ti upanetvā purato ṭhapento kāyena vā, ‘‘amhākaṃ dussakoṭṭhāgārato yattakaṃ icchatha, tattakaṃ gaṇhathā’’ti vadanto vācāya vā abhiharitvā nimanteyyāti attho. Santaruttaraparamanti saantaraṃ uttaraṃ paramaṃ assa cīvarassāti santaruttaraparamaṃ, nivāsanena saddhiṃ pārupanaṃ ukkaṭṭhaparicchedo assāti vuttaṃ hoti. Tato cīvaraṃ sāditabbanti tato abhihaṭacīvarato ettakaṃ cīvaraṃ gahetabbaṃ, na tato paraṃ.
于此处,如此抉择:若已决意受持的三衣中有三件丢失,则应接受两件,穿一件下衣、披一件上衣后,从同分处寻求另一件。若有两件丢失,应接受一件。然而,若本来就以内衣和上衣而住,则可接受两件,如此接受一件便得均等。若三衣中丢失一件,则不应接受任何衣。若两衣中丢失一件,则应接受一件。若仅有一件而丢失了,应接受两件。比丘尼若五衣中有五件丢失,应接受两件;若四件丢失,应接受一件;若三件丢失,则不应接受任何衣,何况两件、一件。无论如何,应以内衣与上衣为最上而住;若超过此限量而行乞求的方便,犯恶作;若因此获得,犯应舍。此中,“尊者,我这件衣是向非亲族居士超过彼限乞求而来,应舍”,应依此方式了知舍出的方法。
Tatrāyaṃ vinicchayo – yassa adhiṭṭhitacīvarassa tīṇi naṭṭhāni, tena dve sāditabbāni, ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā aññaṃ sabhāgaṭṭhānato pariyesitabbaṃ. Yassa dve naṭṭhāni, tena ekaṃ sāditabbaṃ. Sace pana pakatiyāva santaruttarena carati, dve sāditabbāni, evaṃ ekaṃ sādiyanteneva samo bhavissati. Yassa tīsu ekaṃ naṭṭhaṃ, kiñci na sāditabbaṃ. Yassa pana dvīsu ekaṃ naṭṭhaṃ, ekaṃ sāditabbaṃ. Yassa ekaṃyeva hoti, tañca naṭṭhaṃ, dve sāditabbāni. Bhikkhuniyā pana pañcasu naṭṭhesu dve sāditabbāni, catūsu naṭṭhesu ekaṃ sāditabbaṃ, tīsu naṭṭhesu na kiñci sāditabbaṃ, ko pana vādo dvīsu vā ekasmiṃ vā. Yena kenaci hi santaruttaraparamatāya ṭhātabbaṃ, tato uttari viññāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Tattha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ tatuttari viññāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 524) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
在舍卫城,以六群比丘为缘,就多衣乞求之事而制定,是共通的学处,不因教唆而犯,为三语波逸提;若对亲族生非亲族想,或心怀疑惑,则犯恶作。若作两件衣后说“剩余的我来取”而接受,或被告知“剩下的归你”而接受,或因非割断、非丢失的理由而给衣时接受,依前述方式向已邀请的亲族乞求,或以自己的财物获取,以及疯癫者等,皆不犯。超过彼限,以割断等为由,向非亲族乞求并由此获得——于此有四支。起源等与第四相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha bahucīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Dve cīvarāni katvā ‘‘sesakaṃ āharissāmī’’ti vatvā gaṇhantassa, ‘‘sesakaṃ tuyhaṃyeva hotū’’ti vuttassa, na acchinnanaṭṭhakāraṇā dinnaṃ gaṇhantassa, vuttanayena ñātakappavārite viññāpentassa, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Tatuttaritā , acchinnādikāraṇatā , aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.
八、预备学处的注释
8. Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
第八条:“专为比丘”即指明“我将施与某比丘”,如此指定对象。“衣值”指金钱等购衣之资。“已备办”谓已准备妥善,即收集后存放。所谓“令购得”,意为交换、令制作或购买。“我将以衣覆之”是惯用语句,此处意思即“我将施与某比丘”。句中“若在彼处”指那家主或主妇所在之处,若比丘先前未受邀请便前往,并在衣上作指定,语句即如此关联。所谓“作指定”,即作特别的安排、额外的规定。为显示他如何作此指定,而说“善哉,尊者”等。其中,“善哉”是恳请的助词;“尊者”是思惟的助词;“我”指自己;“具寿”是对对方的称呼;“如此或如此”指长短等中的某一种。“出于欲得更好”是指以希求更佳、更殊胜的心念而执取,此与“若作指定”相连属。若因他这样说,而使最初预定者增加资费,购得更为殊胜的衣,那么在这一行为中,比丘犯恶作,获得衣时犯舍堕。其中,应知依“尊者,此衣是我先前未受邀请,前往非亲里在家者处作指定而犯舍堕”这一方式,来了知舍出的仪则。
Aṭṭhame bhikkhuṃ paneva uddissāti ‘‘itthannāmassa bhikkhuno dassāmī’’ti evaṃ apadisitvā. Cīvaracetāpannanti hiraññādikaṃ cīvaramūlaṃ. Upakkhaṭaṃ hotīti sajjitaṃ hoti, saṃharitvā ṭhapitaṃ. Cetāpetvāti parivattetvā, kāretvā vā kiṇitvā vāti attho. Cīvarena acchādessāmīti vohāravacanametaṃ, itthannāmassa bhikkhuno dassāmīti ayaṃ panettha attho. Tatra ce soti yatra so gahapati vā gahapatānī vā, tatra so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ceti ayamettha padasambandho. Vikappaṃ āpajjeyyāti visiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ āpajjeyya. Yathā pana tamāpajjati, taṃ dassetuṃ sādhu vatātiādimāha. Tattha sādhūti āyācane nipāto. Vatāti parivitakke. Manti attānaṃ niddisati. Āyasmāti paraṃ ālapati. Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyatādīsu aññataraṃ. Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sundarakāmataṃ visiṭṭhakāmataṃ cittena gahetvā, tassa ‘‘āpajjeyya ce’’tiiminā sambandho, sace pana evarūpaṃ āpajjantassa tassa vacanena yo paṭhamaṃ adhippetato mūlaṃ vaḍḍhetvā sundarataraṃ cetāpeti, tassa payoge bhikkhuno dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Tattha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavāritaṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 529) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
于舍卫城,因乌巴难达于衣作指定之事而制。此为共许之制,无教诫,具三支犯波逸提。若对亲属作非亲想,或心生疑惑者,犯恶作。若欲令人购得贵价衣,而说“以此资费,为我另作如是或如是的衣”者,依前所说方式,向已受请的亲属请求,或以自己财物取得者,乃至疯癫者等,无犯。于衣欲求更多、向非亲里请求、由此而得,是为此处三支。缘起等与第四相同。
Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvare vikappaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Mahagghaṃ cetāpetukāmaṃ appagghaṃ vā, eteneva mūlena ‘‘aññaṃ evarūpaṃ vā dehī’’ti vadantassa, vuttanayena ñātakappavārite viññāpentassa, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Cīvare bhiyyokamyatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.
九、第二预备学处的注释
9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
第九条:应依此理了知其义。此实与前之随制相似,唯前者令一人受逼迫,此处则令两人,此为其差别;其余一切悉同前者。如同对两人,若令多人受逼迫而取得者,亦应知有犯。于舍出方法中,应知依“尊者,此衣是我先前未受邀请,前往非亲里在家者处作指定而犯舍堕”,仅言辞有别。
Navame imināva nayena attho veditabbo. Idañhi purimassa anupaññattisadisaṃ, kevalaṃ tattha ekassa pīḷā katā, idha dvinnaṃ, ayamettha viseso, sesaṃ sabbaṃ purimasadisameva. Yathā ca dvinnaṃ, evaṃ bahūnaṃ pīḷaṃ katvā gaṇhatopi āpatti veditabbā. Nissajjanavidhāne ca ‘‘idaṃ me, bhante , cīvaraṃ pubbe appavārite aññātake gahapatike upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 534) iminā nayena vacanabhedo ñātabboti.
十、王学处解释
10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā
第十条:“王财”指应由国王受用的财物,故称“王财”;或读作“王财”,义为得自国王的财物。“衣资”指金钱等不净物。“遣送”指派遣。为显示来源清净而说“以此”等语。若遣送时说“将此给某位比丘”,则来源即不清净,比丘即使面对不净物,也不应指示净人。“已带来”指已送到。“不,我等”等语,是为了显示:即使依净法带来的衣资,也会因使者这样的言辞而成不净,故应拒绝。黄金、白银、铜钱、摩沙迦,这四种是舍堕物;珍珠、宝石、琉璃、贝壳、石、珊瑚、赤珠、摩沙罗伽罗、七种谷物、奴婢、田地、宅基、花园、果园等,这些是恶作物,无论为自己,或是为塔庙、僧团、团体、个人,皆不得接受。因此,为显示不可接受,而说“不,我等”等语。
Dasame rājabhoggoti rājato bhoggaṃ bhuñjitabbaṃ assa atthīti rājabhoggo, ‘‘rājabhogo’’tipi pāṭho, rājato bhogo assa atthīti attho. Cīvaracetāpannanti hiraññādikaṃ akappiyaṃ. Pahiṇeyyāti peseyya. Iminātiādi āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sace hi ‘‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyya. Ābhatanti ānītaṃ. Na kho mayantiādi idaṃ kappiyavasena ābhatampi cīvaramūlaṃ īdisena dūtavacanena akappiyaṃ hoti, tasmā taṃ paṭikkhipitabbanti dassetuṃ vuttaṃ. Suvaṇṇaṃ rajataṃ kahāpaṇo māsakoti imāni hi cattāri nissaggiyavatthūni, muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ satta dhaññāni dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti imāni dukkaṭavatthūni ca attano vā cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭanti, tasmā taṃ sādituṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘na kho maya’’ntiādi vuttaṃ.
“而我们接受袈裟”一语,由于是为己带来,故应如是说,因此说“适当时”。“适当时”指相应得衣之时,义为:当我们需要时,接受如法衣。“作务者”即净人。“应指出”一语,因“尊者有任何作务者吗”此净语已被允许,故(指出)是被开许的。然而,若使者问“谁拿这个?”或“我该给谁?”,则不应指出。“园民或优婆塞”一语是依适宜性而说,除了五种同法者外,任何净人皆可。“贤友,此即是”一语,乃为显示比丘的净语而说;应如是说,不应说“给这个”等。“我已指定”即我已吩咐,义为:如你们需要衣时,他会给衣,如是说。因为由使者如是告知后,才应催促,而非仅因交于其手离去便应催促。然而,若当面指出“此是作务者”,使者亦当面将购衣金交于其手后说“买衣给长老”而去,如是即使未说“我已指定”,亦应催促。又若使者离去时对比丘说“我将交于其手,你们取衣”,或派人告知,如是亦应催促另一方。此“由使者”仅是宣告而已。若自己带来后亦如是行,于此亦同此相状。“贤友,我需衣”此乃显示催促之相。若以言语催促,即此言,或以任何语言说此义;然依“给我、为我取”等方式则不应说。“令成办”即作如是言说分别,催促三次而令其获得,便为成办。“此是善的”即此是善妙的。
Cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmāti idaṃ pana attānaṃ uddissa ābhatattā vattuṃ vaṭṭati, tasmā vuttaṃ. Kālenāti yuttapattakālena, yadā no attho hoti, tadā kappiyaṃ cīvaraṃ paṭiggaṇhāmāti attho. Veyyāvaccakaroti kappiyakārako. Niddisitabbotiidaṃ ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti kappiyavacanena vuttattā anuññātaṃ. Sace pana dūto ‘‘ko imaṃ gaṇhātī’’ti vā ‘‘kassa demī’’ti vā vadati, na niddisitabbo. Ārāmiko vā upāsako vātiidaṃ sāruppatāya vuttaṃ, ṭhapetvā pana pañca sahadhammike yo koci kappiyakārako vaṭṭati. Eso kho, āvusotiidaṃ bhikkhussa kappiyavacanadassanatthaṃ vuttaṃ, evameva hi vattabbaṃ, ‘‘etassa dehī’’tiādi na vattabbaṃ. Saññatto so mayāti āṇatto so mayā, yathā tumhākaṃ cīvarena atthe sati cīvaraṃ dassati, evaṃ vuttoti attho. Dūtena hi evaṃ ārociteyeva taṃ codetuṃ vaṭṭati, neva tassa hatthe datvā gatamattakāraṇena. Sace pana ‘‘ayaṃ veyyāvaccakaro’’ti sammukhā niddiṭṭho hoti, dūto ca sammukhā eva tassa hatthe cetāpannaṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, evaṃ ‘‘saññatto so mayā’’ti avuttepi codetuṃ vaṭṭati. Sace pana dūto gacchantova ‘‘ahaṃ tassa hatthe dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti bhikkhuno vatvā vā gacchati, aññaṃ vā pesetvā ārocāpeti, evaṃ sati itarampi codetuṃ vaṭṭatiyeva. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘dūtenā’’ti. Yopi attanā āharitvā evaṃ paṭipajjati, tasmimpi idameva lakkhaṇaṃ. Attho me, āvuso, cīvarenāti codanālakkhaṇanidassanametaṃ. Sace hi vācāya codeti, idaṃ vā vacanaṃ yāya kāyaci bhāsāya etassa attho vā vattabbo, ‘‘dehi me, āhara me’’tiādinā nayena pana vattuṃ na vaṭṭati. Abhinipphādeyyāti evaṃ vacībhedaṃ katvā tikkhattuṃ codayamāno paṭilābhavasena sādheyya. Iccetaṃ kusalanti etaṃ sundaraṃ.
“限六次”一语,这是依修习之男性用语。因为限六次,为该衣应默然而立,不应坐,不应接受食物,不应说法。然而被问“为何而来”时,只应说“贤友,请知”而已。若他坐等,则失其立处,失去来因,此乃为显示以身催促之相而说。此中,依最胜分限,三种催促与六种立处被开许,故催促之二倍立处被开许。因此,若他只催促,不立,可得六次催促。若他只立,不催促,可得十二次立处。若两者皆作,则一催促应减二立处。其中,若有人同日屡次去催促六次,或只去一次说“贤友,我需衣”六次;或同日屡次去立十二次,或只去一次立于各立处,他亦破坏一切催促与一切立处,何况在不同日子如是作者?此乃此中之决断。然而,若施主自己去净人处坐下,即使催促百次亦应(可以)。若两者皆未指出,且是口裹净人与背面净人,则不应对他说任何话。如是,此处显示了十种净人。
Chakkhattuparamanti bhāvanapuṃsakavacanametaṃ. Chakkhattuparamañhi tena cīvaraṃ uddissa tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ, na nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo. ‘‘Kiṃkāraṇā āgatosī’’ti vutte pana ‘‘jānāhi, āvuso’’ti ettakameva vattabbaṃ. Sace nisajjādīni karoti, ṭhānaṃ bhañjati, āgatakāraṇaṃ vināseti, idaṃ kāyena codanāya lakkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Ettha ca ukkaṭṭhaparicchedena tissannaṃ codanānaṃ channañca ṭhānānaṃ anuññātattā codanāya diguṇaṃ ṭhānaṃ anuññātaṃ hoti, tasmā sace codetiyeva, na tiṭṭhati, cha codanāyo labbhanti. Sace tiṭṭhatiyeva, na codeti, dvādasa ṭhānāni labbhanti. Sace ubhayaṃ karoti, ekāya codanāya dve ṭhānāni hāpetabbāni. Tattha yo ekadivasameva punappunaṃ gantvā chakkhattuṃ codeti, sakiṃyeva vā gantvā ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti chakkhattuṃ vadati, tathā ekadivasameva punappunaṃ gantvā dvādasakkhattuṃ tiṭṭhati, sakiṃyeva vā gantvā tatra tatra ṭhāne tiṭṭhati, sopi sabbacodanāyo sabbaṭṭhānāni ca bhañjati, ko pana vādo nānādivasesu evaṃ karontassāti ayamettha vinicchayo. Ye pana kappiyakārake dāyako sayameva gantvā nisīdati te satakkhattumpi codetuṃ vaṭṭati. Yo pana ubhohi pi aniddiṭṭho mukhavevaṭikakappiyakārako ca parammukhakappiyakārako ca, so na kiñci vattabbo, evaṃ idha dasapi kappiyakārakā dassitā honti.
“若更过此”者:指超过所说的催促与立处之限量。“舍堕”者:在更作努力时,一切加行皆犯恶作,由获得衣物而成舍堕。此中,应依此理而了知舍法:“尊者,此衣因催促过三次、立处过六次而得,乃舍堕。”其衣金从何处携来?即从国王或王家为施予该比丘之衣金被携来,“yatvassā”亦是读法,义同于此。“于彼处”即彼国王或王家之近处,此依处格而作近处之义。彼于该比丘无任何利益受用:即该衣金不为该比丘成办少许业用。“诸尊者当自取用”:即诸尊者当取得己财。“愿你们己财不坏”:即愿你们之己财不损。“此乃于彼随顺”:即此乃随顺彼出世间法、随顺于行法之义,是故,如此作者,于违犯之行得恶作。
Tatoce uttarīti vuttacodanāṭhānaparimāṇato uttari. Nissaggiyanti uttari vāyāmamānassa sabbappayogesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 539) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Yatassa cīvaracetāpannaṃ ābhatanti yato rājato vā rājabhoggato vā assa bhikkhuno cīvaracetāpannaṃ ānītaṃ, ‘‘yatvassā’’tipi pāṭho, ayameva attho. Tatthāti tassa rañño vā rājabhoggassa vā santikaṃ, samīpatthe hi idaṃ bhummavacanaṃ. Na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhotīti taṃ cetāpannaṃ tassa bhikkhuno appamattakampi kammaṃ na nipphādeti. Yuñjantāyasmanto sakanti āyasmanto attano santakaṃ dhanaṃ pāpuṇantu. Mā vo sakaṃvinassāti tumhākaṃ santakaṃ mā vinassatu. Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā lokuttaradhammaṃ anugatā, vattadhammatāti attho, tasmā evaṃ akaronto vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati.
于舍卫城,因优波难德于被唤“尊者,请今日住”时而不留止,依此事缘而制。此学处为共制、非受请而制,属三语波逸提。于催促与立处不足时,若想为过量或心怀疑,则犯恶作。若无催促而得、由施主催促后施与,以及疯狂者等,则无犯。指明净人比丘、由使者未作执受、于其上更作努力、由该努力而获得,此为本文之四相。其等起等,如第四(学处)所说。
Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha ‘‘ajjuṇho, bhante, āgamehī’’ti (pārā. 537) vuccamāno nāgamesi, tasmiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakesu codanāṭhānesu atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Acodanāya laddhe, sāmikehi codetvā dinne, ummattakādīnañca anāpatti. Kappiyakārakassa bhikkhuno niddiṭṭhabhāvo, dūtena appitatā, tatuttarivāyāmo, tena vāyāmena paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.
第二 羊毛品
2. Eḷakalomavaggo
1. 蚕丝学处释
1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā
刺毛品的第一条中,“混有蚕丝”是指即使仅与一根蚕丝混合,乃至在其制作场所被风吹落而混入的,也算混有蚕丝。“敷具”是指:在平地上将蚕丝层层铺开,以米浆等浇洒而制成的具有如此特征之物。“若令人制作,则犯舍堕”:在自作与教人作的过程中犯恶作,获得时犯舍堕。在此,应依“尊者,我令人制作了这混有蚕丝的敷具,应当舍弃”(《律藏》544)这一方式了知舍法;依此语句,此后的一切敷具舍法皆应如实了知。由于仅据此即能了知,故此后不再赘述。
Eḷakalomavaggassa paṭhame kosiyamissakanti ekenāpi kosiyaṃsunā antamaso tassa karaṇaṭṭhāne vātavegena nipātitenāpi missīkataṃ. Santhatanti same bhūmibhāge kosiyaṃsūni uparūpari santharitvā kañjiyādīhi siñcitvā kattabbatālakkhaṇaṃ. Kārāpeyya nissaggiyanti karaṇakārāpanappayogesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 544) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ, imasseva vacanassa anusārena ito paraṃ sabbasanthataṃ veditabbaṃ. Sakkā hi ettāvatā jānitunti na taṃ ito paraṃ dassayissāma.
因阿罗毗的六群比丘,就令人制作混有蚕丝的敷具一事,制定了此学处。此学处为不共制。若为自己而令人制作,则属受教诫者;若自己未完成而教令完成,犯四波逸提;若为他人而作、令人作,或获得他人所制而受用,犯恶作。制作帐幕等时,及对精神失常者等,不犯。混有蚕丝、为自己而令人制作敷具、获得,此为三支。起源等,即如洗染学处中所说的方式。
Āḷaviyaṃ chabbaggiye ārabbha kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, attano atthāya kārāpanavasena sāṇattikaṃ, attanā vippakatapaayosāpananayena catukkapācittiyaṃ, aññassatthāya karaṇakārāpanesu aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjane ca dukkaṭaṃ. Vitānādikaraṇe, ummattakādīnañca anāpatti. Kosiyamissakabhāvo, attano atthāya santhatassa karaṇakārāpanaṃ, paṭilābho cāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayenevāti.
二、纯黑学处释
2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā
第二条中,“纯黑色”是指纯黑、未与其他颜色混合者。在毗舍离,因六群比丘制作那样的敷具而制定,其余与第一条相同。
Dutiye suddhakāḷakānanti suddhānaṃ kāḷakānaṃ aññehi amissīkatānaṃ. Vesāliyaṃ chabbaggiye ārabbha tādisaṃ santhataṃ karaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.
三、二分学处释
3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā
第三,‘二分’是指两份。‘应取’是指应拿取。‘褐色毛’是指黄褐色之毛。此处的决断如下:若有人欲行制作,在他们毛中称量之后,应取黑毛两份、白毛一份、褐色毛一份。即使仅有一根黑毛过量,亦犯舍堕;不足者则听许。
Tatiye dve bhāgāti dve koṭṭhāsā. Ādātabbāti gahetabbā. Gocariyānanti kapilavaṇṇānaṃ. Ayaṃ panettha vinicchayo – yattakehi kattukāmo hoti, tesu tulayitvā dve koṭṭhāsā kāḷakānaṃ gahetabbā, eko odātānaṃ, eko gocariyānaṃ. Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāve nissaggiyaṃ hoti, ūnakaṃ vaṭṭati.
在舍卫城,因六群比丘而就制作那般敷具之事制定,属行作与非行作,其余则与第一条相同。然而,这三者若舍弃之后又复获得,亦不得受用。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha tādisaṃ santhataṃ karaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, kiriyākiriyaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti. Imāni pana tīṇi nissajjitvā paṭiladdhānipi paribhuñjituṃ na vaṭṭanti.
4. 六年学处的解释
4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā
第四,‘于六年之内’是指六年期限以内,即内部的意思。‘除了比丘僧团的允许之外’是指僧团给予病比丘敷具的许可;除此而外,未得许可者于六年内另作敷具,便犯舍堕。
Catutthe orena ce channaṃ vassānanti channaṃ vassānaṃ orimabhāge, antoti attho. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno santhatasammutiṃ deti, taṃ ṭhapetvā aladdhasammutikassa chabbassabbhantare aññaṃ santhataṃ karontassa nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,因众多比丘,就每年令人制作敷具一事而制定学处。‘除得到比丘僧团允许外’是此处的随制。获得此允许的比丘,只要疾病尚未平息,或平息后又复发,在此期间,无论前往何处,即使每年制作亦属许可。为他人而令人制作,或获得已作之敷具而受用,亦属许可。其余与第一条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha anuvassaṃ santhataṃ kārāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra bhikkhusammutiyā’’ti ayamettha anupaññatti, sā yena laddhā hoti, tassa yāva rogo na vūpasammati, vūpasanto vā puna kuppati, tāva gatagataṭṭhāne anuvassampi kātuṃ vaṭṭati, aññassatthāya kāretuṃ, katañca paṭilabhitvā paribhuñjitumpi vaṭṭati, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.
5. 坐具学处的解释
5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
第五条中,‘旧敷具’是指哪怕曾坐过一次或卧过一次的敷具。‘从周边’是指:从一边切取圆形或方形部分,使所切取之处约有一搩手量,应如此切取。铺设时,应将其铺设于一处,或拆散后与新的混合铺设,如此更为牢固。‘若不取’:指有旧敷具而不取。若无旧敷具,不取亦许可。为他人而令人制作,或获得已作之敷具而受用,亦属许可。
Pañcame purāṇasanthataṃ nāma yattha sakimpi nisinno vā hoti nipanno vā. Samantāti ekapassato vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā chinditvā gahitaṭṭhānaṃ yathā vidatthimattaṃ hoti, evaṃ gahetabbaṃ. Santharantena pana ekadese vā santharitabbaṃ, vijaṭetvā vā missakaṃ katvā santharitabbaṃ, evaṃ thirataraṃ hoti. Anādā ceti sati purāṇasanthate aggahetvā. Asati pana aggahetvāpi vaṭṭati, aññassatthāya kāretuṃ, katañca paṭilabhitvā paribhuñjitumpi vaṭṭati.
在舍卫城,因众多比丘,就舍弃敷具之事而制定,其余与第三条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha santhatavissajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
6. 羊毛学处的解释
6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā
第六,“已踏上旅途者”意指已踏上名为长途的道路者。所有这一切仅为表明事由;若在任何处所依法取得而持有,则无过失。“以三由旬为限”即从取毛处起,三由旬范围之内。“亲手”指以亲手、自携带之意。“若无携带者”指若无代为携带之人,即使有人充当携带者,但若实有,则可令其携带。若为医治风病,不用线串绑而放入耳孔中携带,自己超此三由旬一步者犯恶作,超第二步者犯舍堕波逸提。
Chaṭṭhe addhānamaggappaṭipannassāti addhānasaṅkhātaṃ dīghamaggaṃ paṭipannassa, sabbañcetaṃ vatthumattadīpanameva, yattha katthaci pana dhammena labhitvā gaṇhato doso natthi. Tiyojanaparamanti gahitaṭṭhānato tiyojanappamāṇaṃ desaṃ. Sahatthāti sahatthena, attanā haritabbānīti attho. Asante hāraketi asanteyeva aññasmimpi hārake. Sace pana atthi, taṃ gāhetuṃ vaṭṭati. Attanā pana antamaso vātābādhappaṭikāratthaṃ suttakena abandhitvā kaṇṇacchidde pakkhittānipi ādāya tiyojanaṃ ekaṃ pādaṃ atikkāmentassa dukkaṭaṃ, dutiyapādātikkame nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某位比丘而就超过三由旬之事制定,为不共制,非属教诫所摄;犯三种波逸提,于不足三由旬而生起超过想或犹豫者犯恶作。在三由旬的携往与带回中,若以居住意图前往彼处后而携带,或取得已断、已舍的羊毛而携带,或令他人携带,乃至用线串绑作成物品后携带,以及对于精神失常者等,皆无犯。羊毛处于未作物品的状态、初次获得、自己携带或放入不知情他人的车乘中而超过三由旬、携往与带回、非以居住意图,此为此处的五支。以羊毛为起因,属行作,非想解脱,非无想,是制戒罪,身业,三心,三受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha tiyojanātikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakatiyojane atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Tiyojanaṃ haraṇapaccāharaṇe, vāsādhippāyena gantvā tato paraṃ haraṇe, acchinnaṃ vā nissaṭṭhaṃ vā paṭilabhitvā haraṇe, aññaṃ harāpane, antamaso suttakenapi baddhakatabhaṇḍaharaṇe, ummattakādīnañca anāpatti. Eḷakalomānaṃ akatabhaṇḍatā, paṭhamappaṭilābho, attanā ādāya vā aññassa ajānantassa yāne pakkhipitvā vā tiyojanātikkamanaṃ, āharaṇapaccāharaṇaṃ, avāsādhippāyatāti imānettha pañca aṅgāni. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ , kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
7. 羊毛洗涤学处的解释
7. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第七项是在释迦族中,针对六群比丘,于洗涤羊毛的因缘中所制定。其中一切裁决,应依前述关于旧衣洗涤之理而了知。
Sattame sakkesu chabbaggiye ārabbha eḷakalomadhovāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Tattha purāṇacīvaradhovāpane vuttanayeneva sabbopi vinicchayo veditabbo.
8. 生金学处的解释
8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā
第八项中,“金银”指黄金和白银,此外,流通的货币、铜钱、木钱、胶钱等,在此都称为“银”。“若自取”是指为了自己,见到正在给予的、或放置某处、或是无主之物,便自行取用。“若令取”是指让其他人取用同样的东西。“若接受寄存或赠与”是指:当面说“这个给尊者吧”,或背后说“在某处有我的金银,那个给你”,仅通过言语或手势说出“给你”即已舍弃之物。若有人对此不以身或语拒绝,而心中接受,即称为“接受”。然而,若心中虽然接受、想要取用,但以身或语拒绝说“这不许可”;或虽未以身语拒绝,但保持清净心,不认为“这不适合我们”而不接受,则是允许的。“应舍弃”是指在取用等行为中,对于任何以贪著所系之物,按物品件数计算,犯应舍弃的波逸提。舍弃时,应在僧团中如此说:“尊者,我接受了银钱,这对我来说是应舍弃的,我将此舍给僧团。”若此时有在家人前来,应对他说“你知道此物”。当他问“用这个买什么”时,不应说“买某某”,而应告知如“酥油等比丘可受用的许可物”。若他买来,除那位接受银钱者外,所有比丘皆应分配受用。对于接受银钱者,因彼事缘而生起之物,即使
Aṭṭhame jātarūparajatanti suvaṇṇañceva rūpiyañca, apica kahāpaṇo lohamāsakadārumāsakajatumāsakādayopi ye vohāraṃ gacchanti, sabbe te idha rajatantveva vuttā. Uggaṇheyya vāti attano atthāya diyyamānaṃ vā yatthakatthaci ṭhitaṃ vā nippariggahitaṃ disvā sayaṃ gaṇheyya vā. Uggaṇhāpeyya vāti tadeva aññena gāhāpeyya vā. Upanikkhittaṃ vā sādiyeyyāti ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti evaṃ sammukhā vā, ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne mama hiraññasuvaṇṇaṃ, taṃ tuyhaṃ hotū’’ti evaṃ parammukhā ṭhitaṃ vā kevalaṃ vācāya vā hatthamuddāya vā ‘‘tuyha’’nti vatvā pariccattaṃ yo kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseyya, ayaṃ ‘‘sādiyeyyā’’ti vuccati. Sace pana cittena sādiyati, gaṇhitukāmo hoti, kāyena vā vācāya vā ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, kāyavācāhi appaṭikkhipitvā suddhacitto hutvā ‘‘nayidaṃ amhākaṃ kappatī’’ti na sādiyati, vaṭṭati. Nissaggiyanti uggahaṇādīsu yaṃkiñci karontassa aghanabaddhesu vatthūsu vatthugaṇanāya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Taṃ nissajjantena ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti (pārā. 584) evaṃ saṅghamajjheyeva nissajjitabbaṃ. Sace tattha koci gahaṭṭho āgacchati , ‘‘idaṃ jānāhī’’ti vattabbo. ‘‘Iminā kiṃ āhariyyatū’’ti bhaṇante pana ‘‘idaṃ nāmā’’ti avatvā ‘‘sappiādīni bhikkhūnaṃ kappantī’’ti evaṃ kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace so āharati, rūpiyappaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbehi bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Rūpiyappaṭiggāhakassa pana yaṃ tappaccayā uppannaṃ, taṃ aññena labhitvā diyyamānampi antamaso tato nibbattarukkhacchāyāpi paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Sace pana so kiñci āharituṃ na icchati, ‘‘imaṃ chaṭṭehī’’ti vattabbo. Sace yattha katthaci nikkhipati, gahetvā vā gacchati, na vāretabbo. No ce chaṭṭeti, pañcaṅgasamannāgato bhikkhu rūpiyachaṭṭako sammannitabbo. Tena animittaṃ katvāva gūthaṃ viya chaṭṭetabbaṃ. Sace nimittaṃ karoti, dukkaṭaṃ āpajjati.
此戒于王舍城,针对乌巴难达接受银钱之事而制定,为共通学处。教唆者,犯三波逸提。对非银钱生起银钱想,或有疑惑,或为僧团、塔庙等利益而接受,以及接受珍珠、宝石等,犯恶作。依宝石学处之理,代为存放者及疯狂者等,无犯。金银性、为己而作、于取用等中任意一种,此即三支。犯缘方面,或有以身业取用而犯者,或有非以身业仅由不拒绝而犯者。其余与“媒嫁学处”中所说相同。
Rājagahe upanandaṃ ārabbha rūpiyappaṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, arūpiye rūpiyasaññino vematikassa vā, saṅghacetiyādīnaṃ atthāya gaṇhantassa, muttāmaṇiādippaṭiggahaṇe ca dukkaṭaṃ. Ratanasikkhāpadanayena nikkhipantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Jātarūparajatabhāvo, attuddesikatā, gahaṇādīsu aññatarabhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīsu siyā kiriyaṃ gahaṇena āpajjanato, siyā akiriyaṃ paṭikkhepassa akaraṇato, sesaṃ sañcaritte vuttanayamevāti.
9. 银钱交易学处的解释
9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā
第九项中,“种种”是指依制作等方式而有多种。“银钱交易”指金银的交换。前一条学处禁止了接受应舍弃物与恶作物,而此条禁止交换。因此,以恶作物交换恶作物或许可物,或以许可物交换恶作物,犯恶作。然而,以应舍弃物交换应舍弃物、恶作物或许可物,或以恶作物、许可物交换应舍弃物,犯应舍弃。应依前述之理,于僧团中舍弃。所舍之物,亦应依彼处所说之理而行。
Navame nānappakārakanti katādivasena anekavidhaṃ. Rūpiyasaṃvohāranti jātarūparajataparivattanaṃ. Purimasikkhāpadena hi nissaggiyavatthudukkaṭavatthūnaṃ paṭiggahaṇaṃ vāritaṃ, iminā parivattanaṃ. Tasmā dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthukappiyavatthūni, kappiyavatthunā ca dukkaṭavatthuṃ parivattentassa dukkaṭaṃ. Nissaggiyavatthunā pana nissaggiyavatthuṃ vā dukkaṭavatthuṃ vā kappiyavatthuṃ vā, dukkaṭavatthukappiyavatthūhi ca nissaggiyavatthuṃ parivattentassa nissaggiyaṃ hoti, taṃ purimanayānusāreneva saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ, nissaṭṭhavatthusmiñca tattha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
因六群比丘在舍卫城发生银钱交易之事而制定,为共通制戒,不涉教唆。凡以自有财物进行交换,其财物属金银,且有交换行为,即具足此中二支。犯者由身业构成,其余内容与前一条学处所说相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha rūpiyasaṃvohāravatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, yaṃ attano dhanena parivatteti, tassa vā dhanassa vā rūpiyabhāvo ceva, parivattanañcāti imānettha dve aṅgāni. Kiriyaṃ, sesaṃ anantarasikkhāpade vuttanayamevāti.
十、买卖学处注释
10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā
第十项中的“种种”,是就行衣等许可物品的种类而有多种。“买卖”即买与卖。以“用此给我那,拿来此,交换,购买”等方便,取用他人的许可物品,即成买;给出自己的许可物品,即成卖。因此,除了五种同法者,凡如此给出自己的许可物品,即使取用的是属于母亲的许可物品,也犯应舍弃。犯此者,依前面所说的特征,应在僧团、多人或一人前,对所对境舍弃其物。若指示别人:“你享用或拿取此物后,去取来或做某某”——像这样令人去取染料等,或令人打制铁器等工具、平整土地等新作,若有实物,应舍弃该物;若无实物,则只须忏悔波逸提。
Dasame nānappakārakanti cīvarādīnaṃ kappiyabhaṇḍānaṃ vasena anekavidhaṃ. Kayavikkayanti kayañceva vikkayañca. ‘‘Iminā imaṃ dehi, imaṃ āhara, parivattehi, cetāpehī’’ti iminā hi nayena parassa kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhanto kayaṃ samāpajjati, attano kappiyabhaṇḍaṃ dento vikkayaṃ samāpajjati. Tasmā ṭhapetvā pañca sahadhammike yaṃ evaṃ attano kappiyabhaṇḍaṃ datvā mātu santakampi kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhāti, taṃ nissaggiyaṃ hoti. Vuttalakkhaṇavasena saṅghagaṇapuggalesu yassa kassaci nissajjitabbaṃ, ‘‘imaṃ bhuñjitvā vā gahetvā vā idaṃ nāma āhara vā karohi vā’’ti rajanādiṃ āharāpetvā vā dhamakaraṇādiparikkhāraṃ bhūmisodhanādiñca navakammaṃ kāretvā vā santaṃ vatthu nissajjitabbaṃ, asante pācittiyaṃ desetabbameva.
在舍卫城,因尊者乌巴难达涉及买卖之事而制定。若有人问价:“此物值几何?”若想从某人手中得到物品,除了那人,即使令其子或其兄弟担当净人而指示:“你用这个从他那里取那个来给……”;或者说:“我们有这些,我们需要这个和那个”,然后取用自己财物所换得之物;若与同法者进行买卖;以及对于疯癫者等,均无罪。自己财物所换得之物,及用以交换之物,其净物性、非同法者性,以及犯买卖——此为三支。其余内容与银钱交易学处所说相同。
Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha kayavikkayavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘idaṃ kiṃ agghatī’’ti evaṃ agghaṃ pucchantassa, yassa hatthato bhaṇḍaṃ gaṇhitukāmo hoti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso tasseva puttabhātukampi kappiyakārakaṃ katvā ‘‘iminā idaṃ nāma gahetvā dehī’’ti ācikkhantassa, ‘‘idaṃ amhākaṃ atthi, amhākañca iminā ca iminā ca attho’’ti evaṃ vatvā attano dhanena laddhaṃ gaṇhantassa, sahadhammikehi saddhiṃ kayavikkayaṃ karontassa, ummattakādīnañca anāpatti. Yaṃ attano dhanena parivatteti, yena ca parivatteti, tesaṃ kappiyavatthutā, asahadhammikatā, kayavikkayāpajjanañcāti imānettha tīṇi aṅgāni. Sesaṃ rūpiyasaṃvohāre vuttanayamevāti.
一、钵学处注释
1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā
钵品第一中,所谓“多余钵”,指的是既未决意、也未分配的钵,且此钵须为最大、中等、最小三种规格中的任一种合量者。其具体量度,依律文“能容纳半阿罗迦饭”等(波罗夷 602)的方法而说。今于此作如下抉择:取未受损坏的旧粳米,精舂纯净后,用两摩揭陀量器量取,以此米煮成的饭,无生粒、不烂糊、成团状、极为清净,如同堆起的茉莉花蕾一般。将这样的沥饭全部盛入钵中,然后加入相当于此饭量四分之一、不稠不稀、可用手取、具足一切调味料的绿豆羹。接着,依照抟食相搭配的原则,加入足以作为最后一口抟食的鱼肉等菜肴。至于酥油、油、酪浆、酸粥等则不计算在内,因为它们随饭而计,不能令其减损或增加。如此一切放入后,若正齐钵口边缘下方的纹线而平满,以线或条刮过时,线或条恰好触及其下缘,此即名为“最大钵”。若超过那条纹线而呈堆状,则名为“最大下钵”;若未达那条纹线,而在其内,则名为“最大上钵”。最大钵的半量名为“中钵”,中钵的半量名为“下钵”。至于它们的差别之相,也应当依照所说的方法来了解。在这九种钵中,最大上钵与下下钵,这两种不被视为钵;其余七种才名为“合量钵”。以上只是略说,广说见于《一切善见》(波罗夷注 2.598等)。因此,当获得这样合量、且以沙门相应之法烹制而成的铁钵或陶钵后,应当舍弃旧钵,并在十日内对新钵进行决意。如果他还持有……
Pattavaggassa paṭhame atirekapattoti anadhiṭṭhito ca avikappito ca, so ca kho ukkaṭṭhamajjhimomakānaṃ aññataro pamāṇayuttova, tassa pamāṇaṃ ‘‘aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātī’’tiādinā (pārā 602) nayena pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhānaṃ dve magadhanāḷiyo gahetvā tehi taṇḍulehi anuttaṇḍulamakilinnamapiṇḍikaṃ suvisadaṃ kundamakuḷarāsisadisaṃ avassāvitodanaṃ pacitvā niravasesaṃ patte pakkhipitvā tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo, tato ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabbaṃ, sappitelatakkarasakañjiyādīni pana gaṇanūpagāni na honti. Tāni hi odanagatikāneva, neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti, evametaṃ sabbampi pakkhittaṃ sace pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogadhameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto. Ukkaṭṭhato upaḍḍhappamāṇo majjhimo. Majjhimapattato upaḍḍhappamāṇo omako. Tesampi vuttanayeneva bhedo veditabbo. Iccetesu navasu ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako cāti dve apattā, sesā satta pattā pamāṇayuttā nāma, ayametthasaṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.598 ādayo) vutto, tasmā evaṃ pamāṇayuttaṃ samaṇasāruppena pakkaṃ ayopattaṃ vā mattikāpattaṃ vā labhitvā purāṇapattaṃ paccuddharitvā antodasāhe adhiṭṭhātabbo. Sace panassa mūlato kākaṇikamattampi dātabbaṃ avasiṭṭhaṃ hoti, adhiṭṭhānupago na hoti, appaccuddharantena vikappetabbo. Tattha paccuddharaṇādhiṭṭhānalakkhaṇaṃ cīvaravagge vuttanayeneva veditabbaṃ, vikappanalakkhaṇaṃ parato vakkhāma. Sace pana koci apattako bhikkhu dasa patte labhitvā sabbe attanāva paribhuñjitukāmo hoti, ekaṃ pattaṃ adhiṭṭhāya puna divase taṃ paccuddharitvā añño adhiṭṭhātabbo, etenupāyena vassasatampi pariharituṃ sakkā. Yo panassa patto mukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulamattokāsato paṭṭhāya yatthakatthaci kaṅgusitthanikkhamanamattena chiddena chiddo hoti, so adhiṭṭhānupago na hoti. Puna chidde pākatike kate adhiṭṭhātabbo, sesaṃ adhiṭṭhānavijahanaṃ ticīvare vuttanayameva.
于舍卫城,因六群比丘而制定,此事关涉持多余钵,属不共制。其余注释的次第,应依衣品第一学处中所说之法来了解。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha atirekapattadhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sesavaṇṇanākkamo cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabboti.
二、少于五缀补学处注释
2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā
就第二种而言,“少于五缀”是指该钵尚未满五缀,即五缀不具足之义。说“以彼少于五缀者”,是表状态之相,用工具格。此处,由于无缀之钵同样五缀全不具足、完全没有,因此在释词中说:“少于五缀钵,即无缀钵、或一缀钵……”等(波罗夷613)。又因说“以少于五缀者”,若钵有五缀或有五缀处,便不在此列,因此可乞求他钵。若钵从口沿以下,出现长约两指宽的脱落裂纹,即于该裂纹下缘,用钻器钻孔后烧煮,再以线绳、摩迦脂绳之类或铅线予以缀合;为使缀线不沾食物,应以铅片或某种硬胶等加以覆盖。此钵应当决意后受用。也可作细孔而缀之;亦可用烧制的糖浆和石粉缀合。若有两条裂纹,或一条裂纹长达四指,应作两缀。若有三条裂纹,或一条裂纹长达六指,应作三缀。若有四条裂纹,或一条裂纹长达八指,应作四缀。若有五条裂纹,或一条裂纹长达十指,该钵无论已缀未缀,皆不如法,应乞求他钵。以上是陶钵之抉择。
Dutiye ūnāni pañca bandhanāni assāti ūnapañcabandhano, nāssa pañca bandhanāni pūrentīti attho, tena ūnapañcabandhanena, itthambhūtassa lakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Tattha yasmā abandhanassāpi pañca bandhanāni na pūrenti sabbaso natthitāya, tenassa padabhājane ‘‘ūnapañcabandhano nāma patto abandhano vā ekabandhano vā’’tiādi (pārā. 613) vuttaṃ. ‘‘Ūnapañcabandhanenā’’ti ca vuttattā yassa pañcabandhano patto hoti pañcabandhanokāso vā, tassa so apatto, tasmā aññaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati. Yasmiṃ pana patte mukhavaṭṭito heṭṭhā bhaṭṭhā dvaṅgulappamāṇā ekāpi rāji hoti, taṃ tassā rājiyā heṭṭhimapariyante pattavedhakena vijjhitvā pacitvā suttarajjukamakacirajjukādīhi vā tipusuttakena vā bandhitvā taṃ bandhanaṃ āmisassa alagganatthaṃ tipupaṭṭakena vā kenaci baddhasilesādinā vā paṭicchādetabbaṃ, so ca patto adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbo, sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabbo, phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhitumpi vaṭṭati. Yassa pana dve rājiyo vā ekāyeva vā caturaṅgulā, tassa dve bandhanāni dātabbāni. Yassa tisso vā ekāyeva vā chaḷaṅgulā, tassa tīṇi. Yassa catasso vā ekāyeva vā aṭṭhaṅgulā, tassa cattāri. Yassa pañca vā ekāyeva vā dasaṅgulā, so baddhopi abaddhopi apattoyeva, añño viññāpetabbo, esa tāva mattikāpatte vinicchayo.
然而,对于铁钵,即使有五个或更多的孔洞,若用铁粉、楔子或铁片修补后表面平滑,该钵仍可自己受用,不应向他人乞求新钵。但若哪怕只有一个大孔,即使以铁片修补后也不平滑、食物会粘在钵上,那么此钵便不如法,应向他人乞求新钵。当铁钵已达到钵的极限,或陶钵的缀数不足五处时,若有人在这种情况下向他人乞求新钵,行动中即犯恶作,获得钵时则犯舍堕,应当舍弃。舍弃时,必须在僧团中舍出,因此说“应在比丘众中舍出”。至于“在那比丘众中”云云,那些比丘应各自带着自己原本决意受持的钵聚集,然后由所推选的分钵者说明该钵存在的优点后,对长老说:“尊者,请接受此钵。”若长老不喜该钵,或因少欲而不接受,这是可以的。但若出于悲悯而不接受,则犯恶作。如果接受,应让第二长老接受长老的钵,依此方式,乃至让僧团中最年轻的比丘接受。而那只被放弃的钵,称为“钵之极限”,应给予那位比丘。那位比丘也应如同对待通过乞求而获得的钵那样,恭敬受用。若因厌弃而将其置于不当之处,或不使用,或舍弃,则犯恶作。
Ayopatte pana sacepi pañca vā atirekāni vā chiddāni honti, tāni ce ayacuṇṇena vā āṇiyā vā lohamaṇḍalena vā baddhāni maṭṭhāni honti, sveva paribhuñjitabbo, añño na viññāpetabbo. Atha pana ekampi chiddaṃ mahantaṃ hoti, lohamaṇḍalena baddhampi maṭṭhaṃ na hoti, patte āmisaṃ laggati, akappiyo hoti ayaṃ patto, añño viññāpetabbo. Yo pana evaṃ pattasaṅkhepagate vā ayopatte, ūnapañcabandhane vā mattikāpatte sati aññaṃ viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyo hoti, nissajjitabbo. Nissajjantena saṅghamajjhe eva nissajjitabbo, tena vuttaṃ ‘‘bhikkhuparisāya nissajjitabbo’’ti. Yo ca tassā bhikkhuparisāyātiettha tehi bhikkhūhi pakatiyā eva attano attano adhiṭṭhitaṃ pattaṃ gahetvā sannipatitabbaṃ, tato sammatena pattaggāhāpakena pattassa vijjamānaguṇaṃ vatvā ‘‘bhante, imaṃ gaṇhathā’’ti thero vattabbo. Sace therassa so patto na ruccati, appicchatāya vā na gaṇhāti, vaṭṭati. Tasmiṃ pana anukampāya agaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana gaṇhāti, therassa pattaṃ dutiyattheraṃ gāhāpetvā eteneva upāyena yāva saṅghanavakā gāhāpetabbo, tena pariccattapatto pana pattapariyanto nāma, so tassa bhikkhuno padātabbo. Tenāpi so yathā viññāpetvā gahitapatto, evameva sakkaccaṃ paribhuñjitabbo. Sace pana taṃ jigucchanto adese vā nikkhipati, aparibhogena vā paribhuñjati, vissajjeti vā, dukkaṭaṃ āpajjati.
此戒因六群比丘乞求多个钵的事件而制定,属共通制戒,非不待命令。无缀、一缀、二缀、三缀、四缀、无缀处、一缀处、二缀处、三缀处、四缀处——若让人据此换取,如此每一只钵便有十类、十种钵相。若以换取而言,则有一百条舍堕波逸提。对于钵丢失者、钵破损者、在自家亲戚已邀请的情况下、在为他人而由亲戚已邀请的情况下、为他人乞求者、以自有财物获取者,以及精神失常者等,皆无犯。已决意受持之钵缀数不足五处、为自己指定、未作乞求、以及由此获得,这是此处的四个构成要素。起源等,与洗钵学处中所说方式相同。
Sakkesu chabbaggiye ārabbha bahū patte viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ , abandhanena abandhanaṃ, ekabandhanaṃ, dubandhanaṃ, tibandhanaṃ, catubbandhanaṃ, abandhanokāsaṃ, ekadviticatubbandhanokāsaṃ cetāpeti, evaṃ ekekena pattena dasadhā dasavidhaṃ pattaṃ. Cetāpanavasena pana ekaṃ nissaggiyapācittiyasataṃ hoti. Naṭṭhapattassa, bhinnapattassa, attano ñātakappavārite, aññassa ca ñātakappavārite, tassevatthāya viññāpentassa, attano dhanena gaṇhato, ummattakādīnañca anāpatti. Adhiṭṭhānupagapattassa ūnapañcabandhanatā, attuddesikatā, akataviññatti , tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.
三、药物学处注释
3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā
第三类:应储存者,即应当储存、应当受用之物。由此可知,若自己受持后存放的物品超过七日,亦无犯,因为这些物品本不宜依储存规则处理。所谓“药”,是指无论是否实际起到药的作用,都如此称呼的物品。酥油,即牛等之酥油,凡其肉允许食用者,其酥油亦允许;生酥亦然。油,指由芝麻、芥子、摩度迦花、蓖麻、兽脂等所制成的油。蜜,仅指蜂蜜。糖,指以甘蔗汁为原料,未经煮或仅部分煮过的所有甘蔗制品,都应理解为“糖”。受持他们之后,即指受持那些药之后,而非受持其原料。由此显示,除了兽脂油之外,凡在此属于时药原料者,受持其原料后制成的酥油等,即使超过七日也无犯。然而,兽脂油若在适时受持、适时煮炼、适时混合,则允许以油的使用方式使用。因此,除了人脂之外,任何其他兽脂,在食前受持后,自己煮炼所成的油,也允许在七日内以无食物掺杂的方式使用。但若由未受具足戒者煮炼之后给予,则在当日食前,即使掺杂食物亦可使用。其他时药原料的原料,则绝不可煮炼。所生成的酥油或生酥可以煮炼,但即使在当日食前,也不可有食物掺杂地食用。然而,从食前受持的乳等……
Tatiye paṭisāyanīyānīti paṭisāyitabbāni, paribhuñjitabbānīti attho. Etena sayaṃ uggahetvā nikkhittānaṃ sattāhātikkamepi anāpattiṃ dasseti, tāni hi paṭisāyituṃ na vaṭṭanti. Bhesajjānīti bhesajjakiccaṃ karontu vā, mā vā, evaṃ laddhavohārāni. Sappi nāma gavādīnaṃ sappi, yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi. Tathā navanītaṃ. Telaṃ nāma tilasāsapamadhūkaeraṇḍakavasādīhi nibbattitaṃ. Madhu nāma makkhikāmadhumeva. Phāṇitaṃ nāma ucchurasaṃ upādāya pana apakkā vā avatthukapakkā vā sabbāpi ucchuvikati ‘‘phāṇita’’nti veditabbaṃ. Tāni paṭiggahetvāti tāni bhesajjāni paṭiggahetvā, na tesaṃ vatthūni. Etena ṭhapetvā vasātelaṃ yānettha yāvakālikavatthukāni, tesaṃ vatthūni paṭiggahetvā katāni sappiādīni sattāhaṃ atikkāmayatopi anāpattiṃ dasseti. Vasātelaṃ pana kāle paṭiggahitaṃ kāle nipakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjituṃ anuññātaṃ, tasmā ṭhapetvā manussavasaṃ aññaṃ yaṃkañci vasaṃ purebhattaṃ paṭiggahetvā sāmaṃ pacitvā nibbattitatelampi sattāhaṃ nirāmisaparibhogena vaṭṭati. Anupasampannena pacitvā dinnaṃ pana tadahupurebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, aññesaṃ yāvakālikavatthūnaṃ vatthuṃ pacituṃ na vaṭṭatiyeva. Nibbattitasappi vā navanītaṃ vā pacituṃ vaṭṭati, taṃ pana tadahupurebhattampi sāmisaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Purebhattaṃ paṭiggahitakhīrādito anupasampannena pacitvā katasappiādīni pana tadahupurebhattaṃ sāmisānipi vaṭṭanti, pacchābhattato paṭṭhāya anajjhoharaṇīyāni, sattāhātikkamepi anāpatti. Sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānīti sannidhiṃ katvā nidahitvā purebhattaṃ paṭiggahitāni tadahupurebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭanti, pacchābhattato paṭṭhāya pana tāni ca, pacchābhattaṃ paṭiggahitāni ca sattāhaṃ nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbānīti attho. ‘‘Paribhuñjitabbānī’’ti ca vacanato antosattāhe abbhañjanādīnaṃ atthāya adhiṭṭhahitvā ṭhapitesu anāpatti, yāvajīvikāni sāsapamadhūkaeraṇḍakaaṭṭhīni telakaraṇatthaṃ paṭiggahetvā tadaheva katatelaṃ sattāhakālikaṃ, dutiyadivase kataṃ chāhaṃ vaṭṭati, tatiyadivase kataṃ pañcāhaṃ, catutthapañcamachaṭṭhasattamadivase kataṃ tadaheva vaṭṭati. Sace yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ hoti, aṭṭhamadivase kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, anissaggiyattā pana bāhiraparibhogena vaṭṭati. Sacepi na karoti, telatthāya paṭiggahitasāsapādīnaṃ pana pāḷiyaṃ anāgatasappiādīnañca sattāhātikkame dukkaṭaṃ āpajjati. Sītudakena katamadhūkapupphaphāṇitaṃ pana phāṇitagatikameva, ambaphāṇitādīni yāvakālikāni. Yaṃ panettha sattāhakālikaṃ, taṃ nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi aruādīni vā makkhetuṃ, ajjhoharituṃ vā na vaṭṭati. Padīpe kāḷavaṇṇe vā upanetabbaṃ, aññassa bhikkhuno kāyikaparibhogaṃ vaṭṭati. Yaṃ pana nirapekkho pariccajitvā puna labhati, taṃ ajjhoharitumpi vaṭṭati. Visuṃ ṭhapitasappiādīsu, ekabhājane vā amissitesu vatthugaṇanāya āpattiyo.
此戒在舍卫城因众多比丘而制,缘于超过七日之事;其余应知,如衣品第一学处中所说。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha sattāhaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
四、雨季浴衣学处注释
4. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā
第四:热季余一月,即四个热季月中的最后一个后月。应寻求:从热季最后一月的第一天起,直至迦提月最后一天止,在此期间,通过“是时,为雨季浴衣”等语令生信乐,或从僧团、从自己的亲属及有请者处,以“请给我雨季浴衣”等语乞求而寻求。若在非亲属、无请者处令生信乐,则于语词违犯时犯恶作;若以“给我”等语令知,则依向非亲属乞求学处,犯应舍波逸提。作已应穿着:从热季最后半个月的第一天起,直至迦提月最后一天止,在此期间,以针线活完成、乃至仅以坏色染及作点净,作已应穿着。由此显示:热季最后一月为寻求之范围,最后半个月为制作与穿着之范围,在雨季四个月中,全部皆可。而此所允许的热季最后一月,即使已作寻求,也不可决意雨季浴衣。若该月过后,雨季推迟,则再得一月的宽免;应洗净后存放,于入雨安居日决意。若因失念或不足而未作,则那两个月份与雨季四个月,共得六个月宽免。若在迦提月敷展咖提那衣,则再得四个月,如此共十个月。此后,若因忆念与期望而将其作为根本衣存放,则得一个月,如此共得十一个月宽免;此后,一日也不得。
Catutthe māso seso gimhānanti catunnaṃ gimhamāsānaṃ eko pacchimamāso seso. Pariyesitabbanti gimhānaṃ pacchimamāsassa paṭhamadivasato paṭṭhāya yāva kattikamāsassa pacchimadivaso, tāva ‘‘kālo vassikasāṭikāyā’’tiādinā satuppādakaraṇena, saṅghassa pavāritaṭṭhānato, attano ñātakappavāritaṭṭhānato pana ‘‘detha me vassikasāṭikacīvara’’ntiādikāya viññattiyāpi pariyesitabbaṃ. Aññātakaappavāritaṭṭhāne satuppādaṃ karontassa vattabhede dukkaṭaṃ, yathā vā tathā vā ‘‘detha me’’tiādivacanena viññāpentassa aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katvā nivāsetabbanti gimhānaṃ pacchimaddhamāsassa paṭhamadivasato paṭṭhāya yāva kattikamāsassa pacchimadivaso, tāva sūcikammaniṭṭhānena sakimpi vaṇṇabhedamattarajanena kappabindukaraṇena ca katvā paridahitabbā. Ettāvatā gimhānaṃ pacchimo māso pariyesanakkhettaṃ , pacchimo addhamāso karaṇanivāsanakkhettampi, vassānassa catūsu māsesu sabbampi taṃ vaṭṭatīti ayamattho dassito hoti. Yo cāyaṃ gimhānaṃ pacchimo māso anuññāto, ettha katapariyesitampi vassikasāṭikaṃ adhiṭṭhātuṃ na vaṭṭati. Sace tasmiṃ māse atikkante vassaṃ ukkaḍḍhiyati, puna māsaparihāraṃ labhati, dhovitvā pana nikkhipitvā vassūpanāyikadivase adhiṭṭhātabbā. Sace satisammosena vā appahonakabhāvena vā akatā hoti. Te ca dve māse vassānassa catumāsanti cha māse parihāraṃ labhati. Sace pana kattikamāse kathinaṃ atthariyati, aparepi cattāro māse labhati, evaṃ dasa māsā honti. Tato parampi satiyā paccāsāya taṃ mūlacīvaraṃ katvā ṭhapentassa ekamāsanti evaṃ ekādasa māse parihāraṃ labhati, ito paraṃ ekāhampi na labhati.
所谓“若夏季余月”,是指从夏季最后一月的月初部分,直至冬季的第一天,这是它的含义。“寻求”:在这七个月的非时求衣期间,若有人从非亲戚、未受邀请之处,以生起资具的方式寻求,则犯舍堕波逸提;若向他人表达请求,则依非亲戚请求学处犯舍堕波逸提;若向亲戚或已受邀请者表达请求,依该学处无罪;若仅作资具的生起,则依此学处有犯。“若夏季余半月”,是指夏季最后半个月之前的月初部分,也就是一个半月的时间内。“作已而著”:在此期间,即使是以如法的方式获得后,作衣而著用者,亦犯舍堕。
Orena ce māsoseso gimhānanti gimhānaṃ pacchimamāsassa orimabhāge yāva hemantassa paṭhamadivaso, tāvāti attho. Pariyeseyyāti etesu sattasu piṭṭhisamayamāsesu aññātakaappavāritaṭṭhānato satuppādakaraṇena pariyesantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, viññāpentassa aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, ñātakappavārite viññāpentassa tena sikkhāpadena anāpatti, satuppādaṃ karontassa iminā sikkhāpadena āpatti. Orenaddhamāso seso gimhānanti gimhānassa pacchimaddhamāsato orimabhāge ekasmiṃ addhamāse. Katvā nivāseyyāti etthantare dhammena uppannampi katvā nivāsentassa nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,因六群比丘而于雨浴衣的寻求之事上制定,此为不共许制,非命令式,属三句波逸提。当不足一月或半月时,若作过量想或生起疑惑者,犯恶作;同样,在雨浴衣尚在时,令裸身淋雨者,亦犯恶作。然而,在池塘等处沐浴者、或衣被割截者、或衣丢失者,因“未著衣,贼来夺”等灾难因缘而加以著用者,以及精神失常者等,无罪。此处,雨浴衣的“为自己指定性”“非时寻求性”以及“由此获得”,这是寻求犯的三个条件。“有衣性”“无灾难”“雨浴衣的自性”“非时著用”,这是著用犯的四个条件。其等起等,如同洗濯学处中所说之法。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha vassikasāṭikapariyesanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakamāsaddhamāsesu atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ, tathā satiyā vassikasāṭikāya naggassa kāyaṃ ovassāpayato. Pokkharaṇiyādīsu pana nhāyantassa vā acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā ‘‘anivatthaṃ corā harantī’’ti evaṃ āpadāsu vā nivāsayato ummattakādīnañca anāpatti. Ettha ca vassikasāṭikāya attuddesikatā, asamaye pariyesanatā, tāya ca paṭilābhoti imāni tāva pariyesanāpattiyā tīṇi aṅgāni . Sacīvaratā, āpadābhāvo, vassikasāṭikāya sakabhāvo, asamaye nivāsananti imāni nivāsanāpattiyā cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.
五、夺衣学处注释
5. Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā
第五,“亲自给衣后”:是指期待对方为自己作服务等,而自己亲自给了衣之后。“夺取”:见到对方不作服务等,便以“这是我的”之想而夺取者,依物品数目有犯。“令夺取”中,命令“夺取”时犯恶作,所命令夺取的衣有多少件,即依其数目有犯。
Pañcame sāmaṃ cīvaraṃ datvāti veyyāvaccādīni paccāsisamāno sayameva datvā. Acchindeyyāti veyyāvaccādīni akarontaṃ disvā sakasaññāya acchindantassa vatthugaṇanāya āpattiyo. Acchindāpeyyātiettha pana ‘‘acchindā’’ti āṇattiyā dukkaṭaṃ, acchindesu yattakāni āṇattāni, tesaṃ gaṇanāya āpattiyo.
此学处因舍卫城的乌巴难达尊者夺衣之事而制定,是共许制,带有命令式,为三句波逸提。若对未受具足戒者,生起已受具足戒想、疑惑或未受具足戒想而夺其物,犯恶作;若夺已受具足戒者除可作净的最下衣之外的其他资具,犯恶作;若夺未受具足戒者的任何物品,亦犯恶作。然而,若对方出于满意或嗔怒而给予,或取用者以亲厚想而取,以及精神失常者等,则无罪。可作净的最下衣性、亲自给予性、作己物想、已受具足戒性、以嗔怒而夺取或令夺取,这是此处的五个条件。其等起等与不与取相似,唯感受不同——此处唯是苦受。
Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvaraacchindanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ. Anupasampanne upasampannasaññino, vematikassa, anupasampannasaññino vā, upasampannassāpi vikappanupagapacchimacīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ, anupasampannassa ca yaṃkiñci acchindato vā dukkaṭaṃ. Tena tuṭṭhena vā kupitena vā dinnaṃ pana tassa vissāsaṃ vā gaṇhantassa ummattakādīnañca anāpatti. Vikappanupagapacchimacīvaratā, sāmaṃ dinnatā, sakasaññitā, upasampannatā, kodhavasena acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni aññatra vedanāya. Vedanā pana idha dukkhavedanāyevāti.
六、求线学处注释
6. Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
第六中,“线”指六种麻线等,或其随顺品。“请求后”指为衣而乞求之后。“令织”指以不如法的请求,即说“贤友,请为我织衣”而令其织造。如此令织者,当织工为织衣而从事安置梭、综等操作时,于一切操作中犯恶作;获得衣物时,犯舍堕。
Chaṭṭhe suttanti chabbidhaṃ khomasuttādiṃ vā tesaṃ anulomaṃ vā. Viññāpetvāti cīvaratthāya yācitvā. Vāyāpeyyāti ‘‘cīvaraṃ me, āvuso, vāyathā’’ti akappiyāya viññattiyā vāyāpeyya. Nissaggiyanti evaṃ vāyāpentassa yo tantavāyo cīvaravāyanatthaṃ turivemasajjanādike payoge karoti, tassa sabbappayogesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
此学处因王舍城的六群比丘于令织衣之事而制定,是共许制,非命令式。以已请求的线、令已请求的织工织造者,当衣布纵向织至约一搩手、横向织至约一肘时,便犯舍堕。如此,随衣的增长,依此量所犯的罪亦随之增长。然而,若以未请求而获得的线令织者,如前述犯舍堕,此处则犯恶作。若以已请求及未请求的线令织者,当依上述量织成如田畦相条纹的衣时,于不如法线所成之部分犯波逸提,于其余部分同样犯恶作。若某部分小于此量,则所有部分皆唯犯恶作。又若以间隔的线,纵向为如法、横向为不如法而织成者,则依前述之量计数犯恶作。依此方法,当知由如法织工以不如法线、由如法与不如法织工以如法线、不如法线、如法与不如法线之犯相差别。三句波逸提,若未令织而作已令织想,或生疑惑者,犯恶作。为缝衣、系腰带、系肩带、钵袋、滤水囊而请求线者,令亲戚或已受邀请者织造如法线者,为他人而作,以自己财物,以及精神失常者等,无罪。为衣而请求的线、为自己指定性、以不如法织工依不如法请求而令织,这是此处的三个条件。其等起等,如洗濯学处中所说。
Rājagahe chabbaggiye bhikkhū ārabbha cīvaravāyāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, viññāpitasuttaṃ viññāpitatantavāyena vāyāpentassa dīghato vidatthimatte tiriyañca hatthamatte vīte nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Iti yāva cīvaraṃ vaḍḍhati, tāva iminā pamāṇena āpattiyo vaḍḍhanti. Teneva pana aviññattiyā laddhasuttaṃ vāyāpentassa yathā pubbe nissaggiyaṃ , evaṃ idha dukkaṭaṃ. Teneva viññattañca aviññattañca vāyāpentassa sace vuttappamāṇena kedārabaddhaṃ viya cīvaraṃ hoti, akappiyasuttamaye paricchede pācittiyaṃ, itarasmiṃ tatheva dukkaṭaṃ. Tato ce ūnatarā paricchedā, sabbaparicchedesu dukkaṭāneva. Atha ekantarikena vā suttena dīghato vā kappiyaṃ tiriyaṃ akappiyaṃ katvā vītaṃ hoti, pubbe vuttappamāṇagaṇanāya dukkaṭāni. Eteneva upāyena kappiyatantavāyena akappiyasutte, kappiyākappiyehi tantavāyehi suttepi kappiye akappiye kappiyākappiye ca āpattibhedo veditabbo. Tikapācittiyaṃ, avāyāpite vāyāpitasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Cīvarasibbanaāyogakāyabandhanaaṃsabaddhakapattatthavikaparissāvanānaṃ atthāya suttaṃ viññāpentassa, ñātakappavāritehi kappiyasuttaṃ vāyāpentassa, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakādīnañca anāpatti, cīvaratthāya viññāpitasuttaṃ, attuddesikatā, akappiyatantavāyena akappiyaviññattiyā vāyāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.
七、大织工学处的注释
7. Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā
第七条,此处“若彼比丘”意为:在有织工的村落或市镇,即在那处。“先前未受邀请”意为:未受衣主邀请。“作决意”意为:陷于额外的规定(超越常法)。“为说明他以何种方式陷于决意,而说‘友,此……’等。”其中,“长”即长度。“广”即宽度。“厚”指密实。“善织”即编织良善,于一切处皆均匀致密。“善吹张”即张展得宜,令经纬处处平展。“善画”即用画线板细加刻画。“善裁”即用裁刀裁剪齐整,义即善加洗净。“乃至一团食”:此处若比丘仅因施食,则不犯舍堕;然而,若他们依其言语从衣主手中取线,令其变长、变宽或变厚,当衣主行动时,比丘即犯恶作;由获得该衣而犯舍堕。
Sattame tatra ce so bhikkhūti yatra gāme vā nigame vā tantavāyā, tatra. Pubbe appavāritoti cīvarasāmikehi appavārito hutvā . Vikappaṃ āpajjeyyāti visiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ āpajjeyya. Idāni yenākārena vikappaṃ āpanno hoti, taṃ dassetuṃ idaṃ kho, āvusotiādi vuttaṃ. Tattha āyatanti dīghaṃ. Vitthatanti puthulaṃ. Appitanti ghanaṃ. Suvītanti suṭṭhu vītaṃ, sabbaṭṭhānesu samaṃ katvā vītaṃ. Suppavāyitanti suṭṭhu pavāyitaṃ, sabbaṭṭhānesu samaṃ katvā tante pasāritaṃ. Suvilekhitanti lekhaniyā suṭṭhu vilekhitaṃ. Suvitacchitanti kocchena suṭṭhu vitacchitaṃ, suṭṭhu niddhotanti attho. Piṇḍapātamattampīti ettha ca na bhikkhuno piṇḍapātadānamattena taṃ nissaggiyaṃ hoti, sace pana te tassa vacanena cīvarasāmikānaṃ hatthato suttaṃ gahetvā īsakampi āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karonti, atha tesaṃ payoge bhikkhuno dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,因乌波难德于衣作决意而制定,此为共通制定、无需告白的学处,属于三聚波逸提。若对亲戚作非亲戚想,或心存疑惑者,犯恶作。对于受亲戚邀请之织工,或为他人利益,或以自己财物,欲织高价衣却织成低价衣者,以及疯狂等情形,不犯。比丘前往非亲戚且未受邀请者之织工处作决意,指定衣之自体,依其言语增线,及获得该衣——此是此处四要素。其起因等,悉如洗染衣学处所说之理。
Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvare vikappaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Ñātakappavāritānaṃ tantavāyehi, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena, mahagghaṃ vāyāpetukāmaṃ appagghaṃ vāyāpentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Aññātakaappavāritānaṃ tantavāye upasaṅkamitvā vikappamāpajjanatā, cīvarassa attuddesikatā, tassa vacanena suttavaḍḍhanaṃ, cīvarappaṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.
八、急施衣学处的注释
8. Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第八条,“十日未到”即:十天称为十日,因那些十日尚未到来,故说“十日未到”,即未满十日之义。那“十日未到”依绝对结合,用于处格。“迦底迦满月”即初迦底迦满月,此处亦因前字不适用,依前说方式用于处格。这是说:从初自恣日起,即名为“十日未到”;若在那十日之内,决定为比丘生起急施衣,知“此为急”之比丘应全部领受。由此显示了从自恣月黑半第五日起所生之衣的畜藏时限。虽然单凭“最多可畜持十日余衣”即可成立,但依制戒因缘似无前后而制此学处。“急施衣”即:由行路人、病人、孕妇、新生净信者等人中,有一人宣告“我将布施雨安居衣”而施与。若彼衣于自恣前已作分别,则随其所取处不应作雨安居中断;若作,则该衣归于僧团。“乃至衣时限期”即:若未作咖提那,则至雨安居最后一个月;若已作咖提那,则至五个月,应畜藏至彼时止。
Aṭṭhame dasāhānāgatanti dasa ahāni dasāhaṃ, tena dasāhena anāgatā dasāhānāgatā, dasāhena asampattāti attho, taṃ dasāhānāgataṃ, accantasaṃyogavasena bhummatthe upayogavacanaṃ. Kattikatemāsikapuṇṇamanti paṭhamakattikapuṇṇamaṃ, idhāpi paṭhamapadassa anupayogatā purimanayeneva bhummatthe upayogavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yato paṭṭhāya paṭhamappavāraṇā ‘‘dasāhānāgatā’’ti vuccati, sacepi tāni divasāni accantameva bhikkhuno accekacīvaraṃ uppajjeyya, ‘‘accekaṃ ida’’nti jānamānena bhikkhunā sabbampi paṭiggahetabbanti. Tena pavāraṇāmāsassa juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāya uppannassa cīvarassa nidhānakālo dassito hoti. Kāmañcesa ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’ntiimināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapitaṃ. Accekacīvaranti gamikagilānagabbhiniabhinavuppannasaddhānaṃ puggalānaṃ aññatarena ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti evaṃ ārocetvā dinnaṃ. Sace taṃ pure pavāraṇāya vibhajitaṃ, yena gahitaṃ, tena vassacchedo na kātabbo, karoti ce, taṃ cīvaraṃ saṅghikaṃ hoti. Yāva cīvarakālasamayanti anatthate kathine yāva vassānassa pacchimo māso, atthate kathine yāva pañca māsā, tāva nikkhipitabbaṃ.
于舍卫城,因众多比丘而制定“急施衣衣时超过时限”之事。其余内容,应依《衣品》第一学处中所说之法而了知。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha accekacīvarassa cīvarakālasamayaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
九、有疑学处注释
9. Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,“然而已入雨安居”的“upavassanti”即是“upavassa”,意为已入安居;此处应如“进入、证得等”那样视为带有随鼻音,义为“入雨安居后住”。此词与“住于如是诸坐卧处之比丘”相连,意谓:入雨安居而住之后,直至后迦底迦满月终结为止,“然而,那些阿兰若……乃至……于村内放置”。其中,“阿兰若”指:以师弓量,从村门柱起,至五百弓处所建之坐卧处。若村无围墙,则从围墙拆除之处起量。若精舍有围墙,或无围墙,则从离村最前方之坐卧处、或塔、或菩提树、或常集会处起量,应依常行之道量之,不可另作新道或于非道量之。“视为有疑”即:因见盗贼等潜伏处等而认为“有疑”,意为如此了知。“有怖畏”即伴怖畏,由见人被盗贼杀害掠夺等,意为现前有强大的怖畏。
Navame upavassaṃ kho panāti ettha upavassanti upavassa, upavasitvāti vuttaṃ hoti, upasampajjantiādīsu (vibha. 570) viya hettha anunāsiko daṭṭhabbo, vassaṃ upagantvā vasitvā cāti attho. Imassa ca padassa ‘‘tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto’’tiiminā sambandho, idaṃ vuttaṃ hoti – vassaṃ upagantvā vasitvā ca tato paraṃ pacchimakattikapuṇṇamapariyosānakālaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni…pe… antaraghare nikkhipeyyāti. Tattha āraññakānīti sabbapacchimāni āropitena ācariyadhanunā gāmassa indakhīlato paṭṭhāya pañcadhanusatappamāṇe padese katasenāsanāni. Sace pana aparikkhitto gāmo hoti, parikkhepārahaṭṭhānato paṭṭhāya minetabbaṃ. Sace vihārassa parikkhepo vā aparikkhittassa yaṃ gāmato sabbapaṭhamaṃ senāsanaṃ vā cetiyaṃ vā bodhi vā dhuvasannipātaṭṭhānaṃ vā yāva , taṃ tāva pakatimaggena minetabbaṃ, aññaṃ maggaṃ kātuṃ, amaggena vā minetuṃ na vaṭṭati. Sāsaṅkasammatānīti corādīnaṃ niviṭṭhokāsādidassanena ‘‘sāsaṅkānī’’ti sammatāni, evaṃ saññātānīti attho. Saha paṭibhayena sappaṭibhayāni, corehi manussānaṃ hataviluttākoṭitabhāvadassanato sannihitabalavabhayānīti attho.
“置于村落内”是指:对于林野住所,于四周各方中,将自己所喜好的行乞村落放置衣。而这也须具足条件,此处条件的具足是:于前夏前往,在大自恣时已受自恣,这是第一项条件。恰好是迦提月,这是第二项条件。住所具有至少五弓尺的量,这是第三项条件。若短于此量,或超过半由旬的量,则不可得。因为此处所意许的,乃是乞食并进食后,仍能及时返回精舍的距离。该处有危险、有怖畏,这是第四项条件。“以某种因缘”指以某种原因。“以彼衣”指以那件置于村落内的衣。“为别离住”指为分离而住。“若从此之后更别离住”是指:从六夜之后,若更于彼住所度过第七个黎明,这是其含义。然而,若不能如此,则可进入村界,在集会堂或任何地方居住,得知衣的情况后离去,这是允许的。“除非得到比丘的许可”是指:除了僧团给予病比丘以衣别离住的许可之外,未得许可者若别离住超过六夜,则犯尼萨耆亚。
Antaraghare nikkhipeyyāti āraññakassa senāsanassa samantā sabbadisābhāgesu attanā abhirucite gocaragāme nikkhipeyya. Tañca kho satiyā aṅgasampattiyā, tatrāyaṃ aṅgasampatti – purimikāya upagantvā mahāpavāraṇāya pavārito hoti, idamekaṃ aṅgaṃ. Kattikamāsoyeva hoti, idaṃ dutiyaṃ aṅgaṃ. Pañcadhanusatikapacchimappamāṇayuttaṃ senāsanaṃ hoti, idaṃ tatiyaṃ aṅgaṃ. Ūnappamāṇe vā gāvutato atirekappamāṇe vā na labhati, yatra hi piṇḍāya caritvā bhuttavelāyameva puna vihāraṃ sakkā āgantuṃ, tadeva idhādhippetaṃ. Sāsaṅkasappaṭibhayameva hoti, idaṃ catutthaṃ aṅgaṃ hotīti. Kocideva paccayoti kiñcideva kāraṇaṃ. Tena cīvarenāti tena antaraghare nikkhittacīvarena. Vippavāsāyāti viyogavāsāya. Tato ce uttari vippavaseyyāti chārattato uttari tasmiṃ senāsane sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpeyyāti attho, tathā asakkontena pana gāmasīmaṃ okkamitvā sabhāyaṃ vā yattha katthaci vā vasitvā cīvarappavattiṃ ñatvā pakkamituṃ vaṭṭati. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno cīvarena vippavāsasammutiṃ deti, taṃ ṭhapetvā aladdhasammutikassa atirekachārattaṃ vippavasato nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,因众多比丘而于衣别离住之事制定。此处其余内容,应依衣品第二学处所说之方法而知。
Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha cīvaravippavāsavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvaravaggassa dutiyasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
10. 已指定学处释
10. Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“僧团的”指属于僧团的。因为那物品已指定给僧团,即使尚未到手,亦以一种方式成为僧团的财产。“利得”指应得的衣等物品。“已指定”指通过“我们将给、我们将做”的言语表达,或通过手势,已倾向于僧团而确立。“为自己指定”指说“请把这个给我”等语,使之倾向于自己。然而,若已给了僧团,则不可取用,必须给僧团。若将已指定给同法者、在家人,乃至属于母亲的物品,为自己而指定,于运作时犯恶作,获得时犯尼萨耆亚。
Dasame saṅghikanti saṅghassa santakaṃ. So hi saṅghassa pariṇatattā hatthe anāruḷhopi ekena pariyāyena saṅghasantako hoti. Lābhanti labhitabbaṃ cīvarādivatthuṃ. Pariṇatanti ‘‘dassāma karissāmā’’ti vacībhedena vā hatthamuddāya vā saṅghassa ninnaṃ hutvā ṭhitaṃ. Attano pariṇāmeyyāti ‘‘idaṃ mayhaṃ dethā’’tiādīni vadanto attaninnaṃ kareyya. Sace pana saṅghassa dinnaṃ hoti, taṃ gahetuṃ na vaṭṭati, saṅghasseva dātabbaṃ. Pariṇataṃ pana sahadhammikānaṃ vā gihīnaṃ vā antamaso mātusantakampi attano pariṇāmentassa payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,因六群比丘而于指定物品之事上制定。此为共许制定,非无命令而行。对已指定之物心有疑;对未指定之物作已指定想及心有疑;将已指定给僧、塔、个人中任何一者的物品,转而指定给其他僧等,犯恶作。对未指定之物作未指定想,当被问及“我们该施往何处?”时,说“你们的心净信于何处,就施与何处,愿你们的布施得以受用”等语者,以及疯癫者等,无犯。知道物品已指定给僧团,却为自己指定或获取,这是此处构成犯行的三条件。其缘起等与不与取相似。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha pariṇāmanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, pariṇate vematikassa, apariṇate pariṇatasaññino ceva vematikassa ca, saṅghacetiyapuggalesu yassa kassaci pariṇataṃ aññasaṅghādīnaṃ pariṇāmentassa ca dukkaṭaṃ. Apariṇatasaññino, ‘‘kattha demā’’ti pucchite ‘‘yattha tumhākaṃ cittaṃ pasīdati, tattha detha, tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā labheyyā’’tiādīni vadantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Saṅghe pariṇatabhāvo, taṃ ñatvā attano pariṇāmanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.