一、周圆学处注释
1. Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
在应学法中,第一项“周圆”意为四周成圈。应善为修学——“我将如此穿着”,无论在寺院内或村落间,一切处皆应修学。此中,由于在《仪轨犍度》中所说的种种仪轨亦属应修学的范畴,故它们同样属于应学法,也因此不像波罗夷等那样加以区分。为了显示行持上的律仪,一切学处在巴利圣典中皆以“应善为修学”的句式编列,而非以“若比丘垂衣而着,恶作”这样的罪名来表述;但在《分别句》中则说“犯恶作”。是故,应知于一切情况下,若以不恭敬心造作,即犯恶作。
Sekhiyesu paṭhame parimaṇḍalanti samantato maṇḍalaṃ. Sikkhā karaṇīyāti ‘‘evaṃ nivāsessāmī’’ti ārāmepi antaragharepi sabbattha sikkhā kātabbā, ettha ca yasmā vattakkhandhake vuttavattānipi sikkhitabbattā sekhiyāneva honti, tasmā pārājikādīsu viya paricchedo na kato. Cārittavinayadassanatthañca ‘‘yo pana bhikkhu olambento nivāseyya, dukkaṭa’’nti evaṃ āpattināmena avatvā ‘‘sikkhā karaṇīyā’’ti evaṃ sabbasikkhāpadesu pāḷi āropitā, padabhājane (pāci. 576) pana ‘‘āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā sabbattha anādariyakaraṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ.
今释“周圆”:此处,若覆住脐轮,并从膝盖骨以下、小腿骨开始处垂下约八指宽度,如此穿着下衣,即名为周圆穿着。若不作如此穿着,而以不恭敬心使其于身前或身后垂坠而着,则犯恶作。不仅此人如此,于《犍度》中所说的其他穿着过失,诸如:“其时,六群比丘如在家者般穿着、如象鼻状、如鱼尾状、四角状、扇状、百褶状,乃至束腰而着”,若作如是穿着,亦犯恶作。
Idāni parimaṇḍalanti ettha nābhimaṇḍalaṃ paṭicchādetvā jāṇumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭhikato paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsentena parimaṇḍalaṃ nivatthaṃ nāma hoti, evaṃ anivāsetvā anādariyena purato vā pacchato vā olambetvā nivāsentassa dukkaṭaṃ. Na kevalañca tasseva, ye caññe ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā gihinivatthaṃ nivāsenti, hatthisoṇḍakaṃ macchavālakaṃ catukkaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavalikaṃ nivāsenti, saṃvalliyaṃ nivāsentī’’ti khandhake (cūḷava. 280) nivāsanadosā vuttā, tathā nivāsentassapi dukkaṭameva.
其中,象鼻状者,即从脐根处作成如象鼻般的垂挂状,如同织布女的穿着。鱼尾状者,即收拢一边为缘、另一边作衣角垂坠而着。四角状者,即上方两角、下方两角,如是显露四角而着。扇状者,即作扇面状垂布而着。百褶状者,即把长布多次折叠出褶纹而着,或在左右两侧现起连续褶纹而着。然若从膝际显出一道或二道褶纹,则是允许的。束腰穿着者,即如力士等那般束绑腋下而着。如此穿着,纵是病者或行路者,亦不许可。又,行路时提起下衣一角或两角系于上衣之上,或内层如此穿着一重袈裟,外层再穿一重,凡此种种,皆不许可。
Tattha hatthisoṇḍakaṃ nāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikaitthīnaṃ nivāsanaṃ viya. Macchavālakaṃ nāma ekatodasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Catukkaṇṇakaṃ nāma upari dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Tālavaṇṭakaṃ nāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ olambetvā nivatthaṃ. Satavalikaṃ nāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhujitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ, vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo paññāyanti, vaṭṭati. Saṃvalliyanti mallakammakārādīhi viya kacchaṃ bandhitvā nivatthaṃ. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassāpi maggappaṭipannassāpi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā kaṇṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari lagganti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati.
不过,病者可以将内衣的褶边露出来,再在上面穿另一件;非病者若穿两件,则应将它们整理整齐而穿着。因此,舍弃《犍度》中所禁止的一切穿法以及垂挂穿着,应穿着具足所说特征、无有变异的周圆下衣。若不这样穿着而作任何改变者,犯恶作。
Gilāno pana antokāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati, agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti imaṃ khandhake paṭikkhittañca olambakañca sabbaṃ vivajjetvā vuttalakkhaṇasampannaṃ nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ, tathā anivāsetvā yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ.
而在关于“因缘、人、事”等的抉择中,出声议论这条学处是在拘睒弥制定的;与以沾有食物的手取饮用水杯及洗钵残食相关的两条,是缘于跋耆的众多比丘而制定的;其余一切都是在舍卫城缘于六群比丘,在垂下穿着等事中制定的。在乞求羹饭及说法等事中,有一条因病人而制定的随制。一切皆为共制,并非无有因缘而制。于一切情况下唯犯恶作,别无其他罪。违犯之审查已如前述。等起等将在一切篇末说明。然而,无犯的情况与构成要素在一切处都应说明,现在即说此。就这条学处而言,非故意者、失念者、不知者、病者、在灾厄中者、疯狂者等,无犯。
‘‘Nidānaṃ puggalaṃ vatthu’’ntiādike (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā ) pana vinicchaye surusurukārakaṃ kosambiyaṃ paññattaṃ, sāmisena hatthena pānīyathālakasasitthakapattadhovanapaṭisaṃyuttadvayaṃ bhaggesu sambahule bhikkhū ārabbha, sesāni sabbāneva sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha olambetvā nivāsanādivatthusmiṃ paññattāni. Sūpodanaviññattiyaṃ dhammadesanādīsu ca gilānavasena ekā anupaññatti, sabbāni sādhāraṇapaññattiyo, anāṇattikāni, sabbesu dukkaṭameva, añño āpattibhedo natthi, vipattivicāraṇā vuttāyeva, samuṭṭhānādīni sabbesaṃ avasāne dassayissāma. Anāpattimattaṃ pana aṅgañca sabbattha vattabbaṃ, tayidaṃ vuccati. Imasmiṃ tāva sikkhāpade asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti.
其中,非故意者:并非故意地想“我要不周圆地穿”,而是心想“我要周圆地穿”,却失误而成不周圆穿着者,无犯。失念者:即心不在焉而如此穿着者,无犯。不知者:即不知如何周圆穿着者,无犯;但应学习穿着的规定。若有人小腿干瘦或腿肚粗大,为使穿着合宜,垂下超过八指而穿着,是允许的。病者:即小腿或脚上有疮者,提起或垂下而穿着,是允许的。灾厄中:即被猛兽或盗贼追赶等,在这些灾厄中无犯。疯狂者等如前所说。不恭敬、无无犯之因、非周圆穿着,此为此处的三个构成要素。如同此处,在一切处,前两项加上各处所说的相反行为,共为三项。因此,从此以后,不再说它们,唯说无犯的情况。
Tattha asañciccāti ‘‘aparimaṇḍalaṃ nivāsessāmī’’ti evaṃ asañcicca, atha kho ‘‘parimaṇḍalaṃyeva nivāsessāmī’’ti virajjhitvā aparimaṇḍalaṃ nivāsentassa anāpatti. Assatiyāti aññāvihitassāpi tathā nivāsentassa anāpatti. Ajānantassāti parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, apica nivāsanavattaṃ uggahetabbaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā hoti mahāpiṇḍikamaṃso vā, tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati. Gilānassāti yassa jaṅghāya vā pāde vā vaṇo hoti, tassa ukkhipitvā vā otāretvā vā nivāsetuṃ vaṭṭati. Āpadāsūti vāḷā vā corā vā anubandhanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti . Ummattakādayo vuttanayā eva. Anādariyaṃ, anāpattikāraṇābhāvo, aparimaṇḍalanivāsananti imānettha tīṇi aṅgāni. Yathā cettha, evaṃ sabbattha purimāni dve tattha tattha vuttappaṭipakkhakaraṇañcāti tīṇiyeva honti, tasmā ito paraṃ tānipi avatvā anāpattimattameva vakkhāmāti.
二、第二周圆学处注释
2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
第二条:“比丘们,不应披着在家人的披覆方式。”(《小品》280)如此,被禁止的在家人的披覆方式,即:舍弃在家人的披覆方式,将衣两端对齐、平整地披着,称为“圆整披着”。除此之外,诸如白布披覆、外道披覆、单布披覆、酒徒披覆、后宫妇披覆、大长者披覆、入茅棚披覆、婆罗门披覆、持律者披覆等,凡与圆整相状不同的披覆,这一切都称为在家人的披覆。因此,不应像半护裸形外道那样披着白布;不应像某些外道那样敞开胸膛、将披布置于两肩峰;不应像单布者那样用所穿下衣的一端披覆后背、将两端置于两肩峰;不应像酒徒等那样用布缠绕颈部、将两端垂于胸前或甩于背后;不应像后宫妇女那样仅露出星点眉眼、蒙头披着;不应像大长者那样穿着长衣、用其同一端披覆全身;不应像农夫进入田间茅棚时那样,将布缠绕、夹于腋下、用其同一端披覆身体;不应像婆罗门那样将布从两腋之间穿入、置于肩峰;不应像持律比丘那样以偏袒披着的方式,露出左臂、将衣搭于肩峰。应舍弃所有这些以及类似的披着过失,无有变异地圆整披着。若不如此披着,而在僧园或俗家以不恭敬心作
Dutiye ‘‘na, bhikkhave, gihipārutaṃ pārupitabba’’nti (cūḷava. 280) evaṃ paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ apārupitvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanaṃ parimaṇḍalapārupanaṃ nāma, tattha yaṃkiñci setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ surāsoṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ mahājeṭṭhapārutaṃ kuṭippavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapārutanti evamādi parimaṇḍalalakkhaṇato aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa ekena antena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ parikkhipitvā ubho ante ure vā olambenti, piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā oguṇṭhitaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti, yathā ca brāhmaṇā ubhinnaṃ upakacchakānaṃ antare sāṭakaṃ pavesetvā aṃsakūṭesu pakkhipanti, yathā ca pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhuṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭe āropeti, evaṃ apārupitvā sabbepi ete, aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ, anāpatti purimasadisāyeva, yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yattha pana viseso bhavissati, tattha vakkhāmāti.
三至四、善覆学处注释
3-4. Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā
第三条,“善覆蔽”:即妥善地覆蔽。系好纽扣,顺风方向覆蔽颈部,将两端对齐、叠合,覆蔽至腕部,以此状态进入俗家,这是其含义。若不如此而行,反而敞开膝盖或胸膛而行者,犯恶作。
Tatiye suppaṭicchannoti suṭṭhu paṭicchanno, gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṅgharitvā yāva maṇibandhaṃ paṭicchādetvā antaraghare gamissāmīti attho, tathā akatvā pana jāṇuṃ vā uraṃ vā vivaritvā gacchantassa dukkaṭaṃ.
第四条:从喉部以上露出头部,从腕部以上露出手,从小腿肚以上露出脚,覆盖其余部分而坐,称为“善覆蔽”。在此,对住于精舍者,无犯。
Catutthe galavāṭakato paṭṭhāya sīsaṃ, maṇibandhato paṭṭhāya hatthe, piṇḍikamaṃsato paṭṭhāya pāde vivaritvā sesaṃ chādetvā nisinno suppaṭicchanno nāma hoti, ettha pana vāsūpagatassa anāpatti.
五至六、善护学处注释
5-6. Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā
“善收摄”:意为不玩弄手与脚,善于调御。第六条也是如此。
Pañcame susaṃvutoti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento suvinītoti attho. Chaṭṭhepi eseva nayo.
七至八、垂目学处注释
7-8. Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā
“垂目”:眼向下视,注视前方约一轭之地面。然而,为观察有无象、马等险难而站立一处,则是开许的。第八条也是同样的道理。
Sattame okkhittacakkhūti heṭṭhā khittacakkhu hutvā purato yugamattaṃ bhūmibhāgaṃ pekkhamāno, ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. Aṭṭhamepi eseva nayo.
九至十、关于高抬(衣)的应学法注释
9-10. Ukkhittakasikkhāpadavaṇṇanā
“高抬衣”:以高抬的方式,此属表示如此状态的具格用法,意指从一侧或两侧将衣高抬。从门槛内侧起,不应这样行走。
Navame ukkhittakāyāti ukkhepena, itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvāti attho, anto indakhīlato paṭṭhāya evaṃ na gantabbaṃ.
第十条:坐着时,即使要取出扇子,也不应撩起衣服来取;然而,对于已入住精舍者,并无犯。
Dasame nisinnakāle dhamakaraṇaṃ nīharantenāpi cīvaraṃ anukkhipitvāva nīharitabbaṃ, vāsūpagatassa pana anāpatti.
十一至十二、高声嬉笑学处注释
11-12. Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā
第十一条,“高声嬉笑”:即大笑的意思。此处同样是以具格表示如此状态。
Ekādasame ujjagghikāyāti mahāhasitaṃ hasantoti attho. Idhāpi hi itthambhūtalakkhaṇeyeva karaṇavacanaṃ.
第十二条也是同样的道理。在这两条学处中,若遇到可笑之事,仅露微笑者,无犯。
Dvādasamepi eseva nayo. Ubhayattha hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karontassa anāpatti.
十三至十四、大声学处注释
13-14. Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条中,“小声”即不是高声、大声。第十四条也是同样的道理。在此,小声的界定如下:假如在一间长十二肘的屋内,僧团长老坐于前端,第二长老坐于中间,第三长老坐于末端。当他们这样坐着时,僧团长老与第二长老交谈,第二长老能听到他的声音并分辨话语,而第三长老只闻其声却不能分辨所说的话,到此程度便称为小声。如果第三长老也能分辨话语,便称为大声。
Terasame appasaddoti na uccāsaddamahāsaddo hutvā. Cuddasamepi eseva nayo. Ayaṃ panettha appasaddatāparicchedo – sace dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero, majjhe dutiyatthero , ante tatiyattheroti evaṃ nisinnesu yaṃ saṅghatthero dutiyattherena saddhiṃ manteti, dutiyatthero ca tassa saddaṃ suṇāti, kathañca vavatthapeti. Tatiyatthero pana saddameva suṇāti, kathaṃ na vavatthapeti, ettāvatā appasaddo hoti. Sace pana tatiyatthero kathañca vavatthapeti, mahāsaddo nāma hoti.
十五……乃至二十、摇身等学处注释
15…Pe…20. kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā
以下六条中,“摇动身体”是指一再地摇动身体。这一道理适用于一切。因此,应当挺直身体等,保持不动、端正地行走与就坐。在与坐相关的三条中,若是住在精舍者,不犯。
Ito paresu chasu kāyappacālakanti kāyaṃ cāletvā cāletvā, esa nayo sabbattha. Tasmā kāyādīni paggahetvā niccalāni ujukāni ṭhapetvā gantabbañceva nisīditabbañca, nisīdanappaṭisaṃyuttesu tīsu vāsūpagatassa anāpatti.
二十一至二十二、叉腰学处注释
21-22. Khambhakatasikkhāpadavaṇṇanā
第二十一、二十二条中,“叉腰”即把手放在腰部,作叉腰状。
Ekavīsadvāvīsesu khambhakatoti kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho.
二十三至二十四、覆头学处注释
23-24. Oguṇṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
在第二十三、二十四条中,“覆头”是指连同头部一起披覆。
Tevīsacatuvīsesu oguṇṭhitoti sasīsaṃ pāruto.
二十五、蹲踞学处注释
25. Ukkuṭikasikkhāpadavaṇṇanā
第二十五条,“蹲踞”是指:抬起脚跟,仅以前脚掌行走;或抬起前脚掌,仅以脚跟触地行走。此处同样是表示此状态的具格用法。
Pañcavīse ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādeheva, aggapāde vā ukkhipitvā paṇhīhiyeva bhūmiyaṃ phusantassa gamanaṃ, karaṇavacanaṃ panettha vuttalakkhaṇameva.
26. 箕坐学处注释
26. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā
第二十六条,“不以手抱膝坐”:即不应以手抱膝而坐,也不应以布抱膝而坐。若以不恭敬心而坐,犯恶作。然而,对于住在精舍者,在此处以及前面第二十二与二十四条中,无犯。
Chabbīse na pallatthikāyāti hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā na nisīditabbaṃ. Anādarena nisīdantassa dukkaṭaṃ, vāsūpagatassa pana idhāpi purimesu ca dvāvīsacatuvīsesu anāpatti.
27. 恭敬受取学处注释
27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
在食物相应品的第一科中,“sakkaccan”的意思是提起正念,即令念现前。
Bhojanappaṭisaṃyuttesu paṭhame sakkaccanti satiṃ upaṭṭhāpetvā.
28. 对钵作想受取学处注释
28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
第二科中,于钵作想称为“钵想”(pattasaññā),具足此想者名为“钵想者”(pattasaññī),意指于自己的食器生起系属之想。
Dutiye patte saññā pattasaññā, sā assa atthīti pattasaññī, attano bhājane upanibaddhasaññī hutvāti attho.
29. 等量羹菜受取学处注释
29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
第三科中,所谓“等羹”(samasūpako),是指由绿豆、豌豆或鹰嘴豆等所制成、可用手抓取的浓羹,其量应为主食的四分之一;若取超过此量,则犯恶作。除这类羹以外,其余一切羹汤类的菜品调制,皆名为“味汁”(rasarasa)。对此味汁,若为亲属、受请食者、为他人,或是以自有财物获取,则无罪犯。
Tatiye samasūpako nāma yattha muggamāsehi vā kulatthādīhi vā kato hatthahāriyo sūpo bhattassa catutthabhāgappamāṇo hoti, tato hi adhikaṃ gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Ṭhapetvā pana sūpaṃ avasesā sabbāpi sūpeyyabyañjanavikati rasaraso nāma hoti, tasmiṃ rasarase, ñātakānaṃ vā pavāritānaṃ vā aññassatthāya vā attano dhanena vā idha anāpatti.
第30……乃至……第32:齐钵口学处注释
30…Pe…32. samatittikasikkhāpadavaṇṇanā
第四科中,“samatittikā”(齐钵口)意为平满、平盛,于受持之钵中,不超过内口边缘之线而盛置。“Piṇḍapāta”(团食)指任何时药。于非受持之器中,时药及夜分药等,无论堆置何处,皆得成堆置。然而,若取二钵盛满一钵而带回寺院,或放入时饼块、果物等掉落其下,或将豆蔻、香叶等置于上方而施与,或放入叶器、小罐中而置于钵上者,则不名为堆置,故于这些一切皆可。然此处对病者亦无开许,故病者亦应取齐钵口。然于一切处,唯许受取;受取已,即善受取而食用。第五、第六学处亦如所说之理。
Catutthe samatittikanti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ adhiṭṭhānupagapattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ anatikkamitvā racitaṃ. Piṇḍapātanti yaṃkiñci yāvakālikaṃ. Anadhiṭṭhānupage pana yāvakālikaṃ yāmakālikādīni ca yatthakatthaci thūpīkatānipi vaṭṭanti, yaṃ pana dvīsu pattesu gahetvā ekaṃ pūretvā vihāraṃ harati, yaṃ vā pakkhipiyamānaṃ pūvaucchukkhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati , takkolavaṭaṃsakādayo vā upari ṭhapetvā diyyanti, yañca paṇṇe vā thālake vā pakkhipitvā pattamatthake ṭhapitaṃ hoti, na taṃ thūpīkataṃ nāma, tasmā taṃ sabbaṃ vaṭṭati. Idha pana gilānassāpi anāpatti natthi, tasmā tenapi samatittikoyeva gahetabbo. Sabbattha pana paṭiggahetumeva na vaṭṭati, paṭiggahitaṃ pana suppaṭiggahitaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Pañcamachaṭṭhāni vuttanayāneva.
第33—34:次第食学处注释
33-34. Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā
第七科中,“sapadānaṃ”(次第取)意为于诸处不设界限,次第而取。若有人向他人授食,或倾入其它容器时,从各处跳过取食;又或取上分时逆次第而取,于此皆无犯。第八科亦如所说之理。
Sattame sapadānanti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā. Yo pana aññesaṃ vā dento, aññabhājane vā ākiranto tato tato omasati, tassa, uttaribhaṅgañca uppaṭipāṭiyā gaṇhantassāpi idha anāpatti. Aṭṭhamaṃ vuttanayameva.
第35:堆成塔形学处注释
35. Thūpakatasikkhāpadavaṇṇanā
第九科中,“thūpakato”(堆成塔形)意为从顶部至中间。若有人将少量残食集于一处,压合而食,此亦无犯。
Navame thūpakatoti matthakato vemajjhatoti attho. Yo pana parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā omadditvā bhuñjati, tassāpi anāpatti.
第36:覆饭学处注释
36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā
第十事:若施主于禁杀日等,将菜肴遮覆后施与,或并非出于贪求更多而遮覆者,这些无犯;然病者不在此例,故仍为犯。
Dasame yassa bhattasāmikā māghātasamayādīsu byañjanaṃ paṭicchādetvā denti, yo ca na bhiyyokamyatāya paṭicchādeti, tesaṃ anāpatti, gilānassa pana anāgatattā āpattiyeva.
37. 索求羹饭学处注释
37. Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
第十一事:“为亲属、为受请者、为他人,或以自己财物”,此为无犯中的附加说明。
Ekādasame ñātakānaṃ vā pavāritānaṃ vā aññassatthāya attano dhanenāti idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.
38. 怀挑剔想学处注释
38. Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā
第十二事:对嫌厌生起的想,称为嫌厌想;具足此想者,名为怀嫌厌想者。于此,病者亦不得免除。然而,若心中念“我将施与”或“我当使人施与”而顾视,并非怀嫌厌想,故无犯。
Dvādasame ujjhāne saññā ujjhānasaññā, sā assa atthīti ujjhānasaññī. Idhāpi gilāno na muccati, ‘‘dassāmī’’ti vā, ‘‘dāpessāmī’’ti vā olokentassa pana, na ujjhānasaññissa ca anāpatti.
39. 团食学处注释
39. Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
在第十三科中,“不太大”是指:孔雀蛋过大,鸡蛋过小,取此二者中间的大小。然而,对于根嚼食等类别,一切嚼食及果物皆无犯。
Terasame nātimahantanti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇaṃ. Mūlakhādanīyādibhede pana sabbakhajjake phalāphale ca anāpatti.
40. 口食学处注释
40. Ālopasikkhāpadavaṇṇanā
在第十四科中,parimaṇḍalaṃ(圆量)指不太长。但此处与嚼食及果物相同,即使超过口量亦无犯。
Cuddasame parimaṇḍalanti adīghaṃ. Idha pana khajjakaphalāphalehi saddhiṃ uttaribhaṅgepi anāpatti.
41-42. 未受请学处注释
41-42. Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
在第十五科中,anāhaṭa(未受请)意为未被带来,即尚未抵达口门。在第十六科中,sabbahatthaṃ(全手)指整个手。
Pannarasame anāhaṭeti anāharite, mukhadvāraṃ asampatteti attho. Soḷasame sabbahatthanti sakalaṃ hatthaṃ.
43. 含团食学处注释
43. Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
第十七条中,“含团食”者:此处,若口中含食说法,话语不圆满,即犯。然而,若将诃子等放入口中而说法,话语并不残缺,如此含在口中则是开许的。
Sattarasame sakabaḷenāti ettha yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ hoti, tattake sati kathentassa āpatti. Yo pana dhammaṃ kathento hariṭakādīni mukhe pakkhipitvā katheti, yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ na hoti, tattake mukhamhi sati vaṭṭati.
44. 抛起团食学处注释
44. Piṇḍukkhepakasikkhāpadavaṇṇanā
第十八条中,“抛起团食”者:意为将食团一再抛起。在此,对于嚼食及果物,亦无犯。
Aṭṭhārasame piṇḍukkhepakanti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā, idhāpi khajjakaphalāphalesu anāpatti.
45. 截断团食学处注释
45. Kabaḷāvacchedakasikkhāpadavaṇṇanā
第十九条中,“截断团食”者:意为将食团一再切断。在此,如同嚼食与果物,即使有超出份量的部分,亦无犯。
Ekūnavīsatime kabaḷāvacchedakanti kabaḷaṃ avacchinditvā avacchinditvā, idha khajjakaphalāphalehi saddhiṃ uttaribhaṅgepi anāpatti.
46. 鼓腮学处注释
46. Avagaṇḍakārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十科中,“鼓腮”(avagaṇḍakāraka)指如猕猴那般反复鼓起两颊;此处若仅是少量果物,则无犯。
Vīsatime avagaṇḍakārakanti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā, idha phalāphalamattake anāpatti.
47. 挥手学处注释
47. Hatthaniddhunakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十一科中,“挥手”(hatthaniddhunaka)指反复挥手。此中关于无犯的附加说明为:“丢弃垃圾而挥手者”。
Ekavīsatime hatthaniddhunakanti hatthaṃ niddhunitvā niddhunitvā, anāpattiyaṃ panettha ‘‘kacavaraṃ chaḍḍento hatthaṃ niddhunātī’’ti (pāci. 623) idaṃ adhikaṃ.
48. 撒饭粒学处注释
48. Sitthāvakārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十二科中,“撒饭粒”(sitthāvakāraka)指反复撒落饭粒。此处同样有关于无犯的附加说明:“丢弃垃圾而撒落饭粒者”。
Dvāvīsatime sitthāvakārakanti sitthāni avakiritvā avakiritvā, idhāpi ‘‘kacavaraṃ chaḍḍento sitthaṃ chaḍḍayatī’’ti (pāci. 623) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.
49. 伸舌学处注释
49. Jivhānicchārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十三条,“jivhānicchārakaṃ(伸舌)”,即反复将舌头伸出。
Tevīsatime jivhānicchārakanti jivhaṃ nicchāretvā nicchāretvā.
50-51. 作啧啧声学处注释
50-51. Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十四条,“capucapukārakaṃ(作啧啧声)”,即反复发出“啧、啧”之声。第二十五条道理相同。
Catuvīsatime capucapukārakanti capu capūti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Pañcavīsatimepi eseva nayo.
52…乃至…54. 舔手等学处注释
52…Pe…54. hatthanillehakādisikkhāpadavaṇṇanā
第二十六条,关于用手指推取食物,是指用手指反复推取食物。进食时,连手指大小的量也不允许推取。然而,对于浓粥、糖浆、乳粥等,可以用手指取食,将手指放入口中进食,这是允许的。第二十七条、第二十八条也是同样的道理。因此,即使只用一根手指,也不应舔钵;即使只用一片嘴唇,也不应用舌头舔;但可以用嘴唇的肉取食并送入口中。
Chabbīsatime hatthanillehakanti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā. Bhuñjantena hi aṅgulimattampi nillehituṃ na vaṭṭati. Ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati, sattavīsatimaaṭṭhavīsatimesupi eseva nayo. Tasmā ekaṅguliyāpi patto na nillehitabbo, ekaoṭṭhopi ca jivhāya na nillehitabbo, oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati.
55. 有染食学处注释
55. Sāmisasikkhāpadavaṇṇanā
第二十九学处中,“不以有食物沾染的手……”这一规定,是出于对不净的回避而制定的。因此,无论是僧团的、个人的、在家人所有的,还是自己所有的,无论是螺杯、碗还是盘,皆不应拿取;若拿取,则犯恶作。然而,若手的一部分未被食物沾染,则可用那一部分拿取,此为开许。在此,律中“心想‘我将洗’或‘我将令人洗’而接受”这一句,是补充说明无罪的情况。
Ekūnatiṃsatime na sāmisenāti etaṃ paṭikūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṅghikampi puggalikampi gihisantakampi attano santakampi saṅkhopi sarāvakampi thālakampi na gahetabbameva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana hatthassa ekadeso āmisamakkhito na hoti, tena padesena gahetuṃ vaṭṭati, idha ‘‘dhovissāmīti vā, dhovāpessāmīti vā paṭiggaṇhātī’’ti (pāci. 631) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.
56. 有饭粒应学法之解释
56. Sasitthakasikkhāpadavaṇṇanā
第三十学处中,“或捞出、或弄碎、或于接受器中、或拿出后丢弃”此句,是补充说明无罪的情况。其中,“或捞出”是指将饭粒从水中捞出,集于一处,然后倒掉水。“或弄碎”是指将饭粒弄碎,使其随水流去,然后倒掉水。“或于接受器中”是指对于以接受器接取者,即丢弃在接受器中。“或拿出后”是指拿到外面丢弃。如此丢弃者,无罪。
Tiṃsatime ‘‘uddharitvā vā bhinditvā vā paṭiggahe vā nīharitvā vā chaḍḍetī’’ti idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ. Tattha uddharitvā vāti sitthāni udakato uddharitvā, ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti. Bhinditvā vāti sitthāni bhinditvā udakagatikāni katvā chaḍḍeti. Paṭiggahe vāti paṭiggahena paṭicchantānaṃ paṭiggahe chaḍḍeti. Nīharitvāti bahi nīharitvā chaḍḍeti, evaṃ chaḍḍentassa anāpatti.
57. 持伞者学处注释
57. Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
在说法教诫相关的众学法中,第一学处:凡有任何伞执于手中者,名为“持伞者”。他将此伞放置于身体的任何部位,只要手未放开伞,便不得为他说法。然而,若另有他人为他持伞,或伞立于旁侧,只要伞已离手,便不名为“持伞者”,即可为他说法。此处“法”的界定,应依《句法》中所说的方法来理解。
Dhammadesanāpaṭisaṃyuttesu paṭhame yaṃkiñci chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi. So taṃ chattaṃ yatthakatthaci sarīrāvayave ṭhapetvāpi yāva hatthena na muñcati, tāvassa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa añño chattaṃ dhāreti, passe vā ṭhitaṃ hoti, hatthato apagatamatte chattapāṇi nāma na hoti, tassa desetuṃ vaṭṭati. Dhammaparicchedo cettha padasodhamme vuttanayeneva veditabbo.
58-59. 持杖者学处注释
58-59. Daṇḍapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
第二条中,杖是指中等身材男子四肘长的杖。而“手持杖者”的判定,应依照“手持伞者”中所说的方法来理解。第三条也是同样的道理。因为即使佩刀而立,也不计入“手持刀者”之列。
Dutiye daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhatthappamāṇo, daṇḍapāṇibhāvo panassa chattapāṇimhi vuttanayeneva veditabbo. Tatiyepi eseva nayo. Asiṃ sannahitvā ṭhitopi hi satthapāṇisaṅkhyaṃ na gacchati.
手持武器学处之解释
60. Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
第四条中,应知所有种类的弓与所有种类的箭,皆属武器。因此,不论是持弓带箭,或单持弓、或单持箭、或持有弦之弓、或持无弦之弓,站立或坐着,皆不得为他说法。然而,如果弓只是挂在肩上,只要未手持,则开许。
Catutthe sabbāpi dhanuvikati saddhiṃ saravikatiyā āvudhanti veditabbā, tasmā saddhiṃ vā sarena dhanuṃ gahetvā, suddhadhanuṃ vā suddhasaraṃ vā sajiyadhanuṃ vā nijjiyadhanuṃ vā gahetvā ṭhitassa vā nisinnassa vā dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa dhanu khandhepi paṭimukkaṃ hoti, yāva na gaṇhāti, tāva vaṭṭati.
61-62. 鞋学处释义
61-62. Pādukasikkhāpadavaṇṇanā
第五条中,“穿鞋者”是指:仅踩在鞋上而未将趾间系带插入者,或是将趾间系带插入并穿好者。第六条亦同此理。在此,若有人解开脚跟的系带,仅以站立方式穿着,即所谓的“脱着者”,对此人亦不得说法。
Pañcame pādukāruḷhassāti chattadaṇḍake aṅgulantarikaṃ appavesetvā kevalaṃ akkantassa vā, pavesetvā ṭhānavasena paṭimukkassa vā. Chaṭṭhepi eseva nayo. Idha pana yvāyaṃ paṇhikabandhaṃ omuñcitvā ṭhānavasena ‘‘omukko’’ti vuccati, tassāpi na vaṭṭati.
63. 乘具学处释义
63. Yānasikkhāpadavaṇṇanā
第七条中,即使被两人用手臂搀扶,或放在布上以竹竿抬行,又或者乘坐于不如法的车乘等交通工具——纵令车乘已被拆散,或仅余一轮——只要坐在上面,便算作“乘车者”。但若两人同坐一车,则是允许的。即使分开而坐,坐于高车者可为坐于低处者说法;同等高度亦可。同样,坐于前者可为坐于后者说法。然而,坐于后者即使座位更高,也不得为坐于前者说法。
Sattame sacepi dvīhi janehi hatthasaṅghāṭena gahito, sāṭake vā ṭhapetvā vaṃsena vayhati, ayutte vā vayhādike yāne visaṅkharitvā vā ṭhapite cakkamattepi nisinno hoti, yānagatotveva saṅkhaṃ gacchati. Sace pana dvepi ekayāne nisinnā honti, vaṭṭati. Visuṃ nisinnesupi ucce yāne nisinnena nīce nisinnassa desetuṃ vaṭṭati, samappamāṇepi vaṭṭati, tathā purime nisinnena pacchime nisinnassa. Pacchime pana uccatarepi nisinnena desetuṃ na vaṭṭati.
64. 卧具学处释义
64. Sayanasikkhāpadavaṇṇanā
第八条中,“卧者”是指哪怕躺在草席上或天然地面上的人。对于卧者,站立或坐于高床、高凳或地面的人,皆不得为其说法。但是,卧者可为卧者说法,若说法者卧于更高或同等高度。卧者可为站立者、坐着者或卧者说法;坐着者可为站立者或坐着者说法;站立者则只能为站立者说法。
Aṭṭhame sayanagatassāti antamaso kaṭasārakepi pakatibhūmiyampi nipannassa uccepi mañce vā pīṭhe vā bhūmippadese vā ṭhitena nisinnena vā desetuṃ na vaṭṭati. Sayanagatena pana sayanagatassa uccatare vā samappamāṇe vā nipannena desetuṃ vaṭṭati. Nipannena pana ṭhitassa vā nisinnassa vā nipannassa vā, nisinnena ca ṭhitassa vā nisinnassa vā, ṭhitena ṭhitasseva vaṭṭati.
抱膝坐学处释义
65. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,对于以手抱膝等任何姿势坐着的人,皆不得为其说法。
Navame hatthapallatthikādīsu yāya kāyaci nisinnassa desetuṃ na vaṭṭati.
66. 缠头学处释义
66. Veṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,‘缠头者’是指以布缠头,或以顶髻等装饰,使发际不显露之人。是故,律中开许无犯:‘令其露出发际后说法’。
Dasame veṭhitasīsassāti dussaveṭhena vā moḷiādīhi vā yathā kesanto na dissati, evaṃ veṭhitasīsassa, tenevassa anāpattiyaṃ ‘‘kesantaṃ vivarāpetvā desetī’’ti (pāci. 643) vuttaṃ.
67. 覆头学处释义
67. Oguṇṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
第十一条中,‘覆头者’是指连头一并覆盖之人。在此,开许无犯:‘令其露出头部后说法’。
Ekādasame oguṇṭhitasīsassāti sasīsaṃ pārutassa, anāpattiyaṃ panettha ‘‘sīsaṃ vivarāpetvā desetī’’ti (pāci. 644) adhikaṃ.
68. 地上学处注释
68. Chamāsikkhāpadavaṇṇanā
第十二条中,‘坐于地上’是指坐在地面上。‘于座上’是指即便只是铺了布或草而坐者。
Dvādasame chamāyaṃ nisīditvāti bhūmiyaṃ nisīditvā. Āsaneti antamaso vatthampi tiṇānipi santharitvā nisinnassa.
69. 低座学处注释
69. Nīcāsanasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条中,“在高座”是指乃至坐于地面隆起之处。
Terasame ucce āsaneti antamaso bhūmippadesepi unnatappadese nisinnassa.
70. 站立学处注释
70. Ṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
第十四条,“站立者不应为坐着的人说法”:若年轻比丘前去侍奉长老,站立时,坐在座上的大长老向他提问,他不应回答。然而,出于恭敬,不能对长老说“请起身再问”,因此,可以心想“我为站在旁边的比丘说法”而说法,这是允许的。
Cuddasame na ṭhito nisinnassāti sace therassa upaṭṭhānaṃ gantvā ṭhitaṃ daharaṃ āsane nisinno mahāthero pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Gāravena pana theraṃ ‘‘uṭṭhahitvā pucchā’’ti vattuṃ na sakkā, tasmā ‘‘passe ṭhitassa bhikkhuno kathessāmī’’ti kathetuṃ vaṭṭati.
71. 在后行走学处注释
71. Pacchatogamanasikkhāpadavaṇṇanā
第十五条,若在前面行走的人提问,不应不对他讲说,却心想“我为后面的比丘说”,而应为他讲说。不过,为了共同复习已学的法,或为并肩同行者讲说,则是允许的。
Pannarasame sace purato gacchanto pañhaṃ pucchati, tassa taṃ akathetvā ‘‘pacchimassa bhikkhuno kathessāmī’’ti kathetabbaṃ. Saddhiṃ uggahitadhammaṃ pana sajjhāyituṃ, samadhurena vā gacchantassa kathetuṃ vaṭṭati.
72. 由岔道行走学处注释
72. Uppathenagamanasikkhāpadavaṇṇanā
第十六,“不偏离道路”在此:若两人在车道上,各自沿一条车辙,或偏离道路而保持并肩同行,这是允许的。
Soḷasame na uppathenāti ettha sace dvepi sakaṭamaggasmiṃ ekekacakkapathena vā uppathena vā samadhuraṃ gacchanti, vaṭṭati.
站立大小便学处释义
73. Ṭhitouccārasikkhāpadavaṇṇanā
第十七,“非故意者”为无犯:若在前往隐蔽处时,大小便突然排出,即名为非故意所作。
Sattarasame ‘‘asañciccā’’ti anāpattiyaṃ sace paṭicchannaṭṭhānaṃ gacchantassa sahasā uccāro vā passāvo vā nikkhamati, asañcicca kato nāma hoti.
74. 关于在草木上排便的应学法注释
74. Hariteuccārasikkhāpadavaṇṇanā
第十八,凡是活树之根显露于地面,或枝条着地生长,这一切都称为“有草木处”。然而,坐在树干上,于无草木处排泄,这是允许的。若正在寻找无草木处时突然排出,或处于患病状态,或“于无草木处所作,却蔓延至有草木处”,这些都属于无犯的补充说明。在此,若找不到无草木处,铺上草把或稻草把之后再作,随后蔓延至有草木处,也是允许的。此处,痰和鼻涕也包含在唾液之中。
Aṭṭhārasame yampi jīvamānarukkhassa mūlaṃ pathaviyaṃ dissamānaṃ gacchati, sākhā vā bhūmilaggā gacchati, sabbaṃ haritasaṅkhātameva. Khandhe nisīditvā pana appaharitaṭṭhāne pātetuṃ vaṭṭati. Sace appaharitaṭṭhānaṃ olokentasseva sahasā nikkhamati, gilānaṭṭhāne ṭhito hoti, ‘‘appaharite kato haritaṃ ottharatī’’ti (pāci. 652) idamettha anāpattiyaṃ adhikaṃ. Tattha sacepi appaharitaṃ alabhantena tiṇaṇḍupakaṃ vā palalaṇḍupakaṃ vā ṭhapetvā kato pacchā haritaṃ ottharati, vaṭṭatiyeva. Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitā.
75. 关于在水中排便的应学法注释
75. Udakeuccārasikkhāpadavaṇṇanā
第十九条“不于水中”,这是就饮用水而说;若在厕所、海洋等非饮用水中,则无犯。下雨时,若四周洪水泛滥,找不到无水之处,允许在水中排泄。此处“于陆地所作而蔓延至水中”,这也是无犯的补充说明。其余在所有学处中,都是显而易见的。
Ekūnavīsatime na udaketi etaṃ paribhogaudakameva sandhāya vuttaṃ, vaccakuṭisamuddādiudakesu pana aparibhogesu anāpatti. Deve vassante samantato udakoghe jāte anudakaṭṭhānaṃ alabhantena udake kātuṃ vaṭṭati, idhāpi ‘‘thale kato udakaṃ ottharatī’’ti (pāci. 654) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ, sesaṃ sabbasikkhāpadesu uttānameva.
然而,为阐明等起等,此处有杂集:与大笑、高声、音声相关者有四条,口含饭团说话一条,与地上、低座、坐、立、从后而行、偏离道路相关者五条,这十学处是以劝告为等起,其中每一学处是作业、有想解脱、有心、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。索羹饭学处是以偷盗团伙为等起,是作业、有想解脱、有心、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。持伞、持杖、持刀、持武器、穿鞋、穿履、乘车、卧床、抱膝坐、缠头、覆面等十一学处,是以说法为等起,是作业亦非作业、有想解脱、有心、世间罪、语业、不善心、苦受。其余五十三学处,以第一波罗夷等起等为差别。
Samuṭṭhānādidīpanatthāya panettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ujjagghikauccāsaddappaṭisaṃyuttāni cattāri, sakabaḷena mukhena byāharaṇaṃ ekaṃ, chamānīcāsananisinnaṭhitapacchatogamanauppathagamanappaṭisaṃyuttāni pañcāti imāni dasa sikkhāpadāni samanubhāsanasamuṭṭhānāni, ekekamettha kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanaṃ. Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanaṃ. Chattapāṇidaṇḍapāṇisatthapāṇiāvudhapāṇipādukāupāhanayānasayanapallatthikaveṭhitaoguṇṭhitanāmakāni ekādasa dhammadesanāsamuṭṭhānāni, kiriyākiriyāni, saññāvimokkhāni, sacittakāni, lokavajjāni, vacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanāni. Sesāni tepaṇṇāsa paṭhamapārājikasamauṭṭhānādibhedānīti.
灭诤注释
Adhikaraṇasamathavaṇṇanā
于灭诤法中,“七种”是其数目分齐。“诤事得以止息、平息”,故称灭诤法。“来到诵出”者:为了询问清净,而应被诵出的,包括属于犯诤事,以及作为其余三种诤事之缘的犯行。“已生已生”者,即已生起的、已生起的。“诤事”者,即争论诤事、指责诤事、犯诤事、事诤事这四种。为了止息、为了平息,应给予“面前律”……乃至“如草覆地”,这七种灭诤法应当被给予。这其中,如下判定:首先,在诤事中,比丘们以“是法”或“非法”等十八事而争论,此争论名为争论诤事。以戒坏、行坏、见坏、命坏而指责者,其指责、非难和举罪,名为指责诤事。本母中所列的五种,分别中的两种,合为七种犯聚,名为犯诤事。僧团所作的白等四种羯磨,名为事诤事。
Adhikaraṇasamathesu sattāti tesaṃ gaṇanaparicchedo. Adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā. Uddesaṃ āgacchantīti āpattādhikaraṇasaṅkhātāsu ca avasesādhikaraṇattayapaccayāsu ca āpattīsu parisuddhabhāvaṃ pucchanatthaṃ uddisitabbataṃ āgacchanti. Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya vūpasamāyāti samanatthañceva vūpasamanatthañca sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā. Tatrāyaṃ vinicchayo – adhikaraṇesu tāva ‘‘dhammo’’ti vā, ‘‘adhammo’’ti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ yo anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāya āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, nāma. Yaṃ saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.
争论诤事由两种灭诤法平息:现前毗奈耶与多数决。若仅以现前毗奈耶平息,于某住处生起者,即于该处平息;或于前往他处途中平息;或抵达后将事提交僧团,僧团若不能平息,则从彼处选出之人以断事人方式裁决而平息。如此平息时,其中所有僧团面前、法面前、律面前、人面前,即名现前毗奈耶。其中,作业僧团以僧团和合现前,为僧团面前;所平息事的真实性,为法面前;如应平息那样平息,为律面前;争论双方——当事人与对手现前,为人面前。然而,以断事人方式平息时,此处僧团面前则缺失。如此,先唯以现前毗奈耶而平息。
Tattha vivādādhikaraṇaṃ (cūḷava. 228) dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca, sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ, tasmiṃyeva vā, aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā, yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ, tattha saṅghena vā vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati, evaṃ sammamāne ca pana tasmiṃ yā saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā ayaṃ sammukhāvinayo nāma. Tattha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā, sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā, yathā taṃ sametabbaṃ, tathevassa samanaṃ vinayasammukhatā, yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasamane panettha saṅghasammukhatā parihāyati, evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.
如果这样仍不能平息,被委任裁决的比丘们便说“我们不能平息”,将事交还僧团。僧团便选定一位具足五法的比丘为取筹师,由他以秘密投票、公开投票或耳语投票三种取筹方式之一收取筹票,然后根据集会大众中如法说者的多数,按照那些如法说者所说,该诤事便得以平息。这是通过现前毗奈耶与多数决而平息。其中,现前毗奈耶如前所述,而进行多数决羯磨的部分,则称为多数决。如此,诤论诤事由两种灭诤法而平息。
Sace panevampi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū ‘‘na mayaṃ sakkoma vūpasametu’’nti saṅghasseva niyyātenti, tato saṅgho pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannitvā tena guḷhakavivaṭṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesu aññataravasena salākaṃ gāhetvā sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti. Tattha sammukhāvinayo vuttanayo eva, yaṃ pana yebhuyyasikakammassa karaṇaṃ. Ayaṃ yebhuyyasikā nāma, evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati.
举罪诤事通过四种灭诤法平息:现前毗奈耶、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶与苦出罪。以现前毗奈耶平息时,听取举罪者与被举罪者双方言辞,若无罪过,则令双方相互宽恕;若有罪过,则判定“此是某罪”,如此裁决而平息。其中现前毗奈耶的特征如前所述。若漏尽比丘无端被以戒行败坏诽谤,他请求忆念毗奈耶,僧团便以白四甘马授予忆念毗奈耶,此时通过现前毗奈耶与忆念毗奈耶而平息。授予忆念毗奈耶后,任何人再对此人举罪皆不成立。若疯癫比丘因疯癫而作非沙门行,被比丘们指责:“尊者,您记得犯有如此罪过吗?”他虽答:“贤友,那是我疯癫时所为,我不记得。”但仍被比丘们继续指责。为不再被指责,他请求不痴毗奈耶,僧团以白四甘马授予他不痴毗奈耶。此时通过现前毗奈耶与不痴毗奈耶而平息。授予不痴毗奈耶后,任何人因此事再对此人举罪皆不成立。
Anuvādādhikaraṇaṃ (cūḷava. 236) catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho khamāpetvā, sace atthi, ‘‘ayaṃ nāmettha āpattī’’ti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati, tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva. Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṅgho ñatticatutthena kammena sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti, dinne pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na ruhati. Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena gate assāmaṇake ajjhācāre ‘‘saratāyasmā evarūpiṃ āpatti’’nti bhikkhūhi codiyamāno ‘‘ummattakena me, āvuso, etaṃ kataṃ, nāhaṃ taṃ sarāmī’’ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna acodanatthāya amūḷhavinayaṃ yācati, saṅgho cassa ñatticatutthena kammena amūḷhavinayaṃ deti. Tadā sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti, dinne pana amūḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na ruhati.
而当有人因波罗夷或近波罗夷罪被举发,却顾左右而言他,其恶行增盛。僧团便思惟:‘此人若根本未断,正行后可被接纳;若根本已断,他自会灭亡。’于是以白四甘马对该恶人作苦出罪羯磨。此时便依现前毗奈耶与苦出罪而平息。如是,举罪诤事由四种灭诤法而得平息。
Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa ‘‘sacāyaṃ acchinnamūlo bhavissati, sammā vattitvā osāraṇaṃ labhissati, sace chinnamūlo, sayamevassa nāsanā bhavissatī’’ti maññamāno saṅgho ñatticatutthena kammena tassapāpiyasikaṃ kammaṃ karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hoti, evaṃ anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati.
犯行诤事由三种灭诤法平息:现前毗奈耶、认罪处分及覆草法。仅凭现前毗奈耶并不能令其平息。然而,当一位比丘——或如舍堕品解说中所说,在僧团、众或别位比丘面前——发露轻罪时,犯行诤事即依现前毗奈耶与认罪处分而平息。其中,就现前毗奈耶而言,发露者与所对者的面对面,是‘人现前’;其余如前所述。若向个人与众发露,则‘僧团现前’这一条件便不具足。
Āpattādhikaraṇaṃ (cūḷava. 239) tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi, yadā pana ekassa vā bhikkhuno, nissaggiyavaṇṇanāyaṃ vuttanayena saṅghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati. Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā, sesaṃ vuttanayameva. Puggalassa ca gaṇassa ca desanākāle saṅghasammukhatā parihāyati.
而这里所说的:‘尊者,我犯了某某罪。’‘你看见了吗?’‘是的,我看见了。’这样的认罪,由此而作‘今后应当防护’的处分,即名为‘认罪处分’。在桑喀地谢沙罪中,请求别住等是‘认罪’,给予别住等是‘认罪处分’。然而,当两派争吵的比丘们造作了众多非沙门行后,生起惭愧,心想:‘若彼此追究这些罪过,此诤事恐将变得严重、激烈。’于是作覆草羯磨。此时,犯行诤事便依现前毗奈耶与覆草法而平息。在此中,凡在伸手相及范围内,未表示‘我不同意’者——乃至躺卧之人,除重罪及涉及在家人之罪外,一切罪过皆得出罪。如是,犯行诤事由三种灭诤法而得平息。
Yā panettha ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno’’ti ca, ‘‘passasī’’ti, ‘‘āma passāmī’’ti ca paṭiññā, tāya ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Saṅghādisese parivāsādiyācanā paṭiññā, parivāsādīnaṃ dānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Dvepakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhācāraṃ caritvā puna lajjidhamme uppanne ‘‘sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ karissāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷatthāya vāḷatthāya saṃvatteyyā’’ti aññamaññaṃ āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā tiṇavatthārakakammaṃ karonti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati. Tatra hi yattakā hatthapāsūpagatā ‘‘na metaṃ khamatī’’ti evaṃ diṭṭhāvikammaṃ akatvā niddampi okkamantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca gihippaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti, evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati.
义务诤事通过一种灭诤法平息,即仅凭现前毗奈耶。如此,这四种诤事根据其相应情况,通过这七种灭诤法得以平息。因此说:‘为了已生起的种种诤事的止息与平息,应给予现前毗奈耶……乃至……覆草法。’这是此处的判定方法,详细内容在灭诤犍度中已有叙述,其判定也在《一切欢喜》中有说。
Kiccādhikaraṇaṃ (cūḷava. 242) ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Iti imāni cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti, tena vuttaṃ ‘‘uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārako’’ti. Ayamettha vinicchayanayo, vitthāro pana samathakkhandhake āgatoyeva, vinicchayopissa samantapāsādikāyaṃ vutto.
在此,我问诸位尊者:‘你们于此是否清净?’即问在七种灭诤法中,你们是否清净,是否没有任何须以灭诤法平息之事。我这样问。以此,是在询问是否从一切罪过中清净。
Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhāti tesu sattasu adhikaraṇasamathesu kaccittha parisuddhā, natthi vo kiñci samathehi vūpasametabbanti pucchāmi, etena sabbāpattīhi parisuddhabhāvo pucchito hoti.
尊者们,已开示了“缘起”等结语。其中,“如此”指如此数量的学处。“经中所来”指在经——巴帝摩卡中所来。“属于经的”即包含于其中。每半月为诵持而来,即依半月半月的布萨而应被诵持。“和合”指以身和合而和合。“欢喜”指以心和合、同一意乐而善欢喜。“无诤”指于十八种诤事中,不以任何一种而诤论。“应学”指不违犯各条学处,应成就增上戒学。至于中间未说者,一切或因已于前前学处中说,或因义理明显故。
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānantiādi nigamanavacanaṃ. Tattha ettakanti ettakaṃ sikkhāpadaṃ. Suttāgatanti sutte pātimokkhe āgataṃ. Suttapariyāpannanti tattheva antogadhaṃ. Anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatīti addhamāse addhamāse uposathavasena uddisitabbataṃ āgacchati. Samaggehīti kāyasāmaggivasena samaggehi. Sammodamānehīti cittasāmaggivasena ekajjhāsayatāya suṭṭhu modamānehi. Avivadamānehīti aṭṭhārasasu vivādavatthūsu aññataravasenāpi avivadamānehi. Sikkhitabbanti taṃ taṃ sikkhāpadaṃ avītikkamantehi adhisīlasikkhā sampādetabbā. Antarantarā pana yaṃ na vuttaṃ, taṃ sabbaṃ purime purime sikkhāpade vuttattā ceva uttānatthattā cāti.