周圆学处的注释
1. Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
在应学处中,第一项“周圆”的意思是四周成圆形。应当修学——心里想“我要这样穿”,无论是在寺院里还是在俗人家里,一切地方都应当修学。这里,因为《仪轨犍度》中所说的那些仪轨也属于应当修学的,所以它们同样归入应学处,因此不像巴拉基格等那样加以区分。为了显示行持方面的律仪,在一切学处的巴利原文中,都用“应当修学”这样的句式来表述,而没有用“若比丘垂着衣而穿,犯恶作”这样以罪名来说的方式;但在《分别句》中说“犯恶作”。因此应当知道,在一切情况下,以不恭敬心来做,就犯恶作。
Sekhiyesu paṭhame parimaṇḍalanti samantato maṇḍalaṃ. Sikkhā karaṇīyāti ‘‘evaṃ nivāsessāmī’’ti ārāmepi antaragharepi sabbattha sikkhā kātabbā, ettha ca yasmā vattakkhandhake vuttavattānipi sikkhitabbattā sekhiyāneva honti, tasmā pārājikādīsu viya paricchedo na kato. Cārittavinayadassanatthañca ‘‘yo pana bhikkhu olambento nivāseyya, dukkaṭa’’nti evaṃ āpattināmena avatvā ‘‘sikkhā karaṇīyā’’ti evaṃ sabbasikkhāpadesu pāḷi āropitā, padabhājane (pāci. 576) pana ‘‘āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā sabbattha anādariyakaraṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ.
现在解释“周圆”:这里,如果先把肚脐眼遮住,再从膝盖骨下方、小腿骨开始的地方往下留出大约八指宽的衣料,这样穿下衣,就叫作周圆穿着。如果不这样穿,而是带着不恭敬的心,让衣料在前面或后面垂下来,这样穿就犯恶作。不只是他一个人这样,其他在《犍度》里说到的穿着过失,比如“那时,六群比丘像在家人一样穿下衣,穿成象鼻形、鱼尾形、四角形、扇子形、百褶形,还有束腰形”,如果这样穿,也一样犯恶作。
Idāni parimaṇḍalanti ettha nābhimaṇḍalaṃ paṭicchādetvā jāṇumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭhikato paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsentena parimaṇḍalaṃ nivatthaṃ nāma hoti, evaṃ anivāsetvā anādariyena purato vā pacchato vā olambetvā nivāsentassa dukkaṭaṃ. Na kevalañca tasseva, ye caññe ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā gihinivatthaṃ nivāsenti, hatthisoṇḍakaṃ macchavālakaṃ catukkaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavalikaṃ nivāsenti, saṃvalliyaṃ nivāsentī’’ti khandhake (cūḷava. 280) nivāsanadosā vuttā, tathā nivāsentassapi dukkaṭameva.
在这里,象鼻式穿法是指:从肚脐根部开始,把布做成像象鼻形状那样垂下来穿,就像织女的穿着方式。鱼尾式穿法是指:一边收拢、一边像鱼尾那样垂下来穿。四角式穿法是指:上面两个角、下面两个角,这样把四个角都露出来穿。扇式穿法是指:把布做成扇子的形状垂下来穿。百褶式穿法是指:把长布反复折叠,做出褶边来穿,或者在左右两侧做出连续的褶纹来穿。不过,如果从膝盖处开始能看到一道或两道褶纹,那是可以的。束腰式穿法是指:像摔跤手等人那样把腰带绑起来穿。这样穿着,即使是病人或正在赶路的人,也不允许。还有,赶路的人把下衣的一个角或两个角提起来挂在下衣上方,或者里面这样穿一件袈裟、外面再穿另一件,所有这些都不允许。
Tattha hatthisoṇḍakaṃ nāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikaitthīnaṃ nivāsanaṃ viya. Macchavālakaṃ nāma ekatodasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Catukkaṇṇakaṃ nāma upari dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Tālavaṇṭakaṃ nāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ olambetvā nivatthaṃ. Satavalikaṃ nāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhujitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ, vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo paññāyanti, vaṭṭati. Saṃvalliyanti mallakammakārādīhi viya kacchaṃ bandhitvā nivatthaṃ. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassāpi maggappaṭipannassāpi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā kaṇṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari lagganti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati.
生病的人可以把内衣的褶边露出来,再在上面穿另一件;没生病的人穿两件时,要把它们整理整齐再穿。总之,在这部犍度里被禁止的各种穿法以及垂挂式的穿法,全都要避免,应当穿着具备上述特征、没有改动、周正圆满的下衣。如果不这样穿,而是做任何改动,就犯恶作。
Gilāno pana antokāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati, agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti imaṃ khandhake paṭikkhittañca olambakañca sabbaṃ vivajjetvā vuttalakkhaṇasampannaṃ nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ, tathā anivāsetvā yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ.
在关于“因缘、人、事”等的裁决中,出声议论的做法是在憍赏弥制定的;与用沾有食物的手拿饮用水杯、以及洗钵残食相关的两条,是缘于跋耆国的众多比丘而制定;其余全部都是在舍卫城缘于六群比丘,涉及垂下穿着等事由而制定。在乞求羹饭和说法等事中,有一条是因病人而随附制定的。这些都是共通制定的,并非没有因缘而制。在一切情况下都只是恶作,没有别的罪类。违犯的审查已如前说。等起等项将在全部篇末说明。而无犯的情况和构成要素在一切处都应说明,现在就来说这个。就这条学处而言,非故意、失念、不知、生病、遭遇灾厄、疯狂等情况下,无犯。
‘‘Nidānaṃ puggalaṃ vatthu’’ntiādike (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā ) pana vinicchaye surusurukārakaṃ kosambiyaṃ paññattaṃ, sāmisena hatthena pānīyathālakasasitthakapattadhovanapaṭisaṃyuttadvayaṃ bhaggesu sambahule bhikkhū ārabbha, sesāni sabbāneva sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha olambetvā nivāsanādivatthusmiṃ paññattāni. Sūpodanaviññattiyaṃ dhammadesanādīsu ca gilānavasena ekā anupaññatti, sabbāni sādhāraṇapaññattiyo, anāṇattikāni, sabbesu dukkaṭameva, añño āpattibhedo natthi, vipattivicāraṇā vuttāyeva, samuṭṭhānādīni sabbesaṃ avasāne dassayissāma. Anāpattimattaṃ pana aṅgañca sabbattha vattabbaṃ, tayidaṃ vuccati. Imasmiṃ tāva sikkhāpade asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti.
这里,非故意:不是故意想“我要不周圆地穿”,而是本来心想“我要周圆地穿”,结果没做到,穿成了不周圆,这不算犯。失念:心不在焉而那样穿,也不算犯。不知:不知道怎样周圆地穿,不算犯;不过还是应当学会穿着的规矩。如果有人小腿干瘦,或者腿肚肉很粗大,为了让穿着合身,把衣垂到超过八指再穿,也可以。病者:小腿或脚上有疮,把衣提起或垂下再穿,也可以。灾厄中:被猛兽或盗贼追赶等,在这样的灾厄中,不算犯。疯狂者等,如前所说。不恭敬、没有不犯的理由、不周圆穿着,这里是三个构成要素。就像这里一样,在一切地方,都是前两项加上各处所说的相反行为,共成三项。所以,从这以后不再说它们,只讲不犯的情况。
Tattha asañciccāti ‘‘aparimaṇḍalaṃ nivāsessāmī’’ti evaṃ asañcicca, atha kho ‘‘parimaṇḍalaṃyeva nivāsessāmī’’ti virajjhitvā aparimaṇḍalaṃ nivāsentassa anāpatti. Assatiyāti aññāvihitassāpi tathā nivāsentassa anāpatti. Ajānantassāti parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, apica nivāsanavattaṃ uggahetabbaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā hoti mahāpiṇḍikamaṃso vā, tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati. Gilānassāti yassa jaṅghāya vā pāde vā vaṇo hoti, tassa ukkhipitvā vā otāretvā vā nivāsetuṃ vaṭṭati. Āpadāsūti vāḷā vā corā vā anubandhanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti . Ummattakādayo vuttanayā eva. Anādariyaṃ, anāpattikāraṇābhāvo, aparimaṇḍalanivāsananti imānettha tīṇi aṅgāni. Yathā cettha, evaṃ sabbattha purimāni dve tattha tattha vuttappaṭipakkhakaraṇañcāti tīṇiyeva honti, tasmā ito paraṃ tānipi avatvā anāpattimattameva vakkhāmāti.
2. 第二圆学处的注释
2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
在第二条学处中,佛陀这样禁止:“比丘们,不应当披着在家人的披衣方式。”(《小品》280)那么,什么叫“圆整披衣”呢?就是不用那种被禁止的在家人的披法,而是把衣服两端对齐、平整地披好。具体来说,凡是与圆整披衣的相状不同的披法,比如披白布、游方者的披法、披单布、酒鬼的披法、后宫女人的披法、大长者的披法、进茅屋时的披法、婆罗门的披法、做衣边(衣缘)者的披法等等,全都叫在家人的披衣方式。
所以不应当像半裸外道那样披白布;不应当像某些游方者那样敞开胸膛、把衣布搭在两个肩头上;不应当像穿单布的人那样,用所穿下衣的一头盖住后背,把两端搭在两个肩头上;不应当像酒鬼之类的人那样,用布缠住脖子,两端要么垂在胸前,要么甩到背后;不应当像后宫女人那样只露出一点点眉眼、蒙着头披;不应当像大长者那样穿着长衣,用同一头布盖住整个身体;不应当像农夫进田里茅屋时那样,把布缠绕起来夹在腋下,用同一头布盖住身体;不应当像婆罗门那样,把布从两个腋窝之间穿过去,搭在肩头上;不应当像做衣边(衣缘)的比丘那样,以偏袒的方式披衣,露出左臂,把衣搭在肩头上。
总之,要避免以上所有这些以及类似的披衣过失,不变形地、圆整地披好衣。如果不这样披,而是在僧园或俗人家里漫不经心地弄出任何变形,就犯恶作罪;无犯(开缘)与前面相同。这里如此,其他地方也如此。如果有不同的地方,我会在那里说明。
Dutiye ‘‘na, bhikkhave, gihipārutaṃ pārupitabba’’nti (cūḷava. 280) evaṃ paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ apārupitvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanaṃ parimaṇḍalapārupanaṃ nāma, tattha yaṃkiñci setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ surāsoṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ mahājeṭṭhapārutaṃ kuṭippavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapārutanti evamādi parimaṇḍalalakkhaṇato aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa ekena antena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ parikkhipitvā ubho ante ure vā olambenti, piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā oguṇṭhitaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti, yathā ca brāhmaṇā ubhinnaṃ upakacchakānaṃ antare sāṭakaṃ pavesetvā aṃsakūṭesu pakkhipanti, yathā ca pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhuṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭe āropeti, evaṃ apārupitvā sabbepi ete, aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ, anāpatti purimasadisāyeva, yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yattha pana viseso bhavissati, tattha vakkhāmāti.
3-4. 善覆学处的注释
3-4. Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā
第三条,“善覆蔽”是指好好地覆盖遮蔽。意思是:把衣扣扣好,把衣缘贴边收好,把脖子遮住,把衣服两角对齐、整理平整,一直遮盖到手腕,然后这样进入在家人家里。如果不这样做,而是把膝盖或胸口敞开著走,就犯恶作。
Tatiye suppaṭicchannoti suṭṭhu paṭicchanno, gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṅgharitvā yāva maṇibandhaṃ paṭicchādetvā antaraghare gamissāmīti attho, tathā akatvā pana jāṇuṃ vā uraṃ vā vivaritvā gacchantassa dukkaṭaṃ.
第四条:从喉结以上开始露出头,从手腕以下开始露出手,从小腿肚以下开始露出脚,把其余部分遮盖好坐着,这就叫“善覆蔽”。不过在这里,对于已经进入住处的人,不算犯戒。
Catutthe galavāṭakato paṭṭhāya sīsaṃ, maṇibandhato paṭṭhāya hatthe, piṇḍikamaṃsato paṭṭhāya pāde vivaritvā sesaṃ chādetvā nisinno suppaṭicchanno nāma hoti, ettha pana vāsūpagatassa anāpatti.
5-6. 善护学处的注释
5-6. Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā
第五条的“善守护”意思是:不玩弄手或脚,就是善于调伏。第六条也是这样。
Pañcame susaṃvutoti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento suvinītoti attho. Chaṭṭhepi eseva nayo.
7-8. 垂目学处的注释
7-8. Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā
第七条“垂目”:眼睛向下看,注视前方大约一轭长的地面。不过,站在一个地方观察有没有象、马等危险,是可以的。第八条也是同样的道理。
Sattame okkhittacakkhūti heṭṭhā khittacakkhu hutvā purato yugamattaṃ bhūmibhāgaṃ pekkhamāno, ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. Aṭṭhamepi eseva nayo.
9-10. 关于把衣高抬起来的学处注释
9-10. Ukkhittakasikkhāpadavaṇṇanā
第九条“高抬身体”:这里用的是表示“以……方式”的具格,说明“处于这种状态”的情形,意思是从一侧或两侧把衣提起。从门槛内侧开始,就不应该这样走过去。
Navame ukkhittakāyāti ukkhepena, itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvāti attho, anto indakhīlato paṭṭhāya evaṃ na gantabbaṃ.
第十条:坐着的时候,即使要取出滤水器,也应当不把衣撩起来就取;不过,对于已经进入住处的人,则无犯。
Dasame nisinnakāle dhamakaraṇaṃ nīharantenāpi cīvaraṃ anukkhipitvāva nīharitabbaṃ, vāsūpagatassa pana anāpatti.
11-12. 高声嬉笑学处的注释
11-12. Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā
第十一条里说“高声嬉笑”,意思就是放声大笑。这里同样是用工具格来表达“如此状态”这个特征。
Ekādasame ujjagghikāyāti mahāhasitaṃ hasantoti attho. Idhāpi hi itthambhūtalakkhaṇeyeva karaṇavacanaṃ.
第十二条也是同样的道理。在这两条学处里,遇到可笑的事情时,只是微微一笑,不算犯戒。
Dvādasamepi eseva nayo. Ubhayattha hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karontassa anāpatti.
13-14. 关于大声的学处注释
13-14. Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā
第十三和第十四条里说的“小声”,是指不发出高声、大声。第十四条也是同样的道理。这里对“小声”的界定是这样的:假如在一间长十二肘的屋子里,僧团长老坐在最前面,第二长老坐在中间,第三长老坐在最后面。他们这样坐着时,僧团长老和第二长老交谈,第二长老能听到他的声音,也能分辨他说的话;而第三长老只能听到声音,分辨不出他说的话——到这种程度,就叫“小声”。如果第三长老也能分辨出说的话,那就叫“大声”了。
Terasame appasaddoti na uccāsaddamahāsaddo hutvā. Cuddasamepi eseva nayo. Ayaṃ panettha appasaddatāparicchedo – sace dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero, majjhe dutiyatthero , ante tatiyattheroti evaṃ nisinnesu yaṃ saṅghatthero dutiyattherena saddhiṃ manteti, dutiyatthero ca tassa saddaṃ suṇāti, kathañca vavatthapeti. Tatiyatthero pana saddameva suṇāti, kathaṃ na vavatthapeti, ettāvatā appasaddo hoti. Sace pana tatiyatthero kathañca vavatthapeti, mahāsaddo nāma hoti.
第十五……乃至第二十,摇身等学处的注释
15…Pe…20. kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā
从这里往后的六条学处中,“摇动身体”是指一再地摇动身体。这个道理在一切情况下都适用。因此,应当挺直身体等,保持不动、端正地行走和坐下。在与坐有关的这三条中,若是已进入住处的人,无犯。
Ito paresu chasu kāyappacālakanti kāyaṃ cāletvā cāletvā, esa nayo sabbattha. Tasmā kāyādīni paggahetvā niccalāni ujukāni ṭhapetvā gantabbañceva nisīditabbañca, nisīdanappaṭisaṃyuttesu tīsu vāsūpagatassa anāpatti.
二十一至二十二、叉腰学处的注释
21-22. Khambhakatasikkhāpadavaṇṇanā
在第二十一和二十二条学处中,“叉腰”是指把手放在腰上,摆出叉腰的姿势。
Ekavīsadvāvīsesu khambhakatoti kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho.
23-24. 覆头学处的注释
23-24. Oguṇṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
在第二十三和二十四条中,“覆头”是指连头一起披盖起来。
Tevīsacatuvīsesu oguṇṭhitoti sasīsaṃ pāruto.
第25条 蹲踞学处的注释
25. Ukkuṭikasikkhāpadavaṇṇanā
第二十五条,“蹲踞”是指:抬起脚跟,只用前脚掌走路;或者抬起前脚掌,只用脚跟触地走路。这里用的也是表示动作方式的具格用法,就是上面所说的特征。
Pañcavīse ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādeheva, aggapāde vā ukkhipitvā paṇhīhiyeva bhūmiyaṃ phusantassa gamanaṃ, karaṇavacanaṃ panettha vuttalakkhaṇameva.
第26条 抱膝坐学处的注释
26. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā
第二十六条,不以手抱膝坐:就是说不应该用手抱膝而坐,也不应该用布抱膝而坐。如果以不恭敬的心坐下,犯恶作。不过,对于已进入住处的人,在这里以及在前面第二十二条和第二十四条中,都无犯。
Chabbīse na pallatthikāyāti hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā na nisīditabbaṃ. Anādarena nisīdantassa dukkaṭaṃ, vāsūpagatassa pana idhāpi purimesu ca dvāvīsacatuvīsesu anāpatti.
27. 恭敬受取学处的注释
27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
在关于食物的第一项里,以恭敬的方式使念现前,也就是提起正念。
Bhojanappaṭisaṃyuttesu paṭhame sakkaccanti satiṃ upaṭṭhāpetvā.
28. 对钵作想而受取的学处注释
28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
第二项里,对钵有想,就是“钵想”;他有这个想,所以叫“钵想者”,意思是对自己的食器生起系属之想。
Dutiye patte saññā pattasaññā, sā assa atthīti pattasaññī, attano bhājane upanibaddhasaññī hutvāti attho.
第29条 等量羹菜受取学处的注释
29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
在第三条学处中,所谓“等量羹”,是指用绿豆或豌豆等做成的、可以用手抓取的浓羹,它的分量应当是饭食的四分之一。如果拿超过这个分量,就犯恶作。不过,除了这种羹以外,其余所有各种羹菜类的调制,都叫作“味汁”。对于这种味汁,如果是给亲属、已受请食的人、为他人,或者用自己的财物取得,在这里就不犯。
Tatiye samasūpako nāma yattha muggamāsehi vā kulatthādīhi vā kato hatthahāriyo sūpo bhattassa catutthabhāgappamāṇo hoti, tato hi adhikaṃ gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Ṭhapetvā pana sūpaṃ avasesā sabbāpi sūpeyyabyañjanavikati rasaraso nāma hoti, tasmiṃ rasarase, ñātakānaṃ vā pavāritānaṃ vā aññassatthāya vā attano dhanena vā idha anāpatti.
第30……乃至……第32:齐钵口学处注释
30…Pe…32. samatittikasikkhāpadavaṇṇanā
第四项“齐钵口”是指装得平平满满、与钵口齐平,在受持的钵里不超出内侧口沿的刻线来盛放。“团食”是指任何时药。不过,在非受持的器皿里,时药、夜分药等,不管堆放在哪里,都算可以。但是,如果拿两个钵盛满一个钵带回精舍,或者放入时,饼块、果片等掉到下面,或者把豆蔻、香叶等放在上面再布施,或者放进叶器、小盘里再搁在钵口上,这些就不叫“堆置”,所以这些全都允许。不过在这里,对病人也没有不犯的开许,所以病人也应当取齐钵口的量。但在任何情况下,仅仅接受下来是不允许的;接受之后,好好接受下来才可以食用。第五、第六项也按照所说的道理理解。
Catutthe samatittikanti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ adhiṭṭhānupagapattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ anatikkamitvā racitaṃ. Piṇḍapātanti yaṃkiñci yāvakālikaṃ. Anadhiṭṭhānupage pana yāvakālikaṃ yāmakālikādīni ca yatthakatthaci thūpīkatānipi vaṭṭanti, yaṃ pana dvīsu pattesu gahetvā ekaṃ pūretvā vihāraṃ harati, yaṃ vā pakkhipiyamānaṃ pūvaucchukkhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati , takkolavaṭaṃsakādayo vā upari ṭhapetvā diyyanti, yañca paṇṇe vā thālake vā pakkhipitvā pattamatthake ṭhapitaṃ hoti, na taṃ thūpīkataṃ nāma, tasmā taṃ sabbaṃ vaṭṭati. Idha pana gilānassāpi anāpatti natthi, tasmā tenapi samatittikoyeva gahetabbo. Sabbattha pana paṭiggahetumeva na vaṭṭati, paṭiggahitaṃ pana suppaṭiggahitaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Pañcamachaṭṭhāni vuttanayāneva.
第33—34条:次第食学处的注释
33-34. Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā
第七科“次第取”的意思是:不在各处划定范围,而是按顺序依次取。如果有人把食物布施给别人,或者倒进别的容器里,从各处跳着取;对于那个人,即使取上分时逆着顺序取,在这里也不算犯戒。第八科和前面所说的一样。
Sattame sapadānanti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā. Yo pana aññesaṃ vā dento, aññabhājane vā ākiranto tato tato omasati, tassa, uttaribhaṅgañca uppaṭipāṭiyā gaṇhantassāpi idha anāpatti. Aṭṭhamaṃ vuttanayameva.
第35 堆成塔形学处的注释
35. Thūpakatasikkhāpadavaṇṇanā
第九项里,“堆成塔形”是指从顶端到中间的意思。如果有人把剩下的少量食物归拢到一处,压在一起再吃,这也不犯戒。
Navame thūpakatoti matthakato vemajjhatoti attho. Yo pana parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā omadditvā bhuñjati, tassāpi anāpatti.
第36条 覆饭学处的注释
36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条:如果施主在禁杀日等时候,把菜盖起来再布施,或者有人不是为了想要更多而盖起来,对这些人来说不犯戒;但病人因为未曾提及的缘故,确实犯戒。
Dasame yassa bhattasāmikā māghātasamayādīsu byañjanaṃ paṭicchādetvā denti, yo ca na bhiyyokamyatāya paṭicchādeti, tesaṃ anāpatti, gilānassa pana anāgatattā āpattiyeva.
37. 关于索取羹饭学处的注释
37. Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
第十一事:对于亲属,或者对于受邀者,或者为了别人的利益,用自己的财物——这是无犯情形中额外补充说明的部分。
Ekādasame ñātakānaṃ vā pavāritānaṃ vā aññassatthāya attano dhanenāti idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.
第38条 怀嫌厌想学处注释
38. Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā
在第十二条(关于嫌厌想)中,对嫌厌所生起的想,就是嫌厌想;谁有这种想,谁就是有嫌厌想的人。在这里,病人也还是不能免除(犯戒)。不过,如果心里想着“我要布施”或“我要让人布施”而看(施主),而且不是有嫌厌想,那就无犯。
Dvādasame ujjhāne saññā ujjhānasaññā, sā assa atthīti ujjhānasaññī. Idhāpi gilāno na muccati, ‘‘dassāmī’’ti vā, ‘‘dāpessāmī’’ti vā olokentassa pana, na ujjhānasaññissa ca anāpatti.
第39条 团食学处的注释
39. Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
第十三段里说的“不太大”,是指孔雀蛋太大,鸡蛋太小,取它们中间的大小。至于根嚼食等类别,以及一切可嚼食的东西和果实,都无犯。
Terasame nātimahantanti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇaṃ. Mūlakhādanīyādibhede pana sabbakhajjake phalāphale ca anāpatti.
第40条 一口食学处的注释
40. Ālopasikkhāpadavaṇṇanā
在第十四条里,“周圆”是指不太长。但在这里,跟嚼食和果实一样,即使超过一口的量也无犯。
Cuddasame parimaṇḍalanti adīghaṃ. Idha pana khajjakaphalāphalehi saddhiṃ uttaribhaṅgepi anāpatti.
41-42. 未带来学处的注释
41-42. Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
第十五条中,“未带来”指没有被带来,意思是还没有到达口门。第十六条中,“全手”指整只手。
Pannarasame anāhaṭeti anāharite, mukhadvāraṃ asampatteti attho. Soḷasame sabbahatthanti sakalaṃ hatthaṃ.
43. 含团食学处的注释
43. Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
在第十七条“含团食”这条里,如果嘴里含着食物说法,说到的话不完整,这样就犯戒。但如果有人说法时把诃子等东西放进嘴里再说法,所说的话并不因此不完整,那么嘴里含着这些东西是可以的。
Sattarasame sakabaḷenāti ettha yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ hoti, tattake sati kathentassa āpatti. Yo pana dhammaṃ kathento hariṭakādīni mukhe pakkhipitvā katheti, yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ na hoti, tattake mukhamhi sati vaṭṭati.
44. 抛起团食学处的注释
44. Piṇḍukkhepakasikkhāpadavaṇṇanā
在第十八条里,“抛起团食”是指把食团一次又一次地抛起来。在这里,对于嚼食和果实之类,也无犯。
Aṭṭhārasame piṇḍukkhepakanti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā, idhāpi khajjakaphalāphalesu anāpatti.
第45条 截断团食学处的注释
45. Kabaḷāvacchedakasikkhāpadavaṇṇanā
在第十九条“截断团食”中,“截断团食”是指把团食一块一块地切开。在这里,即使连同嚼食和果实一起,有超出(一口)份量的部分,也无犯。
Ekūnavīsatime kabaḷāvacchedakanti kabaḷaṃ avacchinditvā avacchinditvā, idha khajjakaphalāphalehi saddhiṃ uttaribhaṅgepi anāpatti.
第46条 鼓腮学处的注释
46. Avagaṇḍakārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十条学处中,“鼓腮”是指像猴子那样一次次把两颊鼓起来;在这里,如果只是少量果物,就无犯。
Vīsatime avagaṇḍakārakanti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā, idha phalāphalamattake anāpatti.
第47条 挥手学处的注释
47. Hatthaniddhunakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十一条里,hatthaniddhunaka(挥手)的意思是反复挥手。不过,这里关于不犯戒的补充说明是:“扔垃圾时挥手”,这是额外的内容。
Ekavīsatime hatthaniddhunakanti hatthaṃ niddhunitvā niddhunitvā, anāpattiyaṃ panettha ‘‘kacavaraṃ chaḍḍento hatthaṃ niddhunātī’’ti (pāci. 623) idaṃ adhikaṃ.
48. 撒饭粒学处的注释
48. Sitthāvakārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十二项里,“撒饭粒”是指把饭粒撒了又撒。这里同样有一条关于不犯戒的补充说明:“倒垃圾时把饭粒撒落的人。”
Dvāvīsatime sitthāvakārakanti sitthāni avakiritvā avakiritvā, idhāpi ‘‘kacavaraṃ chaḍḍento sitthaṃ chaḍḍayatī’’ti (pāci. 623) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.
第49条 伸舌学处的注释
49. Jivhānicchārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十三:伸舌头,就是把舌头一次又一次伸出来。
Tevīsatime jivhānicchārakanti jivhaṃ nicchāretvā nicchāretvā.
第50至51条:作啧啧声学处的注释
50-51. Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā
第二十四条说的是“作啧啧声”:就是反复发出“啧、啧”的声音。第二十五条也是同样的道理。
Catuvīsatime capucapukārakanti capu capūti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Pañcavīsatimepi eseva nayo.
52……乃至……54. 舔手等学处的注释
52…Pe…54. hatthanillehakādisikkhāpadavaṇṇanā
第二十六条规定“舔手”,意思是把手反复舔。吃饭时,哪怕只是手指那么大的量,也不可以舔。不过,对于浓粥、糖浆、乳粥这类食物,可以用手指拿起来,把手指放进嘴里吃,这是允许的。第二十七条、第二十八条也是同样的做法。因此,哪怕只用一根手指,也不应该舔钵;哪怕只用一片嘴唇,也不应该用舌头舔;但可以用嘴唇的肉拿起来送进嘴里。
Chabbīsatime hatthanillehakanti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā. Bhuñjantena hi aṅgulimattampi nillehituṃ na vaṭṭati. Ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati, sattavīsatimaaṭṭhavīsatimesupi eseva nayo. Tasmā ekaṅguliyāpi patto na nillehitabbo, ekaoṭṭhopi ca jivhāya na nillehitabbo, oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati.
第55条 有食物沾染的学处注释
55. Sāmisasikkhāpadavaṇṇanā
在第二十九学处里,“不以有食物沾染的手”这句话,是依据厌恶不净而制定的禁止。因此,无论是僧团所有的、个人所有的、在家人所有的,还是自己所有的,不管是螺杯、碗还是盘子,都完全不应该拿取;拿取的人犯恶作。不过,如果手的一部分没有被食物沾染,就可以用那一部分拿取。这里律文说“心想‘我要洗’或‘我要让人洗’而接受”,这是对无犯情况的补充说明。
Ekūnatiṃsatime na sāmisenāti etaṃ paṭikūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṅghikampi puggalikampi gihisantakampi attano santakampi saṅkhopi sarāvakampi thālakampi na gahetabbameva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana hatthassa ekadeso āmisamakkhito na hoti, tena padesena gahetuṃ vaṭṭati, idha ‘‘dhovissāmīti vā, dhovāpessāmīti vā paṭiggaṇhātī’’ti (pāci. 631) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.
56. 关于有饭粒的学处注释
56. Sasitthakasikkhāpadavaṇṇanā
第三十学处里说的“或者捞出来,或者弄碎,或者放在接受器里,或者拿出来之后丢掉”,这是对无犯情况的补充说明。其中,“或者捞出来”是指把饭粒从水里捞出来,堆在一个地方,然后把水倒掉。“或者弄碎”是指把饭粒弄碎,让它们随水流走,然后倒掉水。“或者放在接受器里”是指对用接受器来接的人,就丢在接受器里。“或者拿出来之后”是指拿到外面再丢掉。这样丢掉的人,无犯。
Tiṃsatime ‘‘uddharitvā vā bhinditvā vā paṭiggahe vā nīharitvā vā chaḍḍetī’’ti idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ. Tattha uddharitvā vāti sitthāni udakato uddharitvā, ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti. Bhinditvā vāti sitthāni bhinditvā udakagatikāni katvā chaḍḍeti. Paṭiggahe vāti paṭiggahena paṭicchantānaṃ paṭiggahe chaḍḍeti. Nīharitvāti bahi nīharitvā chaḍḍeti, evaṃ chaḍḍentassa anāpatti.
57. 持伞者学处的注释
57. Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
在跟说法有关的众学法中,第一条:只要手里拿着伞,不管是什么伞,就叫“持伞者”。如果他把伞放在身体的任何部位,只要手还没有放开,就不适合为他说法。但如果另一个人替他拿伞,或者伞放在旁边立着,只要伞一离开手,就不再叫“持伞者”,这时就可以为他说法。这里“法”的界定,应当依照《句法》里所说的方式来理解。
Dhammadesanāpaṭisaṃyuttesu paṭhame yaṃkiñci chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi. So taṃ chattaṃ yatthakatthaci sarīrāvayave ṭhapetvāpi yāva hatthena na muñcati, tāvassa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa añño chattaṃ dhāreti, passe vā ṭhitaṃ hoti, hatthato apagatamatte chattapāṇi nāma na hoti, tassa desetuṃ vaṭṭati. Dhammaparicchedo cettha padasodhamme vuttanayeneva veditabbo.
58-59. 持杖者学处的注释
58-59. Daṇḍapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
第二项中,所谓“杖”,是指中等身材男子四肘长的杖。而“手持杖者”的判定,应依照“手持伞者”那里所说的方法来理解。第三项也是同样的道理。因为即使佩刀站立,也不算是“手持刀者”。
Dutiye daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhatthappamāṇo, daṇḍapāṇibhāvo panassa chattapāṇimhi vuttanayeneva veditabbo. Tatiyepi eseva nayo. Asiṃ sannahitvā ṭhitopi hi satthapāṇisaṅkhyaṃ na gacchati.
第60条 手持武器学处的注释
60. Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
第四条:应当知道,所有种类的弓连同所有种类的箭,都算是武器。所以,带着箭拿弓,或者只拿弓、只拿箭、拿上了弦的弓、拿卸了弦的弓,站着或坐着,都不可以为他说法。不过,如果弓只是挂在肩上,只要还没有用手拿,就可以。
Catutthe sabbāpi dhanuvikati saddhiṃ saravikatiyā āvudhanti veditabbā, tasmā saddhiṃ vā sarena dhanuṃ gahetvā, suddhadhanuṃ vā suddhasaraṃ vā sajiyadhanuṃ vā nijjiyadhanuṃ vā gahetvā ṭhitassa vā nisinnassa vā dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa dhanu khandhepi paṭimukkaṃ hoti, yāva na gaṇhāti, tāva vaṭṭati.
61-62. 穿鞋学处的注释
61-62. Pādukasikkhāpadavaṇṇanā
在第五条里,“穿鞋者”是指:没有把脚趾间的带子穿进带杖木鞋的,只是踩在鞋上;或者把带子穿进去、按穿好的状态穿着。第六条也是同样的道理。不过在这里,如果有人解开脚后跟的绑带,只是按站立的状态穿着,这被称为“解开者”,对这种人也不可以说法。
Pañcame pādukāruḷhassāti chattadaṇḍake aṅgulantarikaṃ appavesetvā kevalaṃ akkantassa vā, pavesetvā ṭhānavasena paṭimukkassa vā. Chaṭṭhepi eseva nayo. Idha pana yvāyaṃ paṇhikabandhaṃ omuñcitvā ṭhānavasena ‘‘omukko’’ti vuccati, tassāpi na vaṭṭati.
第63条 关于车乘的学处注释
63. Yānasikkhāpadavaṇṇanā
在第七条里,即使被两个人用手臂架着走,或者被放在布上、用竹竿抬着走,或者坐在不如法的车乘之类交通工具上——哪怕那车乘已经被拆散,或者只剩一个轮子——只要他坐在上面,就算作“乘车者”;即使没有坐着而只是乘车,也算作“乘车者”。但如果两个人同坐在一辆车上,那是可以的。即使分开坐,坐在高车上的人也可以对坐在低处的人说法;高度相同也可以;同样,坐在前面的人可以对坐在后面的人说法。但是,坐在后面的人即使坐得更高,也不可以对坐在前面的人说法。
Sattame sacepi dvīhi janehi hatthasaṅghāṭena gahito, sāṭake vā ṭhapetvā vaṃsena vayhati, ayutte vā vayhādike yāne visaṅkharitvā vā ṭhapite cakkamattepi nisinno hoti, yānagatotveva saṅkhaṃ gacchati. Sace pana dvepi ekayāne nisinnā honti, vaṭṭati. Visuṃ nisinnesupi ucce yāne nisinnena nīce nisinnassa desetuṃ vaṭṭati, samappamāṇepi vaṭṭati, tathā purime nisinnena pacchime nisinnassa. Pacchime pana uccatarepi nisinnena desetuṃ na vaṭṭati.
第64条 卧具学处的注释
64. Sayanasikkhāpadavaṇṇanā
第八条里说的“躺着的人”,意思是:就算对方躺在草席上,或者躺在普通地面上,只要说法的人站着或坐在高床、高椅或地面上的某个地方,就不可以给躺着的人说法。不过,如果说法的人也是躺着的,而且躺得比听法的人更高,或者高度差不多,那就可以给躺着的人说法。反过来,躺着的人可以给站着的人、坐着的人或躺着的人说法;坐着的人可以给站着的人或坐着的人说法;站着的人只能给站着的人说法。
Aṭṭhame sayanagatassāti antamaso kaṭasārakepi pakatibhūmiyampi nipannassa uccepi mañce vā pīṭhe vā bhūmippadese vā ṭhitena nisinnena vā desetuṃ na vaṭṭati. Sayanagatena pana sayanagatassa uccatare vā samappamāṇe vā nipannena desetuṃ vaṭṭati. Nipannena pana ṭhitassa vā nisinnassa vā nipannassa vā, nisinnena ca ṭhitassa vā nisinnassa vā, ṭhitena ṭhitasseva vaṭṭati.
抱膝坐学处的注释
65. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā
第九条:对以手抱膝等任何一种姿势坐着的人,都不适合为他说法。
Navame hatthapallatthikādīsu yāya kāyaci nisinnassa desetuṃ na vaṭṭati.
第66条 缠头学处的注释
66. Veṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
第十条“缠头者”,是指用布缠头,或者用顶髻等装饰,让发际线看不见,这样就是缠头者。因此,对他开许无罪:“让人露出发际之后再说法。”
Dasame veṭhitasīsassāti dussaveṭhena vā moḷiādīhi vā yathā kesanto na dissati, evaṃ veṭhitasīsassa, tenevassa anāpattiyaṃ ‘‘kesantaṃ vivarāpetvā desetī’’ti (pāci. 643) vuttaṃ.
第67条 覆头学处的注释
67. Oguṇṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
在第十一条里,“包头”是指连头一起盖住。不过这里在无犯的情形中,还有额外规定:“要让人露出头之后再说法。”
Ekādasame oguṇṭhitasīsassāti sasīsaṃ pārutassa, anāpattiyaṃ panettha ‘‘sīsaṃ vivarāpetvā desetī’’ti (pāci. 644) adhikaṃ.
68. 地上学处的注释
68. Chamāsikkhāpadavaṇṇanā
第十二条中,“坐在地上”是指坐在地面上。“在座位上”是指即使只铺了一块布或一些草之后坐下。
Dvādasame chamāyaṃ nisīditvāti bhūmiyaṃ nisīditvā. Āsaneti antamaso vatthampi tiṇānipi santharitvā nisinnassa.
第69条 低座学处的注释
69. Nīcāsanasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条规定里说的“在高座上”,是指即使只坐在最低限度的地面隆起处也算。
Terasame ucce āsaneti antamaso bhūmippadesepi unnatappadese nisinnassa.
第70条 站立学处的注释
70. Ṭhitasikkhāpadavaṇṇanā
第十四条,“不应站着给坐着的人说法”:如果年轻比丘去长老那里侍奉,站着的时候,坐在座位上的大长老向他提问,他不应该回答。可是出于恭敬,又没法对长老说“请您站起来再问”,所以可以想着“我是在为站在旁边的比丘说法”来说,这样说是可以的。
Cuddasame na ṭhito nisinnassāti sace therassa upaṭṭhānaṃ gantvā ṭhitaṃ daharaṃ āsane nisinno mahāthero pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Gāravena pana theraṃ ‘‘uṭṭhahitvā pucchā’’ti vattuṃ na sakkā, tasmā ‘‘passe ṭhitassa bhikkhuno kathessāmī’’ti kathetuṃ vaṭṭati.
第71条 在后行走学处的注释
71. Pacchatogamanasikkhāpadavaṇṇanā
第十五条:如果走在前面的人提问,不先给他讲,而应当想着“我要给后面的比丘讲”来讲。不过,如果是为了大家一起复习已学的法,或者给并肩同行的人讲,那是可以的。
Pannarasame sace purato gacchanto pañhaṃ pucchati, tassa taṃ akathetvā ‘‘pacchimassa bhikkhuno kathessāmī’’ti kathetabbaṃ. Saddhiṃ uggahitadhammaṃ pana sajjhāyituṃ, samadhurena vā gacchantassa kathetuṃ vaṭṭati.
72. 偏离道路行走学处的注释
72. Uppathenagamanasikkhāpadavaṇṇanā
第十六条,“不偏离道路”这里:如果两个人都在车道上,各自沿着一条车辙走,或者偏离车道但保持并排同行,那是可以的。
Soḷasame na uppathenāti ettha sace dvepi sakaṭamaggasmiṃ ekekacakkapathena vā uppathena vā samadhuraṃ gacchanti, vaṭṭati.
站立排便学处的注释
73. Ṭhitouccārasikkhāpadavaṇṇanā
在第十七条“非故意”的无犯情形中:如果一个人正走向隐蔽处时,大小便突然排出,这就叫作非故意所作。
Sattarasame ‘‘asañciccā’’ti anāpattiyaṃ sace paṭicchannaṭṭhānaṃ gacchantassa sahasā uccāro vā passāvo vā nikkhamati, asañcicca kato nāma hoti.
第74条 关于在草木上大小便的学处注释
74. Hariteuccārasikkhāpadavaṇṇanā
第十八条:活着的树,如果它的根露在地面上,或者树枝垂到地上生长,这些全都算作“有草木的地方”。不过,坐在树干上,在没有草木的地方排便,这是可以的。如果正在找没有草木的地方时突然就排出来了,那就等于处在生病的情况;还有“在无草木处做了,却蔓延到有草木处”,这是本条里属于无犯的补充说明。在这里,即使找不到无草木的地方,只要铺上草团或稻草团之后再排泄,后来蔓延到了有草木的地方,也还是可以的。这里,痰和鼻涕也算在唾液里面。
Aṭṭhārasame yampi jīvamānarukkhassa mūlaṃ pathaviyaṃ dissamānaṃ gacchati, sākhā vā bhūmilaggā gacchati, sabbaṃ haritasaṅkhātameva. Khandhe nisīditvā pana appaharitaṭṭhāne pātetuṃ vaṭṭati. Sace appaharitaṭṭhānaṃ olokentasseva sahasā nikkhamati, gilānaṭṭhāne ṭhito hoti, ‘‘appaharite kato haritaṃ ottharatī’’ti (pāci. 652) idamettha anāpattiyaṃ adhikaṃ. Tattha sacepi appaharitaṃ alabhantena tiṇaṇḍupakaṃ vā palalaṇḍupakaṃ vā ṭhapetvā kato pacchā haritaṃ ottharati, vaṭṭatiyeva. Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitā.
第75条 关于在水中排便的学处注释
75. Udakeuccārasikkhāpadavaṇṇanā
第十九条“不在水中(大小便)”这条,是针对使用水说的;但在厕所、海洋等不是使用水的水里,就不犯。下雨时四周发大水,找不到没有水的地方,是可以在水里(大小便)的。这里“在陆地上做了而漫到水里”这一句,是额外补充的无犯情形。其余内容在所有学处里都很清楚明白。
Ekūnavīsatime na udaketi etaṃ paribhogaudakameva sandhāya vuttaṃ, vaccakuṭisamuddādiudakesu pana aparibhogesu anāpatti. Deve vassante samantato udakoghe jāte anudakaṭṭhānaṃ alabhantena udake kātuṃ vaṭṭati, idhāpi ‘‘thale kato udakaṃ ottharatī’’ti (pāci. 654) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ, sesaṃ sabbasikkhāpadesu uttānameva.
不过,这里为了说明等起等,另有一组杂项:与大笑、高声、喧哗相关的有四条,含着饭团说话有一条,与在地上、低座、坐着、站着、跟在后面走、偏离道路相关的有五条,这十条学处是以劝告为等起,其中每一条都是作业、有想解脱、有心、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。索羹饭学处是以偷盗团伙为等起,是作业、有想解脱、有心、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。持伞、持杖、持刀、持武器、穿鞋、穿拖鞋、乘车、卧床、抱膝坐、缠头、覆面这十一条,是以说法为等起,是作业亦非作业、有想解脱、有心、世间罪、语业、不善心、苦受。其余五十三条学处,则以第一巴拉基格等起等为差别。
Samuṭṭhānādidīpanatthāya panettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ujjagghikauccāsaddappaṭisaṃyuttāni cattāri, sakabaḷena mukhena byāharaṇaṃ ekaṃ, chamānīcāsananisinnaṭhitapacchatogamanauppathagamanappaṭisaṃyuttāni pañcāti imāni dasa sikkhāpadāni samanubhāsanasamuṭṭhānāni, ekekamettha kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanaṃ. Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanaṃ. Chattapāṇidaṇḍapāṇisatthapāṇiāvudhapāṇipādukāupāhanayānasayanapallatthikaveṭhitaoguṇṭhitanāmakāni ekādasa dhammadesanāsamuṭṭhānāni, kiriyākiriyāni, saññāvimokkhāni, sacittakāni, lokavajjāni, vacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanāni. Sesāni tepaṇṇāsa paṭhamapārājikasamauṭṭhānādibhedānīti.
灭诤法注释
Adhikaraṇasamathavaṇṇanā
灭诤法中的“七”是指它们的数目范围。能让诤事止息、平息的,就是灭诤法。“来到诵出”是指:为了询问是否清净,而应当被诵出,这涉及属于犯诤事的诸罪,以及以其余三种诤事为条件的诸罪。“已生已生”就是已经生起的、已经生起的。“诤事”就是争论诤事、指责诤事、犯诤事、事诤事这四种。为了止息、为了平息,应当给予现前毗尼……乃至如草覆地,这七种灭诤法都应当给予。在这里,判定如下:首先,在诤事中,比丘们以“这是法”或“这是非法”等十八种事相互争论,这种争论就叫争论诤事。以戒坏、行坏、见坏、命坏而指责他人,这种指责、非难和举罪,就叫指责诤事。论母中列出的五种,分别中列出的两种,共七种犯聚,就叫犯诤事。僧团所作的白等四种甘马,就叫事诤事。
Adhikaraṇasamathesu sattāti tesaṃ gaṇanaparicchedo. Adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā. Uddesaṃ āgacchantīti āpattādhikaraṇasaṅkhātāsu ca avasesādhikaraṇattayapaccayāsu ca āpattīsu parisuddhabhāvaṃ pucchanatthaṃ uddisitabbataṃ āgacchanti. Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya vūpasamāyāti samanatthañceva vūpasamanatthañca sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā. Tatrāyaṃ vinicchayo – adhikaraṇesu tāva ‘‘dhammo’’ti vā, ‘‘adhammo’’ti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ yo anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāya āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, nāma. Yaṃ saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.
在这当中,争论诤事(《小品》228)通过两种灭诤法来平息:现前毗尼和多数决。如果只以现前毗尼来平息,那么它在哪个精舍生起,就在那个精舍平息;或者在前往别处平息的路途中平息;或者到了某个地方之后,把事情交给僧团,在那里由僧团平息,或者僧团无法平息时,就在那里由被选为断事人的比丘们裁决而平息。这样平息的时候,其中的僧团现前、法现前、律现前、人现前,这就叫现前毗尼。其中,作甘马的僧团以和合的方式现前,就是僧团现前;所应平息之事的真实性,就是法现前;按照应当平息的方式去平息,就是律现前;争论的人和被争论的人,双方利害对立者都现前,就是人现前。不过,以断事人方式平息时,这里的僧团现前就缺失了。以上是先说仅以现前毗尼平息的情况。
Tattha vivādādhikaraṇaṃ (cūḷava. 228) dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca, sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ, tasmiṃyeva vā, aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā, yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ, tattha saṅghena vā vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati, evaṃ sammamāne ca pana tasmiṃ yā saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā ayaṃ sammukhāvinayo nāma. Tattha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā, sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā, yathā taṃ sametabbaṃ, tathevassa samanaṃ vinayasammukhatā, yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasamane panettha saṅghasammukhatā parihāyati, evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.
如果这样还是不能平息,于是那些被选为断事人的比丘就说“我们没办法平息”,把这件事交还给僧团。然后僧团选一位具足五法的比丘担任取筹师,由他通过秘密取筹、公开取筹、耳语取筹这三种取筹方式中的某一种来收取筹票,再根据到场大众中如法说者占多数,按照那些如法说者所说的来判定,这样诤事就得到平息。这是通过现前毗尼和多数决两种方式平息的。其中,现前毗尼如前所说;而进行多数决甘马的那部分,就叫作多数决。这样,争论诤事就由两种灭诤法得到平息。
Sace panevampi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū ‘‘na mayaṃ sakkoma vūpasametu’’nti saṅghasseva niyyātenti, tato saṅgho pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannitvā tena guḷhakavivaṭṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesu aññataravasena salākaṃ gāhetvā sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti. Tattha sammukhāvinayo vuttanayo eva, yaṃ pana yebhuyyasikakammassa karaṇaṃ. Ayaṃ yebhuyyasikā nāma, evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati.
举罪诤事(《小品》236)通过四种灭诤法平息:现前毗尼、忆念毗尼、不痴毗尼和苦出罪。
以现前毗尼平息时,听取举罪者和被举罪者双方的话。如果没有任何罪,就让双方互相道歉求得原谅;如果有罪,就判定“这是某某罪”,这样裁决之后平息。其中现前毗尼的特征如前所述。
当一位漏尽比丘被人以毫无根据的戒行败坏来诽谤,他请求忆念毗尼,僧团以白四甘马授予他忆念毗尼,这时就是通过现前毗尼和忆念毗尼而平息。一旦授予了忆念毗尼,任何人再对那个人举罪都不成立。
当一位疯癫比丘因疯癫而做出非沙门的行为,比丘们指责他说“尊者记得犯过这样的罪吗”,他虽然回答“贤友,那是我疯癫时做的,我不记得”,但比丘们仍然继续指责他。为了不再被指责,他请求不痴毗尼,僧团以白四甘马授予他不痴毗尼。这时就是通过现前毗尼和不痴毗尼而平息。一旦授予了不痴毗尼,任何人再因那件事对那个人举罪都不成立。
Anuvādādhikaraṇaṃ (cūḷava. 236) catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho khamāpetvā, sace atthi, ‘‘ayaṃ nāmettha āpattī’’ti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati, tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva. Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṅgho ñatticatutthena kammena sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti, dinne pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na ruhati. Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena gate assāmaṇake ajjhācāre ‘‘saratāyasmā evarūpiṃ āpatti’’nti bhikkhūhi codiyamāno ‘‘ummattakena me, āvuso, etaṃ kataṃ, nāhaṃ taṃ sarāmī’’ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna acodanatthāya amūḷhavinayaṃ yācati, saṅgho cassa ñatticatutthena kammena amūḷhavinayaṃ deti. Tadā sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti, dinne pana amūḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na ruhati.
当有人因为巴拉基格或近巴拉基格罪被举发时,却东拉西扯、避而不答,由于恶行越来越重,僧团对这个恶人这样想:“如果这个人根本未断,他好好行事之后就能得到接纳;如果根本已断,他自己就会遭到灭摈。”于是僧团以白四甘马对他作苦出罪甘马。这时,就是通过现前毗尼和苦出罪而得到平息。像这样,举罪诤事由四种灭诤法而平息。
Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa ‘‘sacāyaṃ acchinnamūlo bhavissati, sammā vattitvā osāraṇaṃ labhissati, sace chinnamūlo, sayamevassa nāsanā bhavissatī’’ti maññamāno saṅgho ñatticatutthena kammena tassapāpiyasikaṃ kammaṃ karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hoti, evaṃ anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati.
犯行诤事(《小品》239)由三种灭诤法平息:现前毗尼、认罪处分和如草覆地。单靠现前毗尼并不能使它平息。但当一位比丘向另一位比丘,或按照尼萨耆亚品解说中所说的方式,在僧团、众中发露轻罪时,犯行诤事就通过现前毗尼和认罪处分而平息。其中,就现前毗尼而言,发露的人和接受发露的人面对面在场,就是人现前;其余部分如前所述。而向个人和众发露的时候,僧团现前这一条件就不具备了。
Āpattādhikaraṇaṃ (cūḷava. 239) tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi, yadā pana ekassa vā bhikkhuno, nissaggiyavaṇṇanāyaṃ vuttanayena saṅghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati. Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā, sesaṃ vuttanayameva. Puggalassa ca gaṇassa ca desanākāle saṅghasammukhatā parihāyati.
在这里,如果有人说“尊者,我犯了某某罪”,接着被问“你看见了吗”,回答“是的,我看见了”,这种承认就是认罪;据此让他做“今后应当防护”的处理,就叫认罪处分。在桑喀地谢思罪中,请求别住等是认罪,给予别住等是认罪处分。至于那些分成两派、互相争吵的比丘,造了许多不像沙门的行为之后,又生起了惭愧心,心想:“如果我们彼此追究这些罪过,这件争端恐怕会变得又硬又凶。”因为看到互相追究罪过的过患,他们就作如草覆地甘马。那时,犯行诤事就通过现前毗尼和如草覆地而平息。因为在那里,凡是伸手可及范围内的人,只要没有表示“我不同意”,甚至连躺着的人也算在内,那么除了重罪和涉及在家人的罪之外,一切罪都得以出罪。这样,犯行诤事就由三种灭诤法而平息。
Yā panettha ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno’’ti ca, ‘‘passasī’’ti, ‘‘āma passāmī’’ti ca paṭiññā, tāya ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Saṅghādisese parivāsādiyācanā paṭiññā, parivāsādīnaṃ dānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Dvepakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhācāraṃ caritvā puna lajjidhamme uppanne ‘‘sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ karissāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷatthāya vāḷatthāya saṃvatteyyā’’ti aññamaññaṃ āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā tiṇavatthārakakammaṃ karonti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati. Tatra hi yattakā hatthapāsūpagatā ‘‘na metaṃ khamatī’’ti evaṃ diṭṭhāvikammaṃ akatvā niddampi okkamantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca gihippaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti, evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati.
事诤(《小品》242)只通过一种灭诤法来平息,也就是单靠现前毗尼。这样一来,这四种诤事各按相应的情况,通过这七种灭诤法得到平息。因此说:“为了已生起的种种诤事得以止息、得以平息,应当给予现前毗尼……中略……如草覆地。”这是这里的判定方法。详细内容在灭诤犍度中已经说过,它的判定也在《善见律毗婆沙》中讲过。
Kiccādhikaraṇaṃ (cūḷava. 242) ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Iti imāni cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti, tena vuttaṃ ‘‘uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārako’’ti. Ayamettha vinicchayanayo, vitthāro pana samathakkhandhake āgatoyeva, vinicchayopissa samantapāsādikāyaṃ vutto.
在这里,我问诸位尊者:你们在这七种灭诤法上是否清净?我问你们是否清净,是否没有任何需要用灭诤法来平息的事。这样问,就是在问你们是否从一切罪过中清净。
Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhāti tesu sattasu adhikaraṇasamathesu kaccittha parisuddhā, natthi vo kiñci samathehi vūpasametabbanti pucchāmi, etena sabbāpattīhi parisuddhabhāvo pucchito hoti.
诸位尊者,已经诵出了“缘起”等结语。其中,“这么多”是指这么多条学处。“经中所来”是指在经——巴帝摩卡中所来。“属于经的”就是包含在那里面。“每半月来诵”是指每半月每半月按伍波萨他的规定应当诵出。“和合”是指以身和合而和合。“欢喜”是指以心和合、同一意乐而好好欢喜。“无诤”是指对十八种诤事,不以其中任何一种而诤论。“应当学”是指不违犯各条学处,应当成就增上戒学。至于中间没有说到的,那全部既因为在前前学处中已经说过,也因为义理浅显易懂。
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānantiādi nigamanavacanaṃ. Tattha ettakanti ettakaṃ sikkhāpadaṃ. Suttāgatanti sutte pātimokkhe āgataṃ. Suttapariyāpannanti tattheva antogadhaṃ. Anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatīti addhamāse addhamāse uposathavasena uddisitabbataṃ āgacchati. Samaggehīti kāyasāmaggivasena samaggehi. Sammodamānehīti cittasāmaggivasena ekajjhāsayatāya suṭṭhu modamānehi. Avivadamānehīti aṭṭhārasasu vivādavatthūsu aññataravasenāpi avivadamānehi. Sikkhitabbanti taṃ taṃ sikkhāpadaṃ avītikkamantehi adhisīlasikkhā sampādetabbā. Antarantarā pana yaṃ na vuttaṃ, taṃ sabbaṃ purime purime sikkhāpade vuttattā ceva uttānatthattā cāti.