“这些”这个词,是为了把接下来要说的内容摆到眼前。“具寿”是用亲切的称呼来招呼聚集在一起的比丘们。“十三”是数量的限定。“僧伽婆尸沙”是这类法的名称。“法”指的是犯戒。“来到诵出”是说它们以自身原本的样子进入被诵出的范围,不像因缘部分那样,只用“若有犯戒”这种笼统的说法一带而过。
Imekho panāti idāni vattabbānaṃ abhimukhīkaraṇaṃ. Āyasmantoti sannipatitānaṃ piyavacanena ālapanaṃ. Terasāti gaṇanaparicchedo. Saṅghādisesāti evaṃnāmakā. Dhammāti āpattiyo. Uddesaṃ āgacchantīti sarūpena uddisitabbataṃ āgacchanti, na nidāne viya ‘‘yassa siyā āpattī’’ti sādhāraṇavacanamattena.
漏精学处的注释
1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā
有思,就是存在思;有思本身就是有思性;或者因为存在思,所以叫有思性。漏精,就是精的泄漏。当因为贪欲资助等原因,男根达到堪能状态时,假借健康等任何理由,对内在色等任何对象,以想要泄精的思去对相状努力,由于意界、界种性等差别,使青等十种精中的任何一种从它所在之处移动,这就是这里的含义。除梦遗外,就是把梦中发生的漏精排除在外。僧伽地谢萨,就是除梦遗外,有思而漏精这一犯戒种类,名为僧伽地谢萨,这是它的含义。这里的词义是:僧伽在开始和其余阶段都应被需要,所以叫僧伽地谢萨。这是说什么呢?犯了这条戒之后,想要出罪的人,其出罪过程,开始时要为了给予别住而需要僧伽;从开始之后的中间阶段,为了给予敬悦,或者与根本重收一起为了给予敬悦;最后为了给予出罪,都需要僧伽,这里没有一件事能离开僧伽而完成。因此,因为僧伽在开始和其余阶段都应被需要,所以称为僧伽地谢萨。
Saṃvijjati cetanā assāti sañcetanā, sañcetanāva sañcetanikā, sañcetanā vā assa atthīti sañcetanikā. Sukkavissaṭṭhīti sukkassa vissaṭṭhi, rāgūpatthambhādīsu yena kenaci aṅgajāte kammaññataṃ patte ārogyādīsu yaṃkiñci apadisitvā ajjhattarūpādīsu yattha katthaci mocanassādacetanāya nimitte upakkamantassa āsayadhātunānattato nīlādivasena (pārā. 239-240) dasavidhesu sukkesu yassa kassaci sukkassa ṭhānā cāvanāti attho. Aññatra supinantāti yā supine sukkavissaṭṭhi hoti, taṃ ṭhapetvā. Saṅghādisesoti yā aññatra supinantā sañcetanikā sukkavissaṭṭhi, ayaṃ saṅghādiseso nāma āpattinikāyoti attho. Vacanattho panettha saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso. Kiṃ vuttaṃ hoti – imaṃ āpattiṃ āpajjitvā vuṭṭhātukāmassa yaṃ taṃ āpattivuṭṭhānaṃ, tassa ādimhi ceva parivāsadānatthāya, ādito sese majjhe mānattadānatthāya mūlāya paṭikassanena vā saha mānattadānatthāya, avasāne abbhānatthāya ca saṅgho icchitabbo, na hettha ekampi kammaṃ vinā saṅghena sakkā kātuṃ. Iti saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādisesoti.
在舍卫城,针对塞亚萨卡比丘,经过发起之后,制定了关于泄不净的学处。“除了梦中之外”是这里的随制、不共制、非命令性制。然而,如果让别人对自己的男根作努力而使其泄出,仍然犯戒。若有意欲,即使只是在空中摇动腰部,对相作努力,如果没有泄出,是偷兰遮。如果哪怕只有一只小苍蝇能喝的那一点点量,从原处泄出,即使还没有进入水道,也是僧残。不过,从原处脱落后,必定会进入水道,所以诸注疏中说:“只要入了水道,不论出外还是未出外,都是僧残。”没有作努力的人、没有泄出意图的人、做梦的人、疯狂者等,即使泄出也无犯。戒的违犯、思、努力、泄出,是这里的四支。其等起等,与第一波罗夷中所说的相同。
Sāvatthiyaṃ seyyasakaṃ ārabbha upakkamitvā asucimocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra supinantā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ. Sace pana parena attano aṅgajāte upakkamaṃ kāretvā mocāpeti, āpajjatiyeva. Cetetvā antamaso ākāse kaṭikampanenapi nimitte upakkamantassa sace na muccati, thullaccayaṃ. Sace pana antamaso yaṃ ekā khuddakamakkhikā piveyya, tattakampi ṭhānato muccati, dakasotaṃ anotiṇṇepi saṅghādiseso. Ṭhānato pana cutaṃ avassameva dakasotaṃ otarati, tasmā ‘‘dakasotaṃ otiṇṇamatte bahi nikkhante vā anikkhante vā saṅghādiseso’’ti (pārā. aṭṭha. 2.237) aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Anupakkamantassa ca, amocanādhippāyassa ca, supinaṃ passantassa ca, ummattakādīnañca muttepi anāpatti. Sīlavipatti, cetanā, upakkamo , muccananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājike vuttasadisānevāti.
2. 身触学处注释
2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā
第二句里,“陷入”是指:就像被夜叉等附身一样,众生被内心生起的贪欲所陷;又像掉进井里一样,众生没有仔细观察,在容易起贪的地方起贪,自己投入贪欲而陷进去。这是对具有身触贪欲者的另一种说法。“心已转变”是指:舍弃了被称为清净有分相续的本性,以别的方式生起;或者以扭曲的方式转变,就像转动时变得扭曲那样。意思是说,心被前面说的贪欲转变之后而停留。“与女人”是指:即使当天才出生、还活着的女人也算。“行身触”是指:做握手等身体的接触、身体混在一起。“握手”等则是详细说明它的含义。其中,“手”是指从肘部到指尖的部分。“髻”是指:无论扎起来还是没扎起来,纯粹用头发,或者用青色的线、花、钱串、金条、珍珠串等任何一种混合编成的发束,这是它的同义词。而且,执取髻的时候,头发也和体毛一起被执取了。像这样,对所说特征的手的执取,叫握手;对髻的执取,叫执髻。对其余身体的触摸,或者对任何一个肢体的触摸,叫触摸。如果比丘做了这个握手、或者执髻、或者对任何一个肢体的触摸,他就犯了名为僧残的罪类。
Dutiye otiṇṇoti yakkhādīhi viya sattā anto uppajjantena rāgena vā otiṇṇo, kūpādīni viya sattā asamapekkhitvā rajjanīye ṭhāne rajjanto sayaṃ vā rāgaṃ otiṇṇo, kāyasaṃsaggarāgasamaṅgissetaṃ adhivacanaṃ. Vipariṇatena cittenāti parisuddhabhavaṅgasantatisaṅkhātaṃ pakatiṃ vijahitvā aññathā pavattena, virūpaṃ vā pariṇatena yathā parivattamānaṃ virūpaṃ hoti, evaṃ vuttarāgavasena parivattetvā ṭhitena cittenāti attho. Mātugāmena saddhinti tadahujātāyapi jīvamānakamanussitthiyā saddhiṃ. Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyāti hatthaggahaṇādikaāyasampayogaṃ kāyamissībhāvaṃ samāpajjeyya. Hatthaggāhaṃ vātiādi panassa vitthārena atthadassanaṃ. Tattha hattho nāma kapparato paṭṭhāya yāva agganakhā. Veṇī nāma vinandhitvā vā avinandhitvā vā suddhakesehi vā nīlādivaṇṇasuttakusumakahāpaṇamālāsuvaṇṇacīrakamuttāvaḷiādīsu aññataramissehi vā katakesakalāpassetaṃ adhivacanaṃ. Veṇiggahaṇena cettha kesāpi gahitāyeva saddhiṃ lomehi. Iti vuttalakkhaṇassa hatthassa gahaṇaṃ hatthaggāho, veṇiyā gahaṇaṃ veṇiggāho. Avasesassa sarīrassa parāmasanaṃ aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ nāma. Yo taṃ hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ samāpajjeyya, tassa saṅghādiseso nāma āpattinikāyo hotīti.
在舍卫城,因优陀夷长老而制定,针对的是发生身体接触的情况。这是不共通制,不是无命令制。对女人作女人想,哪怕只是以毛触毛,或被女人触摸时,以交合意图努力后承认接触,犯僧残。若用一只手抓住,用另一只手在身体各处触摸,哪怕持续一整天,也只犯一罪。不抓住而触摸,如果从头到脚,手不离开身体地触摸,也只犯一罪。五指一起抓取时,也只是一罪。但如果一起抓取不同女人的五指,就有五罪。对女人有怀疑,或对黄门、男子、畜生作想,犯偷兰遮。同样,以身与身所系物,以及与非人女、黄门行身触时,也是如此。对女人以身所系物与身所系物等,以及触摸男子身体等,犯恶作。被女人触摸时,虽有交合意图,但身体未作努力而承认接触;以解脱意图触摸女人;无意、失念、不知、不受乐;以及疯狂者等,无犯。犯戒的构成、女人、女人想、身触贪、以此贪而作努力、行握手等,这是此处的五支。其等起等,与第一波罗夷中所说相似。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha kāyasaṃsaggasamāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti , anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso lomena lomaṃ phusantassāpi, itthiyā vā phusiyamānassa sevanādhippāyena vāyamitvā phassaṃ paṭijānantassa saṅghādiseso. Ekena pana hatthena gahetvā dutiyena hatthena divasampi tattha tattha phusantassa ekāva āpatti, aggahetvā phusanto pana sace sīsato yāva pādā, tāva kāyato hatthaṃ amocentoyeva phusati, ekāva āpatti, pañcannaṃ aṅgulīnaṃ ekato gahaṇepi ekāyeva. Sace pana nānitthīnaṃ pañcaṅguliyo ekato gaṇhāti, pañca āpattiyo. Itthiyā vematikassa, paṇḍakapurisatiracchānagatasaññissa ca thullaccayaṃ, tathā kāyena kāyappaṭibaddhena, amanussitthipaṇḍakehi ca saddhiṃ kāyasaṃsaggepi. Manussitthiyā pana kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādīsu, purisakāyaphusanādīsu ca dukkaṭaṃ. Itthiyā phusiyamānassa sevanādhippāyassāpi kāyena avāyamitvā phassaṃ paṭijānantassa, mokkhādhippāyena itthiṃ phusantassa, asañcicca, assatiyā, ajānantassa, asādiyantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, kāyasaṃsaggarāgo, tena rāgena vāyāmo, hatthaggāhādisamāpajjananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājike vuttasadisānevāti.
3. 粗恶语学处的注释
3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā
在第三项学处里,“陷入”和“心已转变”应当理解为:以对粗恶语的贪染为准。“女人”是指能分辨粗恶与不粗恶特征的人类女性。“以粗恶语”是指与大便道、小便道、淫欲法相关的言语。“说”就是讲说,以称赞、贬损、请求、乞求、询问、反问、告知、教诫、辱骂等方式,说出种种不合正法的话。“如同那样”这里的“iti”只是一个小品词,意思是“就像年轻男子对年轻女子那样”。由此显示,在说这种话时毫无顾忌。“与淫欲相关”这一句,是为了显示粗恶语达到最严重程度的特征。“僧残”:如果以两种途径——或以称赞贬损,或以乞求淫欲等——或以辱骂的话,比如“你是尖顶者、你是破裂者、你是双性人”中的任何一种,对女人说,那么这种罪聚就叫作僧残。
Tatiye otiṇṇatā ca vipariṇatacittatā ca duṭṭhullavācassādarāgavasena veditabbā. Mātugāmanti duṭṭhullāduṭṭhullasaṃlakkhaṇasamatthaṃ manussitthiṃ. Duṭṭhullāhivācāhīti vaccamaggapassāvamaggemethunadhammappaṭisaṃyuttāhi vācāhi. Obhāseyyāti avabhāseyya, vaṇṇāvaṇṇayācanaāyācanapucchanapaṭipucchanaācikkhaṇānusāsanaakkosanavasena nānappakāraṃ asaddhammavacanaṃ vadeyya. Yathā tanti ettha nti nipātamattaṃ, yathā yuvā yuvatinti attho. Etena obhāsane nirāsaṅkabhāvaṃ dasseti. Methunupasaṃhitāhītiidaṃ duṭṭhullavācāya sikhāpattalakkhaṇadassanaṃ. Saṅghādisesoti dvinnaṃ maggānaṃ vasena vaṇṇāvaṇṇehi vā methunayācanādīhi vā ‘‘sikharaṇīsi, saṃbhinnāsi, ubhatobyañjanakāsī’’ti imesu tīsu aññatarena akkosavacanena vā mātugāmaṃ obhāsantassa saṅghādiseso nāma āpattinikāyo hotīti.
在舍卫城,针对优陀夷长老以粗恶语对女人说而制定,这是不共制,不是别人教唆才犯。如果对女人,作女人想,哪怕只是用手势,按前面说的方式对她说,如果她在当下就明白那个意思,犯僧残。对黄门,犯偷兰遮。对同一对象作女人想的,犯突吉罗。如果反复说,或者用一句话对很多女人说,就按话语的数量和女人的数量来算罪。如果他所说的那个女人不明白那个意思,犯偷兰遮。如果针对膝盖以上、锁骨以下,说称赞之类的话,也犯偷兰遮。对黄门犯突吉罗;针对锁骨以上、膝盖以下以及身体相连的部分,说称赞之类的话,一切情况都犯突吉罗。为了讲说义理、讲说法、教诫而说的,以及精神失常等类人,无犯。这里共有五支:戒的失坏、人类女性、有女人想、对粗恶语有贪着、以那种贪着而说、当下知道意思。它的发起等,跟不与取一样:是造作、想解脱、有思心、世间所呵责、身业、语业、不善心、两种受。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha duṭṭhullavācāhi obhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso hatthamuddāyapi vuttanayena obhāsantassa sace sā tamatthaṃ tasmiṃyeva khaṇe jānāti, saṅghādiseso. Paṇḍake thullaccayaṃ. Tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ. Punappunaṃ obhāsantassa, sambahulā ca itthiyo ekavācāya obhāsantassa vācāgaṇanāya ceva itthigaṇanāya ca āpattiyo. Sace yaṃ itthiṃ obhāsati, sā na jānāti, thullaccayaṃ. Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇādibhaṇanepi thullaccayaṃ. Paṇḍake dukkaṭaṃ, ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ kāyappaṭibaddhañca ādissa vaṇṇādibhaṇane sabbattha dukkaṭaṃ. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānaṃ ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, duṭṭhullavācassādarāgo, tena rāgena obhāsanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
第四、自求欲乐承事学处的注释
4. Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,“陷入”和“心已转变”应当理解为以自求欲乐承事的方式。“在女人附近”指在粗恶语部分所说的那种女人身边。“自求欲乐承事”中,以被称为淫欲法的欲来承事,就是欲承事;为了自己的利益而做欲承事,就是自求欲乐承事;或者,自己所贪求、所渴望的就是自求欲乐,意思是自己以淫欲贪染而希求;这自求欲乐本身就是承事,所以叫自求欲乐承事;对于这自求欲乐承事。“称赞”就是宣说功德和好处。“此是最上”等语,是举出为那自求欲乐承事而称赞的说法方式。这里按照词句关联简略说明其义:如果有女人以这样的法来承事、亲近像我这样因远离杀生等而具足戒行、因远离淫欲法而修梵行、以这两方面具足善法的人,那么她这样承事像我这样的人,这种承事就是一切承事中最上的。“以与淫欲相关的语,犯僧残”:像这样称赞自求欲乐承事时,若以“你应当把淫欲法给我”等与淫欲相关的话来说,就犯僧残。
Catutthe otiṇṇatā ca vipariṇatacittatā ca attakāmapāricariyāvasena veditabbā. Mātugāmassa santiketi duṭṭhullobhāsane vuttappakārāya itthiyā samīpe. Attakāmapāricariyāyāti methunadhammasaṅkhātena kāmena pāricariyā kāmapāricariyā, attano atthāya kāmapāricariyā attakāmapāricariyā, attanā vā kāmitā icchitāti attakāmā, sayaṃ methunarāgavasena patthitāti attho, attakāmā ca sā pāricariyā cāti attakāmapāricariyā, tassā attakāmapāricariyāya. Vaṇṇaṃ bhāseyyāti guṇaṃ ānisaṃsaṃ pakāseyya. Etadaggantiādi tassā attakāmapāricariyāya vaṇṇabhāsanākāranidassanaṃ. Tatrāyaṃ padasambandhavaseneva saṅkhepattho – yā mādisaṃ pāṇātipātādīhi virahitattā sīlavantaṃ methunadhammā virahitattā brahmacāriṃ tadubhayenāpi kalyāṇadhammaṃ etena dhammena paricareyya abhirameyya, tassā evaṃ mādisaṃ paricarantiyā yā ayaṃ pāricariyā nāma, etadaggaṃ pāricariyānanti. Methunupasaṃhitena saṅghādisesoti evaṃ attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanto ca ‘‘arahasi tvaṃ mayhaṃ methunadhammaṃ dātu’’ntiādinā methunappaṭisaṃyutteneva vacanena yo bhāseyya, tassa saṅghādiseso.
在舍卫城,因为优陀夷长老,针对称赞自求欲乐承事这件事而制定,属于不共制,不是出于命令,对女人作女人想,哪怕只是用手势,按照前面所说的方式称赞自求欲乐承事,如果她在当下就知道这个意思,犯僧残。如果不知道,犯偷兰遮。对黄门、作黄门想,也犯偷兰遮。对同一对象作女人想,犯突吉罗。为了衣服等物品这类欲而称赞承事,以及疯子等人,无犯。这里共有五支:戒的违犯、人类女性、作女人想、对自求欲乐承事有贪、以那贪称赞、当下知道。这里的发起等,和粗恶语那条所说的一样。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha attakāmapāricariyāya vaṇṇabhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso hatthamuddāyapi vuttanayeneva attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa sace sā tamatthaṃ tasmiṃyeva khaṇe jānāti, saṅghādiseso . No ce jānāti, thullaccayaṃ. Paṇḍake paṇḍakasaññinopi thullaccayaṃ. Tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ. Cīvarādīhi vatthukāmehi pāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, attakāmapāricariyāya rāgo, tena rāgena vaṇṇabhaṇanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni duṭṭhullobhāsane vuttasadisānevāti.
5. 媒嫁学处注释
5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā
第五,说合是指男女之间充当传话的中间人。从事是指实际去做接受、探问、回报这些事,就构成了违犯。由女性等这一句是展示从事的方式。其中,向女性传达男性的心意,是指受男性本人或他的父母等人派遣,把男性的心意、意图告诉女性。向男性传达女性的心意,是指受女性本人或她的父母等人派遣,把女性的心意、意图告诉男性。于妻位或于情夫位,是指处于妻子的身份或情夫的身份。因为向女性传达男性的心意时,是在告知妻位;向男性传达女性的心意时,是在告知情夫位。另外,向女性传达男性的心意时,可以告知妻位,也就是确立为妻的身份;也可以告知情夫位,也就是邪淫的身份。因此,在分别解说中说到:于妻位,就是“你将成为妻子”;于情夫位,就是“你将成为情妇”。依照同样的方式,向男性传达女性的心意时,也应当知道应该说:“你将成为丈夫”“你将成为情夫”。乃至刹那女,是以最低限度来说,因为只能共住片刻须臾,所以称为刹那女,意思是须臾女。即使对这样的女子,以“你将成为须臾女”的方式传达男性的心意,也犯僧残罪。依照同样的方式,以“你将成为须臾男”的方式向男性传达女性的心意,也应当知道犯僧残罪。
Pañcame sañcarittanti itthipurisānaṃ antare saṃcaraṇabhāvaṃ. Samāpajjeyyāti sammā paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇāni karonto āpajjeyya. Itthiyā vātiādi samāpajjanākāradassanaṃ. Tattha itthiyā vā purisamatinti purisena vā tassa mātāpitādīhi vā pesito purisassa matiṃ adhippāyaṃ itthiyā āroceyyāti attho. Purisassa vā itthimatinti itthiyā vā tassā mātāpitādīhi vā pesito itthiyā matiṃ adhippāyaṃ purisassa āroceyyāti attho. Jāyattane vā jārattane vāti jāyabhāve vā jārabhāve vā. Purisassa hi matiṃ itthiyā ārocento jāyattane āroceti, itthiyā matiṃ purisassa ārocento jārattane āroceti. Apica purisasseva matiṃ itthiyā ārocento jāyattane vā āroceti nibaddhabhariyabhāve, jārattane vā micchācārabhāve, tenevassa padabhājane (pārā. 302) ‘‘jāyattane vāti jāyā bhavissasi, jārattane vāti jārī bhavissasī’’ti vuttaṃ. Eteneva upāyena itthiyā matiṃ purisassa ārocanepi ‘‘pati bhavissasi, jāro bhavissasī’’ti vattabbatā veditabbā. Antamaso taṅkhaṇikāyapīti sabbantimena paricchedena yā ayaṃ taṅkhaṇe muhuttamatte saṃvasitabbato ‘‘taṅkhaṇikā’’ti vuccati, muhuttikāti attho. Tassāpi ‘‘muhuttikā bhavissasī’’ti evaṃ purisassa matiṃ ārocentassa saṅghādiseso, eteneva upāyena ‘‘muhuttiko bhavissasī’’ti evaṃ purisassa itthimatiṃ ārocentopi saṅghādisesaṃ āpajjatīti veditabbo.
在舍卫城,因优陀夷长老而制定,涉及媒介说合的事例。“乃至刹那女”是这里的随制,也是共通制。按照“接受、探询、令弟子回报”这种方式,这是有指令的(犯戒)。除了不适合说合的女人之外,对任何女人,甚至对自己的母亲,如果想传达男人的心意而说“据说,你要成为用钱财买来的妻子”,即使以随欲而住等任何一种方式告知,不管她回答“好”还是不回答,之后回去向派遣他的人报告这件事,就犯僧残。她是不是成为他的妻子,这并不重要。即使被派到某人那里,没见到她,而对另一个传话的人说“你去告诉她”,然后回去复命,也照样犯。如果被派去说“告诉母护女”,却去对父护女等其他女子中的某一个说,就成了错乱。接受了男人或女人的话之后,用身体、语言或两者表示“好”,然后亲自或让别人告诉那个女人或男人,再亲自或让别人向派遣者报告这件事,就犯僧残。到这里,“接受、探询、回报”这三支就已经具足了。如果只具足其中任何两支,或者对黄门虽具足三支,犯偷兰遮。只具足一支,犯突吉罗。如果是为了僧团、塔庙或病人的事务而出行,以及疯狂者等,无犯。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha sañcarittasamāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘antamaso taṅkhaṇikāyapī’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati, antevāsiṃ paccāharāpetī’’tiiminā (pārā. 338) nayena sāṇattikaṃ, aññatra nālaṃvacanīyāya yāya kāyaci itthiyā antamaso mātuyāpi purisamatiṃ ārocento ‘‘hohi kira bhariyā dhanakkītā’’ti vattukāmo sacepi chandavāsinīādīsu aññatarākārena ārocetvā tāya ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitepi asampaṭicchitepi puna āgantvā yena pahito, tassa taṃ pavattiṃ āroceti, saṅghādisesaṃ āpajjati. Sā pana tassa bhariyā hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Sacepi yassā santikaṃ pesito, taṃ adisvā aññatarassa avassārocanakassa ‘‘ārocehī’’ti vatvā paccāharati, āpajjatiyeva. ‘‘Māturakkhitaṃ brūhī’’ti pesitassa pana gantvā aññaṃ piturakkhitādīsu aññataraṃ vadantassa visaṅketaṃ hoti, purisassa vā itthiyā vā vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti kāyena vā vācāya vā ubhayena vā paṭiggaṇhitvā tassā itthiyā vā purisassa vā ārocetvā vā ārocāpetvā vā puna yena pesito, tassa taṃ pavattiṃ sayaṃ ārocentassa vā aññena ārocāpentassa vā saṅghādiseso . Ettāvatā hi ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati, paccāharatī’’tiidaṃ aṅgattayaṃ sampāditameva hoti, ito pana yehi kehici dvīhi aṅgehi, paṇḍake ca aṅgattayenāpi thullaccayaṃ. Ekena dukkaṭaṃ. Saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā kiccena gacchantassa, ummattakādīnañca anāpatti.
戒的毁坏:如果一个人在这些对象之间从事说合,那么这些对象必须是人,而且不是不适合说合的人。
Sīlavipatti, yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā, na nālaṃvacanīyatā,
接受、探问、回报,这就是这里说的五种支分。有六种生起方式:如果不知道规定或对方是不宜说合的人,就以身表接受教法,同样以身表探问,同样以身表回报,那就从身生起。如果有人对他说“某某会来,你要知道她的心意”,他回答“好”表示接受,然后告诉对方她来了,后来那个男人来了又去告知,因为身体上没做什么动作,所以从语生起。如果用言语回答“好”接受了教法之后,因为别的事情去她家,或者去别处时见到她,用言语探问,后来又因为别的原因离开那里,偶然见到那个男人时去告知,也还是从语生起。但如果不知道规定,即使是漏尽阿罗汉,听从父亲的话前去,对不宜说合的母亲也说“来,侍奉我父亲吧”,然后回报,那就从身和语两方面生起。这三种是无心生起。如果知道这两种情况,通过这三种方式去做,那么这三种方式因为知道这两种情况的心的缘故,就变成有心,是造作,不是想解脱,是无心,犯此制戒,属于身业、语业。这里按善等分有三种心,按乐等分有三种受。
Paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇānīti imānettha pañca aṅgāni. Chasamuṭṭhānaṃ, paṇṇattiṃ vā alaṃvacanīyabhāvaṃ vā ajānantassa kāyavikārena sāsanaṃ gahetvā tatheva vīmaṃsitvā tatheva paccāharantassa kāyato samuṭṭhāti. ‘‘Itthannāmā āgamissati, tassā cittaṃ jāneyyāthā’’ti kenaci vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ āgataṃ vatvā puna tasmiṃ purise āgate ārocentassa kāyena kiñci akatattā vācato samuṭṭhāti. Vācāya ‘‘sādhū’’ti sāsanaṃ gahetvā aññena karaṇīyena tassā gharaṃ gantvā aññattha vā gamanakāle taṃ disvā vacībhedena vīmaṃsitvā punapi aññeneva kāraṇena tato apakkamma kadācideva taṃ purisaṃ disvā ārocentassāpi vācato samuṭṭhāti. Paṇṇattiṃ ajānantassa pana khīṇāsavassāpi pituvacanena gantvā alaṃvacanīyaṃ mātarampi ‘‘ehi me pitaraṃ upaṭṭhāhī’’ti vatvā paccāharantassa kāyavācato samuṭṭhāti. Imāni tīṇi acittakasamuṭṭhānāni. Tadubhayaṃ pana jānitvā eteheva tīhi nayehi samāpajjantassa tāneva tīṇi tadubhayajānanacittena sacittakāni honti, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, kusalādivasena cettha tīṇi cittāni, sukhādivasena tisso vedanāti.
6. 造小屋学处注释
6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā
第六句“以自请者”:这里所说的“自请者”,是指自己主动提出的请求。所以“以自请者”就是“以自己的请求”的意思,也就是“用自己请求得来的资具”。在这里,任何属于他人所有之物,如果以彻底割舍的方式去请求,是不允许的;但暂时借用则可以。为了同伴或为了作务,可以说“请给一个人”,也可以请求“人工作业”。所谓“人工作业”,是指木匠等男子所做的手工活。可以说“请给人工作业”或“请给手工活”来请求。手工活并不是某种具体物品,所以无论对方问“尊者,您为什么来”或没有问,都可以请求;不会因为表明需求而犯过失。不过,不应该请求捕鹿人等做他们的本行。
“小屋”:指涂抹等类型中的一种。其中,“内涂抹”是指除了柱子、横梁、脊檩、窗户、烟囱孔等不涂抹的地方以外,其余需要涂抹的地方连同墙壁一起,在屋顶内侧用石灰或泥涂抹。“外涂抹”是按同样的方法在屋顶外侧涂抹。“内外涂抹”是按同样的方法在屋顶内外都涂抹。
“建造时”:指自己建造,或命他人建造时。“无主”:指建造者没有施主。“为己用”:意思是“这是我的住所”,这样以自己为用途的,就是“为己用”。“应按量建造”:指应建造符合尺寸的。
“此中之量”:指这座小屋的这个尺寸。“长”:即从长度来说。“十二善至搩手”中,“善至搩手”是指现在中等身材男子的三搩手,用木匠的肘量则是一肘半。测量时,不取小屋外墙上先前所涂的粗泥边缘,而应以谷壳团边缘量出十二搩手;如果不用谷壳团,只用粗泥涂层边缘作界限,那本身就是分界。“横”:即从宽度来说。“七内”:是说不取墙的外边,而以里边量七善至搩手,这就是所说的尺寸。在这里,即使从长度上减去一发尖那么一点而加到宽度上,或从宽度上减去而加到长度上,也不允许;更不用说长宽两方面都增大了。然而,如果某建筑长度即使达到六十肘,但宽度只有三肘甚至不足四肘,在其中相应尺寸的床不能来回转动,至少不具有四肘宽,它就不算“小屋”,因此是允许的。
“应带领比丘们指示用地”:是指凡是想在某处建造小屋的人,清理该处后,按句分别(波罗夷349)所说方式三次请求僧团,然后应将全体僧团成员,或由僧团选任的两三位比丘带到那里作用地指示。“那些比丘应指示用地为无恼害、有周旋处”:是说那些比丘应观察——该处远离了蚂蚁等的巢穴等十三种灾患,以及依托早播、晚播作物等十六种灾患,所以是“无恼害”;又因为用两头或四头公牛套上的牛车,能够将一个车轮放在无障碍下落处、另一个车轮放在外面而回转,所以是“有周旋处”。这样观察后,如果人数足够组成僧团,就在那里作羯磨;如果不够,就回到僧团中,由那位比丘请求后,以白二羯磨指示用地。至于“有恼害”等,则应按相反的方式理解。
Chaṭṭhe saññācikāya panāti ettha saññācikā nāma sayaṃ pavattitayācanā vuccati, tasmā saññācikāyāti attano yācanāyāti vuttaṃ hoti, sayaṃ yācitakehi upakaraṇehīti attho. Ettha ca yaṃkiñci parapariggahitakaṃ mūlacchedavasena yācituṃ na vaṭṭati, tāvakālikaṃ pana vaṭṭati. Sahāyatthāya kammakaraṇatthāya ‘‘purisaṃ dethā’’ti vattuṃ vaṭṭati, purisattakarampi yācituṃ vaṭṭati, purisattakaro nāma vaḍḍhakiādinā purisena kātabbaṃ hatthakammaṃ. Taṃ ‘‘purisattakaraṃ dehī’’ti vā ‘‘hatthakammaṃ dehī’’ti vā vatvā yācituṃ vaṭṭati. Hatthakammaṃ nāma kiñci vatthu na hoti, tasmā ‘‘kiṃ, bhante, āgatatthā’’ti pucchite vā apucchite vā yācituṃ vaṭṭati, viññattipaccayā doso natthi, migaluddakādayo pana sakakammaṃ na yācitabbā. Kuṭinti ullittādīsu aññataraṃ. Tattha ullittā nāma ṭhapetvā thambhatulāpiṭṭhasaṅghāṭavātapānadhūmacchiddādibhedaṃ alepokāsaṃ avasese lepokāse kuṭṭehi saddhiṃ ghaṭetvā chadanassa anto sudhāya vā mattikāya vā littā. Avalittā nāma tatheva vuttanayeneva chadanassa bahi littā. Ullittāvalittā nāma tatheva chadanassa anto ca bahi ca littā. Kārayamānenāti sayaṃ vā karontena, āṇattiyā vā kārāpentena. Asāmikanti kāretā dāyakena virahitaṃ. Attuddesanti ‘‘mayhaṃ vāsāgāraṃ esā’’ti evaṃ attā uddeso etissāti attuddesā, taṃ attuddesaṃ. Pamāṇikā kāretabbāti pamāṇayuttā kāretabbā. Tatridaṃ pamāṇanti tassā kuṭiyā idaṃ pamāṇaṃ. Dīghasoti dīghato. Dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyātiettha sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo, vaḍḍhakihatthena diyaḍḍho hattho hoti. Minantena pana kuṭiyā bahikuṭṭe paṭhamaṃ dinnaṃ mahāmattikapariyantaṃ aggahetvā thusapiṇḍapariyantena dvādasa vidatthiyo minetabbā, sace thusapiṇḍakena anatthiko hoti, mahāmattikalepeneva niṭṭhāpeti, sveva paricchedo. Tiriyanti vitthārato. Sattantarāti kuṭṭassa bahiantaṃ aggahetvā abbhantarimena antena satta sugatavidatthiyo pamāṇanti vuttaṃ hoti. Ettha ca kesaggamattampi dīghato hāpetvā tiriyaṃ, tiriyato vā hāpetvā dīghaṃ vaḍḍhetuṃ na vaṭṭati, ko pana vādo ubhatovaḍḍhane. Yā pana dīghato saṭṭhihatthāpi hoti, tiriyato tihatthā vā ūnakacatuhatthā vā, yattha pamāṇayutto mañco ito cito ca na parivaṭṭati, pacchimakoṭiyā catuhatthavitthārā na hoti, ayaṃ kuṭisaṅkhyaṃ na gacchati, tasmā vaṭṭati. Bhikkhūabhinetabbā vatthudesanāyāti yasmiṃ padese kuṭiṃ kāretukāmo hoti, taṃ sodhetvā padabhājane (pārā. 349) vuttanayena saṅghaṃ tikkhattuṃ yācitvā sabbe vā saṅghapariyāpannā saṅghena vā sammatā dve tayo bhikkhū tattha vatthudesanatthāya netabbā. Tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamananti tehi bhikkhūhi kipillikādīnaṃ āsayādīhi terasahi, pubbaṇṇāparaṇṇanissitādīhi soḷasahi upaddavehi virahitattā anārambhaṃ, dvīhi vā catūhi vā balibaddhehi yuttena sakaṭena ekaṃ cakkaṃ nibbodakapatanaṭṭhāne ekaṃ bahi katvā āvijjhituṃ sakkuṇeyyatāya saparikkamananti sallakkhetvā sace saṅghapahonakā honti, tattheva, no ce, saṅghamajjhaṃ gantvā tena bhikkhunā yācitehi ñattidutiyena kammena vatthu desetabbaṃ. Sārambhe cetiādi paṭipakkhanayena veditabbaṃ.
在阿罗毗,针对阿罗毗的比丘们,因为自请建造小屋这件事而制定。这是不共学处,是受命而犯的。心想“我要建造未经指示地点、超出尺寸的小屋”,从为了取得材料而前往森林开始,在一切行动上都是恶作。心想“现在用两团泥就能完工”,在给第一团泥时是土喇咤亚,给第二团泥并涂抹接合时,如果小屋确实是未经指示地点的,或者确实是超出尺寸的,就犯一个僧残和两个恶作。两者都违犯的话,就是两个僧残和两个恶作。但如果先装好门框或窗框再涂泥,装好后涂抹还没有接合,那时暂时还不犯。再涂时,一旦接合,就犯僧残。如果安装时就和第一次涂的泥连成一片没有间断,那第一次涂时就犯僧残。仅仅因为带有侵害心而犯恶作,同样因为没有回旋空间也犯恶作。把未完工的小屋送给别人,把地面整平后拆掉,建造石窟、山洞、草屋、树叶盖顶的屋子等任何一种,为别人居住而造小屋,除了住所之外为布萨堂等其他用途而建造,以及疯子等人,都无犯。犯戒行为、属于涂抹等类型之一、存在低于最低尺寸、未经指示地点、超出尺寸、为自己而建、作为住所、涂抹接合,这些是这里的六种或七种构成要素。六种生起方式,有作业,也有作业非作业。指示地点后建造超出尺寸的,由作业生起;未指示地点而建造的,由作业非作业生起。其余在这里和说合戒中所说相同。
Āḷaviyaṃ āḷavike bhikkhū ārabbha saññācikāya kuṭikaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, ‘‘adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ kāressāmī’’ti upakaraṇatthaṃ araññaṃ gamanato paṭṭhāya sabbapayogesu dukkaṭaṃ, ‘‘idāni dvīhi piṇḍehi niṭṭhānaṃ gamissatī’’ti tesu paṭhamapiṇḍadāne thullaccayaṃ, dutiyadānena lepe ghaṭite sace adesitavatthukā eva vā pamāṇātikkantā eva vā hoti, eko saṅghādiseso, dve ca dukkaṭāni. Ubhayavippannā, dve saṅghādisesā, dve ca dukkaṭāni. Sace pana dvārabandhaṃ vā vātapānaṃ vā aṭṭhapetvāva mattikāya limpati, ṭhapite ca tasmiṃ lepo na ghaṭiyati, rakkhati tāva. Puna limpantassa pana ghaṭitamatte saṅghādiseso. Sace taṃ ṭhapiyamānaṃ paṭhamadinnalepena saddhiṃ nirantarameva hutvā tiṭṭhati, paṭhamameva saṅghādiseso. Kevalaṃ sārambhāya dukkaṭaṃ, tathā aparikkamanāya. Vippakataṃ kuṭiṃ aññassa dadato ca, bhūmiṃ samaṃ katvā bhindantassa ca, leṇaguhātiṇakuṭipaṇṇacchadanagehesu aññataraṃ kārentassa, kuṭimpi aññassa vāsatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā uposathāgārādīsu aññataratthāya kārentassa ca ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, ullittādīnaṃ aññataratā, heṭṭhimapamāṇasambhavo, adesitavatthukatā, pamāṇātikkantatā, attuddesikatā, vāsāgāratā , lepaghaṭanāti imānettha cha vā satta vā aṅgāni. Chasamuṭṭhānaṃ, kiriyañca, kiriyākiriyañca. Idañhi vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantaṃ vā karoto kiriyato samuṭṭhāti, adesāpetvā karoto kiriyākiriyato samuṭṭhāti. Sesamettha sañcaritte vuttasadisamevāti.
第七,造房学处注释
7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā
第七项,“大屋”:因为是有主的,所以从已获准建造的房屋来说,它具有“大”的性质,因此称为“大屋”;或者,因为即使让人建好地基后,也可以超出规定尺寸来建造,所以也因尺寸之大而称为“大屋”,这就是“大屋”。然而,因为那种尺寸上的“大”只有在有主的情况下才能得到,为了说明这个意思,在它的分别解释中这样说:“所谓‘大屋’,就是指有主的精舍。”其余一切都和造屋学处中所说的相同,只有“有主”这一点是差别。
Sattame mahallakanti sasāmikabhāvena saññācitakuṭito mahantabhāvo etassa atthīti mahallako, yasmā vā vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkamenāpi kātuṃ vaṭṭati, tasmā pamāṇamahantatāyapi mahallako, taṃ mahallakaṃ. Yasmā panassa taṃ pamāṇamahantattaṃ sasāmikattāva labbhati, tasmā tadatthadassanatthaṃ ‘‘mahallako nāma vihāro sasāmiko vuccatī’’ti evamassa padabhājane (pārā. 367) vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ kuṭikārasikkhāpade vuttasadisaṃ, sasāmikabhāvamattameva hi viseso.
在憍赏弥,因阐那长老而制定砍伐塔树这件事,其生起只是从不作为而来,而且这里只犯一条僧残,这些是此处的差别。
Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha cetiyarukkhaṃ chedāpanavatthusmiṃ paññattabhāvo, akiriyamattato samuṭṭhānabhāvo, ekasaṅghādisesatā ca ettha viseso.
第八,恶意学处注释
8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā
第八,「恶意嗔恚」:「恶意」就是既被染污、又是染污者。因为当嗔恚生起时,那个人就被这嗔恚所染污,失去了原本的状态,所以称为「恶意」;又因为他染污、毁坏别人,所以称为「嗔恚」。这样,「恶意嗔恚」是对同一个人,按不同行相所作的说明。「不喜」就是不喜悦,远离喜乐等,并不是被攻击的意思。「以无根」:指责者对于被指责的人,未曾见、未曾闻、未曾怀疑的事,由于这些所谓见、闻、疑的根据都不存在,所以称为无根。至于那件事,无论他是犯了或未犯,在这里都不作限定。在此,所谓「未见」,就是用自己的净眼或天眼所未见;所谓「未闻」,就是同样地,别人虽在说而自己未曾听到;所谓「未疑」,就是对自己或他人的见、闻、觉,心中未曾怀疑。就是以这样的无根。「波罗夷」:比丘以二十一种类似事中的任何一种,但在分别文中,则只取波罗夷章中所说的,而说「以四种中的任何一种」。「欲令废黜」:想要废黜、驱摈、击倒、制伏。然而,那种废黜,因为自己指责或令他人指责都能作,所以在分别文中说「指责或令他人指责」。其中,举事、举罪、拒绝共住、拒绝威仪,简略来说就是四种指责。其中,所谓举事,是以「你行淫法」等的方式而说的。所谓举罪,是以「你犯了淫法罪」等的方式而说的。所谓拒绝共住,是以「与你一起没有布萨、自恣或僧羯磨」这样而说的。但到此为止还没有达到顶点,要与「你是非沙门」等言语结合,才达到顶点。所谓拒绝威仪,就是不作礼拜、起迎、合掌、威仪、扇扇等。这应当理解为:当他对一人不作,而对其他人依次作礼拜等时,就是如此。到此为止,就名为指责,但罪还没有达到顶点。然而,当被问「你为什么不给我作礼拜等」时,与「你是非沙门」等言语结合,才达到顶点。因此,若有比丘站在比丘附近,以「你行淫法」或「你是非沙门」等言语,或以手势,自己指责或令他人指责,阐明此义,或令在家出家中的任何一人指责,这名为「令废黜」。「但愿我因此使他从这梵行中退堕」:但愿我使这个人从这最胜行中退失。「但愿我使这个人从这梵行中退堕,那该多好」:以这样的意图,说「欲令废黜」。由此,取一种退堕意图,其余七种意图——骂詈意图、羯磨意图、举出意图、置立布萨意图、置立自恣意图、审问意图、说法意图——都被遮止。 「其后某时」:在他被废黜的那个时候之后的另一个时候。「被审问或未被审问」:被审问者以「你见到了什么」等方式审问、考察;未被审问者,就是在见等事上,不被任何人以任何事审问,或在审问者等中不被任何人说。这些词之后,与「比丘又坚持嗔恚」相连。这里说的是:这样被审问或未被审问,比丘又坚持嗔恚、依止、承认,是僧残。这也是为了显示无根状态明显的时候。然而,罪在废黜的刹那即犯。「那事无根」:在这里,因为见等根据不存在,所以是无根;因为以平息法可平息,所以是事。凡是依事、缘事、因事而平息法生起,那就是事。这里指的是以波罗夷为名的罪事。如果那事以见等根据确实是无根的,这前来指责的比丘又坚持嗔恚、依止、承认,说「我是空说」等,那么那比丘在废黜的刹那即僧残。这是按学处文句次第的意义。
Aṭṭhame duṭṭho dosoti dūsito ceva dūsako ca. Uppanne hi dose puggalo tena dosena dūsito hoti, pakatibhāvaṃ jahāpito, tasmā ‘‘duṭṭho’’ti vuccati. Parañca dūseti vināseti, tasmā ‘‘doso’’ti vuccati. Iti ‘‘duṭṭho doso’’ti ekassevetaṃ puggalassa ākāranānattena nidassanaṃ. Appatītoti nappatīto, pītisukhādīhi vivajjito, na abhisaṭoti attho. Amūlakenāti yaṃ codakena cuditakamhi puggale adiṭṭhaṃ assutaṃ aparisaṅkitaṃ, idaṃ etesaṃ dassanasavanaparisaṅkāsaṅkhātānaṃ mūlānaṃ abhāvato amūlakaṃ nāma. Taṃ pana so āpanno vā hotu, anāpanno vā, etaṃ idha appamāṇaṃ. Ettha ca adiṭṭhaṃ nāma attano pasādacakkhunā vā dibbacakkhunā vā adiṭṭhaṃ, assutaṃ nāma tatheva kenaci vuccamānaṃ na sutaṃ, aparisaṅkitaṃ nāma attano vā parassa vā diṭṭhasutamutavasena cetasā aparisaṅkitaṃ, iti evarūpena amūlakena. Pārājikenāti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā aññatarena, padabhājane (pārā. 386) pana pārājikuddese āgatāneva gahetvā ‘‘catunnaṃ aññatarenā’’ti vuttaṃ. Anuddhaṃseyyāti dhaṃseyya viddhaṃseyya padhaṃseyya abhibhaveyya. Taṃ pana anuddhaṃsanaṃ yasmā attanā codentopi parena codāpentopi karoti, tasmāssa padabhājane ‘‘codeti vā codāpeti vā’’ti vuttaṃ. Tattha vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsappaṭikkhepo sāmīcippaṭikkhepoti saṅkhepato catasso codanā. Tāsu vatthusandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’tiādinā nayena pavattā. Āpattisandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunadhammāpattiṃ āpanno’’tiādinā nayena pavattā. Saṃvāsappaṭikkhepo nāma ‘‘natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti evaṃ pavatto. Ettāvatā pana sīsaṃ na eti, ‘‘assamaṇosī’’tiādīhi vacanehi saddhiṃ ghaṭiteyeva sīsaṃ eti. Sāmīcippaṭikkhepo nāma abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammabījanikammādīnaṃ akaraṇaṃ, taṃ paṭipātiyā vandanādīni karoto ekassa akatvā sesānaṃ karaṇakāle veditabbaṃ. Ettāvatā ca codanā nāma hoti, āpatti pana sīsaṃ na eti. ‘‘Kasmā mama vandanādīni na karosī’’ti pucchite pana ‘‘assamaṇosī’’tiādivacanehi saddhiṃ ghaṭiteyeva sīsaṃ eti, tasmā yo bhikkhu bhikkhuṃ samīpe ṭhatvā ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’ti vā ‘‘assamaṇosī’’ti vā ādīhi vacanehi hatthamuddāya eva vā etamatthaṃ dīpento sayaṃ vā codeti, gahaṭṭhapabbajitesu vā aññatarena codāpeti, ayaṃ anuddhaṃseti nāma. Appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti api eva nāma naṃ puggalaṃ imamhā seṭṭhacariyā apaneyyaṃ. ‘‘Sādhu vatassa sacāhaṃ imaṃ puggalaṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti iminā adhippāyena anuddhaṃseyyāti vuttaṃ hoti. Etena ekaṃ cāvanādhippāyaṃ gahetvā avasesā akkosādhippāyo kammādhippāyo vuṭṭhānādhippāyo uposathaṭṭhapanādhippāyo pavāraṇaṭṭhapanādhippāyo anuvijjanādhippāyo dhammakathādhippāyoti satta adhippāyā paṭikkhittā honti. Tato aparena samayenāti yasmiṃ samaye anuddhaṃsito hoti, tato aññasmiṃ samaye. Samanuggāhīyamāno vāti anuvijjakena kiṃ te diṭṭhantiādinā nayena anuvijjiyamāno upaparikkhiyamāno. Asamanuggāhīyamāno vāti diṭṭhādīsu kenaci vatthunāvā anuvijjakādīsu yena kenaci puggalena vā avuccamāno. Imesaṃ pana padānaṃ parato ‘‘bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātī’’ti iminā sambandho. Idañhi vuttaṃ hoti – evaṃ samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti paṭicca tiṭṭhati paṭijānāti, saṅghādisesoti. Idañca amūlakabhāvassa pākaṭakāladassanatthaṃ vuttaṃ. Āpattiṃ pana anuddhaṃsitakkhaṇeyeva āpajjati. Amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hotīti ettha pana diṭṭhamūlādīnaṃ abhāvena amūlakaṃ, samathehi adhikaraṇīyabhāvena adhikaraṇaṃ. Yañhi adhikicca ārabbha paṭicca sandhāya samathā pavattanti, taṃ adhikaraṇaṃ. Idha pana pārājikasaṅkhātaṃ āpattādhikaraṇameva adhippetaṃ. Yadi hi taṃ adhikaraṇaṃ diṭṭhādīhi mūlehi amūlakañceva hoti, ayaṃ codetuṃ āgato bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti paṭicca tiṭṭhati, ‘‘tucchakaṃ mayā bhaṇita’’ntiādīni (pārā. 386) vadanto paṭijānāti, tassa bhikkhuno anuddhaṃsitakkhaṇeyeva saṅghādisesoti, ayaṃ sikkhāpadassa padānukkamena attho.
在王舍城,针对美提亚和布玛迦比丘,以无根的波罗夷罪加以诽谤的事例而制定。这是共通制戒,属于有教唆的。令已受具足戒的人,不论清净或不清净,用波罗夷罪来指控他,明知“此人并没有犯这个罪”,怀着让他退堕的意图,不先请求允许说“尊者,请给我机会,我想对您说”,就这样不请求允许而指控。如果对方当下就知道“他在指控我”,那么每说一句就犯僧残和恶作。如果先请求允许再指控,就只犯僧残。用手势当面指控,也是同样的判定。但如果在背后指控,就不构成根本罪。自己站在近处,指使另一个比丘,那个比丘照他的话去指控,教唆的人按前面说的方式犯戒。如果那个比丘也说“我有见闻”,两人都明知的话,同样犯戒。如果是以辱骂为目的,不先请求允许就说,按前面说的方式犯波逸提和恶作。先请求允许之后再说,就只犯波逸提。如果是以作羯磨为目的,在不在场的情况下作七种羯磨,只犯恶作。如果是以令出罪为目的,说“你犯了某某罪,去忏悔”,或者要举行布萨、自恣,那就不需要请求允许,但应当知道遮止的范围。审查的人在事情被提出时,以审查为目的说“这件事你有”,也不需要请求允许。说法的人以“做这样那样的事,此人不是沙门”等方式,不指名地说法,也不需要请求允许。但如果指名确定地说“某某和某某不是沙门、不是近事男”,那就应当从座位上起来,忏悔罪过之后再离开。对精神失常等人不犯。戒行有失、所指控或教唆指控的对象被认定为“已受具足戒”、对那对象有清净想、用来指控的波罗夷罪依见闻等而毫无根据、怀着令其退堕的意图当面指控、对方当下知道——这里具备五个条件。生起等与不与取相同。而这里的感受唯是苦受。
Rājagahe mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha amūlakena pārājikena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, katūpasampadaṃ suddhaṃ vā asuddhaṃ vā puggalaṃ yena pārājikena codeti, taṃ ‘‘ayaṃ anajjhāpanno’’ti ñatvā cāvanādhippāyena ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ akāretvā codentassa sace so taṅkhaṇeyeva jānāti ‘‘maṃ codetī’’ti, vācāya vācāya saṅghādiseso ceva dukkaṭañca. Okāsaṃ kāretvā codentassa saṅghādisesoyeva. Hatthamuddāya sammukhā codentassāpi eseva nayo. Parammukhā codentassa pana sīsaṃ na eti . Attanā samīpe ṭhatvā aññaṃ bhikkhuṃ āṇāpeti , so tassa vacanena taṃ codeti, codāpakasseva vuttanayena āpattiyo. Atha sopi ‘‘mayā diṭṭhaṃ sutaṃ atthī’’ti codeti, dvinnampi jānānaṃ tatheva āpattiyo. Akkosādhippāyena pana okāsaṃ akāretvā vadantassa vuttanayeneva pācittiyañceva dukkaṭañca. Okāsaṃ kāretvā vadantassa pācittiyameva. Kammādhippāyena asammukhā sattavidhampi kammaṃ karontassa dukkaṭameva. Vuṭṭhānādhippāyena ‘‘tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭikarohī’’ti vadantassa, uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa ca okāsakammaṃ natthi, ṭhapanakkhettaṃ pana jānitabbaṃ, anuvijjakassāpi osaṭe vatthusmiṃ ‘‘atthetaṃ tavā’’ti anuvijjanādhippāyena vadantassa okāsakammaṃ natthi, dhammakathikassāpi ‘‘yo idañca idañca karoti, ayaṃ assamaṇo’’tiādinā nayena anodisakaṃ dhammaṃ kathentassa okāsakammaṃ natthi. Sace pana odissa niyametvā ‘‘asuko ca asuko ca assamaṇo anupāsako’’ti katheti, āsanato oruyha āpattiṃ desetvā gantabbaṃ. Ummattakādīnañca anāpatti, sīlavipatti, yaṃ codeti vā codāpeti vā, tassa ‘‘upasampanno’’ti saṅkhyupagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena sammukhācodanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni. Vedanā panettha dukkhāyevāti.
9. 异分学处注释
9. Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā
在第九项“异分”等句中,属于异分,或者他有异分,所以叫异分。应当把“诤事”理解为所依,这里说的是事和所依。就像在事件起因中说“名叫达波·末罗子的山羊”那样。这位尊者达波·末罗子的部分、份额、一方,是人类种姓和比丘身份;而另一个部分、份额、一方,是畜生种姓和山羊身份,他有这种异分,所以得到异分的名称。又因为那些人说“我们称这个为达波·末罗子”时,他们命名之想的所依、事、依据,所以应当知道这就是“诤事”。正是针对这一点,才说“诸比丘,听说你们以异分诤事……”。这不是四种诤事中的任何一种,为什么?因为不可能。美提亚和布玛迦并没有在四种诤事的任何一种异分诤事上,生起哪怕一点点相似。而且四种诤事本身也没有什么相似。种姓等相似,只是对人的相似,不是对诤事的相似。而“达波·末罗子”这个名称,是那只处于异分诤事状态的山羊的某一部分,用来以波罗夷法诽谤长老的一点相似。这里,“部分”是指可见、可指、可以说“这是他的”的东西,这是种姓等某一部分的别名。“相似”是指依附、附着,仅仅以称呼的方式稍微附着,这也是种姓等某一部分的别名。在分别中,如果有人依异分诤事的些许相似,以波罗夷法诽谤,因为这是依事件起因才显现的,所以不对它加以分别,而依“诤事”这个通称,以义理提取的方式来说四种诤事。这四种诤事的异分性和同分性并不明显,但持律者应当知道,所以在最后,为了说明与罪异分的举罪,才说“异分诤事,或是与罪异分,或是与诤事异分”等。其余的判定讨论与第八项所说相同。但这里有差别:这是针对依异分诤事的些许相似,以波罗夷法诽谤的事而制定的;而在这里,即使对与罪异分的举罪作同样想,也不犯。在构成要件中,依异分诤事的些许相似而举罪,就是这里的重点。
Navame aññabhāgiyassātiādīsu aññabhāgassa idaṃ, aññabhāgo vā assa atthīti aññabhāgiyaṃ. Adhikaraṇanti ādhāro veditabbo, vatthu adhiṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Yo hi so aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘dabbo mallaputto nāmā’’ti chagalako vutto. So yvāyaṃ āyasmato dabbassa mallaputtassa bhāgo koṭṭhāso pakkho manussajāti ceva bhikkhubhāvo ca, tato aññassa bhāgassa koṭṭhāsassa pakkhassa hoti tiracchānajātiyā ceva chagalakabhāvassa ca, so vā aññabhāgo assa atthi, tasmā aññabhāgiyasaṅkhyaṃ labhati. Yasmā ca tesaṃ ‘‘imaṃ mayaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karomā’’ti vadantānaṃ tassa nāmakaraṇasaññāya ādhāro vatthu adhiṭṭhānaṃ, tasmā ‘‘adhikaraṇa’’nti veditabbo. Tañhi sandhāya ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassā’’tiādi (pārā. 391) vuttaṃ. Na vivādādhikaraṇādīsu aññataraṃ, kasmā? Asambhavato. Na hi mettiyabhūmajakā catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kassaci aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ uppādiyiṃsu, na ca catunnaṃ adhikaraṇānaṃ leso nāma atthi. Jātilesādayo hi puggalānaṃyeva lesā vuttā, na vivādādhikaraṇādīnaṃ. Tañca ‘‘dabbo mallaputto’’ti nāmaṃ tassa aññabhāgiyādhikaraṇabhāve ṭhitassa chagalakassa koci deso hoti theraṃ pārājikena dhammena anuddhaṃsetuṃ lesamatto, ettha ca dissati apadissati ‘‘assa aya’’nti voharīyatīti deso, jātiādīsu aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ. Aññampi vatthuṃ lissati silissati vohāramatteneva īsakaṃ allīyatīti leso, jātiādīnaṃyeva aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ. Padabhājane (pārā. 393) pana yassa aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya, taṃ yasmā aṭṭhuppattivaseneva āvibhūtaṃ, tasmā taṃ avibhajitvā yāni ‘‘adhikaraṇa’’nti vacanasāmaññato atthuddhāravasena pavattāni cattāri adhikaraṇāni, tesaṃ aññabhāgiyatā ca tabbhāgiyatā ca yasmā apākaṭā, jānitabbā ca vinayadharehi, tasmā tañca avasāne āpattaññabhāgiyena codanañca āvikātuṃ ‘‘aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, sesā vinicchayakathā aṭṭhame vuttasadisāyeva. Ayaṃ pana viseso – idaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, idha ca āpattaññabhāgiyacodanāya tathāsaññinopi anāpatti. Aṅgesu ca aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādiyanatā adhikāti.
第十,破僧学处注释
10. Saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā
第十项:“和合僧团”就是指团结一致的比丘僧团,意思是心和身都不分离。因此,在词义分别中(波罗夷412)说:“所谓和合的僧团,就是同住、共处同一界内的僧团。”同住者因为心意一致,所以心不分离;安住于同一界内,因为身体和合,所以身不分离。“致力于分裂”,就是想着“怎样才能让这个僧团分裂”而为此努力。或者说“导致分裂的诤事”,就是指能造成僧团分裂的原因。在这里,就像“欲因、欲缘、欲诤事”等(中部1.168, 178)中,原因被称为“诤事”。那依破僧事由而有十八种。“执取”就是拿取。“坚持不舍”就是执取那能导致僧团破裂、能生起僧团破裂的原因而加宣扬,且不肯舍弃。“诸比丘应这样对他说”:凡是当面看见他这样坚持不舍的人,或者听说“在某处精舍”的人,他们至少要走半由旬,然后按照紧接着所说的“尊者,莫……”等语次,应当这样对他说。看见或听说而不劝说的,得突吉罗罪。在这里,“莫”一词应与“努力”一词和“住”一词相连,即“莫努力,莫住”。“尊者应与僧团和合”:尊者和僧团一起和合、会合,成为同见者的意思。什么原因呢?“和合僧团……住”等。其中,“喜悦”就是由互相得益而善喜悦。“不争吵”就是不像“这是法,这不是法”这样争吵。“同一诵戒”就是同一诵戒者,意思是共同举行波罗提木叉诵戒。“安乐住”就是快乐地住。这样,即使单独在僧团中间,说了三次仍不舍弃的,得突吉罗罪。“这样,他应被……”等中,“应被谏告”就是应作谏告羯磨。“这确实是善的”:这样,这舍弃就是善的、安稳的、这位比丘的福祉。如果他不舍弃,就是僧残。在这里,在谏告羯磨结束时仍不舍弃的,得僧残。其余是明显的词义。
Dasame samaggassa saṅghassāti sahitassa bhikkhusaṅghassa, cittena ca sarīrena ca aviyuttassāti attho. Tenevassa padabhājane (pārā. 412) ‘‘samaggo nāma saṅgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito’’ti vuttaṃ. Samānasaṃvāsako hi samacittatāya cittena aviyutto hoti, samānasīmāyaṃ ṭhito kāyasāmaggidānato sarīrena aviyutto. Bhedāya parakkameyyāti ‘‘kathaṃ nāmāyaṃ bhijjeyyā’’ti bhedanatthāya vāyāmeyya. Bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti bhedanassa saṅghabhedassa atthāya saṃvattanikaṃ kāraṇaṃ. Imasmiñhi okāse ‘‘kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇa’’nti ādīsu (ma. ni. 1.168, 178) viya kāraṇaṃ ‘‘adhikaraṇa’’nti adhippetaṃ. Taṃ bhedakaravatthuvasena aṭṭhārasavidhaṃ. Samādāyāti gahetvā. Paggayha tiṭṭheyyāti taṃ saṅghabhedassa atthāya saṃvattanikaṃ saṅghabhedanibbattisamatthaṃ kāraṇaṃ gahetvā dīpeyya ceva nappaṭinissajjeyya ca. Bhikkhūhi evamassa vacanīyoti ye taṃ paggayha tiṭṭhantaṃ sammukhā passanti, ye vā ‘‘asukasmiṃ nāma vihāre’’ti suṇanti, tehi sabbantimena paricchedena aḍḍhayojanamattaṃ gantvāpi yvāyaṃ anantare ‘‘māyasmā’’tiādivacanakkamo vutto, evamassa vacanīyo. Disvā vā sutvā vā avadantānaṃ dukkaṭaṃ. Ettha ca māiti padaṃ ‘‘parakkamī’’tipadena ‘‘aṭṭhāsī’’tipadena ca saddhiṃ ‘‘mā parakkami, mā aṭṭhāsī’’ti yojetabbaṃ. Sametāyasmā saṅghenāti āyasmā saṅghena saddhiṃ sametu samāgacchatu, ekaladdhiko hotūti attho. Kiṃ kāraṇā? Samaggo hi saṅgho…pe… viharatīti. Tattha sammodamānoti aññamaññasampattiyā suṭṭhu modamāno. Avivadamānoti ‘‘ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’ti evaṃ na vivadamāno. Eko uddeso assāti ekuddeso, ekato pavattapātimokkhuddesoti attho. Phāsu viharatīti sukhaṃ viharati. Evaṃ visumpi saṅghamajjhepi tikkhattuṃ vuccamānassa appaṭinissajjato dukkaṭaṃ. Evañca sotiādimhi samanubhāsitabboti samanubhāsanakammaṃ kātabbaṃ. Iccetaṃ kusalanti iti etaṃ paṭinissajjanaṃ kusalaṃ khemaṃ sotthibhāvo tassa bhikkhuno. No cepaṭinissajjeyya, saṅghādisesoti ettha samanubhāsanakammapariyosāne appaṭinissajjantassa saṅghādiseso. Sesaṃ uttānapadatthameva.
这条学处是在王舍城制定的,起因是提婆达多图谋破僧。它是共通制定的,不是针对个人而制。做呵责羯磨时,到表白念完还不肯放弃的,犯恶作;念两次羯磨语时,犯两个土喇咤亚;因为说到“谁不同意就说”,到了yya这个词形变化的地方,念第三次羯磨语时,那个恶作和那两个土喇咤亚都止息了,只剩下僧残。没有被呵责的、已经放弃的,以及疯狂者等,不犯。这里包含戒坏、图谋破僧、以如法羯磨呵责、羯磨语结束、不肯放弃,一共四支。等起是呵责,无作,想解脱,有意图,世间罪,身业,语业,不善心,苦受。
Rājagahe devadattaṃ ārabbha saṅghabhedāya parakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, samanubhāsanakamme kariyamāne appaṭinissajjantassa ñattipariyosāne dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve thullaccayā, ‘‘yassa nakkhamati, so bhāseyyā’’ti evaṃ yya-kārapattāya tatiyakammavācāya tañca dukkaṭaṃ te ca thullaccayā paṭippassambhanti, saṅghādisesoyeva tiṭṭhati. Asamanubhāsiyamānassa ca paṭinissajjantassa ca ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, bhedāya parakkamanaṃ, dhammakammena samanubhāsanaṃ, kammavācāpariyosānaṃ, appaṭinissajjananti imānettha cattāri aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
第11节 随顺破僧学处的注释
11. Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā
第十一节讲的是:“就是那”指的是那个企图破僧的人,就是那个人。“随顺者”指的是跟随他的见解、接受他的看法、喜欢他的主张而照着做的人。“说别众语”指的是说偏向不和合那一方的话。不过,超过三个人就不能行羯磨了。因为僧团不会对僧团行羯磨,所以只说“或一个、或两个、或三个”。“知道”是指知道我们的意欲等。“说”是指和我们一起说“我们这样做”。“我们也同意这个”是指他做的这件事,我们也喜欢。所谓“诸尊者与僧团和合”,意思是让诸尊者的心与僧团一致、会合,达到一体。剩下的词按字面意思就很清楚了。这里的抉择解说和第十节所说的一样。
Ekādasame tasseva kho panāti yo saṅghabhedāya parakkamati, tasseva. Anuvattakāti tassa diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ gahaṇena anupaṭipajjanakā. Vaggaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ vadantīti vaggavādakā. Yasmā pana tiṇṇaṃ uddhaṃ kammārahā na honti. Na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karoti, tasmā ‘‘eko vā dve vā tayo vā’’ti vuttaṃ. Jānāti noti amhākaṃ chandādīni jānāti. Bhāsatīti ‘‘evaṃ karomā’’ti amhehi saddhiṃ bhāsati. Amhākampetaṃ khamatīti yaṃ so karoti, etaṃ amhākampi ruccati. Sametāyasmantānaṃ saṅghenāti āyasmantānaṃ cittaṃ saṅghena saddhiṃ sametu samāgacchatu, ekībhāvaṃ gacchatūti vuttaṃ hoti. Sesaṃ padatthato uttānameva. Vinicchayakathāpettha dasame vuttasadisāyeva.
不过这里有个区别:这条学处是在王舍城制定的,起因是众多比丘跟随提婆达多、随顺他搞破僧的事;至于各个支分,那边(第十节)说的是“搞破僧”的行为,这里则应当理解为“随顺”。
Ayaṃ pana viseso – idaṃ rājagahe sambahule bhikkhū ārabbha devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattanavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha anuvattanaṃ daṭṭhabbanti.
第十二、难劝诫学处的注释
12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā
第十二条:dubbacajātiko 的意思是“本性难劝”,也就是没办法被劝告。所谓“在诵出所含摄的”,是指在诵出戒条中所包含的、属于其范围内的;因为“若有犯戒者,他应当发露”这样被收摄进来,所以意思是“存在于巴帝摩卡之内”。“被同法者说时”:就是被同法者说的时候,这里的“同法”是具格,表示原因。因为应当被五位同法者学习,或者因为属于他们,所以得到“同法”这个名称,意思就是被佛陀制定的学处所说。“诸尊者,请停止对我说的话”:你们用哪句话说我,就请从那句话停下来,不要对我说那句话。“让他依法而说”:让他依照同法的学处来说,或者依照其他能带来清净威仪的如法之言来说。“yadidaṃ”是一个表示增长原因的虚词,借此说明:那种互相利益的话,以及从犯戒中出罪,也就是通过互相劝告、互相出罪。如此,世尊的僧团得以增长:这样就显示了僧团增长的原因。其余部分意思浅显。抉择解说也和第十条所说的一样。
Dvādasame dubbacajātikoti dubbacasabhāvo, vattuṃ asakkuṇeyyoti attho. Uddesapariyāpannesūti uddese pariyāpannesu antogadhesu, ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti evaṃ saṅgahitattā anto pātimokkhassa vattamānesūti attho. Sahadhammikaṃ vuccamānoti sahadhammikena vuccamāno, kāraṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘‘sahadhammika’’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānoti attho. Viramathāyasmanto mama vacanāyāti yena vacanena maṃ vadatha, tato mama vacanato viramatha, mā maṃ taṃ vacanaṃ vadathāti vuttaṃ hoti. Vadatu saha dhammenāti sahadhammikena sikkhāpadena, sahadhammena vā aññenapi pāsādikabhāvasaṃvattanikena vacanena vadetu. Yadidanti vuddhikāraṇadassanatthe nipāto, tena yaṃ idaṃ aññamaññassa hitavacanaṃ, āpattito ca vuṭṭhāpanaṃ, tena aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanena. Evaṃ saṃvaddhāhi tassa bhagavato parisāti evaṃ parisāya vuddhikāraṇaṃ dassitaṃ hoti. Sesaṃ uttānatthameva. Vinicchayakathāpi dasame vuttasadisāyeva.
不过这里有个差别:这条学处是在憍赏弥,针对阐那长老把自己弄成不可劝告的人这件事而制定的;至于在诸支分当中,就像在那里所努力的方式那样,在这里就应当理解为“使自己成为不可劝告的人”。
Ayaṃ pana viseso – idaṃ kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha attānaṃ avacanīyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha avacanīyakaraṇatā daṭṭhabbāti.
第十三,污家学处注释
13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā
在第十三项里,“村庄或集镇”这个地方,城市也包括在村庄当中。“依止而住”,意思是由于衣服等资具的系属关系,依止那个地方而住。用施花等方式破坏人们对三宝的信心,败坏俗家的人,就是“坏俗家者”。有戴花鬘等恶劣行为的人,就是“恶行者”。“那位比丘”,就是那位坏俗家的比丘。“具寿,你是坏俗家者……你在这里住已经不合适了”,用这句话显示他够格受驱出羯磨。然而,被作了驱出羯磨之后,他在哪个村庄或集镇做了坏俗家的事,住在哪个精舍,他就既不能在那个村庄或集镇走动,也不能在那个精舍住。“而如此,那位比丘”这里的“那位”,指的是被作驱出羯磨的人。“以欲而行”就是“欲行者”,其余几个词也是这样。“那位比丘”,是指正在说“欲行者”等话的那位比丘。应当这样对他说,目的是让他舍弃那种言论,而不是为了阻止坏俗家行为。因为通过坏俗家行为,他之前就已经犯了该犯的罪;但他在别处或在僧团当中被指出时,如果仍不放弃,就再犯一个恶作。“而如此,那位”等,从这里以前已说和未说的内容,一切文义都很清楚。判决解说也和第十项里说的一样。
Terasame gāmaṃ vā nigamaṃvāti ettha nagarampi gāme antogadhameva. Upanissāya viharatītitattha paṭibaddhacīvarādipaccayatāya taṃ nissāya vasati. Pupphadānādīhi manussānaṃ saddhaṃ vināsento kulāni dūsetīti kuladūsako. Mālāvaccharopanādayo pāpakā samācārā assāti pāpasamācāro. So bhikkhūti so kuladūsako bhikkhu. Āyasmā khokuladūsako…pe… alaṃ te idha vāsenāti imināssa pabbājanīyakammārahataṃ dasseti. Pabbājanīyakammakato panesa yasmiṃ gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Evañca so bhikkhūtiettha soti pabbājanīyakammakato adhippeto. Chandena gacchantīti chandagāmino, esa nayo sesesu. So bhikkhūti so ‘‘chandagāmino’’tiādīni vadamāno. Tassa vacanassa paṭinissaggāya evaṃ vacanīyo, na kuladūsananivāraṇatthāya. Kuladūsanakammena hi so āpajjitabbā āpattiyo pubbeva āpanno, evaṃ panassa visumpi saṅghamajjhepi vuccamānassa appaṭinissajjato aparaṃ dukkaṭaṃ. Evañca sotiādi ito pubbe vuttañca avuttañca sabbaṃ uttānatthameva. Vinicchayakathāpi dasame vuttasadisāyeva.
不过,这里的差别在于:这条学处是在舍卫城,针对阿说示和补那婆娑迦比丘,因为他们以欲行等方式做出恶行而制定的;至于诸支分,就像在那里是以“努力”来说明,在这里则应当理解为以欲等来导入恶行。
Ayaṃ pana viseso – idaṃ sāvatthiyaṃ assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha chandagāmitādīhi pāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha chandādīhi pāpanaṃ daṭṭhabbanti.
“已诵出……我这样受持”这一段里,首先,犯戒属于这些人的,就叫作“初犯”,意思是说,在最初违犯的那一刻就已经犯了。至于其他的,则像“在第三天、第四天发生”那样,在这里称为“第三犯、第四犯”;同样地,在“应做到第三次劝告的羯磨”中发生的,就应当理解为“至第三次犯”。
“Yāvatīha”就是“多少天”。“知情而覆藏”,就是明明知道却覆盖隐藏。
在这里,覆藏相的本母如下:有犯戒,并且知道是犯戒;是“清净者”——未被举罪、共住者;“无难”——十种难:王难、贼难、火难、水难、人难、非人难、猛兽难、蛇难、命难、梵行难——中,一种也没有的人;“有能力”——能前往比丘处并告发的人;有覆藏欲,并且覆藏。
其中,“有犯戒,并且知道是犯戒”:他所犯的那条戒,是十三僧残中的某一条;而且他以事相或者名称,知道“这是比丘们所不应行的”,或者“这是某某犯戒”,生起犯戒想之后,想“我现在不向任何人告发它”,这样以覆藏欲舍弃责任,令天明生起,犯戒就被覆藏了。如果在这里是不犯戒想,或者是其他犯戒蕴想,或者是犹豫想,则仍然未被覆藏。
“清净者”:未被举罪、同一共住者。如果他作清净者想,按照所说的方式覆藏,就被覆藏了。
“无难”:在十种难——王难、贼难、火难、水难、人难、非人难、猛兽难、蛇难、命难、梵行难——之中,一种也没有的人;如果他作无难想而覆藏,就被覆藏了。
“有能力”:能够前往比丘处并告发的人;如果他作有能力想而覆藏,就被覆藏了。
“有覆藏欲,并且覆藏”:这很明显。即使他看见同分者,心想“这是我的和尚或阿阇梨”,由于羞愧而不告发,也仍然只是未被覆藏。因为在这里,和尚等身份是不固定的,只有同分者才是标准。这是对“知情而覆藏”这一句的简要义理判定。
Uddiṭṭhākho…pe… evametaṃ dhārayāmītiettha paṭhamaṃ āpatti etesanti paṭhamāpattikā, paṭhamaṃ vītikkamanakkhaṇeyeva āpajjitabbāti attho. Itare pana yathā tatiye ca catutthe ca divase hotīti ettha ‘‘tatiyako, catutthako’’ti vuccati, evaṃ yāvatatiye samanubhāsanakamme hontīti yāvatatiyakāti veditabbā. Yāvatīhanti yattakāni ahāni. Jānaṃ paṭicchādetīti jānanto paṭicchādeti. Tatthāyaṃ paṭicchādanalakkhaṇassa mātikā – āpatti ca hoti, āpattisaññī ca, pakatatto ca hoti, pakatattasaññī ca, anantarāyiko ca hoti, anantarāyikasaññī ca, pahu ca hoti, pahusaññī ca, chādetukāmo ca hoti, chādeti cāti. Tattha āpatti ca hoti, āpattisaññī cāti yaṃ āpattiṃ āpanno, sā terasannaṃ aññatarā hoti, sopi ca tattha vatthuvasena vā ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ na vaṭṭatī’’ti nāmamattavasena vā ‘‘ayaṃ itthannāmā āpattī’’ti āpattisaññīyeva hutvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti evaṃ chādetukāmova dhuraṃ nikkhipitvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti, channā hoti āpatti. Sace panettha anāpattisaññī vā hoti, aññāpattikkhandhasaññī vā, vematiko vā, acchannāva hoti. Pakatattoti anukkhitto samānasaṃvāsako. So ce pakatattasaññī hutvā vuttanayeneva chādeti, channā hoti. Anantarāyikoti yassa dasasu rājacoraaggiudakamanussaamanussavāḷasarīsapajīvitabrahmacariyantarāyesu ekopi natthi, so ce anantarāyikasaññī chādeti, channā hoti. Pahūti yo sakkoti bhikkhuno santikaṃ gantuñceva ārocetuñca, so ce pahusaññī hutvā chādeti, channā hoti. Chādetukāmo ca hoti, chādeti cātiidaṃ uttānameva. Sacepi hi so sabhāgaṃ disvā ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’ti lajjāya nāroceti, channāva hoti. Upajjhāyādibhāvo hi idha appamāṇaṃ, sabhāgamattameva pamāṇaṃ. Ayaṃ ‘‘jānaṃ paṭicchādetī’’tipadassa saṅkhepato atthavinicchayo.
所谓“那么多天”,就是从覆藏那天算起,到发露那天为止,中间按日、半月、月、年计算,总共过了多少时间,就是“那么多时间”的意思。“应非自愿别住”:不是出于自愿,不是随自己的意愿,而是非自愿、不由自主地受持别住而住。其中,别住有三种:覆藏别住、清净别住、合并别住。其中,覆藏别住应当根据罪被覆藏的情况来给予。因为有的人覆藏一日的罪,有的人覆藏二日等;有的人犯一条罪,有的人犯两条、三条或更多。所以,给予覆藏别住的人,首先要按前面说的方法了解覆藏的情况,然后确定覆藏的天数和罪的数目。如果是一条罪覆藏一日,就让他乞求别住:“尊者,我犯了一条罪,是有意出精,覆藏了一日”,这样让他乞求别住后,再按《犍度》(《小品》98)中所说的方式念羯磨文,给予别住。如果是覆藏二日、三日等,就按天数依次组合:覆藏二日、覆藏三日、覆藏四日、覆藏五日……乃至覆藏十四日。如果是覆藏十五日,就组合成“覆藏半月”。从那时起直到第二十九日,就组合成“覆藏超过半月”;从那时起,是覆藏一月、覆藏超过一月、覆藏二月、覆藏超过二月、覆藏三月……乃至覆藏超过十一月,都应这样组合。满一年就是“覆藏一年”,此后是覆藏超过一年、覆藏二年,这样一直到覆藏六十年、覆藏超过六十年,再往后即使更多,也应这样组合来说。
Tāvatīhanti tattakāni ahāni, paṭicchāditadivasato paṭṭhāya yāva ārocitadivaso, tāva divasapakkhamāsasaṃvaccharavasena yattako kālo atikkanto, tattakaṃ kālanti attho. Akāmā parivatthabbanti na kāmena na vasena, atha kho akāmena avasena parivāsaṃ samādāya vatthabbaṃ. Tattha paṭicchannaparivāso suddhantaparivāso samodhānaparivāso cāti tividho parivāso. Tattha paṭicchannaparivāso tāva yathāpaṭicchannāya āpattiyā dātabbo. Kassaci hi ekāhappaṭicchannā āpatti hoti, kassaci dvīhādippaṭicchannā. Kassaci ekā āpatti hoti, kassaci dve vā tisso vā taduttari vā. Tasmā paṭicchannaparivāsaṃ dentena paṭhamameva vuttanayena paṭicchannabhāvaṃ ñatvā tato paṭicchannadivase ca āpattiyo ca sallakkhetvā sace ekā ekāhappaṭicchannā hoti, ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhappaṭicchanna’’nti evaṃ parivāsaṃ yācāpetvā khandhake (cūḷava. 98) āgatanayena kammavācaṃ vatvā parivāso dātabbo. Atha dvīhatīhādippaṭicchannā hoti , dvīhappaṭicchannaṃ tīhappaṭicchannaṃ catūhappaṭicchannaṃ pañcāhappaṭicchannaṃ…pe… cuddasāhappaṭicchannantievaṃ yāva cuddasadivasāni divasavasena yojanā kātabbā, pañcadasadivasappaṭicchannāyaṃ ‘‘pakkhappaṭicchanna’’nti yojanā kātabbā. Tato yāva ekūnatiṃsatimo divaso, tāva ‘‘atirekapakkhappaṭicchanna’’nti, tato māsappaṭicchannaṃ atirekamāsappaṭicchannaṃ dvemāsappaṭicchannaṃ atirekadvemāsappaṭicchannaṃ temāsappaṭicchannaṃ…pe… atirekaekādasamāsappaṭicchannanti evaṃ yojanā kātabbā. Saṃvacchare puṇṇe ‘‘ekasaṃvaccharappaṭicchanna’’nti, tato paraṃ atirekasaṃvaccharaṃ dvesaṃvaccharaṃ evaṃ yāva saṭṭhisaṃvaccharaatirekasaṭṭhisaṃvaccharappaṭicchannanti, tato vā bhiyyopi vatvā yojanā kātabbā.
如果有两条罪、三条罪或更多,就按照说“一条罪”的方式,应该说“两条罪、三条罪”。再往上,哪怕有一百条、一千条,也应该说“众多”。对于事由不同的罪,也可以按计数的方式说:“尊者,我犯了众多僧残罪:一次出精、一次身体接触、一次粗恶语、一次为自己求欲、一次做媒、覆藏一日。”也可以按列举事由的方式说:“尊者,我犯了众多僧残罪,事由各不相同,覆藏一日。”也可以只按名称的方式说:“尊者,我犯了众多僧残罪,覆藏一日。”其中,名称有两种:同类共通的名称,和一切共通的名称。这里,“僧残”是同类共通的名称,“罪”是一切共通的名称。所以也可以按一切共通的名称说:“我犯了众多罪,覆藏一日。”其实,这种别住等律仪羯磨,可以按事由、按种类、按名称、按罪来作。其中,“出精”既是事由也是种类,“僧残”既是名称也是罪。因此,用“出精、身体接触”等说法,或者用“事由不同”的说法,就已经包含了事由和种类;用“僧残”的说法,或者用“罪”的说法,就已经包含了名称和罪。所以,按其中任何一种来唱念羯磨文都可以。
Sace pana dve tisso taduttari vā āpattiyo honti, yathā ‘‘ekaṃ āpatti’’nti vuttaṃ, evaṃ ‘‘dve āpattiyo, tisso āpattiyo’’ti vattabbaṃ. Tato paraṃ pana sataṃ vā hotu, sahassaṃ vā, ‘‘sambahulā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Nānāvatthukāsupi ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ ekaṃ duṭṭhullavācaṃ ekaṃ attakāmaṃ ekaṃ sañcarittaṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ gaṇanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukāyo ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ vatthukittanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ nāmamattavasena vā yojanā kātabbā. Tattha nāmaṃ duvidhaṃ sajātisādhāraṇaṃ sabbasādhāraṇañca, tattha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇaṃ, āpattīti sabbasādhāraṇaṃ, tasmā ‘‘sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ sabbasādhāraṇanāmavasenāpi vattuṃ vaṭṭati. Idañhi parivāsādivinayakammaṃ vatthuvasena gottavasena nāmavasena āpattivasena ca kātuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha sukkavissaṭṭhīti vatthu ceva gottañca, saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca, tattha ‘‘sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsagga’’ntiādivacanenāpi ‘‘nānāvatthukāyo’’tivacanenāpi vatthu ceva gottañca gahitaṃ hoti, ‘‘saṅghādiseso’’tivacanenāpi ‘‘āpattiyo’’tivacanenāpi nāmañceva āpatti ca gahitā hoti, tasmā etesu yassa kassaci vasena kammavācā kātabbā.
羯磨语结束时,如果住处比丘很少,能够不犯隔夜而住,就可以就地受持义务,三遍说:“我受持别住,我受持义务。”受持之后,就地告诉僧团,然后对每一位新来的比丘都要告知,不能犯义务的分界,也不能犯隔夜,要这样住别住。如果没办法把别住清净地完成,想以舍置义务的方式住,那就就地在大众僧中,或者在一位比丘面前说:“我舍置别住,我舍置义务。”这样就把别住舍置了。这里即使只说一句,别住也算舍置了;说两句则更圆满。受持的时候也是同样的道理。从舍置的那一刻起,他就等同于清净比丘的位次。然后在凌晨时分,和一位比丘一起,如果精舍有围墙,就走出围墙外;如果没有围墙,就走到相当于围墙范围之外,越过两个掷石的距离,离开大路,坐在灌木丛或篱笆等隐蔽的地方,在破晓之前受持义务并告知。如果见到其他比丘,也要告诉他。破晓之后,在那位比丘面前舍置义务,然后回精舍。如果那位比丘在破晓前因为有事离开了,就回到精舍,见到第一位比丘时,告诉他并舍置义务。这样留意着,直到夜数圆满,都要这样行别住。这是覆藏别住判决的略说,详细内容应依照《普端严》(律注《小品》义注97)中所说的方式来了知。
Kammavācāpariyosāne ca sace appabhikkhuko āvāso hoti, sakkā ratticchedaṃ anāpajjantena vasituṃ, tattheva ‘‘parivāsaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti tikkhattuṃ vattaṃ samādātabbaṃ, samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetvā puna āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentena vattabhedañca ratticchedañca akatvā parivasitabbaṃ. Sace na sakkā hoti parivāsaṃ sodhetuṃ, nikkhittavattena vasitukāmo hoti, tattheva saṅghamajjhe, ekapuggalassa vā santike ‘‘parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti parivāso nikkhipitabbo, ekapadenāpi cettha nikkhitto hoti parivāso, dvīhi pana sunikkhittoyeva, samādānepi eseva nayo. Nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati, athānena paccūsasamaye ekena bhikkhunā saddhiṃ parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāne nisīditvā antoaruṇeyeva vattaṃ samādiyitvā ārocetabbaṃ. Yampi aññaṃ bhikkhuṃ passati, tassāpi ārocetabbameva. Aruṇe uṭṭhite tassa santike vattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ gantabbaṃ. Sace so pure aruṇeyeva kenaci karaṇīyena gato, vihāraṃ gantvā yaṃ sabbapaṭhamaṃ bhikkhuṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Evaṃ sallakkhetvā yāva rattiyo pūrenti, tāva parivatthabbaṃ, ayaṃ saṅkhepato paṭicchannaparivāsavinicchayo, vitthāro pana samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya (cūḷava. aṭṭha. 97) vuttanayeneva veditabbo.
另外,在《小品·犍度》中“不知罪的界限,不知夜的界限”这一事缘里,开许了一种叫“清净别住”的别住。它有两种:小清净别住和大清净别住。这两种都应该给予那些对夜的分界——全部或一部分——不知道、不记得,或者对此有疑惑的人。至于罪的界限,他知不知道“我犯了这么多罪”,这并不构成条件。给予的方法在《犍度》里有记载,而详细的判决解说则见于《善见律注》。另一种叫“合聚别住”,它有三种:计除合聚、价值合聚、杂合聚。其中,计除合聚是指:有人中途犯了罪并覆藏,在已别住的天数里扣除、抹去之后,把后来犯的罪合聚到先前那罪的根日分际上,这样应给予的别住。价值合聚是指:在众多罪中,若有一、二、三或众多罪是覆藏最久的,就以这些罪的价值来合聚,按这些罪的夜之分际,对其余覆藏时间较短的罪应给予的别住。杂合聚是指:把不同事缘的罪合在一起而应给予的别住。这是对三种合聚别住的简略说明,详细内容在《善见律注》里已经说过。以上就是对“应别住”这个词的判决解说的开头。
Itaresu pana dvīsu ‘‘āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānātī’’ti (cūḷava. 157) imasmiṃ vatthusmiṃ khandhake anuññāto suddhantaparivāso nāma, so duvidho cūḷasuddhanto mahāsuddhantoti, duvidhopi cesa rattiparicchedaṃ sakalaṃ vā ekaccaṃ vā ajānantassa ca assarantassa ca tattha vematikassa ca dātabbo. Āpattipariyantaṃ pana ‘‘ettikā ahaṃ āpattiyo āpanno’’ti jānātu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Tassa dānavidhi khandhake āgato, vinicchayakathā pana vitthārato samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttā. Itaro pana samodhānaparivāso nāma, so tividho hoti odhānasamodhāno agghasamodhāno missakasamodhānoti. Tattha odhānasamodhāno nāma antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa parivutthadivase odhunitvā makkhetvā purimāya āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā dātabbaparivāso vuccati. Agghasamodhāno nāma sambahulāsu āpattīsu yā ekā vā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ rattiparicchedavasena avasesānaṃ ūnatarappaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ dātabbaparivāso vuccati. Missakasamodhāno nāma nānāvatthukāyo āpattiyo ekato katvā dātabbaparivāso vuccati, ayaṃ tividhepi samodhānaparivāse saṅkhepakathā, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vutto, idaṃ ‘‘parivatthabba’’nti padassa vinicchayakathāmukhaṃ.
“超过六夜”是指超过别住的六夜。“为比丘敬悦”是指为了让比丘们得到敬重,也就是为了让他们满足,这里说的就是这个意思。“应行”是指应当去做。而这比丘敬悦,按覆藏和不覆藏分为两种。其中,如果有人犯的是不覆藏的罪,就不给他别住,只给他敬悦,这叫不覆藏敬悦。如果有人犯的是覆藏的罪,在别住结束时给他的敬悦,就叫覆藏敬悦,这里指的就是这一种。这两种敬悦的给予方法和判定解说,应该按照《善见律注》里说的方式来了知,这里只是简略说明。如果这位比丘放下义务后,在黎明时分前去受持,那么至少要和四位比丘一起,前往别住中所说的那种地方,受持“我受持敬悦,我受持义务”,并告诉他们之后,不管他们是离开了还是没离开,都应按照前面说的方式去做。“应有二十众之处”是说那里有二十人组成的比丘僧团。“于彼处”是指至少在那个有二十众比丘僧团的地方。“应出罪”是指应当被出罪、应当被接纳,也就是通过出罪羯磨使他回归僧团。或者说意思是“应当被召回”。出罪羯磨按律文在《犍度》中有说,按判定解说在《善见律注》中有说。“未出罪”是指没有被出罪、没有被接纳,也就是没有作出罪羯磨。或者说意思是“没有被召回”。“那些比丘应受呵责”是指那些知道人数不足却仍然给出罪的那些比丘应当受到呵责,意思是有违犯、有过失、犯恶作罪。“此是彼处之如法”是指这里是随顺法性、随顺出世间法的教诫教授,是如法性。其余在此已按前面所说的方式说明了。
Uttari chārattanti parivāsato uttari cha rattiyo. Bhikkhumānattāyāti bhikkhūnaṃ mānabhāvāya, ārādhanatthāyāti vuttaṃ hoti. Paṭipajjitabbanti vattitabbaṃ. Bhikkhumānattañca panetaṃ paṭicchannāpaṭicchannavasena duvidhaṃ. Tattha yassa appaṭicchannāpatti hoti, tassa parivāsaṃ adatvā mānattameva dātabbaṃ, idaṃ appaṭicchannamānattaṃ. Yassa paṭicchannā hoti, tassa parivāsapariyosāne dātabbaṃ mānattaṃ paṭicchannamānattanti vuccati, idaṃ idha adhippetaṃ. Ubhinnampi panetesaṃ dānavidhi vinicchayakathā ca samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttanayena veditabbā, ayaṃ panettha saṅkhepo. Sace ayaṃ vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye samādātuṃ gacchati, sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi saddhiṃ parivāse vuttappakāraṃ padesaṃ gantvā ‘‘mānattaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti samādiyitvā nesaṃ ārocetvā tato tesu gatesu vā agatesu vā purimanayena paṭipajjitabbaṃ. Yattha siyā vīsatigaṇoti ettha vīsatisaṅgho gaṇo assāti vīsatigaṇo. Tatrāti yatra sabbantimena paricchedena vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho atthi, tattha. Abbhetabboti abhietabbo, sampaṭicchitabbo, abbhānakammavasena osāretabboti vuttaṃ hoti. Avhātabboti vā attho. Abbhānakammaṃ pana pāḷivasena khandhake (cūḷava. 100 ādayo) vinicchayavasena samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Anabbhitoti na abbhito asampaṭicchito, akatabbhānakammoti vuttaṃ hoti. Anavhātoti vā attho. Te ca bhikkhū gārayhāti ye ūnabhāvaṃ ñatvā abbhenti, te bhikkhū ca garahitabbā, sātisārā sadosā dukkaṭaṃ āpajjantīti attho. Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā lokuttaradhammaṃ anugatā ovādānusāsanī sāmīci dhammatā. Sesamettha vuttanayamevāti.