僧伽地谢萨篇
Saṅghādisesakaṇḍo
「此诸」一词,是将现在要说的法呈现在面前。「具寿」是对集会者的爱语称呼。「十三」是数量的限定。「僧伽地谢萨」是这些法的名称。「法」是指犯戒。「来到诵出」是说这些法依其自性进入了被诵出的状态,并非像因缘部分那样,仅仅以「若有犯戒者」这类通泛语句来描述。
Imekho panāti idāni vattabbānaṃ abhimukhīkaraṇaṃ. Āyasmantoti sannipatitānaṃ piyavacanena ālapanaṃ. Terasāti gaṇanaparicchedo. Saṅghādisesāti evaṃnāmakā. Dhammāti āpattiyo. Uddesaṃ āgacchantīti sarūpena uddisitabbataṃ āgacchanti, na nidāne viya ‘‘yassa siyā āpattī’’ti sādhāraṇavacanamattena.
一、漏精学处注释
1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā
「有思」指其中有思,有思本身即是有思性,或因彼有思而称为有思性。「漏精」即精的泄漏。当因贪欲资助等原因,男根达到堪能状态时,假借健康等任何理由,于内在色等任何所缘,以欲乐泄精之思对相作努力者,由意界、界种性等的差异,使青等十种精中的任何一种从其处所移动,这便是此处的含义。「除梦遗外」是指梦中发生的漏精除外。「僧伽地谢萨」者,除梦遗外,以有思而漏精这一犯戒种类,名为僧伽地谢萨,这是它的含义。此处,其词义为:僧伽在其始终都应被需求,故称僧伽地谢萨。这是说什么呢?犯此戒后,欲出罪者,其出罪过程的开始,是给予别住;从最初之后,中间为给予敬悦,或与根本重收一并给予敬悦;最后为给予出罪——这一切都需要僧伽,其中没有一事能无僧伽而作。如此,因为僧伽在其始终都应被需求,所以称为僧伽地谢萨。
Saṃvijjati cetanā assāti sañcetanā, sañcetanāva sañcetanikā, sañcetanā vā assa atthīti sañcetanikā. Sukkavissaṭṭhīti sukkassa vissaṭṭhi, rāgūpatthambhādīsu yena kenaci aṅgajāte kammaññataṃ patte ārogyādīsu yaṃkiñci apadisitvā ajjhattarūpādīsu yattha katthaci mocanassādacetanāya nimitte upakkamantassa āsayadhātunānattato nīlādivasena (pārā. 239-240) dasavidhesu sukkesu yassa kassaci sukkassa ṭhānā cāvanāti attho. Aññatra supinantāti yā supine sukkavissaṭṭhi hoti, taṃ ṭhapetvā. Saṅghādisesoti yā aññatra supinantā sañcetanikā sukkavissaṭṭhi, ayaṃ saṅghādiseso nāma āpattinikāyoti attho. Vacanattho panettha saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso. Kiṃ vuttaṃ hoti – imaṃ āpattiṃ āpajjitvā vuṭṭhātukāmassa yaṃ taṃ āpattivuṭṭhānaṃ, tassa ādimhi ceva parivāsadānatthāya, ādito sese majjhe mānattadānatthāya mūlāya paṭikassanena vā saha mānattadānatthāya, avasāne abbhānatthāya ca saṅgho icchitabbo, na hettha ekampi kammaṃ vinā saṅghena sakkā kātuṃ. Iti saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādisesoti.
于舍卫城,因塞雅萨卡比丘,对于以努力泄不净之事而制定;「除梦遗外」是此处的随制,非共制,亦非无命令。然而,若令他人对自己的男根作努力而导致泄出,也犯。若有意欲,乃至在空中以摇动腰部等方式对相作努力,倘若未泄出,则是偷兰遮。若泄出之量纵仅如苍蝇所饮般微小,只要已离其处所泄出,即使未入水道,亦是僧伽地谢萨。不过,既从处所脱离,则必定进入水道,因此诸注释中说:「当入水道时,无论出外与否,皆是僧伽地谢萨。」对于未作努力者、无泄意者、梦中、以及疯狂者等,即使泄出也无犯。戒的违犯、思、努力、泄出,是此处的四支。其等起等,与第一波罗夷中所说相似。
Sāvatthiyaṃ seyyasakaṃ ārabbha upakkamitvā asucimocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra supinantā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ. Sace pana parena attano aṅgajāte upakkamaṃ kāretvā mocāpeti, āpajjatiyeva. Cetetvā antamaso ākāse kaṭikampanenapi nimitte upakkamantassa sace na muccati, thullaccayaṃ. Sace pana antamaso yaṃ ekā khuddakamakkhikā piveyya, tattakampi ṭhānato muccati, dakasotaṃ anotiṇṇepi saṅghādiseso. Ṭhānato pana cutaṃ avassameva dakasotaṃ otarati, tasmā ‘‘dakasotaṃ otiṇṇamatte bahi nikkhante vā anikkhante vā saṅghādiseso’’ti (pārā. aṭṭha. 2.237) aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Anupakkamantassa ca, amocanādhippāyassa ca, supinaṃ passantassa ca, ummattakādīnañca muttepi anāpatti. Sīlavipatti, cetanā, upakkamo , muccananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājike vuttasadisānevāti.
二、身触学处注释
2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā
第二句中,“陷入”者:如同被夜叉等附体,众生因内在生起的贪欲而陷入;或如坠入井中,众生未以平等心观照,于可染着处染着时,自己投入贪欲而陷入,这是具有身触贪者的同义语。“心已转变”者:即舍弃名为清净有分相续的本性,转而以他种方式生起,或以丑陋的方式转变——如转变时变得丑陋那样,由前述贪欲转变后而安住的心,即为此义。“与女人”者:即与即便当日出生、尚存活的女人。“行身触”者:即行握手等身体的结合、混合。而“握手”等,是就此的广说。其中,“手”是指从肘至指尖的部分。“髻”是指编结或未编结,纯粹以头发,或以青色等色线、花、钱鬘、金条、珍珠串等任意一种混合而成的发束,这是它的同义语。而且,由执取髻,此处的发也与毛同样被执取。如此,对所描述特征之手的执取,称为握手;对髻的执取,称为执髻。对其余身体的触摸,或对任何肢节的触摸,称为触摸。若比丘行此握手、或执髻、或对任何肢节的触摸,他便犯了名为桑喀地谢沙的罪。
Dutiye otiṇṇoti yakkhādīhi viya sattā anto uppajjantena rāgena vā otiṇṇo, kūpādīni viya sattā asamapekkhitvā rajjanīye ṭhāne rajjanto sayaṃ vā rāgaṃ otiṇṇo, kāyasaṃsaggarāgasamaṅgissetaṃ adhivacanaṃ. Vipariṇatena cittenāti parisuddhabhavaṅgasantatisaṅkhātaṃ pakatiṃ vijahitvā aññathā pavattena, virūpaṃ vā pariṇatena yathā parivattamānaṃ virūpaṃ hoti, evaṃ vuttarāgavasena parivattetvā ṭhitena cittenāti attho. Mātugāmena saddhinti tadahujātāyapi jīvamānakamanussitthiyā saddhiṃ. Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyāti hatthaggahaṇādikaāyasampayogaṃ kāyamissībhāvaṃ samāpajjeyya. Hatthaggāhaṃ vātiādi panassa vitthārena atthadassanaṃ. Tattha hattho nāma kapparato paṭṭhāya yāva agganakhā. Veṇī nāma vinandhitvā vā avinandhitvā vā suddhakesehi vā nīlādivaṇṇasuttakusumakahāpaṇamālāsuvaṇṇacīrakamuttāvaḷiādīsu aññataramissehi vā katakesakalāpassetaṃ adhivacanaṃ. Veṇiggahaṇena cettha kesāpi gahitāyeva saddhiṃ lomehi. Iti vuttalakkhaṇassa hatthassa gahaṇaṃ hatthaggāho, veṇiyā gahaṇaṃ veṇiggāho. Avasesassa sarīrassa parāmasanaṃ aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ nāma. Yo taṃ hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ samāpajjeyya, tassa saṅghādiseso nāma āpattinikāyo hotīti.
在舍卫城,因优陀夷长老,于行身触之事而制定,此为不共制,非无命令制。比丘对女人作女人想,乃至以毛触毛,或被女人触摸时,以交合意图努力后,承认触者,犯桑喀地谢沙。然而,若以一手执取,用另一手在身体各处触摸,乃至持续一整天,唯犯一罪;不执取而触摸者,若从头至足,手不离开身体而触,唯犯一罪;五指一同执取时,也唯犯一罪。但若一同执取不同女人的五指,则有五罪。对女人持怀疑者,或对黄门、男子、畜生想者,犯偷兰遮;同样,以身与身所系物,以及与非人女、黄门行身触时,也是如此。然而,对女人以身所系物与身所系物等,以及触摸男子身体等,犯恶作。被女人触摸时,虽有交合意图,但身体未作努力而承认触者;以解脱意图触摸女人者;无念、失念、不知、不觉乐者;以及疯狂者等,无犯。犯戒的构成、女人、女人想、身触贪、以此贪而作努力、行握手等,这是此处的五支。其等起等,与第一波罗夷中所说相似。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha kāyasaṃsaggasamāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti , anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso lomena lomaṃ phusantassāpi, itthiyā vā phusiyamānassa sevanādhippāyena vāyamitvā phassaṃ paṭijānantassa saṅghādiseso. Ekena pana hatthena gahetvā dutiyena hatthena divasampi tattha tattha phusantassa ekāva āpatti, aggahetvā phusanto pana sace sīsato yāva pādā, tāva kāyato hatthaṃ amocentoyeva phusati, ekāva āpatti, pañcannaṃ aṅgulīnaṃ ekato gahaṇepi ekāyeva. Sace pana nānitthīnaṃ pañcaṅguliyo ekato gaṇhāti, pañca āpattiyo. Itthiyā vematikassa, paṇḍakapurisatiracchānagatasaññissa ca thullaccayaṃ, tathā kāyena kāyappaṭibaddhena, amanussitthipaṇḍakehi ca saddhiṃ kāyasaṃsaggepi. Manussitthiyā pana kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādīsu, purisakāyaphusanādīsu ca dukkaṭaṃ. Itthiyā phusiyamānassa sevanādhippāyassāpi kāyena avāyamitvā phassaṃ paṭijānantassa, mokkhādhippāyena itthiṃ phusantassa, asañcicca, assatiyā, ajānantassa, asādiyantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, kāyasaṃsaggarāgo, tena rāgena vāyāmo, hatthaggāhādisamāpajjananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājike vuttasadisānevāti.
三、粗恶语学处注释
3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā
第三句中,应知‘陷入’与‘心已转变’是依对粗恶语的贪着而言。‘女人’指能辨别粗恶与非粗恶特征的人类女性。‘以粗恶语’指与大便道、小便道、淫欲法相关的言语。‘说’即讲说,以称赞、贬损、请求、乞求、询问、反问、告知、教诫、辱骂等方式,说各种非正法之语。‘如同那样’中的‘nti’仅为小品词,意为‘如同青年对少女’。以此显示在说时毫无顾虑的状态。‘与淫欲相关’是显示粗恶语达到极点的特征。‘桑喀地谢沙’:若比丘以两种方式——或以称赞贬损,或以乞求淫欲等——或以辱骂语中的任何一种,如‘你是尖顶者、你是破裂者、你是双性人’,对女人说,则此罪聚名为桑喀地谢沙。
Tatiye otiṇṇatā ca vipariṇatacittatā ca duṭṭhullavācassādarāgavasena veditabbā. Mātugāmanti duṭṭhullāduṭṭhullasaṃlakkhaṇasamatthaṃ manussitthiṃ. Duṭṭhullāhivācāhīti vaccamaggapassāvamaggemethunadhammappaṭisaṃyuttāhi vācāhi. Obhāseyyāti avabhāseyya, vaṇṇāvaṇṇayācanaāyācanapucchanapaṭipucchanaācikkhaṇānusāsanaakkosanavasena nānappakāraṃ asaddhammavacanaṃ vadeyya. Yathā tanti ettha nti nipātamattaṃ, yathā yuvā yuvatinti attho. Etena obhāsane nirāsaṅkabhāvaṃ dasseti. Methunupasaṃhitāhītiidaṃ duṭṭhullavācāya sikhāpattalakkhaṇadassanaṃ. Saṅghādisesoti dvinnaṃ maggānaṃ vasena vaṇṇāvaṇṇehi vā methunayācanādīhi vā ‘‘sikharaṇīsi, saṃbhinnāsi, ubhatobyañjanakāsī’’ti imesu tīsu aññatarena akkosavacanena vā mātugāmaṃ obhāsantassa saṅghādiseso nāma āpattinikāyo hotīti.
于舍卫城,因优陀夷长老对女人说粗恶语而制定,是不共制,非无犯。若比丘对女人,作女人想,乃至以手势,依所说方式说,若她于当下即知其义,犯桑喀地谢沙。对黄门犯偷兰遮。于同一对象作女人想者,犯恶作。若反复说,或以一语对多位女人说,则依语数与女人数计罪。若所对的女子不解其义,犯偷兰遮。若针对膝盖以上、锁骨以下,说称赞等语,亦犯偷兰遮。对黄门犯恶作;针对锁骨以上、膝盖以下及身体附属物,说称赞等语,一切处犯恶作。为说义理、说法、教诫而说者,及精神失常等者,无犯。此中,五支为:戒失坏、人类女性、有女人想、于粗恶语有贪着、以彼贪着而说、当下知义。其发起等,与不与取罪相同:是作为、想解脱、有思心、世间罪、身业、语业、不善心、二受。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha duṭṭhullavācāhi obhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso hatthamuddāyapi vuttanayena obhāsantassa sace sā tamatthaṃ tasmiṃyeva khaṇe jānāti, saṅghādiseso. Paṇḍake thullaccayaṃ. Tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ. Punappunaṃ obhāsantassa, sambahulā ca itthiyo ekavācāya obhāsantassa vācāgaṇanāya ceva itthigaṇanāya ca āpattiyo. Sace yaṃ itthiṃ obhāsati, sā na jānāti, thullaccayaṃ. Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇādibhaṇanepi thullaccayaṃ. Paṇḍake dukkaṭaṃ, ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ kāyappaṭibaddhañca ādissa vaṇṇādibhaṇane sabbattha dukkaṭaṃ. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānaṃ ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, duṭṭhullavācassādarāgo, tena rāgena obhāsanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
四、自求欲乐学处注释
4. Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā
第四句中,应知“陷入”与“心已转变”是就自求欲乐承事而言。“于女人近处”指在粗恶语中所说的那种女人附近。“自求欲乐承事”:以名为淫欲法的欲而承事,是欲承事;为自己利益而作的欲承事,是自求欲乐承事;或者,自己所希求、所渴望的,是自求欲乐,即自己以淫欲贪求之义;这自求欲乐本身就是承事,故称自求欲乐承事;对于此自求欲乐承事。“称赞”即宣说功德、利益。“此是最上”等,是为彼自求欲乐承事而说称赞的方式之例示。此处依词句关联略释其义:若有女人,以如是法承事、敬爱像我这样因远离杀生等、戒行具足,因远离淫欲法、行梵行,由此二种善法者,则她如此承事像我这样的人,此承事即是一切承事中之最上者。“以与淫欲相关之语,犯桑喀地谢沙”:若比丘如此称赞自求欲乐承事,并以与淫欲相关之语,如“你应施我淫欲法”等说,则犯桑喀地谢沙。
Catutthe otiṇṇatā ca vipariṇatacittatā ca attakāmapāricariyāvasena veditabbā. Mātugāmassa santiketi duṭṭhullobhāsane vuttappakārāya itthiyā samīpe. Attakāmapāricariyāyāti methunadhammasaṅkhātena kāmena pāricariyā kāmapāricariyā, attano atthāya kāmapāricariyā attakāmapāricariyā, attanā vā kāmitā icchitāti attakāmā, sayaṃ methunarāgavasena patthitāti attho, attakāmā ca sā pāricariyā cāti attakāmapāricariyā, tassā attakāmapāricariyāya. Vaṇṇaṃ bhāseyyāti guṇaṃ ānisaṃsaṃ pakāseyya. Etadaggantiādi tassā attakāmapāricariyāya vaṇṇabhāsanākāranidassanaṃ. Tatrāyaṃ padasambandhavaseneva saṅkhepattho – yā mādisaṃ pāṇātipātādīhi virahitattā sīlavantaṃ methunadhammā virahitattā brahmacāriṃ tadubhayenāpi kalyāṇadhammaṃ etena dhammena paricareyya abhirameyya, tassā evaṃ mādisaṃ paricarantiyā yā ayaṃ pāricariyā nāma, etadaggaṃ pāricariyānanti. Methunupasaṃhitena saṅghādisesoti evaṃ attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanto ca ‘‘arahasi tvaṃ mayhaṃ methunadhammaṃ dātu’’ntiādinā methunappaṭisaṃyutteneva vacanena yo bhāseyya, tassa saṅghādiseso.
于舍卫城,因优陀夷长老以称赞自求欲乐承事而说为缘而制定,是不共制,非无犯。若比丘对女人,作女人想,乃至以手势依照所说方式称赞自求欲乐承事,若她于当下即知其义,犯桑喀地谢沙。若不知,犯偷兰遮。对黄门、有黄门想者,亦犯偷兰遮。于同一对象作女人想者,犯恶作。若为以衣服等资具之欲而称赞承事者,及精神失常等者,无犯。此中,五支为:戒失坏、人类女性、有女人想、于自求欲乐承事有贪着、以彼贪着而称赞、当下知义。其发起等,与粗恶语中所说相似。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha attakāmapāricariyāya vaṇṇabhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso hatthamuddāyapi vuttanayeneva attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa sace sā tamatthaṃ tasmiṃyeva khaṇe jānāti, saṅghādiseso . No ce jānāti, thullaccayaṃ. Paṇḍake paṇḍakasaññinopi thullaccayaṃ. Tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ. Cīvarādīhi vatthukāmehi pāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, attakāmapāricariyāya rāgo, tena rāgena vaṇṇabhaṇanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni duṭṭhullobhāsane vuttasadisānevāti.
五、媒介说合学处注释
5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā
第五,媒介说合,是指处于男女之间进行传话的行为。“从事”是指实际进行接受、探询、回报等行为而违犯。“由女性……”等是显示从事的方式。其中,“向女性传达男性的心意”是指由男性或由其父母等所派遣,将男性的心意、意图告知女性。“向男性传达女性的心意”是指由女性或由其父母等所派遣,将女性的心意、意图告知男性。“于妻位或于情夫位”是指处于妻子的身份或情夫的身份。因为向女性传达男性心意时,是告知于妻位;向男性传达女性心意时,是告知于情夫位。或者,向女性传达男性心意时,可告知于妻位——即确立为妻的身份,或告知于情夫位——即邪淫的身份。因此,在其分别解说中说到:“于妻位,即‘你将成为妻子’;于情夫位,即‘你将成为情妇’。”依此方式,向男性传达女性心意时,也应当知、应当说:“你将成为丈夫”“你将成为情夫”。乃至“刹那女”,是以最下限而言,由于仅能共住片刻须臾,故称为“刹那女”,意为须臾女。即使对这样的女子,以“你将成为须臾女”的方式传达男性的心意,也犯桑喀地谢沙罪。依此方式,以“你将成为须臾男”的方式向男性传达女性的心意。
Pañcame sañcarittanti itthipurisānaṃ antare saṃcaraṇabhāvaṃ. Samāpajjeyyāti sammā paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇāni karonto āpajjeyya. Itthiyā vātiādi samāpajjanākāradassanaṃ. Tattha itthiyā vā purisamatinti purisena vā tassa mātāpitādīhi vā pesito purisassa matiṃ adhippāyaṃ itthiyā āroceyyāti attho. Purisassa vā itthimatinti itthiyā vā tassā mātāpitādīhi vā pesito itthiyā matiṃ adhippāyaṃ purisassa āroceyyāti attho. Jāyattane vā jārattane vāti jāyabhāve vā jārabhāve vā. Purisassa hi matiṃ itthiyā ārocento jāyattane āroceti, itthiyā matiṃ purisassa ārocento jārattane āroceti. Apica purisasseva matiṃ itthiyā ārocento jāyattane vā āroceti nibaddhabhariyabhāve, jārattane vā micchācārabhāve, tenevassa padabhājane (pārā. 302) ‘‘jāyattane vāti jāyā bhavissasi, jārattane vāti jārī bhavissasī’’ti vuttaṃ. Eteneva upāyena itthiyā matiṃ purisassa ārocanepi ‘‘pati bhavissasi, jāro bhavissasī’’ti vattabbatā veditabbā. Antamaso taṅkhaṇikāyapīti sabbantimena paricchedena yā ayaṃ taṅkhaṇe muhuttamatte saṃvasitabbato ‘‘taṅkhaṇikā’’ti vuccati, muhuttikāti attho. Tassāpi ‘‘muhuttikā bhavissasī’’ti evaṃ purisassa matiṃ ārocentassa saṅghādiseso, eteneva upāyena ‘‘muhuttiko bhavissasī’’ti evaṃ purisassa itthimatiṃ ārocentopi saṅghādisesaṃ āpajjatīti veditabbo.
此学处因舍卫城的长老优陀夷而制定,涉及媒介说合的违犯事。“乃至刹那女”是此处的随制,属通制。依“接受、探询、令弟子回报”的方式,此属有令制。除了不适宜说合的女子之外,对任何女子,乃至对自己的母亲,若为传达男性的心意而说:“据说,你将成为以财买来的妻子吧”,即使以“随欲而住”等任何一种方式告知,无论她回答“好”或不回答,之后返回向派遣者告知其情况,即犯桑喀地谢沙罪。然而,她是否成为他的妻子,并非关键。即使被派往某人处,未见到她而告诉其他传话者说“请转告”,随后回报,也犯。若被派去说“告诉母护女”,却对其他父护女等中的一种说,则成错乱。接受男性或女性的话后,以身表、语表或两者表示“好”,然后亲自或令他人告知那位女性或男性,再亲自或令他人向派遣者告知其情况,即犯桑喀地谢沙罪。至此,“接受、探询、回报”这三支便已具足。若仅以其中任何两支,或对黄门虽具足三支,犯偷兰遮。仅以一支,犯恶作。若为僧团、塔庙或病人办事而行,及疯狂者等,无罪。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha sañcarittasamāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘antamaso taṅkhaṇikāyapī’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati, antevāsiṃ paccāharāpetī’’tiiminā (pārā. 338) nayena sāṇattikaṃ, aññatra nālaṃvacanīyāya yāya kāyaci itthiyā antamaso mātuyāpi purisamatiṃ ārocento ‘‘hohi kira bhariyā dhanakkītā’’ti vattukāmo sacepi chandavāsinīādīsu aññatarākārena ārocetvā tāya ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitepi asampaṭicchitepi puna āgantvā yena pahito, tassa taṃ pavattiṃ āroceti, saṅghādisesaṃ āpajjati. Sā pana tassa bhariyā hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Sacepi yassā santikaṃ pesito, taṃ adisvā aññatarassa avassārocanakassa ‘‘ārocehī’’ti vatvā paccāharati, āpajjatiyeva. ‘‘Māturakkhitaṃ brūhī’’ti pesitassa pana gantvā aññaṃ piturakkhitādīsu aññataraṃ vadantassa visaṅketaṃ hoti, purisassa vā itthiyā vā vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti kāyena vā vācāya vā ubhayena vā paṭiggaṇhitvā tassā itthiyā vā purisassa vā ārocetvā vā ārocāpetvā vā puna yena pesito, tassa taṃ pavattiṃ sayaṃ ārocentassa vā aññena ārocāpentassa vā saṅghādiseso . Ettāvatā hi ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati, paccāharatī’’tiidaṃ aṅgattayaṃ sampāditameva hoti, ito pana yehi kehici dvīhi aṅgehi, paṇḍake ca aṅgattayenāpi thullaccayaṃ. Ekena dukkaṭaṃ. Saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā kiccena gacchantassa, ummattakādīnañca anāpatti.
戒的毁犯;在其间从事媒介说合的那些对象,须是人类,且不是不宜说合者,
Sīlavipatti, yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā, na nālaṃvacanīyatā,
“接受、探询、回报”,这是此处的五支。六种生起:若不知规定或不宜说合的情况,以身表接受教导,同样以身表探询,以身表回报,则从身生起。若有人告知:“某某将到来,你应知她的心意”,回答“好”表示接受,随后告知她已到来,当那位男子到来时又告知,因为未以身做任何事,此从语生起。以语回答“好”接受教导后,因他事前往她家,或在去他处时见到她,以言语探询,后又因他事离开那里,偶然见到那位男子而告知,也属从语生起。若不知规定,即便是漏尽者,听从父命而去,对不宜说合的母亲也说“来,侍奉我父亲吧”并进行回报,则从身语生起。此三种为无心生起。若明知这两种情况,仍以此三种方式违犯,则此三种方式因知两种情况而成为有心,是作业,非从想解脱,非无心,犯此制戒,属身业、语业。此处依善等有三心,依乐等有三受。
Paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇānīti imānettha pañca aṅgāni. Chasamuṭṭhānaṃ, paṇṇattiṃ vā alaṃvacanīyabhāvaṃ vā ajānantassa kāyavikārena sāsanaṃ gahetvā tatheva vīmaṃsitvā tatheva paccāharantassa kāyato samuṭṭhāti. ‘‘Itthannāmā āgamissati, tassā cittaṃ jāneyyāthā’’ti kenaci vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ āgataṃ vatvā puna tasmiṃ purise āgate ārocentassa kāyena kiñci akatattā vācato samuṭṭhāti. Vācāya ‘‘sādhū’’ti sāsanaṃ gahetvā aññena karaṇīyena tassā gharaṃ gantvā aññattha vā gamanakāle taṃ disvā vacībhedena vīmaṃsitvā punapi aññeneva kāraṇena tato apakkamma kadācideva taṃ purisaṃ disvā ārocentassāpi vācato samuṭṭhāti. Paṇṇattiṃ ajānantassa pana khīṇāsavassāpi pituvacanena gantvā alaṃvacanīyaṃ mātarampi ‘‘ehi me pitaraṃ upaṭṭhāhī’’ti vatvā paccāharantassa kāyavācato samuṭṭhāti. Imāni tīṇi acittakasamuṭṭhānāni. Tadubhayaṃ pana jānitvā eteheva tīhi nayehi samāpajjantassa tāneva tīṇi tadubhayajānanacittena sacittakāni honti, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, kusalādivasena cettha tīṇi cittāni, sukhādivasena tisso vedanāti.
六、造小屋学处注释
6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā
第六句“以自请者”:此处所说“自请者”,是指自己发起的请求。因此,“以自请者”即是以自己的请求,意思是“以自己请求得来的资具”。在此,任何属于他人所有之物,以根本割舍的方式去请求是不允许的,但暂时借用则是允许的。为同伴或为作务,可说:“请给一个人”,也可以请求“人工作业”。所谓“人工作业”,是指由木匠等男子所做的手工活。可以说“请给人工作业”或“请给手工活”来请求。手工活并非某种具体的物品,因此无论被问“尊者,您为何事而来”或未被问,均可请求;不因表明需求而犯过失。然而,不应请求捕鹿人等做其本业。“小屋”:指涂抹等类型中的一种。其中,“内涂抹”是指除柱、梁、脊檩、窗、烟囱孔等不涂抹之处外,其余应涂抹之处与墙壁一起,在屋顶内侧用石灰或泥涂抹。“外涂抹”是依同样方法在屋顶外侧涂抹。“内外涂抹”是依同样方法在屋顶内外全部涂抹。“建造时”:指自己建造,或令他人建造时。“无主”:指建造者没有施主。“为己用”:意为“这是我的住所”,如此以自己为用途的,即是“为己用”。“应按量建造”:指应建造符合尺寸。
Chaṭṭhe saññācikāya panāti ettha saññācikā nāma sayaṃ pavattitayācanā vuccati, tasmā saññācikāyāti attano yācanāyāti vuttaṃ hoti, sayaṃ yācitakehi upakaraṇehīti attho. Ettha ca yaṃkiñci parapariggahitakaṃ mūlacchedavasena yācituṃ na vaṭṭati, tāvakālikaṃ pana vaṭṭati. Sahāyatthāya kammakaraṇatthāya ‘‘purisaṃ dethā’’ti vattuṃ vaṭṭati, purisattakarampi yācituṃ vaṭṭati, purisattakaro nāma vaḍḍhakiādinā purisena kātabbaṃ hatthakammaṃ. Taṃ ‘‘purisattakaraṃ dehī’’ti vā ‘‘hatthakammaṃ dehī’’ti vā vatvā yācituṃ vaṭṭati. Hatthakammaṃ nāma kiñci vatthu na hoti, tasmā ‘‘kiṃ, bhante, āgatatthā’’ti pucchite vā apucchite vā yācituṃ vaṭṭati, viññattipaccayā doso natthi, migaluddakādayo pana sakakammaṃ na yācitabbā. Kuṭinti ullittādīsu aññataraṃ. Tattha ullittā nāma ṭhapetvā thambhatulāpiṭṭhasaṅghāṭavātapānadhūmacchiddādibhedaṃ alepokāsaṃ avasese lepokāse kuṭṭehi saddhiṃ ghaṭetvā chadanassa anto sudhāya vā mattikāya vā littā. Avalittā nāma tatheva vuttanayeneva chadanassa bahi littā. Ullittāvalittā nāma tatheva chadanassa anto ca bahi ca littā. Kārayamānenāti sayaṃ vā karontena, āṇattiyā vā kārāpentena. Asāmikanti kāretā dāyakena virahitaṃ. Attuddesanti ‘‘mayhaṃ vāsāgāraṃ esā’’ti evaṃ attā uddeso etissāti attuddesā, taṃ attuddesaṃ. Pamāṇikā kāretabbāti pamāṇayuttā kāretabbā. Tatridaṃ pamāṇanti tassā kuṭiyā idaṃ pamāṇaṃ. Dīghasoti dīghato. Dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyātiettha sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo, vaḍḍhakihatthena diyaḍḍho hattho hoti. Minantena pana kuṭiyā bahikuṭṭe paṭhamaṃ dinnaṃ mahāmattikapariyantaṃ aggahetvā thusapiṇḍapariyantena dvādasa vidatthiyo minetabbā, sace thusapiṇḍakena anatthiko hoti, mahāmattikalepeneva niṭṭhāpeti, sveva paricchedo. Tiriyanti vitthārato. Sattantarāti kuṭṭassa bahiantaṃ aggahetvā abbhantarimena antena satta sugatavidatthiyo pamāṇanti vuttaṃ hoti. Ettha ca kesaggamattampi dīghato hāpetvā tiriyaṃ, tiriyato vā hāpetvā dīghaṃ vaḍḍhetuṃ na vaṭṭati, ko pana vādo ubhatovaḍḍhane. Yā pana dīghato saṭṭhihatthāpi hoti, tiriyato tihatthā vā ūnakacatuhatthā vā, yattha pamāṇayutto mañco ito cito ca na parivaṭṭati, pacchimakoṭiyā catuhatthavitthārā na hoti, ayaṃ kuṭisaṅkhyaṃ na gacchati, tasmā vaṭṭati. Bhikkhūabhinetabbā vatthudesanāyāti yasmiṃ padese kuṭiṃ kāretukāmo hoti, taṃ sodhetvā padabhājane (pārā. 349) vuttanayena saṅghaṃ tikkhattuṃ yācitvā sabbe vā saṅghapariyāpannā saṅghena vā sammatā dve tayo bhikkhū tattha vatthudesanatthāya netabbā. Tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamananti tehi bhikkhūhi kipillikādīnaṃ āsayādīhi terasahi, pubbaṇṇāparaṇṇanissitādīhi soḷasahi upaddavehi virahitattā anārambhaṃ, dvīhi vā catūhi vā balibaddhehi yuttena sakaṭena ekaṃ cakkaṃ nibbodakapatanaṭṭhāne ekaṃ bahi katvā āvijjhituṃ sakkuṇeyyatāya saparikkamananti sallakkhetvā sace saṅghapahonakā honti, tattheva, no ce, saṅghamajjhaṃ gantvā tena bhikkhunā yācitehi ñattidutiyena kammena vatthu desetabbaṃ. Sārambhe cetiādi paṭipakkhanayena veditabbaṃ.
在阿罗毗,针对阿罗毗比丘,因以自请建造小屋之事而制定;此学处为不共学处,受命而犯。若心想“我将建造未指示地、超出尺寸的小屋”,从为资具而前往森林等一切努力开始,皆犯恶作。在心想“现在将以两团泥完工”时,于施与第一团泥时,犯偷兰遮;于施与第二团泥并且涂抹接合时,若小屋是未指示地,或超出尺寸,则犯一个桑喀地谢沙,及两个恶作。若两者皆违,则犯两个桑喀地谢沙,及两个恶作。然而,若先安装门框或窗户,然后再涂泥,安装时涂抹尚未接合,则暂时不得犯。再次涂抹时,一旦接合,即犯桑喀地谢沙。若所安装之物与第一次所涂之泥无间断地连成一体,则第一次即犯桑喀地谢沙。仅因有侵害而犯恶作,因无回旋空间亦同。将未完成的小屋施与他人、平整地面后毁坏小屋、建造石窟、草屋、叶盖屋等中的任何一种、为他人居住而建造小屋、除了住所之外为布萨堂等其他用途而建造者,以及疯癫者等,皆无罪。犯戒行为、属涂抹等类型之一、存在低于最低量、未指示地、超出尺寸、为己用、为住所、涂抹接合,此为六种或七种构成要素。六种生起方式,有作业,亦有作业非作业。若指示地后建造超出尺寸者,由作业生起;若
Āḷaviyaṃ āḷavike bhikkhū ārabbha saññācikāya kuṭikaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, ‘‘adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ kāressāmī’’ti upakaraṇatthaṃ araññaṃ gamanato paṭṭhāya sabbapayogesu dukkaṭaṃ, ‘‘idāni dvīhi piṇḍehi niṭṭhānaṃ gamissatī’’ti tesu paṭhamapiṇḍadāne thullaccayaṃ, dutiyadānena lepe ghaṭite sace adesitavatthukā eva vā pamāṇātikkantā eva vā hoti, eko saṅghādiseso, dve ca dukkaṭāni. Ubhayavippannā, dve saṅghādisesā, dve ca dukkaṭāni. Sace pana dvārabandhaṃ vā vātapānaṃ vā aṭṭhapetvāva mattikāya limpati, ṭhapite ca tasmiṃ lepo na ghaṭiyati, rakkhati tāva. Puna limpantassa pana ghaṭitamatte saṅghādiseso. Sace taṃ ṭhapiyamānaṃ paṭhamadinnalepena saddhiṃ nirantarameva hutvā tiṭṭhati, paṭhamameva saṅghādiseso. Kevalaṃ sārambhāya dukkaṭaṃ, tathā aparikkamanāya. Vippakataṃ kuṭiṃ aññassa dadato ca, bhūmiṃ samaṃ katvā bhindantassa ca, leṇaguhātiṇakuṭipaṇṇacchadanagehesu aññataraṃ kārentassa, kuṭimpi aññassa vāsatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā uposathāgārādīsu aññataratthāya kārentassa ca ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, ullittādīnaṃ aññataratā, heṭṭhimapamāṇasambhavo, adesitavatthukatā, pamāṇātikkantatā, attuddesikatā, vāsāgāratā , lepaghaṭanāti imānettha cha vā satta vā aṅgāni. Chasamuṭṭhānaṃ, kiriyañca, kiriyākiriyañca. Idañhi vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantaṃ vā karoto kiriyato samuṭṭhāti, adesāpetvā karoto kiriyākiriyato samuṭṭhāti. Sesamettha sañcaritte vuttasadisamevāti.
第七,造房学处注释
7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā
第七,“大屋”:因有所有者而获准建造的屋舍,其具有大性,故称大屋;或者,因为即使令人建造地基后,也可超过规定尺寸建造,所以也因尺寸之大而称为大屋,此即大屋。然而,因为那样的尺寸之大只有在有所有者时才能获得,为显示此义,在其分别说中说道:“所谓大屋,是指有所有者的精舍。”其余一切均与造屋学处中所说相同,唯有“有所有者”这一点是其差别。
Sattame mahallakanti sasāmikabhāvena saññācitakuṭito mahantabhāvo etassa atthīti mahallako, yasmā vā vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkamenāpi kātuṃ vaṭṭati, tasmā pamāṇamahantatāyapi mahallako, taṃ mahallakaṃ. Yasmā panassa taṃ pamāṇamahantattaṃ sasāmikattāva labbhati, tasmā tadatthadassanatthaṃ ‘‘mahallako nāma vihāro sasāmiko vuccatī’’ti evamassa padabhājane (pārā. 367) vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ kuṭikārasikkhāpade vuttasadisaṃ, sasāmikabhāvamattameva hi viseso.
在憍赏弥,因阐那长老砍伐塔树的事缘而制定;其生起唯源于不作为;仅犯一桑喀地谢沙,这些是此处的差别。
Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha cetiyarukkhaṃ chedāpanavatthusmiṃ paññattabhāvo, akiriyamattato samuṭṭhānabhāvo, ekasaṅghādisesatā ca ettha viseso.
第八,恶意学处注释
8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā
第八,「恶意瞋恚」:「恶意」即被染污且是染污者。当瞋恚生起时,那人便被该瞋恚所染污,失去本然状态,故称为「恶意」;又因为他染污、毁坏他人,故称为「瞋恚」。如是,「恶意瞋恚」是对同一人依行相差别所作的说明。「不喜」即不喜悦,远离喜乐等,并非被攻击之意。「以无根」:即指责者对于受指责者未曾见、未曾闻、未曾疑的事项,由于这些所谓的见、闻、疑之根据不存在,故称无根。至于对方是否犯戒,在此并不重要。此中,所谓「未见」,指未以自己清净的信心眼或天眼见到;「未闻」,指同样未曾从任何人那里听闻;「未疑」,指未依自己或他人的见、闻、触而内心生疑。以这样的无根。「以波罗夷」:即以比丘相应的十九种波罗夷之一来指控;但在分别说中,是依波罗夷诵分中所说而说「以四者之一」。「欲令废黜」:即想要废黜、驱摈、击倒、制伏。然而,由于这种废黜的行为,无论自己指责或令他人指责均可达成,故在其分别中说「自己指责或令他人指责」。此中,简略而言,有四种指责:示事、示罪、拒共住、拒正仪。其中,「示事」是以「你行淫欲法」等方式进行;「示罪」是以「你犯淫欲罪」等方式进行;「拒共住」
Aṭṭhame duṭṭho dosoti dūsito ceva dūsako ca. Uppanne hi dose puggalo tena dosena dūsito hoti, pakatibhāvaṃ jahāpito, tasmā ‘‘duṭṭho’’ti vuccati. Parañca dūseti vināseti, tasmā ‘‘doso’’ti vuccati. Iti ‘‘duṭṭho doso’’ti ekassevetaṃ puggalassa ākāranānattena nidassanaṃ. Appatītoti nappatīto, pītisukhādīhi vivajjito, na abhisaṭoti attho. Amūlakenāti yaṃ codakena cuditakamhi puggale adiṭṭhaṃ assutaṃ aparisaṅkitaṃ, idaṃ etesaṃ dassanasavanaparisaṅkāsaṅkhātānaṃ mūlānaṃ abhāvato amūlakaṃ nāma. Taṃ pana so āpanno vā hotu, anāpanno vā, etaṃ idha appamāṇaṃ. Ettha ca adiṭṭhaṃ nāma attano pasādacakkhunā vā dibbacakkhunā vā adiṭṭhaṃ, assutaṃ nāma tatheva kenaci vuccamānaṃ na sutaṃ, aparisaṅkitaṃ nāma attano vā parassa vā diṭṭhasutamutavasena cetasā aparisaṅkitaṃ, iti evarūpena amūlakena. Pārājikenāti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā aññatarena, padabhājane (pārā. 386) pana pārājikuddese āgatāneva gahetvā ‘‘catunnaṃ aññatarenā’’ti vuttaṃ. Anuddhaṃseyyāti dhaṃseyya viddhaṃseyya padhaṃseyya abhibhaveyya. Taṃ pana anuddhaṃsanaṃ yasmā attanā codentopi parena codāpentopi karoti, tasmāssa padabhājane ‘‘codeti vā codāpeti vā’’ti vuttaṃ. Tattha vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsappaṭikkhepo sāmīcippaṭikkhepoti saṅkhepato catasso codanā. Tāsu vatthusandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’tiādinā nayena pavattā. Āpattisandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunadhammāpattiṃ āpanno’’tiādinā nayena pavattā. Saṃvāsappaṭikkhepo nāma ‘‘natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti evaṃ pavatto. Ettāvatā pana sīsaṃ na eti, ‘‘assamaṇosī’’tiādīhi vacanehi saddhiṃ ghaṭiteyeva sīsaṃ eti. Sāmīcippaṭikkhepo nāma abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammabījanikammādīnaṃ akaraṇaṃ, taṃ paṭipātiyā vandanādīni karoto ekassa akatvā sesānaṃ karaṇakāle veditabbaṃ. Ettāvatā ca codanā nāma hoti, āpatti pana sīsaṃ na eti. ‘‘Kasmā mama vandanādīni na karosī’’ti pucchite pana ‘‘assamaṇosī’’tiādivacanehi saddhiṃ ghaṭiteyeva sīsaṃ eti, tasmā yo bhikkhu bhikkhuṃ samīpe ṭhatvā ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’ti vā ‘‘assamaṇosī’’ti vā ādīhi vacanehi hatthamuddāya eva vā etamatthaṃ dīpento sayaṃ vā codeti, gahaṭṭhapabbajitesu vā aññatarena codāpeti, ayaṃ anuddhaṃseti nāma. Appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti api eva nāma naṃ puggalaṃ imamhā seṭṭhacariyā apaneyyaṃ. ‘‘Sādhu vatassa sacāhaṃ imaṃ puggalaṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti iminā adhippāyena anuddhaṃseyyāti vuttaṃ hoti. Etena ekaṃ cāvanādhippāyaṃ gahetvā avasesā akkosādhippāyo kammādhippāyo vuṭṭhānādhippāyo uposathaṭṭhapanādhippāyo pavāraṇaṭṭhapanādhippāyo anuvijjanādhippāyo dhammakathādhippāyoti satta adhippāyā paṭikkhittā honti. Tato aparena samayenāti yasmiṃ samaye anuddhaṃsito hoti, tato aññasmiṃ samaye. Samanuggāhīyamāno vāti anuvijjakena kiṃ te diṭṭhantiādinā nayena anuvijjiyamāno upaparikkhiyamāno. Asamanuggāhīyamāno vāti diṭṭhādīsu kenaci vatthunāvā anuvijjakādīsu yena kenaci puggalena vā avuccamāno. Imesaṃ pana padānaṃ parato ‘‘bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātī’’ti iminā sambandho. Idañhi vuttaṃ hoti – evaṃ samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti paṭicca tiṭṭhati paṭijānāti, saṅghādisesoti. Idañca amūlakabhāvassa pākaṭakāladassanatthaṃ vuttaṃ. Āpattiṃ pana anuddhaṃsitakkhaṇeyeva āpajjati. Amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hotīti ettha pana diṭṭhamūlādīnaṃ abhāvena amūlakaṃ, samathehi adhikaraṇīyabhāvena adhikaraṇaṃ. Yañhi adhikicca ārabbha paṭicca sandhāya samathā pavattanti, taṃ adhikaraṇaṃ. Idha pana pārājikasaṅkhātaṃ āpattādhikaraṇameva adhippetaṃ. Yadi hi taṃ adhikaraṇaṃ diṭṭhādīhi mūlehi amūlakañceva hoti, ayaṃ codetuṃ āgato bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti paṭicca tiṭṭhati, ‘‘tucchakaṃ mayā bhaṇita’’ntiādīni (pārā. 386) vadanto paṭijānāti, tassa bhikkhuno anuddhaṃsitakkhaṇeyeva saṅghādisesoti, ayaṃ sikkhāpadassa padānukkamena attho.
在王舍城,针对美提亚与布玛迦比丘,以无根的波罗夷罪进行诽谤的事缘而制定。此为共通制戒,有教唆者。令已受具足戒者,无论清净或不清净,以波罗夷罪指控某人,明知‘此人并未犯此罪’,且怀有使其退堕的意图,不先请求允许说‘尊者,请给我机会,我有话要对你说’,便进行指控。若对方当下即知‘他在指控我’,则每说一语即犯桑喀地谢沙及恶作。若先请求允许后再指控,则唯犯桑喀地谢沙。以手势当面指控,亦同此理。若背后指控,则不成罪。若自己站在近处,指使另一比丘,该比丘依其言而指控,则教唆者依前述方式犯戒。若该比丘也说‘我有见闻’,则两人若明知,同样犯戒。若以辱骂为意图,不先请求允许而说,则依前述方式犯波逸提及恶作。若先请求允许后说,则唯犯波逸提。若以作羯磨为意图,在非面前作七种羯磨,唯犯恶作。若以令出罪为意图,说‘你犯了某某罪,应忏悔’,或举行布萨、自恣,则无需请求允许,但应知遮止的范围。审查者在事情被提出时,以审查为意图说‘此事你有’,亦无需请求允许。说法者以‘做这些事者,此非沙门’等方式,不指名地说法,亦无需请求允许。若指名道姓地确定说‘某某与某某非沙门、非优婆塞’,则应从座起,忏悔罪过后方可离去。对精神失常者等不犯。戒行有失、所控诉或教唆控诉的对象被认定为‘比丘’、对该对象有清净想、所用以指控的波罗夷罪依见等而无根据、怀有使其退堕的意图而当面指控、对方当下知晓——此中具足五支。生起等与不与取相同。此处感受唯是苦受。
Rājagahe mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha amūlakena pārājikena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, katūpasampadaṃ suddhaṃ vā asuddhaṃ vā puggalaṃ yena pārājikena codeti, taṃ ‘‘ayaṃ anajjhāpanno’’ti ñatvā cāvanādhippāyena ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ akāretvā codentassa sace so taṅkhaṇeyeva jānāti ‘‘maṃ codetī’’ti, vācāya vācāya saṅghādiseso ceva dukkaṭañca. Okāsaṃ kāretvā codentassa saṅghādisesoyeva. Hatthamuddāya sammukhā codentassāpi eseva nayo. Parammukhā codentassa pana sīsaṃ na eti . Attanā samīpe ṭhatvā aññaṃ bhikkhuṃ āṇāpeti , so tassa vacanena taṃ codeti, codāpakasseva vuttanayena āpattiyo. Atha sopi ‘‘mayā diṭṭhaṃ sutaṃ atthī’’ti codeti, dvinnampi jānānaṃ tatheva āpattiyo. Akkosādhippāyena pana okāsaṃ akāretvā vadantassa vuttanayeneva pācittiyañceva dukkaṭañca. Okāsaṃ kāretvā vadantassa pācittiyameva. Kammādhippāyena asammukhā sattavidhampi kammaṃ karontassa dukkaṭameva. Vuṭṭhānādhippāyena ‘‘tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭikarohī’’ti vadantassa, uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa ca okāsakammaṃ natthi, ṭhapanakkhettaṃ pana jānitabbaṃ, anuvijjakassāpi osaṭe vatthusmiṃ ‘‘atthetaṃ tavā’’ti anuvijjanādhippāyena vadantassa okāsakammaṃ natthi, dhammakathikassāpi ‘‘yo idañca idañca karoti, ayaṃ assamaṇo’’tiādinā nayena anodisakaṃ dhammaṃ kathentassa okāsakammaṃ natthi. Sace pana odissa niyametvā ‘‘asuko ca asuko ca assamaṇo anupāsako’’ti katheti, āsanato oruyha āpattiṃ desetvā gantabbaṃ. Ummattakādīnañca anāpatti, sīlavipatti, yaṃ codeti vā codāpeti vā, tassa ‘‘upasampanno’’ti saṅkhyupagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena sammukhācodanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni. Vedanā panettha dukkhāyevāti.
九、异分学处注释
9. Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā
于第九项,“异分”等:此事属于异分,或彼具有异分,故称为异分。“诤事”应理解为所依,即事与所依。正如在缘起中说“名为达波·末罗子的山羊”,此处尊者达波·末罗子的部分、份额、派别,属于人类种姓与比丘身份;而彼山羊的部分、份额、派别,属于畜生种姓与山羊身份,因其具有异分,故得异分之名。又,当他们说“我们称此为达波·末罗子”时,其命名之想的所依、事、所依,应当了知为“诤事”。正是对此而说:“诸比丘,闻说你们以异分诤事……”等。此并非四种诤事中的任何一种,何以故?因其不可能。因为美提亚与布玛迦并未在四种诤事的任何异分诤事中,生起微细、少许的相似。而且,四种诤事本身并无所谓的相似。种姓等的相似,仅仅是人的相似,并非诤事的相似。而“达波·末罗子”这一名称,乃是彼处于异分诤事状态的山羊的某一部分,以波罗夷法诽谤长老的少许相似。此处,“部分”指可见、可指、可称为“此有”的,这是种姓等任一部分的异名。“相似”指依附、附着于他事,仅以称呼而少许附着,这也是种姓等任一部分的异名。在分别中,凡是依异分诤事的些许、少许相似,以波罗夷法进行诽谤者,因其唯依缘起而显,故不对此加以分别,而依“诤事”而说。
Navame aññabhāgiyassātiādīsu aññabhāgassa idaṃ, aññabhāgo vā assa atthīti aññabhāgiyaṃ. Adhikaraṇanti ādhāro veditabbo, vatthu adhiṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Yo hi so aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘dabbo mallaputto nāmā’’ti chagalako vutto. So yvāyaṃ āyasmato dabbassa mallaputtassa bhāgo koṭṭhāso pakkho manussajāti ceva bhikkhubhāvo ca, tato aññassa bhāgassa koṭṭhāsassa pakkhassa hoti tiracchānajātiyā ceva chagalakabhāvassa ca, so vā aññabhāgo assa atthi, tasmā aññabhāgiyasaṅkhyaṃ labhati. Yasmā ca tesaṃ ‘‘imaṃ mayaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karomā’’ti vadantānaṃ tassa nāmakaraṇasaññāya ādhāro vatthu adhiṭṭhānaṃ, tasmā ‘‘adhikaraṇa’’nti veditabbo. Tañhi sandhāya ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassā’’tiādi (pārā. 391) vuttaṃ. Na vivādādhikaraṇādīsu aññataraṃ, kasmā? Asambhavato. Na hi mettiyabhūmajakā catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kassaci aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ uppādiyiṃsu, na ca catunnaṃ adhikaraṇānaṃ leso nāma atthi. Jātilesādayo hi puggalānaṃyeva lesā vuttā, na vivādādhikaraṇādīnaṃ. Tañca ‘‘dabbo mallaputto’’ti nāmaṃ tassa aññabhāgiyādhikaraṇabhāve ṭhitassa chagalakassa koci deso hoti theraṃ pārājikena dhammena anuddhaṃsetuṃ lesamatto, ettha ca dissati apadissati ‘‘assa aya’’nti voharīyatīti deso, jātiādīsu aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ. Aññampi vatthuṃ lissati silissati vohāramatteneva īsakaṃ allīyatīti leso, jātiādīnaṃyeva aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ. Padabhājane (pārā. 393) pana yassa aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya, taṃ yasmā aṭṭhuppattivaseneva āvibhūtaṃ, tasmā taṃ avibhajitvā yāni ‘‘adhikaraṇa’’nti vacanasāmaññato atthuddhāravasena pavattāni cattāri adhikaraṇāni, tesaṃ aññabhāgiyatā ca tabbhāgiyatā ca yasmā apākaṭā, jānitabbā ca vinayadharehi, tasmā tañca avasāne āpattaññabhāgiyena codanañca āvikātuṃ ‘‘aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, sesā vinicchayakathā aṭṭhame vuttasadisāyeva. Ayaṃ pana viseso – idaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, idha ca āpattaññabhāgiyacodanāya tathāsaññinopi anāpatti. Aṅgesu ca aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādiyanatā adhikāti.
第十,破僧学处注释
10. Saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā
第十项:“和合僧团”即和合的比丘僧团,意为心与身不相离。因此,在它的词分别中(波罗夷412)说:“名为和合的僧团,即同共住、立于同一界内。”同共住者因心意相同而心不相离,立于同一界内者因以身和合而身不相离。“致力于分裂”即想“这如何才能分裂”而为此努力。或者“导致分裂的事端”指造成僧团破裂的原因。在此处,如同“欲因、欲缘、欲诤事”等(中部尼柯耶1.168, 178)所说,原因即被称为“诤事”。依破僧事,该事端可分为十八种。“执取”即拿取。“坚持不舍”即执取那能导致僧团破裂、能生起僧团破裂的原因而加宣扬,且不肯舍弃。“诸比丘应如此语之”:那些当面看见他坚持不舍的人,或听闻“在某处名为某寺”的人,即使走到半由旬的极限,也应如同贴近(近侧)时规定的那样,以“尊者,莫作”等语次第,如此告语。见或闻而不语者,犯恶作。在此,“莫”一词应与“努力”、“住立”二词结合,作“莫努力,莫住立”。“尊者!愿与僧团和合”:即尊者与僧团和合、会合,成为同见者的意思。何以故?因为和合僧团……乃至……安乐住。其中,“喜悦”即由互相逢迎而……
Dasame samaggassa saṅghassāti sahitassa bhikkhusaṅghassa, cittena ca sarīrena ca aviyuttassāti attho. Tenevassa padabhājane (pārā. 412) ‘‘samaggo nāma saṅgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito’’ti vuttaṃ. Samānasaṃvāsako hi samacittatāya cittena aviyutto hoti, samānasīmāyaṃ ṭhito kāyasāmaggidānato sarīrena aviyutto. Bhedāya parakkameyyāti ‘‘kathaṃ nāmāyaṃ bhijjeyyā’’ti bhedanatthāya vāyāmeyya. Bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti bhedanassa saṅghabhedassa atthāya saṃvattanikaṃ kāraṇaṃ. Imasmiñhi okāse ‘‘kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇa’’nti ādīsu (ma. ni. 1.168, 178) viya kāraṇaṃ ‘‘adhikaraṇa’’nti adhippetaṃ. Taṃ bhedakaravatthuvasena aṭṭhārasavidhaṃ. Samādāyāti gahetvā. Paggayha tiṭṭheyyāti taṃ saṅghabhedassa atthāya saṃvattanikaṃ saṅghabhedanibbattisamatthaṃ kāraṇaṃ gahetvā dīpeyya ceva nappaṭinissajjeyya ca. Bhikkhūhi evamassa vacanīyoti ye taṃ paggayha tiṭṭhantaṃ sammukhā passanti, ye vā ‘‘asukasmiṃ nāma vihāre’’ti suṇanti, tehi sabbantimena paricchedena aḍḍhayojanamattaṃ gantvāpi yvāyaṃ anantare ‘‘māyasmā’’tiādivacanakkamo vutto, evamassa vacanīyo. Disvā vā sutvā vā avadantānaṃ dukkaṭaṃ. Ettha ca māiti padaṃ ‘‘parakkamī’’tipadena ‘‘aṭṭhāsī’’tipadena ca saddhiṃ ‘‘mā parakkami, mā aṭṭhāsī’’ti yojetabbaṃ. Sametāyasmā saṅghenāti āyasmā saṅghena saddhiṃ sametu samāgacchatu, ekaladdhiko hotūti attho. Kiṃ kāraṇā? Samaggo hi saṅgho…pe… viharatīti. Tattha sammodamānoti aññamaññasampattiyā suṭṭhu modamāno. Avivadamānoti ‘‘ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’ti evaṃ na vivadamāno. Eko uddeso assāti ekuddeso, ekato pavattapātimokkhuddesoti attho. Phāsu viharatīti sukhaṃ viharati. Evaṃ visumpi saṅghamajjhepi tikkhattuṃ vuccamānassa appaṭinissajjato dukkaṭaṃ. Evañca sotiādimhi samanubhāsitabboti samanubhāsanakammaṃ kātabbaṃ. Iccetaṃ kusalanti iti etaṃ paṭinissajjanaṃ kusalaṃ khemaṃ sotthibhāvo tassa bhikkhuno. No cepaṭinissajjeyya, saṅghādisesoti ettha samanubhāsanakammapariyosāne appaṭinissajjantassa saṅghādiseso. Sesaṃ uttānapadatthameva.
此学处于王舍城,因提婆达多企图破僧之事而制定,是共通制定,非未告知制定。作呵谏羯磨时,至表白终了仍不舍者犯恶作,二白甘马语时犯二粗罪,由于“不随喜者应说”而达到yya词形变化,第三白甘马语时,该恶作与二粗罪皆止息,唯存桑喀地谢沙。未被呵谏者、舍弃者及疯狂者等不犯。此中,戒坏、企图破僧、如法呵谏、甘马语终了、不舍弃,此为五事四支。呵谏为等起、无作、想解脱、有意图、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。
Rājagahe devadattaṃ ārabbha saṅghabhedāya parakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, samanubhāsanakamme kariyamāne appaṭinissajjantassa ñattipariyosāne dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve thullaccayā, ‘‘yassa nakkhamati, so bhāseyyā’’ti evaṃ yya-kārapattāya tatiyakammavācāya tañca dukkaṭaṃ te ca thullaccayā paṭippassambhanti, saṅghādisesoyeva tiṭṭhati. Asamanubhāsiyamānassa ca paṭinissajjantassa ca ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, bhedāya parakkamanaṃ, dhammakammena samanubhāsanaṃ, kammavācāpariyosānaṃ, appaṭinissajjananti imānettha cattāri aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
原译'破僧随从'不够准确,Bhedānuvattaka意为随顺破僧者,应译为随顺破僧。
11. Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā
第十一节:“即是那”指企图破僧的那人。随顺者即随顺其见解、认可、喜好而行事者。“说别众语”即说导致不和合的别众之语。然而,超过三人则不堪行羯磨。因为僧团不对僧团行羯磨,故说“或一或二或三”。“知”即知晓我等之意欲等。“说”即与我等共说“我等如此行事”。“我等亦随喜此”即他所作者,我等亦喜好。“诸尊者愿与僧团和合”意为令诸尊者之心与僧团和合、会聚,便是所谓达到一统。其余词义自明。其抉择解说与第十节所述相同。
Ekādasame tasseva kho panāti yo saṅghabhedāya parakkamati, tasseva. Anuvattakāti tassa diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ gahaṇena anupaṭipajjanakā. Vaggaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ vadantīti vaggavādakā. Yasmā pana tiṇṇaṃ uddhaṃ kammārahā na honti. Na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karoti, tasmā ‘‘eko vā dve vā tayo vā’’ti vuttaṃ. Jānāti noti amhākaṃ chandādīni jānāti. Bhāsatīti ‘‘evaṃ karomā’’ti amhehi saddhiṃ bhāsati. Amhākampetaṃ khamatīti yaṃ so karoti, etaṃ amhākampi ruccati. Sametāyasmantānaṃ saṅghenāti āyasmantānaṃ cittaṃ saṅghena saddhiṃ sametu samāgacchatu, ekībhāvaṃ gacchatūti vuttaṃ hoti. Sesaṃ padatthato uttānameva. Vinicchayakathāpettha dasame vuttasadisāyeva.
然而,此处有差别:此学处是在王舍城,针对提婆达多企图破僧时随顺他的比丘们而制定;在支分方面,如同彼处(第十节)为“企图”,此处应视作“随顺”。
Ayaṃ pana viseso – idaṃ rājagahe sambahule bhikkhū ārabbha devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattanavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha anuvattanaṃ daṭṭhabbanti.
十二、难劝学处注释
12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā
第十二项:dubbacajātiko 意为本性难调伏,即无法被劝告之意。“在诵出所含摄的”是指在诵出戒条中所包含的、内在的,即“若有犯戒者,他应发露”这样被摄受而存在于巴帝摩卡之内者。“被以同法说时”:当被同法者说时,此处“同法”是具格,表原因义。因为应当被五种同法者所学习,或由于属于他们,故得“同法”之名,即被佛陀所制之学处所说之意。“诸尊者,请停止对我说的话”:你们用哪句话对我说,就请停止对我说那句话,即“不要对我说那句话”。“让他依法而说”:让他以同法的学处,或以其他能导致清净威仪的如法之语而说。“yadidaṃ”:这是一个表示增长原因的质词,由此,那种互相利益的话语,以及从犯戒中出罪,即通过互相劝告、互相出罪。“如是,彼世尊的僧团得以增长”:如此,显示了僧团增长的原因。其余词义明显。其抉择解说与第十项中所说类似。
Dvādasame dubbacajātikoti dubbacasabhāvo, vattuṃ asakkuṇeyyoti attho. Uddesapariyāpannesūti uddese pariyāpannesu antogadhesu, ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti evaṃ saṅgahitattā anto pātimokkhassa vattamānesūti attho. Sahadhammikaṃ vuccamānoti sahadhammikena vuccamāno, kāraṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘‘sahadhammika’’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānoti attho. Viramathāyasmanto mama vacanāyāti yena vacanena maṃ vadatha, tato mama vacanato viramatha, mā maṃ taṃ vacanaṃ vadathāti vuttaṃ hoti. Vadatu saha dhammenāti sahadhammikena sikkhāpadena, sahadhammena vā aññenapi pāsādikabhāvasaṃvattanikena vacanena vadetu. Yadidanti vuddhikāraṇadassanatthe nipāto, tena yaṃ idaṃ aññamaññassa hitavacanaṃ, āpattito ca vuṭṭhāpanaṃ, tena aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanena. Evaṃ saṃvaddhāhi tassa bhagavato parisāti evaṃ parisāya vuddhikāraṇaṃ dassitaṃ hoti. Sesaṃ uttānatthameva. Vinicchayakathāpi dasame vuttasadisāyeva.
不过,此处的差别在于:这条学处是于憍赏弥,针对阐那长老使自己成为不可劝告者一事而制定的;在诸支分中,正如于彼处以“努力”为特征,于此处则应视为“使自己成为不可劝告者”。
Ayaṃ pana viseso – idaṃ kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha attānaṃ avacanīyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha avacanīyakaraṇatā daṭṭhabbāti.
第十三,污家学处注释
13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā
第十三项:“村庄或集镇”中,城市也包含在村庄之内。“依止而住”,是指因衣等资具的系属关系而依止彼处居住。以施花等方式破坏人们的信心,从而败坏俗家的人,称为“坏俗家者”。具有戴花鬘等恶行的人,称为“恶行者”。“那位比丘”,即那位坏俗家的比丘。“具寿,你是坏俗家者……你在此居住已不适宜”,这是显示他有资格接受驱出羯磨。然而,被作驱出羯磨后,他在哪个村庄或集镇作了坏俗家行为,住在哪个寺院,便既不能在该村庄或集镇行走,也不能在该寺院居住。“而如此,那位比丘”中的“那位”,是指被作驱出羯磨者。“以欲而行”即“欲行者”,其余诸词同理。“那位比丘”,是指被说为“欲行者”等语的那位比丘。应当如此对他说,为的是令他舍弃那种言论,而不是遮止坏俗家行为。因为通过坏俗家行为,他先前已经犯了应犯之罪;然而,当他在别处或在僧团中被指出时,若仍不放弃,则又犯一恶作。“而如此,那位”等,从这以前已说及未说的,一切文义都是明显的。判决解说也与第十项中所说的类似。
Terasame gāmaṃ vā nigamaṃvāti ettha nagarampi gāme antogadhameva. Upanissāya viharatītitattha paṭibaddhacīvarādipaccayatāya taṃ nissāya vasati. Pupphadānādīhi manussānaṃ saddhaṃ vināsento kulāni dūsetīti kuladūsako. Mālāvaccharopanādayo pāpakā samācārā assāti pāpasamācāro. So bhikkhūti so kuladūsako bhikkhu. Āyasmā khokuladūsako…pe… alaṃ te idha vāsenāti imināssa pabbājanīyakammārahataṃ dasseti. Pabbājanīyakammakato panesa yasmiṃ gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Evañca so bhikkhūtiettha soti pabbājanīyakammakato adhippeto. Chandena gacchantīti chandagāmino, esa nayo sesesu. So bhikkhūti so ‘‘chandagāmino’’tiādīni vadamāno. Tassa vacanassa paṭinissaggāya evaṃ vacanīyo, na kuladūsananivāraṇatthāya. Kuladūsanakammena hi so āpajjitabbā āpattiyo pubbeva āpanno, evaṃ panassa visumpi saṅghamajjhepi vuccamānassa appaṭinissajjato aparaṃ dukkaṭaṃ. Evañca sotiādi ito pubbe vuttañca avuttañca sabbaṃ uttānatthameva. Vinicchayakathāpi dasame vuttasadisāyeva.
不过,此处的差别在于:这条学处是于舍卫城,针对阿说示与补那婆娑迦比丘,通过欲行等方式导入恶行一事而制定的;在诸支分中,正如于彼处以“努力”为特征,于此处则应视为“通过欲等导入恶行”。
Ayaṃ pana viseso – idaṃ sāvatthiyaṃ assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha chandagāmitādīhi pāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha chandādīhi pāpanaṃ daṭṭhabbanti.
总结注释
Nigamanavaṇṇanā
在“已诵出……我如是受持”中:首先,犯戒属于这些的,称为“初犯”,意即在最初违犯的刹那即犯。其他则如“在第三日、第四日发生”等,在此称为“第三犯、第四犯”;同样地,在“应作至三次劝告的羯磨”中,应知为“至三次”。“yāvatīha”——即“那么多天”。“知情而覆藏”:即知道而覆藏。于此,覆藏相的总纲如下:有犯戒,且知觉犯戒;是清净者,且知觉清净;无难,且知觉无难;有能力,且知觉有能力;欲覆藏,且覆藏。其中,“有犯戒,且知觉犯戒”:所犯的戒是十三种之一,且他依事由而知“这在比丘中是不允许的”,或仅依名称而知“这是某某戒”,如此知觉犯戒后,心想“我现在不向任何人举发”,如此欲覆藏而放下责任,令明相升起,则犯戒成为已覆藏。然而,若在此中不知觉犯戒,或知觉为其他犯聚,或有疑惑,则成为未覆藏。“清净者”:即未被举罪、共住者。若他知觉为清净者,依上述方式覆藏,则成为已覆藏。“无难”:即十种难——王难、贼难、火难、水难、人难、非人难、猛兽难、蛇难、命难、梵行难——中,一种也没有的人。若他知觉无难而覆藏,则
Uddiṭṭhākho…pe… evametaṃ dhārayāmītiettha paṭhamaṃ āpatti etesanti paṭhamāpattikā, paṭhamaṃ vītikkamanakkhaṇeyeva āpajjitabbāti attho. Itare pana yathā tatiye ca catutthe ca divase hotīti ettha ‘‘tatiyako, catutthako’’ti vuccati, evaṃ yāvatatiye samanubhāsanakamme hontīti yāvatatiyakāti veditabbā. Yāvatīhanti yattakāni ahāni. Jānaṃ paṭicchādetīti jānanto paṭicchādeti. Tatthāyaṃ paṭicchādanalakkhaṇassa mātikā – āpatti ca hoti, āpattisaññī ca, pakatatto ca hoti, pakatattasaññī ca, anantarāyiko ca hoti, anantarāyikasaññī ca, pahu ca hoti, pahusaññī ca, chādetukāmo ca hoti, chādeti cāti. Tattha āpatti ca hoti, āpattisaññī cāti yaṃ āpattiṃ āpanno, sā terasannaṃ aññatarā hoti, sopi ca tattha vatthuvasena vā ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ na vaṭṭatī’’ti nāmamattavasena vā ‘‘ayaṃ itthannāmā āpattī’’ti āpattisaññīyeva hutvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti evaṃ chādetukāmova dhuraṃ nikkhipitvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti, channā hoti āpatti. Sace panettha anāpattisaññī vā hoti, aññāpattikkhandhasaññī vā, vematiko vā, acchannāva hoti. Pakatattoti anukkhitto samānasaṃvāsako. So ce pakatattasaññī hutvā vuttanayeneva chādeti, channā hoti. Anantarāyikoti yassa dasasu rājacoraaggiudakamanussaamanussavāḷasarīsapajīvitabrahmacariyantarāyesu ekopi natthi, so ce anantarāyikasaññī chādeti, channā hoti. Pahūti yo sakkoti bhikkhuno santikaṃ gantuñceva ārocetuñca, so ce pahusaññī hutvā chādeti, channā hoti. Chādetukāmo ca hoti, chādeti cātiidaṃ uttānameva. Sacepi hi so sabhāgaṃ disvā ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’ti lajjāya nāroceti, channāva hoti. Upajjhāyādibhāvo hi idha appamāṇaṃ, sabhāgamattameva pamāṇaṃ. Ayaṃ ‘‘jānaṃ paṭicchādetī’’tipadassa saṅkhepato atthavinicchayo.
所谓“tāvatīha”,即从覆藏之日起,直至发露之日止,其间依日、半月、月、年所经过的时间,即“那么多时间”之意。“应非自愿别住”:不是出于意愿,不是由自主,而是非自愿、非自主地受持别住而住。其中,别住有三种:覆藏别住、清净别住、合併别住。其中,覆藏别住应依罪覆藏情况而予。因为有人覆藏一日,有人覆藏二日等;有人犯一罪,有人犯二、三或更多罪。因此,给予覆藏别住时,应先依前述方法了知覆藏状况,再确定覆藏日数与罪数。若为一罪覆藏一日,应令其乞求别住:“尊者,我犯了一罪,为有意出精,覆藏一日”,然后依《犍度》(《小品》98)中所说方法唱念羯磨文,给予别住。若覆藏二日、三日等,则应依日数连接:覆藏二日、覆藏三日、覆藏四日、覆藏五日……乃至覆藏十四日。若覆藏十五日,应连接为“覆藏半月”。此后直至第二十九日,应连接为“覆藏超半月”;此后为覆藏一月、覆藏超一月、覆藏二月、覆藏超二月、覆藏三月……乃至覆藏超十一月,应如此连接。满一年则为“覆藏一年”,此
Tāvatīhanti tattakāni ahāni, paṭicchāditadivasato paṭṭhāya yāva ārocitadivaso, tāva divasapakkhamāsasaṃvaccharavasena yattako kālo atikkanto, tattakaṃ kālanti attho. Akāmā parivatthabbanti na kāmena na vasena, atha kho akāmena avasena parivāsaṃ samādāya vatthabbaṃ. Tattha paṭicchannaparivāso suddhantaparivāso samodhānaparivāso cāti tividho parivāso. Tattha paṭicchannaparivāso tāva yathāpaṭicchannāya āpattiyā dātabbo. Kassaci hi ekāhappaṭicchannā āpatti hoti, kassaci dvīhādippaṭicchannā. Kassaci ekā āpatti hoti, kassaci dve vā tisso vā taduttari vā. Tasmā paṭicchannaparivāsaṃ dentena paṭhamameva vuttanayena paṭicchannabhāvaṃ ñatvā tato paṭicchannadivase ca āpattiyo ca sallakkhetvā sace ekā ekāhappaṭicchannā hoti, ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhappaṭicchanna’’nti evaṃ parivāsaṃ yācāpetvā khandhake (cūḷava. 98) āgatanayena kammavācaṃ vatvā parivāso dātabbo. Atha dvīhatīhādippaṭicchannā hoti , dvīhappaṭicchannaṃ tīhappaṭicchannaṃ catūhappaṭicchannaṃ pañcāhappaṭicchannaṃ…pe… cuddasāhappaṭicchannantievaṃ yāva cuddasadivasāni divasavasena yojanā kātabbā, pañcadasadivasappaṭicchannāyaṃ ‘‘pakkhappaṭicchanna’’nti yojanā kātabbā. Tato yāva ekūnatiṃsatimo divaso, tāva ‘‘atirekapakkhappaṭicchanna’’nti, tato māsappaṭicchannaṃ atirekamāsappaṭicchannaṃ dvemāsappaṭicchannaṃ atirekadvemāsappaṭicchannaṃ temāsappaṭicchannaṃ…pe… atirekaekādasamāsappaṭicchannanti evaṃ yojanā kātabbā. Saṃvacchare puṇṇe ‘‘ekasaṃvaccharappaṭicchanna’’nti, tato paraṃ atirekasaṃvaccharaṃ dvesaṃvaccharaṃ evaṃ yāva saṭṭhisaṃvaccharaatirekasaṭṭhisaṃvaccharappaṭicchannanti, tato vā bhiyyopi vatvā yojanā kātabbā.
若有二罪、三罪或更多罪,应如说“一罪”那样,说“二罪、三罪”。若更多,乃至百罪、千罪,可说“众多”。对于不同事由的罪,亦可依计数方式说:“尊者,我犯了众多桑喀地谢沙罪,一出精、一身触、一粗恶语、一自欲、一媒嫁,覆藏一日”;或依列举事由的方式说:“尊者,我犯了众多桑喀地谢沙罪,事由不同,覆藏一日”;或仅依名称的方式说:“尊者,我犯了众多桑喀地谢沙罪,覆藏一日”。其中,名称有两种:同种类共通之名称,与一切共通之名称。此处“桑喀地谢沙”是同种类共通之名称,“罪”是一切共通之名称,因此亦可依一切共通之名称说:“我犯了众多罪,覆藏一日”。实则,此别住等律仪行事,可依事由、依种类、依名称、依罪而作。其中,“出精”既是事由亦是种类,“桑喀地谢沙”既是名称亦是罪。此处,以“出精、身触”等言说,或以“不同事由”之言说,即摄取了事由与种类;以“桑喀地谢沙”之言说,或以“罪”之言说,即摄取了名称与罪。因此,可依其中任何一种方式唱念羯磨文。
Sace pana dve tisso taduttari vā āpattiyo honti, yathā ‘‘ekaṃ āpatti’’nti vuttaṃ, evaṃ ‘‘dve āpattiyo, tisso āpattiyo’’ti vattabbaṃ. Tato paraṃ pana sataṃ vā hotu, sahassaṃ vā, ‘‘sambahulā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Nānāvatthukāsupi ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ ekaṃ duṭṭhullavācaṃ ekaṃ attakāmaṃ ekaṃ sañcarittaṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ gaṇanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukāyo ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ vatthukittanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ nāmamattavasena vā yojanā kātabbā. Tattha nāmaṃ duvidhaṃ sajātisādhāraṇaṃ sabbasādhāraṇañca, tattha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇaṃ, āpattīti sabbasādhāraṇaṃ, tasmā ‘‘sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ sabbasādhāraṇanāmavasenāpi vattuṃ vaṭṭati. Idañhi parivāsādivinayakammaṃ vatthuvasena gottavasena nāmavasena āpattivasena ca kātuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha sukkavissaṭṭhīti vatthu ceva gottañca, saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca, tattha ‘‘sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsagga’’ntiādivacanenāpi ‘‘nānāvatthukāyo’’tivacanenāpi vatthu ceva gottañca gahitaṃ hoti, ‘‘saṅghādiseso’’tivacanenāpi ‘‘āpattiyo’’tivacanenāpi nāmañceva āpatti ca gahitā hoti, tasmā etesu yassa kassaci vasena kammavācā kātabbā.
甘马语结束时,若住处比丘稀少,能够不犯隔夜而住,则应当即于该处三说:“我受持别住,我受持义务”,受持义务。受持后,即于该处告知僧团,并对后来及前来的比丘一一告知,不得违犯义务之分与隔夜而住。若无法净治别住,欲以舍置义务的方式而住,则应即于该处僧团中,或于一位比丘前说:“我舍置别住,我舍置义务”,而舍置别住。此处,即使以一言舍置,别住亦已舍置;以二言则更为善舍。受持时亦同此理。从舍置之时起,即立于清净比丘之位。然后,于凌晨时分,与一比丘同行,若是有围墙的寺院,则出围墙外;若无围墙,则出相当于围墙范围之处,越过二掷石的距离,离开大路,坐于灌木丛或篱笆等隐蔽处,于破晓前受持义务并告知。若见到其他比丘,亦应告知。破晓后,于彼比丘前舍置义务,然后前往寺院。若彼比丘于破晓前因事离去,则前往寺院,见到第一位比丘时,即告知并舍置。如此善加留意,直至满夜,应当这样行持别住。这是覆藏别住判决的略说,广说则应依《普端严》(律藏注释《小品》义注97)中所说的方法了知。
Kammavācāpariyosāne ca sace appabhikkhuko āvāso hoti, sakkā ratticchedaṃ anāpajjantena vasituṃ, tattheva ‘‘parivāsaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti tikkhattuṃ vattaṃ samādātabbaṃ, samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetvā puna āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentena vattabhedañca ratticchedañca akatvā parivasitabbaṃ. Sace na sakkā hoti parivāsaṃ sodhetuṃ, nikkhittavattena vasitukāmo hoti, tattheva saṅghamajjhe, ekapuggalassa vā santike ‘‘parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti parivāso nikkhipitabbo, ekapadenāpi cettha nikkhitto hoti parivāso, dvīhi pana sunikkhittoyeva, samādānepi eseva nayo. Nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati, athānena paccūsasamaye ekena bhikkhunā saddhiṃ parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāne nisīditvā antoaruṇeyeva vattaṃ samādiyitvā ārocetabbaṃ. Yampi aññaṃ bhikkhuṃ passati, tassāpi ārocetabbameva. Aruṇe uṭṭhite tassa santike vattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ gantabbaṃ. Sace so pure aruṇeyeva kenaci karaṇīyena gato, vihāraṃ gantvā yaṃ sabbapaṭhamaṃ bhikkhuṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Evaṃ sallakkhetvā yāva rattiyo pūrenti, tāva parivatthabbaṃ, ayaṃ saṅkhepato paṭicchannaparivāsavinicchayo, vitthāro pana samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya (cūḷava. aṭṭha. 97) vuttanayeneva veditabbo.
然而,在其他两种情况下,于《小品·犍度》中“不知罪之边际,不知夜之边际”这一事缘,开许了所谓的“清净别住”。它有两种:小清净别住与大清净别住。此两种都应给予那些对夜的分际——全部或部分——不知、不忆念,或对此有疑惑的比丘。至于罪之边际,无论他是否知道“我犯了这么多罪”,这都无关紧要。其给予方法在《犍度》中有述,而判决解说则详述于《善见律注》中。另有一种名为“合聚别住”,它有三种:计除合聚、价值合聚、杂合聚。其中,计除合聚是指:对于在中间犯戒并覆藏者,在已别住的天数中扣除、抹去后,将后来所犯的罪合聚到先前罪的根日分际中,而应给予的别住。价值合聚是指:在众多罪中,若有一、二、三或众多罪是覆藏最久的,则以这些罪的价值来合聚,依这些罪的夜之分际,对其余覆藏时间较短的罪应给予的别住。杂合聚是指:将不同事缘的罪合在一起而应给予的别住。这是对三种合聚别住的简略说,详细内容在《善见律注》中已说。以上是“应别住”一词的判决解说之开端。
Itaresu pana dvīsu ‘‘āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānātī’’ti (cūḷava. 157) imasmiṃ vatthusmiṃ khandhake anuññāto suddhantaparivāso nāma, so duvidho cūḷasuddhanto mahāsuddhantoti, duvidhopi cesa rattiparicchedaṃ sakalaṃ vā ekaccaṃ vā ajānantassa ca assarantassa ca tattha vematikassa ca dātabbo. Āpattipariyantaṃ pana ‘‘ettikā ahaṃ āpattiyo āpanno’’ti jānātu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Tassa dānavidhi khandhake āgato, vinicchayakathā pana vitthārato samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttā. Itaro pana samodhānaparivāso nāma, so tividho hoti odhānasamodhāno agghasamodhāno missakasamodhānoti. Tattha odhānasamodhāno nāma antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa parivutthadivase odhunitvā makkhetvā purimāya āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā dātabbaparivāso vuccati. Agghasamodhāno nāma sambahulāsu āpattīsu yā ekā vā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ rattiparicchedavasena avasesānaṃ ūnatarappaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ dātabbaparivāso vuccati. Missakasamodhāno nāma nānāvatthukāyo āpattiyo ekato katvā dātabbaparivāso vuccati, ayaṃ tividhepi samodhānaparivāse saṅkhepakathā, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vutto, idaṃ ‘‘parivatthabba’’nti padassa vinicchayakathāmukhaṃ.
“超过六夜”是指超过别住六夜。“为比丘喜足”是指为了比丘们的喜足状态,即为了令其满足。所谓“应行”是指应如此实行。而这比丘喜足,依覆藏与不覆藏而有二种。其中,若有不覆藏罪者,不给予别住而只应给予喜足,这称为不覆藏喜足。若有覆藏罪者,在别住结束时给予的喜足,称为覆藏喜足,这是此处所指的。这两种的给予方法和判决解说,应依《善见律注》所述的方式了知,此处只是简略。如果这位比丘放下义务后,于黎明时分前去受持,以最下限而言,应与四位比丘一起前往别住中所说的那种地方,受持“我受持喜足,我受持义务”,并向他们告知后,无论他们离去与否,都应依前述方式实行。“应有二十众之处”是指那里有二十位比丘的僧团。“于彼处”是指以最下限而言,有二十众比丘僧团的地方。“应出罪”是指应被出罪、应被接纳,即通过出罪羯磨使其回归僧团。或说意为“应被召回”。出罪羯磨依律文在《犍度》中有述,依判决解说在《善见律注》中有述。“未出罪”是指未被出罪、未被接纳,即未作出罪羯磨。或说意为“未被召回”。“那些比丘应受呵责”是指那些明知不足而仍行出罪的比丘,应受呵责,是有违犯、有过失、犯恶作罪的意思。“此是彼处之如法”是指此是彼处随顺法性、随顺出世间法的教诫教授,是如法性。其余在此已依前述方式说明。
Uttari chārattanti parivāsato uttari cha rattiyo. Bhikkhumānattāyāti bhikkhūnaṃ mānabhāvāya, ārādhanatthāyāti vuttaṃ hoti. Paṭipajjitabbanti vattitabbaṃ. Bhikkhumānattañca panetaṃ paṭicchannāpaṭicchannavasena duvidhaṃ. Tattha yassa appaṭicchannāpatti hoti, tassa parivāsaṃ adatvā mānattameva dātabbaṃ, idaṃ appaṭicchannamānattaṃ. Yassa paṭicchannā hoti, tassa parivāsapariyosāne dātabbaṃ mānattaṃ paṭicchannamānattanti vuccati, idaṃ idha adhippetaṃ. Ubhinnampi panetesaṃ dānavidhi vinicchayakathā ca samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttanayena veditabbā, ayaṃ panettha saṅkhepo. Sace ayaṃ vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye samādātuṃ gacchati, sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi saddhiṃ parivāse vuttappakāraṃ padesaṃ gantvā ‘‘mānattaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti samādiyitvā nesaṃ ārocetvā tato tesu gatesu vā agatesu vā purimanayena paṭipajjitabbaṃ. Yattha siyā vīsatigaṇoti ettha vīsatisaṅgho gaṇo assāti vīsatigaṇo. Tatrāti yatra sabbantimena paricchedena vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho atthi, tattha. Abbhetabboti abhietabbo, sampaṭicchitabbo, abbhānakammavasena osāretabboti vuttaṃ hoti. Avhātabboti vā attho. Abbhānakammaṃ pana pāḷivasena khandhake (cūḷava. 100 ādayo) vinicchayavasena samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Anabbhitoti na abbhito asampaṭicchito, akatabbhānakammoti vuttaṃ hoti. Anavhātoti vā attho. Te ca bhikkhū gārayhāti ye ūnabhāvaṃ ñatvā abbhenti, te bhikkhū ca garahitabbā, sātisārā sadosā dukkaṭaṃ āpajjantīti attho. Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā lokuttaradhammaṃ anugatā ovādānusāsanī sāmīci dhammatā. Sesamettha vuttanayamevāti.