巴拉基格篇解释(一)巴利 Pārājikakaṇḍo
74 段
现在,紧接着因缘之后,就是这“其中有四”等开头的巴拉基格篇。“于彼处”是指在“我将诵出巴帝摩卡”这句话说出的巴帝摩卡中。“这些”是指向现在将要说明的内容。“四”是数量的限定。“巴拉基格”是这类法的名称。“法”是指犯戒行为。“进入诵出”是指以它们各自的面貌成为应当被诵出的内容,而不是像因缘部分那样,仅仅用“若有犯戒”这种共通的说法来表述。巴利
Idāni yadetaṃ nidānānantaraṃ tatrime cattārotiādi pārājikakaṇḍaṃ, tattha tatrāti tasmiṃ ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti evaṃ vutte pātimokkhe. Imeti idāni vattabbānaṃ abhimukhīkaraṇaṃ. Cattāroti gaṇanaparicchedo. Pārājikāti evaṃnāmakā. Dhammāti āpattiyo. Uddesaṃ āgacchantīti sarūpena uddisitabbataṃ āgacchanti, na nidāne viya ‘‘yassa siyā āpattī’’ti sādhāraṇavacanamattena.
1. 第一巴拉基格的注释巴利
1. Paṭhamapārājikavaṇṇanā
这里说的“凡”,是指无论哪一位,按长短音等词形差别而有的各种称呼。“比丘”,是指在以下八种达上中受达上的人:善来比丘达上、皈依达上、受教诫达上、答问达上、受八敬法达上、遣使达上、八语达上、白四甘马达上。也就是通过白四甘马达上——这种不可动摇、堪为立足处的达上甘马——而受达上。至于这种甘马为什么不可动摇,应当从事、动议、宣告、结界、众会是否圆满这几个方面来理解。巴利
Yo panāti rassadīghādinā liṅgādibhedena yo koci. Bhikkhūti ehibhikkhuupasampadā, saraṇagamanūpasampadā, ovādappaṭiggahaṇūpasampadā, pañhābyākaraṇūpasampadā, aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti imāsu aṭṭhasu upasampadāsu ñatticatutthena upasampadākammena akuppena ṭhānārahena upasampanno. Tassa pana kammassa vatthuñattianussāvana sīmā parisāsampattivasena akuppatā veditabbā.
这里,“事”指的是想要受达上的人。应当知道,这个人不包括未满二十岁的人、以前犯过根本罪的人,以及黄门等十一种不能受戒的人。其中,所谓未满二十岁的人,是指从结生那一刻起算,还没有满二十岁的人。所谓以前犯过根本罪的人,是指以前犯过四巴拉基格中任何一种的人。黄门等人在《应摒除之人论》中已经说过。在这些黄门当中,除了洒水黄门和嫉妒黄门之外,这里指的是手术黄门、无性黄门,以及处于黄门状态中的分性黄门。巴利
Tattha vatthūti upasampadāpekkho puggalo, so ṭhapetvā ūnavīsativassaṃ antimavatthuajjhāpannapubbaṃ, paṇḍakādayo ca ekādasa abhabbapuggale veditabbo. Tattha ūnavīsativasso nāma paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya aparipuṇṇavīsativasso. Antimavatthuajjhāpannapubbo nāma catunnaṃ pārājikānaṃ aññataraṃ ajjhāpannapubbo. Paṇḍakādayo vajjanīyapuggalakathāyaṃ vuttā. Tesu āsittapaṇḍakañca usūyapaṇḍakañca ṭhapetvā opakkamikapaṇḍako napuṃsakapaṇḍako paṇḍakabhāvapakkhe ṭhito pakkhapaṇḍako ca idha adhippeto.
贼住者有三种:相贼、共住贼、两者兼具的贼。
其中,有人自己出家后,不计算比丘戒腊,不按戒腊接受上座比丘或沙弥的礼拜,不占据座位,伍波萨他等场合也不露面,这种人因为心地不清净,只盗用了外在形相,所以叫相贼。
如果有人是由比丘剃度成为沙弥,后来脱掉袈裟,在仍有精勤的情况下行了淫法,然后又重新穿上袈裟,承认自己是沙弥,这种人因为并没有舍弃比丘所给的形相,所以不是相贼;又因为没有接受与形相相应的共住,所以也不是共住贼。曾经犯过根本事的人,也是同样的道理。
如果有人身为沙弥,前往他国后计算比丘戒腊,按戒腊接受礼拜,占据座位,伍波萨他等场合也露面,这种人因为只盗用了共住,所以叫共住贼。因为计算比丘戒腊等一切行为上的差别,在这里都应理解为共住。舍戒之后心想没人认识我,又这样去做的人,也是同样的道理。
如果有人自己出家后,前往精舍,按戒腊接受礼拜,占据座位,计算比丘戒腊,伍波萨他等场合也露面,这种人因为既盗用了形相又盗用了共住,所以叫两者兼具的贼。以放弃职责为由脱掉袈裟,犯了根本事后又重新穿上袈裟,这样去做的人,也是同样的道理。
这三种贼住者,就是这里所指的。除了这三种之外。巴利
Theyyasaṃvāsako pana tividho liṅgatthenako saṃvāsatthenako ubhayatthenakoti. Tattha yo sayaṃ pabbajitvā na bhikkhuvassāni gaṇeti, na yathāvuḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ vā sāmaṇerānaṃ vā vandanaṃ sādiyati, na āsanena paṭibāhati, na uposathādīsu sandissati, ayaṃ asuddhacittatāya liṅgamattasseva thenitattā liṅgatthenako nāma. Yo pana bhikkhūhi pabbajito sāmaṇero samāno kāsāyāni apanetvā tesu saussāhova methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā puna nivāsetvā sāmaṇerabhāvaṃ paṭijānāti, ayaṃ bhikkhūhi dinnaliṅgassa apariccattattā na liṅgatthenako, na liṅgānurūpassa saṃvāsassa sāditattā nāpi saṃvāsatthenako. Antimavatthuajjhāpannakepi eseva nayo. Yo ca kho sāmaṇero samāno videsaṃ gantvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathādīsu sandissati, ayaṃ saṃvāsamattasseva thenitattā saṃvāsatthenako nāma. Bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘‘saṃvāso’’ti veditabbo. Sikkhaṃ paccakkhāya ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti puna evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo. Yo pana sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, bhikkhuvassāni gaṇeti, uposathādīsu sandissati, ayaṃ liṅgassa ceva saṃvāsassa ca thenitattā ubhayatthenako nāma. Dhuranikkhepavasena kāsāyāni apanetvā antimavatthuṃ ajjhāpajjitvā puna tāni acchādetvā evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo, ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako idha adhippeto. Ṭhapetvā pana imaṃ tividhaṃ.
或因王难、饥馑、险道、疾疫、怨敌而怖畏,
或为求取袈裟,有人于此执取相状。
“ 只要他尚未容受共住,只要他内心清净,
此际便不名为贼住者。”巴利
‘‘Rāja dubbhikkha kantāra-roga verī bhayena vā; Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo. ‘‘Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso; Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 110);
已经受达上的人,如果渴望成为外道,自己拿取茅草衣等外道标志,或者到外道那里出家,或者裸体走到邪命外道那里,接受他们的戒条,这种人就叫“投外道者”。除了人类以外,其余一切众生都叫“畜生”。如果有人故意夺走人类母亲的生命,而自己也是人类,这种人就叫“杀母者”。杀父者也是同样的道理。如果有人故意夺走一个人类、即使还穿着在家人的样子、但已经漏尽的人的生命,这种人就叫“杀阿拉汉者”。如果有人玷污了本性比丘尼的三道中的任何一道,这种人就叫“染污比丘尼者”。如果有人像提婆达多那样,把教法说成非法、把律说成非律,以四种甘马中的任何一种分裂僧团,这种人就叫“破僧者”。如果有人像提婆达多那样,以恶心、杀心,在如来还活着的时候,让如来的身体哪怕只流出一只小苍蝇能吸那么一点点的血,这种人就叫“出佛身血者”。如果有人因为生起女根的业和生起男根的业,而同时具有男女两种相,这种人就叫“二根者”。以上这十三种人,是受达上的不合格对象。除了这些人以外,如果还有别的人想要受达上,那么达上甘马从事项圆满的角度来说,是不会被破坏的。巴利
Yo pana upasampanno titthiyabhāvaṃ patthayamāno sayaṃ vā kusacīrādikaṃ titthiyaliṅgaṃ ādiyati, tesaṃ vā santike pabbajati, naggo vā hutvā ājīvakānaṃ santikaṃ gantvā tesaṃ vatāni ādiyati, ayaṃ titthiyapakkantako nāma. Ṭhapetvā pana manussajātikaṃ avaseso sabbopi tiracchānagato nāma. Yena manussajātikā janetti sayampi manussabhūteneva sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ mātughātako nāma. Pitughātakepi eseva nayo. Yena antamaso gihiliṅge ṭhitopi manussajātiko khīṇāsavo sañcicca jīvitā voropito, ayaṃ arahantaghātako nāma. Yo pana pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ magge dūseti , ayaṃ bhikkhunidūsako nāma. Yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma. Yo devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma. Yassa itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhato duvidhampi byañjanaṃ atthi, ayaṃ ubhatobyañjanako nāma. Iti ime terasa puggalā upasampadāya avatthū, ime pana ṭhapetvā aññasmiṃ upasampadāpekkhe sati upasampadākammaṃ vatthusampattivasena akuppaṃ hoti.
怎样才算具备“白”的圆满而不可动摇?有五种“白”的过失:不提及对象、不提及僧团、不提及个人、不诵出白文本身,以及事后才安立白文。其中,不说出求受达上者“某某名字”,叫不提及对象。在“尊者,请僧团听我说”这句里,只说了“尊者,请听我说”而不说“僧团”,叫不提及僧团。不称说亲教师为“某某的求受达上者”,叫不提及个人。完全不以白文诵出,叫不诵出白文本身。先把甘马语说完,然后才说“这是白”,再说“僧团同意”,这样把白文放到后面才说,叫事后安立白文。远离这五种过失的白文才算具备白的圆满,依此而不可动摇。巴利
Kathaṃ ñattisampattivasena akuppaṃ hoti? Vatthusaṅghapuggalañattīnaṃ aparāmasanāni, pacchā ñattiṭṭhapanañcāti ime tāva pañca ñattidosā. Tattha ‘‘ayaṃ itthannāmo’’ti upasampadāpekkhassa akittanaṃ vatthuaparāmasanaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiettha ‘‘suṇātu me, bhante’’ti vatvā ‘‘saṅgho’’ti abhaṇanaṃ saṅghaaparāmasanaṃ nāma. ‘‘Itthannāmassa upasampadāpekkho’’ti upajjhāyassa akittanaṃ puggalaaparāmasanaṃ nāma. Sabbena sabbaṃ ñattiyā anuccāraṇaṃ ñattiaparāmasanaṃ nāma. Paṭhamaṃ kammavācaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassā’’ti evaṃ ñattikittanaṃ pacchā ñattiṭṭhapanaṃ nāma. Iti imehi dosehi vimuttāya ñattiyā sampannaṃ ñattisampattivasena akuppaṃ hoti.
依随说的方式而不可动摇,也有五种随说的过失:对事、对僧、对人的不称说,遗漏随说,非时随说。其中,对事等的不称说,和白文中所说的一样。但在三遍随说中,无论在哪一处有这些不称说,就是不称说。完全不诵甘马语,只四次称白,或者在甘马语中间漏诵、错诵字母或词,就叫遗漏随说。在不应随说的时候,没有先安立白而作随说,就叫非时随说。这样,由远离这些过失的随说所成就,依随说成就而不可动摇。巴利
Anussāvanavasena akuppatāyapi vatthusaṅghapuggalānaṃ aparāmasanāni, sāvanāya hāpanaṃ, akāle sāvananti ime pañca anussāvanadosā. Tattha vatthādīnaṃ aparāmasanāni ñattiyaṃ vuttasadisāneva. Tīsu pana anussāvanāsu yattha katthaci etesaṃ aparāmasanaṃ aparāmasanameva. Sabbena sabbaṃ pana kammavācaṃ avatvā catukkhattuṃ ñattikittanameva, atha vā pana kammavācābbhantare akkharassa vā padassa vā anuccāraṇaṃ vā duruccāraṇaṃ vā sāvanāya hāpanaṃ nāma. Sāvanāya anokāse paṭhamaṃ ñattiṃ aṭṭhapetvā anussāvanakaraṇaṃ akāle sāvanaṃ nāma. Iti imehi dosehi vimuttāya anussāvanāya sampannaṃ anussāvanasampattivasena akuppaṃ hoti.
先前所说的“坏界相”,如果结界是在已经超越这个相之后举行的,那么依靠界成就,它就不可动摇。凡是应到场的比丘没有到场、应送欲的人没有送欲、在场的人提出反对——这三种是僧众的过失。远离这三种过失的僧众所举行的,依靠僧众成就,就不可动摇。因为具足因缘、具足大师的教法,所以称为“具足处”。这样,以这个不可动摇的具足处,通过白四甘马受达上的人,在这里就叫做“比丘”。不过在制罪方面,其他人也包括在内。巴利
Pubbe vuttaṃ vipattisīmālakkhaṇaṃ samatikkantāya pana sīmāya kataṃ sīmāsampattivasena akuppaṃ hoti. Yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ anāgamanaṃ, chandārahānaṃ chandassa anāharaṇaṃ, sammukhībhūtānaṃ paṭikkosananti ime pana tayo parisādosā, tehi vimuttāya parisāya kataṃ parisāsampattivasena akuppaṃ hoti. Kāraṇārahattā pana satthu sāsanārahattā ṭhānārahaṃ nāma hoti. Iti yo iminā evaṃ akuppena ṭhānārahena ñatticatutthena upasampadākammena upasampanno, ayaṃ idha ‘‘bhikkhū’’ti adhippeto. Paṇṇattivajjesu pana aññepi saṅgahaṃ gacchanti.
“比丘们的学处与共住已入”:所谓学处,是比丘们以增上戒为本质的学处;所谓共住,是这些人共同生活、同一种活法、同分而行之处,是世尊制定的、以学处为本质的共住。对这两者,以正在修学的状态进入,就叫作“比丘们的学处与共住已入”。已入的意思是:圆满学处、不违越共住,已经进入这两者。
不舍学、不显示软弱:对于已经进入的学处,不拒绝;对于已经进入的共住,不表明自己在这方面的软弱状态。
其中,应当依据心、处、时、加行、人、了知来判断舍学;如果没有这些,就应知道是不舍学。为什么?因为只有以想要退出比丘身份的心才构成舍学,而不是以开玩笑或吵闹的方式说出口。这样依心而舍学,如果没有这个心,就不是舍学。同样,若说“我舍佛、我舍法、我舍僧、我舍学、我舍律、我舍巴帝摩卡、我舍诵、我舍戒师、我舍阿阇梨、我舍共住弟子、我舍近事弟子、我舍同戒师、我舍同阿阇梨、我舍梵行伴”这十四种佛等处的说法,以及说“请认我为在家者、近事男、净人、沙弥、外道、外道弟子、非沙门、非释子”这八种在家者等的说法,在这二十二种处句中,无论以哪一种同义语,只要心怀此意而说出其中任何一句,就构成舍学;而不是取了树木等的名字来说就构成舍学。这样依处而舍学,如果没有这个处,就不是舍学。巴利
Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca, yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca, tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamaāpanno. Samāpannoti sikkhañca paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho. Sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvāti yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaṭikkhipitvā, yañca sājīvaṃ samāpanno, tasmiṃ dubbalabhāvaṃ appakāsetvā. Tattha cittakhettakālapayogapuggalavijānanavasena sikkhāya paccakkhānaṃ ñatvā tadabhāvena apaccakkhānaṃ veditabbaṃ. Kathaṃ? Upasampannabhāvato cavitukāmatācitteneva hi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na davā vā ravā vā bhaṇantassa. Evaṃ cittavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Tathā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmi, dhammaṃ paccakkhāmi, saṅghaṃ paccakkhāmi, sikkhaṃ, vinayaṃ, pātimokkhaṃ, uddesaṃ, upajjhāyaṃ, ācariyaṃ, saddhivihārikaṃ, antevāsikaṃ, samānupajjhāyakaṃ, samānācariyakaṃ, sabrahmacāriṃ paccakkhāmī’’ti evaṃ vuttānaṃ buddhādīnaṃ cuddasannaṃ, ‘‘gihīti maṃ dhārehi, upāsako, ārāmiko, sāmaṇero, titthiyo, titthiyasāvako, asamaṇo, ‘asakyaputtiyo’ti maṃ dhārehī’’ti evaṃ vuttānaṃ gihiādīnaṃ aṭṭhannañcāti imesaṃ dvāvīsatiyā khettapadānaṃ yassa kassaci savevacanassa vasena tesu yaṃkiñci vattukāmassa yaṃkiñci vadato sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na rukkhādīnaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā paccācikkhantassa. Evaṃ khettavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.
在这里,所谓“我舍弃”以及“请记住我”这种现在时的说法,还有依照“我对佛已足够,我对佛还有什么用,我对佛无所求,我已从佛善得解脱”等句式,以动词形式不指定时态,与前面十四句结合而说的“我对……已足够”等四句,只有以这些带有同义表述的说法本身,才构成舍弃。如果有人说“我已舍弃”“我将舍弃”“你已记住我”“他将记住我”或“我何不舍弃”等过去、未来或假设的说法,那就不构成舍弃。如此,依现在时以及不指定时态的说法,才构成舍弃;没有这些,就不构成舍弃。巴利
Tattha yadetaṃ ‘‘paccakkhāmī’’ti ca, ‘‘maṃ dhārehī’’ti (pārā. 51) ca vuttaṃ vattamānakālavacanaṃ, yāni ca ‘‘alaṃ me buddhena, kiṃ nu me buddhena, na mamattho buddhena , sumuttāhaṃ buddhenā’’tiādinā (pārā. 52) nayena ākhyātavasena kālaṃ anāmasitvā purimehi cuddasahi padehi saddhiṃ yojetvā vuttāni ‘‘alaṃ me’’tiādīni cattāri padāni, tesaṃyeva ca savevacanānaṃ vasena paccakkhānaṃ hoti, na ‘‘paccakkhāsi’’nti vā ‘‘paccakkhissa’’nti vā ‘‘maṃ dhāresī’’ti vā ‘‘maṃ dhāressatī’’ti vā ‘‘yaṃnūnāhaṃ paccakkheyya’’nti (pārā. 45) vātiādīni atītānāgataparikappavacanāni bhaṇantassa. Evaṃ vattamāna kālavasena ceva anāmaṭṭhakālavasena ca paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.
加行有两种:身加行与语加行。其中,依照“我舍弃佛”等说法的方式,用任何一种语言发出语声,舍戒就仅凭语加行成立;反之,若人书写文字,或做出手印等示相,是以身加行行之,舍戒则不成立。因此,舍戒唯由语加行成立,无此语加行,即不成立。巴利
Payogo pana duvidho kāyiko ca vācasiko ca. Tattha ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā (pārā. 51) nayena yāya kāyaci bhāsāya vacībhedaṃ katvā vācasikappayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na akkharalikhanaṃ vā hatthamuddādidassanaṃ vā kāyappayogaṃ karontassa. Evaṃ vācasikappayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.
人则有两种:舍戒的人,以及对他舍戒的人。其中,舍戒的人不能是疯子、心乱者或受剧苦折磨者当中的任何一种。而对他舍戒的人,必须是人道众生,不是疯子等类,并且要当面在场,舍戒才能成立。因为如果不在场,即使通过信使或书信告知,也不生效。这样,依照上面所说的当事人条件,舍戒才能成立;不具备这些条件,就不成立。巴利
Puggalo pana duvidho – yo ca paccakkhāti, yassa ca paccakkhāti. Tattha yo paccakkhāti, so sace ummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ aññataro na hoti. Yassa pana paccakkhāti, so sace manussajātiko hoti, na ca ummattakādīnaṃ aññataro, sammukhībhūto ca sikkhāpaccakkhānaṃ hoti. Na hi asammukhībhūtassa dūtena vā paṇṇena vā ārocanaṃ ruhati. Evaṃ yathāvuttapuggalavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.
了知也分两种:指定和未指定。其中,如果一个人指定了对象,说“我告诉这个人”或“我告诉这些人”,假如那些人听了他的话之后,像世间普通人那样,在作意的时候当下就明白——以“这个人厌烦了”或“这个人想还俗”之类的任何方式,知道这是舍戒,那么他的话一说完,戒就舍了。如果对方后来才想“他说这话是什么意思”然后才明白,或者是别人明白的,那戒就没舍。如果是不指定而告知,只要有任何一个人类按上面说的方式明白了话的意思,戒就舍了。所以,舍戒是靠了知成立的,不是靠不了知成立的。但是,如果只是开玩笑地说舍戒,戒也不会舍。以上就是依据所说的心等条件,或者因为完全没有舍戒,在未舍戒的情况下,没有表明那属于舍戒本身的某种羸弱。巴利
Vijānanampi niyamitāniyamitavasena duvidhaṃ. Tattha yassa yesaṃ vā niyametvā ‘‘imassa, imesaṃ vā ārocemī’’ti vadati, sace te yathā pakatiyā loke manussā vacanaṃ sutvā āvajjanasamaye jānanti, evaṃ tassa vacanānantarameva tassa ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthayatī’’ti vā yena kenaci ākārena sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānanti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Atha aparabhāge ‘‘kiṃ iminā vutta’’nti cintetvā jānanti, aññe vā jānanti, apaccakkhātāva hoti sikkhā. Aniyametvā ārocentassa pana sace vuttanayena yo koci manussajātiko vacanatthaṃ jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Evaṃ vijānanavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Yo pana antamaso davāyapi paccakkhāti, tena apaccakkhātāva hoti sikkhā. Iti imesaṃ vuttappakārānaṃ cittādīnaṃ vā vasena, sabbaso vā pana apaccakkhānena sikkhaṃ apaccakkhāya sikkhāpaccakkhānasseva ca atthabhūtaṃ ekaccaṃ dubbalyaṃ anāvikatvā.
“行淫欲法”一语中,“淫欲法”指被贪欲缠缚、双方性质相同的法。“行”指去做、去违犯。“乃至”指最低限度的界限。“即使与雌性畜生”指即使与依结生而投生为畜生的雌性,这是此处的补充规定。“是巴拉基格”指被击败,陷入失败。“不共住”是指:清净如法(未犯根本戒)的比丘们共同居住于此,即同一甘马等三种方式叫作共住;他与这种共住已不复共有,所以叫不共住。因为在僧团甘马中,他连凑足人数的资格都没有。以上是词句的解释。巴利
Methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyāti ettha methunaṃ dhammanti rāgapariyuṭṭhānena sadisānaṃ ubhinnaṃ dhammaṃ. Paṭiseveyyāti paṭiseveyya ajjhāpajjeyya. Antamasoti sabbantimena paricchedena. Tiracchānagatāyapīti paṭisandhivasena tiracchānesu gatāyapi, ayamettha anupaññatti. Pārājiko hotīti parājito hoti, parājayaṃ āpanno. Asaṃvāsoti pakatattā bhikkhū saha vasanti etthāti ekakammādikova tividhopi vidhi saṃvāso nāma, so tena saddhiṃ natthīti asaṃvāso. Saṅghakammesu hi esa gaṇapūrakopi na hoti, ayaṃ tāva padavaṇṇanā.
这里应当这样判定:按照人、非人、畜生来分,女性有三种;再把她们各自的肛门道、尿道道、口道各算三种,就成了九种道;二根者也是这样。男性则按肛门道、口道各算两种,共六种道;黄门也是这样。加起来一共三十种道。在这些道当中,无论是对自己还是对别人,无论是哪个人的道,有覆盖也好、没有覆盖也好;对于别人,即使是死者,只要那道没有破损,或者大部分没有破损,在未被自然风吹到的湿润开口处,如果有比丘以行淫之心,把自己哪怕只有芝麻大小的男根,有覆盖或没有覆盖地插入;或者别人插入时,在插入、已插入、停住、抽出的任何一个阶段,他只要接受其中任何一种,这个人就名为犯了巴拉基格罪。以上是这里的不共判定。不过,为了总摄一切学处的共通判定,下面列出这个纲要——巴利
Ayaṃ panettha vinicchayo – manussāmanussatiracchānagatavasena hi tisso itthiyo, tāsaṃ vaccamaggapassāvamaggamukhamaggavasena tayo tayo katvā nava maggā, tathā ubhatobyañjanakānaṃ. Purisānaṃ pana vaccamaggamukhamaggavasena dve dve katvā cha maggā, tathā paṇḍakānanti evaṃ tiṃsa maggā. Tesu attano vā paresaṃ vā yassa kassaci maggassa santhatassa vā asanthatassa vā, paresaṃ pana matānampi akkhāyitassa vā yebhuyyena akkhāyitassa vā pakativātena asaṃphuṭṭhe allokāse yo bhikkhu ekatilabījamattampi attano aṅgajātaṃ santhataṃ vā asanthataṃ vā sevanacittena paveseti, parena vā pavesiyamāne pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesu yaṃkiñci sādiyati, ayaṃ pārājikāpattiṃ āpanno nāma hoti, ayaṃ tāvettha asādhāraṇavinicchayo. Sabbasikkhāpadānaṃ pana sādhāraṇavinicchayatthaṃ ayaṃ mātikā –
因缘、人、事,及制戒施设之方;
教令、犯与不犯、戒行败坏,并其支分。
生起的方式,依作、想与心而有种种差别;
应避免的业行分类,以及三与二的方式,同样如此。
这个特征有十七种,它是共通而安立的。
有智慧的人明白了之后,应当根据各处的情况,恰如其分地运用。巴利
Nidānaṃ puggalaṃ vatthuṃ, paññattividhimeva ca; Āṇattāpattināpatti-vipattiṃ aṅgameva ca. Samuṭṭhānavidhiṃ kiriyā-saññācittehi nānattaṃ; Vajjakammappabhedañca, tikadvayavidhiṃ tathā. Lakkhaṇaṃ sattarasadhā, ṭhitaṃ sādhāraṇaṃ idaṃ; Ñatvā yojeyya medhāvī, tattha tattha yathārahanti.
在此,“因缘”指的是以毗舍离、王舍城、舍卫城、阿罗毗、憍赏弥、天界、跋耆这七处为根据的制戒地点,这就是一切学处的因缘。“人”指的是为谁而制定哪条学处。“事”指的是那个人所做的违犯行为。“制戒种类”则有九种:制戒、随制、未生制、一切处制、随方制、共通制、不共制、单方制、双方制。其中,“未生制”是指在过失尚未发生时就制定的戒,此戒只通过接受八敬法(《小品》403)而对比丘尼制定,别处没有。依持律第五人组成的僧团授达上(《大品》259)、多层厚底鞋(《大品》259)、常洗浴、敷皮垫,由这些而有的四种,叫做“随方制”。因为只有在中印度地区,依这些才有犯戒;其中,只有禁止常洗浴这一条出现在巴帝摩卡中,除此之外没有别的随方制。一切学处都属于一切处制,共通制两种和单方制两种在意义上是一样的,所以,除了未生制、一切处制两种和单方制两种之外,其余四种制戒,应当知道在任何地方都适用。“教令、犯、无犯、坏失”中,“教令”指教示;“犯”指依前行等而分的犯戒类别;“无犯”指因不知等而无犯;“坏失”指戒坏、行坏、见坏、命坏中的任何一种。这样,依这些教令等,应当知道在任何地方都适用。“支分”是指,在一切学处中,应当知道犯戒的构成条件。巴利
Tattha nidānaṃ nāma vesāli-rājagaha-sāvatthi-āḷavi-kosambi-sagga-bhaggānaṃ vasena sattavidhaṃ paññattiṭṭhānaṃ, idañhi sabbasikkhāpadānaṃ nidānaṃ. Puggalo nāma yaṃ yaṃ ārabbha taṃ taṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Vatthu nāma tassa tassa puggalassa ajjhācāro vuccati. Paññattividhinti paññattianupaññattianuppannapaññattisabbatthapaññattipadesapaññattisādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññattiekatopaññattiubhatopaññattivasena navavidhā paññatti. Tattha anuppannapaññatti nāma anuppanne dose paññattā, sā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇavasena (cūḷava. 403) bhikkhunīnaṃyeva āgatā, aññatra natthi. Vinayadharapañcamena (mahāva. 259) gaṇena upasampadā, gaṇaṅgaṇūpāhanā (mahāva. 259) dhuvanhānaṃ cammattharaṇanti etesaṃ vasena catubbidhā padesapaññatti nāma. Majjhimadeseyeva hi etehi āpatti hoti, tesupi dhuvanhānaṃ paṭikkhepamattameva pātimokkhe āgataṃ, tato aññā padesapaññatti nāma natthi. Sabbāni sabbatthapaññattiyeva honti, sādhāraṇapaññattidukañca ekatopaññattidukañca atthato ekaṃ, tasmā anuppannapaññattiñca sabbatthapaññattidukañca ekatopaññattidukañca ṭhapetvā sesānaṃ catassannaṃ paññattīnaṃ vasena sabbattha vinicchayo veditabbo. Āṇattāpattināpattivipattintiettha āṇattītiāṇāpanā vuccati. Āpattīti pubbappayogādivasena āpattibhedo. Anāpattīti ajānanādivasena anāpatti. Vipattīti sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarā. Iti imāsaṃ āṇattādīnampi vasena sabbattha vinicchayo veditabbo. Aṅganti sabbasikkhāpadesu āpattīnaṃ aṅgaṃ veditabbaṃ.
关于生起的方式:一切罪行的生起,可以依身、语、身语、身意、语意、身语意来区分,这些就是单支、二支、三支。所谓六种生起,也叫作“学处生起”。其中,前三种(身、语、身语)没有心参与,后三种(身意、语意、身语意)有心参与。在这些生起方式中,罪行可能由一种、两种、三种、四种或六种生起方式生起,但不存在由五种生起方式生起的罪行。其中,所谓一种生起,是指仅由第四、第五或第六种生起方式生起的罪行,而不是由其他方式。所谓两种生起,是指由第一与第四、第二与第五、第三与第六、第四与第六、第五与第六这些组合的生起方式所生起,而不是由其他组合。所谓三种生起,是指由前三种(第一、第二、第三)或后三种(第四、第五、第六)的生起方式所生起,而不是由其他组合。所谓四种生起,是指由第一、第三、第四、第六,或第二、第三、第五、第六这些组合的生起方式所生起,而不是由其他组合。所谓六种生起,就是由全部六种生起方式所生起。巴利
Samuṭṭhānavidhinti sabbāpattīnaṃ kāyo vācā kāyavācā kāyacittaṃ vācācittaṃ kāyavācācittanti imāni ekaṅgikadvaṅgikativaṅgikāni. Cha samuṭṭhānāni nāma yāni ‘‘sikkhāpadasamauṭṭhānānī’’tipi vuccanti. Tattha purimāni tīṇi acittakāni, pacchimāni sacittakāni. Tesu ekena vā dvīhi vā tīhi vā catūhi vā chahi vā samuṭṭhānehi āpattiyo samuṭṭhahanti, pañcasamuṭṭhānā nāma natthi. Tattha ekasamuṭṭhānā nāma catutthena ca pañcamena ca chaṭṭhena ca samuṭṭhānena samuṭṭhāti, na aññena. Dvisamuṭṭhānā nāma paṭhamacatutthehi ca dutiyapañcamehi ca tatiyachaṭṭhehi ca catutthachaṭṭhehi ca pañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānehi, samuṭṭhāti, na aññehi. Tisamuṭṭhānā nāma paṭhamehi ca tīhi, pacchimehi ca tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Catusamuṭṭhānā nāma paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi ca dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Cha samuṭṭhānā nāma chahipi samuṭṭhāti.
有三种是单一因生起的,有五种是两种因生起的;
三和四种处是二种,六种生起是一种。巴利
Tidhā ekasamuṭṭhānā, pañcadhā dvisamuṭṭhitā; Dvidhā ticaturo ṭhānā, ekadhā chasamuṭṭhitāti.
按生起方式来说,一切罪过共有十三种(见《小品》第165节等)。这些罪过又按最初制定学处时的生起方式,得到十三个名称:初巴拉基格生起、不与取生起、媒嫁生起、呵谏生起、咖提那生起、羊毛生起、语触法生起、道行生起、贼用生起、说法生起、实举生起、度贼女出家生起、未许生起。
其中,由身和心而生起的,名叫初巴拉基格生起。由有心的三种生起而生起的,名叫不与取生起。由全部六种而生起的,名叫媒嫁生起。只由第六种而生起的,名叫呵谏生起。由第三和第六种而生起的,名叫咖提那生起。由第一和第四种而生起的,名叫羊毛生起。由第二和第五种而生起的,名叫语触法生起。由第一、第三、第四和第六种而生起的,名叫道行生起。由第四和第六种而生起的,名叫贼用生起。只由第五种而生起的,名叫说法生起。由无心的三种生起而生起的,名叫实举生起。由第五和第六种而生起的,名叫度贼女出家生起。由第二、第三、第五和第六种而生起的,名叫未许生起。
这样,也应该依照这种生起方式的规则,在一切处所明了决断。巴利
Samuṭṭhānavasena sabbāva terasa āpattiyo honti (cūḷava. 165 ādayo), tā paṭhamapaññattisikkhāpadavasena samuṭṭhānato terasa nāmāni labhanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā, adinnādāna-sañcaritta-samanubhāsana-kathina-eḷakaloma-padasodhamma-addhāna-theyyasattha-dhammadesanābhūtārocana-corivuṭṭhāpana-ananuññātasamuṭṭhānāti. Tattha yā kāyacittato samuṭṭhāti, ayaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānā nāma. Yā sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, ayaṃ adinnādānasamuṭṭhānā nāma. Yā chahipi samuṭṭhāti, ayaṃ sañcarittasamuṭṭhānā nāma. Yā chaṭṭheneva samuṭṭhāti, ayaṃ samanubhāsanasamuṭṭhānā nāma. Yā tatiyachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ kathinasamuṭṭhānā nāma. Yā paṭhamacatutthehi samuṭṭhāti, ayaṃ eḷakalomasamuṭṭhānā nāma. Yā dutiyapañcamehi samuṭṭhāti , ayaṃ padasodhammasamuṭṭhānā nāma. Yā paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ addhānasamuṭṭhānā nāma. Yā catutthachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ theyyasatthasamuṭṭhānā nāma. Yā pañcameneva samuṭṭhāti, ayaṃ dhammadesanāsamuṭṭhānā nāma. Yā acittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, ayaṃ bhūtārocanasamuṭṭhānā nāma. Yā pañcamachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānā nāma. Yā dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ ananuññātasamuṭṭhānā nāmāti. Iti imassa samuṭṭhānavidhinopi vasena sabbattha vinicchayo veditabbo.
对于以作、想和心而起的种种差别,应当先了解这些作等令一切罪过生起的种种不同方式,然后在一切情况下作出判断。一切罪过按“作”的方式共有五种:有的由作而生起,有的由不作而生起,有的由作与不作而生起,有的可能由作、可能由不作而生起,有的可能由作、可能由作与不作而生起。其中,以身或语违犯,比如掘地之类,属于由作而生起。应当做而不做,比如犯最初的咖提那罪,属于由不作而生起。做与不做都犯,比如从非亲族比丘尼手中接受衣服的罪,属于由作与不作而生起。可能做时犯、可能不做时犯,比如接受金银的罪,属于可能由作、可能由不作而生起。可能做时犯、可能做或不做时犯,比如造小屋的罪,属于可能由作、可能由作与不作而生起。巴利
Kiriyāsaññācittehi nānattanti etehi kiriyādīhi sabbāpattīnaṃ nānābhāvaṃ ñatvā sabbattha vinicchayo veditabbo. Sabbāpattiyo hi kiriyāvasena pañcavidhā honti, seyyathidaṃ – atthāpatti kiriyato samuṭṭhāti , atthi akiriyato, atthi kiriyākiriyato, atthi siyā kiriyato siyā akiriyato, atthi siyā kiriyato siyā kiriyākiriyatoti. Tattha yā kāyena vā vācāya vā pathavikhaṇanādīsu (paci. 84) viya vītikkamaṃ karontassa hoti, ayaṃ kiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā kāyavācāhi kattabbaṃ akarontassa hoti paṭhamakathināpatti (pārā. 459 ādayo) viya, ayaṃ akiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā karontassa ca akarontassa ca hoti aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarappaṭiggahaṇāpatti (pārā. 508-511) viya, ayaṃ kiriyākiriyatosamuṭṭhāti nāma. Yā siyā karontassa ca, siyā akarontassa ca hoti rūpiyappaṭiggahaṇāpatti (pārā. 582) viya, ayaṃ siyā kiriyato siyā akiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā siyā karontassa ca siyā karontākarontassa ca hoti kuṭikārāpatti (pārā. 342 ādayo) viya, ayaṃ siyā kiriyato siyā kiriyākiriyato samuṭṭhāti nāma.
一切罪过按想来分,也有两种:有想解脱和无想解脱。其中,因为完全没有违犯想而得以解脱的,就是有想解脱;另一种就是无想解脱。再者,一切罪过按心来分,也有两种:有心和无心。其中,只靠有心生起的,就是有心;靠无心,或者靠有心和无心混合而生起的,就是无心。巴利
Sabbāpattiyo ca saññāvasena duvidhā honti saññāvimokkhā nosaññāvimokkhāti. Tattha yato vītikkamasaññāya abhāvena muccati, ayaṃ saññāvimokkhā, itarā nosaññāvimokkhā. Puna ca sabbāpi cittavasena duvidhā honti sacittakā acittakā cāti. Tattha yā sacittakasamuṭṭhānavaseneva samuṭṭhāti ayaṃ sacittakā. Yā acittakena vā sacittakamissakena vā samuṭṭhāti ayaṃ acittakā.
罪业分类:在这里,一切罪过按罪的性质分为两种,即世间罪和制罪。其中,在有心这一类里,心纯粹是不善的,就是世间罪;其余的则是制罪。而一切罪过又按身业、语业和两者兼具分为三种。其中,通过身门犯的,称为身业;通过语门犯的,称为语业;通过两门犯的,称为身业和语业;通过意门,则没有罪过这回事。这样,也应当依照这个罪业分类,在一切处所加以判定。巴利
Vajjakammappabhedanti ettha sabbāpattiyo vajjavasena duvidhā honti lokavajjā paṇṇattivajjā cāti. Tattha yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā. Sabbā ca kāyakammavacīkammatadubhayavasena tividhā honti. Tattha kāyadvāre āpajjitabbā kāyakammanti vuccati, vacīdvāre āpajjitabbā vacīkammanti vuccati, ubhayattha āpajjitabbā kāyakammaṃ vacīkammañcāti, manodvāre āpatti nāma natthi. Iti iminā vajjakammappabhedenāpi sabbattha vinicchayo veditabbo.
二种三法之理,就是善三法与受三法之理。犯戒的时候,或者以不善心犯,或者以善心、无记心犯;同样,或者带着苦受犯,或者带着其余两种受犯。即便如此,在一切学处中,按不善心算只有一种心,按善心与无记心算有两种心,按一切心算有三种心。按苦受算只有一种受,按乐受与舍受算有两种受,按一切受算有三种受。能得到的差别就只有这些,没有别的。巴利
Tikadvayavidhinti kusalattikavedanāttikavidhiṃ. Āpattiṃ āpajjamāno hi akusalacitto vā āpajjati kusalābyākatacitto vā, tathā dukkhavedanāsamaṅgī vā itaravedanādvayasamaṅgī vā. Evaṃ santepi sabbasikkhāpadesu akusalacittavasena ekaṃ cittaṃ, kusalābyākatacittavasena dve cittāni, sabbesaṃ vasena tīṇi cittāni. Dukkhavedanāvasena ekā vedanā, sukhaupekkhāvasena dve, sabbāsaṃ vasena tisso vedanāti. Ayameva pabhedo labbhati, na añño.
智者应当先了解这十七种相状——也就是从因缘篇开始、到受篇结尾的十七种相状——然后再去套用。这里的意思是:有智慧的比丘应当在每一条学处中,按照它适合的方式套用这些相状。但是,如果不实际套用,就很难看懂,所以我们在一切学处的不共决断结尾处,不先列出纲目,而是直接结合套用来说明。巴利
Lakkhaṇaṃ sattarasadhā, ṭhitaṃ sādhāraṇaṃ idaṃ, ñatvāti idaṃ nidānādivedanāttikapariyosānaṃ sattarasappakāraṃ lakkhaṇaṃ jānitvā yojeyya medhāvī. Tattha tattha yathārahanti paṇḍito bhikkhu tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade idaṃ lakkhaṇaṃ yathānurūpaṃ yojeyyāti attho. Taṃ pana ayojitaṃ dubbijānaṃ hoti, tasmā naṃ sabbasikkhāpadānaṃ asādhāraṇavinicchayapariyosāne imaṃ mātikaṃ anuddharitvāva yojetvā dassayissāma.
这里,它的搭配方式是这样的:这条学处是在毗舍离,因苏丁那长老、以淫欲违犯之事为起因制定出来的。“行淫欲法”是这里的制定条文;“不舍戒”和“乃至与畜生女”是两条随制。随制这东西,有的会构成犯戒,像异语学处等(巴吉帝亚第95条等)那样;有的不构成犯戒,像除梦中以外等(巴拉基格第236-237条)那样;有的则助成犯戒,像不与取等(巴拉基格第91条)那样。但在这里,应当知道它是助成犯戒的。从这以后,凡是有随制的地方,我们就只指出“这是随制”。除了随制以外,其余的都是制定,一切地方都应这样判定。在因比丘而起的犯事中,“若有比丘尼乐意行淫欲法”这样对比丘尼也作了制定,所以是共通制定。由于不是通过命令而犯,所以是非教唆戒。但命令比丘的人,不能从非法受持的犯戒中脱免。以淫欲心作身体接触,犯恶作。在活人身体上所说的通道中,即使皮肤等全部切除,只剩下形相轮廓,哪怕只是把生在男根上、身根净色尚未坏失的疮或皮痂插入,只要有行淫心,就犯巴拉基格;若插入身根净色已坏失的干疮、死皮或毛,则犯恶作。如果连形相轮廓也全部切除,通道完全被割除,那么在那里,以手术缝合伤口,犯土喇咤亚。同样,在人的眼、鼻、耳、孔、衣覆处等,用刀造成伤口,也犯土喇咤亚。象、马等畜生,在其衣覆处、孔、鼻、口等处,也犯土喇咤亚。对畜生的眼、耳、鼻、口等处,对蛇、鱼等没有插入量的小形相,以及对一切畜生腋下等其余身体部位,犯恶作。在死尸上,从形相被咬掉一半开始,直到还没有腐烂,犯土喇咤亚。腐烂了,犯恶作。同样,在被做成圆形的嘴里,插入碰触的男根,犯恶作。从嘴唇外出,或用手头,或在牙齿上,犯土喇咤亚。从男根外形之外落下的肉片,犯恶作。这就是这里犯戒的分类。巴利
Idha panassa ayaṃ yojanā – idaṃ vesāliyaṃ sudinnattheraṃ ārabbha methunavītikkamavatthusmiṃ paññattaṃ. ‘‘Methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti ayamettha paññatti, ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca dve anupaññattiyo. Anupaññatti ca nāmesā āpattikarā ca hoti aññavādakasikkhāpadādīsu (pāci. 95 ādayo) viya, anāpattikarā ca aññatra supinantātiādīsu (pārā. 236-237) viya, āpattiupatthambhakarā ca adinnādānādīsu (pārā. 91) viya , idha pana upatthambhakarāti veditabbā. Ito paraṃ pana yattha anupaññatti atthi, tattha ‘‘ayaṃ anupaññattī’’ti ettakameva dassayissāma. Ṭhapetvā pana anupaññattiṃ avasesā paññattiyevāti sabbattha vinicchayo veditabbo. Bhikkhuṃ ārabbha uppannavatthusmiṃyeva ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti evaṃ bhikkhunīnampi paññattito sādhāraṇapaññatti. Āṇattiyā anāpajjanato anāṇattikaṃ. Bhikkhuṃ pana āṇāpento akappiyasamādānāpattito na muccati, methunarāgena kāyasaṃsagge dukkaṭaṃ, jīvamānakasarīrassa vuttappakāre magge sacepi tacādīni anavasesetvā sabbaso chinne nimittasaṇṭhānamattaṃ paññāyati, tattha antamaso aṅgajāte uṭṭhitaṃ anaṭṭhakāyappasādaṃ pīḷakaṃ vā cammakhilaṃ vā pavesentassāpi sevanacitte sati pārājikaṃ, naṭṭhakāyappasādaṃ sukkhapīḷakaṃ vā matacammaṃ vā lomaṃ vā pavesentassa dukkaṭaṃ, sace nimittasaṇṭhānamattampi anavasesetvā sabbaso maggo uppāṭito, tattha upakkamato vaṇasaṅkhepavasena thullaccayaṃ, tathā manussānaṃ akkhināsākaṇṇacchiddavatthikosesu satthakena katavaṇe vā, hatthiassādīnañca tiracchānānaṃ vatthikosanāsāpuṭesu thullaccayaṃ. Tiracchānānaṃ pana akkhikaṇṇanāsāvaṇesu ahimacchādīnaṃ pavesanappamāṇavirahite aṇunimitte sabbesañca upakacchakādīsu sesasarīresu dukkaṭaṃ. Matasarīre nimitte upaḍḍhakkhāyitato paṭṭhāya yāva na kuthitaṃ hoti, tāva thullaccayaṃ. Kuthite dukkaṭaṃ, tathā vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa dukkaṭaṃ. Oṭṭhato bahi nikkhantajivhāya vā dantesu vā thullaccayaṃ. Nimittato bahi patitamaṃsapesiyaṃ dukkaṭanti ayamettha āpattibhedo.
对不知道、不乐意、疯狂、心乱、极度痛苦以及最初犯戒的人,不算犯戒。这里,因为陷入沉睡而不知道别人对自己做了什么,这是“不知道”。知道了但不乐意,这是“不乐意”。因为胆汁等原因得了治不好的疯病,这是“疯狂”。被夜叉搅乱心识,这是“心乱”。这两种人的判定标准,就是他们对火、黄金、粪便、栴檀等全都一样反应,根本没有觉知。因为剧烈的感受而痛苦到什么都分不清,这是“极度痛苦”。在某种事情上第一个做的人,这是“最初犯戒者”。这些情况不算犯戒。在四种失坏中,这属于戒失坏。它有两个构成要素:行淫的心,以及通过通道进入通道。从等起等方面来说,这条学处是第一巴拉基格的等起,是作业,是知觉解脱,是有心,是世间罪,是身业,是不善心,是两种受。这些“等起等”项目,是针对犯戒来说的,不是针对学处本身来说的。不过,为了表述方便,所有注释书都以学处为标题来讲述,所以在其他类似的地方,不必拘泥于字面表达,应当把握真正要表达的意思。巴利
Ajānantassa asādiyantassa ummattakassa khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikānañca anāpatti. Ettha pana yo niddaṃ okkantattā parena katampi upakkamaṃ na jānāti, so ajānanto. Yo jānitvāpi na sādiyati, so asādiyanto. Yo pittavasena atekicchaṃ ummādaṃ patto, so ummattako. Yakkhehi katacittavikkhepo khittacitto. Dvinnampi ca etesaṃ aggisuvaṇṇagūthacandanādīsu samappavattibhāvena ajānanabhāvova pamāṇaṃ. Yo adhimattavedanāya āturattā kiñci na jānāti, so vedanāṭṭo. Yo tasmiṃ tasmiṃ vatthusmiṃ ādibhūto, so ādikammiko. Ayaṃ pana anāpatti. Catūsu vipattīsu sīlavipatti. Tassā dve aṅgāni sevanacittañca maggena maggapaṭipādanañcāti. Samuṭṭhānādito idaṃ sikkhāpadaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti, imāni ca samuṭṭhānādīni nāma āpattiyā honti, na sikkhāpadassa. Vohārasukhatthaṃ pana sabbaṭṭhakathāsu sikkhāpadasīsena desanā āgatā, tasmā aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjane ādaraṃ akatvā adhippetameva gahetabbaṃ.
世尊确实说过:义理就是皈依处。
利世间的大仙不以文句为依止。
所以,不要从字句中获得欢喜;
有智慧的人应该把心思放在义理上。巴利
Atthañhi nātho saraṇaṃ avoca; Na byañjanaṃ lokahito mahesī. Tasmā akatvā ratimakkharesu; Atthe niveseyya matiṃ mutīmāti.
2. 第二巴拉基格的注释巴利
2. Dutiyapārājikavaṇṇanā
第二,“村庄或林野”:在这里,凡是属于单间小屋等各类形态的住处,不论有围栏还是没围栏,不论有人住还是没人住,乃至只要有人住满超过四个月,任何这样的商队都应理解为“村庄”。除了村庄和村庄周边范围之外,剩下的都叫“林野”。为了不混淆,这里应当分清房屋、房屋周边范围、村庄、村庄周边范围这几个区别。所谓房屋,是指屋内雨水滴落范围以内的地方。如果有个女人站在门口,把洗器皿的水倒出去,水落下的地方;以及女人在屋内照平常习惯把簸箕或扫帚往外扔出去,落下的地方;还有房屋前面两个角落之间连起来、中间立了门柱、为了挡住牛进去而做的那圈围栏——这一切都叫房屋周边范围。至于最后面那一间房屋,如果有人站在那间房屋的房屋周边范围里,像年轻人炫耀力气那样伸直手臂把土块扔出去,一个力气中等的男子所扔土块落下的范围以内,就叫“村庄”。从那里再往外,另一块土块能落到的范围以内,叫“村庄周边范围”。但土块落地后继续滚动到的地方不算。如果村庄有围栏,那围栏本身就是村庄的界限。如果围栏有两个门柱,那么站在靠里面那个门柱处扔土块,土块落下的范围以内,叫“村庄周边范围”。《分别句》里也应当按这个方式来理解。其中,对没有围栏的村庄所显示的周边范围,就依它来判定非时入村等犯戒的界限。这样,除了村庄和村庄周边范围之外,在本学处中剩下的都叫“林野”。“村庄或林野”这只是一个说法而已。那些为了显示这些界限而说的房屋、房屋周边范围、村庄、村庄周边范围,即使有人从这些范围里拿走构成巴拉基格的东西,也照样犯巴拉基格。巴利
Dutiye gāmā vā araññāvāti ettha sabbopi ekakuṭikādibhedo parikkhitto vā aparikkhitto vā samanusso vā amanusso vā antamaso atirekacātumāsaniviṭṭho yo koci satthopi ‘‘gāmo’’ti veditabbo. Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ araññaṃ nāma. Tattha asammohatthaṃ gharaṃ gharūpacāro gāmo gāmūpacāroti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Nibbakosassa hi udakapatanaṭṭhānabbhantaraṃ gharaṃ nāma. Yaṃ pana dvāre ṭhito mātugāmo bhājanadhovanaudakaṃ chaḍḍeti, tassa patanaṭṭhānañca mātugāmeneva antogehe ṭhitena pakatiyā bahi khittassa suppassa vā saṃmuñjaniyā vā patanaṭṭhānañca gharassa purato dvīsu koṇesu sambandhitvā majjhe rukkhasūcidvāraṃ ṭhapetvā gorūpānaṃ pavesananivāraṇatthaṃ kataparikkhepo ca ayaṃ sabbopi gharūpacāro nāma. Yaṃ pana sabbantimaṃ gharaṃ hoti, tassa gharassa tādise gharūpacāre ṭhitassa thāmamajjhimassa purisassa yathā taruṇamanussā attano balaṃ dassento bāhuṃ pasāretvā leḍḍuṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patanaṭṭhānabbhantaraṃ gāmo nāma. Tato aññassa leḍḍupātassa abbhantaraṃ gāmūpacāro nāma. Patitassa pana leḍḍuno pavattitvā gataṭṭhānaṃ na gahetabbaṃ. Parikkhittassa pana gāmassa parikkhepoyeva gāmassa paricchedo, tassa sace dve indakhilā honti abbhantarime indakhile ṭhitassa leḍḍupātabbhantaraṃ gāmūpacāro nāma. Padabhājanepi (pārā. 92) hi imināva nayena attho veditabbo. Tattha yvāyaṃ aparikkhittassa gāmassa upacāro dassito, tassa vasena vikāle gāmappavesanādīsu āpatti paricchinditabbā. Iti imaṃ ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ imasmiṃ sikkhāpade araññaṃ nāma. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘gāmā vā araññāvā’’ti. Ye pana imesaṃ paricchedadassanatthaṃ gharagharūpacāragāmūpacārā vuttā, tatopi pārājikavatthuṃ avaharantassa pārājikaṃ hotiyeva.
“未给予”是指属于其他人类众生的财物。“称为偷盗”在这里:thena 就是盗贼,thena 的状态是 theyya,这是偷取心的名称。saṅkhā 和 saṅkhāta 在意义上是一回事,是“部分”的名称,就像“诸戏论部分确实以想为因”等句中所用的那样。既是偷盗,又是部分,就是 theyyasaṅkhāta,意思是由偷盗心所称为的一种心的部分。这里是以主格形式表达具格含义,所以应当按意义理解为“以称为偷盗的方式”。凡是以称为偷盗的方式取物的人,因为他有偷盗心,所以为了不纠缠字面而直接显示其意义,应知《分别句》中“偷盗心、偷取心”就是对这个词的解释。巴利
Adinnanti aññassa manussajātikassa santakaṃ. Theyyasaṅkhātanti ettha thenoti coro, thenassa bhāvo theyyaṃ, avaharaṇacittassetaṃ nāmaṃ. Saṅkhā saṅkhātanti atthato ekaṃ, koṭṭhāsassetaṃ nāmaṃ ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’tiādīsu (su. ni. 880; mahāni. 109) viya. Theyyañca taṃ saṅkhātañcāti theyyasaṅkhātaṃ, theyyacittasaṅkhāto eko cittakoṭṭhāsoti attho. Karaṇatthe cetaṃ paccattavacanaṃ, tasmā theyyasaṅkhātenāti atthato daṭṭhabbaṃ. Yo ca theyyasaṅkhātena ādiyati, so yasmā theyyacitto hoti, tasmā byañjanaṃ anādiyitvā atthameva dassetuṃ ‘‘theyyacitto avaharaṇacitto’’ti (pārā. 92) evamassa padabhājanaṃ vuttanti veditabbaṃ.
“若取”是指以二十五种偷盗方式中的某一种来拿取。这二十五种偷盗方式应当归整为五组五法,好好把握。五组五法就是:异类物品五法、同类物品五法、亲手五法、前方便五法、偷盗取五法。其中,前两组五法可以依照这句《分别句》中所说的“若取、若持去、若偷取、若改变威仪、若移离原处”这些词来理解。其中,异类物品五法要按有知觉和无知觉来区分,另一组则只按有知觉来理解。怎么理解呢?“若取”:对园林提出诉讼,犯恶作;让物主生起疑惑,犯土喇咤亚;物主放弃执持,想“这不再属于我了”,犯巴拉基格。“若持去”:拿他人之物时,以偷盗心触碰头上所担的物品,恶作;令它动摇,土喇咤亚;从肩上卸下所担,巴拉基格。“若偷取”:对寄存之物,被要求“请还我东西”时回答“我没拿”,恶作;让物主生起疑惑,土喇咤亚;物主放弃执持,想“这不再属于我了”,犯巴拉基格。“若改变威仪”:心想“我要连搬运的人一起带走”,跨出第一步,土喇咤亚;跨出第二步,巴拉基格。“若移离原处”:以偷盗心触碰放在地上之物,恶作;令它动摇,土喇咤亚;使它离开原处,巴拉基格。异类物品五法应当这样理解。至于有主的奴仆或畜生,则按上面所说的提出诉讼等方式,以取、持去、偷取、改变威仪、移离原处来理解同类物品五法。巴利
Ādiyeyyāti pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññataravasena hareyya. Te pana avahārā pañca pañcakāni samodhānetvā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Pañca pañcakāni nāma nānābhaṇḍapañcakaṃ ekabhaṇḍapañcakaṃ sāhatthikapañcakaṃ pubbapayogapañcakaṃ theyyāvahārapañcakanti. Tattha purimāni dve pañcakāni etasseva padassa padabhājane vuttānaṃ ‘‘ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṃ vikopeyya ṭhānā cāveyyā’’ti imesaṃ padānaṃ vasena labbhanti. Tattha nānābhaṇḍapañcakaṃ saviññāṇakāviññāṇakavasena daṭṭhabbaṃ, itaraṃ saviññāṇakavaseneva. Kathaṃ? Ādiyeyyāti ārāmaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko ‘‘na mayhaṃ bhavissatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Hareyyāti aññassa bhaṇḍaṃ haranto sīse bhāraṃ theyyacitto āmasati, dukkaṭaṃ. Phandāpeti, thullaccayaṃ. Khandhaṃ oropeti, pārājikaṃ. Avahareyyāti upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti vuccamāno ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, dukkaṭaṃ. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, thullaccayaṃ. Sāmiko ‘‘na mayhaṃ bhavissatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, pārājikaṃ. Iriyāpathaṃ vikopeyyāti ‘‘saha bhaṇḍahārakaṃ nessāmī’’ti paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmeti, thullaccayaṃ. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, pārājikaṃ. Ṭhānā cāveyyāti thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ theyyacitto āmasati, dukkaṭaṃ. Phandāpeti, thullaccayaṃ. Ṭhānā cāveti, pārājikaṃ. Evaṃ tāva nānābhaṇḍapañcakaṃ veditabbaṃ. Sasāmikassa pana dāsassa vā tiracchānagatassa vā yathāvuttena abhiyogādinā nayena ādiyanaharaṇaavaharaṇairiyāpathavikopanaṭhānācāvanavasena ekabhaṇḍapañcakaṃ veditabbaṃ.
什么是亲手五法?就是亲手、命令、投掷、成事、放弃责任。其中,亲手是指用自己的手偷取别人的东西。命令是指叫别人说:“你去偷某某人的东西。”投掷是指站在收税关卡等划定的区域里,把东西扔到外面去。成事是指叫别人说:“等你有能力的时候,就去偷某某人的东西。”其中,如果那个人没有障碍地把东西偷走了,那么下命令的人在发出命令的那一刹那就犯了巴拉基格。又或者,把必然吸走价值一足钱之油的鞋子等物放进别人的油瓮里,只要一离手就犯巴拉基格。放弃责任则要依据对园林提出诉讼和寄存物品的情况来理解。对于不归还暂时寄存之物的人,也是同样的道理。这就是亲手五法。巴利
Katamaṃ sāhatthikapañcakaṃ? Sāhatthiko āṇattiko nissaggiyo atthasādhako dhuranikkhepoti. Tattha sāhatthiko nāma parassa bhaṇḍaṃ sahatthā avaharati. Āṇattiko nāma ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpeti. Nissaggiyo nāma suṅkaghātakaparikappitokāsānaṃ anto ṭhatvā bahi pātanaṃ. Atthasādhako nāma ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkoti, tadā taṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpeti. Tattha sace paro anantarāyiko hutvā taṃ avaharati, āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva pārājikaṃ. Parassa vā pana telakumbhiyā pādagghanakatelaṃ avassaṃ pivanakāni upāhanādīni pakkhipati, hatthato muttamatteyeva pārājikaṃ. Dhuranikkhepo pana ārāmābhiyogaupanikkhittabhaṇḍavasena veditabbo. Tāvakālikabhaṇḍadeyyāni adentassāpi esevanayoti idaṃ sāhatthikapañcakaṃ.
什么是前方便五事?就是前方便、俱方便、共谋夺取、暗号业、相业。其中,前方便应当理解为以命令的方式。俱方便应当理解为以令物离开原处的方式,以及越过田埂等、夺取田地等的方式。所谓共谋夺取,就是先共同商议“我们要偷取名叫某某的物品”,商量好之后再去偷。像这样商量好之后出发,即使只有一个人让那件物品离开了原处,所有人也都构成夺取。所谓暗号业,就是让人知晓的行为。如果事先限定食前等某个时间,说“在某某时间偷取名叫某某的物品”,被指示的人依照暗号,不早不晚地偷了那件物品,那么作暗号的人在作暗号的那一刹那就构成夺取。所谓相业,就是为了让人产生认知而做眨眼等标记。如果依照这样做出的标记,被指示“偷那个”的人不早不晚地偷了那件物品,那么做标记的人在做出标记的那一刹那就构成夺取。这就是前方便五事。巴利
Katamaṃ pubbapayogapañcakaṃ? Pubbapayogo sahapayogo saṃvidhāvahāro saṅketakammaṃ nimittakammanti . Tattha āṇattivasena pubbapayogo veditabbo. Ṭhānā cāvanavasena, khilādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasena ca sahapayogo veditabbo. Saṃvidhāvahāro nāma ‘‘asukaṃ nāma bhaṇḍaṃ avaharissāmā’’ti saṃvidahitvā saṃmantayitvā avaharaṇaṃ. Evaṃ saṃvidahitvā gatesu hi ekenāpi tasmiṃ bhaṇḍe ṭhānā cāvite sabbesaṃ avahārā honti. Saṅketakammaṃ nāma sañjānanakammaṃ. Sace hi purebhattādīsu yaṃkiñci kālaṃ paricchinditvā ‘‘asukasmiṃ kāle itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā’’ti vutto saṅketato apacchā apure taṃ avaharati, saṅketakārakassa saṅketakaraṇakkhaṇeyeva avahāro. Nimittakammaṃ nāma saññuppādanatthaṃ akkhinikkhaṇādinimittakaraṇaṃ. Sace hi evaṃ katanimittato apacchā apure ‘‘yaṃ avaharā’’ti vutto, taṃ avaharati, nimittakārakassa nimittakaraṇakkhaṇeyeva avahāroti idaṃ pubbapayogapañcakaṃ.
什么是偷盗夺取的五种?偷盗夺取、强迫夺取、意图夺取、掩盖夺取、草标夺取。其中,如果有人破坏门窗等,不被看见而偷取,或者用假秤、假币等欺骗手段取得,这样取得时的夺取,应知是偷盗夺取。如果有人以强力、暴力夺取他人的财物,像屠村的人那样;或者凭自己已有的势力,按照前面所说的方式多取,像国王的侍卫那样,这样取得时的夺取,应知是强迫夺取。至于先在心里盘算后再取,就叫意图夺取。这又按物品和处所分为两种。其中,物品的盘算是这样的:想要衣服的人进入内室,心里盘算:“如果有衣服,我就拿;如果是线,我就不拿。”在黑暗中拿到袋子,如果里面是衣服,在举起离开原处的那一刻,就犯巴拉基格。如果是线,则无罪。拿出来后解开,知道是线,再拿回去放回原处,仍然无罪。即使知道是线,却想“既然拿到了,就该拿走”而离去,则按所走的步数处罚。如果放在地上后取走,在举起离开原处时犯巴拉基格。如果被人追喊“贼!贼!”而丢下逃跑,无罪。如果物主看见后取回,也无罪。如果其他任何人取走,应赔偿物品。如果物主折返后自己看见,以粪扫衣的想法——“这是我早就拿了的,现在是我的东西”——而取走,也要赔偿物品。其中,以“如果有衣服,我就拿”等方式生起的盘算,就叫物品的盘算。巴利
Katamaṃ theyyāvahārapañcakaṃ? Theyyāvahāro pasayhāvahāro parikappāvahāro paṭicchannāvahāro kusāvahāroti. Tattha yo sandhicchedādīni katvā adissamāno avaharati, kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhi vā vañcetvā gaṇhāti, tassevaṃ gaṇhato avahāro theyyāvahāroti veditabbo. Yo pana pasayha balakkārena paresaṃ santakaṃ gaṇhāti gāmaghātakādayo viya, attano pattabalito vā vuttanayeneva adhikaṃ gaṇhāti rājabhaṭādayo viya, tassevaṃ gaṇhato avahāro pasayhāvahāroti veditabbo. Parikappetvā gahaṇaṃ pana parikappāvahāro nāma. So bhaṇḍokāsavasena duvidho. Tatrāyaṃ bhaṇḍaparikappo – sāṭakatthiko antogabbhaṃ pavisitvā ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmi, sace suttaṃ, na gaṇhissāmī’’ti parikappetvā andhakāre pasibbakaṃ gaṇhāti, tatra ce sāṭako hoti, uddhāreyeva pārājikaṃ. Suttaṃ ce hoti, rakkhati. Bahi nīharitvā muñcitvā ‘‘sutta’’nti ñatvā puna āharitvā ṭhapeti, rakkhatiyeva. ‘‘Sutta’’nti ñatvāpi ‘‘yaṃ laddhaṃ, taṃ gahetabba’’nti gacchati, padavārena kāretabbo. Bhūmiyaṃ ṭhapetvā gaṇhāti, uddhāre pārājikaṃ. ‘‘Coro coro’’ti anubandho chaṭṭetvā palāyati, rakkhati. Sāmikā disvā gaṇhanti, rakkhati yeva. Añño ce koci gaṇhāti, bhaṇḍadeyyaṃ. Sāmikesu nivattesu sayaṃ disvā paṃsukūlasaññāya ‘‘pagevetaṃ mayā gahitaṃ, mama dāni santaka’’nti gaṇhantassāpi bhaṇḍadeyyameva. Tattha yvāyaṃ ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmī’’tiādinā nayena pavatto parikappo, ayaṃ bhaṇḍaparikappo nāma.
处所的计度应当这样理解:有人进入别人的精舍等处,看见某种让人起贪心的物品,就以内室门口、前庭、楼下门口、仓库、树根等作为界限,心里盘算:“如果他们在这一带看见我,我就装作想看看而拿着东西走动;如果没看见,我就拿走。”当他拿着那件物品越过他所盘算的界限时,就构成偷取。像这样按前面所说方式生起的盘算,就叫作处所的计度。依这两种计度,经过盘算而拿取的人,其偷取应知为“意图夺取”。巴利
Okāsaparikappo pana evaṃ veditabbo – ekacco pana parapariveṇādīni paviṭṭho kiñci lobhaneyyaṃ bhaṇḍaṃ disvā gabbhadvārapamukhaheṭṭhāpāsādadvārakoṭṭhakarukkhamūlādivasena paricchedaṃ katvā ‘‘sace maṃ etthantare passissanti, daṭṭhukāmatāya gahetvā vicaranto viya dassāmi, no ce passissanti, harissāmī’’ti parikappeti, tassa taṃ ādāya parikappitaparicchedaṃ atikkantamatte avahāro hoti. Iti yvāyaṃ vuttanayeneva pavatto parikappo, ayaṃ okāsaparikappo nāma. Evamimesaṃ dvinnampi parikappānaṃ vasena parikappetvā gaṇhato avahāro ‘‘parikappāvahāro’’ti veditabbo.
把东西盖起来之后再拿走,这叫掩盖盗取。应当这样理解:如果有比丘在园林等地方,看见别人脱下来放在那里的戒指等物品,心想“我以后再拿”,就用泥土或树叶把它盖住。这时候,因为还没有把它从原处拿走,所以还不算盗取。可是,当物主到处寻找都找不到,心想“明天再找吧”就带着顾恋之心离开了之后,他把那东西拿走,在拿走的那一刻就构成盗取。如果他在盖住的时候,就把它当成“这是我的东西”,或者想“他们已经走了,这是丢弃的东西”,以这种心态拿走,那就要赔偿。即使物主第二天、第三天回来寻找,找不到就放弃了,他拿走的物品仍然要赔偿。如果事后被查出来,别人责问他,他却不还给物主,那么当物主放弃寻找时,就构成盗取。为什么?因为由于他的行为,物主才看不到那东西。如果有人对这样的物品,不把它盖起来,就让它放在原处,以偷盗的心用脚踩进泥里或沙里,那么刚一踩进去就构成盗取。巴利
Paṭicchādetvā pana avaharaṇaṃ paṭicchannāvahāro nāma. So evaṃ veditabbo – yo bhikkhu uyyānādīsu paresaṃ omuñcitvā ṭhapitaaṅgulimuddikādīni disvā ‘‘pacchā gaṇhissāmī’’ti paṃsunā vā paṇṇena vā paṭicchādeti, tassa ettāvatā uddhāro natthīti na tāva avahāro hoti . Yadā pana sāmikā vicinantā apassitvā ‘‘sve jānissāmā’’ti sālayāva gatā honti, athassa taṃ uddharato uddhāre avahāro. Paṭicchannakāleyeva ‘‘etaṃ mama santaka’’nti sakasaññāya vā ‘‘gatā dāni te, chaṭṭitabhaṇḍaṃ ida’’nti paṃsukūlasaññāya vā gaṇhantassa pana bhaṇḍadeyyaṃ. Tesu dutiyatatiyadivase āgantvā vicinitvā adisvā dhuranikkhepaṃ katvā gatesupi gahitaṃ bhaṇḍadeyyameva. Pacchā ñatvā codiyamānassa adadato sāmikānaṃ dhuranikkhepe avahāro hoti. Kasmā? Yasmā tassa payogena tehi na diṭṭhaṃ. Yo pana tathārūpaṃ bhaṇḍaṃ yathāṭhāne ṭhitaṃyeva appaṭicchādetvā theyyacitto pādena akkamitvā kaddame vā vālukāya vā paveseti, tassa pavesitamatteyeva avahāro.
把草标挪过去而拿走,这叫草标夺取。这也应当这样理解:当衣服在分配时,有比丘把藤制的或棕榈叶制的、已经做好标记的随便哪一根草标弄落,想要把落在自己份额旁边的、价值较低或较高或相等的他人份额拿走,他就把自己份额上落下的草标拿起来,想投到他人份额上,这时还算是护持着。草标投落到他人份额上时,也还是护持着。可是,当草标已经落下,他从他人份额中把别人的草标拿起来时,刚一拿起就构成夺取。如果他先从他人份额中拿起别人的草标,想投到自己份额上,那么拿起时还算护持着,投落时也还算护持着;但他从自己份额中拿起自己的草标时,只在拿起时还算护持着,一旦拿起后投到他人份额上,草标刚一离开手就构成夺取。这就是草标夺取。如此,前面所说的“以二十五种夺取中的某一种而取”这句话的意思就说明清楚了。巴利
Kusaṃ saṅkāmetvā pana avaharaṇaṃ kusāvahāro nāma. Sopi evaṃ veditabbo – yo bhikkhu vilīvamayaṃ vā tālapaṇṇamayaṃ vā katasaññāṇaṃ yaṃkiñci kusaṃ pātetvā cīvare bhājīyamāne attano koṭṭhāsassa samīpe ṭhitaṃ appagghataraṃ vā mahagghataraṃ vā samasamaṃ vā agghena parassa koṭṭhāsaṃ haritukāmo attano koṭṭhāse patitaṃ kusaṃ parassa koṭṭhāse pātetukāmatāya uddharati, rakkhati tāva. Parassa koṭṭhāse pātite rakkhateva. Yadā pana tasmiṃ patite parassa koṭṭhāsato parassa kusaṃ uddharati, uddhatamatte avahāro. Sace paṭhamataraṃ parakoṭṭhāsato parassa kusaṃ uddharati, attano koṭṭhāse pātetukāmatāya uddhāre rakkhati, pātanepi rakkhati, attano koṭṭhāsato pana attano kusaṃ uddharato uddhāreyeva rakkhati, taṃ uddharitvā parakoṭṭhāse pātentassa hatthato muttamatte avahāro. Ayaṃ kusāvahāro. Iti yaṃ vuttaṃ ‘‘ādiyeyyāti pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññataravasena hareyyā’’ti, tassattho pakāsito hoti.
“如那样”就是指像那样。“不与取”是指拿取没有给予的、属于别人所有的东西。“国王们”这句话是专门针对频婆娑罗王说的,至于别的国王会不会那样做,那不能作为标准。“或打杀”是指用手掌等捶打,或者用刀剑砍断。“或捆绑”是指用绳索等捆绑。“或驱逐”是指赶出去。他们还会用“你是贼、你是愚人、你是痴人、你是盗贼”这些话来辱骂。那么,拿取什么样的未给予之物,国王们才会这样处置呢?就是价值一帕陀或者值一帕陀的东西。如果比丘取走那样的未给予之物——也就是那位比丘,把古钱的一帕陀或值一帕陀的物品,或者放在地上等任何地方、任何有生命或无生命的物品,用所说的任何一种侵占方式去侵占,就犯巴拉基格,更何况超过这个价值的呢。巴利
Yathārūpeti yādise. Adinnādāneti adinnassa parasantakassa gahaṇe. Rājānotiidaṃ bimbisāraṃyeva sandhāya vuttaṃ, aññe pana tathā kareyyuṃ vā na kareyyuṃ vāti te nappamāṇaṃ. Haneyyuṃvāti hatthādīhi vā potheyyuṃ, satthena vā chindeyyuṃ. Bandheyyuṃ vāti rajjubandhanādīhi bandheyyuṃ vā. Pabbājeyyuṃ vāti nīhareyyuṃ vā. Corosi bālosi mūḷhosi thenosīti imehi vacanehi paribhāseyyuṃ. Kīdisassa pana adinnassa ādāne rājāno evaṃ karonti? Pādassa vā pādārahassa vā. Tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamānoti tādisaṃ bhikkhu porāṇakassa kahāpaṇassa pādaṃ vā pādārahaṃ vā bhaṇḍaṃ adinnaṃ bhūmiādīsu yattha katthaci ṭhitaṃ yaṃkiñci sajīvanijjīvaṃ vuttappakārānaṃ avahārānaṃ yena kenaci avahārena avaharanto pārājiko hoti, ko pana vādo tato atirekatarasminti.
在王舍城,因檀尼耶长老拿走国王未给的木材一事,制定了这条戒。“或者从村里,或者从林野”是这里随后的补充规定,是共通的规定,有教令性质。为了偷取而前往等,属于前期准备行为,犯恶作;触碰,犯恶作;让构成巴拉基格的物品移动,犯土喇咤亚。正在拿取的人:所取若价值一摩沙迦或不足一摩沙迦,犯恶作;超过一摩沙迦而不满五摩沙迦,犯土喇咤亚;五摩沙迦或超过五摩沙迦,犯巴拉基格。一切情况都应当依拿取的时间、拿取的地点,以及因使用、换容器等而使物品已损耗或未损耗来判定。对自己之物作己物想、信任取用、暂时借用、饿鬼所有物、畜生所有物、作粪扫衣想,以及疯狂者等,不犯。戒的违犯:属于其他人类所有的他人财物、作他人财物想、重物、盗心,以及以所说的各种方式侵占——这些是这里的五个构成条件。不与取为起因,是行动,是想的作用解脱,是有心,为世间所呵责,是身业、语业,是不善心,通三受。巴利
Rājagahe dhaniyattheraṃ ārabbha rañño dārūni adinnaṃ ādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, haraṇatthāya gamanādike pubbappayoge dukkaṭaṃ, āmasane dukkaṭaṃ, pārājikavatthuno phandāpane thullaccayaṃ. Ādiyantassa māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ, atirekamāsake vā ūnapañcamāsake vā thullaccayaṃ, pañcamāsake vā atirekapañcamāsake vā pārājikaṃ. Sabbattha gahaṇakālavasena ca gahaṇadesavasena ca paribhogabhājanaparivattanādīhi ca parihīnāparihīnavasena vinicchayo veditabbo. Sakasaññissa, vissāsaggāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiracchānagatapariggahe, paṃsukūlasaññissa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, aññassa manussajātikassa vasena parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, garuparikkhāro, theyyacittaṃ, vuttappakārānaṃ avahārānaṃ vasena avaharaṇañcāti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
3. 第三巴拉基格的注释巴利
3. Tatiyapārājikavaṇṇanā
第三,“故意”是指先想好、再配合着心一起动念。也就是带着“这是活着的众生”这个认知,同时生起“我要杀”的杀心,反复思量、盘算之后去做。“人体”是指从羯罗蓝(受孕初期的胚胎)开始,一直到活着的人类的身体。“夺命”是指在羯罗蓝阶段,就用烧烫、压打,或者给药物等方式,或者在那之后用相应的手段,让他和命根分开。为了把这里的意思讲清楚,应当了解什么是“有情”,什么是“杀生”,什么是“杀生者”,什么是“杀生的方便”。其中,“有情”在世俗上是指众生,在胜义上是指命根。“杀生”是指由某种思发起的、令命根断绝的方便,那个思就是杀生。“杀生者”是指具足以上所说之思的人。“杀生的方便”有六种:亲手、投掷、教令、不动、咒术所成、神通所成。“亲手”是指亲自杀,用身体或身体所系之物打击。“投掷”是指想杀远处站立的人,用身体或身体所系之物投掷箭、刀、机关、石等。“教令”是指命令他人说“你杀某某”的敕令。巴利
Tatiye sañciccāti saṃcetetvā saddhiṃ cetetvā. ‘‘Pāṇo’’tisaññāya saddhiṃyeva ‘‘vadhāmi na’’nti vadhakacetanāya cetetvā pakappetvā. Manussaviggahanti kalalato paṭṭhāya jīvamānakamanussajātikasarīraṃ. Jīvitāvoropeyyāti kalalakālepi tāpanamaddanehi vā bhesajjasampadānena vā tato vā uddhampi tadanurūpena upakkamena jīvitā viyojeyya. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ pāṇo veditabbo, pāṇātipāto veditabbo, pāṇātipātī veditabbo, pāṇātipātassa payogo veditabbo. Tattha pāṇoti vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Pāṇātipātoti yāya cetanāya jīvitindriyupacchedakapayogaṃ samuṭṭhāpeti, sā cetanā. Pāṇātipātīti vuttacetanāya samaṅgipuggalo. Pāṇātipātassa payogoti pāṇātipātassa cha payogā sāhatthiko nissaggiyo āṇattiko thāvaro vijjāmayo iddhimayoti . Tattha sāhatthikoti sayaṃ mārentassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paharaṇaṃ. Nissaggiyoti dūre ṭhitaṃ māretukāmassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā ususattiyantapāsāṇādīnaṃ nissajjanaṃ. Tattha ekeko uddissānuddissabhedato duvidho. Tattha uddissake yaṃ uddissa paharati, tasseva maraṇena kammabaddho. ‘‘Yo koci maratū’’ti evaṃ anuddissake pahārappaccayā yassa kassaci maraṇena kammabaddho. Ubhayatthāpi ca paharitamatte vā maratu, pacchā vā teneva rogena, paharitakkhaṇeyeva kammabaddho. Āṇattikoti ‘‘asukaṃ nāma mārehī’’ti aññaṃ āṇāpentassa āṇāpanaṃ.
事、时、处,武器、威仪,
此六者,即教令之决定因。巴利
Vatthu kālo ca okāso, āvudhaṃ iriyāpatho; Kriyāvisesoti ime, cha āṇatti niyāmakā.
这里,“事”指人。如果被派去杀某人,结果他杀了那个人,下命令的人就有罪。如果他杀了别人,或者以为是那个人却杀了别人,下命令的人就没有罪。但如果命令的是“杀这个人”,下命令的人就犯恶作。“时”指早饭前等时间段。如果被命令“早饭前杀”,而他确实在早饭前杀了,下命令的人就有罪。如果指定的是早饭前那个时间段,但他却在早饭之后或之前杀了,下命令的人就没有罪。按照这个方式,一切情况都应这样判定。“不动”指用不可移动的器具杀生,比如挖掘陷阱、设置倚靠、安放刀剑等,或者在池塘等处投入毒药,以形色伤害等。按照所说的方式,此处也应知晓指定与不指定的区别。“咒术所成”指为杀生目的而诵咒。“神通所成”指凭业报生起的神通来运用。巴利
Tattha vatthūti puggalo. Yañhi puggalaṃ ‘‘mārehī’’ti āṇatto sace tameva māreti, āṇāpakassa āpatti. Atha aññaṃ māreti, taṃmaññamāno vā aññaṃ māreti, āṇāpako muccati. ‘‘Imaṃ mārehī’’ti āṇatte pana āṇāpakassa dukkaṭaṃ. Kāloti purebhattādikālo. Sace hi ‘‘purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto purebhattameva māreti, āṇāpakassa āpatti. Atha yaṃ purebhattaṃ niyāmitaṃ, tato pacchā vā pure vā māreti, āṇāpako muccati. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabbo. Thāvaroti asaṃhārimena upakaraṇena māretukāmassa opātakkhaṇanaṃ apassenasaṃvidhānaṃ asiādīnaṃ upanikkhipanaṃ taḷākādīsu visasampayojanaṃ rūpūpahārotievamādi. Vuttanayeneva cetthāpi uddissānuddissabhedo veditabbo. Vijjāmayoti māraṇatthaṃ vijjāparijappanaṃ. Iddhimayoti kammavipākajāya iddhiyā payojanaṃ.
“或者为他寻找杀人凶器”——这里,“取”就是“取走者”,取走什么?取走生命。或者,“应当被取走的东西”就是“取走者”,意思是应当被放置、应当被交付的东西。“凶器”和“取走者”合在一起,就是“杀人凶器”。“为他”,是指为那人的身体。“寻找”,意思是设法弄到手,也就是应当放置、应当交付。这里显示的是用固定不动的手段。否则,如果仅仅只是寻找,就已经犯巴拉基格,这并不合理。但在分别文里,不按字面取义,为了显示这里包含的是用固定不动手段的凶器,所以说了“剑等”。“或者赞叹死亡的美好”——用言语,或者写在贝叶等上面,以“这样死的人能获得财富”等方式,宣扬死亡的好处。由此应当知道:比如在“不与取”里,因为说了“取”,所以间接的说法也可以开脱;但这里不是这样,因为这里说的是“赞叹”,所以即使只是间接的说法,也不能开脱。“或者劝人死”——用“拿剑来”等方式,让他采取致死的手段。这里显示的是命令式的手段。“喂,人!”这是称呼。“这对你有什么用?”等,是展示赞叹方式的例子。“如此之心意”——就是这样的心,这样的意。“你死了比活着更好”,这里说的死心、死意,就是这个意思。这里说“意”,是为了说明“心”的含义。所以分别文里说“心就是意”。“心意”就是种种思量。这里也要补上“如此”这个词。“思量”只是筹划安排的意思,并不就是“寻”。而这种筹划安排在这里的语境中,归入想、思、欲的范畴。所以“如此之心意”,在这里应当理解为:在“你死了比活着更好”这句话里所说的,具有死的想、死的思、死的欲。分别文里也是按这个方式显示的。由此说明:如果没有死心等,只是像“一日之命胜过百年,精进者坚定”这样说法的人,那就不算赞叹死亡。“以种种方式”——用各种不同的、高低的理由。后面“又赞叹死亡”等,是总结的话。“犯巴拉基格”——就在那一刹那,即使那受生的人还活着,按前面所说的方式夺去他的生命,也犯巴拉基格。巴利
Satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyāti ettha haratīti hārakaṃ, kiṃ harati? Jīvitaṃ. Atha vā haritabbanti hārakaṃ, upanikkhipitabbanti attho. Satthañca taṃ hārakañcāti satthahārakaṃ. Assāti manussaviggahassa. Pariyeseyyāti yathā labhati, tathā kareyya, upanikkhipeyyāti attho. Etena thāvarapayogaṃ dasseti. Itarathā hi pariyiṭṭhimatteyeva pārājiko bhaveyya, na cetaṃ yuttaṃ. Padabhājane panassa byañjanaṃ anādiyitvā yaṃ ettha thāvarapayogasaṅgahitaṃ satthaṃ, tadeva dassetuṃ ‘‘asiṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyāti vācāya vā tālapaṇṇādīsu likhitvā vā ‘‘yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā nayena maraṇe guṇaṃ pakāseyya. Etena yathā ‘‘adinnādāne ādiyeyyā’’ti vuttattā pariyāyakathāya muccati, nayidha, evaṃ ‘‘saṃvaṇṇeyyā’’ti vacanato pana idha pariyāyakathāyapi na muccatīti ayamattho veditabbo. Maraṇāya vā samādapeyyāti ‘‘satthaṃ vā āharā’’tiādinā (pārā. 172) nayena maraṇatthāya upāyaṃ gāhāpeyya. Etena āṇattikappayogaṃ dasseti. Ambho purisāti ālapanametaṃ. Kiṃ tuyhiminātiādi saṃvaṇṇanākāranidassanaṃ. Iti cittamanoti iti citto iti mano. ‘‘Mataṃ te jīvitā seyyo’’tiettha vuttamaraṇacitto maraṇamanoti attho. Ettha ca ‘‘mano’’tiidaṃ cittassa atthadīpanatthaṃ vuttaṃ. Tenevassa padabhājane ‘‘yaṃ cittaṃ taṃ mano’’ti (pārā. 172) āha. Cittasaṅkappoti vicittasaṅkappo. Etthāpi iti-saddo āharitabbo. ‘‘Saṅkappo’’ti ca saṃvidahanamattassetaṃ nāmaṃ, na vitakkasseva. Tañca saṃvidahanaṃ imasmiṃ atthe saññācetanādhippāyehi saṅgahaṃ gacchati, tasmā ‘‘iti cittasaṅkappo’’ti ‘‘mataṃ te jīvitā seyyo’’tiettha vuttamaraṇasaññī maraṇacetano maraṇādhippāyoti evamettha attho daṭṭhabbo. Padabhājanepi hi ayameva nayo dassito . Etena maraṇacittādīhi vinā ‘‘ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, vīriyamārabhato daḷha’’ntiādinā (dha. pa. 112) nayena dhammaṃ bhāsantassa saṃvaṇṇanā nāma na hotīti dasseti. Anekapariyāyenāti nānappakārena uccāvacena kāraṇena. Puna maraṇavaṇṇantiādi nigamanavacanaṃ. Pārājiko hotīti taṅkhaṇūpapannampi manussaviggahaṃ vuttanayena jīvitā voropento pārājiko hotīti.
在毗舍离,因为众多比丘互相夺命这件事而制定。这里说的“或者赞叹死亡”,是随后的补充规定,是共通的规定,属于有教示的。为了杀人而挖坑等,犯恶作。在未指定对象的坑或洞里,任何人掉下去,也犯恶作。让夜叉、饿鬼、畜生、人身的众生以及畜生遭受痛苦,只是恶作;让人趣众生遭受痛苦,是土喇咤亚;同样,让夜叉等死亡,也是土喇咤亚;但让畜生死亡,是巴吉帝亚;让人死亡,是巴拉基格。按这个道理,在一切情况下,应当知道依加行的差别而有罪的差别。非故意杀者、不知者、无杀意者、疯癫者等,无罪。其中,非故意者,即没有存着“用这个方法杀这个人”的心而行加行,比如举杵的事,他人虽然死了也无罪。不知者,即不知道“这个人会因此而死”而行加行,比如毒药进入钵食的事,他人虽然死了也无罪。无杀意者,即不希望他死而行加行,比如医药的事,他人虽然死了也无罪。如是,关于非故意等,应当知道其判定。戒坏、人趣众生、众生想、杀心、加行、由此而死,这里是五支。与不与取同一等起、所作、想解脱、有识、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。巴利
Vesāliyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha aññamaññaṃ jīvitā voropanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, māraṇatthāya opātakkhaṇanādīsu dukkaṭaṃ, anodissa khate opāte yassa kassaci patanepi dukkaṭaṃ, yakkhapetatiracchānagatamanussaviggahānaṃ tiracchānagatassa ca dukkhuppattiyaṃ dukkaṭameva, manussajātikassa dukkhuppattiyaṃ thullaccayaṃ, tathā yakkhādīnaṃ maraṇe, tiracchānagatamaraṇe pana pācittiyaṃ, manussamaraṇe pārājikanti. Iminā nayena sabbattha payogabhedavasena āpattibhedo veditabbo. Asañcicca mārentassa ajānantassa namaraṇādhippāyassa ummattakādīnañca anāpatti. Tattha asañciccāti ‘‘iminā upakkamena imaṃ māremī’’ti acetetvā katena upakkamena musalussāpanavatthusmiṃ (pārā. 180 ādayo) viya pare matepi anāpatti. Ajānantassāti ‘‘iminā ayaṃ marissatī’’ti ajānantassa upakkamena visagatapiṇḍapātavatthusmiṃ (pārā. 181) viya pare matepi anāpatti. Namaraṇādhippāyassāti maraṇaṃ anicchantassa upakkamena bhesajjavatthusmiṃ (pārā. 187) viya pare matepi anāpatti. Evaṃ asañciccātiādīsu vinicchayo veditabbo. Sīlavipatti, manussajātikapāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamauṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
4. 第四巴拉基格注释巴利
4. Catutthapārājikavaṇṇanā
第四种情况:不知——因为在自己相续中还没有生起,所以不知道它存在于自己身上。上人法——就是上人(禅修者和圣者)的法。自我代入——把那个法代入自己,说“在我身上有”,或者把自己代入那个法,说“我在这里面出现”,这就是自我代入,那个法就是自我代入的。要这样做了之后再说出来——这是句子的连接关系。足够的圣智见——这里,广大和出世间的慧,因为能知,所以叫“智”;因为像用眼睛看到一样现前证知诸法,所以以“见”的意思叫“见”,合起来就是“智见”;圣洁、清净、无上的智见就是“圣智见”;在禅那等各种上人法中,这足以摧毁烦恼的圣智见,或者拥有这足以摧毁烦恼的圣智见,就是“足够的圣智见”,那个就是足够的圣智见。而说——把上面说的那种上人法自我代入之后,用身体、语言或两者,向有智慧的人类宣说。“我这样知,我这样见”——这是显示宣说的方式。因为自我代入之后,不用别的借口来说的人,就是这样说的。所以,在分别句(《巴拉基格》209)里说的“我入初禅、我正在入初禅、我已经入初禅”等分类,应该知道全都包括在这里面。因为说“我这样知,我这样见”的人,并不是只在说这句话,而是在表明“因为这些那些理由,这个法在我身上有”;说“已入”等话的人,正是用入定等理由来表明它存在。所以说:“在分别句里说的我入初禅、我正在入初禅、我已经入初禅等分类,全都包括在这里面。”从那时以后——从宣说的时候以后的某个时候。这是显示承认犯戒的时间;但他在宣说的当下就犯戒了。犯戒的人,不管被别人质问还是没被质问,都会承认,所以说“被审问时或没被审问时”。犯——在宣说的当下就犯了巴拉基格。期望清净——期望、希求自己成为在家众等状态的清净。因为这个人既然犯了巴拉基格,以比丘的身份住着就不可能证得禅那等,所以他的比丘身份就不叫清净。但因为他如果成为在家众、近事男、园民、沙弥等其中之一,就能靠布施等成就生天之道,或者靠禅那等成就解脱之道,所以他的在家众等身份就叫清净。因此说“期望成为在家众等状态的清净”。应该这样说——应该这样说,怎么说呢?就是“贤友,我不知道……”等等。其中,不知——就是不知道。不见——就是没看见。我说了空虚、虚妄的话——因为没有真实意义所以空虚,因为有欺骗的意图所以虚妄,我这样说了,就是这个意思。除了增上慢——把三相(无常、苦、无我)加在诸行上观察、已经开始修观的修行者,生起“没证到却以为证到了”的想法,这叫增上慢。除了这个增上慢,纯粹出于恶欲而宣说的人,这个人也犯巴拉基格,这是意思。巴利
Catutthe anabhijānanti sakasantāne anuppannattā attani atthibhāvaṃ ajānanto. Uttarimanussadhammanti uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammaṃ. Attupanāyikanti attani taṃ upaneti ‘‘mayi atthī’’ti samudācaranto, attānaṃ vā tattha upaneti ‘‘ahaṃ ettha sandissāmī’’ti samudācarantoti attupanāyiko, taṃ attupanāyikaṃ. Evaṃ katvā samudācareyyāti sambandho. Alamariyañāṇadassanantiettha mahaggatalokuttarapaññā jānanaṭṭhena ñāṇaṃ, cakkhunā ca diṭṭhamiva dhammaṃ paccakkhakaraṇato dassanatthena dassananti ñāṇadassanaṃ, ariyaṃ visuddhaṃ uttamaṃ ñāṇadassananti ariyañāṇadassanaṃ, alaṃ pariyattaṃ kilesaviddhaṃsanasamatthaṃ ariyañāṇadassanamettha jhānādibhede uttarimanussadhamme, alaṃ vā ariyañāṇadassanamassāti alamariyañāṇadassano, taṃ alamariyañāṇadassanaṃ. Samudācareyyāti vuttappakārametaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ katvā kāyena vā vācāya vā tadubhayena vā viññussa manussajātikassa āroceyya. Iti jānāmi iti passāmīti samudācaraṇākāradassanametaṃ, attupanāyikañhi katvā vinā aññāpadesena samudācaranto evaṃ samudācarati, tasmā yvāyaṃ padabhājane (pārā. 209) ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno’’tiādibhedo vutto, so sabbo idheva saṅgahaṃ gacchatīti veditabbo. ‘‘Iti jānāmi iti passāmī’’ti hi vadanto na yidaṃ vacanamattameva vadati, atha kho ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇena ayaṃ dhammo mayi atthī’’ti dīpeti, ‘‘samāpajji’’ntiādīni ca vadantena hi samāpajjanādīhi kāraṇehi atthitā dīpitā hoti, tena vuttaṃ ‘‘yvāyaṃ padabhājane paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpannotiādibhedo vutto, so sabbo idheva saṅgahaṃ gacchatī’’ti. Tato aparena samayenāti tato ārocitakālato aññatarasmiṃ kāle. Iti āpattipaṭijānanakāladassanametaṃ, ayaṃ pana ārocitakkhaṇeva āpattiṃ āpajjati. Āpattiṃ pana āpanno yasmā parena codito vā acodito vā paṭijānāti, tasmā ‘‘samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā’’ti vuttaṃ. Āpannoti ārocitakkhaṇeyeva pārājikaṃ āpanno. Visuddhāpekkhoti attano gihibhāvādikaṃ visuddhiṃ apekkhamāno icchamāno. Ayañhi yasmā pārājikaṃ āpanno, tasmā bhikkhubhāve ṭhatvā abhabbo jhānādīni adhigantuṃ, iccassa bhikkhubhāvo visuddhi nāma na hoti. Yasmā pana gihi vā upāsakārāmikasāmaṇerānaṃ vā aññataro hutvā dānādīhi saggamaggaṃ vā jhānādīhi mokkhamaggaṃ vā ārādhetuṃ bhabbo hoti, tasmāssa gihiādibhāvo visuddhi nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘gihibhāvādikaṃ visuddhiṃ apekkhamāno’’ti. Evaṃ vadeyyāti evaṃ bhaṇeyya, kathaṃ? ‘‘Ajānamevaṃ, āvuso’’tiādiṃ. Tattha ajānanti ajānanto. Apassanti apassanto. Tucchaṃ musā vilapinti ahaṃ vacanatthavirahato tucchaṃ, vañcanādhippāyato musā vilapiṃ abhaṇinti vuttaṃ hoti. Aññatra adhimānāti yvāyaṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa apatte pattasaññitāsaṅkhāto adhimāno uppajjati, taṃ adhimānaṃ ṭhapetvā kevalaṃ pāpicchatāya yo samudācareyya, ayampi pārājiko hotīti attho.
在毗舍离,因跋耆摩达河岸的比丘们而制定了这条学处,事由是他们宣称自己得到上人法。“除了增上慢”是这里后来的补充规定,属于共通制定,不是命令式的。如果有人用“我入了初禅”这类方式,宣称自己实际上并没有的禅那等法,不管他向谁宣说,只要对方是人,而且当下就以“这个人是得到禅那的人”或“这是圣者”等任何方式知道这件事,就犯巴拉基格。如果对方不知道,就犯土喇咤亚。如果他用“住在你精舍的那位比丘入了初禅”这类间接说法来宣说,对方知道,就犯土喇咤亚;对方不知道,就犯恶作。出于增上慢而宣说的人、没有吹嘘意图的人、疯子等人,不犯。这里的五个构成要件是:戒行败坏、自身实际上没有上人法、出于恶欲而宣说、不是用间接说法、所宣说的对象是人且对方当下就知道。它的起源等和不予取那条所说的一样。巴利
Vesāliyaṃ vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha tesaṃ uttarimanussadhammārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra adhimānā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā nayena vuttappakāraṃ asantaṃ jhānādidhammaṃ ārocentassa sace yassa kassaci āroceti, so manussajātiko hoti, anantarameva ‘‘ayaṃ jhānalābhī’’ti vā ‘‘ariyo’’ti vā yena kenaci ākārena tamatthaṃ jānāti, pārājikaṃ. Sace na jānāti, thullaccayaṃ. Sace pana ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjī’’tiādinā (pārā. 220) nayena aññāpadesena ārocentassa jānāti, thullaccayaṃ. Sace na jānāti, dukkaṭaṃ. Adhimānena ārocentassa, anullapanādhippāyassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, uttarimanussadhammassa attani asantatā, pāpicchatāya tassa ārocanaṃ, anaññāpadeso, yassa āroceti, tassa manussajātikatā, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādāne vuttasadisānevāti.
诸位尊者,四条巴拉基格法已经诵出。这里所说明的,正是此处诵出的巴拉基格。不过,把一切综合起来看,应当知道共有二十四条巴拉基格。是哪二十四条呢?首先,巴利原文中记载的比丘四条、比丘尼不共的四条,合起来是八条;这八条加上被称为“黄门等十一类人不堪受戒”的十一条巴拉基格,共十九条;再加上希求在家身份的比丘尼因离开僧团而犯的巴拉基格,共二十条;另外还有阴囊下垂者、软脊者、用口含住他人生殖器者、坐到他人生殖器上者——以这四者而言,他们说为“四条随顺巴拉基格”,如此则这四条加上前面的二十条,综合起来,应当知道共有二十四条巴拉基格。不得与比丘们共住;与比丘们一起的伍波萨他等类别的共住,他得不到。如先前一样,后来也如此:如同以前在家时、未受具足戒时一样,后来犯了巴拉基格的人也同样不得共住,他没有与比丘们一起的伍波萨他等类别的共住。在那里,我询问诸位尊者:在那些四条巴拉基格法中,我询问诸位尊者“你们在这里是否清净?” “你们在这里是否清净?”即“在这里,在这四条巴拉基格法中,是否清净?”的意思。或者,“你们在这里是否清净?”即“是否清净?你们应当是。”的意思。其余各处都同样是“uttāna”。巴利
Uddiṭṭhākho āyasmanto cattāro pārājikā dhammātiidaṃ idha uddiṭṭhapārājikaparidīpanameva. Samodhānetvā pana sabbāneva catuvīsati pārājikāni veditabbāni . Katamāni catuvīsati? Pāḷiyaṃ āgatāni tāva bhikkhūnaṃ cattāri bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni cattārīti aṭṭha, tāni ekādasannaṃ paṇḍakādīnaṃ abhabbabhāvasaṅkhātehi ekādasahi pārājikehi saddhiṃ ekūnavīsati, gihibhāvaṃ patthayamānāya bhikkhuniyā vibbhantabhāvapārājikena saddhiṃ vīsati, aparānipi lambī, mudupiṭṭhiko, parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhāti, parassa aṅgajāte abhinisīdatīti imesaṃ catunnaṃ vasena ‘‘cattāri anulomapārājikānī’’ti vadanti, iti imāni ca cattāri, purimāni ca vīsatīti samodhānetvā sabbāneva catuvīsati pārājikāni veditabbāni. Na labhati bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsanti uposathādibhedaṃ saṃvāsaṃ bhikkhūhi saddhiṃ na labhati. Yathā pure, tathā pacchāti yathā pubbe gihikāle anupasampannakāle ca, pacchā pārājikaṃ āpannopi tatheva asaṃvāso hoti, natthi tassa bhikkhūhi saddhiṃ uposathādibhedo saṃvāsoti. Tatthāyasmante pucchāmīti tesu catūsu pārājikesu āyasmante ‘‘kaccittha parisuddhā’’ti pucchāmi. Kaccitthāti kacci ettha, etesu catūsu pārājikesu kacci parisuddhāti attho. Atha vā kaccittha parisuddhāti kacci parisuddhā attha, bhavathāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.